Anotācija (ex-ante)

22-TA-1428: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Krievijas Federācijas Kultūras ministrijas vienošanās par sadarbību denonsēšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta  noteikumu projekts "Par Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Krievijas Federācijas Kultūras ministrijas vienošanās par sadarbību denonsēšanu" (turpmāk – noteikumu projekts) sagatavots saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 14. pantu, lai apstiprinātu Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Krievijas Federācijas Kultūras ministrijas vienošanās par sadarbību denonsēšanu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir denonsēt 2002. gada 14. martā Maskavā parakstīto Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Krievijas Federācijas Kultūras ministrijas vienošanos par sadarbību kultūras jomā (turpmāk – Vienošanās), kā arī līdz ar Vienošanās denonsēšanu atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2002. gada 4. janvāra rīkojumu Nr.1 “Par Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Krievijas Federācijas Kultūras ministrijas vienošanos par sadarbību”.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Vienošanās tika noslēgta 2002. gada 14. martā, lai veidotu juridisko bāzi sadarbībai kultūrā. Atbilstoši tā laika juridiskajai praksei, Vienošanās tika apstiprināta ar Ministru kabineta 2002. gada 4. janvāra rīkojumu Nr. 1 “Par Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Krievijas Federācijas Kultūras ministrijas vienošanos par sadarbību”. Vienošanās mērķis bija paplašināt un pilnveidot sadarbību praktiski visās kultūras un mākslas jomās, veicināt tiešu sadarbību starp kultūras institūcijām, radošajām savienībām un kultūras un mākslas darbiniekiem. Lai īstenotu noslēgto Vienošanos, tika paredzēta sadarbības programma starp abu valstu Kultūras ministrijām par kopīgu projektu sagatavošanu un īstenošanu. Vienošanās realizācija tika nodrošināta Kultūras ministrijai iedalīto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

2022. gada 24. februāra Krievijas militārais iebrukums Ukrainā ir radījis būtiskas pārmaiņas galvenajos apstākļos, kuros tika noslēgta vienošanās. Vienošanās noslēgšanas laikā Latvijai bija būtiski labu kaimiņattiecību vārdā, respektējot abu pušu līdztiesību un saskaņā ar starptautisko tiesību normām, veicināt savstarpēji izdevīgu sadarbību kultūrā. Pēc Krievijas Federācijas starptautisko tiesību acīmredzamiem, rupjiem un sistemātiskiem pārkāpumiem ir būtiski mainījušies apstākļi, kādos Latvijas Republikas Kultūras ministrija piekrita slēgt Vienošanos ar Krievijas Federācijas Kultūras ministriju. Īpaši jāatzīmē, ka arī iekšpolitiskā situācija Krievijas Federācijā ir būtiski mainījusies, jo valsts vara ierobežo vārda brīvību, apziņas brīvību, īsteno cenzūru, ierobežo radošuma brīvības izpausmes, kā rezultātā kultūras apmaiņa no kaimiņvalsts puses ir padarīta par neiespējamu. 2002. gadā noslēgtā Vienošanās par sadarbību tradicionālo sakaru kultūrā attīstīšanā un padziļināšanā starp kaimiņvalstīm, kas jaunajos apstākļos, notiekot karadarbībai Eiropas centrā, ar agresorvalsti nav iespējama.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vienošanās 13. pants nosaka, ka tā tiek noslēgta uz pieciem gadiem un tiek automātiski pagarināta uz nākamajiem pieciem gadiem, ja neviena no pusēm ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms kārtējā perioda beigām nepaziņo otrai pusei par nodomu pārtraukt Vienošanās darbību. Ievērojot piecu gadu ciklu, nodoms par Vienošanās pārtraukšanu otrai pusei bija jāpaziņo ne vēlāk kā līdz 2021. gada 13. oktobrim, taču tajā periodā abas puses strādāja pie jaunās sadarbības programmas redakcijas saskaņošanas nākamajam periodam (2022. – 2024. gadam). Sākot ar 2022. gada 13. martu, ir stājies spēkā jaunais Vienošanās darbības termiņš nākamajiem pieciem gadiem. Taču Latvijas puse nākamos piecus gadus nevar turpināt līgumiskās attiecības kultūras nozarē ar agresorvalsti, ņemot vērā, ka ir zudusi savstarpējā uzticēšanās un sadarbības pamati, jo Krievijas Federācija rupji un sistemātiski pārkāpj starptautisko tiesību normas pret trešo valsti (Ukrainu). Kultūras ministrijas ieskatā tradicionālie sakari kultūrā, to attīstīšana un padziļināšana nav iespējama un savienojama ar to rīcību, ko īsteno Krievijas Federācija Ukrainas teritorijā.
Risinājuma apraksts
Latvijai ir svarīgi ievērot, lai tās rīcība atbilstu starptautiskajām un nacionālajām tiesībām, un neradītu ieganstu citām līgumslēdzējām pusēm patvaļīgi izbeigt Latvijai nozīmīgus līgumus. Taču 2022. gada 24. februāra Krievijas karaspēka iebrukums un notiekošā karadarbība Ukrainā, kā arī ieviestās sankcijas pret Krievijas Federāciju veidojusi būtisku pamatu, lai Latvijas puse pārskatītu noslēgto Vienošanos un piekristu Vienošanās saistošajam raksturam. Noslēgtās Vienošanās īstenošana nav iespējama arī praktisku apgrūtinājumu dēļ. Ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, kopš 2022. gada 25. februāra uz nenoteiktu laiku ir apturēta vīzu izsniegšana Krievijas Federācijas pilsoņiem visās Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, izņemot humānus apsvērumus. Ir ieviestas sankcijas pret personām, noteikti lidojumu un ekonomiskie ierobežojumi. Līdz ar to, arī sadarbība kultūrā ar Krievijas Federāciju nav iespējama, nepārkāpjot sankciju ierobežojumus. Minētie apstākļi nepastāvēja nedz Vienošanās noslēgšanas laikā, nedz līdz 2021. gada 13. oktobrim.

Ņemot vērā minēto, Kultūras ministrija iniciēs Krievijas pusei Vienošanās izbeigšanu ārpus kārtas jau pēc trim mēnešiem. Šāds izbeigšanas piedāvājums atšķiras no Vienošanās nosacījumiem, tomēr Vīnes konvencija to pieļauj, paredzot, ka starptautisku vienošanos var izbeigt pusēm par to vienojoties, vienlaikus arī otras puses klusēšana ir uzskatāma par piekrišanu.

Savukārt, ja iebildumi no Krievijas puses tiks saņemti, vienošanos tiks izbeigta 13. pantā paredzētajā kārtībā, kas neparedz otras puses piekrišanas nepieciešamību. Tādējādi Vienošanās zaudēs spēku agrākajā no šiem datumiem:
1) pēc trīs mēnešiem no Latvijas Republikas paziņojuma par Vienošanās denonsēšanu saņemšanas brīža, ja šo trīs mēnešu laikā netiks saņemts Krievijas Federācijas iebildums;
2) Vienošanās 13.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, ja trīs mēnešu laikā no Latvijas Republikas paziņojuma par Vienošanās denonsēšanu saņemšanas tiks saņemts Krievijas Federācijas iebildums. Šajā gadījumā Vienošanās paliks spēkā līdz tekošā perioda beigām.

Ārlietu ministrija iesniegs Krievijas pusei Latvijas Republikas Kultūras ministrijas piedāvājumu izbeigt Vienošanās darbību jau pēc trīs mēnešiem no paziņojuma saņemšanas brīža, kā arī paziņos par Vienošanās izbeigšanas datumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Kultūras ministrija un tās padotības iestādes un kapitālsabiedrības ir pilnībā pārtraukušas sadarbības projektu īstenošanu, ko paredz noslēgtā Vienošanās, kā arī ir pārtraukusi darbu pie sadarbības programmas nākamajam periodam saskaņošanas ar Krievijas Federācijas Kultūras ministriju, kā arī profesionālos kontaktus. Līdz ar to praktiskā sadarbība kultūrā, ko nosaka noslēgtā Vienošanās de facto netiek īstenota, līdz ar to Vienošanās nav ne juridiska, ne praktiska nozīme.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Atbilstoši šobrīd noteiktajai valsts pārvaldes iestāžu komunikācijai ar nedraudzīgajām valstīm, tai skaitā Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, Ārlietu ministrija pa diplomātiskajiem kanāliem iesniegs Krievijas pusei Latvijas Republikas Kultūras ministrijas sagatavoto paziņojumu par Vienošanās denonsēšanu. Atkarībā no Krievijas puses nostājas, Ārlietu ministrija paziņo Latvijas Vēstnesim par Vienošanās izbeigšanas datumu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Projekts attiecas uz starpresoru sadarbību un to regulējošo līgumtiesisko bāzi. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi