23-TA-571: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts paredz novērst Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – VPINZAL) neatbilstību Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumam lietā C-735/19 Euromin Holdings (Cyprus) Limited v.s. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kur ar dalībvalsts administratīvās iestādes lēmumu ir pieļauts Eiropas Savienības tiesību normas pārkāpums un saistībā ar šī pārkāpuma radītajiem zaudējumiem ir iestājusies šīs dalībvalsts atbildība.
Ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas (turpmāk – Satversmes tiesa) 2022. gada 25. marta spriedumu lietā Nr.2021-25-03 “Par Ministru kabineta 2011. gada 8. novembra noteikumu Nr.859 “Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru” 3., 4. un 5. punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2015. gada 8. maija līdz 2020. gada 9. aprīlim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam” (turpmāk – Satversmes tiesas spriedums Nr.2021-25-03) Ministru kabineta 2011. gada 8. novembra noteikumu Nr.859 “Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru” (turpmāk – noteikumi Nr.859) 3., 4. un 5. punkts tika atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmajam teikumam, ciktāl tas neparedz ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā apmērā.
Ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas (turpmāk – Satversmes tiesa) 2022. gada 25. marta spriedumu lietā Nr.2021-25-03 “Par Ministru kabineta 2011. gada 8. novembra noteikumu Nr.859 “Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru” 3., 4. un 5. punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2015. gada 8. maija līdz 2020. gada 9. aprīlim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam” (turpmāk – Satversmes tiesas spriedums Nr.2021-25-03) Ministru kabineta 2011. gada 8. novembra noteikumu Nr.859 “Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru” (turpmāk – noteikumi Nr.859) 3., 4. un 5. punkts tika atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmajam teikumam, ciktāl tas neparedz ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā apmērā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts paredz izslēgt VPINZAL 13. panta trešo daļu, kurā šobrīd ir paredzēti ierobežojumi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanai, ja aprēķinātā summa pārsniedz 145 000 euro. Tādējādi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanas apmērs turpmāk netiks ierobežots.
VPINZAL 7. panta trešā daļā tiks izteikta jaunā redakcijā ar vispārēju atsauci uz valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jomas normatīvajiem aktiem, lai ar vieniem Ministru kabineta noteikumiem ieviestu vienotu apmēru un kārtību administratīvā procesa jomā sniegtajai juridiskajai palīdzībai.
VPINZAL 7. panta trešā daļā tiks izteikta jaunā redakcijā ar vispārēju atsauci uz valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jomas normatīvajiem aktiem, lai ar vieniem Ministru kabineta noteikumiem ieviestu vienotu apmēru un kārtību administratīvā procesa jomā sniegtajai juridiskajai palīdzībai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd VPINZAL 13. panta trešā daļa paredz ierobežojumu VPINZAL 7. pantā noteiktā mantiskā zaudējuma (mantiski novērtējams pametums) atlīdzināšanai, kad iestāde, izskatot privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu, aprēķina radušos zaudējumus un vienlaikus lemj par zaudējumu atlīdzināšanas ierobežojumu piemērošanu, ja atlīdzināmā summa pārsniedz VPINZAL 13. panta trešajā daļā noteikto apmēru, proti, līdz 145 000 euro zaudējumi tiek atlīdzināti pilnā (100%) apmērā, ja zaudējumi ir no 145 000 līdz 1 450 000 euro, atlīdzināt var 145 000 euro plus 50 līdz 100 procentu apmērā no summas, kas pārsniedz 145 000 euro, bet, ja zaudējumu aprēķinātā summa pārsniedz 1 450 000 euro, atbilstīgs atlīdzinājums var būt mazāks par 50 procentiem no šīs summas.
VPINZAL kopš 2018. gada ir izveidota diferencēta zaudējumu atlīdzināšanas kārtība, kad privātpersonām primāri zaudējuma atlīdzība tiek nodrošināta no zaudējumus nodarījušās iestādes budžeta atbilstoši tās vietai valsts pārvaldes sistēmā, proti, valsts tiešās pārvaldes iestādes no valsts pamatbudžeta (VPINZAL 24. pants), pašvaldību iestādes no pašvaldības budžeta (VPINZAL 25. pants), citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas no šo juridisko personu budžeta (VPINZAL 26. pants), un iestādēm ar patstāvīgu budžetu no attiecīgās iestādes patstāvīgā budžeta (VPINZAL 27. pants). Vienlaikus visām minētajām iestādēm, ja tām ir atlīdzinājumam nepieciešamo savu līdzekļu trūkums, valsts atbilstoši VPINZAL 24. un 28. pantam nodrošina iespējas zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt no valsts pamatbudžeta no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Tādējādi valsts var nodrošināt, ka jebkura privātpersonai nodarītā zaudējuma atlīdzība tiks izmaksāta savlaicīgi, proti, divu mēnešu laikā vai arī ilgāk, kā to paredz esošais likuma regulējums par nokavējuma procentiem.
Atbilstoši VPINZAL 7. panta trešajai daļai ir izdoti noteikumi Nr.859, kas paredz maksimālo apmēru zaudējumu atlīdzināšanai par sniegto juridisko palīdzību administratīvajā procesā. Vienlaikus valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība administratīvajā procesā arī tiek sniegta saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu un uz šā likuma pamata izdotajiem Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” (turpmāk – noteikumi Nr.1493). Satversmes tiesas sprieduma Nr.2021-25-03 14.2.2.apakšpunktā tiek norādīts, ka šā sprieduma 13. punktā jau secināts, ka noteikumi Nr.859 izstrādāti pēc līdzības ar noteikumiem par valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Ministru kabinets atzinis, ka ir pamatoti salīdzināt noteikumos Nr.1493 un noteikumos Nr.859 noteiktos atlīdzinājuma apmērus. Ja valsts spēj nodrošināt adekvātu juridisko palīdzību par attiecīgu atlīdzību, tad nav pamata uzskatīt, ka atlīdzināmajiem izdevumiem vajadzētu būtiski atšķirties. Vienlaikus Satversmes tiesas spriedumā Nr.2021-25-03 konstatēts, ka dalīta tiesiskā regulējuma ietekmē netiek konsekventi ievēroti vienoti juridiskās palīdzības apmēri. Tieslietu ministrijas ieskatā esošo problēmu var novērst ar vienotu tiesisko regulējumu gan valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības gadījumos, gan arī zaudējumu atlīdzināšanas gadījumos par sniegto juridisko palīdzību administratīvajā procesā un to var veikt ar atbilstošiem grozījumiem VPINZAL, vienlaikus paredzot individuāla izvērtējuma iespēju.
VPINZAL kopš 2018. gada ir izveidota diferencēta zaudējumu atlīdzināšanas kārtība, kad privātpersonām primāri zaudējuma atlīdzība tiek nodrošināta no zaudējumus nodarījušās iestādes budžeta atbilstoši tās vietai valsts pārvaldes sistēmā, proti, valsts tiešās pārvaldes iestādes no valsts pamatbudžeta (VPINZAL 24. pants), pašvaldību iestādes no pašvaldības budžeta (VPINZAL 25. pants), citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas no šo juridisko personu budžeta (VPINZAL 26. pants), un iestādēm ar patstāvīgu budžetu no attiecīgās iestādes patstāvīgā budžeta (VPINZAL 27. pants). Vienlaikus visām minētajām iestādēm, ja tām ir atlīdzinājumam nepieciešamo savu līdzekļu trūkums, valsts atbilstoši VPINZAL 24. un 28. pantam nodrošina iespējas zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt no valsts pamatbudžeta no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Tādējādi valsts var nodrošināt, ka jebkura privātpersonai nodarītā zaudējuma atlīdzība tiks izmaksāta savlaicīgi, proti, divu mēnešu laikā vai arī ilgāk, kā to paredz esošais likuma regulējums par nokavējuma procentiem.
Atbilstoši VPINZAL 7. panta trešajai daļai ir izdoti noteikumi Nr.859, kas paredz maksimālo apmēru zaudējumu atlīdzināšanai par sniegto juridisko palīdzību administratīvajā procesā. Vienlaikus valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība administratīvajā procesā arī tiek sniegta saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu un uz šā likuma pamata izdotajiem Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” (turpmāk – noteikumi Nr.1493). Satversmes tiesas sprieduma Nr.2021-25-03 14.2.2.apakšpunktā tiek norādīts, ka šā sprieduma 13. punktā jau secināts, ka noteikumi Nr.859 izstrādāti pēc līdzības ar noteikumiem par valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Ministru kabinets atzinis, ka ir pamatoti salīdzināt noteikumos Nr.1493 un noteikumos Nr.859 noteiktos atlīdzinājuma apmērus. Ja valsts spēj nodrošināt adekvātu juridisko palīdzību par attiecīgu atlīdzību, tad nav pamata uzskatīt, ka atlīdzināmajiem izdevumiem vajadzētu būtiski atšķirties. Vienlaikus Satversmes tiesas spriedumā Nr.2021-25-03 konstatēts, ka dalīta tiesiskā regulējuma ietekmē netiek konsekventi ievēroti vienoti juridiskās palīdzības apmēri. Tieslietu ministrijas ieskatā esošo problēmu var novērst ar vienotu tiesisko regulējumu gan valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības gadījumos, gan arī zaudējumu atlīdzināšanas gadījumos par sniegto juridisko palīdzību administratīvajā procesā un to var veikt ar atbilstošiem grozījumiem VPINZAL, vienlaikus paredzot individuāla izvērtējuma iespēju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
EST 2020. gada 10. decembra spriedumā lietā C-735/19, kas izskatīta pēc Latvijas Republikas Augstākās tiesas lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu tiesvedībā Euromin Holdings (Cyprus) Limited pret Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, atbildot uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, norādīja, ka “Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka gadījumā, ja ar dalībvalsts administratīvās iestādes lēmumu ir pieļauts Savienības tiesību normas pārkāpums un saistībā ar šī pārkāpuma radītajiem zaudējumiem ir iestājusies šīs dalībvalsts atbildība, no minētā izrietošo mantisko zaudējumu atlīdzinājums var tikt ierobežots līdz 50 % no šo zaudējumu apmēra”.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz izslēgt VPINZAL 13. panta trešo daļu, kurā šobrīd ir paredzēti ierobežojumi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanai, ja aprēķinātā summa pārsniedz 145 000 euro.
Atbilstoši EST sprieduma lietā C-735/19 secinātajam Eiropas Savienības tiesību pārkāpumu dēļ privātpersonām radīto zaudējumu atlīdzinājumam ir jābūt atbilstošam, lai atlīdzinātu tām nodarīto kaitējumu, tādējādi nodrošinot to tiesību efektīvu aizsardzību. Tāpat arī saskaņā ar Senāta atziņām atbilstoši vispārējam principam katrs zaudējums ir atlīdzināms tādā apmērā, lai pēc iespējas atjaunotu iepriekšējo stāvokli (gan efektivitātes, gan līdzvērtības ziņā) (Senāta Administratīvo lietu departamenta 2016. gada 14. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-1012/2016 8.punkts). Tādējādi, nosakot atlīdzināmo mantisko zaudējumu apmēru, par taisnīgu būtu atzīstams tāds apmērs, kas atbilst patiesajam zaudējumu apmēram, ievērojot konkrētās lietas apstākļus (iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, kā arī cietušā rīcību).
Atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajai informācijai (no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirtais finansējums, lai saskaņā ar VPINZAL nodrošinātu zaudējumu atlīdzināšanu, kuri privātpersonai nodarīti ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību, 2019.-2021.gads) lielākā summa, kas ir izmaksāta, nesasniedz 145 000 euro (tātad summu, līdz kurai mantiskais zaudējums atlīdzināms 100 procentu apmērā).
Lai arī grozījumu nepieciešamība izriet no EST sprieduma, kur konstatēts Eiropas Savienības tiesību normu pārkāpums, VPINZAL mantiskā zaudējuma atlīdzināšanas ierobežojumiem nebūtu jāpastāv arī gadījumos, kad tiek konstatēts Latvijas tiesību normu pārkāpums. Kā atzinusi Satversmes tiesa, tiesiskās vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos (sk. Satversmes tiesas 2001. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2000-07-0409 secinājumu daļas 1. punktu). Tieslietu ministrijas ieskatā, tam, vai valsts pārvaldes iestāde ir pārkāpusi starptautiskās vai nacionālās tiesību normas, nevar būt izšķiroša nozīme, lai regulētu mantisko zaudējumu atlīdzināšanas apmēru.
Atbilstoši EST sprieduma lietā C-735/19 secinātajam Eiropas Savienības tiesību pārkāpumu dēļ privātpersonām radīto zaudējumu atlīdzinājumam ir jābūt atbilstošam, lai atlīdzinātu tām nodarīto kaitējumu, tādējādi nodrošinot to tiesību efektīvu aizsardzību. Tāpat arī saskaņā ar Senāta atziņām atbilstoši vispārējam principam katrs zaudējums ir atlīdzināms tādā apmērā, lai pēc iespējas atjaunotu iepriekšējo stāvokli (gan efektivitātes, gan līdzvērtības ziņā) (Senāta Administratīvo lietu departamenta 2016. gada 14. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-1012/2016 8.punkts). Tādējādi, nosakot atlīdzināmo mantisko zaudējumu apmēru, par taisnīgu būtu atzīstams tāds apmērs, kas atbilst patiesajam zaudējumu apmēram, ievērojot konkrētās lietas apstākļus (iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, kā arī cietušā rīcību).
Atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajai informācijai (no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirtais finansējums, lai saskaņā ar VPINZAL nodrošinātu zaudējumu atlīdzināšanu, kuri privātpersonai nodarīti ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību, 2019.-2021.gads) lielākā summa, kas ir izmaksāta, nesasniedz 145 000 euro (tātad summu, līdz kurai mantiskais zaudējums atlīdzināms 100 procentu apmērā).
Lai arī grozījumu nepieciešamība izriet no EST sprieduma, kur konstatēts Eiropas Savienības tiesību normu pārkāpums, VPINZAL mantiskā zaudējuma atlīdzināšanas ierobežojumiem nebūtu jāpastāv arī gadījumos, kad tiek konstatēts Latvijas tiesību normu pārkāpums. Kā atzinusi Satversmes tiesa, tiesiskās vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos (sk. Satversmes tiesas 2001. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2000-07-0409 secinājumu daļas 1. punktu). Tieslietu ministrijas ieskatā, tam, vai valsts pārvaldes iestāde ir pārkāpusi starptautiskās vai nacionālās tiesību normas, nevar būt izšķiroša nozīme, lai regulētu mantisko zaudējumu atlīdzināšanas apmēru.
Problēmas apraksts
Ar Satversmes tiesas spriedumu Nr.2021-25-03 noteikumu Nr.859 3., 4. un 5. punkts tika atzīti par neatbilstošiem Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, ciktāl tas neparedz ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā apmērā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz VPINZAL 7. panta trešo daļu, kurā šobrīd ir pilnvarojums Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu un atbilstoši kuram ir izdoti noteikumi Nr.859, izteikt jaunā redakcijā un veidot vispārēju atsauci uz valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jomas normatīvajiem aktiem, proti, norma tiek veidota līdzīgi, kā ir izteikta Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 10. panta trešā daļa, Administratīvā procesa likuma 18. panta sestā daļa un attiecīgi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums administratīvā procesa jomā un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. Tādējādi pēc likumprojektā paredzētā tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās noteikumi Nr.859 atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piektajai daļai zaudēs spēku un vienotu tiesisko regulējumu nodrošinās noteikumi Nr.1493, kas būs piemērojami gan valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības gadījumos, gan arī zaudējumu atlīdzināšanas gadījumos par sniegto juridisko palīdzību administratīvajā procesā, vienlaikus ar likumprojektā noteikto VPINZAL 12. panta 3.1 daļu paredzot juridiskās palīdzības izmaksu individuāla izvērtējuma iespēju.
Problēmas apraksts
Šobrīd VPINZAL tiesiskais regulējums mantiskā zaudējuma apmēra noteikšanai un aprēķināšanai neparedz pietiekami precīzu metodiku, kāda ir jaunākajos normatīvajos aktos par kaitējuma atlīdzību, piemēram, neietver patēriņa cenu indeksu piemērošanu, tādēļ to nepieciešams pilnveidot un saskaņot ar citos normatīvajos aktos noteikto.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz VPINZAL 12. pantu papildināt ar sesto daļu, kurā tiks paredzēts, ka zaudējuma atlīdzībai, kas nav atlīdzība par mantai nodarītiem zaudējumiem, piemēro Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa cenu indeksu. Tādējādi VPINZAL regulējums tiks saskaņots un vienādots ar Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 12. panta sestajā daļā esošo regulējumu.
Problēmas apraksts
Šobrīd pēc veiktās pašvaldību reformas, kad ir izveidotas ievērojami lielākas pašvaldības un daudzās pašvaldībās ir izveidota iestāžu divpakāpju funkcionālā padotības sistēma, kas ietver sevī augstākas iestādes kompetenci kontroles tiesību izpratnē, VPINZAL tiesiskais regulējums par pašvaldības iestādes nodarīta zaudējuma atlīdzināšanas kārtību, kad lēmumu par zaudējumu atlīdzību pieņem pašvaldības dome, kas ir interpretējama kā VPINZAL noteiktā lēmējiestāde, nav atbilstošs pašvaldību jaunajai darba organizācijas sistēmai. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 29. pants paredz pār pastarpinātās pārvaldes iestādēm padotības īstenošanu ar atsevišķas iestādes vai amatpersonas starpniecību. Arī Pašvaldību likums šobrīd daudz plašāk nosaka dažāda veida kompetences pašvaldības administrācijai, izpilddirektoram. Īpaši aktuāla darba organizācijas izmaiņu nepieciešamība šādā situācijā ir Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, arī citās lielās pašvaldībās. Atbilstoši Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegtajai informācijai Rīgas valstspilsētas pašvaldības gadījumā Rīgas dome tikai retos gadījumos ir augstāka iestāde administratīvajā procesā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 9. pants paredz precizēt VPINZAL 19. panta otro daļu, kurā tiks pieļauts nosacījums par iesniegumu pārsūtīšanu augstākai iestādei administratīvā procesa izpratnē, un tikai tad, ja šādas augstākas iestādes nav, iesniegums tiks nosūtīts attiecīgās pašvaldības domei.
Problēmas apraksts
VPINZAL esošā terminoloģija šobrīd neatbilst citos saistītajos likumos paredzētajam, piemēram, Administratīvā procesa likumā, Dokumentu juridiskā spēka likumā, arī citos jaunākos normatīvajos aktos faktiski netiek izmantoti dokumentu atvasinājumu novecojušie apzīmējuma vārdi – kopijas, noraksti. Tāpat arī juridisko zinātņu teorijai neatbilstošs apzīmējums ir “mantiskais zaudējums”, jo zaudējums nevar būt citāds, kā tikai mantisks.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 1., 2., 3. un 8. pantā paredzētie grozījumi noteiks dažādu terminu redakcionāla rakstura grozījumus, tai skaitā visā VPINZAL tekstā, lai saskaņotu tajā esošo regulējumu ar nozarē pieņemto.
Problēmas apraksts
VPINZAL 8. panta 2. punkts šobrīd kā nemantisko kaitējumu definē juridiskās personas darījumu reputācijas, komercnoslēpuma, autortiesību vai citu nemantisko tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārumu, kā rezultātā radušās nelabvēlīgas nemantiskās sekas.
Autortiesību likuma 14. pants paredz autora personiskās tiesības, bet 15. pants paredz autora mantiskās tiesības. VPINZAL esošajam jēdzienam “nemantiskais kaitējums” kā tiesību veidam atbilst tikai autora personiskās tiesības, bet ne autora mantiskās tiesības. Tādējādi šo tiesību pārkāpums rada zaudējumu un nav pareiza VPINZAL esošā interpretācija, ka autortiesības ir nemantiskās tiesības un attiecīgi, ka autortiesību aizskārums rada nemantisko kaitējumu. Turklāt saskaņā ar Autortiesību likuma 1. panta 1. punktu autors var būt tikai fiziskā persona un atbilstoši likuma 14. panta otrajai daļai autora personiskās tiesības viņa dzīves laikā nevar pāriet citai personai. Arī pēc autora nāves autora personiskās tiesības nepāriet citām personām, bet gan tās iegūst tikai tiesības tās aizsargāt. Tādējādi juridiskā persona nemaz nevar iegūt autora personiskās tiesības un attiecīgi juridiskai personai nevar radīt nemantisko kaitējumu, aizskarot tās autortiesības.
Savukārt tiesības uz komercnoslēpumu atbilstoši Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 2. panta pirmās daļas 2. punktam primāri aizsargā tā turētāja mantiskās intereses, jo pati aizsardzība tiek piešķirta tādēļ, ka attiecīgajai informācijai (tam, ka tā ir slepena) ir faktiska vai potenciāla komerciāla vērtība. Vienlaikus Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 11. panta pirmā daļa paredz komercnoslēpuma turētāja tiesības uz mantiskā un nemantiskā kaitējuma atlīdzību. No minētā ir secināms, ka komercnoslēpuma aizskārumam var būt divējāda daba, un tiesību uz komercnoslēpumu aizskārums var radīt nemantisku kaitējumu, bet tas nedod pamatu šo tiesību definēšanai VPINZAL tikai kā nemantisku. Tādējādi atbilstoši VPINZAL un Komercnoslēpuma aizsardzības likumā noteiktajam regulējumam personai komercnoslēpuma aizskāruma gadījumā būs precīzāk noteiktas tiesības prasīt atlīdzinājumu par zaudējumu vai nemantisko kaitējumu, kur komercnoslēpuma aizskārums daļā par nemantisko kaitējumu būs interpretējams kā citu nemantisko tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums.
Ievērojot minēto, VPINZAL esošās autortiesību un komercnoslēpuma kā atsevišķu tiesību institūtu norādes būtu izslēdzamas.
Autortiesību likuma 14. pants paredz autora personiskās tiesības, bet 15. pants paredz autora mantiskās tiesības. VPINZAL esošajam jēdzienam “nemantiskais kaitējums” kā tiesību veidam atbilst tikai autora personiskās tiesības, bet ne autora mantiskās tiesības. Tādējādi šo tiesību pārkāpums rada zaudējumu un nav pareiza VPINZAL esošā interpretācija, ka autortiesības ir nemantiskās tiesības un attiecīgi, ka autortiesību aizskārums rada nemantisko kaitējumu. Turklāt saskaņā ar Autortiesību likuma 1. panta 1. punktu autors var būt tikai fiziskā persona un atbilstoši likuma 14. panta otrajai daļai autora personiskās tiesības viņa dzīves laikā nevar pāriet citai personai. Arī pēc autora nāves autora personiskās tiesības nepāriet citām personām, bet gan tās iegūst tikai tiesības tās aizsargāt. Tādējādi juridiskā persona nemaz nevar iegūt autora personiskās tiesības un attiecīgi juridiskai personai nevar radīt nemantisko kaitējumu, aizskarot tās autortiesības.
Savukārt tiesības uz komercnoslēpumu atbilstoši Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 2. panta pirmās daļas 2. punktam primāri aizsargā tā turētāja mantiskās intereses, jo pati aizsardzība tiek piešķirta tādēļ, ka attiecīgajai informācijai (tam, ka tā ir slepena) ir faktiska vai potenciāla komerciāla vērtība. Vienlaikus Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 11. panta pirmā daļa paredz komercnoslēpuma turētāja tiesības uz mantiskā un nemantiskā kaitējuma atlīdzību. No minētā ir secināms, ka komercnoslēpuma aizskārumam var būt divējāda daba, un tiesību uz komercnoslēpumu aizskārums var radīt nemantisku kaitējumu, bet tas nedod pamatu šo tiesību definēšanai VPINZAL tikai kā nemantisku. Tādējādi atbilstoši VPINZAL un Komercnoslēpuma aizsardzības likumā noteiktajam regulējumam personai komercnoslēpuma aizskāruma gadījumā būs precīzāk noteiktas tiesības prasīt atlīdzinājumu par zaudējumu vai nemantisko kaitējumu, kur komercnoslēpuma aizskārums daļā par nemantisko kaitējumu būs interpretējams kā citu nemantisko tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums.
Ievērojot minēto, VPINZAL esošās autortiesību un komercnoslēpuma kā atsevišķu tiesību institūtu norādes būtu izslēdzamas.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 5. pants paredz VPINZAL 8. panta 2. punktā izslēgt vārdus “komercnoslēpuma, autortiesību”.
Problēmas apraksts
Šobrīd VPINZAL 19. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā tiek paredzēts, ka pašvaldības iestāde iesnieguma par zaudējumu atlīdzību kopiju nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Savukārt VPINZAL 20. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā tiek paredzēts, ka pastarpinātās pārvaldes iestāde iesnieguma par zaudējumu atlīdzību kopiju nosūta ministrijai, kurai attiecīgā atvasināta publisko tiesību juridiskā persona ir padota. Likumprojekta saskaņošanas procesā VARAM ir informējusi Tieslietu ministriju, ka tā šādu iesniegumu kopiju izskatīšanu neveic un tā praktiski ir formāla prasība, kas nelietderīgi palielina ministrijas administratīvo slogu. Turklāt, ņemot vērā, ka VPINZAL tas ir formāls regulējums, bez turpmākas rīcības, tas pilnā mērā neatbilst fiziskas personas datu apstrādes likumīguma prasībām, jo šādā VPINZAL paredzētā nosacījumā nav saskatāms datu apstrādes leģitīmais mērķis. Analoģiski VPINZAL 20. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā šāds iesnieguma kopijas nosūtīšanas regulējums ir attiecināms uz citām ministrijām, kurām atvasināta publisko tiesību juridiskā persona ir padota. Ievērojot minēto, piedāvāts atteikties no regulējuma, kas rada nevajadzīgu administratīvo slogu un neatbilst fiziskas personas datu apstrādes prasībām.
Latvijas Republikas Saeima 2024. gada 6. jūnijā pieņēma likumu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”, ar kuru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tiek pārdēvēta par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un attiecīgi VPINZAL papildus nepieciešami ministrijas nosaukuma precizējumi.
Latvijas Republikas Saeima 2024. gada 6. jūnijā pieņēma likumu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”, ar kuru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tiek pārdēvēta par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un attiecīgi VPINZAL papildus nepieciešami ministrijas nosaukuma precizējumi.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 9. un 10. pants paredz izslēgt VPINZAL 19. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdus “bet iesnieguma kopiju nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai”, kā arī ceturtajā daļā precizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukumu. Tāpat arī VPINZAL 20. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā izslēdz vārdus “bet iesnieguma kopiju nosūta ministrijai, kurai attiecīgā atvasināta publisko tiesību juridiskā persona ir padota”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Fiziskās un juridiskās personas (privātpersonas) iegūs papildu tiesiskās garantijas atbilstīgam atlīdzinājumam par mantisko zaudējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.
Iestādēm, kuras izdod administratīvos aktus vai veic faktisko rīcību, jaunais tiesiskais regulējums veicinās lietderības apsvērumu un iespējamo tiesisko seku savlaicīgu un vispusīgu izvērtēšanu, lai mazinātu iespējamo valstij nodarīto mantisko zaudējumu.
Iestādēm, kuras izdod administratīvos aktus vai veic faktisko rīcību, jaunais tiesiskais regulējums veicinās lietderības apsvērumu un iespējamo tiesisko seku savlaicīgu un vispusīgu izvērtēšanu, lai mazinātu iespējamo valstij nodarīto mantisko zaudējumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Fiziskās un juridiskās personas (privātpersonas) iegūs papildu tiesiskās garantijas atbilstīgam atlīdzinājumam par mantisko zaudējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.
Iestādēm, kuras izdod administratīvos aktus vai veic faktisko rīcību, jaunais tiesiskais regulējums veicinās lietderības apsvērumu un iespējamo tiesisko seku savlaicīgu un vispusīgu izvērtēšanu, lai mazinātu iespējamo valstij nodarīto mantisko zaudējumu.
Iestādēm, kuras izdod administratīvos aktus vai veic faktisko rīcību, jaunais tiesiskais regulējums veicinās lietderības apsvērumu un iespējamo tiesisko seku savlaicīgu un vispusīgu izvērtēšanu, lai mazinātu iespējamo valstij nodarīto mantisko zaudējumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Aptuveno zaudējumu atlīdzības lietu skaitu vai īpatsvaru, kā arī likumprojekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu nav iespējams noteikt, jo tas ir atkarīgs no tā, cik daudz prettiesiskus administratīvos aktus izdos vai prettiesisku faktisko rīcību veiks valsts pārvaldes institūcijas un cik lēmumus par zaudējumu atlīdzību iestāde vai tiesa pieņems. Statistikas dati norāda, ka katru gadu zaudējumu atlīdzības lietu skaits mainās un nav iespējams paredzēt, cik zaudējuma atlīdzības lietu būs nākamajos gados. Tādējādi attiecīgi arī zaudējumi tiks atlīdzināti VPINZAL noteiktajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2011. gada 8. novembra noteikumi Nr.859 “Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru”
Pamatojums un apraksts
Pēc likumprojektā paredzētā tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās Ministru kabineta 2011. gada 8. novembra noteikumi Nr.859 “Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru” atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piektajai daļai zaudēs spēku un VPINZAL 7. panta trešajā daļā noteiktā regulējuma piemērošanā un juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanai tiks izmantoti Ministru kabinets 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/93d93882-4e1b-4ea3-8656-2f91554172f8
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
Publiskā apspriešana norisinājās no 2023. gada 3. marta līdz 17. martam.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts pārvaldes iestādes, kas lemj par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar VPINZAL. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums mainās pašvaldību iestādēm un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, pastarpinātās pārvaldes iestādēm un ministrijām, kurām attiecīgās atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas ir padotas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts pārvaldes iestādes, kas lemj par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar VPINZAL.
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums mainās pašvaldību iestādēm un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, pastarpinātās pārvaldes iestādēm un ministrijām, kurām attiecīgās atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas ir padotas
samazinās
Vērtības nozīme:
9,24
Saskaņā ar CSP datiem vidējā darba samaksa (bruto) valstī 2023.gadā bija 1537 euro.
1 stundas likme: 1537/166,33=
9,24 euro
0,50
Atbilstoši sniegtajai informācijai viena iesnieguma apstrādei pašvaldībā vai citā iestādē un ministrijā nepieciešama 0,5 stunda
1
1
1
1
-4,62
Nav iespējams prognozēt iesniegumu kopējo skaitu, jo tas ir atkarīgs no prettiesisku lēmumu skaita un privātpersonu subjektīvā viedokļa, tādēļ novērtējums veikts par 1 gadījumu (iesniegumu).
Kopā
-4,62
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Pašvaldību iestādes un pastarpinātās pārvaldes iestādes varēs atteikties no privātpersonu iesniegumu par zaudējumu atlīdzību papildu apstrādes un nosūtīšanas attiecīgajām ministrijām, savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, un ministrijas, kurām attiecīgās atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas ir padotas, nebūs jāveic šādu iesniegumu uzskaite.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Likumprojekta īstenošana tiks veikta esošo funkciju un struktūras ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi