21-TA-1178: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Lai nodrošinātu ārkārtējās situācijas laikā arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijai tiesības attiecīgajās situācijās pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, kā arī efektivizētu Nacionālo bruņoto spēku sniegto atbalstu Valsts robežsardzei.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 15. panta pirmā daļa.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 15. panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijai, gadījumā, ja attiecīgā persona nepilda tai amatpersonas doto rīkojumu, paredzētas tiesības galējās nepieciešamības situācijā pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nodrošinātu attiecīgā rīkojuma izpildi.
Paredzēts efektivizēt Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva iesaisti atbalsta sniegšanā Valsts robežsardzei, kā arī noteikt Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātajiem (iesaistītiem robežuzraudzības nodrošināšanā) piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos.
Paredzēts efektivizēt Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva iesaisti atbalsta sniegšanā Valsts robežsardzei, kā arī noteikt Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātajiem (iesaistītiem robežuzraudzības nodrošināšanā) piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rīkojuma projekts ir izstrādāts, ņemot vērā pašreiz esošo situāciju uz Polijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas. Proti, atbilstoši zināmai informācijai kopējais mēģinājumu skaits nelegāli šķērsot Polijas Republikas – Baltkrievijas valsts robežu šogad ir sasniedzis jau 30 000. Katru dienu vismaz 300 personas izdara mēģinājumu šķērsot Polijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežu. Daudzi no šiem mēģinājumi tiek veikti, pielietojot fizisku spēku.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 518 "Pār ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk - rīkojums) 2. punktu Nacionālie bruņotie spēki un Valsts policija sniedz palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu.
Likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 8. panta otrā daļā paredz, ka, izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinetam papildus šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām ir tiesības noteikt konkrētajā ārkārtējā situācijā nepieciešamus pasākumus, kas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai vai pārvarēšanai paredzēti likumos, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci valsts apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā. Saskaņā ar minētā likuma 9. panta pirmās daļas 7. punktu lēmumā par ārkārtējo situāciju norāda valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju īpašos pienākumus, uzdevumus un tiesības. Līdz ar to likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" pieļauj, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanās rīkojumā Ministru kabinetam ir tiesības noteikt valsts pārvaldes īpašas tiesības valsts apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā, proti, negaidot, kad persona ir pilnībā nelikumīgi šķērsojusi valsts robežu, bet rīkojumā paredzot valsts institūciju amatpersonām, izvērtējot attiecīgās situācijas apstākļus, tiesības pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus arī situācijās, ja persona ir jau daļēji šķērsojusi valsts robežu, ja persona ar palīglīdzekļiem mēģina nelikumīgi šķērsot valsts robežu, piemēram, veidojot koka konstrukcijas nelikumīgas valsts robežas šķērsošanai, vai ja persona bojā vai iznīcina valsts robežas infrastruktūras objektus.
Ievērojot norādīto un, ņemot vērā esošo situāciju uz Polijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežu, ir nepieciešams precizēt rīkojuma projekta 4. un 5. punktu, skaidri nosakot, ka Valsts robežsardze, Nacionālie bruņotie spēki un Valsts policija dod attiecīgu rīkojumu arī gadījumā, ja persona mēģina nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežu, vienlaikus paredzot arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijai tiesības galējas nepieciešamības situācijā (konstatējot, ka tiek būtiski apdraudēta valsts robežas neaizskaramības un nelegālās migrācijas novēršanas nodrošināsana un attiecīgajā situācijā nav iespējams aizsargāt norādīto, vienlaikus secinot, ka apdraudētā interese ir būtiskāka nekā personas, ka mēģina nelikumīgi šķērsot valsts robežu, vai personas, kura ir nelikumīgi ir šķērsojusi valsts robežu, intereses) pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nodrošinātu attiecīgā rīkojuma nekavējošu izpildi.
Tāpat norādāms, ka Nacionālie bruņotie spēki ārkārtas situācijas pasākumu pārvarēšanai, jau kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas dienas, sniedz atbalstu Valsts robežsardzei Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas aizsardzībā. Pamatojoties uz rīkojumu Nacionālie bruņotie spēki veic šādus nepieciešamos pasākumus:
1. sniedz palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu;
2. izmanto Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošos līdzekļus un procedūras, lai atturētu personas no Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas;
3. konstatējot, ka persona ir nelikumīgi šķērsojusi Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu, dot rīkojumu minētajai personai atgriezties valstī, no kuras persona šķērsoja valsts robežu, un veic nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka minētā persona izpilda šo rīkojumu.
Rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus Iekslietu ministrijas padotības iestāžu amatpersonas un darbinieki īsteno paaugstināta riska un slodzes apstākļos.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 518 "Pār ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk - rīkojums) 2. punktu Nacionālie bruņotie spēki un Valsts policija sniedz palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu.
Likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 8. panta otrā daļā paredz, ka, izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinetam papildus šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām ir tiesības noteikt konkrētajā ārkārtējā situācijā nepieciešamus pasākumus, kas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai vai pārvarēšanai paredzēti likumos, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci valsts apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā. Saskaņā ar minētā likuma 9. panta pirmās daļas 7. punktu lēmumā par ārkārtējo situāciju norāda valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju īpašos pienākumus, uzdevumus un tiesības. Līdz ar to likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" pieļauj, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanās rīkojumā Ministru kabinetam ir tiesības noteikt valsts pārvaldes īpašas tiesības valsts apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā, proti, negaidot, kad persona ir pilnībā nelikumīgi šķērsojusi valsts robežu, bet rīkojumā paredzot valsts institūciju amatpersonām, izvērtējot attiecīgās situācijas apstākļus, tiesības pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus arī situācijās, ja persona ir jau daļēji šķērsojusi valsts robežu, ja persona ar palīglīdzekļiem mēģina nelikumīgi šķērsot valsts robežu, piemēram, veidojot koka konstrukcijas nelikumīgas valsts robežas šķērsošanai, vai ja persona bojā vai iznīcina valsts robežas infrastruktūras objektus.
Ievērojot norādīto un, ņemot vērā esošo situāciju uz Polijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežu, ir nepieciešams precizēt rīkojuma projekta 4. un 5. punktu, skaidri nosakot, ka Valsts robežsardze, Nacionālie bruņotie spēki un Valsts policija dod attiecīgu rīkojumu arī gadījumā, ja persona mēģina nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežu, vienlaikus paredzot arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijai tiesības galējas nepieciešamības situācijā (konstatējot, ka tiek būtiski apdraudēta valsts robežas neaizskaramības un nelegālās migrācijas novēršanas nodrošināsana un attiecīgajā situācijā nav iespējams aizsargāt norādīto, vienlaikus secinot, ka apdraudētā interese ir būtiskāka nekā personas, ka mēģina nelikumīgi šķērsot valsts robežu, vai personas, kura ir nelikumīgi ir šķērsojusi valsts robežu, intereses) pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nodrošinātu attiecīgā rīkojuma nekavējošu izpildi.
Tāpat norādāms, ka Nacionālie bruņotie spēki ārkārtas situācijas pasākumu pārvarēšanai, jau kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas dienas, sniedz atbalstu Valsts robežsardzei Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas aizsardzībā. Pamatojoties uz rīkojumu Nacionālie bruņotie spēki veic šādus nepieciešamos pasākumus:
1. sniedz palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu;
2. izmanto Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošos līdzekļus un procedūras, lai atturētu personas no Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas;
3. konstatējot, ka persona ir nelikumīgi šķērsojusi Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu, dot rīkojumu minētajai personai atgriezties valstī, no kuras persona šķērsoja valsts robežu, un veic nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka minētā persona izpilda šo rīkojumu.
Rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus Iekslietu ministrijas padotības iestāžu amatpersonas un darbinieki īsteno paaugstināta riska un slodzes apstākļos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā esošo situāciju uz Polijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas, rīkojumā ir nosakāmas attiecīgas darbības, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un novērst nelegālo migrāciju.
Vienlaikus ir norādāms, ka Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pastāvīgi monitorē situāciju uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas, lai nekavējoties varētu reaģēt un paredzēt efektīvāku Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva iesaisti atbalsta sniegšanā. Situācijas monitorings citastarp ietver arī atbalsta sniegšanā iesaistītajam Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvam paredzēto piemaksu un koeficientu pārskatīšanu (vai ieviešanu) atbilstoši drošības situācijai uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas. Ņemot vērā pēdējā laika notikumus kaimiņvalstīs, kurās, analoģiski kā Latvijas Republikā, tiek realizēta Baltkrievijas Republikas valsts iestāžu organizēta un atbalstīta ievērojama nelegālā migrācija, lai aizsargātu savas valsts robežu, kas vienlaikus ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, ir pieņemts lēmums precizēt šobrīd spēkā esošo koeficientu zemessargiem un paredzēt piemaksu karavīriem par atbalsta sniegšanas pasākumu īstenošanu uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas.
Ievērojot paaugstināta riska un slodzes apstākļus, Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, nodrošinot rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, nepieciešams noteikt motivējošu piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 15. panta pirmā daļa nosaka, ka amatpersona (darbinieks) saņem speciālās piemaksas par darbu (dienestu), kas saistīts ar īpašu risku, un , ka speciālās piemaksas, to apmērus un piešķiršanas un izmaksas kārtību reglamentē Ministru kabinets.
Vienlaikus ir norādāms, ka Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pastāvīgi monitorē situāciju uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas, lai nekavējoties varētu reaģēt un paredzēt efektīvāku Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva iesaisti atbalsta sniegšanā. Situācijas monitorings citastarp ietver arī atbalsta sniegšanā iesaistītajam Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvam paredzēto piemaksu un koeficientu pārskatīšanu (vai ieviešanu) atbilstoši drošības situācijai uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas. Ņemot vērā pēdējā laika notikumus kaimiņvalstīs, kurās, analoģiski kā Latvijas Republikā, tiek realizēta Baltkrievijas Republikas valsts iestāžu organizēta un atbalstīta ievērojama nelegālā migrācija, lai aizsargātu savas valsts robežu, kas vienlaikus ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, ir pieņemts lēmums precizēt šobrīd spēkā esošo koeficientu zemessargiem un paredzēt piemaksu karavīriem par atbalsta sniegšanas pasākumu īstenošanu uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas.
Ievērojot paaugstināta riska un slodzes apstākļus, Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, nodrošinot rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, nepieciešams noteikt motivējošu piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 15. panta pirmā daļa nosaka, ka amatpersona (darbinieks) saņem speciālās piemaksas par darbu (dienestu), kas saistīts ar īpašu risku, un , ka speciālās piemaksas, to apmērus un piešķiršanas un izmaksas kārtību reglamentē Ministru kabinets.
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekts paredz, ka Valsts robežsardze, Nacionālie bruņotie spēki un Valsts policija, konstatējot, ka persona mēģina nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu vai ir nelikumīgi šķērsojusi to, dod rīkojumu personai nekavējoši pārtraukt mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu vai rīkojumu personai nekavējoši atgriezties valstī, no kuras persona šķērsoja robežu, un veic nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka attiecīgā persona izpilda šo rīkojumu. Tāpat rīkojuma projekts paredz arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijai, konstatējot, ka attiecīgā persona nepilda amatpersonas doto rīkojumu, ir tiesības galējās nepieciešamības situācijā pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nodrošinātu tā izpildi.
Grozījums rīkojuma 9.1 punktā ir izstrādāts, lai paredzētu atbalsta sniegšanā Valsts robežsardzei iesaistītā Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva – karavīru un zemessargu – motivēšanu ar konkrētajā situācijā bīstamības un uzdevumu izpildes specifikai atbilstošu piemaksu (karavīriem) ieviešanu un dienesta uzdevumu izpildes dienas (DUI) kompensāciju (zemessargiem) paaugstināšanu.
Atbilstoši minētajam zemessargiem par katru uzdevumu izpildes dienu, kad tas īstenojis šajā rīkojumā nepieciešamos pasākumus, paredzēts izmaksāt dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, to reizinot ar koeficientu 2.
Atbalsta sniegšanā uz robežas arvien vairāk tiek iesaistīti arī karavīri, attiecīgi arī šai Nacionālo bruņoto spēku personāla grupai ir nepieciešams paredzēt finansiālu motivāciju un atbalstu par dienesta pienākumu izpildes laiku, piedaloties šā rīkojuma īstenošanai nepieciešamajos pasākumos. Atbilstoši minētajam grozījumi rīkojumā paredz Nacionālo bruņoto spēku karavīram papildus mēnešalgai izmaksāt piemaksu 100 procentu apmērā no karavīram noteiktās mēnešalgas par laiku, kad karavīrs pildījis rīkojumā noteiktos pasākumus.
Atbalsta sniegšana Valsts robežsardzei ir papildu pienākums kā zemessargiem, tā karavīriem, jo šī atbalsta sniegšana neatceļ ikdienas dienesta pienākumu un mācību uzdevumu izpildi, tādejādi piemaksa (karavīram) un koeficienta paaugstināšana (zemessargiem) papildus motivētu Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu iesaistīties valstiski svarīga uzdevuma izpildē izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, tādejādi veicinot efektīvu atbalsta sniegšanu un izlīdzinot kopīga uzdevuma veikšanā iesaistīto personu sociālo garantiju īpatsvaru.
Rīkojuma projekts paredz, ka Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un darbiniekiem, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonām un darbiniekiem, kuri īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, nosaka piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos tām noteiktās stundas algas likmes apmērā. Ar piemaksām saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.
Grozījums rīkojuma 9.1 punktā ir izstrādāts, lai paredzētu atbalsta sniegšanā Valsts robežsardzei iesaistītā Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva – karavīru un zemessargu – motivēšanu ar konkrētajā situācijā bīstamības un uzdevumu izpildes specifikai atbilstošu piemaksu (karavīriem) ieviešanu un dienesta uzdevumu izpildes dienas (DUI) kompensāciju (zemessargiem) paaugstināšanu.
Atbilstoši minētajam zemessargiem par katru uzdevumu izpildes dienu, kad tas īstenojis šajā rīkojumā nepieciešamos pasākumus, paredzēts izmaksāt dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, to reizinot ar koeficientu 2.
Atbalsta sniegšanā uz robežas arvien vairāk tiek iesaistīti arī karavīri, attiecīgi arī šai Nacionālo bruņoto spēku personāla grupai ir nepieciešams paredzēt finansiālu motivāciju un atbalstu par dienesta pienākumu izpildes laiku, piedaloties šā rīkojuma īstenošanai nepieciešamajos pasākumos. Atbilstoši minētajam grozījumi rīkojumā paredz Nacionālo bruņoto spēku karavīram papildus mēnešalgai izmaksāt piemaksu 100 procentu apmērā no karavīram noteiktās mēnešalgas par laiku, kad karavīrs pildījis rīkojumā noteiktos pasākumus.
Atbalsta sniegšana Valsts robežsardzei ir papildu pienākums kā zemessargiem, tā karavīriem, jo šī atbalsta sniegšana neatceļ ikdienas dienesta pienākumu un mācību uzdevumu izpildi, tādejādi piemaksa (karavīram) un koeficienta paaugstināšana (zemessargiem) papildus motivētu Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu iesaistīties valstiski svarīga uzdevuma izpildē izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, tādejādi veicinot efektīvu atbalsta sniegšanu un izlīdzinot kopīga uzdevuma veikšanā iesaistīto personu sociālo garantiju īpatsvaru.
Rīkojuma projekts paredz, ka Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un darbiniekiem, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonām un darbiniekiem, kuri īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, nosaka piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos tām noteiktās stundas algas likmes apmērā. Ar piemaksām saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Persona, kura mēģina nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežu.
- Persona, kura ir nelikumīgi šķērsojusi Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežu.
- Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un darbinieki, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonas un darbinieki
Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināta motivējoša un atbilstoša atlīdzība Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem par dienesta (darba) pienākumu izpildi, nodrošinot rīkojumā noteikto pasākumu īstenošanu ārkārtējās situācijas laikā.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
5 312 271
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
5 312 271
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-5 312 271
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-5 312 271
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
5 312 271
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Lai sniegtu atbalstu Valsts robežsardzei izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, galvenokārt, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu, Nacionālie bruņotie spēki plāno 3 000 Nacionālo bruņoto spēku karavīru un zemessargu gatavību atbalsta sniegšanai. Faktiski iesaistītā Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva skaits ir atkarīgs no reālās drošības situācijas uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas republikas valsts robežas, ko pastāvīgi monitorē Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Aprēķins veikts balstoties uz maksimālu Nacionālo bruņoto spēku iesaisti, ar iespējamību, ka atbalsta sniegšanā varētu tikt iesaistīts mazāks personālsastāva skaits:
mēnesī būs iesaistīti ap 1 000 karavīri un 2 000 zemessargi;
karavīriem aprēķinā izmantota NBS vidējā aprēķinātā mēnešalga EUR 915;
zemessargiem vidējā dienesta uzdevumu izpildes kompensācija mēnesī EUR 795.
1000 karavīriem mēnesī 100% piemaksas nodrošināšanai nepieciešamais finansējums ir EUR 1 130 850, t.i.
EUR 915 (EUR 915 – 100% piemaksa) + EUR 215,85 (darba devēja VSAOI 23,59% ) x 1 000 karavīri
2 000 zemessargiem mēnesī nepieciešamais finansējums dienesta uzdevumu kompensācijai ir EUR 3 180 000, t.i.
EUR 39,75 (5% dienā DUI kompensācija no EUR 795) x 2 koeficients x 2 000 zemessargi x mēnesī 20* dienas mēnesī.
* Ņemot vērā normatīvos aktus, kas nosaka zemessarga dienesta uzdevumu izpildes kompensācijas apmēru 5% dienā - zemessarga mēnešalga =5 % no karavīra mēnešalgas dienā x 20 dienas (NBS vidējā mēnešalgas likme zemessargiem = EUR 759, kas ir EUR 759 x 5% x 20dienas).
Maksimālie izdevumi, kas var rasties NBS sniedzot atbalstu Valsts robežsardzei vienu mēnesi ir EUR 4 310 850.
NBS paredz, ka izdevumus EUR 1 000 000 apmērā (karavīru piemaksai 100% apmērā no mēnešalgas un DUI kompensācijai zemessargiem) NBS varēs segt no budžeta programmas 22.00.00 “Nacionālie bruņotie spēki” budžeta apakšprogrammas 22.10.00 “Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums” un nepieciešamības gadījumā izdevumus EUR 3 310 850 apmērā, atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, NBS pieprasīs no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm papildu nepieciešamais finansējums saistībā ar rīkojuma izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu ir 1 001 421 euro vienam mēnesim, tai skaitā:
1. Valsts policijai – 490 770 euro;
2. Valsts robežsardzei – 419 589 euro;
3. Valsts drošības dienestam – 91 062 euro.
Valsts policija:
Atalgojums: 345 amatpersonas, darbinieki x 1151 piemaksa (vidējās mēnešalgas apmērā) = 397 095 euro;
DD VSAOI: 397 095 euro x 23,59% = 93 674,71 euro;
EKK1000 atlīdzība: 397 095 euro + 93 674,71 euro = 490 770 euro.
Valsts robežsardze:
Atalgojums: 350 amatpersonas, darbineki x 970 piemaksa (vidējās mēnešalgas apmērā) = 339 500 euro;
DD VSAOI: 339 500 euro x 23,59% = 80 088,05 euro;
EKK1000 atlīdzība: 339 500 euro + 80 088,05 euro = 419 589 euro.
Valsts drošības dienests:
EKK2271 91 062 euro;
EKK 2271 Izdevumi, kas saistīti ar operatīvo darbību.
Aprēķins veikts balstoties uz maksimālu Nacionālo bruņoto spēku iesaisti, ar iespējamību, ka atbalsta sniegšanā varētu tikt iesaistīts mazāks personālsastāva skaits:
mēnesī būs iesaistīti ap 1 000 karavīri un 2 000 zemessargi;
karavīriem aprēķinā izmantota NBS vidējā aprēķinātā mēnešalga EUR 915;
zemessargiem vidējā dienesta uzdevumu izpildes kompensācija mēnesī EUR 795.
1000 karavīriem mēnesī 100% piemaksas nodrošināšanai nepieciešamais finansējums ir EUR 1 130 850, t.i.
EUR 915 (EUR 915 – 100% piemaksa) + EUR 215,85 (darba devēja VSAOI 23,59% ) x 1 000 karavīri
2 000 zemessargiem mēnesī nepieciešamais finansējums dienesta uzdevumu kompensācijai ir EUR 3 180 000, t.i.
EUR 39,75 (5% dienā DUI kompensācija no EUR 795) x 2 koeficients x 2 000 zemessargi x mēnesī 20* dienas mēnesī.
* Ņemot vērā normatīvos aktus, kas nosaka zemessarga dienesta uzdevumu izpildes kompensācijas apmēru 5% dienā - zemessarga mēnešalga =5 % no karavīra mēnešalgas dienā x 20 dienas (NBS vidējā mēnešalgas likme zemessargiem = EUR 759, kas ir EUR 759 x 5% x 20dienas).
Maksimālie izdevumi, kas var rasties NBS sniedzot atbalstu Valsts robežsardzei vienu mēnesi ir EUR 4 310 850.
NBS paredz, ka izdevumus EUR 1 000 000 apmērā (karavīru piemaksai 100% apmērā no mēnešalgas un DUI kompensācijai zemessargiem) NBS varēs segt no budžeta programmas 22.00.00 “Nacionālie bruņotie spēki” budžeta apakšprogrammas 22.10.00 “Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums” un nepieciešamības gadījumā izdevumus EUR 3 310 850 apmērā, atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, NBS pieprasīs no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm papildu nepieciešamais finansējums saistībā ar rīkojuma izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu ir 1 001 421 euro vienam mēnesim, tai skaitā:
1. Valsts policijai – 490 770 euro;
2. Valsts robežsardzei – 419 589 euro;
3. Valsts drošības dienestam – 91 062 euro.
Valsts policija:
Atalgojums: 345 amatpersonas, darbinieki x 1151 piemaksa (vidējās mēnešalgas apmērā) = 397 095 euro;
DD VSAOI: 397 095 euro x 23,59% = 93 674,71 euro;
EKK1000 atlīdzība: 397 095 euro + 93 674,71 euro = 490 770 euro.
Valsts robežsardze:
Atalgojums: 350 amatpersonas, darbineki x 970 piemaksa (vidējās mēnešalgas apmērā) = 339 500 euro;
DD VSAOI: 339 500 euro x 23,59% = 80 088,05 euro;
EKK1000 atlīdzība: 339 500 euro + 80 088,05 euro = 419 589 euro.
Valsts drošības dienests:
EKK2271 91 062 euro;
EKK 2271 Izdevumi, kas saistīti ar operatīvo darbību.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas nav.
Cita informācija
Iekšlietu ministrija primāri izvērtēs iespēju izdevumus segt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, bet ja tas nebūs iespējams, tiks sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 9. punktam.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
Rīkojuma projekts skar Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, tajā skaitā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 2.pantu (tiesības uz dzīvību), 3.pantu (spīdzināšanas un necilvēcīgas apiešanās vai sodīšanas aizliegums) un Konvencijas 4.protokola 4.pantu (kolektīvās izraidīšanas aizliegums), kā arī ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 6.pantu (tiesības uz dzīvību) un 7.pantu (spīdzināšanas un necilvēcīgas apiešanās vai sodīšanas aizliegums). Taču, ņemot vērā, ka Rīkojuma projekta mērķis ir novērst tūlītēju apdraudējumu valsts un sabiedrības drošībai un Rīkojuma projektā ir ietverta prasība ievērot samērīgumu (galējā nepieciešamība) fiziska spēka un speciālo līdzekļu izmantošanai, secināms, ka Rīkojuma projektā ietvertais regulējums nav pretrunā Konvencijā un ANO Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām garantētajām tiesībām uz dzīvību un vardarbības apiešanās aizliegumam, kā arī kolektīvās izraidīšanas aizliegumam.
Rīkojuma projektā noteikto pasākumu īstenošanas ietvaros (gan pieprasot personai pamest Latvijas teritoriju vai pārtraukt nelikumīgas robežas šķērsošanas mēģinājumu, gan galējās nepieciešamības gadījumā pielietojot speciālos līdzekļus un spēku, lai persona šādu amatpersonas rīkojumu pildītu) radīsies Latvijas jurisdikcija. Atbilstoši Konvencijas 1.pantam un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai valsts īsteno savu jurisdikciju pār personām tās teritorijā, kā arī tad, ja valsts pār personu īsteno efektīvu kontroli, proti, izveidojas reāla saikne starp valsts amatpersonām un konkrētu indivīdu, pieprasot personai pamest valsts teritoriju vai pielietojot fizisku spēku un citus līdzekļus šādas prasības izpildei (skat., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas lēmums lietā M.N. un citi pret Beļģiju (iesniegums Nr.3599/18), 2020.gada 5.maijs).
Rīkojuma projektā ietverto pasākumu, kuru rezultātā valsts amatpersonas galējās nepieciešamības gadījumā ir tiesīgas pielietot speciālos līdzekļus, īstenošanas rezultātā var tikt skartas personu tiesības uz dzīvību, kā arī vardarbības aizliegums un/vai kolektīvās izraidīšanas aizliegums, kas noteikti Konvencijas augšminētajās normās (skatīt, piemēram Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Ataykaya pret Turciju (iesniegums Nr.50275/08), 2014.gada 22.jūlijs Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedums lietā N.T. un N.D. pret Spāniju (iesniegumi Nr.8675/15 un 8697/15), 2020.gada 13.februāris; Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedums lietā Hirsi Jamaa un citi pret Itāliju (iesniegums Nr.27765/09), 2012.gada 23.februāris; un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Shmorgunov un citi pret Ukrainu (iesniegumi Nrs.15367/14, 16280/14 un citi), 2021.gada 21.janvāra spriedums).
Jāuzsver, ka Konvencijas 2. un 3.pants neaizliedz pret personām, tajā skaitā personām, kas nelikumīgi šķērso vai mēģina šķērsot valsts robežu, galējās nepieciešamības gadījumā izmantot spēku, ja tas ir samērīgs, kā arī izmantot speciālos līdzekļus. Vienlaikus abās Konvencijas normās ir ietverts ne tikai materiālais, bet arī procesuālais pienākums – nodrošināt efektīvu izmeklēšanu un personu tiesības aizsargāt savas intereses nacionālā līmenī, ja tās uzskata, ka šīs tiesības ir nesamērīgi ierobežotas (skatīt, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Giuliani un Gaggio pret Itāliju (iesniegums Nr.23458/02), 2011.gada 24.marts). Līdz ar to būtiski ir norādīt uz to, ka Rīkojuma projekts pieļauj spēka un speciālo līdzekļu izmantošanu tikai galējās nepieciešamības situācijā, kas ikvienā gadījumā nozīmē samērīguma izvērtējumu.
Lai arī Konvencijas 4.protokola 4.pants aizliedz personu kolektīvo izraidīšanu bez individuāla izvērtējuma (Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedums lietā N.T. un N.D. pret Spāniju (iesniegumi Nr.8675/15 un 8697/15), 2020.gada 13.februāris), šīs tiesības nav absolūtas. Kā secinājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, gadījumā, ja personas ļaunprātīgi neizmanto legālos ceļus patvēruma lūgšanai, acīmredzami ignorē citus iespējamos ceļus un ar spēku un masveidā mēģina pārkāpt vai pārkāpj valsts robežu, valstij ir tiesības uz šādu rīcību attiecīgi reaģēt un neveikt individuālu izvērtējumu attiecībā uz prasību personai pamest valsts robežu (skatīt iepriekš norādītā sprieduma 231.rindkopu).
Tāpat Rīkojuma projekts skar Latvijas starptautiskās saistības, kas izriet no starptautiskajiem līgumiem, tajā skaitā no Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem, jo īpaši to 2.panta, un paražu tiesībām. Lai izpildītu pienākumu aizsargāt starptautisko mieru un drošību, Rīkojuma projekts fiziskā spēka un speciālo līdzekļu izmantošanu, lai atturētu personas no nelikumīgas robežas šķērsošanas, pieļauj tikai galējās nepieciešamības gadījumā, proti, ievērojot izmantoto līdzekļu samērīgumu ar apdraudējuma raksturu.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts robežsardze
- Nacionālie bruņotie spēki
- Valsts policija
- Valsts drošības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi