Anotācija

-

-

2025. gada 21. martā ir saņemts Valta Ernštreita no organizācijas "Līvod īlma" viedoklis par iesniegto projektu. Minētajā viedoklī paustas bažas par to, ka ar projektu tiek ievērojami un nepamatoti paplašināts organizāciju loks, kuras varētu sniegt atzinumu par personas etnisko izcelsmi (piederību lībiešu kopienai). Papildus norādīts, ka ne visas organizācijas ir tieši saistītas ar lībiešu kopienu, proti, tajās nav pārstāvēti lībiešu kopienas locekļi un tām nav zināšanu, kas nepieciešamas, lai identificētu piederību lībiešu kopienai. Vienlaikus tiek norādīts, ka Latvijā nav vienas iestādes, kas apvienotu lielāko daļu lībiešu kopienas. Līdz ar to tiek ierosināts uzlikt pienākumu vienai atbildīgajai institūcijai (piemēram, Latvijas Universitātes Lībiešu institūtam) sniegt nepieciešamo atzinumu tautības ieraksta maiņai. Otrs variants, ko piedāvā, ir noteikt papildus kritērijus, nosakot, ka organizācijai jābūt saņēmušai sabiedriskā labuma statusu, kas varētu sašaurināt organizāciju loku, kas var sniegt atzinumu tautības ieraksta maiņai. Tāpat izteiktas bažas par projekta ietekmi uz repatriācijas procesu.
Tieslietu ministrija, izvērtējot iesniegto viedokli, norāda, ka anotācijā jau tika paskaidrots, ka šobrīd Latvijā ir tikai piecas (anotācijā dots uzskaitījums) līvu (lībiešu) organizācijas, kuras varētu sniegt atzinumu tautības ieraksta maiņai, jo to darbības mērķis ir lībiešu (līvu) vēstures, valodas, kultūras un tradīciju izpēte un saglabāšana. Viena no organizācijām ir biedrība “Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd Īt””, kas līdz šim kā vienīgā organizācija jau sniegusi atzinumus. Klāt nākot vēl četrām organizācijām, kuru darbības lauks ir vienlīdzīgs ar organizāciju “Līvõd Īt”, nevar uzskatīt, ka ir ievērojami un nepamatoti paplašināts organizāciju loks, kuras varētu sniegt atzinumu par personas etnisko izcelsmi (piederību lībiešu kopienai). Protams, projektā ietvertā norma neizslēdz, ka var tikt nodibinātas jaunas organizācijas, kuras varētu sniegt atzinumu. Tāpat “Līvod īlma” pārstāvja viedoklī jau ir norādīts, ka nepastāv vienas iestādes, kas apvienotu lielāko daļu lībiešu kopienas, līdz ar to katras organizācijas rīcībā var būt dažāda informācija par personu piederību pie lībiešu (līvu) tautības atkarībā no attiecīgo personu izcelšanās vietas. Līdz ar to, uzliekot par pienākumu vienai iestādei izsniegt atzinumu, lielāka iespēja personai saņemt atteikumu, jo nepieciešamā informācija var nebūt šīs konkrētās iestādes rīcībā, bet gan kādas citas.
Kopumā līdzšinējā tautības ieraksta maiņas (iegūstot tautības ierakstu “lībietis (līvs)”) statistika saglabājas nemainīgi maza un  lībiešu (līvu) organizācijas atzinums ir nepieciešams tikai tajos gadījumos, kad personas etnisko izcelsmi nav iespējams pierādīt ar civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecinošajiem dokumentiem. Tāpat, laikam ejot, vajadzība pēc lībiešu (līvu)  organizācijas atzinuma samazināsies, jo tautības ierakstu, kā Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā norādīts, var manīt pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību tikai divu paaudžu robežās. Līdz ar to, nepieciešamā informācija par radinieku tautību ar laiku jau būs pieejama civilstāvokļa aktu reģistru ierakstos.
Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 6. panta trešās daļas 5. punktā noteikts, ka dzimtsarakstu nodaļa vai Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments iesnieguma izskatīšanai var pieprasīt citus tautības ieraksta maiņai nepieciešamos dokumentus. Līdz ar to šaubu gadījumos Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam, pieņemot lēmumu par tautības ieraksta maiņu uz “lībietis (līvs)”, vienmēr pastāv iespēja pieprasīt papildus informāciju citām iestādēm, tajā skaitā Latvijas Universitātes Lībiešu institūtam.
Attiecībā par bažām repatriācijas procesā, vēršam uzmanību, ka, mainot tautības ierakstu uz “lībietis (līvs)”, automātiski netiek dota iespēja iegūt repatrianta statusu un repatrianta ģimenes locekļa statusu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde iesniegtos repatriācijas dokumentus izskata un tos izvērtē, pieņemot lēmumu par repatrianta statusa un repatrianta ģimenes locekļa statusa piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt personai repatrianta statusu un repatrianta ģimenes locekļa statusu. Tāpat Repatriācijas likuma 10. pantā ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz repatrianta statusa iegūšanu. Līdz ar to, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde attiecīgajā lietā saskata potenciālu apdraudējumu Latvijas valstiskumam, var tikt pieņemt attiecīgs lēmums.

-

-