Anotācija (ex-ante)

Regulas Nr.2019/1148 13.pants nosaka, ka dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

2019. gada 20. jūnijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) Nr. 2019/1148 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un atceļ Regulu (ES) Nr. 98/2013 (turpmāk – Regula Nr. 2019/1148), kura ar 2021.gada 1.februāri aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regulu (ES) Nr. 98/2013 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu (turpmāk – Regula Nr. 98/2013).
Regula Nr.2019/1148 reglamentē sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu un pēc savas būtības satur Regulai Nr.98/2013 līdzīgu regulējumu, taču tās normas nosaka papildus prasības un precizē Regulā Nr. 98/2013 noteikto.
Regula Nr.2019/1148 nosaka kā darīt pieejamas, ievest, turēt īpašumā un lietot tādas vielas vai maisījumus, ko varētu ļaunprātīgi izmantot sprāgstvielu nelikumīgai izgatavošanai, nolūkā ierobežot attiecīgo vielu vai maisījumu pieejamību plašas sabiedrības locekļiem un nolūkā nodrošināt atbilstīgu ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem visā piegādes ķēdē.
Regula Nr.2019/1148 iedala sprāgstvielu prekursorus ierobežotajos un reglamentētajos.
Reglamentētie sprāgstvielu prekursori ir pieejami gan profesionālajiem lietotājiem, gan plašas sabiedrības locekļiem. Savukārt ierobežotus sprāgstvielu prekursorus, piemēram, slāpekļskābi, ūdeņraža peroksīdu un amonija nitrātu noteiktajā koncentrācijā, nedara pieejamus plašas sabiedrības locekļiem, plašas sabiedrības locekļi tos neieved, netur īpašumā un nelieto.

Regula Nr.2019/1148 paredz, ka plašas sabiedrības locekļiem nedrīkst būt atļautam iegādāties, ievest, turēt īpašumā vai lietot konkrētus sprāgstvielu prekursorus koncentrācijā, kas pārsniedz konkrētas robežvērtības masas procentos (masas %) saskaņā ar šīs regulas I pielikumu. Tātad Regula Nr.2019/1148 neaizliedz kādu konkrēto preču (vai preču grupu) apriti, bet gan nosaka tirdzniecības ierobežojumus noteiktajiem sprāgstvielu prekursoriem, kuri savukārt tiek izmantoti dažādās jomās (piemērām, lauksaimniecībā, medicīnā, ražošanā utt.) un tikai noteiktajā koncentrācijā.
Ņemot vērā minēto, nacionālajā līmenī nepastāv tāds nozares likums, kurā varētu iestrādāt Regulas Nr.2019/1148 prasību īstenošanai nepieciešamu regulējumu, kas attiektos gan uz Regulā Nr.2019/1148 noteikto prasību īstenošanu (piemērām, kontaktpunkta nozīmēšana, licencēšanas kārtība, utt.), gan uz atbildības noteikšanu par Regulas Nr.2019/1148 prasību neievērošanu. Līdz ar to attiecībā uz Regulas Nr.2019/1148 īstenojamām normām par kontaktpunkta nozīmēšanu 2021.gada 11.februārī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 95 “Kārtība, kādā ziņo par sprāgstvielu prekursoriem”, savukārt attiecībā uz atbildības noteikšanu, atbilstoši Regulas Nr.2019/1148 13.pantam, par Regulas Nr.2019/1148 prasību neievērošanu ir izstrādāts šis likumprojekts.

Likumprojekta 1., 2. un 3.pants
Likuma mērķis ir nodrošināt sprāgstvielu prekursoru apriti atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Likums nosaka administratīvos pārkāpumus sprāgstvielu prekursoru aprites jomā un sodus par tiem, kā arī to institūciju kompetenci, kuras veic administratīvo pārkāpumu procesu.
Likumā ir lietoti Regulas 2019/1148 3. pantā noteiktie termini.

Likumprojekta 4.pants
Regulas Nr.2019/1148 11.panta 1.punktā ir noteikts, ka katra dalībvalsts nodrošina, ka ir izveidotas kompetentas iestādes, kas pārbauda un kontrolē pareizu Regulas Nr.2019/1148 5. – 9.panta piemērošanu (“valsts inspekcijas iestādes”). Savukārt 11.panta 2.punktā ir paredzēts, ka katra dalībvalsts nodrošina, ka valsts inspekcijas iestādēm ir līdzekļi un izmeklēšanas pilnvaras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu pienācīgu to uzdevumu pārvaldību saskaņā ar šo regulu.   
Lai saprastu, kurai iestādei būtu nosakāma kompetence par Regulas Nr.2019/1148 noteikumu ievērošanas nodrošināšanu, ir jāizvērtē attiecīgo Regulas Nr.2019/1148 pantu būtība un piemērošanas aspekti.
