25-TA-2585: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā” (turpmāk - likumprojekts) izstrādāts, lai Privāto pensiju fondu likumā (turpmāk - Likums) transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīvas (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas (turpmāk – Direktīva Nr. 2023/2864), prasības.
Ar šo Direktīvu Nr. 2023/2864, tostarp tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra direktīva 2016/2341 par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību (turpmāk – direktīva Nr. 2016/2341), iekļaujot tajā jaunu 63.a pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā” un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija direktīva 2007/36/EK par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu (turpmāk – Direktīva Nr. 2007/36), iekļaujot tajā jaunu 14.c pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā”.
Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta un Direktīvas Nr. 2016/2341 63.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam (European single access point) (turpmāk – ESAP), kas tiks izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra regulu (ES) 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk – Regula Nr. 2023/2859), attiecas uz Likuma subjektiem.
Ar šo Direktīvu Nr. 2023/2864, tostarp tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra direktīva 2016/2341 par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību (turpmāk – direktīva Nr. 2016/2341), iekļaujot tajā jaunu 63.a pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā” un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija direktīva 2007/36/EK par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu (turpmāk – Direktīva Nr. 2007/36), iekļaujot tajā jaunu 14.c pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā”.
Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta un Direktīvas Nr. 2016/2341 63.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam (European single access point) (turpmāk – ESAP), kas tiks izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra regulu (ES) 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk – Regula Nr. 2023/2859), attiecas uz Likuma subjektiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu, kas attiecas uz informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam, tādējādi nodrošinot centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Direktīvas Nr. 2023/2864 17. pantā “Transponēšana” noteikts, ka dalībvalstis līdz 2026.gada 10.janvārim pieņem un publicē normatīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Līdz ar to nekavējoties ir nepieciešams transponēt Likumā minēto Eiropas Savienības tiesību aktu, lai novērstu tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas valsts starptautiskās un finanšu intereses, ja Direktīva 2023/2864 netiek transponēta minētajā termiņā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma 21. panta vienpadsmitā daļa paredz, ja atbilstoši pensiju plāna noteikumiem uzkrātos līdzekļus pārvalda pensiju fonda izraudzīts līdzekļu pārvaldītājs, pensiju fonds par līgumu, kas noslēgts ar līdzekļu pārvaldītāju, publisko informāciju par līdzekļu pārvaldītāja ieguldījumu stratēģijas un lēmumu atbilstību pensiju plāna ilgtermiņa saistību termiņstruktūrai un ieguldījumu politikai; pārvaldītāja lēmumu atbilstību tādas akciju sabiedrības vidēja termiņa un ilgtermiņa finanšu un nefinanšu darbības rezultātiem, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū; līdzekļu pārvaldītāja iesaistīšanos akciju sabiedrības pārvaldībā, lai uzlabotu akciju sabiedrības vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātus; līdzekļu pārvaldītāja darbības rezultātu novērtēšanas metodēm un laikposmu, kā arī samaksa par līdzekļu pārvaldītāja pakalpojumiem atbilst pensiju plāna ilgtermiņa saistību termiņstruktūrai un ieguldījumu politikai un kā tiek ņemti vērā absolūtie darbības rezultāti ilgtermiņā; pensiju fonda uzrauga pensiju plāna ieguldījumu portfeļa darbības izmaksām, kas radušās līdzekļu pārvaldītājam, un kā tas nosaka un uzrauga pensiju plāna ieguldījumu portfeļa apgrozījumu; līguma termiņu.
Likuma 27. panta pirmajā daļā noteikts, ka pensiju fonda vai Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) sniedzēja valdes pienākumi attiecībā uz pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvu ieguldīšanu ir saskaņā ar attiecīgā pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldīšanas noteikumiem sagatavot un iesniegt Latvijas Bankai informāciju par attiecīgā pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldījumu politiku, ne retāk kā reizi trijos gados izvērtēt noteikto ieguldījumu politiku un iesniegt Latvijas Bankai turpmāk īstenojamās pensiju plāna ieguldījumu politikas detalizētu aprakstu un triju darbdienu laikā iesniegt Latvijas Bankai informāciju par izmaiņām pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldījumu politikā.
