24-TA-411: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas palielināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par apropriācijas palielināšanu” (turpmāk – rīkojums) sagatavots, pamatojoties uz likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” (turpmāk – Likums) 59. pantu, kas nosaka, ka gadījumā, ja 2024. gada sešu un deviņu mēnešu laikā ārvalstu filmu uzņemšanas rezultātā ir palielinājušies nodokļu ieņēmumi vai tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par apropriācijas palielinājuma apjomu līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Vienlaikus, Likuma 59. pantā noteikts, ka finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma mērķis ir atbalstīt papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu, saskaņā ar Likuma 59. pantu, ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā 6. atlases kārtas rezerves sarakstā iekļautajiem projektu pieteikumiem. Rezerves sarakstā iekļauto sešu projektu atbalstam 2024. gadā nepieciešams papildu valsts finansējums 2 984 598 euro apmērā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Līdzvērtīgi filmu uzņemšanas atbalsta instrumenti pastāv gandrīz visās Eiropas valstīs, kā pierādīts starptautiski veiktos pētījumos. Filmas uzņemšana konkrētā valstī rada ekonomisku ieguldījumu un veicina valsts, pilsētas vai kādas citas lokācijas atpazīstamību, kā arī paaugstina tās starptautisko prestižu. Atbalsta programmai esot Kultūras ministrijas pārvaldībā (2012.-2021. gads), līdzfinansējuma mehānisms ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā ir bijis veiksmīgs un ir piesaistījis Latvijai ārvalstu finansējumu filmu ražošanai atbalstāmajās izmaksās vairāk nekā 45 miljonu EUR apmērā, savukārt līdzfinansējums šiem projektiem ir piešķirts ne vairāk kā 8 miljonu EUR apmērā. Pateicoties atbalsta programmas veiksmīgai darbībai, kopš 2022. gada (Aģentūrai pārņemot atbalsta programmas vadīšanu) ārvalstu projektu ražošanas intensitāte, pateicoties līdzfinansējumam, ir būtiski pieaugusi, sasniedzot pakalpojumu eksportu vismaz 20 milj. EUR apmērā.
Kino nozare būtiski stimulē valsts attīstību un atpazīstamību. Līdz šim līdzfinansējuma programmas ietvaros atbalstītie starptautiskie projekti Latvijā ir bijuši pārstāvēti no Eiropas (Vācija, Francija, Somija, Šveice, Igaunija, Norvēģija, Lielbritānija, Dānija, Polija, Grieķija, Austrija, Čehija, Slovākija, Nīderlande, Zviedrija, Bulgārija, u.c.), Āzijas (Dienvidkoreja, Japāna, Indija, Kazahstāna, u.c.), kā arī interesi izrādījušas producentu kompānijas no ASV. Atbalsta programmas ietvaros atbalstītas tiek gan spēlfilmas, gan seriāli, gan dokumentālās filmas. Latvijas producenti visbiežāk projektos ir iesaistīti kā pakalpojuma sniedzēji (production services), taču aizvien biežāk Latvijas producenti kļūst arī par šo filmu kopproducentiem, kas nozīmē, ka līdzfinansējuma programma ir veicinājusi arī nacionālās kino industrijas attīstību un Latvijas vārda nešanu pasaulē.
Balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanas rādītāji (NACE kods: J59) kopš 2014. gada ir pieauguši samērā strauji, izņemot nelielu kritumu Covid-19 ietekmes laikā. Uzņēmumu apgrozījums no 2014. līdz 2022. gadam pieaudzis 2,3 reizes, sasniedzot 100,48 milj. EUR. Nozarē reģistrēto uzņēmumu skaits palielinājies no 351 uzņēmuma 2014. gadā līdz 800 uzņēmumiem 2022. gadā. Tāpat, būtiski pieminēt, ka nodarbināto skaits šajā nozarē pieaudzis par 45%, jeb no 890 līdz 1291 nodarbinātajam.
2022. gadā Igaunijas Filmu institūts veica pētījumu par valsts budžeta līdzfinansējuma (cash rebate) ietekmi uz Igaunijas tautsaimniecību 2021. gadā (vēršam uzmanību, ka 2021. gadā bija būtiski jūtama Covid-19 pandēmijas izplatību ierobežojošo epidemioloģiskās drošības pasākumu ietekme). Pētījuma rezultātā tika secināts, ka ārvalstu filmu uzņemšana ir radījusi 8,5 milj. EUR papildu ražošanas izdevumu (ieņēmumi paralēli attiecināmajām izmaksām), 8,2 milj. EUR investīcijas, nodrošināja 189 pilna laika ekvivalenta darbavietas, kā arī radīja papildu 2,7 milj. EUR nodokļu ieņēmumu. Pētījuma ietvaros tika konstatēts, ka atbalsts nodrošina ievērojamu atdevi - katrs atbalsta instrumenta 1 EUR neto ieguldījums 2021. gadā atgrieza kopējo vērtību ekonomikā 5 EUR apmērā. Būtiski pieminēt, ka 60% no kopējā preču un pakalpojumu groza tika radīts ārpus filmu nozares un atbalsta sistēma pozitīvi ietekmēja viesmīlības, celtniecības, u.c. saistītās nozares. Tāpat, piegādātāju/sadarbības uzņēmumu piegādes ķēdei bija plašs ģeogrāfiskais pēdas nospiedums, nodrošinot pozitīvu ietekmi arī uz reģionu ekonomiskās izaugsmes rādītājiem.
Latvijā šobrīd nav veikts līdzvērtīgs pētījums, taču filmu nozares izaugsme un pieprasījums pēc atbalsta instrumenta norāda uz Latvijas konkurētspēju, kompetenci un augsto nozares turpmākās izaugsmes potenciālu. Izvērtējot LIAA rīcība esošos datus, norādāms, ka katrs atbalsta instrumenta 1 EUR neto ieguldījums 2023. gadā radīja apgrozījuma pieaugumu 5,79 EUR apmērā.
Papildus jāvērš uzmanība, ka ne visi ar filmu projekta realizēšanu saistītie uzdevumi tiek uzrādīti projektu budžetos un atskaitēs. Veicot analīzi (case study) 6. atlases kārtas rezerves sarakstā vienam no iekļautajiem projektu pieteikumiem, 8,8 % projekta izmaksu nav attiecināmās izmaksas (papildus aktieru atlase 2. un 3. plāna lomām, studijas noma sagatavošanās periodā, darba samaksa galvenajam producentam, ēdināšana).
Secināms, ka pozitīva ietekme uz valsts budžetu tiek nodrošināta ne tikai projekta aktīvajos posmos jeb etapos – pirmražošanā, ražošanā un pēcapstrādē, bet arī projekta idejas attīstības posmā (mērķvalsts / filmēšanas vietas izvēle un partneru atlase, sagatavošanās darbi, tostarp, Latviju apmeklē producentu kompānijas un to delegācijas (līdz pat trim mēnešiem), radot ieņēmumus valsts budžetā caur transporta, ēdināšanas, viesmīlības, juridisko, konsultāciju, producentu u.c. pakalpojumu izmantošanu) un arī pēcražošanas posmā (tūrisms, kura ietvaros tiek apmeklētas filmās/ seriālos attēlotās vietas; ar filmu saistīto produktu, tostarp, suvenīru un promocijas materiālu (merchandise) tirdzniecība; iekļaušanās jaunās produktu piegādes ķēdēs; iekļaušanās jaunos starptautiskos sadarbības projektos; filmu nozares un saistīto nozaru kompetences un kvalifikācijas kāpums, produktivitātes kāpums u.c.).
Saskaņā ar Filmu likuma 11. pantu, ar mērķi piesaistīt ārvalstu finansējumu filmu nozarei un citām nozarēm, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk - Aģentūra) administrē un konkursa kārtībā sadala valsts budžeta līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas kārtību nosakot Ministru kabinetam. Ministru kabineta 2022. gada 15. marta noteikumi Nr. 173 “Kārtība, kādā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 173) nosaka kārtību, kādā Aģentūra piešķir valsts budžeta līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā.
MK noteikumu Nr. 173 18. punkts nosaka, ka Aģentūra pieņem lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu un līguma noslēgšanu vai par projekta iesnieguma iekļaušanu projektu iesniegumu rezerves sarakstā, vai par atteikumu noslēgt līdzfinansējuma līgumu. Tiesības noslēgt līdzfinansējuma līgumu (kamēr ir pietiekams projekta iesniegumu konkursam paredzētais līdzfinansējums) piešķir to projekta iesniegumu īstenošanai, kuri ieguvuši augstāku vērtējumu atbilstoši MK noteikumu Nr. 173 2. pielikumā minētajiem kritērijiem. Projekta iesniegumi, kas tiek atbalstīti, bet kuri nepietiekama projekta iesniegumu konkursam paredzētā līdzfinansējuma dēļ nesaņem finansējumu, tiek iekļauti projektu iesniegumu rezerves sarakstā, sarindojot projekta iesniegumus prioritārā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam.
Rezerves saraksts tiek veidots ar mērķi atbalstīt kvalitatīvus projektus, kuru īstenošanai valsts budžetā paredzētie budžeta līdzekļi ir nepietiekami.
Tādējādi Ekonomikas ministrija, sadarbojoties ar Aģentūru, sagatavojusi rīkojuma projektu, ar kuru Ministru kabinets tiek lūgts atbalstīt apropriācijas palielinājumu 2024. gadā nepieciešamajam līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, vienlaikus ar šo rīkojuma projektu sniedzot prognozes par nodokļu ieņēmumu palielinājumu.
2023. gadā Aģentūra rīkoja trīs atlases kārtas kurās projektu pieteikumus iesniedza 13 pretendenti, no kuriem 7 tika apstiprināti līdzfinansējuma saņemšanai, savukārt atbalsts tika izmaksāts 6 komersantiem. 2023. gadā atbalstu saņēma arī divi 2022. gada projekti, proti, Tasse Film SIA filma “Green Parrot” un FILM ANGELS STUDIO SIA filma “HARBINA”, kuru īstenošana turpinājās arī 2023. gadā. Zemāk tabulā (skat. tabulu “2023. gada atbalstītie projekti”) norādīts 2023. gadā katram komersantam izmaksātais atbalsta apmērs un projekta ietvaros nomaksāto nodokļu apjoms. Attiecīgi, kopsummā atbalstā tika izmaksāti 1 677 191,44 EUR, savukārt nodokļu nomaksas veidā valsts budžetā tika iemaksāti 2 097 540,59 EUR.
* 2022. gada projekti, kuru filmas projekta īstenošana turpinājās arī 2023.gadā.
2024. gada valsts budžeta līdzfinansējuma konkursa ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā (turpmāk – Konkurss) 6. kārta tika izsludināta laikā no 2023. gada 13. novembra līdz 2023. gada 13. decembrim.
2024. gadā pieejamais valsts budžeta līdzfinansējums ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā ir 721 700 EUR, ņemot vērā 2023. gadā noslēgto līdzfinansējuma līgumu par vienas filmas uzņemšanu 2023. un 2024. gadā. 6. atlases kārtas ietvaros tika iesniegti septiņi projektu iesniegumi, no kuriem ar vienu - ar līdzfinansējuma saņēmēju SIA "CINEVILLA FILMS" tika noslēgts līgums par filmas projekta īstenošanas līdzfinansējumu 639 500 EUR apmērā savukārt seši projekti tiek iekļauti rezerves sarakstā (skat. tabulu “Rezerves sarakstā iekļautie 6. kārtas projektu iesniegumi” 3. sadaļas 6.2. punktā ).
Ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija par atbalsta pasākumu SA.102361 “Kārtība, kādā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums”, izmantojot SANI2 sistēmu, 23.03.2022. Eiropas Komisijai ir iesniegusi kopsavilkuma informāciju ar kopējo shēmas budžetu 2 381 316 EUR (vidēji gadā finansējums 793 772 EUR apmērā paredzēts līdzfinansējuma piešķiršanai ārvalstu filmu uzņemšanai (Ministru kabineta 2022. gada 15. marta noteikumu Nr. 173 anotācijas 3.sadaļas 6.punkts)) un kopējais shēmas budžets ar šiem grozījumiem tiek būtiski (vairāk kā par 20%) palielināts, 2024. gada budžetu palielinot par 2 984 598 EUR, Ekonomikas ministrija 20 darba dienu laikā pēc šī rīkojuma spēkā stāšanās, izmantojot SANI2 sistēmu, iesniegs kopsavilkuma informāciju Eiropas Komisijai par shēmas grozījumiem, tai skaitā vidējā gada finansējuma apmērā.
“Rezerves sarakstā iekļautie 6.kārtas projektu iesniegumi”
Sešiem rezerves sarakstā iekļautajiem projektu iesniegumiem kopējais nepieciešamais valsts budžeta līdzfinansējums sastāda 3 066 798 EUR. Vienlaikus, Aģentūrai pieejamais līdzfinansējuma rezerves sarakstā iekļautajiem projektu iesniegumiem ir 82 200 EUR, tādējādi papildus nepieciešamais finansējums ārvalstu filmu uzņemšanai 2024. gada 6. kārtā sastāda 2 984 598 EUR.
Ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija par atbalsta pasākumu SA.102361 “Kārtība, kādā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums”, izmantojot SANI2 sistēmu, 23.03.2022. Eiropas Komisijai ir iesniegusi kopsavilkuma informāciju ar kopējo shēmas budžetu 2 381 316 EUR (vidēji gadā finansējums 793 772 EUR apmērā paredzēts līdzfinansējuma piešķiršanai ārvalstu filmu uzņemšanai (Ministru kabineta 2022. gada 15. marta noteikumu Nr. 173 anotācijas 3.sadaļas 6.punkts)) un kopējais shēmas budžets ar šiem grozījumiem tiek būtiski (vairāk kā par 20%) palielināts, 2024. gada budžetu palielinot par 2 984 598 EUR, Ekonomikas ministrija 20 darba dienu laikā pēc šī rīkojuma spēkā stāšanās, izmantojot SANI2 sistēmu, iesniegs kopsavilkuma informāciju Eiropas Komisijai par shēmas grozījumiem, tai skaitā vidējā gada finansējuma apmērā.
Kino nozare būtiski stimulē valsts attīstību un atpazīstamību. Līdz šim līdzfinansējuma programmas ietvaros atbalstītie starptautiskie projekti Latvijā ir bijuši pārstāvēti no Eiropas (Vācija, Francija, Somija, Šveice, Igaunija, Norvēģija, Lielbritānija, Dānija, Polija, Grieķija, Austrija, Čehija, Slovākija, Nīderlande, Zviedrija, Bulgārija, u.c.), Āzijas (Dienvidkoreja, Japāna, Indija, Kazahstāna, u.c.), kā arī interesi izrādījušas producentu kompānijas no ASV. Atbalsta programmas ietvaros atbalstītas tiek gan spēlfilmas, gan seriāli, gan dokumentālās filmas. Latvijas producenti visbiežāk projektos ir iesaistīti kā pakalpojuma sniedzēji (production services), taču aizvien biežāk Latvijas producenti kļūst arī par šo filmu kopproducentiem, kas nozīmē, ka līdzfinansējuma programma ir veicinājusi arī nacionālās kino industrijas attīstību un Latvijas vārda nešanu pasaulē.
Balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanas rādītāji (NACE kods: J59) kopš 2014. gada ir pieauguši samērā strauji, izņemot nelielu kritumu Covid-19 ietekmes laikā. Uzņēmumu apgrozījums no 2014. līdz 2022. gadam pieaudzis 2,3 reizes, sasniedzot 100,48 milj. EUR. Nozarē reģistrēto uzņēmumu skaits palielinājies no 351 uzņēmuma 2014. gadā līdz 800 uzņēmumiem 2022. gadā. Tāpat, būtiski pieminēt, ka nodarbināto skaits šajā nozarē pieaudzis par 45%, jeb no 890 līdz 1291 nodarbinātajam.
2022. gadā Igaunijas Filmu institūts veica pētījumu par valsts budžeta līdzfinansējuma (cash rebate) ietekmi uz Igaunijas tautsaimniecību 2021. gadā (vēršam uzmanību, ka 2021. gadā bija būtiski jūtama Covid-19 pandēmijas izplatību ierobežojošo epidemioloģiskās drošības pasākumu ietekme). Pētījuma rezultātā tika secināts, ka ārvalstu filmu uzņemšana ir radījusi 8,5 milj. EUR papildu ražošanas izdevumu (ieņēmumi paralēli attiecināmajām izmaksām), 8,2 milj. EUR investīcijas, nodrošināja 189 pilna laika ekvivalenta darbavietas, kā arī radīja papildu 2,7 milj. EUR nodokļu ieņēmumu. Pētījuma ietvaros tika konstatēts, ka atbalsts nodrošina ievērojamu atdevi - katrs atbalsta instrumenta 1 EUR neto ieguldījums 2021. gadā atgrieza kopējo vērtību ekonomikā 5 EUR apmērā. Būtiski pieminēt, ka 60% no kopējā preču un pakalpojumu groza tika radīts ārpus filmu nozares un atbalsta sistēma pozitīvi ietekmēja viesmīlības, celtniecības, u.c. saistītās nozares. Tāpat, piegādātāju/sadarbības uzņēmumu piegādes ķēdei bija plašs ģeogrāfiskais pēdas nospiedums, nodrošinot pozitīvu ietekmi arī uz reģionu ekonomiskās izaugsmes rādītājiem.
Latvijā šobrīd nav veikts līdzvērtīgs pētījums, taču filmu nozares izaugsme un pieprasījums pēc atbalsta instrumenta norāda uz Latvijas konkurētspēju, kompetenci un augsto nozares turpmākās izaugsmes potenciālu. Izvērtējot LIAA rīcība esošos datus, norādāms, ka katrs atbalsta instrumenta 1 EUR neto ieguldījums 2023. gadā radīja apgrozījuma pieaugumu 5,79 EUR apmērā.
Papildus jāvērš uzmanība, ka ne visi ar filmu projekta realizēšanu saistītie uzdevumi tiek uzrādīti projektu budžetos un atskaitēs. Veicot analīzi (case study) 6. atlases kārtas rezerves sarakstā vienam no iekļautajiem projektu pieteikumiem, 8,8 % projekta izmaksu nav attiecināmās izmaksas (papildus aktieru atlase 2. un 3. plāna lomām, studijas noma sagatavošanās periodā, darba samaksa galvenajam producentam, ēdināšana).
Secināms, ka pozitīva ietekme uz valsts budžetu tiek nodrošināta ne tikai projekta aktīvajos posmos jeb etapos – pirmražošanā, ražošanā un pēcapstrādē, bet arī projekta idejas attīstības posmā (mērķvalsts / filmēšanas vietas izvēle un partneru atlase, sagatavošanās darbi, tostarp, Latviju apmeklē producentu kompānijas un to delegācijas (līdz pat trim mēnešiem), radot ieņēmumus valsts budžetā caur transporta, ēdināšanas, viesmīlības, juridisko, konsultāciju, producentu u.c. pakalpojumu izmantošanu) un arī pēcražošanas posmā (tūrisms, kura ietvaros tiek apmeklētas filmās/ seriālos attēlotās vietas; ar filmu saistīto produktu, tostarp, suvenīru un promocijas materiālu (merchandise) tirdzniecība; iekļaušanās jaunās produktu piegādes ķēdēs; iekļaušanās jaunos starptautiskos sadarbības projektos; filmu nozares un saistīto nozaru kompetences un kvalifikācijas kāpums, produktivitātes kāpums u.c.).
Saskaņā ar Filmu likuma 11. pantu, ar mērķi piesaistīt ārvalstu finansējumu filmu nozarei un citām nozarēm, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk - Aģentūra) administrē un konkursa kārtībā sadala valsts budžeta līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas kārtību nosakot Ministru kabinetam. Ministru kabineta 2022. gada 15. marta noteikumi Nr. 173 “Kārtība, kādā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 173) nosaka kārtību, kādā Aģentūra piešķir valsts budžeta līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā.
MK noteikumu Nr. 173 18. punkts nosaka, ka Aģentūra pieņem lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu un līguma noslēgšanu vai par projekta iesnieguma iekļaušanu projektu iesniegumu rezerves sarakstā, vai par atteikumu noslēgt līdzfinansējuma līgumu. Tiesības noslēgt līdzfinansējuma līgumu (kamēr ir pietiekams projekta iesniegumu konkursam paredzētais līdzfinansējums) piešķir to projekta iesniegumu īstenošanai, kuri ieguvuši augstāku vērtējumu atbilstoši MK noteikumu Nr. 173 2. pielikumā minētajiem kritērijiem. Projekta iesniegumi, kas tiek atbalstīti, bet kuri nepietiekama projekta iesniegumu konkursam paredzētā līdzfinansējuma dēļ nesaņem finansējumu, tiek iekļauti projektu iesniegumu rezerves sarakstā, sarindojot projekta iesniegumus prioritārā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam.
Rezerves saraksts tiek veidots ar mērķi atbalstīt kvalitatīvus projektus, kuru īstenošanai valsts budžetā paredzētie budžeta līdzekļi ir nepietiekami.
Tādējādi Ekonomikas ministrija, sadarbojoties ar Aģentūru, sagatavojusi rīkojuma projektu, ar kuru Ministru kabinets tiek lūgts atbalstīt apropriācijas palielinājumu 2024. gadā nepieciešamajam līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, vienlaikus ar šo rīkojuma projektu sniedzot prognozes par nodokļu ieņēmumu palielinājumu.
2023. gadā Aģentūra rīkoja trīs atlases kārtas kurās projektu pieteikumus iesniedza 13 pretendenti, no kuriem 7 tika apstiprināti līdzfinansējuma saņemšanai, savukārt atbalsts tika izmaksāts 6 komersantiem. 2023. gadā atbalstu saņēma arī divi 2022. gada projekti, proti, Tasse Film SIA filma “Green Parrot” un FILM ANGELS STUDIO SIA filma “HARBINA”, kuru īstenošana turpinājās arī 2023. gadā. Zemāk tabulā (skat. tabulu “2023. gada atbalstītie projekti”) norādīts 2023. gadā katram komersantam izmaksātais atbalsta apmērs un projekta ietvaros nomaksāto nodokļu apjoms. Attiecīgi, kopsummā atbalstā tika izmaksāti 1 677 191,44 EUR, savukārt nodokļu nomaksas veidā valsts budžetā tika iemaksāti 2 097 540,59 EUR.
| “2023. gada atbalstītie projekti” | ||||
| Nr. p.k. | Atbalsta saņēmējs | Filmas nosaukums | Izmaksātais līdzfinansējums | Projekta ietvaros nomaksātie nodokļi EUR |
| 1 | Tasse Film SIA | Green Parrot * | 32 462,22 | 32 703,36 |
| 2 | FILM ANGELS STUDIO SIA | HARBINA * | 445 902,21 | 448 418,15 |
| 3 | CINEVILLA FILMS SIA | SISI 3 | 527 460,74 | 838 593,71 |
| 4 | CINEVILLA FILMS SIA | Terra X One day in… | 110 284,91 | 182 605,50 |
| 5 | Tasse Film SIA | Stikla siena | 62 227,99 | 64 344,16 |
| 6 | Tasse Film SIA | Pēc mums tikai plūdi | 68 587,00 | 70 319,01 |
| 7 | Forma Pro Films SIA | Pazušana / Disappearance | 303 895,57 | 315 207,18 |
| 8 | CINEVILLA FILMS SIA | Smillas sniega sajūta/Smilla's sense of snow | 126 370,80 | 145 349,52 |
| KOPĀ: | 1 677 191,44 | 2 097 540,59 | ||
* 2022. gada projekti, kuru filmas projekta īstenošana turpinājās arī 2023.gadā.
2024. gada valsts budžeta līdzfinansējuma konkursa ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā (turpmāk – Konkurss) 6. kārta tika izsludināta laikā no 2023. gada 13. novembra līdz 2023. gada 13. decembrim.
2024. gadā pieejamais valsts budžeta līdzfinansējums ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā ir 721 700 EUR, ņemot vērā 2023. gadā noslēgto līdzfinansējuma līgumu par vienas filmas uzņemšanu 2023. un 2024. gadā. 6. atlases kārtas ietvaros tika iesniegti septiņi projektu iesniegumi, no kuriem ar vienu - ar līdzfinansējuma saņēmēju SIA "CINEVILLA FILMS" tika noslēgts līgums par filmas projekta īstenošanas līdzfinansējumu 639 500 EUR apmērā savukārt seši projekti tiek iekļauti rezerves sarakstā (skat. tabulu “Rezerves sarakstā iekļautie 6. kārtas projektu iesniegumi” 3. sadaļas 6.2. punktā ).
Ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija par atbalsta pasākumu SA.102361 “Kārtība, kādā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums”, izmantojot SANI2 sistēmu, 23.03.2022. Eiropas Komisijai ir iesniegusi kopsavilkuma informāciju ar kopējo shēmas budžetu 2 381 316 EUR (vidēji gadā finansējums 793 772 EUR apmērā paredzēts līdzfinansējuma piešķiršanai ārvalstu filmu uzņemšanai (Ministru kabineta 2022. gada 15. marta noteikumu Nr. 173 anotācijas 3.sadaļas 6.punkts)) un kopējais shēmas budžets ar šiem grozījumiem tiek būtiski (vairāk kā par 20%) palielināts, 2024. gada budžetu palielinot par 2 984 598 EUR, Ekonomikas ministrija 20 darba dienu laikā pēc šī rīkojuma spēkā stāšanās, izmantojot SANI2 sistēmu, iesniegs kopsavilkuma informāciju Eiropas Komisijai par shēmas grozījumiem, tai skaitā vidējā gada finansējuma apmērā.
“Rezerves sarakstā iekļautie 6.kārtas projektu iesniegumi”
Sešiem rezerves sarakstā iekļautajiem projektu iesniegumiem kopējais nepieciešamais valsts budžeta līdzfinansējums sastāda 3 066 798 EUR. Vienlaikus, Aģentūrai pieejamais līdzfinansējuma rezerves sarakstā iekļautajiem projektu iesniegumiem ir 82 200 EUR, tādējādi papildus nepieciešamais finansējums ārvalstu filmu uzņemšanai 2024. gada 6. kārtā sastāda 2 984 598 EUR.
Ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija par atbalsta pasākumu SA.102361 “Kārtība, kādā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums”, izmantojot SANI2 sistēmu, 23.03.2022. Eiropas Komisijai ir iesniegusi kopsavilkuma informāciju ar kopējo shēmas budžetu 2 381 316 EUR (vidēji gadā finansējums 793 772 EUR apmērā paredzēts līdzfinansējuma piešķiršanai ārvalstu filmu uzņemšanai (Ministru kabineta 2022. gada 15. marta noteikumu Nr. 173 anotācijas 3.sadaļas 6.punkts)) un kopējais shēmas budžets ar šiem grozījumiem tiek būtiski (vairāk kā par 20%) palielināts, 2024. gada budžetu palielinot par 2 984 598 EUR, Ekonomikas ministrija 20 darba dienu laikā pēc šī rīkojuma spēkā stāšanās, izmantojot SANI2 sistēmu, iesniegs kopsavilkuma informāciju Eiropas Komisijai par shēmas grozījumiem, tai skaitā vidējā gada finansējuma apmērā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar nolūku piesaistīt ārvalstu filmu veidotājus, valstis daudzviet pasaulē aizvien vairāk izmanto vienu vai vairākus no fiskālo stimulu veidiem, piemēram, budžeta līdzfinansējumu (cash rebates), nodokļu atlaides (tax shelters) vai nodokļu atmaksu (tax credits).
Aģentūras atbalsta veids ir valsts budžeta līdzfinansējums jeb, kā pieņemts apzīmēt starptautiski, – cash rebate, kur līdzfinansējums tiek izteikts kā procents no filmas uzņemšanas izmaksām. Ja filmas uzņemšana atbilst noteiktiem kritērijiem, kas saistīti ar filmēšanas procesa lokalizāciju, vietējo filmu nozares profesionāļu nodarbināšanu u.c., Aģentūra var līdzfinansēt filmas ražošanas izmaksas, kas veiktas Latvijā. Projekta līdzfinansējuma apmērs ir 20% no līdzfinansējuma līgumā norādīto attiecināmo izdevumu kopsummas, izņemot attiecināmo izmaksu pozīcijām, kas saistītas ar atalgojuma izmaksām. Atalgojuma izmaksu pozīcijām līdzfinansējuma apmērs ir 30%. Vienlaikus, nosacījumi paredz, ka projekta saņemtais līdzfinansējums nevar pārsniegt nodokļu ieņēmumu summu – tam ir jābūt ar pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu.
Kopš 2022. gada, kad Aģentūra no Nacionālā kino centra pārņēma Programmas administrēšanu, kopā iesniegti 27 filmu projekti, no kuriem 16 ir saņēmuši līdzfinansējumu ārvalstu filmu projektu veidošanai Latvijā. Šo filmu veidotāji Latvijā ieguldīja ap 18 milj. EUR un minētajiem projektiem izmaksāts Latvijas valsts līdzfinansējums 3,6 milj. EUR apmērā, no kura nodokļu nomaksas veidā valsts budžetā tika iegūti vairāk kā 4 milj. EUR. Līdz šim Aģentūras administrētās Programmas ietvaros ir atbalstīta tādu filmu uzņemšana kā SIA “CINEVILLA FILMS” un Vācijas “STORY HOUSE Picture GmbH” veidotās drāmas “SISI” 2.sezona un 3.sezona, SIA “FILM ANGELS STUDIO” un Francijas “Keystone Films” veidotā filma “HARBINA”, SIA “Forma Pro Films” un Lielbritānijas “ANNA FILM PRODUCTION” veidotā filma “Anna”, SIA “Forma Pro Films” un Francijas “CG Cinema” veidotā filma “Pazušana”, SIA “CINEVILLA FILMS” un Vācijas “Constantin Television GmbH” veidotā filma “Smillas sniega sajūta” un citas.
6. kārtas ietvaros apstiprināti septiņi projekti (6 no kuriem rezerves sarakstā), kuri pilnībā vai daļēji tiks īstenoti Latvijā. Plānots, ka šo septiņu filmu projekti 2024. gadā Latvijai piesaistīs investīcijas 16 313 956 EUR apmērā. Plānotais Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums ir 2 984 598 EUR apmērā. Prognozētie papildus ieņēmumi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas veidā valsts budžetā 6. kārtas ietvaros sastāda 3 025 926 EUR.
Ar Latvijas līdzfinansējumu 6. atlases kārtā savu projektu īstenos SIA “CINEVILLA FILMS” un Vācijas “STORY HOUSE Picture GmbH”, turpinot Eiropā atpazīstamās drāmas “SISI 4” uzņemšanu. Savukārt SIA “FILM ANGELS STUDIO” un Vācijas “Network Movie Film- und Fernsehproduktion GmbH / Studio Zentral” sadarbībā ar “Netflix Worldwide Entertainment” veidos 7 sēriju filmu “ABRAKADABRA”, kura pilnībā tiks filmēta Latvijas teritorijā. SIA ”White Picture” sadarbībā ar Francijas “SLOT MACHINE S.A.R.L” veidos filmu “Dāņu sieviete”. Gana lielas investīcijas Latvijai piesaistīts arī SIA ”White Picture” un Igaunijas “360 MEDIA OÜ” veidojot filmu “Detektīvs Foks”. Iepriekš minētie projekti būs apjomīgi ar paredzamu popularitāti visā Eiropā, kas ne tikai tiešā veidā popularizēs Latvijas filmu industriju nozares, bet arī veicinās jaunu interesentu un investīciju piesaisti Latvijai kā valstij, kurā augstā kvalitātē iespējams īstenot liela mēroga filmu industrijas projektus.
Aģentūras atbalsta veids ir valsts budžeta līdzfinansējums jeb, kā pieņemts apzīmēt starptautiski, – cash rebate, kur līdzfinansējums tiek izteikts kā procents no filmas uzņemšanas izmaksām. Ja filmas uzņemšana atbilst noteiktiem kritērijiem, kas saistīti ar filmēšanas procesa lokalizāciju, vietējo filmu nozares profesionāļu nodarbināšanu u.c., Aģentūra var līdzfinansēt filmas ražošanas izmaksas, kas veiktas Latvijā. Projekta līdzfinansējuma apmērs ir 20% no līdzfinansējuma līgumā norādīto attiecināmo izdevumu kopsummas, izņemot attiecināmo izmaksu pozīcijām, kas saistītas ar atalgojuma izmaksām. Atalgojuma izmaksu pozīcijām līdzfinansējuma apmērs ir 30%. Vienlaikus, nosacījumi paredz, ka projekta saņemtais līdzfinansējums nevar pārsniegt nodokļu ieņēmumu summu – tam ir jābūt ar pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu.
Kopš 2022. gada, kad Aģentūra no Nacionālā kino centra pārņēma Programmas administrēšanu, kopā iesniegti 27 filmu projekti, no kuriem 16 ir saņēmuši līdzfinansējumu ārvalstu filmu projektu veidošanai Latvijā. Šo filmu veidotāji Latvijā ieguldīja ap 18 milj. EUR un minētajiem projektiem izmaksāts Latvijas valsts līdzfinansējums 3,6 milj. EUR apmērā, no kura nodokļu nomaksas veidā valsts budžetā tika iegūti vairāk kā 4 milj. EUR. Līdz šim Aģentūras administrētās Programmas ietvaros ir atbalstīta tādu filmu uzņemšana kā SIA “CINEVILLA FILMS” un Vācijas “STORY HOUSE Picture GmbH” veidotās drāmas “SISI” 2.sezona un 3.sezona, SIA “FILM ANGELS STUDIO” un Francijas “Keystone Films” veidotā filma “HARBINA”, SIA “Forma Pro Films” un Lielbritānijas “ANNA FILM PRODUCTION” veidotā filma “Anna”, SIA “Forma Pro Films” un Francijas “CG Cinema” veidotā filma “Pazušana”, SIA “CINEVILLA FILMS” un Vācijas “Constantin Television GmbH” veidotā filma “Smillas sniega sajūta” un citas.
6. kārtas ietvaros apstiprināti septiņi projekti (6 no kuriem rezerves sarakstā), kuri pilnībā vai daļēji tiks īstenoti Latvijā. Plānots, ka šo septiņu filmu projekti 2024. gadā Latvijai piesaistīs investīcijas 16 313 956 EUR apmērā. Plānotais Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums ir 2 984 598 EUR apmērā. Prognozētie papildus ieņēmumi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas veidā valsts budžetā 6. kārtas ietvaros sastāda 3 025 926 EUR.
Ar Latvijas līdzfinansējumu 6. atlases kārtā savu projektu īstenos SIA “CINEVILLA FILMS” un Vācijas “STORY HOUSE Picture GmbH”, turpinot Eiropā atpazīstamās drāmas “SISI 4” uzņemšanu. Savukārt SIA “FILM ANGELS STUDIO” un Vācijas “Network Movie Film- und Fernsehproduktion GmbH / Studio Zentral” sadarbībā ar “Netflix Worldwide Entertainment” veidos 7 sēriju filmu “ABRAKADABRA”, kura pilnībā tiks filmēta Latvijas teritorijā. SIA ”White Picture” sadarbībā ar Francijas “SLOT MACHINE S.A.R.L” veidos filmu “Dāņu sieviete”. Gana lielas investīcijas Latvijai piesaistīts arī SIA ”White Picture” un Igaunijas “360 MEDIA OÜ” veidojot filmu “Detektīvs Foks”. Iepriekš minētie projekti būs apjomīgi ar paredzamu popularitāti visā Eiropā, kas ne tikai tiešā veidā popularizēs Latvijas filmu industriju nozares, bet arī veicinās jaunu interesentu un investīciju piesaisti Latvijai kā valstij, kurā augstā kvalitātē iespējams īstenot liela mēroga filmu industrijas projektus.
Risinājuma apraksts
Ārvalstu filmu uzņemšanas rezultātā prognozēto nodokļu ieņēmumu palielinājuma apmērs 2024. gadā 6. kārtas ietvaros tiek plānots 3 025 926 EUR.
Papildus vēršama uzmanība uz kino nozares komplicētību – tās tiešo un netiešo jeb pakārtoto ietekmi uz valsts budžetu, valsts ekonomiskā tēla stiprināšanu, starptautisko atpazīstamību, Latvijas kā tūrisma, sadarbības un investīciju galamērķa pievilcības stiprināšanu, kā arī - pastāvīgas infrastruktūras izveidi, esošās uzlabošanu un uzturēšanu (piemēram, kultūrvietu, transporta infrastruktūru utml.).
Filmu projektu ietvaros, ieguvums ir ne tikai Latvijas producentam, kurš ir iesniedzis pieteikumu un noslēdzis līgumu ar ārvalstu producentu, bet arī vairākām nozarēm, kuras ir gan tieši, gan netieši saistītas ar Filmu industriju. Papildus tiek nodrošināti ienākumi Latvijas uzņēmumiem ar kino industriju saistītajās jeb pakārtotajās nozarēs, piemēram, iekārtas un tehnoloģijas, dizains un druka, kultūrvietas un muzeji, izmitināšanas, un ēdināšanas pakalpojumi, transporta un loģistikas pakalpojumi, nekustamo īpašumu izīrēšanas, apsardzes, uzkopšana, dekorāciju izveide un uzstādīšana, pašvaldību sniegtie pakalpojumi, u.c. nozarēs.
Papildus uzņēmējdarbības vides kontekstā, konkurences iespaidā tiks attīstīta vietējo kino nozares un citu saistīto industriju uzņēmumu kompetence, zināšanas un pieredze, sekmējot konkurētspējas stiprināšanu reģionā.
Filmas tapšanas process ir laikietilpīgs, kurš sevī iekļauj vairākus etapus - lēmuma pieņemšana, projekta sagatavošana un tā ražošana.
(1) Lēmuma pieņemšanas procesa agrīnajā posmā, pirms tiek pieņemts lēmums par izvēli konkrētai valstij, ārvalstu producentu pārstāvji (5–10 cilvēki) apmeklē Latviju un šeit pavada noteiktu laiku (līdz pat vairākiem mēnešiem), lai iepazītos ar vietējiem pakalpojumu sniedzējiem un apskatītu Latvijas producentu piedāvātās filmēšanas vietas. Šajā posmā ārvalstu producentu pārstāvji jau izmanto viesnīcu, ēdināšanas un transporta pakalpojumus, kā arī sedz Latvijas producenta iespējamās papildus izmaksas (piemēram, lokācijas menedžera, izpildproducentu, aktieru atlases menedžeru, projekta koordinatoru un citu personāla izmaksas). Tādējādi jau šajā posmā valsts gūst ienākumus no projekta, taču atbalsts no valsts šim mērķim netiek pieprasīts.
(2) Pēc lēmuma pieņemšanas projekts tiek iesniegts līdzfinansējumam un tiek uzsākts ražošanas sagatavošanas posms. Ārvalstu producents jau sāk segt izmaksas Latvijā, kas ir attiecināmas uz līdzfinansējumu, pirms līdzfinansējuma apstiprinājuma. Ražošanas sagatavošanas posmā tiek izmantoti visi iepriekš minētie pakalpojumu sniedzēji, kā arī lielākā daļa filmēšanas grupas. Latvijā tiek iegādāti būvniecības materiāli filmēšanas vietu sagatavošanai un dekorāciju būvniecībai. Tāpat kostīmu un grima departamenti iegādājas vai izgatavo kostīmus un grima materiālus filmēšanai. Atkarībā no konkrētā projekta sarežģītības, sagatavošanas posms ilgst no 3 līdz 8 kalendāra mēnešiem un ir svarīgs filmas ražošanas posms, nodrošinot pašas filmas ražošanas procesa nepārtrauktību un kvalitāti.
(3) Filmas ražošanas periods ir vissvarīgākais posms, kurā tiek īstenota filma jau iepriekš sagatavotā filmēšanas laukumā – iepriekš pielāgotās lokācijās vai dekorācijās studijā ar jau sagatavotiem aktieriem, kostīmiem un rūpīgi sagatavotu filmēšanas plānu. Šajā laikā tiek izmantots plašs klāsts vietējo uzņēmēju pakalpojumu. Pēc sagatavošanas posma, uz filmas ražošanas periodu ierodas visa ārvalstu filmēšanas komanda (līdz 80 cilvēkiem), kuriem ārvalstu producents izmaksā dienas naudu, kas tiek iztērēta Latvijā un neietver attiecināmās izmaksas līdzfinansējumam. Šī ārvalstu komanda uzturas Latvijā visu filmas uzņemšanas laiku, kur arī savā brīvajā laikā patērē Latvijā sniegtos pakalpojumus, kuri netiek attiecināti uz līdzfinansējumu, bieži atvedot līdzi savas ģimenes, bērnus un vecākus. Tādēļ ārvalstu filmu ražošana Latvijā nevar tikt uzskatīta tikai par kultūras un mākslas vērtību izaugsmes avotu, bet galvenokārt par būtisku ekonomikas un nodarbinātības veicināšanas instrumentu valstī.
Secinājumi par ieguvumiem no ārvalstu filmu uzņemšanas Latvijā:
(1) Latvija kā tūrisma galamērķis: Filmu industrija rada būtisku turpmāko efektu uz uzņēmējdarbības attīstību un eksporta pieaugumu (būtiski - arī reģionos), īpaši tūrisma pakalpojumu eksporta pieaugumu - ceļotāji apzināti meklē un izvēlas galamērķus, kas vērojami filmās, seriālos un TV raidījumos. Tūrismā arvien palielinās konkurence un pieprasījums pēc jauniem tūrisma produktiem, tādēļ nozarē iesaistītajām pusēm arvien aktīvāk jāizmanto netradicionāli tūrisma resursi, par kādu var uzskatīt arī filmu nozari. Jau šobrīd daudzviet pasaulē filmu izraisīts tūrisms ir kļuvis populārs un tā ietekme ir ievērojama. Daudziem tūristiem ir iecienīts apmeklēt vietas, kurās ir notikusi viņu iecienītāko filmu un seriālu filmēšana. Kā piemēru var minēt Horvātiju, kas bija viena no filmēšanas vietām seriālam "Game of Thrones". Tiek lēsts, ka tieši šo filmēšanas vietu tūrisms no 2013. līdz 2018. gadam Horvātijai atnesis 180,7 miljonus EUR.
(2) Infrastruktūras izveide, uzturēšana: Latvijas kultūrvēsturiskās ēkas, kurās notiek filmēšana, saņem finansiālu atbalstu, kas ir būtisks ieguldījums ēku uzturēšanā un atjaunošanā (piemēram, filmu projektu realizēšanas ietvaros atjaunotas vairākas telpas vēsturiskajā Cesvaines pilī, tāpat arī Ķemeru sanatorijā; jāuzsver arī projektu nozīmīgais ieguldījums kultūrvietu uzturēšanas finansēšanā (piemēram, televīzijas sēriju projekta "SISI" filmēšanas laikā (2021-2023), tika izmantotas sekojošas filmēšanas vietas: Straupes pils, Kuldīga, Krimulda, Gaujas Nacionālais parks, Rundāles pils, Cesvaines pils, Vecrīgas ielas (pie Jāņa baznīcas, pie Pēterbaznīcas, pie Jāņa vārtiem, Nacionālā opera), kā arī Lielā un Mazā Ģilde, Rīgas Latviešu biedrības nams, Ķemeru sanatorija u.c.). Nereti filmēšanas vajadzībām tiek veikta arī jaunas infrastruktūras izveide vai uzturēšana, piemēram, izbūvēta jauna kino "pilsētiņa" Rumbulā, kurā ar rekvizītu palīdzību tika atveidotas Ņujorkas ielas un tām pieguļošā infrastruktūra. Šādu kino "pilsētiņu" izveide nodrošina izveidoto rekvizītu un lokācijas izmantošanu arī citu projektu ietvaros.
Būtiski uzsvērt reģionālo ietekmi: filmu projektiem ir plašs ģeogrāfiskais nospiedums, nodrošinot arī reģionu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izaugsmi.
(3) Nodarbinātība: Saskaņā ar iepriekš minēto, vidēji 4-10 mēnešu periodā dažādu nozaru darbinieki tiek nodrošināti ar darba vietām un oficiālu atalgojumu. Kino nozare ir starptautiska un tās ietvaros tiek nodrošināta iekļaujoša vide, nodarbinot cilvēkus ar īpašām vajadzībām, veicinot dzimumu līdztiesību un minoritāšu aizsardzību.
(4) Latvijas kā sadarbības un investīciju galamērķa pievilcības stiprināšana: Veiksmīgi īstenotie starptautiskā mēroga projekti ir skaidrs rādītājs par valsts pārvaldes stabilitāti un augsto profesionalitātes līmeni attiecīgajā jomā. Šādi panākumi ne tikai rada interesi, bet arī veicina vēlmi sadarboties ar Latviju arī citās jomās un veikt investīcijas valstī, kas ir uzticama un droša.
(5) Attīstīta vietējā kino kompetence un citas radošās industrijas: Kino ir prestiža nozare, kas tiešā veidā veicina valsts reprezentāciju pasaulē. Šajā nozarē, starptautisko projektu ietvaros, Latvija gūst ievērojamu pieredzi un paaugstinātu kompetenci. Tādējādi tiek veicināta valsts atpazīstamība un pozitīvs tēls pasaules līmenī. Šie projekti ne tikai sniedz ekonomisku ieguldījumu un iespēju attīstīties kino industrijā, bet arī kalpo par iedvesmas avotu citām nozarēm, kas vēlas sadarboties ar Latviju.
(6) Valsts starptautiskā un ekonomiskā tēla stiprināšana: Ņemot vērā, ka daudzas attīstītas valstis ievieš valsts atbalsta programmas ārvalstu filmu uzņemšanai ar mērķi piesaistīt finanšu līdzekļus, stiprināt nozares pozīcijas starptautiskā līmenī un gūt citus pakārtotus ieguvumus, Latvija arī ir pievienojusies šim virzienam. Tas ne tikai palīdz stiprināt Latvijas pozīcijas starptautiskajā kino industrijā, bet arī liecina par valsts pārvaldes stratēģisko un ilgtermiņā domājošo pieeju. Paralēli tiek attīstīts jauna kino paviljona uzbūves projekts, kura attīstībā jau finansiālu dalību ņem Kultūras ministrija un Ekonomikas ministrija, kas liecina par valsts apņēmību un investīciju nozīmi kino infrastruktūras attīstībā.
No iepriekš minētā secināms, ka ārvalstu filmu projektu realizēšana Latvijā ne tikai ietekmē valsts ekonomiku, bet arī veicina pozitīvu valsts tēlu. Šis process nodrošina gan ekonomisko pievienoto vērtību, gan arī sniedz iespēju attīstīt kultūras nozari un veicina starptautisko sadarbību.
Nepieciešamību palielināt finanšu līdzekļu apmēru ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, stimulējot gan Latvijas ekonomikas, gan kino nozares un ar to saistīto pakalpojumu sniedzēju nodarbinātību, atbalsta Latvijas Filmu producentu asociācija un Latvijas Kinoproducentu asociācija.
Atbilstoši likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 59. pantam nepieciešams palielināt apropriāciju Ekonomikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem valsts budžeta programmā 28.00.00 "Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana" 2 984 598 EUR apmērā, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Apropriācijas Ekonomikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem apmērs ir aprēķināts, ņemot vērā prognozētos nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, savukārt atbalsta aprēķinam konkursa uzsaukuma 6.kārtai (kas norisinājās 13.11.-13.12.2023.) piemērota līdzšinējā kārtība - identiski kā 2023.gadā un 2022.gadā, iekļaujot identiskus plānotos nodokļu maksājumu veidus.
Papildus vēršama uzmanība uz kino nozares komplicētību – tās tiešo un netiešo jeb pakārtoto ietekmi uz valsts budžetu, valsts ekonomiskā tēla stiprināšanu, starptautisko atpazīstamību, Latvijas kā tūrisma, sadarbības un investīciju galamērķa pievilcības stiprināšanu, kā arī - pastāvīgas infrastruktūras izveidi, esošās uzlabošanu un uzturēšanu (piemēram, kultūrvietu, transporta infrastruktūru utml.).
Filmu projektu ietvaros, ieguvums ir ne tikai Latvijas producentam, kurš ir iesniedzis pieteikumu un noslēdzis līgumu ar ārvalstu producentu, bet arī vairākām nozarēm, kuras ir gan tieši, gan netieši saistītas ar Filmu industriju. Papildus tiek nodrošināti ienākumi Latvijas uzņēmumiem ar kino industriju saistītajās jeb pakārtotajās nozarēs, piemēram, iekārtas un tehnoloģijas, dizains un druka, kultūrvietas un muzeji, izmitināšanas, un ēdināšanas pakalpojumi, transporta un loģistikas pakalpojumi, nekustamo īpašumu izīrēšanas, apsardzes, uzkopšana, dekorāciju izveide un uzstādīšana, pašvaldību sniegtie pakalpojumi, u.c. nozarēs.
Papildus uzņēmējdarbības vides kontekstā, konkurences iespaidā tiks attīstīta vietējo kino nozares un citu saistīto industriju uzņēmumu kompetence, zināšanas un pieredze, sekmējot konkurētspējas stiprināšanu reģionā.
Filmas tapšanas process ir laikietilpīgs, kurš sevī iekļauj vairākus etapus - lēmuma pieņemšana, projekta sagatavošana un tā ražošana.
(1) Lēmuma pieņemšanas procesa agrīnajā posmā, pirms tiek pieņemts lēmums par izvēli konkrētai valstij, ārvalstu producentu pārstāvji (5–10 cilvēki) apmeklē Latviju un šeit pavada noteiktu laiku (līdz pat vairākiem mēnešiem), lai iepazītos ar vietējiem pakalpojumu sniedzējiem un apskatītu Latvijas producentu piedāvātās filmēšanas vietas. Šajā posmā ārvalstu producentu pārstāvji jau izmanto viesnīcu, ēdināšanas un transporta pakalpojumus, kā arī sedz Latvijas producenta iespējamās papildus izmaksas (piemēram, lokācijas menedžera, izpildproducentu, aktieru atlases menedžeru, projekta koordinatoru un citu personāla izmaksas). Tādējādi jau šajā posmā valsts gūst ienākumus no projekta, taču atbalsts no valsts šim mērķim netiek pieprasīts.
(2) Pēc lēmuma pieņemšanas projekts tiek iesniegts līdzfinansējumam un tiek uzsākts ražošanas sagatavošanas posms. Ārvalstu producents jau sāk segt izmaksas Latvijā, kas ir attiecināmas uz līdzfinansējumu, pirms līdzfinansējuma apstiprinājuma. Ražošanas sagatavošanas posmā tiek izmantoti visi iepriekš minētie pakalpojumu sniedzēji, kā arī lielākā daļa filmēšanas grupas. Latvijā tiek iegādāti būvniecības materiāli filmēšanas vietu sagatavošanai un dekorāciju būvniecībai. Tāpat kostīmu un grima departamenti iegādājas vai izgatavo kostīmus un grima materiālus filmēšanai. Atkarībā no konkrētā projekta sarežģītības, sagatavošanas posms ilgst no 3 līdz 8 kalendāra mēnešiem un ir svarīgs filmas ražošanas posms, nodrošinot pašas filmas ražošanas procesa nepārtrauktību un kvalitāti.
(3) Filmas ražošanas periods ir vissvarīgākais posms, kurā tiek īstenota filma jau iepriekš sagatavotā filmēšanas laukumā – iepriekš pielāgotās lokācijās vai dekorācijās studijā ar jau sagatavotiem aktieriem, kostīmiem un rūpīgi sagatavotu filmēšanas plānu. Šajā laikā tiek izmantots plašs klāsts vietējo uzņēmēju pakalpojumu. Pēc sagatavošanas posma, uz filmas ražošanas periodu ierodas visa ārvalstu filmēšanas komanda (līdz 80 cilvēkiem), kuriem ārvalstu producents izmaksā dienas naudu, kas tiek iztērēta Latvijā un neietver attiecināmās izmaksas līdzfinansējumam. Šī ārvalstu komanda uzturas Latvijā visu filmas uzņemšanas laiku, kur arī savā brīvajā laikā patērē Latvijā sniegtos pakalpojumus, kuri netiek attiecināti uz līdzfinansējumu, bieži atvedot līdzi savas ģimenes, bērnus un vecākus. Tādēļ ārvalstu filmu ražošana Latvijā nevar tikt uzskatīta tikai par kultūras un mākslas vērtību izaugsmes avotu, bet galvenokārt par būtisku ekonomikas un nodarbinātības veicināšanas instrumentu valstī.
Secinājumi par ieguvumiem no ārvalstu filmu uzņemšanas Latvijā:
(1) Latvija kā tūrisma galamērķis: Filmu industrija rada būtisku turpmāko efektu uz uzņēmējdarbības attīstību un eksporta pieaugumu (būtiski - arī reģionos), īpaši tūrisma pakalpojumu eksporta pieaugumu - ceļotāji apzināti meklē un izvēlas galamērķus, kas vērojami filmās, seriālos un TV raidījumos. Tūrismā arvien palielinās konkurence un pieprasījums pēc jauniem tūrisma produktiem, tādēļ nozarē iesaistītajām pusēm arvien aktīvāk jāizmanto netradicionāli tūrisma resursi, par kādu var uzskatīt arī filmu nozari. Jau šobrīd daudzviet pasaulē filmu izraisīts tūrisms ir kļuvis populārs un tā ietekme ir ievērojama. Daudziem tūristiem ir iecienīts apmeklēt vietas, kurās ir notikusi viņu iecienītāko filmu un seriālu filmēšana. Kā piemēru var minēt Horvātiju, kas bija viena no filmēšanas vietām seriālam "Game of Thrones". Tiek lēsts, ka tieši šo filmēšanas vietu tūrisms no 2013. līdz 2018. gadam Horvātijai atnesis 180,7 miljonus EUR.
(2) Infrastruktūras izveide, uzturēšana: Latvijas kultūrvēsturiskās ēkas, kurās notiek filmēšana, saņem finansiālu atbalstu, kas ir būtisks ieguldījums ēku uzturēšanā un atjaunošanā (piemēram, filmu projektu realizēšanas ietvaros atjaunotas vairākas telpas vēsturiskajā Cesvaines pilī, tāpat arī Ķemeru sanatorijā; jāuzsver arī projektu nozīmīgais ieguldījums kultūrvietu uzturēšanas finansēšanā (piemēram, televīzijas sēriju projekta "SISI" filmēšanas laikā (2021-2023), tika izmantotas sekojošas filmēšanas vietas: Straupes pils, Kuldīga, Krimulda, Gaujas Nacionālais parks, Rundāles pils, Cesvaines pils, Vecrīgas ielas (pie Jāņa baznīcas, pie Pēterbaznīcas, pie Jāņa vārtiem, Nacionālā opera), kā arī Lielā un Mazā Ģilde, Rīgas Latviešu biedrības nams, Ķemeru sanatorija u.c.). Nereti filmēšanas vajadzībām tiek veikta arī jaunas infrastruktūras izveide vai uzturēšana, piemēram, izbūvēta jauna kino "pilsētiņa" Rumbulā, kurā ar rekvizītu palīdzību tika atveidotas Ņujorkas ielas un tām pieguļošā infrastruktūra. Šādu kino "pilsētiņu" izveide nodrošina izveidoto rekvizītu un lokācijas izmantošanu arī citu projektu ietvaros.
Būtiski uzsvērt reģionālo ietekmi: filmu projektiem ir plašs ģeogrāfiskais nospiedums, nodrošinot arī reģionu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izaugsmi.
(3) Nodarbinātība: Saskaņā ar iepriekš minēto, vidēji 4-10 mēnešu periodā dažādu nozaru darbinieki tiek nodrošināti ar darba vietām un oficiālu atalgojumu. Kino nozare ir starptautiska un tās ietvaros tiek nodrošināta iekļaujoša vide, nodarbinot cilvēkus ar īpašām vajadzībām, veicinot dzimumu līdztiesību un minoritāšu aizsardzību.
(4) Latvijas kā sadarbības un investīciju galamērķa pievilcības stiprināšana: Veiksmīgi īstenotie starptautiskā mēroga projekti ir skaidrs rādītājs par valsts pārvaldes stabilitāti un augsto profesionalitātes līmeni attiecīgajā jomā. Šādi panākumi ne tikai rada interesi, bet arī veicina vēlmi sadarboties ar Latviju arī citās jomās un veikt investīcijas valstī, kas ir uzticama un droša.
(5) Attīstīta vietējā kino kompetence un citas radošās industrijas: Kino ir prestiža nozare, kas tiešā veidā veicina valsts reprezentāciju pasaulē. Šajā nozarē, starptautisko projektu ietvaros, Latvija gūst ievērojamu pieredzi un paaugstinātu kompetenci. Tādējādi tiek veicināta valsts atpazīstamība un pozitīvs tēls pasaules līmenī. Šie projekti ne tikai sniedz ekonomisku ieguldījumu un iespēju attīstīties kino industrijā, bet arī kalpo par iedvesmas avotu citām nozarēm, kas vēlas sadarboties ar Latviju.
(6) Valsts starptautiskā un ekonomiskā tēla stiprināšana: Ņemot vērā, ka daudzas attīstītas valstis ievieš valsts atbalsta programmas ārvalstu filmu uzņemšanai ar mērķi piesaistīt finanšu līdzekļus, stiprināt nozares pozīcijas starptautiskā līmenī un gūt citus pakārtotus ieguvumus, Latvija arī ir pievienojusies šim virzienam. Tas ne tikai palīdz stiprināt Latvijas pozīcijas starptautiskajā kino industrijā, bet arī liecina par valsts pārvaldes stratēģisko un ilgtermiņā domājošo pieeju. Paralēli tiek attīstīts jauna kino paviljona uzbūves projekts, kura attīstībā jau finansiālu dalību ņem Kultūras ministrija un Ekonomikas ministrija, kas liecina par valsts apņēmību un investīciju nozīmi kino infrastruktūras attīstībā.
No iepriekš minētā secināms, ka ārvalstu filmu projektu realizēšana Latvijā ne tikai ietekmē valsts ekonomiku, bet arī veicina pozitīvu valsts tēlu. Šis process nodrošina gan ekonomisko pievienoto vērtību, gan arī sniedz iespēju attīstīt kultūras nozari un veicina starptautisko sadarbību.
Nepieciešamību palielināt finanšu līdzekļu apmēru ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, stimulējot gan Latvijas ekonomikas, gan kino nozares un ar to saistīto pakalpojumu sniedzēju nodarbinātību, atbalsta Latvijas Filmu producentu asociācija un Latvijas Kinoproducentu asociācija.
Atbilstoši likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 59. pantam nepieciešams palielināt apropriāciju Ekonomikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem valsts budžeta programmā 28.00.00 "Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana" 2 984 598 EUR apmērā, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Apropriācijas Ekonomikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem apmērs ir aprēķināts, ņemot vērā prognozētos nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, savukārt atbalsta aprēķinam konkursa uzsaukuma 6.kārtai (kas norisinājās 13.11.-13.12.2023.) piemērota līdzšinējā kārtība - identiski kā 2023.gadā un 2022.gadā, iekļaujot identiskus plānotos nodokļu maksājumu veidus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
2023. gadā Aģentūra rīkoja trīs atlases kārtas, kurās projektu pieteikumus iesniedza 13 pretendenti, no kuriem 7 tika apstiprināti līdzfinansējuma saņemšanai, savukārt atbalsts tika izmaksāts 6 komersantiem. 2023. gadā atbalstu saņēma arī divi 2022. gada projekti, kuru īstenošana turpinājās arī 2023. gadā. 2023. gadā komersantiem izmaksātais atbalsta apmērs bija 1 677 191,44 EUR, savukārt nodokļu nomaksas veidā valsts budžetā tika iemaksāti 2 097 540,59 EUR. Kopš programmas sākuma 2022. gadā, pakalpojumu eksports mērojams aptuveni 23 000 000 EUR apmērā, no kuriem, t.sk. 2022. gadā valsts budžeta ieņēmumi sasniedza 2 195 282 EUR.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- Ārvalstu filmu producenti un Latvijā reģistrētie filmu producenti, māksliniecisko pakalpojumu sniedzēji, tostarp ar kino industriju saistītās nozares un ražotāji/pakalpojumu sniedzēji.
Ietekmes apraksts
Galvenā mērķgrupa ir ārvalstu filmu producenti un Latvijā reģistrētie filmu producenti, kuri noslēguši sadarbības līgumus par ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā.
Ņemot vērā, ka filmu uzņemšanas pakalpojumi ir saistīti ar dažādām uzņēmējdarbības nozarēm, tiesiskais regulējums ietekmē arī komersantus un dažādu māksliniecisku pakalpojumu sniedzējus, kuri sniedz Ministru kabineta 2022. gada 15. marta noteikumu “Kārtība, kādā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums” 22.4. punktā noteiktos pakalpojumus. Piesaistot ārvalstu uzņemšanas projektus Latvijai, pieaugs iepriekšminēto sabiedrības grupu apgrozījums un ieņēmumi, vienlaikus veicinot Latvijas ekonomikas attīstību kopumā. Palielinoties piesaistītajam ārvalstu filmu skaitam Latvijā, Latvijas filmu nozares producenti un speciālisti paaugstinās profesionālo kvalifikāciju un pieredzi darbā ar ārvalstu filmu projektiem.
Ņemot vērā, ka filmu uzņemšanas pakalpojumi ir saistīti ar dažādām uzņēmējdarbības nozarēm, tiesiskais regulējums ietekmē arī komersantus un dažādu māksliniecisku pakalpojumu sniedzējus, kuri sniedz Ministru kabineta 2022. gada 15. marta noteikumu “Kārtība, kādā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums” 22.4. punktā noteiktos pakalpojumus. Piesaistot ārvalstu uzņemšanas projektus Latvijai, pieaugs iepriekšminēto sabiedrības grupu apgrozījums un ieņēmumi, vienlaikus veicinot Latvijas ekonomikas attīstību kopumā. Palielinoties piesaistītajam ārvalstu filmu skaitam Latvijā, Latvijas filmu nozares producenti un speciālisti paaugstinās profesionālo kvalifikāciju un pieredzi darbā ar ārvalstu filmu projektiem.
Nozare
Māksla, izklaide un atpūta
Nozaru ietekmes apraksts
Kino nozares sniegtie pakalpojumi stimulē valsts ekonomikas attīstību un atpazīstamību. Plašāk minēts anotācijas sadaļas “1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” apakšsadaļā “Risinājuma apraksts”.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Sagaidāms, ka paredzētā valsts līdzfinansējuma rezultātā, palielinoties uzņemto ārzemju filmu skaitam Latvijā, pieaugs nodokļu ieņēmumi. Iemaksātie nodokļi būs izsekojami no Aģentūras iesniegtajiem maksājumu dokumentiem, jo līdzfinansējums tiks izmaksāts pēc veiktajām darbībām un iesniegtajiem maksājuma dokumentiem.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Sagaidāms, ka Latvijas producentu sadarbības rezultātā ar ārvalstu producentiem, tiks celta to konkurētspēja, prasmes un zināšanas.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Sagaidāms, ka projektā paredzētā līdzfinansējuma rezultātā palielināsies Latvijas uzņēmumu konkurētspēja un eksportspēja, kā arī starptautiskā atpazīstamība. Atbalstot filmu projektus, tiks palielināti ienākumi Latvijas uzņēmumiem kino nozarē un ar kino nozari saistītajās un pakārtotajās nozarēs. Uzņēmējdarbības vides kontekstā, konkurences iespaidā tiks attīstīta vietējo kino nozares un citu saistīto industriju uzņēmumu kompetence, tostarp - paaugstināta nodarbināto kompetence un sagatavotība, zināšanas un pieredze, sekmējot produktivitātes kāpumu. Starptautiskās sadarbības veicinās jaunu projektu attīstību un iespējamu Latvijas uzņēmumu iekļaušanos jaunos starptautiskajos projektos.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Sagaidāms, ka ārzemju filmu projektu uzņemšana Latvijā (gan projektu realizēšanas laikā, gan pēc) sniegtu iespēju dažāda izmēra un dažādu nozaru uzņēmumiem piedāvāt savus pakalpojumus, kā arī pilnveidot vai izstrādāt jaunus – starptautiskajam tirgum pielāgotus produktus un pakalpojumus. Papildus saskatāms jaunu sadarbības formu veidošanas potenciāls, paaugstinot Latvijas uzņēmumu piedāvājuma pievienoto vērtību, pievilcību un konkurētspēju.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Sagaidāms, ka ārzemju filmu projektu uzņemšanas laikā tiks piedāvātas papildus vai nodrošinātas esošās darba vietas vietējiem speciālistiem.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
858 013
3 025 926
858 013
0
858 013
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
858 013
3 025 926
858 013
0
858 013
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
858 013
2 984 598
858 013
0
858 013
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
858 013
2 984 598
858 013
0
858 013
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
41 328
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
41 328
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
41 328
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
41 328
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Detalizēti aprēķini pievienoti anotācijas (ex-ante) pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
6. kārtas ietvaros apstiprināto septiņu projektu prognozētās kopējās attiecināmās izmaksas sastāda: 16 313 956 EUR, papildus prognozētās 8,8 % neattiecināmās izmaksas sastāda: 1 435 628 EUR.
Prognozētais kopējais ar attiecināmajām un neattiecināmām izmaksām saistīto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu palielinājums valsts budžetā: 3 025 926 EUR.
Prognozētais kopējais ar attiecināmajām un neattiecināmām izmaksām saistīto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu palielinājums valsts budžetā: 3 025 926 EUR.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
| “Rezerves sarakstā iekļautie 6.kārtas projektu iesniegumi” | |||||
| Iegūtais punktu vērtējums | Nosaukums (latviešu /angļu valodā) | Projekta iesniedzējs, Latvijas studija | Ārvalstu producents / Valsts | Latvijā plānotās attiecināmās izmaksas 2024.g., EUR | Pretendē uz līdzfinansējumu 2024.g, EUR |
| 57 | Divi Prokurori | White Picture SIA | SBS Productions / Francija | 970 666,60 | 194 133,32 |
| 57 | Dāņu sieviete | White Picture SIA | SLOT MACHINE S.A.R.L/ Francija | 1 665 676 | 400 035,20 |
| 54 | Abrakadabra | FILM ANGELS STUDIO SIA | Network Movie Film- und Fernsehproduktion GmbH / Studio Zentral/ Vācija | 9 000 000 | 2 026 609 |
| 49 | Detektīvs Foks | Bergmane Producton SIA | 360 MEDIA OÜ/ Igaunija | 1 683 123 | 357 438,60 |
| 42 | Mūsu Ērika | AMBER LAND FILMS SIA | FILMIVABRIK OÜ/ Igaunija | 207 231 | 54 072,30 |
| 32 | Plaisa | Mima Films SIA | Argonauts Productions S.A./ Grieķija | 145 279,34 | 34 509,43 |
| SUMMA: | 13 671 976 | 3 066 798 | |||
| LIAA pieejamais finansējums: | - 82 200 | ||||
| KOPĀ: | 2 984 598 | ||||
Sešiem rezerves sarakstā iekļautajiem projektu iesniegumiem kopējais nepieciešamais valsts budžeta līdzfinansējums sastāda 3 066 798 EUR. Vienlaikus, Aģentūrai pieejamais līdzfinansējuma rezerves sarakstā iekļautajiem projektu iesniegumiem ir 82 200 EUR, tādējādi papildus nepieciešamais finansējums ārvalstu filmu uzņemšanai 2024. gada 6. kārtā sastāda 2 984 598 EUR.
Apropriācijas Ekonomikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem apmērs ir aprēķināts, ņemot vērā prognozētos nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, savukārt atbalsta aprēķinam konkursa uzsaukuma 6.kārtai (kas norisinājās 13.11.-13.12.2023.) piemērota līdzšinējā kārtība - identiski kā 2023.gadā un 2022.gadā, iekļaujot identiskus plānotos nodokļu maksājumu veidus.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” Ekonomikas ministrijas valsts budžeta programmā 28.00.00 “Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana” 2024. gadā un turpmāk ik gadu ir paredzēts finansējums 858 013 EUR apmērā, lai Aģentūra nodrošinātu ārvalstu filmu līdzfinansējuma programmas nodrošināšanu un segtu tiešās izmaksas, kas saistītas ar nozares ekspertu piesaisti programmas īstenošanai.
Rīkojuma projekts paredz atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 59. pantam palielināt apropriāciju Ekonomikas ministrijas resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem valsts budžeta programmā 28.00.00 “Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana” 2 984 598 EUR apmērā, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā.
Novērtētai ietekmei uz valsts budžeta ieņēmumiem ir informatīvs raksturs un tā neizraisa nepieciešamību pārskatīt valsts budžeta plānu. Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam", 59. pantu “Ja 2024. gada sešu un deviņu mēnešu laikā ārvalstu filmu uzņemšanas rezultātā ir palielinājušies nodokļu ieņēmumi vai tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu palielinājums [...], tāpat, Ministru kabineta 2022. gada 15. marta noteikumu Nr. 173 "Kārtība, kādā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums ", 20. punktā noteikts, ka Aģentūra noslēdz līgumu ar projekta iesniedzēju par projektu iesniegumu rezerves sarakstā iekļautā projekta līdzfinansēšanu, ja saistībā ar ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā tiek paredzēts nodokļu ieņēmumu palielinājums valsts budžetā.
Konkursa uzsaukuma 6.kārtai (kas norisinājās 13.11.-13.12.2023.) piemērota līdzšinējā kārtība, apropriācijas palielinājuma rīkojumā ņemot vērā valsts budžetā nomaksātos nodokļus.
Papildus vērā ņemama ir kino nozares tiešā un netiešā jeb pakārtotā ietekme uz nodokļu ieņēmumiem, par ko plašāk minēts anotācijas sadaļas “1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” apakšsadaļā “Risinājuma apraksts”.
Rīkojuma projekts paredz atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 59. pantam palielināt apropriāciju Ekonomikas ministrijas resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem valsts budžeta programmā 28.00.00 “Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana” 2 984 598 EUR apmērā, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā.
Novērtētai ietekmei uz valsts budžeta ieņēmumiem ir informatīvs raksturs un tā neizraisa nepieciešamību pārskatīt valsts budžeta plānu. Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam", 59. pantu “Ja 2024. gada sešu un deviņu mēnešu laikā ārvalstu filmu uzņemšanas rezultātā ir palielinājušies nodokļu ieņēmumi vai tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu palielinājums [...], tāpat, Ministru kabineta 2022. gada 15. marta noteikumu Nr. 173 "Kārtība, kādā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums ", 20. punktā noteikts, ka Aģentūra noslēdz līgumu ar projekta iesniedzēju par projektu iesniegumu rezerves sarakstā iekļautā projekta līdzfinansēšanu, ja saistībā ar ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā tiek paredzēts nodokļu ieņēmumu palielinājums valsts budžetā.
Konkursa uzsaukuma 6.kārtai (kas norisinājās 13.11.-13.12.2023.) piemērota līdzšinējā kārtība, apropriācijas palielinājuma rīkojumā ņemot vērā valsts budžetā nomaksātos nodokļus.
Papildus vērā ņemama ir kino nozares tiešā un netiešā jeb pakārtotā ietekme uz nodokļu ieņēmumiem, par ko plašāk minēts anotācijas sadaļas “1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” apakšsadaļā “Risinājuma apraksts”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Nepieciešamību palielināt finanšu līdzekļu apmēru ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, stimulējot gan Latvijas ekonomikas, gan kino nozares un ar to saistīto pakalpojumu sniedzēju nodarbinātību, atbalsta Latvijas Filmu producentu asociācija un Latvijas Kinoproducentu asociācija.
6.4. Cita informācija
Sabiedrības līdzdalība netiek organizēta, jo projekts neskar būtiskas sabiedrības intereses, bet gan ir attiecināms uz konkrētu mērķa grupu - Latvijas un ārvalstu filmu producentiem.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
- Nacionālais kino centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kultūra kā Latvijas ekonomiku un sociālo izaugsmi veicinošs sektors, veidojot radošu un ilgtspējīgu Latvijas sabiedrību ir viena no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam prioritātēm (prioritāte "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei") un šīs prioritātes ietvaros definēts rīcības virziens "Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai", kas paredz, ka kultūras produkti veicina teritorijas attīstību, radot darba vietas un ekonomisko vērtību un uzlabojot dzīves kvalitāti. Viens no vietējās ekonomikas dzinējspēkiem ir pozitīvs vietas vai reģiona tēls, kas veidots, identificējot un novērtējot kultūras resursus.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi