Anotācija (ex-ante)

Pirms iesaukšanas VAD tiek veikta iesaucamo veselības pārbaude.
Saskaņā ar aizsardzības ministra 2023. gada 20. aprīļa pavēli Nr. 36-P “Par iesaukumu valsts aizsardzības militārajā dienestā” pirmā iesaukumā 2023.gada jūlijā iesaucamo personu skaits tika noteikts līdz 300 personām. Savukārt, ievērojot aizsardzības ministra 2024. gada 19. februāra pavēli Nr. 24-P “Par valsts aizsardzības dienesta iesaukumu organizāciju 2025. gadā” VAD 2025. gada iesaukumos iesaucamo skaits ir palielināts, proti, 11 mēnešu garajam dienestam NBS vienībā iesaucamo personu skaits noteikts 1040 personas. Iesaucamo skaits turpmākajos gados pakāpeniski tiks palielināts, lai izveidotu visaptverošu iesaukšanas sistēmu, kas paredz 18 gadu vecumu sasniegušo pilsoņu - vīriešu apzināšanu, viņu atbilstības VAD izvērtēšanu, tostarp, veicot VAD iesaucamo veselības pārbaudi. Šādas sistēmas ieviešana, palielinoties VAD iesaucamo skaitam, nav iespējama veselības pārbaudes veikšanu koncentrējot tikai NBS ārstniecības iestādē, ņemot vērā to, ka NBS ārstniecības iestāde veic profesionālā dienesta kandidātu veselības pārbaudes, zemessargu veselības pārbaudes, ikgadējās veselības pārbaudes, veselības aprūpi karavīriem utt. VAD likuma pārejas noteikumu 6. punktā uzsvērts, ka NBS ārstniecības iestāde veic iesaucamo veselības pārbaudi aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā atbilstoši aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa prasībām līdz 2024. gada 1. jūlijam.

VAD karavīrs dienē kopumā 11 mēnešus. Pirmajā dienesta laika daļā apgūst militārās pamatzināšanas un prasmes, kā arī apgūst militāro specialitāti, bet otrajā daļā pilda amata pienākumus NBS vienībā. Noteikumu projektā ietvertā veselības pārbaudes kārtība un prasības noteiktas, pielīdzinot profesionālā dienesta kandidātiem noteikto veselības stāvokļa veselības kapacitāti un veselības kategoriju. Proti, noteikumu projekts nosaka iesaucamo veselības stāvokļa prasības un pārbaudes kārtību, kas atbilst profesionālā dienesta kandidātiem noteiktajām veselības stāvokļa veselības kapacitātei un veselības kategorijai, lai iesaucamo veselības pārbaudes profesionālajā dienestā iesaucamajiem un VAD iesaucamajiem tiktu veiktas pēc vienotiem principiem un veselības stāvokļa rezultāti būtu salīdzināmi un vienādi interpretējami.
Jāņem vērā arī to, ka saskaņā ar VAD likuma 14.pantu VAD karavīram paredzēta iespēja  pēc sešiem mēnešiem VAD noslēgt profesionālā dienesta līgumu, ievērojot Militārā dienesta likuma nosacījumus un kārtību pieņemšanai profesionālā dienestā. Lai pieejamos resursus izmantotu efektīvi un nebūtu jāveic atkārtota veselības pārbaude, VAD karavīram un profesionālā dienesta karavīram jāsaglabā līdzvērtīga veselības pārbaudes metodoloģija, prasības un kritēriji. Iespējamas situācijas, kad paralēli iesaukšanas VAD procesam, persona jau ir pieteikusies profesionālajam dienestam un tās veselība jau ir novērtēta profesionālā dienesta atlases procesā. Līdz ar to, noteikumu projektā paredzēts, ka iesaucamo nenosūta uz veselības pārbaudi, ja iesaucamā veselības pārbaude veikta profesionālā dienesta atlases procesā un atzinums par veselības stāvokļa veselības kapacitāti un veselības kategoriju ir derīgs, ja tas ir izsniegts ne vēlāk kā gadu pirms Valsts aizsardzības dienesta likuma 7. panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas (noteikumu projekta 9. punkts). Šādas kārtības noteikšana ir būtiska, lai nodrošinātu budžeta līdzekļu efektīvu izlietošanu. Šādā situācijā Aizsardzības ministrija atzinumu par iesaucamā veselības pārbaudi pieprasīs no NBS ārstniecības iestādes Administratīvā procesa likuma kārtībā.
Saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 25.panta otro daļu veselības datus ir atļauts apstrādāt, ja ir vismaz viens no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (turpmāk - datu regula), 9. panta 2. punktā noteiktajiem pamatiem vai datu apstrāde paredzēta ārējā normatīvajā aktā atbilstoši datu regulas 9. panta 4. punktam. Saskaņā ar minētā panta trešo daļu apstrādē tiek ievēroti datu regulas 5. pantā noteiktie datu apstrādes principi, arī tie, kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai. Ievērojot minēto, noteikumu projektā uzsvērts, veselības datu apstrādes mērķis un nolūks - izvērtēt iesaucamā veselības stāvokļa atbilstību VAD un noteikt veselības stāvokļa veselības kapacitāti un veselības kategoriju.
Noteikumu projektā noteikts, ka veselības pārbaudi organizē un veic ārstniecības iestāde, ar kuru Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumu par iesaucamo veselības pārbaudes veikšanu. Tāpat saglabāta iespēja, ka veselības pārbaudi var organizēt un veikt arī NBS ārstniecības iestādē. Paredzēts, ka vispārīgi veselības pārbaudes veiks līgumiestādes, bet izņēmumu gadījumā, kad piemēram, iepirkums noslēdzas bez rezultāta un veidojas veselības pārbaužu veikšanas pārrāvums tādā mērā, kas apdraud iesaukuma nokomplektēšanu, , veselības pārbaudes varētu  tikt uzdots organizēt un veikt NBS ārstniecības iestādei līdz brīdim, kad tiek nodrošināta veselības pārbaužu veikšana līgumiestādēs. Lai nodrošinātu VAD likumā Aizsardzības ministrijai noteikto funkciju izpildes nepārtrauktību, saskaņā ar Publisko iepirkuma likumu ir veikta tirgus izpēte, lai apzinātu iespējas ārpakalpojumā iegādāties ārstniecības iestādes pakalpojumus VAD iesaucamo veselības pārbaužu veikšanai 2024. gada otrajā pusgadā. Savukārt, lai ārpakalpojumā nodrošinātu iesaucamo veselības pārbaužu veikšanu no nākamā gada, plānots organizēt publisko iepirkumu.
Paredzams, ka ārstniecības iestādes ārpakalpojumā veiks iesaucamo veselības stāvokļa pārbaudi, ārstniecības iestādes vadītājam, izveidojot ārstu komisiju, kuras sastāvā ir noteikumu projekta 1. pielikumā minētie ārsti speciālisti - ķirurgs, neirologs, otorinolaringologs, oftalmologs, dermatologs, venerologs, stomatologs, ginekologs, psihiatrs, narkologs. Tāpat medicīniskās pārbaudes komisijas sastāvā iekļaujams  ārsts (ģimenes ārsts vai internists vai eksperts), kurš sniegs atzinumu par iesaucamā veselības stāvokļa kapacitāti un kategoriju (turpmāk – Atzinums), kas kalpos par pamatu Aizsardzības ministrijas lēmuma par iesaukšanu/neiesaukšanu dienestā pieņemšanai. Veselības pārbaudes ietvaros tiks veikti noteikumu projekta 1. pielikumā minētie  izmeklējumi (noteikumu projekta 14. punkts). Paredzēts, ka veselības pārbaudes ietvaros, iesaucamais var tikt nozīmēts arī pie cita -  noteikumu projekta 1. pielikumā neminēta speciālista vai arī iesaucamajam var tikt nozīmēts citi noteikumu projekta 1. pielikumā neminēti medicīniskie izmeklējumu. Tādi var tikt veikti, lai precizētu diagnozi un noteiktu iesaucamā veselības stāvokļa  veselības kapacitāti un veselības kategoriju.
Saskaņā ar 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencijas par attieksmi pret karagūstekņiem 17. panta trešo daļu katrai karojošai pusei jāapgādā personas, kas atrodas to jurisdikcijā un kas var kļūt par karagūstekņiem, ar personības apliecību, tajā uzrādot īpašnieka uzvārdu, vārdus, dienesta pakāpi, armijas, pulka, personas vai sērijas numuru vai līdzvērtīgu informāciju un dzimšanas datumu. Bez tam personības apliecībā var būt īpašnieka paraksts vai pirksta nospiedums, vai arī abi divi, kā arī var būt jebkura cita informācija, kuru karojošā puse vēlas pievienot attiecībā uz personām, kas pieder to bruņotajiem spēkiem. Asinsgrupu nesavienojamības gadījumā var veidoties trombi, kā rezultātā var iestāties nāve. Līdz ar to, precīzas un pēc iespējas savlaicīgas informācijas par asins grupu un Rh faktoru esamību (it īpaši, ja pastāv ierobežojumi asins grupas un Rh faktora noteikšanai un ir nepieciešams izmantot tiešo asins pārliešanas metodi) var būt kritiska dzīvības uzturēšanai vai glābšanai.  Saskaņā ar VAD likuma 13.pantu VAD sākas ar dienu, kad pilsonis saskaņā ar lēmumu par iesaukšanu VAD ir ieradies dienesta vietā un iekļauts konkrētās NBS vienības personālsastāva sarakstā. Lai nodrošinātu, ka  VAD iesaucamajam ir izgatavotas apliecības, un  izgatavojot iesaucamajiem apliecības, NBS rīcībā ir precīza, laboratoriski apstiprināta informācija par iesaucamā asins grupu, paredzēts, ka viens no laboratoriskajiem izmeklējumiem ir asins grupas un Rh faktora noteikšana, tāpēc(noteikumu projekta 7. pielikums) ir ietverta prasība par iesaucamā asins grupu un Rh faktoru norādīšanu atzinumā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 409 “Noteikumi par kārtību, kādā pilsoņus reģistrē, uzskaita, atlasa un iesauc valsts aizsardzības dienestā, un valsts aizsardzības militārajā dienestā apgūstamajām zināšanām un prasmēm” 22. un 33. punktu Aizsardzības ministrija pārbauda, vai uz iesaucamo nav attiecināmi  VAD likuma 8. panta pirmajā daļā vai 9. panta pirmās daļas 1., 3., 4. vai 5. punktā minētie neiesaukšanas vai dienesta atlikšanas nosacījumi, un iesaucamajam uz oficiālo elektronisko adresi vai deklarētās dzīvesvietas adresi nosūta pavēsti par ierašanos uz veselības pārbaudi, tajā skaitā, norādot laiku un vietu, kurā jāierodas uz veselības pārbaudi. Attiecīgi noteikumu projekta 9.punktā noteikts, ka iesaucamais uz veselības pārbaudi tiek nosūtīts ar Aizsardzības ministrijas pavēsti. Aizsardzības ministrija plānojot norīkošanu uz veselības pārbaudi, izveidos kalendāru, kas tiks saskaņots ar ārstniecības iestādi un sazināsies ar iesaucamo, saskaņojot veselības pārbaudes datumu un attiecīgi izdodot pavēsti. Vienlaikus situācijā, kad nebūs iespējams sazināties ar iesaucamo, un iesaucamajam  veselības pārbaudes datums tiks noteikts tāds, lai tas nav ātrāk par septiņām dienām no pavēstes nosūtīšanas dienas, ja pavēsti nosūtīs uz deklarēto dzīvesvietu bet, ja pavēste tiks nosūtīta uz oficiālo elektronisko adresi vai e- pastā – tad veselības pārbaudes datums tiks noteikts tāds, lai tas nav  ātrāk kā divas dienas no pavēstes nosūtīšanas dienas.
Vienlaikus noteikumu projekta 9. punktā akcentēts, ka veselības pārbaude tiek atzīta par pabeigtu ar Atzinuma sagatavošanas brīdi. Šāds regulējums ir nepieciešams, lai stiprinātu iesaucamā izpratni  par viņa pienākumiem, proti, ne tikai ierasties uz veselības pārbaudi, bet apmeklēt visus noteikumu projekta 1. pielikumā minētos sertificētos ārstus speciālistus un veikt minētajā pielikumā norādītos izmeklējumus un papildu izmeklējumus, ja ārstu komisijā ietilpstošie ārsti speciālisti atbilstoši noteikumu projekta 18. punktā noteiktajam – papildu speciālistu apmeklējumu un izmeklējumus būs noteikusi. Līdz ar to, nodrošinot vispusīgas informācijas par veselību iegūšanu, lai ārsts (ģimenes ārsts, internists, eksperts) varētu sniegt Atzinumu.
Saskaņā ar noteikumu projekta 10. punktu, noteikts, ka iesaucamais, ierodoties uz veselības pārbaudi, ārstu komisijai uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī potēšanas pasi. Noteikumu projekta 11. punktā noteiktas iesaucamajam tiesības uzrādīt papildu dokumentu, kas viņa ieskatā var būt nozīmīgs veselības stāvokļa izvērtēšanai, piemēram, par veiktajām operācijām, saslimšanām. Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 9. pantu pacientam ir tiesības vienu reizi bez maksas saņemt savu medicīnisko dokumentu izrakstu, norakstu vai kopiju. Tādējādi iesaucamais vēršoties pie ģimenes ārsta, attiecīgu informāciju var saņemt bez maksas.
Vienlaikus jāatzīmē, ka ārstniecības iestāde, ja tā uzskatīs par lietderīgu un nepieciešamu no resursu patēriņa viedokļa un iegūtās informācijas nozīmīguma, varēs ieviest veselības aptaujas anketu, kuru iesaucamajam būs jāaizpilda pirms veselības pārbaudes. Viens no veselības aptaujas anketas ieviešanas mērķiem ir saistīts ar informācijas sniegšanu ārstu komisijai par savu veselības stāvokli, tomēr jāņem vērā, ka iesaucamo izpratnes līmenis par veselības jautājumiem var būt ļoti dažāds. Līdz ar to, veselības aptaujas anketā norādītajai informācijai ir tikai informatīvs raksturs un tajā iesaucamā sniegtie fakti ir jāpārbauda veselības pārbaudē. Tādējādi noteikumu projektā netiek noteikts pienākums ārstniecības iestādei šādu veselības aptaujas ieviest, vienlaikus neizslēdzot iespējamību, ka tāda var tikt ieviesta, ja konkrēta ārstniecības iestāde uzskata to par lietderīgu, attiecīgi informējot par anketas aizpildīšanas prasībām iesaucamo.
Saskaņā ar noteikumu projekta 12. punktu katram iesaucamajam  ievieš veselības pārbaudes karti (noteikumu projekta 2. pielikums), kurā tiek apkopoti visi veselības pārbaudes rezultāti – tajā skaitā, atzinums, starpatzinums, ja tāds ir pieņemts, kā arī pamatojums papildu izmeklējumu un analīžu veikšanai. Ārstniecības iestādē, kura veikusi veselības pārbaudi iesaucamajam, veselības karte glabājas 20 gadus. Saskaņā ar VAD likuma 31. pantu uz VAD karavīru ir attiecināms, piemēram,  Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21. panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, devītajā un vienpadsmitajā daļā noteiktās garantijas un 23. panta nosacījumi. Tā piemēram, VAD laikā karavīrs var gūt ievainojumu (sakropļojumu, kontūziju) vai tādu slimību, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi. No Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 605 „Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus, kuros cietuši karavīri dienesta laikā un zemessargi, pildot dienestu Zemessardzē” normām un attiecīgo noteikumu 1. pielikumā ietvertās veidlapas satura izriet, ka nelaimes gadījuma izmeklēšana militārajā dienestā rezultējas ar Aktu par izdarītu konstatējumu par nelaimes gadījuma rezultātā cietušā karavīra bojāejas vai veselības bojājuma cēlonisko sakarību ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu. Proti, Akts par nelaimes gadījumu militārajā dienestā satur saistošu konstatējumu, kas karavīram rada tiesiskas sekas, ko cietušais karavīrs, persona, kura pārstāv viņa intereses, vai persona, kuras tiesības skar sagatavotais Akts, mēneša laikā pēc Akta saņemšanas ir tiesīga pārsūdzēt tiesā. Atbilstoši Tieslietu padomes apstiprinātajiem lietu izskatīšanas termiņu standartiem 2024.gadā[1] administratīvās rajona tiesas lietas plānots izskatīt 9 mēnešu termiņā, administratīvajā apgabaltiesā – 8,9 mēnešu termiņā, bet Senāta Administratīvo lietu Departamentā – 24 mēnešus.
Jāņem vērā, ka iesaucamā veselības stāvokļa sākotnējais novērtējums tiek veikts iesaucamā 18 gadu vecumā. Ja iesaucamā veselības stāvoklis tiek novērtēts kā atbilstošs VAD, bet rodas apstākļi VAD atlikšanai, VAD tiek atlikts līdz 26 gadu vecumam, pēc  kā tiek veikts (atkārtots) iesaucamā veselības stāvokļa novērtējums, iespējams brīdī, kad iesaucamais sasniedzis 27 gadu vecumu. Ja iesaucamā veselības stāvoklis tiek novērtēts par atbilstošu VAD, iesaucamais tiek iesaukts VAD, bet to pabeidz, sasniedzot 28 gadu vecumu.  Kompensācija, piemēram var tikt izmaksāta, ja karavīram gada laikā (attiecīgi 29 gadu vecumā) pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta noteikta invaliditāte tādas slimības, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi dēļ. Proti, var veidoties situācijas, kad jautājums par veselības bojājuma cēlonisko sakarību ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu administratīvajā tiesā,  tiks izlemts laikā, kad VAD karavīrs ir sasniedzis 33 gadu vecumu. Proti, 15 gadus pēc tam, kad veikts iesaucamā veselības stāvokļa sākotnējais novērtējums, kas var būt svarīgs pierādījums, lai konstatētu veselības stāvokļa izmaiņas un novērtētu to cēloņus. Ievērojot, ka iespējamas nobīdes lietu izskatīšanas termiņos, kā arī lai izslēgtu riskus, ka veselības pārbaudes karte tiek iznīcināta, neilgi pirms lietas galīgā noregulējuma, nosakāms, ka veselības pārbaudes karte jāglabā 20 gadus.
Atbilstoši noteikumu projekta 14. punktam, katrs ārsts speciālists veselības pārbaudes kartē ieraksta diagnozi, slimību sarakstu, veselības stāvokļa kapacitāti, pārbaudes datumu, paraksta to un apzīmogo ar personisko zīmogu. Tāpat veselības pārbaudes kartē tiek atzīmēti laboratorisko izmeklējumu rezultāti, kas tiek veikti atbilstoši noteikumu projekta 1. pielikumam. Ārsts speciālists novērtē iesaucamā veselības stāvokli pēc noteikumu projekta  3. pielikumā minētās metodes, kā arī ņem vērā slimības vai traumas raksturu, gaitu un funkciju traucējumu pakāpi, kāda  noteikta noteikumu projekta 4. un 5. pielikumā.  
Attiecīgi  ārsts (ģimenes ārsts vai internists vai eksperts),pamatojoties uz ārstu-speciālistu novērtēto iesaucamā veselības stāvokli, veiktajiem izmeklējumiem un noteikto veselības stāvokļa veselības kapacitāti un veselības kategoriju, novērtē iesaucamo veselības atbilstību VAD un sniedz atzinumu. Novērtējot iesaucamā veselības stāvokļa veselības kapacitāti un veselības kategoriju, ārsts (ģimenes ārsts vai internists vai eksperts),vadās pēc noteikumu projekta 6. pielikumā minētās metodikas un piecu darba dienu laikā sagatavo noteiktas formas atzinumu, atbilstoši noteikumu projekta 7. pielikumam. Atzinums saskaņā ar noteikumu projekta 15. punktu ir derīgs vienu gadu. Piemēram, gadījumā, ja iesaucamais ir izgājis veselības pārbaudi, 2023. gada decembrī, bet vēlāk radies pamats VAD atlikšanai, piemēram, sakarā ar ģimenes apstākļiem, bet šis pamats zudis 2024. gada septembrī, tad iesaucamais iesaucams uz 2025. gada janvāra iesaukumu bez atkārtotas veselības pārbaudes veikšanas,  jo uz lēmuma par iesaukšanu VAD pieņemšanas brīdi – 2024. gada 11. oktobri, Atzinums ir derīgs. 
Saskaņā ar Noteikumu projekta 16. punktā noteikto, iesaucamais ir atzīstams par derīgu valsts aizsardzības dienestam, ja iesaucamā veselības stāvokļa kapacitāte un kategorija noteikta 5B vai 6A, savukārt, ja iesaucamā veselības kapacitāte un kategorija novērtēta ar 4C, 3D, 2E vai 1F, iesaucamais veselības stāvokļa dēļ nav derīgs valsts aizsardzības dienestam.
Savukārt, ja iesaucamajam nozīmē papildu izmeklējumus vai speciālistu konsultācijas, piecu darba dienu laikā tiek sniegts Starpatzinums (noteikumu projekta 8. pielikums), nosakot iesaucamā veselības stāvokļa kapacitāti “0” un veselības kategoriju - “Z”. Šādā gadījumā ārstam (ģimenes ārstam vai internistam vai ekspertam), ir pienākums noteikt datumu līdz kuram iesaucamajam  veicami papildu izmeklējumi vai apmeklējamas papildu konsultācijas un izskaidrot veikšanas kārtību (noteikumu projekta 19. punkts). Papildu izmeklējumu vai speciālista konsultāciju var nozīmēt ārsts speciālists izvērtējot iesaucamā veselības stāvokli un konstatējot, ka nepieciešams veikt precizējošus diagnostiskos izmeklējumus, lai pārliecinātos par iesaucamā veselības stāvokļa atbilstību VAD.
Saskaņā ar noteikumu projekta 20. punktu ārstu komisija piecu darbdienu laikā nosūta Aizsardzības ministrijai Atzinuma vai starpatzinuma kopiju. Atzinuma vai starpatzinuma oriģināls glabājas veselības pārbaudes kartē.
Saskaņā ar VAD likuma 26. pantu iesaucamajam ir pienākums ierasties uz pārbaudēm Aizsardzības ministrijas pavēstē norādītajā vietā un laikā. Savukārt, atbilstoši VAD likuma 33. pantam iesaucamajam par neierašanos uz viņam noteiktajām pārbaudēm Aizsardzības ministrijas pavēstē norādītajā vietā un laikā bez attaisnojoša iemesla, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām. Ievērojot minēto, noteikumu projekta 21. punktā paredzēts, ja iesaucamais neierodas vai atsakās no pārbaudes vai, ārstu komisijas nozīmētās izmeklēšanas vai apskates, kā arī neievēro medicīniskās pārbaudes komisijas noteiktos termiņus izmeklējumu vai apskates veikšanai, ārstu komisija par to informē Aizsardzības ministriju nepieciešamo darbību veikšanai administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanai.
Noteikumu projekta 22. punktā nostiprinātas tiesības iesaucamajam vērsties ārstu komisijā, lai iepa­zītos ar tās atzinumu un saņemtu par to skaidrojumu. Tāpat noteiktas tiesības iesaucamajam vērsties NBS Centrālajā medicīniskās ekspertīzes komisijā un lūgt pārskatīt atzinumu un izvērtēt ārstu komisijas atzinuma pamatotību, ja iesaucamais nepiekrīt veselības pārbaudes ārstu komisijas atzinumam, atbilstoši noteikumu projekta 23. punktam. Lai realizētu minētās tiesības, iesaucamajam piecu darbdienu laikā no Atzinuma saņemšanas dienas, jāiesniedz sūdzība par veselības stāvokļa novērtējumu un veselības stāvokļa kapacitāti un kategoriju NBS Centrālajā medicīniskās ekspertīzes komisijā.
NBS Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija saņemot iesaucamā sūdzību pārskatīt medicīniskās pārbaudes komisijas atzinumu, 10 darbdienu laikā izvērtē ārstu komisijas atzinuma pamatotību, apstiprinot to, izskaidrojot to iesaucamajam, ievērojot noteikumu projekta 24. punktā noteikto vai arī atceļot to, sniedzot jaunu atzinumu. Šāds termiņš noteikts, lai nodrošinātu iespējami ātru gala atzinuma saņemšanu un Aizsardzības ministrija varētu, atbilstoši VAD likuma 11.pantā noteiktajam termiņam, lemt par iesaukšanu VAD. Nosakot garāku termiņu, var veidoties situācija, ka iesaucamais tiek pārcelts uz nākamo iesaukumu, nenodrošinot tiesiskās situācijas, kas skar VAD, pēc iespējas savlaicīga izvērtēšanu, kas  ir būtiska tostarp no iesaucamo interešu nodrošināšanas viedokļa.
Saskaņā ar šo noteikumu projekta 25. punktu vajadzības gadījumā, ja tas nepieciešams jautājuma vispusīgai izvērtēšanai, NBS Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija norīko iesaucamo uz papildu veicamiem izmeklējumiem vai speciālistu konsultācijām, izsniedzot starpatzinumu. Savukārt, pēc tam, kad NBS Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija saņēmusi papildu informāciju par iesaucamā veselības stāvokli, tā 10 darbdienu laikā sniedz atzinumu. Izmaksas par papildu izmeklējumiem, tāpat kā kopumā izmaksas par veselības pārbaudēm tiek segtas no Aizsardzības ministrijas piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem (noteikumu projekta 8. punkts). NBS Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinums nav pārskatāms, jo minētais atzinums pēc savas būtības ir starplēmums. NBS Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija informē Aizsardzības ministrija par sūdzības izskatīšanas rezultātiem, nosūtot atzinuma vai starpatzinum kopiju (noteikumu projekta 24. punkts). Vienlaikus NBS Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinums var tikt pārskatīts Aizsardzības ministrijas VAD likuma 7. panta pirmajā daļā minēto lēmumu apstrīdēšanas ietvaros (noteikumu projekta 26. punkts). Ņemot vērā to, ka Veselības inspekcijas uzdevums atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumu Nr.309 "Veselības inspekcijas nolikums" 4.2. apakšpunktam ir kontrolēt ārstniecības iestāžu darbības atbilstību veselības aprūpes jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, tad sūdzības par ārstniecības iestādes darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, iesaucamais var iesniegt Veselības inspekcijā vispārējā kārtībā.
Ja iesaucamais  norīkots veselības pārbaudei līdz 2024. gada 1. jūlijam, veselības pārbaudi pabeidz NBS ārstniecības iestāde aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā atbilstoši aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa prasībām.

VAD likuma 6. panta ceturtās daļas 2. punktā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību un termiņus, kādos var atkārtoti izvērtēt veselības stāvokli un noteikt atbilstību VAD, ja iesaucamais ir atzīts par nederīgu dienestam pārejošu veselības traucējumu dēļ. Attiecīgi noteikumu projektā ietverams regulējums par kārtību un termiņu, kādā tiek izvērtēts veselības stāvoklis personai, ja tas sākotnēji atzīts par nederīgu VAD pārejošu veselības traucējumu dēļ.

Lai izpildītu doto deleģējumu, noteikumu projekta 28. punkts paredz, ka atkārtoti veselības pārbaudei norīko personu ja tā atzīta par dienestam nederīgu pārejošu veselības traucējumu dēļ, bet pēc gada brīvprātīgi piesakās VAD sakarā ar to, ka novērsti iepriekš konstatētie pārejošie veselības traucējumi. Aizsardzības ministrija personu atkārtoti nosūta uz veselības pārbaudi.  Vienlaikus, lai nodrošinātu VAD likuma 2. panta trešajā daļā noteikto vecuma ierobežojumu, kādā pilsonis ir pakļaujams VAD, Aizsardzības ministrija atkārtotai veselības pārbaudei pilsoni nosūtīs, ja uz iesnieguma iesniegšanas brīdi tā nebūs sasniegusi 27 gadu vecumu.
Jāņem vērā, ka veselības stāvoklis var mainīties arī laikā starp lēmuma pieņemšanu par iesaucamā iesaukšanu VAD līdz VAD izpildes uzsākšanai. Lai nodrošinātu iesaucamā savlaicīgu informēšanu par iesaukšanu VAD,  VAD likuma 11.panta pirmajā daļā noteikts, ka Aizsardzības ministrija nodrošina lēmumu par iesaukšanu VAD nosūtīšanu iesaucamajam ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms datuma, kad viņam jāierodas dienesta vietā. Savukārt, Administratīvā procesa likuma 79.pants paredz tiesības apstrīdēt administratīvo aktu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, proti, no tā paziņošanas brīža. Līdz ar to, ir iespējamas situācijas, kad laika periodā no lēmuma par iesaukšanu VAD spēkā stāšanās un VAD izpildes uzsākšanu, iesaucamais saskaras ar tādiem veselības traucējumiem, piemēram, ciešot avārijā, kas ir par pamatu administratīvā procesa uzsākšanai no jauna. Līdz ar to, noteikumu projekta 28.punktā nostiprināmas tiesības, ka atkārtotai veselības pārbaudei ir tiesības norīkot arī ja Aizsardzības ministrija ir saņēmusi pamatotu iesniegumu par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna vai Aizsardzības ministrijas Iesaukšanas kontroles komisijai, Aizsardzības ministrijas lēmuma apstrīdēšanas ietvaros. Tāpat atkārtotai veselības pārbaudei norīkojams, ja iesaukšana VAD tika atlikta sakarā ar pārejošu veselības stāvokļa traucējumu konstatēšanu. Atkārtotai veselības pārbaudei norīko ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no iesnieguma, pieteikuma, pieprasījuma vai apstākļu, kuru dēļ iesaucamajam tika atlikts valsts aizsardzības dienests, maiņas konstatēšanas. Atkārtota pārbaude tiek veikta kārtībā, kādā veikta t.s. sākotnējā pārbaude.