Anotācija

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk – Likums) 22.³ panta pirmā daļa noteic, lai veicinātu nodokļu maksātāju labprātīgu nodokļu nomaksu, kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem — fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, — kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu (tajā skaitā slēgto pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu) iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 15 000 euro vai vairāk, kā arī kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidrās naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 euro vai vairāk.
Tā kā Pārvalde nav ne kredītiestāde, ne maksājuma pakalpojuma sniedzējs, uz Pārvaldi tieši neattiecas likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.³ panta pirmajā daļā noteiktais. Taču šis likums nenoteic, ka tajā minētais neattiecas uz ieslodzītajiem kā sabiedrības grupu, un ir jāsekmē ieslodzīto personu naudas līdzekļu apgrozības uzraudzība un jānodrošina nodokļu nomaksa un informācijas sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam par darījumiem ar ieslodzīto naudas līdzekļiem. Valsts kontroles revīzijas ziņojumā tika arī norādīts, ka revīzijā, vērtējot ieslodzīto ienākošo un izejošo naudas līdzekļu plūsmu, konstatēti gadījumi, kas, iespējams, norāda uz likumā “Par nodokļiem un nodevām” minētajām aizdomīga darījuma pazīmēm, piemēram, neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme – ierodoties ieslodzījuma vietā, ieslodzītie iemaksā Pārvaldes kasē skaidru naudu bez šo naudas līdzekļu izcelsmes pamatojuma. Konstatētas iemaksātās summas līdz 10 320 euro.

Tāpēc priekšlikums paredz noteikt, lai veicinātu nodokļu maksātāju labprātīgu nodokļu nomaksu, Pārvalde līdz katra gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par ieslodzīto (gan apcietināto, gan notiesāto) un bijušo ieslodzīto,  kura Pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa atbilst likumā "Par nodokļiem un nodevām" 22.³ panta pirmajā daļā minētajai fiziskas personas kontu apgrozījuma summai vai kura Pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidrās naudas kopējā summa atbilst likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.³ panta pirmajā daļā minētajai fiziskās personas kontā ieskaitītās skaidrās naudas kopējai summai.
Minētā informācija Valsts ieņēmumu dienestam tiks iesniegta Excel formātā, jo Pārvalde nevar nodrošināt informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 15. maija noteikumu Nr. 276 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzama informācija par fiziskās personas kontu apgrozījumu un atlikumu, un skaidras naudas iemaksām” 2. punktu (proti, ievērojot Extensible Markup Language (turpmāk – XML) shēmas struktūru). Tas skaidrojams ar to, ka resursu vadības sistēmā Horizon, kurā ir informācija par ieslodzīto naudas līdzekļiem, nav atskaites, kas nodrošinātu datus pieprasītā apjomā, ko var sagatavot XML shēmas struktūrā. Līdz ar to informāciju no resursu vadības sistēmas Horizon Pārvalde apstrādās manuāli Excel formātā, filtrējot datus.
Informācijā tiks norādītas tās pašas ziņas, kas noteiktas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.³ panta 1.² daļā, kuras Valsts ieņēmumu dienestam sniedz kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs par klientiem, kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 15 000 euro vai vairāk, un kas noteiktas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.³ panta 1.⁴ daļā, kuras Valsts ieņēmumu dienestam sniedz kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs par klientiem, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidrās naudas kopējā summa ir 7000 euro vai vairāk.
Šajā pantā noteiktajos gadījumos informācija par bijušo ieslodzīto tiks sniegta tikai par tādu bijušo ieslodzīto, kas ir bijis ieslodzītais taksācijas gada laikā par periodu un par periodu, kurā tas ir atradies ieslodzījuma vietā. Brīdī, kad persona tiek atbrīvota no ieslodzījuma vietas, attiecīgi ieslodzījuma vietai nav informācijas par personas ienākumiem un tā nevar būt atbildīga par informācijas sniegšanu. 

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 35. punkta b apakšpunkts noteic, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek apliktas dāvanas no fiziskajām personām līdz 1425 euro taksācijas gada laikā – ja dāvinātājs ir šā punkta "a" apakšpunktā neminēta fiziskā persona (laulātais vai radinieks līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē). Arī šī prasība attiecas uz ieslodzītajiem kā sabiedrības grupu, tāpēc ir jānosaka kārtība šādas informācijas sniegšanai.
Atbilstoši ieslodzījuma izpildi regulējošajiem normatīvajiem aktiem ieslodzītajiem ir tiesības saņemt ne tikai no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, bet arī maksas veselības aprūpes pakalpojumus par saviem personiskajiem līdzekļiem. Tāpat ieslodzītie var attālināti iegūt augstāko izglītību, sedzot izdevumus no personiskajiem līdzekļiem. Taču ieslodzījuma vietai ne vienmēr ir pieejama nepieciešamā informācija par to, vai pārveduma mērķis ir, piemēram, medicīnas pakalpojumu vai ar izglītību saistīto izdevumu segšana, kas liecinātu par to, ka attiecīgā naudas summa nav ietverama ar gada apliekamajā ienākumā.