Regulas Nr.2019/1148 5., 6. un 8.pants skar darbības ar ierobežotajiem sprāgstvielu prekursoriem. Kā jau tika minēts, Latvijas Republikā netika izveidots licencēšanas mehānisms, saskaņā ar kuru ierobežotus sprāgstvielu prekursorus varētu darīt pieejamus plašas sabiedrības locekļiem, jebkāda rīcība ar tiem ir aizliegta. Līdz ar to minētais Regulas Nr.2019/1148 6.panta regulējums neattiecas uz Latviju, savukārt 5.pants ir attiecināms tikai daļā par neatļautām darbībām ar ierobežotajiem sprāgstvielu prekursoriem, darot tos pieejamus plašas sabiedrības locekļiem un 8.panta regulējums attiecināms daļā par 2. un 3.punktā paredzētās informācijas  nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu.
Regulas Nr.2019/1148 7.pants savukārt paredz  ekonomikas dalībniekam informēšanas pienākumu sprāgstvielu prekursoru (gan ierobežoto, gan reglamentēto) piegādes ķēdē un darbinieku instruēšanas pienākumu.
Savukārt Regulas Nr.2019/1148 9.pants nosaka ziņošanas pienākumu attiecīgajam kontaktpunktam par aizdomīgiem darījumiem ar sprāgstvielu prekursoriem (gan ierobežotiem, gan reglamentētiem), to pazušanas gadījumiem un zādzībām. 
Ņemot vērā minēto un Regulā Nr.2019/1148 noteikto inspekcijas funkciju, kas ietver sevī tiesības izmeklēt, no kurām izriet tiesības nepieciešamības gadījumā arī sodīt, Valsts policija ir uzskatāma par valsts inspekcijas iestādi Regulas Nr.2019/1148 11.panta izpratnē. Vienlaikus norādāms, ka Valsts drošības dienests, pildot kontaktpunkta funkciju, kam ziņo par aizdomīgiem darījumiem ar sprāgstvielu prekursoriem un to pazušanas vai zādzības gadījumiem, analizē ar paziņotajiem gadījumiem saistītos riskus un nepieciešamības gadījumā sniedz atbilstošo informāciju Valsts policijai tās funkciju izpildei.

Likumprojekta 5.pants
Regulas Nr.2019/1148 5.panta 1.punkts paredz, ka ierobežotus sprāgstvielu prekursorus nedara pieejamus plašas sabiedrības locekļiem, plašas sabiedrības locekļi tos neieved, netur īpašumā un nelieto.
Līdz ar to likumprojektā ir paredzēts noteikt atbildību par ierobežotu sprāgstvielu prekursoru darīšanu par pieejamu, ievešanu, turēšanu īpašumā un lietošanu, kas izpaudīsies administratīvajā sodā.
Ievērojot Regulā Nr.2019/1148 noteikto, būtībā norma tiks piemērota visiem tirgus dalībniekiem. Piemērām, pārdevējiem tiks piemērots sods par ierobežotu sprāgstvielu prekursoru ievešanu (darīšanu pieejamu), pārdošanu vai nodošanu personām, kuras nav tiesīgas tos iegādāties, vai glabāt, savukārt pircējiem - par ierobežotu sprāgstvielu prekursoru neatļautu iegādāšanos, ievešanu, lietošanu un glabāšanu.
Izvērtējot iespējamo minēto pārkāpumu kaitējumu un ietekmi uz sabiedrības kārtību, veselību un drošību, sodi par šiem administratīvajiem pārkāpumiem tiek saglabāti tādi paši kādi tie bija noteikti spēku zaudējošā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK)167.3pantā.
Ņemot vērā minēto, likumprojekta 5.pants paredz:
Par Regulas 2019/1148 5.panta 1.punktā noteiktā ierobežojuma pārkāpšanu, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no septiņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no četrpadsmit līdz tūkstoš četri simti divdesmit naudas soda vienībām.   
Vēršama uzmanība, ka Regulas Nr.2019/1148 ir tieši piemērojamas, un to pārrakstīšana nacionālajos tiesību aktos ir aizliegta. Līdz ar to likumprojekta 5.pants paredz atbildību par “Regulas Nr.2019/1148 5.panta 1.punktā noteiktā ierobežojuma pārkāpšanu”, kas savukārt nosaka, ka ierobežotus sprāgstvielu prekursorus nedara pieejamus plašas sabiedrības locekļiem, plašas sabiedrības locekļi tos neieved, netur īpašumā un nelieto.
Ņemot vērā minēto, pārkāpuma pazīmes likumprojektā ir norādītas pietiekoši skaidri un detalizēti un ir nepārprotami skaidrs kā tie izpaužas. Ņemot vērā paredzētā soda minimālo robežu (fiziskām personām – 35,00 eiro un juridiskai personai – 70,00 eiro), sods nerada pārmērīgu apgrūtinājumu personai, kurai tas tiek piemērots.

Likumprojekta 6.pants
Regulas Nr.2019/1148 7.panta 1.punkts paredz, ka komersants, kas ierobežoto sprāgstvielu prekursoru dara pieejamu citam komersantam, informē attiecīgo komersantu par to, ka ierobežotus sprāgstvielu prekursorus nedara pieejamus plašas sabiedrības locekļiem.
Šā noteikuma mērķis ir uzlabot regulas praktisko piemērošanu, apkopojot labas prakses paraugus saistībā ar informācijas nosūtīšanu. Šis punkts nodrošina, ka ikviens piegādes ķēdes dalībnieks zina, ka uz produktu, ar ko tie rīkojas, attiecas šīs regulas ierobežojumi.
Regulas Nr.2019/1148 7.panta 2.punktā ir paredzēts, ka komersants, kas reglamentētos sprāgstvielu prekursorus dara pieejamus profesionālam lietotājam vai plašas sabiedrības loceklim, nodrošina un spēj uzskatāmi parādīt 11.pantā minētajām valsts inspekcijas iestādēm, ka tā personāls, kas ir iesaistīts reglamentēto sprāgstvielu prekursoru tirdzniecībā, ir:
a)         informēts, kuri no produktiem, ko tas dara pieejamus, satur reglamentētus sprāgstvielu prekursorus;
b)         instruēts par 5.–9. punktā noteiktajiem pienākumiem.
Šis punkts ievieš konkrētāku prasību attiecībā uz ierobežoto sprāgstvielu prekursoru tirdzniecībā iesaistīto personu. Pēc 7.panta 1.punktā minētās informācijas saņemšanas mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem ir jānodrošina, ka viņu personāls, kas ir iesaistīts tirdzniecībā, ir informēts, ka produkti, ko tas piedāvā, satur sprāgstvielu prekursorus, un ka šis personāls ir instruēts par regulā noteiktajiem pienākumiem.
Vienlaikus ir jānorāda ka atbilstoši Regulas Nr.2019/1148 10.panta 3.punktam ekonomikas dalībnieki ir atbildīgi ne tikai par informācijas sniegšanu savam personālam par to, kā saskaņā ar šo regulu darāmi pieejami sprāgstvielu prekursori, bet arī par personāla izpratnes veicināšanu attiecībā uz šo jomu. Tātad šīs punkts būtībā papildina Regulas Nr.2019/1148 7.panta 2.punktu, paredzot pārdevējam pienākumu veicināt sava personāla kopīgo izpratni par sprāgstvielu prekursoru jomu, nodrošinot attiecīgās informācijas nodošanu personālam, kura ekonomikas dalībniekam kļuva zināma dalībvalstu iestāžu (Latvijas Republikas gadījumā tie ir Valsts policija un Valsts drošības dienests) rīkotajās apmācībās. Līdz ar to Regulas Nr.2019/1148 7.panta 2.punkts un 10.panta 3.punkts un abu pantu ievērošana jāskatās kopsakarā.
Vienlaikus Regulas Nr.2019/1148 7.panta 3.punkts paredz, ka tiešsaistes tirdzniecības vieta veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās lietotāji, ja tie dara pieejamus reglamentētos sprāgstvielu prekursorus, izmantojot tās pakalpojumus, ir informēti par saviem pienākumiem.  Proti, komersantam, kam pieder online platforma, ar kuras starpniecību kāds cits komersants pārdod reglamentētos sprāgstvielu prekursorus nodrošina, ka attiecīgs pārdevējs ir informēts par saviem pienākumiem atbilstoši Regulas Nr.2019/1148 7.panta 1. un 2.punktam.
Ņemot vērā minēto un atbilstoši Regulas Nr. 2019/1148 13.pantam, ir nosakāma administratīvā atbildība par informācijas nesniegšanu pircējam, ka uz attiecīgā sprāgstvielu prekursora (gan ierobežotā, gan reglamentētā) iegādi, ievešanu, turēšanu īpašumā vai lietošanu ir attiecināmi Regulā noteiktie ierobežojumi un ziņošanas pienākums. Tāpat atbildība ir nosakāma arī par nodarbināto neinstruēšanu vai apmācības neveikšanu jautājumos par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un ziņošanas pienākumu pārkāpumiem.
Šo jautājumu kontekstā ir vēršama uzmanība, ka Regulas Nr. 2019/1148 paskaidrojuma rakstā (dokumenta Nr. COM (2018) 209 final, 2018/0103 (COD)) ir minēts, ka jebkādu sprāgstvielu prekursoru tirdzniecības un lietošanas ierobežojumi un kontroles pasākumi ir nozīmīgi teroristu tīklu darbību izjaukšanā, apgrūtinot uzbrukšanu mērķiem un piekļūšanu bīstamām vielām, kā arī to izvietošanu.
Ņemot vērā, ka sprāgstvielu prekursori ir ķīmiskas vielas, kuras pamatā izmanto likumīgiem mērķiem, taču tās var arī ļaunprātīgi izmantot sprāgstvielu izgatavošanai, Regulas Nr.2019/1148 7.pantā noteiktās informācijas nesniegšana pircējam rezultātā varētu veicināt, ka piegādes ķēdē radīsies sistēmiski trūkumi: ne visi dalībnieki zinās par saviem pienākumiem, kas noteikti ar regulu. Konkrētajā gadījumā  pircēji nezinās, ka ierobežotus sprāgstvielu prekursorus nedrīkst darīt pieejamus plašas sabiedrības locekļiem, kā arī tie netiks informēti par savu pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem, pazušanas gadījumiem un zādzībām. Tas pastarpināti veicina, ka tiks pieļauts, ka plašas sabiedrības tirgū var nonākt ierobežotie sprāgstvielu prekursori (kas ir aizliegts) vai sprāgstvielu prekursoru saturošie produkti.
Savukārt darbinieku neinformēšanas un neinstruēšanas gadījumā komersants netieši veicina, ka tirgū var nonākt sprāgstvielu prekursoru saturošie produkti, kuru izsekošana nepieciešamības gadījumā kompetentajām iestādēm var būt neiespējama vai apgrūtinoša.
Turklāt nodarbinātais nezinot savus pienākumus, nevar nodrošināt pienācīgu ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem ar sprāgstvielu prekursoriem, to zādzību un pazušanu. Tas savukārt var novest pie minēto vielu saturošo produktu nekontrolēto nonākšanu tirgū un to ļaunprātīgu izmantošanu, kas var apdraudēt sabiedrības kārtību un drošību kopumā, kā arī konkrētā indivīda dzīvību un veselību.
Līdz ar to Regulā Nr.2019/1148 noteiktās informācijas nesniegšana nodarbinātajiem par sprāgstvielu prekursoru saturošajiem produktiem un nodarbināto neinstruēšana par pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem ar sprāgstvielu prekursoriem, to zādzību un pazušanu būtībā var novest pie tādām pašām sekām, kas var rasties gadījumos, kad pats komersants nepilda Regulas Nr.2019/1148 9.pantā tam uzlikto pienākumu un neziņo par aizdomīgiem darījumiem ar sprāgstvielu prekursoriem, to zādzību un pazušanu.
Tādēļ atbildībai piemērojamā soda ziņā abos gadījumos būtu jābūt līdzvērtīgai (sk. Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3.panta pirmā daļa, LAPK165.10 pants).
Ņemot vērā minēto un izvērtējot sekas, ko tie varētu nodarīt sabiedrībai kopumā un konkrētam indivīdam, likumprojekts paredz:
Par Regulas 2019/1148 7.pantā noteiktā informēšanas un instruēšanas pienākuma nepildīšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
Vēršama uzmanība, ka Regulas Nr.2019/1148 ir tieši piemērojamas, un to pārrakstīšana nacionālajos tiesību aktos ir aizliegta. Līdz ar to likumprojekta 6.pants paredz atbildību par  “Regulas Nr.2019/1148 7.pantā noteiktā informēšanas un instruēšanas pienākuma nepildīšanu”.
Kā jau tika skaidrots iepriekš Regulas Nr.2019/1148 7.panta 1.punkta otrā rindkopa paredz, ka ekonomikas dalībnieks, kas reglamentēto sprāgstvielu prekursoru dara pieejamu citam ekonomikas dalībniekam, informē attiecīgo ekonomikas dalībnieku par to, ka uz attiecīgā reglamentētā sprāgstvielu prekursora iegādi, ievešanu, turēšanu īpašumā vai lietošanu, ko veic plašas sabiedrības locekļi, attiecas 9. pantā noteiktais ziņošanas pienākums.
Savukārt Regulas Nr.2019/1148 7.panta 2.punkts nosaka, ka ekonomikas dalībnieks, kas reglamentētos sprāgstvielu prekursorus dara pieejamus profesionālam lietotājam vai plašas sabiedrības loceklim, nodrošina un spēj uzskatāmi parādīt, ka tā personāls, kas ir iesaistīts reglamentēto sprāgstvielu prekursoru tirdzniecībā, ir informēts, kuri no produktiem ko tas dara pieejamus, satur reglamentētus sprāgstvielu prekursorus un instruēts par  noteiktajiem pienākumiem. Savukārt tiešsaistes tirdzniecības vieta veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās lietotāji, ja tie dara pieejamus reglamentētos sprāgstvielu prekursorus, izmantojot tās pakalpojumus, ir informēti par Regulā saviem pienākumiem.
Savukārt Regulas Nr.2019/1148 7.panta 3.punkts paredz tiešsaistes tirdzniecības vietām pienākumu veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās lietotāji, ja tie dara pieejamus reglamentētos sprāgstvielu prekursorus, izmantojot tās pakalpojumus, ir informēti par saviem pienākumiem, kuri noteikti šajā regulā.
Ņemot vērā minēto, pārkāpuma pazīmes likumprojektā ir norādītas pietiekoši skaidri un detalizēti un ir nepārprotami skaidrs kā tie izpaužas. Ņemot vērā paredzētā soda minimālo robežu (fiziskām personām – 5,00 eiro un juridiskai personai – 70,00 eiro), sods nerada pārmērīgu apgrūtinājumu personai, kurai tas tiek piemērots.

Likumprojekta 7.pants
Vienlaikus vēršama uzmanība, ka Regulas Nr.2019/1148 8.panta 2. un 3.punkts uzliek ekonomikas dalībniekam par pienākumu attiecībā uz katru darījumu pārbaudīt vai iespējamais klients ir profesionāls lietotājs vai cits ekonomikas dalībnieks, kā arī pārbaudīt ierobežotā sprāgstvielu prekursora paredzēto lietojumu, pieprasot noteikto informācijas apjomu.
Regulas Nr.2019/1148 8.pants 4.punkts savukārt nosaka, ka minēto informāciju glabā 18 (astoņpadsmit) mēnešus no darījuma norises dienas un dara to pieejamu pārbaudei pēc valsts inspekcijas iestāžu vai tiesībaizsardzības iestāžu lūguma.
Plašas sabiedrības loceklim nevajadzētu būt iespējai iegādāties ierobežotus sprāgstvielu prekursorus, tikai pamatojoties uz apgalvojumu, ka viņš ir profesionāls lietotājs. 8.panta 2.punkts nodrošina, ka pārdevējs pārbauda vai konkrēts pircējs atbilst “profesionāla lietotāja“ definīcijai, kas noteikta 3.panta 9. punktā, kontrolējot  ikvienu darījumu, pārbaudot vai ierobežotais sprāgstvielu prekursors iespējamajam klientam patiešām ir vajadzīgs tādos nolūkos, kuri ir saistīti ar viņa komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju.
Regulā Nr.2019/1148 ir noteikts, ka iespējamais klients būtu jāiztaujā vismaz par viņa komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju un paredzēto ierobežotu sprāgstvielu prekursoru lietojumu. Ja ekonomikas dalībniekam ir aizdomas, ka prasītais ierobežotais sprāgstvielu prekursors iespējamam klientam nav vajadzīgs darba vajadzībām, darījums saskaņā ar 9. pantu būtu jāatsaka un jāziņo kompetentajām iestādēm, ja ir pamatots pamats aizdomām, ka vielu vai maisījumu ir paredzēts izmantot sprāgstvielu nelikumīgai izgatavošanai.
Tātad pienākums pārbaudīt, vākt, glabāt un pēc pieprasījuma sniegt noteikto informāciju kompetentajām iestādēm ir noteikts Regulas 8.pantā, kas ir tieši piemērojama. Savukārt administratīvā atbildība par minēto pienākumu nepildīšanu tiek noteikta likumprojekta 7.pantā.
Konkrētajā gadījumā ar informācijas nesniegšanu iestādei saprot gadījumus, kad informācija nav iesniegta vispār vai ir nepilnīgi iesniegta vai netika glabāta Regulas Nr.2019/1148 8.panta 4.punktā noteiktajā laika periodā un kā rezultātā nevar tikt iesniegta. Ar informācijas nepienācīgu sniegšanu iestādei saprot informācijas nesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja iesniegtajā informācijā ir pārrakstīšanās kļūdas, šāda informācija nav uzskatāma par nepatiesi sniegtu informāciju.
Par likumprojekta 7.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu sodi ir noteikti, ņemot vērā Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3.pantā noteiktos minimālos sodus par tādiem pašiem administratīvajiem pārkāpumiem pārvaldes jomā, tomēr paredzot mazāku maksimālo sodu. Tas būtu pamatojams ar to, ka Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3.pants tiek plaši izmantots vairākās nozarēs, kur noteiktās informācijas nesniegšana varētu novest pie nopietnām sekām un nodarīt kaitīgumu sabiedrībai vai valstij, kā arī ar to nodrošinot attiecīgo sodu atbilstību nozarē spēka esošajām Eiropas Savienības tiesību normām (piemērām, Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK).
Regulas 2019/1148 normas neparedz ne minimālos nedz maksimālos soda apmērus par informācijas nesniegšanu valsts inspekcijas iestādei. Tādējādi sodu noteikšana ir katrās dalībvalsts lēmums ar nosacījumu, ka sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.
Konkrētajā gadījumā, izvērtējot ekonomikas dalībnieku Regulas Nr.2019/1148 8.panta 2. un 3.punktā noteiktās informācijas nesniegšanas iespējamās sekas, ir secināms, ka šāds administratīvs pārkāpums pēc tā būtības un izpaušanas rakstura nevar būt smagāks par neatļautām darbībām ar ierobežotiem sprāgstvielu prekursoriem. Būtībā informācijas nesniegšana pēc noteikto iestāžu pieprasījuma sliktākajā gadījumā varētu liecināt par to, ka iespējams notika neatļautās darbības ar ierobežotiem sprāgstvielu prekursoriem (jo nav dokumentu, kas varētu pierādīt pretējo), vai arī norādīt uz to, ka ekonomikas dalībnieks pavirši pilda savus informācijas glabāšanas pienākumus.
Ņemot vērā minēto un izvērtējot sekas, ko tie varētu nodarīt sabiedrībai kopumā un konkrētam indivīdam, likumprojekts paredz:
“Par Regulas 2019/1148 8.panta 2. un 3.punktā paredzētās informācijas  nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu pēc valsts inspekcijas iestādes lūguma piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz tūkstoš četri simti divdesmit naudas soda vienībām.”
Vēršama uzmanība, ka Regulas Nr.2019/1148 ir tieši piemērojamas, un to pārrakstīšana nacionālajos tiesību aktos ir aizliegta. Līdz ar to likumprojekta 7.pants paredz atbildību par “Par Regulas 2019/1148 8.panta 2. un 3.punktā paredzētās informācijas  nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu”.
Ņemot vērā sniegto Regulas 2019/1148 8.panta 2. un 3.punkta skaidrojumu un izvērtējumu, pārkāpuma pazīmes likumprojektā ir norādītas pietiekoši skaidri un detalizēti un ir nepārprotami skaidrs kā tie izpaužas. Ņemot vērā paredzētā soda minimālo robežu (fiziskām personām – 5,00 eiro un juridiskai personai – 70,00 eiro), sods nerada pārmērīgu apgrūtinājumu personai, kurai tas tiek piemērots.

Likumprojekta 8.pants
Regulas 2019/1148 9.panta 1. un 5.punktā ir noteikts, ka lai novērstu un atklātu sprāgstvielu nelikumīgu izgatavošanu, ekonomikas dalībniekiem un tiešsaistes tirdzniecības vietām ir pienākums ziņot par aizdomīgiem darījumiem un par būtiskiem reglamentētu sprāgstvielu prekursoru pazušanas gadījumiem un zādzībām.
Regulas 2019/1148 mērķis ir paaugstināt nelikumīgas sprāgstvielu izgatavošanas atklāšanas līmeni, pieprasot, lai ekonomikas dalībnieki ievieš procedūras aizdomīgu darījumu atklāšanai. Procedūras būtu jāvērš uz vidi, kurā reglamentētie sprāgstvielu prekursori tiek piedāvāti, piemēram, tiešsaisti vai bezsaisti, un jāorientē uz plašu sabiedrību, profesionāliem lietotājiem vai citiem ekonomikas dalībniekiem.
Darījumi ir jāuzskata par aizdomīgiem darījumiem gadījumos, kad iespējamais klients gatavojas pirkt reglamentētus sprāgstvielu prekursorus daudzumos, kombinācijās vai koncentrācijās, kas nav parastas “likumīgai” lietošanai.
Ja ekonomikas dalībniekiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka vielu vai maisījumu ir paredzēts izmantot sprāgstvielu nelikumīgai izgatavošanai, viņiem par to būtu jāziņo 5. punktā minētajiem esošajiem valsts kontaktpunktiem.
Līdz 2020.gada 1.jūlijam LAPK 165.10 pants noteica atbildību par neziņošanu normatīvajos aktos noteiktajai institūcijai par aizdomīgu darījumu ar vielām, šāda darījuma mēģinājumu, par vielu zādzību vai pazušanu, par kuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu ir pienākums ziņot.
Sodi par likumprojekta 8.pantā minēto pārkāpumu tiek noteikti, ņemot vērā nodarīta pārkāpumu būtību, bīstamību, sekas, aktualitāti un attiecināmību uz publiski tiesiskajām attiecībām, kā arī sabiedrisko kaitīgumu.
Ņemot vērā minēto un izvērtējot sekas, ko tie varētu nodarīt sabiedrībai kopumā un konkrētam indivīdam, likumprojekts paredz:
“Par Regulas 2019/1148 9.panta 1. un 5.punktā paredzētās ziņošanas pienākuma nepildīšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.”
Vēršama uzmanība, ka Regulas Nr.2019/1148 ir tieši piemērojamas, un to pārrakstīšana nacionālajos tiesību aktos ir aizliegta. Līdz ar to likumprojekta 8.pants paredz atbildību par “Par Regulas 2019/1148 9.panta 1. un 5.punktā paredzētās ziņošanas pienākuma nepildīšanu”.
Ņemot vērā sniegto Regulas 2019/1148 9.panta 1. un 5.punkta skaidrojumu un izvērtējumu, pārkāpuma pazīmes likumprojektā ir norādītas pietiekoši skaidri un detalizēti un ir nepārprotami skaidrs kā tie izpaužas. Ņemot vērā paredzētā soda minimālo robežu (fiziskām personām – 5,00 eiro un juridiskai personai – 70,00 eiro), sods nerada pārmērīgu apgrūtinājumu personai, kurai tas tiek piemērots.

Likumprojektā ietvertā attiecīgā administratīvā pārkāpuma saglabāšana (likumprojekta 5.panta gadījumā, saglabājot LAPK 167.3 pantā paredzēto atbildību par administratīvo pārkāpumu un 8.panta gadījumā saglabājot LAPK 165.10 pantā paredzēto atbildību par administratīvo pārkāpumu) un jauna administratīvā pārkāpuma ieviešana (likumprojekta 6., 7.panta gadījumā, paredzot atbildību par jaunu administratīvo pārkāpumu atbilstoši Regulas Nr.2019/1148 tiesību normām) administratīvo pārkāpumu sistēmā, kā arī minēto administratīvo pārkāpumu sastāvs ir izvērtēts, ņemot vērā nodarījumu pārkāpumu:
- būtību (pamatā savu informēšanas pienākumu neveikšana un nelikumīgas darbības ar ierobežotiem sprāgstvielu prekursoriem);
- bīstamību (sprāgstvielu prekursori ir ķīmiskās vielas, kuras pamatā tiek izmantoti likumīgiem mērķiem – piem., dārzeņu un augļu aplaistīšanai, un tikai atsevišķajos gadījumos, darot to mērķtiecīgi un ar konkrētu nodomu, tos var izmantot sprāgstvielu izgatavošanai);
- sekas (ar sava informēšanas pienākuma nepildīšanu un aizlieguma darīt pieejamus ierobežotos sprāgstvielu prekursorus plašas sabiedrības lietotājiem neievērošanu, ekonomikas dalībnieki pamatā kavētu darījumu ar sprāgstvielu prekursoriem izsekojamību un valsts iestāžu darbību, un ar to potenciāli varētu tieši vai netieši veicināt\atbalstīt teroristiskās darbības);
- aktualitāti un attiecināmību uz publiski tiesiskajām attiecībām (Eiropas Komisijas 2018.gadā pasūtītais pētījums liecināja, ka Regulas (ES) Nr. 98/2013 vispārējie mērķi joprojām atbilst pašreizējām vajadzībām, ņemot vērā joprojām pastāvošos terorisma draudus Eiropā, un ka Regula (ES) Nr. 98/2013 kopumā ir bijis efektīvs līdzeklis, lai ierobežotu sprāgstvielu prekursoru pieejamību plašai sabiedrībai. Tomēr veiktais izvērtējums arī norādīja uz vairākiem jautājumiem un jomām, kurās toreizējā regulējumā nepieciešami uzlabojumi, līdz ar ko tika izstrādāta jauna Regula Nr.2019/1148.
Ir atzīmējams, ka uz vielām un maisījumiem, kas var tikt izmantoti sprāgstvielu nelikumīgā izgatavošanā, attiecas vairāki Eiropas Savienības tiesību akti, piemērām, Padomes Regula (ES) Nr.1259/2013 (2013. gada 20. novembris), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 111/2005, ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Kopienu un trešām valstīm, REACH Regula, utt. Gan minēto normatīvo aktu, gan arī Regulas Nr.2019/1148 mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus darbību un drošību, nodrošināt sabiedrības veselību un drošību, kā arī ir atklāt un novērst sprāgstvielu nelikumīgu izgatavošanu, pārdošanu, iegādāšanu un lietošanu ar to veicinot terorisma apkarošanu.
Eiropas Savienība mērķtiecīgi samazina sprāgstvielu prekursoru daudzumus, kas sabiedrībai būtu pieejami tirgū, nosakot stingrākas prasības šādu vielu iegādei un pārdošanai un paredzot par šo prasību neievērošanu administratīvo atbildību. Ar tiesību aktiem tiek nodrošināts, ka dalībvalstis tieši iesaistās konkrēto jautājumu izpildes kontrolē, paredzot dalībvalstīm pienākumu izveidot kompetentas iestādes, kas pārbauda un kontrolē pareizu Regulas Nr.2019/1148  prasību piemērošanu.);
- sabiedrisko kaitīgumu (Regulas Nr.2019/1148 prasību neievērošanas gadījumā tirgū nonāk nekontrolētie sprāgstvielu prekursoru daudzumi un veidi, kurus varētu ļaunprātīgi izmantot, piemērām, teroristiskajiem aktiem, kas ir vērsti uz sabiedrību kopumā vai konkrētās personas nogalināšanai vai sakropļošanai).
Ir ņemta vērā līdzšinēja kompetento iestāžu prakse administratīvo sodu piemērošanā gan paredzot administratīvo pārkāpumu sastāvus, gan nosakot sankciju minimālās un maksimālās robežas.
Patlaban nav indikāciju, kas ļautu uzskatīt, ka sodi būtu nesamērīgi vai būtu nepieciešams tos pārskatīt. Paredzētās sankcijas ir ar pietiekamu preventīvu raksturu, lai atturētu personas no attiecīgajām prettiesiskajām darbībām.
Turklāt, veicot Regulas Nr.2019/1148 prasību izvērtēšanu sadarbībā ar Valsts drošības dienestu, tika konstatēts, ka administratīvās atbildības noteikšana par Regulā Nr.2019/1148 paredzēto pārkāpumu būs pietiekoši efektīvs, iedarbīgs un atturošs risinājums, kas pilnībā atbilstu gan Regulas Nr.2019/1148 prasībām, gan nacionālajai tiesību aktu sistēmai.

Attiecībā uz LAPK, kas bija spēkā līdz 2020. gada 1. jūlijam un tostarp noteica administratīvo atbildību par sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu pārkāpumiem (piemēram, LAPK 183. pants) ir atzīmējams, ka ar sprāgstvielām konkrētā panta piemērošanā saprot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/28/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu pieejamību tirgū un pārraudzību 2.panta 1.punktā noteiktās vielas. Proti, materiālus un izstrādājumus, kurus par sprāgstvielām uzskata Apvienoto Nāciju Organizācijas rekomendācijās par bīstamo kravu pārvadāšanu un kuri ietilpst minēto rekomendāciju 1. klasē.
Ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas rekomendācijās par bīstamo kravu pārvadāšanu (sk. Rekomendāciju 2.1.sadaļu un Sprāgstvielu klasifikatoru) minēto, neviens no Regulā (ES) 2019/1148 noteiktajiem sprāgstvielu prekursoriem (vielām) neietilpst minēto Rekomendāciju 1.klasē, kas būtībā norāda uz to, ka sprāgstvielu prekursori nevar tikt uzskatīti par civilajām vajadzībām paredzētājām sprāgstvielām, līdz ar ko arī nacionālais regulējums, kas reglamentē šo jomu, neattiecas uz sprāgstvielu prekursoriem.
Turklāt Tieslietu ministrijas izveidotās Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pastāvīgā darba grupā tika pieņemts konceptuāls lēmums nepiemērot sodu administratīvo pārkāpumu procesā par civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu komerciālās aprites noteikumu pārkāpšanu (LAPK 183.pants), paredzot iespēju atbildīgajām iestādēm noteikt ierobežojumus (anulēt/apturēt licenci) Administratīvā procesa likuma ietvaros.
Līdz ar to regulējums, kas izriet no LAPK 183.panta attiecībā uz civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu komerciālās aprites noteikumu pārkāpšanu vairs nepastāv.

Savukārt Krimināllikuma 233., 236., 237. un 346.panti paredz atbildību par sprāgstvielu neatbilstošu glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu, izmantošanu, uzskaiti un pārsūtīšanu. Ar sprāgstvielām konkrēto pantu piemērošanā saprot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/28/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu pieejamību tirgū un pārraudzību 2.panta 1.punktā noteiktās vielas. Proti, materiālus un izstrādājumus, kurus par sprāgstvielām uzskata Apvienoto Nāciju Organizācijas rekomendācijās par bīstamo kravu pārvadāšanu un kuri ietilpst minēto rekomendāciju 1. klasē.
Kā jau tika minēts iepriekš, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas rekomendācijās par bīstamo kravu pārvadāšanu (sk. Rekomendāciju 2.1.sadaļu un Sprāgstvielu klasifikatoru) minēto, neviens no Regulā 2019/1148 noteiktajiem sprāgstvielu prekursoriem (vielām) neietilpst minēto Rekomendāciju 1.klasē, kas būtībā norāda uz to, ka sprāgstvielu prekursori nevar tikt uzskatīti par civilajām vajadzībām paredzētājām sprāgstvielām, līdz ar ko arī nacionālais regulējums, kas reglamentē šo jomu, neattiecas uz sprāgstvielu prekursoriem. Līdz ar to Regulas 2019/1148 tvērumā neietilpst noteikumi par civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu pieejamību tirgū un to pārraudzību, kā rezultātā uz Regulas 2019/1148 minēto sprāgstvielu prekursoru apriti neattiecas Krimināllikuma 233., 236., 237. un 346.panti.

Likumprojekta 9.pants
Lai īstenotu Regulas 2019/1148 13.pantā noteikto un piemērotu likumprojekta 5., 6., 7. un 8.pantā paredzētos sodus ir nepieciešams noteikt kompetento iestādi, kas būs tiesīga veikt attiecīgā administratīvā pārkāpuma procesu.
Konkrētajā gadījumā atbilstoši Regulas 2019/1148 11.panta 1.puntam un likumprojekta 4.pantam par kompetento iestādi (valsts inspekcijas iestādi), kas būs tiesīga veikt attiecīgā administratīvā pārkāpuma procesu ir noteicama Valsts policija.