1.1. Pamatojums
Tiesību akta projekts paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 594 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumu projekts).
Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra protokollēmuma Nr. 48 44. § 4. punkta izpilde
1.2. Mērķis
- veikt izvērtējumu atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra protokollēmuma Nr. 48 44. § 4. punktam;
- novirzīt finansējumu sabiedrības "Altum" aizdevumu kredītriska zaudējumu segšanai;
- precizēt nosacījumus, vērtējot komersantu atbalsta piešķiršanas brīdī;
- paredzēt atbalstu mazemisijas un N1 kategorijas transportlīdzekļu iegādei;
- precizēt subsīdijas ekvivalenta aprēķinu aizdevumam;
- veikt tehniskus precizējumus.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumu Nr. 594 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 594) ietvaros komersantiem pieejams atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai, pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem un bezemisiju transportlīdzekļu (turpmāk - elektroauto) iegādei. MK noteikumos Nr. 594 pieejamais finansējums ir sadalīts trīs projektu pieteikumu atlases kārtās.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra sēdes protokola Nr. 48 44. § 4. punktu, Ekonomikas ministrijai pēc pirmās atlases kārtas norises beigām normatīvajos aktos noteiktā kārtībā jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā izvērtējums par MK noteikumos Nr. 594 noteikto atbalsta saņēmēju loku, izvērtējot iespēju to paplašināt ar nozarēm, kas šī brīža MK noteikumu Nr. 594 redakcijā uz atbalstu nevar pretendēt.
Ņemot vērā iepriekš minēto, vēršam uzmanību, ka MK noteikumi Nr. 594 stājās spēkā 2022. gada 5. oktobrī, savukārt pieteikumu pieņemšanu tika uzsākta jau 2022. gada 4. novembrī plkst.12:00 un norisinājās līdz 2023. gada 4. janvāra plkst.11:59. Šāda pieeja tika izvēlēta, lai komersanti, kas jau ir sagatavojuši MK noteikumos Nr. 594 noteiktos iesniedzamos dokumentus, pēc iespējas ātrāk varētu iesniegt pieteikumus dalībai programmā un uzsākt projekta realizāciju. Ņemot vērā augstās energoresursu cenas, nepieciešams pēc iespējas ātrāk komersantiem nodrošināt atbalstu, tādējādi mazinot negatīvo ietekmi no augstām energoresursu cenām un straujām to izmaksu svārstībām.
Pirmās atlases kārtas ietvaros kopējais pieejamais finansējums bija 25 750 840 euro, no kuriem:
1) 8 583 614 euro - energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai;
2) 15 000 000 euro - atjaunojamo energoresursu (turpmāk - AER) tehnoloģiju ieviešanai;
3) 1 666 667 euro - elektroauto iegādei.
Iesniegtie pieteikumi tiek savstarpēji vērtēti un salīdzināti attiecīgajā kategorijā, kurā iesniegti, t.i., ja pieteikums iesniegts energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai, tad iegūto punktu skaits tiek vērtēts ar pārējiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem. Vienā atlases kārtā var iesniegt vairākus pieteikumus, tostarp vienā atbalsta jomā (piemēram, energoefektivitātē) vai vairākās atbalsta jomās (piemēram, energoefektivitātē un AER tehnoloģiju jomā), ievērojot, ka pieteikumi katrā atbalsta jomā iesniedzami atsevišķi.
Kopumā pirmās atlases kārtas ietvaros tika iesniegti 138 pieteikumi dalībai programmā par kopējo finansējumu 21,97 milj. euro. Vislielākais pieteikumu skaits (114 pieteikumi) iesniegts AER pasākumu īstenošanā, pieprasot 110% no atlases kārtai pieejamā finansējuma, savukārt elektroauto iegādei iesniegts vismazākais pieteikumu skaits - 3 pieteikumi, pieprasot 4% no atlases kārtā pieejamā finansējuma.
Informācija par iesniegtajiem pieteikumiem pirmās atlases kārtas ietvaros
| Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi | AER pasākumi | Elektroauto iegāde | |
| Iesniegto pieteikumu skaits | 21 | 114 | 3 |
| Pieprasītā finansējuma apmērs, EUR | 5 407 656.19 | 16 489 867.24 | 75 000 |
| Pieprasītā finansējuma īpatsvars no atlases kārtā pieejamā finansējuma | 63% | 110% | 4% |
Analizējot komersantu aktivitāti iesniedzot pieteikumus energoefektivitātes paaugstināšanas un AER pasākumu īstenošanā, norādām, ka saņemts salīdzinoši liels pieteikumu skaits. Ņemot vērā, ka šī bija pirmā atlases kārta ar salīdzinoši īsu laika periodu sagatavot nepieciešamos dokumentus, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā tika iesniegti pieteikumi 63% apmērā, savukārt AER pasākumu gadījumā - 110% apmērā no atlases kārtai pieejamā finansējuma noteiktā kategorijā.
Papildus norādām, ka, ka iesniegtos pieteikumus ne tikai vērtē pēc MK noteikumu Nr. 594 1. pielikumā noteiktajiem specifiskajiem kritērijiem, bet arī pēc gatavības uzsākt projektā plānotos pasākumus, piemērojot lielāko punktu skaitu augstas gatavības projektiem. Tiek uzskatīts, ka projektam ir augsta gatavība uzsākšanai, ja projekta īstenošanai nav nepieciešams papildus sagatavot dokumentus, piemēram, elektroenerģijas ražošanas iekārtas gadījumā saņemtas visas nepieciešamās atļaujas jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai vai jaudu palielināšanai un komersants ir sniedzis detalizētu informācija par potenciālo pakalpojumu sniedzēju (kontakti, rekvizīti, vispārēja informācija par komersantu), paskaidrojot izvēles kritērijus un pamatojot, piem., ar saraksti, sākotnējiem piedāvājumiem, komersanta veikts izvērtējums, nosakot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, salīdzinot vismaz 2 piegādātāju piedāvājumus u.tml.), projekta izmaksu tāmi u.c. dokumenti, kas nepieciešami, ja uzstādot iekārtas nepieciešams veikt būvdarbus.
Kopumā no 135 iesniegtajiem pieteikumiem energoefektivitātes paaugstināšanas un AER pasākumu īstenošanā, 52 pieteikumi iesniegti kā augstas gatavības projekti. Papildus vēršam uzmanību, ka iesniedzot pieteikumus, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 594 no komersantiem tiek sagaidīta vismaz vidēja gatavība projekta uzsākšanai. Tiek uzskatīts, ka projektam ir vidēja gatavība uzsākšanai, ja projekta uzsākšanai nepieciešams sagatavot vēl kādus dokumentus (detalizētāku informāciju skatīt https://www.altum.lv/pakalpojumi/biznesam/energoefektivitates-aizdevums-ar-kapitala-atlaidi/projektu-atlase/).
Ņemot vērā izstrādāto pieeju komersantu vērtēšanā arī pēc projektu gatavības to uzsākšanai, sagaidāms, ka otrās atlases kārtas ietvaros tiks iesniegts lielāks dalībai atbalsta programmā pieteikumu skaits - saņemot pieteikumus, kas nepaguva sagatavot nepieciešamos dokumentus sev vēlamajā gatavības stadijā pirmās atlases kārtas ietvaros, kā arī saņemot pieteikumus, kas līdz šim tikai apsvēra vajadzību saņemt atbalstu MK noteikumu Nr. 594 ietvaros.
Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši MK noteikumu Nr. 594 26.1. apakšpunktam, uz atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai un AER tehnoloģiju ieviešanai var pretendēt jebkuras darbības nozares (izņemot MK noteikumu Nr. 594 28. punktā minētās nozares) sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikuma nosacījumiem, vai lielais komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punkta nosacījumiem.
Pirmās atlases kārtas ietvaros vislielākais pieteikumu skaits saņemts no apstrādes rūpniecības komersantiem. No kopējā pieteikumu skaita energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā 85% ir apstrādes rūpniecības komersantu pieteikumi, savukārt pārejai uz AER - 57% apstrādes rūpniecības komersantu pieteikumi.
Ņemot vērā, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, rūpniecība ir viens no lielākajiem enerģijas gala patērētājiem valstī, būtiski nemainīgi turpināt sniegt atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai un pārejai uz AER tehnoloģijām līdz šim MK noteikumos Nr. 594 noteiktajām nozarēm. Ir svarīgi nodrošināt rūpniecības ilgtspējīgu konkurētspēju, ilgtermiņa enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu, tādējādi samazinot enerģijas gala patēriņu. Energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecībā samazina kopējo enerģijas patēriņu nozarē, kā arī enerģijas īpatsvaru ražošanas izmaksu struktūrā. Šobrīd energoresursu cenu svārstības būtiski ietekmē kopējo ražošanas izmaksu apjomu apstrādes rūpniecībā, tādējādi energoresursu turpmāka sadārdzināšanās var ietekmēt vairākas tautsaimniecībā būtiskas nozares, piemēram, koksnes, metālu un pārtikas rūpniecību, kas veido lielāko daļu no kopējā apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņa. Jau šobrīd apstrādes rūpniecības komersanti savas darbības nodrošināšanai izmanto AER, piemēram, kurināmā koksne, koksnes atlikumi, tomēr šādu energoresursu īpatsvars ir salīdzinoši zems, līdz ar to būtiski sniegt atbalstu pārejai arī uz AER izmantojošām tehnoloģijām.
Atbilstoši 2021. gada Latvijas Makroekonomiskā apskatā noteiktam, Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocības pamatā balstās uz tehnoloģiskiem faktoriem - ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām.
Analizējot iesniegto pieteikumu skaitu elektroauto iegādei, vēršam uzmanību, ka atbilstoši MK noteikumu Nr. 594 26.2. apakšpunktam uz atbalstu var pretendēt sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti, kuriem pamatdarbības nozare ir apstrādes rūpniecība (Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2. redakcijas C sadaļa), un kuri papildus atbilst vienam no kritērijiem:
1) komersants vai komersanta saistīto personu grupa pēdējā noslēgtā finanšu gada laikā eksportē vismaz 51 % no saražotā, vai;
2) komersanta eksporta apjoms pēdējā noslēgtā finanšu gada laikā ir vismaz 1 000 000 euro.
Ņemot vērā Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (turpmāk – NIP) noteiktos nacionāli sasniedzamos mērķus eksporta veicināšanai, ir būtiski nemainīgi MK noteikumu Nr. 594 ietvaros sniegt atbalstu eksportējošiem apstrādes rūpniecības komersantiem. Lai gan eksporta attīstība pēdējos gados ir nedaudz straujāka nekā kopējā ekonomiskā izaugsme, tomēr tādi tautsaimniecības attīstības izaicinājumi kā nepieciešamība palielināt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu un produktivitāti nemainās.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem laika periodā no 2015. - 2019. gadam preču eksports ik gadu vidēji palielinājās par 3,1 %. Pateicoties labvēlīgai ārējai videi, Latvijas preču eksports turpina attīstīties un, piemēram, 2021. gada novembrī preču eksporta vērtība palielinājās par 30,7% salīdzinājumā ar 2020. gada novembri. 2022. gada deviņos mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās par 31,9 % salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2021. gadā, ko veicināja visas preču eksporta grupas, izņemot metāla preču grupu.
Neskatoties uz to, ka Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoms pēdējos gados ir audzis, NIP mērķis ir palielināt eksportējošo uzņēmumu eksporta apjomu līdz 27 mljrd. euro 2027. gadā.
Atbilstoši 2021. gada Latvijas Makroekonomiskā apskatā sniegtajai informācijai, Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību. Būtiskas Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies uz panākto makroekonomisko stabilitāti, kā arī uz plānoto Eiropas Savienības atbalsta programmu efektivitāti un uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē.
MK noteikumu Nr. 594 pirmās atlases kārtas ietvaros, eksportējošiem apstrādes rūpniecības komersantiem tika sniegta iespēja saņemt atbalstu bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, t.i. elektroauto iegādei. Pirmajā atlases kārtā tika iesniegti pieteikumi, pieprasto 4% no atlases kārtā atvēlētā finansējuma apmēra. Tik zems pieprasītā finansējuma apmērs saistīts ar to, ka šobrīd Latvijā tiek novērots ļoti liels elektroauto pieprasījums. Atbilstoši Auto Asociācijas sniegtajai informācijai, Latvijā 2022. gadā pieprasījums pēc elektroauto ir par 600% lielāks salīdzinot pret iepriekšējo gadu. Līdz ar to, lai iegūtu īpašumā elektroauto, rindā jāgaida vidēji 9-12 mēneši, ilgākajā periodā līdz pat 18 mēnešiem, kas skaidrojams ar lielo pieprasījumu un sarežģītajām, ilgstošajām piegādēm. Līdz ar to eksportējošiem apstrādes rūpniecības komersantiem jānodrošina iespējas saņemt atbalstu arī citu transportlīdzekļu veidu iegādei, kuru piegādes iespējamas īsākā laika periodā (kaut vai nedaudz), piemēram, mazemisiju transportlīdzekļu, t.i. ārēji lādējams hibrīdauto iegādei.
Ņemot vērā eksportējošo apstrādes rūpniecības komersantu darba specifiku (saražotās produkcijas, materiālu pārvadāšanu u.c.), nepieciešams sniegt atbalstu arī N1 kategorijas transportlīdzekļu iegādei. Līdz ar to MK noteikumos Nr. 594 nepieciešams veikt grozījumus, paredzot atbalstu ne tikai ne tikai bezemisijas transportlīdzekļu (M1 kategorijas elektroauto) iegādei, bet arī N1 kategorijas elektroauto, kā arī ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei, t.i., paredzot atbalstu šādiem transportlīdzekļu veidiem:
1) M1 kategorijas elektroauto;
2) N1 kategorijas elektroauto;
3) M1 kategorijas ārēji lādējamu hibrīdauto;
4) N1 kategorijas ārēji lādējamu hibrīdauto.
Veicot šādus grozījumu, tiks paplielināta komersanta interese un iespējas saņemt savā īpašumā vai turējumā bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekli. Ņemot vērā paredzētās izmaiņas MK noteikumos Nr. 594, nav nepieciešams precizēt atbalsta saņēmēja loku (nozares).
Grozījumi, ko paredz Noteikumu projekts, neietekmē līdz šim iesniegtos pieteikumus dalībai atbalsta programmā, tāpat arī neuzliek kādus papildus pienākumus, vai tieši otrādi - atvieglojumus.
-
Noteikumu projekts paredz šādas izmaiņas MK noteikumos Nr. 594:
1. Novirzīt finansējumu akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – sabiedrība "Altum") aizdevumu kredītriska zaudējumu segšanai
Lai nodrošinātu samērīgas aizdevuma likmes, nepieciešams nodrošināt risku segumu sabiedrības "Altum" aizdevumiem. Līdz ar to līdz šim sabiedrībai "Altum" administrēšanas un uzraudzības funkciju nodrošināšanai atvēlēto finansējumu 4 835 160 euro apmērā nepieciešams daļēji (4 158 302 euro apmērā) novirzīt sabiedrības "Altum" aizdevumu kredītriska zaudējumu segšanai, sabiedrības "Altum" administrēšanas un uzraudzības funkciju nodrošināšanai nosakot finansējumu 676 858 euro apmērā.
2. Precizēt, ka maksimālais kapitāla atlaides apmērs tiek noteikts vienam vienotam uzņēmumam
Skaidrākai un nepārprotamai MK noteikumu Nr. 594 redakcijai, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 594 47. punktu, nosakot, ka, piešķirot aizdevumu vai paralēlo aizdevumu, kapitāla atlaides apmērs kopā ar kapitāla atlaižu kopsummu par kurām ir noslēgti aizdevuma vai paralēlā aizdevuma līgumi saistīto personu grupā nepārsniedz 1 500 000 euro, nepārsniedzot MK noteikumos Nr. 594 noteiktās pieļaujamās atbalsta intensitātes vai vienam vienotam uzņēmumam pieejamo de minimis limita apmēru.
3. Precizēt 2. pielikuma atsauci
MK noteikumos Nr. 594 ir noteikts, ka sabiedrība "Altum" organizētu trīs atlases kārtas atbilstoši noteiktajam finansējuma sadalījumam, t.i. pirmā atlases kārtā tiek pieņemti pieteikumi dalībai atbalsta programmā 8,58 milj. euro apmērā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai, 15 milj. euro apmērā AER tehnoloģiju ieviešanas pasākumu īstenošanai, savukārt 1,66 milj. euro apmērā elektroauto iegādei - kopumā pirmās atlases kārtas ietvaros tiktu pieņemti pieteikumi dalībai atbalsta programmā 25,25 milj. euro apmērā. Ja pieteikumi dalībai atbalsta programmā tiek iesniegti mazākā apmērā nekā atlases ietvaros noteiktajiem pasākumiem pieejams finansējums, MK noteikumi Nr. 594 nosaka, ka finansējuma atlikums tiek pārcelts uz nākamo atlases kārtu. Tomēr, ņemot vērā, ka atbalstu veido kapitāla atlaide un aizdevums, nepieciešams noteikt, ka atlases kārtai noslēdzoties, finansējuma atlikums tiek pārcelts uz nākamo atlases kārtu vai novirzīts "Altum" aizdevumu kredītriska zaudējumu segšanai kopā ar Noteikumu projekta konsolidētās versijas 10.5. apakšpunktā noteikto finansējumu nepārsniedzot programmas rādītāju novērtējuma sagaidāmo paredzamo zaudējumu apmēru (10 666 141 euro apmērā).
4. Precizēt MK noteikumu Nr. 594 27.6. apakšpunktu, uzskaitot kritērijus, kuri nevar būt attiecināmi uz komersantu atbalsta piešķiršanas brīdī
Norma precizēta atbilstoši Finanšu ministrijas un Centrālā finanšu un līgumu aģentūras skaidrojumam, kas pamatots ar Eiropas Komisijas norādīto, ka izslēgšanas kritēriji Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros var tikt pārbaudīti tāpat kā nacionālajā Eiropas Savienības struktūrfondu regulējumā. Ņemot vērā minēto, Noteikumu projekts paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 136. pantā minēto izslēgšanas nosacījumu aizstāšanu ar izslēgšanas nosacījumiem, kas noteikti Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 22. pantā.
5. Noteikt, ka sniegtais atbalsts piesakoties aizdevumam var tikt pārformēts no atbalsta, kas sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. vai 41. pantu uz de minimis atbalstu un otrādi
Lai nodrošinātu skaidrāku regulējumu par projekta īstenošanas laikā piemērojamiem nosacījumiem, Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar jaunu punktu, kas nosaka, ka pēc MK noteikumu Nr. 594 89.1. apakšpunktā minētā pieteikuma dalībai atbalsta programmā iesniegšanas sabiedrībā "Altum" sniegtais atbalsts piesakoties aizdevumam var tikt pārformēts no atbalsta, kas sniegts saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) 38. vai 41. pantu uz de minimis atbalstu un otrādi, ja tiek nodrošināta atbilstība jaunajam atbalsta veidam.
6. Noteikt, ka atbalstu piešķir citiem pasākumiem, ja tie ir nepieciešami energoefektivitātes paaugstināšanai un sasniegto rezultātu ilgtspējai
Šī brīža MK noteikumu Nr. 594 redakcijā tika noteikts, ka atbalstu piešķir arī citiem pasākumiem ja tie ir nepieciešami energoefektivitātes paaugstināšanai. Tomēr nepieciešams pievienot papildus piebildi, ka atbalstu piešķir arī pasākumiem, kas nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju. Ar to tiek saprasti papildus pasākumi, kas nepieciešami pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas, lai nodrošinātu atbilstošu ēkas tehnisko stāvokli, vai darbi, kas nodrošina energoefektivitātes pasākumu ilgtspēju, piemēram, ja tiek veikti energoefektivitātes pasākumi bēniņos, tad, iespējams, jāveic arī bojātā jumta nomaiņa vai labošana, lai no energoefektivitātes pasākumu īstenošanas tiktu panākts rezultāts ilgtermiņā. Sabiedrība “Altum” nodrošinās, ka tiek ievēroti atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi.
7. Nepārprotami definēt, ka atbalstu piešķir elektroenerģijas ražošanai, kas tiks izmantota nedzīvojamo ēku elektroenerģijas patēriņa nodrošināšanai
Lai novērstu situāciju, kad MK noteikumu Nr. 594 ietvaros atbalstu vēlas saņemt iekārtu uzstādīšanai dzīvojamās mājās, MK noteikumus Nr. 594 nepieciešams papildināt ar 64.1 punktu, kas nosaka, ka atbalstu piešķir elektroenerģijas ražošanai, kas tiks izmantota nedzīvojamo ēku elektroenerģijas patēriņa nodrošināšanai. Ar nedzīvojamām ēkām tiek saprastas ēkas atbilstoši būvju klasifikācijas noteikumiem.
8. Noteikt, ka biogāzes tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana nav atbalstāma obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma saņēmējiem
Lai vēlreiz nesubsidētu OIK maksājuma saņēmējus biogāzes tehnoloģiju iegādē un uzstādīšanā, nepieciešams noteikt, ka, ja komersants saņem valsts atbalstu saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumiem Nr. 561 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" un Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumiem Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību", komersants MK noteikumu Nr. 594 ietvaros nevar pretendēt uz atbalstu biogāzes tehnoloģiju iegādei un uzstādīšanai.
9. Skaidri definēt citam finansētajam un komersantam izpildāmos uzdevumus, pēc, kuru izpildes tiek piemērota kapitāla atlaide elektroauto iegādei
Šī brīža MK noteikumu Nr. 594 redakcijas 98. punktā noteikts, ka sabiedrība "Altum" kapitāla atlaidi elektroauto iegādei piemēro, ja cits finansētājs komersanta vārdā:
1) izmantojis garantiju noteiktajam mērķim un īstenojis projektu saskaņā ar pieteikumā dalībai atbalsta programmā norādīto informāciju;
2) 60 dienu laikā no brīža, kad komersants kā transportlīdzekļa turētājs reģistrēts Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, iesniedz pārskatu par nobraukumu gadā un iesniedzis nobraukuma pamatojošos dokumentus.
Tomēr ņemot vērā, ka atbalsta saņēmējs ir komersants nevis cits finansētājs, šie uzdevumi būtu jānosaka komersantam, savukārt citam finansētājām jānosaka, ka tas izmantojis garantiju MK noteikumu Nr. 594 noteiktajam mērķim.
10. Paredzēt atbalstu mazemisijas transportlīdzekļu un N1 kategorijas transportlīdzekļu iegādei
Šī brīža MK noteikumu Nr. 594 redakcijā netika paredzēts atbalsts mazzemisiju transportlīdzekļu iegādei. Tomēr, ņemot vērā nacionālos klimata mērķus, kā arī bezemisiju transportlīdzekļu ilgstošos piegādes laikus, kas var sasniegt pat 18 mēnešus, nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 594, kas paredzētu atbalstu ne tikai M1 kategorijas transportlīdzekļiem, bet arī N1 kategorijas un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei, t.i.:
1) bezemisiju transportlīdzekļu iegādei (elektroauto), kas par vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas, un kura siltumnīcefekta gāzu emisijas ir 0 g CO2/km;
2) mazemisiju transportlīdzekļu iegādei (ārēji lādējams hibrīdauto), kas par mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas, bet tam ir uzstādīts arī iekšdedzes dzinējs, un kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir līdz 50 g CO2/km atbilstoši pasaulē saskaņotās vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūras (WLTP) svērtajam kombinētajam ciklam.
Savukārt atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulai (ES) 2018/858 par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK 4. pantam ir noteikts šāds kategoriju raksturojums:
1) M1 kategorijas transportlīdzekļiem papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas, nav vietas stāvošu pasažieru pārvadāšanai, kā arī sēdvietu skaits var būt ierobežots līdz vienai (t. i., transportlīdzekļa vadītāja) sēdvietai;
2) N kategorijā ietilpst transportlīdzekļi, kas projektēti un būvēti galvenokārt kravu pārvadāšanai:
- N1 kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas;
- N2 kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas, bet nepārsniedz 12 tonnas;
- N3 kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 12 tonnas.
Papildus vēršam uzmanību, ka šobrīd Latvijā tiek novērots ļoti liels elektroauto pieprasījums, līdz ar to, lai iegūtu īpašumā elektroauto, rindā jāgaida vidēji 9-12 mēneši, ilgākajā periodā līdz pat 18 mēnešiem (sarežģīta, ilgstoša piegāde). Līdz ar to, MK noteikumus Nr. 594 nepieciešams papildināt ar atbalstu arī mazemisiju transportlīdzekļu (ārēji lādējams hibrīdauto) iegādei, kuru piegāde ir daudz ātrāka par elektroauto piegādi.
Ņemot vērā, ka MK noteikumos Nr. 594 atbalstu transportlīdzekļu iegādei sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, tajā skaitā Noteikumu projektā paredzētā N1 kategorijas transportlīdzekļu iegādei, tiek precizēti MK noteikumi Nr. 594, nodrošinot atbilstību Komisijas regulai Nr. 1407/2013, tajā skaitā Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. un 3. punktā noteiktajam. Kopējais de minimis atbalsts, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam jebkurā triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz 200 000 euro. Savukārt kopējā de minimis atbalsta summa, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam kravu komercpārvadājumu autotransporta komersantam - 100 000 euro un šo de minimis atbalstu nevar izmantot kravas transportlīdzekļu iegādei. Ja komersants veic gan kravu komercpārvadājumus ar autotransportu, gan citas darbības, uz kurām attiecas 200 000 euro robežlielums, komersantam ir piemērojams 200 000 euro robežlielums, nodrošinot izmaksu nošķiršanu, tādā veidā nodrošinot, ka kravu autopārvadājumiem piešķirtais atbalsts nepārsniedz 100 000 euro un de minimis atbalsts nav izmantots kravas transportlīdzekļu iegādei.
Līdz šim MK noteikumu Nr. 594 28.7. apakšpunktā tika noteikts, ka atbalstu nepiešķir transportlīdzekļu iegādei atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktam. Tomēr ņemot vērā, Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. un 3. punktā noteikto, nepieciešams veikt grozījumus nosakot, ka atbalstu nepiešķir kravu komercpārvadājumu autotransporta uzņēmumiem kravas transportlīdzekļu iegādei atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktam. Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. un 3. punktā par samazinātu de minimis atbalsta robežvērtību 100 000 euro un ierobežojumu izmantot de minimis atbalstu kravas transportlīdzekļu iegādei ir attiecināms uz kravu komercpārvadājumu autotransporta uzņēmumiem. Uz pārējiem uzņēmumiem ierobežojumi nav attiecināmi, izņemot, ja uzņēmums, kurš strādā kādā citā saimnieciskās darbības nozarē, iznomā savus kravu autotransporta līdzekļus citiem kravu komercpārvadājumu nodrošināšanai.
Jautājumus par kravas komercpārvadājumiem Latvijā reglamentē Autopārvadājumu likums.
Piemēram, apstrādes rūpniecības nozares uzņēmumam pieļaujams piešķirt de minimis atbalstu ar robežvērtību līdz 200 000 euro un de minimis atbalstu var izmantot N1 klases kravas transporta līdzekļa iegādei, pie nosacījuma, ka uzņēmums izmantos šo kravas transporta līdzekli, lai, piemēram, izvadātu tikai savu produkciju uz sev piederošiem veikaliem. Nav pieļaujams, ka, piemēram, apstrādes rūpniecības nozares uzņēmums ar de minimis atbalstu iegādāto transportlīdzekli iznomās citiem uzņēmumiem kravu komercpārvadājumu veikšanai.
Garantija viena M1 kategorijas elektroauto vai ārēji lādējamā hibrīdauto iegādei sedz līdz 5000 euro un līdz 10 000 euro viena N1 kategorijas elektroauto vai ārēji lādējamā hibrīdauto iegādei, nepārsniedzot 30 % no cita finansētāja līzinga saistību apmēra projekta attiecināmajām izmaksām. Pēc kapitāla atlaides izmaksāšanas garantija zaudē spēku. Savukārt maksimāli pieļaujamā kapitāla atlaide viena M1 kategorijas elektroauto vai ārēji lādējamā hibrīdauto iegādei ir 5000 euro, viena N1 kategorijas elektroauto vai ārēji lādējamā hibrīdauto - 10 000 euro, vienlaikus ievērojot MK noteikumu Nr. 594 48. punktā minētos ierobežojumus un nepārsniedzot piešķirtās garantijas apmēru.
11. Precizēt MK noteikumu Nr. 594 1. pielikuma "Projekta vērtēšanas kritēriji" 3. specifiskā kritērija robežvērtības un sasniedzamo punktu skaitu
Pēc šobrīd iesniegto pieteikumu (elektroauto iegādei) plānotajām sasniedzamajām vērtībām, kā arī MK noteikumos Nr. 594 noteiktajiem sasniedzamajiem mērķiem, nepieciešams pievienot papildus 1. pielikuma 3. specifiskā kritērija robežvērtības (tām nosakot arī saņemamo punktu skaitu). Ņemot vērā, ka iegādājoties elektroauto, iespējams pieprasīt mazāku kapitāla atlaides apmērs par maksimāli noteikto un nodrošināt lielāku nobraukumu par MK noteikumos Nr. 594 minimāli noteikto, komersants var nodrošināt ļoti augstas efektivitātes projektus. Līdz šim MK noteikumu Nr. 594 1. pielikuma 3. specifiskā kritērijā lielākais punktu skaits (6 punkti) tika sasniegts, ja ar kapitāla atlaidi 1000 euro plānotais siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums (tCO2/gadā) bija 0,42 tCO2/gadā vai vairāk, tad līdz ar grozījumiem lielākais punktu skaits būs 10 punkti, 3. specifiskā kritērijā sasniedzot vērtību 0,62 tCO2/gadā vai vairāk.
12. Nodrošināt Eiropas Komisijas skaidrojumiem atbilstošu subsīdijas ekvivalenta aprēķinu
Subsīdijas ekvivalenta aprēķina kārtība noteikta, pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2022. gada 11. oktobrī sniegto viedokli jautājumā, kura pamatā tika lūgts skaidrot, vai aizdevuma daļai, kas pārsniedz kapitāla atlaides apmēru, subsīdijas ekvivalenta aprēķinā jāņem vērā viss aizdevuma apmērs, tostarp tā kapitāla atlaides daļā, vai arī ņemams vērā ir tikai aizdevuma apmērs, kas pārsniedz kapitāla atlaides apmēru.
Eiropas Komisija norādīja, ka kārtība, kad kopējais subsīdijas ekvivalents tiek aprēķināts, summējot attiecīgās piešķirtā atbalsta daļas, kurā daļai, kas ir vienāda ar piešķirto kapitāla atlaidi, subsīdijas ekvivalents ir vienāds ar komersantam piešķirto kapitāla atlaides apmēru, un daļai, kas pārsniedz piešķirtās kapitāla atlaides apjomu, subsīdijas ekvivalentu aprēķina, par bāzi ņemot tikai attiecīgo kopējā aizdevuma daļu, kas pārsniedz kapitāla atlaides apmēru, ir atbilstoša Komisijas regulas Nr. 651/2014 5.panta 2.daļas b) un j) punktā norādītajām pārredzamām atbalsta kategorijām.
Savukārt, aprēķina kārtība, kad aizdevuma daļai, kas ir vienāda ar piešķirto kapitāla atlaidi, subsīdijas ekvivalents ir vienāds ar komersantam piešķirto kapitāla atlaides apmēru, ir pamatota ar Eiropas Komisijas 2022. gada 5. aprīlī sniegto viedokli, ka subsīdijas ekvivalents var būt arī visa aizdevuma summa, neatkarīgi no tā, vai kapitāla atlaide tiks piemērota pilnā apmērā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
-
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- visi uzņēmumi
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
4.2. Cita informācija
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
5.2. Citas starptautiskās saistības
5.3. Cita informācija
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- "Attīstības finanšu institūcija Altum" AS