Tāpēc priekšlikums paredz noteikt, ka, lai veicinātu nodokļu maksātāju labprātīgu nodokļu nomaksu, Pārvalde līdz katra gada 1.februārim sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par ieslodzīto un bijušo ieslodzīto, kurš iepriekšējā gadā no jebkuras fiziskas personas ir saņēmis naudas pārvedumus (dāvanas), kas pārsniedz likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 35. punkta b apakšpunktā noteikto apmēru. Informācijā tiks norādīts ieslodzītā vai bijušā ieslodzītā, vārds, uzvārds, personas kods, fiziskās personas, no kuras saņemts naudas pārvedums (dāvana), vārds, uzvārds, personas kods un no minētās fiziskās personas iepriekšējā taksācijas gadā saņemto naudas pārvedumu summu.
Vienlaikus Pārvalde nesniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par personu sabiedrībā, kurai ieslodzītais būs pārskaitījis summu, kas pārsniedz 1425 euro, jo likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 35. punktā noteiktajos gadījumos pienākums deklarēt saņemtos ienākumus un samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli ir pārskaitījuma  saņēmējam. 
Attiecībā uz ieslodzītās personas pienākumu iesniegt gada ienākumu deklarāciju norādāms, ka apcietinātajiem un notiesātajiem slēgtajā cietumā ir aizliegts lietot mobilos telefonus un datorus, turklāt viņiem nav brīvas piekļuves internetam.
Gada ienākumu deklarāciju var iesniegt, aizpildot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS) dokumentu "Gada ienākumu deklarācija", vai papīra formātā. Pieslēgties EDS jebkura persona var izmantojot autentifikāciju (interbanku, eID) vai drošu elektronisko parakstu (eParaksts, eParaksts Mobile), kā arī, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta piešķirto lietotājvārdu un paroli. Ja nav iespējams izmantot kādu no autentifikācijas iespējām vai drošu elektronisko parakstu, Valsts ieņēmumu dienests var piešķirt personai lietotāja vārdu un paroli EDS lietošanai. Lai iegūtu lietotāja vārdu un paroli, personai jāaizpilda iesniegums un jāiesniedz tas klātienē Valsts ieņēmumu dienestā.
Taču attiecībā uz ieslodzījumā esošajām personām ir jāņem vērā, ka ieslodzītie nevar iesniegt dokumentus klātienē Valsts ieņēmumu dienestā, izņemot atklātā cietuma notiesātos. Tāpat apcietinātie un notiesātie slēgtajā cietumā nevar piekļūt EDS, izmantojot autentifikāciju vai drošu elektronisko parakstu. Turklāt personu apliecinošs dokuments glabājās ieslodzīto personas lietā un ne pie kādiem apstākļiem netiek izsniegts ieslodzītajam, kamēr viņš atrodas ieslodzījuma vietā.
Saskaņā ar Kodeksa 41. panta sesto daļu notiesātajiem, kuri sodu izcieš atklātajos cietumos, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju ir atļauts glabāt arī personisko datortehniku ar interneta pieeju, ja tā nepieciešama notiesātā izglītības apguves vai nodarbinātības nodrošināšanai, un personisko mobilo telefonu. Līdz ar to notiesātie, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos, var patstāvīgi piekļūt EDS un iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Taču apcietinātajiem un notiesātajiem slēgtajā cietumā vienīgā iespēja iesniegt gada ienākumu deklarāciju ir iesniegt to papīra formātā.
Ieslodzītajam tiesības nosūtīt gada ienākuma deklarāciju pa pastu papīra formātā tiks nodrošinātas par ieslodzījuma vietas līdzekļiem, jo atbilstoši Kodeksa 50. panta ceturtajai daļai un Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 15. panta ceturtajai daļai ieslodzīto sarakste ar procesa virzītāju (atbilstoši Kriminālprocesa likuma 386. pantam Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policija ir viena no izmeklēšanas iestādēm) tiek segta no ieslodzījuma vietas līdzekļiem.

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.² panta pirmā daļa noteic, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekta (turpmāk — subjekts) pienākums, konstatējot aizdomīgu darījumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) izpratnē, ir nekavējoties ziņot arī Valsts ieņēmumu dienestam par tādu personas, kuras rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgu darījumu, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā. Subjekts ziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu.

Ņemot vērā, ka Pārvalde nav subjekts, taču ņemot vērā, ka Pārvaldei atbilstoši Novēršanas likuma 3.¹ pantam primāri ir pienākums sniegt Finanšu izlūkošanas dienestam informāciju par katru aizdomīgu darījumu, priekšlikums paredz Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā noteikt, ka, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, Pārvalde, konstatējot aizdomīgu darījumu Novēršanas likuma izpratnē, nekavējoties ziņo arī Valsts ieņēmumu dienestam par ieslodzītā vai bijušā ieslodzītā aizdomīgu darījumu, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā. Ņemot vērā, ka minētais regulējums paredz Pārvaldes pienākumu sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, tad grozījumi paredz arī noteikt, ka uz Pārvaldi piemērojami likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.² pantā noteiktie Novēršanas likuma subjektiem paredzētie tiesiskās aizsardzības mehānismi saistībā ar ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem valsts ieņēmumu jomā.  

Pārvalde nav subjekts un līdz ar to uz Pārvaldi neattiecas pienākums noteiktos gadījumos iesniegt sliekšņa deklarāciju. 

Taču, ņemot vērā jau iepriekš minēto, ka ir jāsekmē arī ieslodzīto personu naudas līdzekļu apgrozības uzraudzība, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, grozījumi paredz noteikt, ka Pārvalde reizi nedēļā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par ieslodzīto vai bijušo ieslodzīto, kas iepriekšējā periodā veicis skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir 750 euro vai vairāk. Pārvalde, sniedzot informāciju, norādīs ieslodzītā vai bijušā ieslodzītā vārdu, uzvārdu, personas kodu, un skaidrā naudā veikto darījumu kopējo summu.

Šobrīd ieslodzījuma vietai, saņemot ieslodzītajam domātu naudas pārvedumus, ne vienmēr ir zināms ienākošā maksājuma maksātāja personas kods un Pārvaldei nav ne tiesību, ne iespēju to noskaidrot, lai Pārvalde varētu Valsts ieņēmumu dienestam sniegt informāciju arī par fizisko personu, no kuras saņemts naudas pārvedums. Citās valstīs arī tiek mainīta kārtība, kādā var tikt veikti naudas pārvedumi ieslodzītajiem. Piemēram, Lielbritānijā tuvinieki vairs nevar ieslodzītajiem nosūtīt naudu ar bankas pārskaitījumu, čeku, pasta pārvedumu vai nosūtīt skaidru naudu pa pastu. Tā vietā ir jāizmanto debetkarte, maksājumu veicot tiešsaistē (links maksājuma veikšanai ir pieejams Lielbritānijas Ieslodzījuma un probācijas dienesta mājas lapā). Vienlaikus tiek paredzēta iespēja personai lūgt izņēmuma kārtībā nosūtīt ieslodzītajam naudu pa pastu, taču pirms tam personai ir nepieciešams lūgt īpašu atļauju cietuma priekšniekam. Šo izņēmumu var lūgt personas, kurām, piemēram, nav iespējas lietot datoru, viedtālruni vai internetu, nav debetkartes. Izņēmums ir pieļaujams tikai tajos gadījumos, kad personai naudas sūtīšana pa pastu ir vienīgā iespēja. Personai ir jāaizpilda īpašas formas veidlapa, kurai ir jāpievieno pierādījumi, piemēram, atteikums konta atvēršanai, pierādījumu, ka bankas konts nepieļauj pieeju debetkartei vai čeku grāmatai. Kad ir aizpildīta šī veidlapa, naudu drīkst nosūtīt tikai tad, kad persona ir saņēmusi atļauju izņēmuma kārtā nosūtīt ieslodzītajam naudu pa pastu. Turklāt, lai nodrošinātu ieslodzījuma vietas drošību, cietuma priekšnieks minēto atļauju nosūtīt naudu pa pastu var atsaukt jebkurā brīdī (sīkāka informācija pieejama: https://www.gov.uk/send-prisoner-money). 

Ņemot vērā minēto, grozījumi papildus paredz noteikt, ka, lai nodrošinātu šajā pantā minētās informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, ieslodzītajam adresētu naudas pārvedumu, kas nav identificējams (nav norādīts naudas nosūtītāja vārds, uzvārds, personas kods), tiek atgriezts naudas nosūtītājam. Līdz ar to turpmāk naudas pārvedumus ieslodzītajiem varēs veikt tikai tad, ja fiziskā persona, kas veic naudas pārvedumu, būs identificējama, proti, viņa, veicot pārvedumu, būs norādījusi savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Pretējā gadījumā naudas pārvedums tiks atgriezts naudas nosūtītājam.