Likuma 29. pants nosaka, ka, ja pensiju plāna ieguldījumu politika paredz pensiju plāna aktīvus ieguldīt tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū, pensiju fonds izstrādā iesaistīšanās politiku. Pensiju fonds katru gadu līdz 1. augustam publisko ziņojumu par iesaistīšanās politikas īstenošanu. Ziņojumu sniedz par periodu no dienas, kad pirmo reizi publiskota iesaistīšanās politika vai pēdējais ziņojums par iesaistīšanās politikas īstenošanu. Pensiju fonds papildus publisko savus balsojumus akciju sabiedrības akcionāru sapulcēs. Ja pensiju fonds nepiemēro kādu no šā panta pirmās, otrās, trešās vai ceturtās daļas prasībām, tas sniedz informāciju par to, kura prasība netiek piemērota, un šādas rīcības pamatojumu.
Likuma 35. pants paredz, ka par informācijas sniegšanas kārtību pensiju fonds vai citas dalībvalsts pensiju fonds, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā, šā likuma 31., 32., 33. un 34. pantā noteikto informāciju var sniegt, izmantojot jebkādus elektroniskās saziņas līdzekļus, tīmekļvietni, arī trešo personu uzturētu informācijas sistēmu valsts pārvaldes pakalpojumu portālā, vai, ja saņemts atsevišķs pensiju plāna dalībnieka vai papildpensijas saņēmēja rakstveida pieprasījums, — papīra formā.
Likuma 36. panta pirmā daļa nosaka, ka pensiju fondi kārto grāmatvedību un sagatavo gada pārskatu saskaņā ar šo likumu, Grāmatvedības likumu, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu un Latvijas Bankas noteikumiem. Pensiju fonda gada pārskats sastāv no pensiju fonda finanšu pārskatiem, pensiju fonda vadības ziņojuma un paziņojuma par pensiju fonda vadības atbildību. Pensiju fonda gada pārskatam pievieno visu reģistrēto pensiju plānu gada pārskatus, kuri sastāv no pensiju plāna finanšu pārskatiem un ziņojuma par attiecīgo pensiju plānu.
Regulas Nr. 2023/2859 1.pants paredz, ka līdz 2027. gada 10. jūlijam Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (EVTI), izveido un pārvalda ESAP, kas nodrošina centralizētu piekļuvi informācijai, ko publisko saskaņā ar Regulas Nr. 2023/2859 pielikumā uzskaitītajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp Direktīvā Nr. 2016/2341 noteikto informāciju. ESAP funkcijas noteiktas regulas Nr. 2023/2859 7.pantā.
Likuma 27. panta pirmajā daļā noteikts, ka pensiju fonda vai Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) sniedzēja valdes pienākumi attiecībā uz pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvu ieguldīšanu ir saskaņā ar attiecīgā pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldīšanas noteikumiem sagatavot un iesniegt Latvijas Bankai informāciju par attiecīgā pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldījumu politiku, ne retāk kā reizi trijos gados izvērtēt noteikto ieguldījumu politiku un iesniegt Latvijas Bankai turpmāk īstenojamās pensiju plāna ieguldījumu politikas detalizētu aprakstu un triju darbdienu laikā iesniegt Latvijas Bankai informāciju par izmaiņām pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldījumu politikā.
Likuma 29. pants nosaka, ka, ja pensiju plāna ieguldījumu politika paredz pensiju plāna aktīvus ieguldīt tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū, pensiju fonds izstrādā iesaistīšanās politiku. Pensiju fonds katru gadu līdz 1. augustam publisko ziņojumu par iesaistīšanās politikas īstenošanu. Ziņojumu sniedz par periodu no dienas, kad pirmo reizi publiskota iesaistīšanās politika vai pēdējais ziņojums par iesaistīšanās politikas īstenošanu. Pensiju fonds papildus publisko savus balsojumus akciju sabiedrības akcionāru sapulcēs. Ja pensiju fonds nepiemēro kādu no šā panta pirmās, otrās, trešās vai ceturtās daļas prasībām, tas sniedz informāciju par to, kura prasība netiek piemērota, un šādas rīcības pamatojumu.
Likuma 35. pants paredz, ka par informācijas sniegšanas kārtību pensiju fonds vai citas dalībvalsts pensiju fonds, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā, šā likuma 31., 32., 33. un 34. pantā noteikto informāciju var sniegt, izmantojot jebkādus elektroniskās saziņas līdzekļus, tīmekļvietni, arī trešo personu uzturētu informācijas sistēmu valsts pārvaldes pakalpojumu portālā, vai, ja saņemts atsevišķs pensiju plāna dalībnieka vai papildpensijas saņēmēja rakstveida pieprasījums, — papīra formā.
Likuma 36. panta pirmā daļa nosaka, ka pensiju fondi kārto grāmatvedību un sagatavo gada pārskatu saskaņā ar šo likumu, Grāmatvedības likumu, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu un Latvijas Bankas noteikumiem. Pensiju fonda gada pārskats sastāv no pensiju fonda finanšu pārskatiem, pensiju fonda vadības ziņojuma un paziņojuma par pensiju fonda vadības atbildību. Pensiju fonda gada pārskatam pievieno visu reģistrēto pensiju plānu gada pārskatus, kuri sastāv no pensiju plāna finanšu pārskatiem un ziņojuma par attiecīgo pensiju plānu.
Regulas Nr. 2023/2859 1.pants paredz, ka līdz 2027. gada 10. jūlijam Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (EVTI), izveido un pārvalda ESAP, kas nodrošina centralizētu piekļuvi informācijai, ko publisko saskaņā ar Regulas Nr. 2023/2859 pielikumā uzskaitītajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp Direktīvā Nr. 2016/2341 noteikto informāciju. ESAP funkcijas noteiktas regulas Nr. 2023/2859 7.pantā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā to, ka reglamentējošais normatīvais akts, kurš attiecas uz uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta un Direktīvas Nr. 2016/2341 63.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu ESAP, ir Likums, tad, lai pārņemtu direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, ir jāveic grozījumi Likumā.
Risinājuma apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta un Direktīvas Nr. 2016/2341 63.a panta “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā” prasības, kas izriet no Direktīvas Nr. 2023/2864, Likums papildināts ar 35. panta otro, trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu.
Problēmas apraksts
Direktīvas Nr. 2016/2341 63.a panta 1. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, publiskojot informāciju par atalgojuma politiku, par gada pārskatiem, kā arī par ieguldījumu politiku regulētās vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2016/2341 63.a panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2016/2341 63.a panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta 1. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, informāciju par iesaistīšanās politiku un ieguldījumu stratēģiju un vienošanās ar aktīvu pārvaldniekiem, vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Direktīvas Nr. 2016/2341 63.a panta 2. punkts paredz, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei dalībvalstis nodrošina, ka arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija iegūst juridiskās personas identifikatoru.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2016/2341 63.a panta 4.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2016/2341 63.a panta 4. punkta b) apakšpunktā.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2016/2341 63.a panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2016/2341 63.a panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta 1. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, informāciju par iesaistīšanās politiku un ieguldījumu stratēģiju un vienošanās ar aktīvu pārvaldniekiem, vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2007/36 14.c panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Direktīvas Nr. 2016/2341 63.a panta 2. punkts paredz, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei dalībvalstis nodrošina, ka arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija iegūst juridiskās personas identifikatoru.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2016/2341 63.a panta 4.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2016/2341 63.a panta 4. punkta b) apakšpunktā.
Risinājuma apraksts
Papildināt Likuma 35. pantu ar otro daļu, kas paredz, ka pensiju fonds publiskojot savā tīmekļvietnē vai arī izvēloties informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju un vietu, un vienlaikus iesniedz Latvijas Bankā informāciju šā likuma 29. panta sestajā daļā minēto informāciju.
Papildināt Likuma 35. pantu ar trešo daļu, kas paredz, ka Latvijas Banka ir uzskatāma par informācijas vākšanas struktūru Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 2. punkta izpratnē.
Papildināt Likuma 35. pantu ar ceturto daļu, kas paredz, ka Latvijas Banka nodrošina šā likuma 27. panta pirmajā daļā, 29. panta sestajā daļā, 36. panta pirmajā daļā un 41. panta astotajā un devītajā daļā minētās informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam.
Papildināt Likuma 35. pantu ar piekto daļu, kas paredz, ka šā likuma 27. panta pirmajā daļā un 36. panta pirmajā daļā minēto informāciju Latvijas Bankai iesniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b”, “c” un “d” apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā pensiju fonda nosaukumu un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus.”.
Papildināt Likuma 35. pantu ar sesto daļu, kas paredz, ka šā likuma 29. panta sestajā daļā minēto informāciju Eiropas vienotajam piekļuves punktam sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā institucionālo investoru vai līdzekļu pārvaldītāju nosaukumu un norādi, vai informācija satur fiziskās personas datus.
Papildināt Likuma 35. pantu ar septīto daļu, kas paredz, ka šā likuma 41. panta astotajā un devītajā daļā minēto informāciju Eiropas vienotajam piekļuves punktam sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b” un “c” apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā visu to personas vārdus, kurām piemērots administratīvais sods vai sankcija, un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus.
Direktīvas Nr. 2023/2864 10. apsvērumā teikts, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulu (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (turpmāk - Regula Nr. 2018/1725) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 19. janvārī sniedza oficiālus komentārus. Līdz ar to regulējums attiecībā uz personas datu nodošanu ir saskaņots ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un atbilst Regulai Nr. 2018/1725, kā to paredz Direktīva Nr. 2023/2864.
Savukārt Regulas Nr. 2023/2859 21. apsvērumā teikts, ka personas datu nodošana ir saskaņota Direktīvas Nr. 2023/2864 regulējumā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Regulu Nr. 2018/1725, kur metadati šajā gadījumā ir tikai tehniska pazīme, kas palīdz pārvaldīt dokumentus, piemēram, piemērot datu aizsardzības režīmus, nodrošināt dzēšanas termiņus un, ja nepieciešams, ierobežot meklēšanas un piekļuves funkcijas. Papildus tehniskā pazīme ir tikai marķējums, kas norāda uz personas datu klātbūtni dokumentā, kā arī ESAP nenodod un neprasa papildu personas datus, bet glabā tikai tos personas datus, kas jau tiesiski ietverti iesniedzamajā informācijā.
Juridiskas personas identifikators jeb LEI (Legal Entity Identifier) ir unikāls globāls uzņēmuma identifikācijas numurs, ko izdevusi Globālā juridisko personu identifikatoru fonda vietējā struktūrvienība. Finanšu iestādes un regulatori izmanto LEI, lai identificētu finanšu tirgu dalībniekus.
Juridiskas personas identifikators ir 20 rakstzīmju, burtu un ciparu kods, kura pamatā ir ISO 17442 standarts, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO). Tas apkopo galveno atsauces datu informāciju, kas ļauj skaidri un unikāli identificēt juridiskas personas, kuras piedalās finanšu darījumos atbilstoši Komisijas deleģētās 2016. gada 14. jūlija regulas (ES) 2017/585 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu atsauces datu standartiem un formātiem un tehniskiem līdzekļiem saistībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un kompetento iestāžu veicamajiem pasākumiem prasībām.
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Likuma 35. panta otro, trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu piemēro, sākot ar 2030. gada 10. janvāri.
Likumprojektā ir iekļauta arī informatīvā atsauce uz Direktīvu Nr. 2023/2864.
Papildināt Likuma 35. pantu ar trešo daļu, kas paredz, ka Latvijas Banka ir uzskatāma par informācijas vākšanas struktūru Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 2. punkta izpratnē.
Papildināt Likuma 35. pantu ar ceturto daļu, kas paredz, ka Latvijas Banka nodrošina šā likuma 27. panta pirmajā daļā, 29. panta sestajā daļā, 36. panta pirmajā daļā un 41. panta astotajā un devītajā daļā minētās informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam.
Papildināt Likuma 35. pantu ar piekto daļu, kas paredz, ka šā likuma 27. panta pirmajā daļā un 36. panta pirmajā daļā minēto informāciju Latvijas Bankai iesniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b”, “c” un “d” apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā pensiju fonda nosaukumu un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus.”.
Papildināt Likuma 35. pantu ar sesto daļu, kas paredz, ka šā likuma 29. panta sestajā daļā minēto informāciju Eiropas vienotajam piekļuves punktam sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā institucionālo investoru vai līdzekļu pārvaldītāju nosaukumu un norādi, vai informācija satur fiziskās personas datus.
Papildināt Likuma 35. pantu ar septīto daļu, kas paredz, ka šā likuma 41. panta astotajā un devītajā daļā minēto informāciju Eiropas vienotajam piekļuves punktam sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b” un “c” apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā visu to personas vārdus, kurām piemērots administratīvais sods vai sankcija, un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus.
Direktīvas Nr. 2023/2864 10. apsvērumā teikts, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulu (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (turpmāk - Regula Nr. 2018/1725) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 19. janvārī sniedza oficiālus komentārus. Līdz ar to regulējums attiecībā uz personas datu nodošanu ir saskaņots ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un atbilst Regulai Nr. 2018/1725, kā to paredz Direktīva Nr. 2023/2864.
Savukārt Regulas Nr. 2023/2859 21. apsvērumā teikts, ka personas datu nodošana ir saskaņota Direktīvas Nr. 2023/2864 regulējumā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Regulu Nr. 2018/1725, kur metadati šajā gadījumā ir tikai tehniska pazīme, kas palīdz pārvaldīt dokumentus, piemēram, piemērot datu aizsardzības režīmus, nodrošināt dzēšanas termiņus un, ja nepieciešams, ierobežot meklēšanas un piekļuves funkcijas. Papildus tehniskā pazīme ir tikai marķējums, kas norāda uz personas datu klātbūtni dokumentā, kā arī ESAP nenodod un neprasa papildu personas datus, bet glabā tikai tos personas datus, kas jau tiesiski ietverti iesniedzamajā informācijā.
Juridiskas personas identifikators jeb LEI (Legal Entity Identifier) ir unikāls globāls uzņēmuma identifikācijas numurs, ko izdevusi Globālā juridisko personu identifikatoru fonda vietējā struktūrvienība. Finanšu iestādes un regulatori izmanto LEI, lai identificētu finanšu tirgu dalībniekus.
Juridiskas personas identifikators ir 20 rakstzīmju, burtu un ciparu kods, kura pamatā ir ISO 17442 standarts, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO). Tas apkopo galveno atsauces datu informāciju, kas ļauj skaidri un unikāli identificēt juridiskas personas, kuras piedalās finanšu darījumos atbilstoši Komisijas deleģētās 2016. gada 14. jūlija regulas (ES) 2017/585 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu atsauces datu standartiem un formātiem un tehniskiem līdzekļiem saistībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un kompetento iestāžu veicamajiem pasākumiem prasībām.
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Likuma 35. panta otro, trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu piemēro, sākot ar 2030. gada 10. janvāri.
Likumprojektā ir iekļauta arī informatīvā atsauce uz Direktīvu Nr. 2023/2864.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.
- Latvijas Banka
- Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.
- Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.
Ietekmes apraksts
Ar šiem grozījumiem Likumā tā subjektiem nerodas nozīmīgi papildus pienākumi, kuri radītu administratīvās izmaksas, jo pienākums regulāri savā tīmekļa vietnē publiskot informāciju par atalgojuma politiku, gada pārskatiem, ieguldījumu politiku, ieguldījumu stratēģiju un vienošanās ar aktīvu pārvaldniekiem, kā arī iesaistīšanās politiku jau ir pašlaik noteikts Likumā.
Likumprojekts nosaka prasību Likuma subjektiem iepriekš sagatavoto informāciju par atalgojuma politiku, gada pārskatiem, ieguldījumu politiku, ieguldījumu stratēģiju un vienošanās ar aktīvu pārvaldniekiem, kā arī iesaistīšanās politiku papildus regulārai publiskošanai savā tīmekļa vietnē vienlaikus iesniegt arī Latvijas Bankā. Tādējādi pilnībā jauns ziņošanas pienākums netiek ieviests, bet tiek papildināta esošā sistēma informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā kopumā.
Cilvēkresursu un finansiālo resursu ieguldījums, lai nodrošinātu regulāri sagatavotās informācijas, kura jau tiek publicēta tīmekļvietnē iesniegšanu Latvijas Bankā vienlaikus ar tās publicēšanu katram Likuma subjektam varētu būt atšķirīgs, ņemot vērā tā darbības apjomu, iekšējās informācijas tehnoloģijas jeb IT infrastruktūras, tostarp, vai programmnodrošinājumu izstrādā pats Likuma subjekts vai iegādājas ārpakalpojumā sistēmas tehniskos risinājumus, kā arī vai šo pāreju īsteno un plāno laikus, t.i., kopš Regulas Nr. 2023/2864 pieņemšanas, vai pašlaik kā neplānotu papildu darbu u.tml., līdz ar to konkrētas izmaksas Likuma subjekta griezumā nav iespējams identificēt un precīzi aprēķināt.
Likumprojekts nosaka prasību Likuma subjektiem iepriekš sagatavoto informāciju par atalgojuma politiku, gada pārskatiem, ieguldījumu politiku, ieguldījumu stratēģiju un vienošanās ar aktīvu pārvaldniekiem, kā arī iesaistīšanās politiku papildus regulārai publiskošanai savā tīmekļa vietnē vienlaikus iesniegt arī Latvijas Bankā. Tādējādi pilnībā jauns ziņošanas pienākums netiek ieviests, bet tiek papildināta esošā sistēma informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā kopumā.
Cilvēkresursu un finansiālo resursu ieguldījums, lai nodrošinātu regulāri sagatavotās informācijas, kura jau tiek publicēta tīmekļvietnē iesniegšanu Latvijas Bankā vienlaikus ar tās publicēšanu katram Likuma subjektam varētu būt atšķirīgs, ņemot vērā tā darbības apjomu, iekšējās informācijas tehnoloģijas jeb IT infrastruktūras, tostarp, vai programmnodrošinājumu izstrādā pats Likuma subjekts vai iegādājas ārpakalpojumā sistēmas tehniskos risinājumus, kā arī vai šo pāreju īsteno un plāno laikus, t.i., kopš Regulas Nr. 2023/2864 pieņemšanas, vai pašlaik kā neplānotu papildu darbu u.tml., līdz ar to konkrētas izmaksas Likuma subjekta griezumā nav iespējams identificēt un precīzi aprēķināt.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.
palielinās
Vērtības nozīme:
18,89
Saskaņā ar Oficiālajā statistikas portālā norādīto informāciju vienas stundas darbaspēka izmaksas finanšu un apdrošināšanas nozarē 2025. gada 3. ceturksnī bija 3022 euro mēnesī
3,00
-
7
-
1
-
396,69
Aprēķinos ir ņemts vērā, ka pensiju fondam ieguldījumu politika, kuru jau tam ir pienākums iesniegt Latvijas Bankai, pirms iesniegšanas būs jāsagatavo likumprojektā noteiktā formātā.
396,69=(56,67 x 7)
Latvijas Banka
Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.
palielinās
Vērtības nozīme:
18,89
Saskaņā ar Oficiālajā statistikas portālā norādīto informāciju vienas stundas darbaspēka izmaksas finanšu un apdrošināšanas nozarē 2025. gada 3. ceturksnī bija 3022 euro mēnesī
3,00
-
7
-
1
-
396,69
Aprēķinos ir ņemts vērā, ka pensiju fondiem iepriekš sagatavoto gada pārskatu papildus regulārai publiskošanai savā tīmekļa vietnē vienlaikus būs jāiesniedz arī Latvijas Bankā.
Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.
palielinās
Vērtības nozīme:
18,89
Saskaņā ar Oficiālajā statistikas portālā norādīto informāciju vienas stundas darbaspēka izmaksas finanšu un apdrošināšanas nozarē 2025. gada 3. ceturksnī bija 3022 euro mēnesī
0,50
-
7
-
1
-
66,12
Aprēķinos ir ņemts vērā, ka pensiju fondam iepriekš sagatavoto informāciju par iesaistīšanās politiku, par ieguldījumu stratēģiju papildus regulārai publiskošanai savā tīmekļa vietnē vienlaikus būs jāiesniedz arī Latvijas Bankā
66,12=(18,89 x 7 x 0,5)
Izmaksas aprēķinātas septiņām Latvijā reģistrētajiem privātajiem pensiju fondiem (skat. https://www.bank.lv/finansu-tirgus-dalibnieku-registrs/tirgus-dalibnieki?segments=135-pensiju-fondi&page=1).
Kopā: 859,50=396,69+396,69+66,12
Kopā
859,50
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
7 000,00
Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.
Latvijas Banka
Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.
Jā
Vērtības nozīme:
1 000,00
-
7
-
7 000,00
Nav iespējams precīzi aprēķināt, cik lielas varētu būt atbilstības izmaksas katram pensiju fondam. Informācijas sistēmu pielāgošana attiecīgās informācijas iesniegšanai Latvijas Bankai varētu radīt īpašas vienreizējas izmaksas, kuru apjoms var būt atkarīgs no informācijas sistēmu esošās atbilstības jaunajām prasībām. Ja sistēmas jau ir atbilstošas, tad papildus atbilstības izmaksas neveidotos.
Izmaksas aprēķinātas septiņiem Latvijā reģistrētajiem pensiju fondiem (skat. https://www.bank.lv/finansu-tirgus-dalibnieku-registrs/tirgus-dalibnieki?segments=135-pensiju-fondi&page=1).
Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.
Kopā
7 000,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā"
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā" (25-TA-2284).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Likumprojekts "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā" (25-TA-2326).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (25-TA-2447).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.4. Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (25-TA-2538).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.5. Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (25-TA-2547).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.6. Likumprojekts "Grozījumi Segto obligāciju likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Segto obligāciju likumā" (25-TA-2563).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.7. Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" (25-TA-2576).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.8. Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" (25-TA-2604).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.9. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (25-TA-2691).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.10. Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (25-TA-2713).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L2864
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas
Apraksts
Direktīvas Nr. 2022/2864 normas ir jāpārņem līdz 10.01.2026.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 14. pantu Direktīvā 2016/2341 iekļautais 63.a panta 1. punkts
Likuma 35. panta otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa. Pārejas noteikumu 14. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 14. pantu Direktīvā 2016/2341 iekļautais 63.a panta 3. punkts
Likuma 35. panta trešā daļa. Pārejas noteikumu 14. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 14. pantu Direktīvā 2016/2341 iekļautais 63.a panta 4. punkts
Likuma 35. panta ceturtā daļa. Pārejas noteikumu 14. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 5. pantu Direktīvā 2007/36 iekļautais 14.c panta 1. punkts
Likuma 35. panta sestā daļa. Pārejas noteikumu 14. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Latvijas BankaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas laikā netika saņemti viedokļi, priekšlikumi vai iebildumi par Likumprojektu "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Banka
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi