25-TA-236: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra noteikumos Nr. 628 "Speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra noteikumos Nr. 628 "Speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtība"" (turpmāk – projekts) izstrādāts atbilstoši grozījumiem Elektronisko sakaru likumā, kas stājās spēkā 2025. gada 4. decembrī un atbilstoši grozījumiem Elektronisko sakaru likumā, kas Saeimā pieņemti 2026. gada 5. martā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt objektus un gadījumus, kuros valsts aizsardzības un drošības vajadzībām, kā arī A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras objekta darbības nepārtrauktības drošības un noturības vajadzībām var pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1] Elektronisko sakaru likuma 58. panta 1.1 daļa noteic, ka speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai vai ietekmēšanai var pielietot Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija, Valsts robežsardze, valsts drošības iestāde un A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izveidotā iekšējās drošības dienesta apsardze vai apsardzes komersants, kas sniedz apsardzes pakalpojumus attiecīgajā kritiskās infrastruktūras objektā (turpmāk – kritiskās infrastruktūras apsardze).
Elektronisko sakaru likuma 58. panta otrā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtību, personāla apmācības kārtību, speciālo radiolīdzekļu testēšanas kārtību, tehniskās prasības speciālo radiolīdzekļu darbībai un elektromagnētiskā izstarojuma ierobežošanai, objektus un gadījumus, kuros valsts aizsardzības un drošības vajadzībām var pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai. Attiecīgi Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 628 "Speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 628) 1.3. apakšpunkts nosaka objektus un gadījumus, kuros valsts aizsardzības un drošības vajadzībām var pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai un 3. punkts noteic, ka speciālo radiolīdzekļu izmantošanas apjoms un intensitāte nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai nedrīkst pārsniegt attiecīgajam valsts drošības apdraudējuma veidam un bīstamības pakāpei nepieciešamo apmēru. Savukārt noteikumu Nr. 628 5. punktā tostarp noteikts, ka par speciālo radiolīdzekļu izmantošanu atbild valsts drošības iestādes un Nacionālie bruņotie spēki (turpmāk – NBS), tai skaitā NBS Militārā policija. Noteikumi Nr. 628 arī noteic, ka minētās iestādes var īslaicīgi (uz laiku līdz trim diennaktīm) izmantot speciālos radiolīdzekļus, lai nodrošinātu augsta ranga amatpersonu drošību ierobežotās pasākumu norises vietās, eskortēšanas maršrutos, novērstu terorisma vai diversijas aktus, kā arī nodrošinātu drošību tādu pasākumu norises vietās, kuros nepieciešams paaugstināts drošības līmenis, kā arī, lai nodrošinātu valsts aizsardzības objektu drošību un aizsardzību, izmantotu tos speciālo operāciju veikšanai un valsts apdraudējuma situācijas novēršanai un pārvarēšanai. Attiecīgos objektus, kuros ir nepieciešama speciālo radiolīdzekļu lietošana, nosaka iestādes pašas, vadoties no drošības apsvērumiem.
Vienlaikus, lai minimizētu speciālo radiolīdzekļu ietekmi uz objektam blakus esošām radiosakaru sistēmām, noteikumu Nr. 628 7. punkts paredz iestādēm pienākumu speciālā radiolīdzekļa izmantošanu organizēt tā, lai tas radītu pēc iespējas mazāk radiotraucējumu ārpus speciālā radiolīdzekļa izmantošanas vietas.
Likuma "Par aviāciju" 6. panta astotajā daļā ir noteikti Valsts policijas uzdevumi, proti, veikt bezpilota gaisa kuģu lidojumu kontroli saistībā ar sabiedriskās kārtības un drošības ievērošanu un atbilstoši kompetencei veikt administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem civilās aviācijas drošības un bezpilota gaisa kuģu jomā. Vienlaikus likuma "Par aviāciju" 6. panta septītajā daļā ir noteikts, ka Valsts robežsardzes kompetence ir pārbaudīt vispārējās nozīmes aviācijas gaisa kuģu lidojumu veikšanai nepieciešamo dokumentāciju un civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes atbilstību lidojumu veikšanai; veikt bezpilota gaisa kuģu lidojumu kontroli infrastruktūras objektos, kuri tiek izmantoti Valsts robežsardzes vajadzībām, un gaisa telpas struktūras elementos, kuri izveidoti Valsts robežsardzes vajadzībām; veikt administratīvā pārkāpuma procesu savas kompetences ietvaros par pārkāpumiem civilās aviācijas jomā.
Savukārt likuma "Par aviāciju" 64. pantā noteikts, ka personas par visiem tām zināmajiem aviācijas nelaimes gadījumiem nekavējoties ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai vai Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts policija par visiem zināmajiem aviācijas nelaimes gadījumiem nekavējoties ziņo Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram (turpmāk – Koordinācijas centrs) un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam.
Ministru kabineta 2011. gada 18. janvāra noteikumu Nr. 55 "Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem un to lietošanas kārtību" (turpmāk – noteikumi Nr. 55) 2.25. apakšpunkts noteic, ka, ievērojot normatīvos aktus, kas nosaka speciālo līdzekļu lietošanas kritērijus, atļauts lietot šādus speciālos līdzekļus – ierīces, kas paredzētas tālvadības vai autonomas vadības ierīču notveršanai, nosēdināšanai vai iznīcināšanai. Attiecīgi noteikumu Nr. 55 3., 4. un 7. punktā tostarp noteikts, ka Valsts policijas darbiniekam, robežsargam un Valsts drošības dienesta amatpersonai atļauts lietot 2.25. apakšpunktā minētos speciālos līdzekļus un lēmumu par šo speciālo līdzekļu lietošanu pieņem iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. Savukārt noteikumu Nr. 55 11. punkts noteic, ka bez brīdinājuma speciālo līdzekli var lietot gadījumos, ja vilcināšanās to lietot rada tiešus draudus personas dzīvībai vai veselībai vai var izraisīt citas smagas sekas, vai ja šāds brīdinājums konkrētajā situācijā nav iespējams.
Savukārt Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 248 "Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi"(turpmāk – noteikumi Nr. 248) 21. punkts noteic, ka bezpilota gaisa kuģu sistēmu (turpmāk – UAS) ģeogrāfiskās zonas izveidošanu, izmaiņas UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumus un tās darbības izbeigšanu tostarp ir tiesības ierosināt Valsts policijai, lai ierobežotu konkrētajā vietā un laikā bezpilota gaisa kuģa lidojumus. Noteikumu Nr. 248 27. punktā noteikts, ka Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm, tostarp Valsts policijai un Valsts robežsardzei ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktā minēto - ierobežojošo, aizliedzošo, informatīvo UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu virs:
- to īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošajiem infrastruktūras objektiem, [..], ja infrastruktūras objekti saistīti ar būtiskām valsts un sabiedrības drošības interesēm, [..]; - pasākumu norises vietām, kurus tostarp īsteno Valsts policija un Valsts robežsardze, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību, noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, valsts robežas drošību;
- publiska pasākuma, sapulces, gājiena vai piketa norises vietām;
- cilvēku pulcēšanās vietām.
Noteikumi Nr. 248 arī nosaka, ka ārkārtas un neatliekamos gadījumos īslaicīgu ierobežojumu noteikšanai Valsts policija var neiesniegt Civilās aviācijas aģentūrai pieteikumu par UAS ģeogrāfiskās zonas izveidošanu (40. punkts).
Tomēr Valsts policija praksē ir konstatējusi, ka tas neatrisina praktiska rakstura problēmu, ka, neskatoties uz UAS zonu ierobežojumiem, bezpilota gaisa kuģa tālvadības piloti tomēr fiziski spēj ielidot šajās zonās, līdzīgi kā tas ir ar UAS ģeogrāfiskajām zonām ap Iekšlietu ministriju, NBS teritorijām, lidostām un kritiskās infrastruktūras objektiem.
Likuma "Par aviāciju" 47.1 panta pirmajā daļā tostarp noteikts, ka, lai novērstu kaitējumu valsts aizsardzības interesēm, NBS komandieris vai viņa pilnvarota persona var pieņemt lēmumu par bezpilota gaisa kuģa piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu [..], pielietojot šaujamieročus vai speciālos līdzekļus, ja attiecīgais bezpilota gaisa kuģa lidojums veikts, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto lidojumu aizliegumu virs militārajiem objektiem vai to tuvumā, virs karakuģiem, kā arī gaisa telpas aizliegtajās zonās, īslaicīgi rezervētajās zonās un īslaicīgi norobežotajās zonās, kas izveidotas NBS vajadzībām, vai radot pamatotus draudus personām, kuru apsardze tiek veikta saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1 panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktu.
Savukārt ne Valsts policijai, ne Valsts robežsardzei pašlaik nav tiesiskas iespējas bezpilota gaisa kuģa piespiedu nosēdināšanai vai iznīcināšanai, tāpat arī neitralizēšanai, izmantojot speciālos radiolīdzekļus. Praksē Valsts policija parasti atbalstu lūdz Militārajai policijai, pamatojoties uz noslēgto Sadarbības līgumu bezpilota gaisa kuģu pārvaldības jomā, lai liela mēroga publiskajos pasākumos nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī operatīvās darbības pasākumu drošības nodrošināšanai, valsts un ārvalsts augstāko amatpersonu vizīšu laikā auto kolonnas pavadīšanai un citos pasākumos, lai novērstu personas apdraudošus bezpilota gaisa kuģa lidojumus. Tādējādi, ņemot vērā, ka nereti minētie pasākumi ir ilgstoši un Valsts policija nevar patstāvīgi izmantot Militārās policijas rīcībā esošās bezpilota gaisa kuģu pretdarbības iekārtas, var tikt ietekmēta Militārās policijas savlaicīga dienesta pienākumu izpilde.
Izvērtējot jau pašlaik spēkā esošo normatīvo regulējumu un ņemot vērā, ka Valsts policija jau pašlaik atsevišķās vietās var izmantot noteikumos Nr. 628 noteiktos speciālos radiolīdzekļus, kā arī, lai Valsts policija un Valsts robežsardze, pildot tai likumā "Par policiju" un Valsts robežsardzes likumā, kā arī likumā "Par aviāciju" noteiktos uzdevumus, savlaicīgi novērstu apdraudējumu valsts drošībai, valsts robežai, sabiedriskajai kārtībai un drošībai, kā arī, lai novērstu un atklātu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tostarp gadījumos, kad valsts drošības iestādei vai NBS nav informācijas par apdraudējumu, vai tām nav iespējams nekavējoties reaģēt, nepieciešams paredzēt, ka Valsts policijas darbinieki un robežsargi var izmantot uz laiku līdz trim diennaktīm noteikumos Nr. 628 noteiktos speciālos radiolīdzekļus bezpilota gaisa kuģa neitralizēšanai, bezpilota gaisa kuģa lidojuma pārtraukšanai vai vadības pārņemšanai.
Valsts policijas praksē ir pierādījies, ka bezpilota gaisa kuģa uztveršanas iekārtas ir visefektīvākais līdzeklis, lai identificētu bezpilota gaisa kuģa (attālināti vadāmas bezpilota mehāniskās ierīces vai cita veida lidaparāta (tālvadības ierīce)) lidojumus un tālvadības pilota atrašanās vietu, bet nav efektīvs līdzeklis, lai neitralizētu attālināti vadāmas ierīces, tai skaitā bezpilota gaisa kuģi, un ir jāizmanto citi tehniskie un speciālie līdzekļi, lai neitralizētu tā apdraudējumu, kas ne vienmēr ir efektīvi.
Tādējādi nepieciešams izdarīt grozījumus noteikumos Nr. 628, papildinot tos ar objektiem un gadījumiem, kuros valsts aizsardzības un drošības vajadzībām Valsts policija un Valsts robežsardze varēs pielietot speciālos radiolīdzekļus (signāla slāpēšanas iekārtas), kā arī projekts paredz atbilstoši iepriekš norādītajam tiesiskajam regulējumam papildināt valsts drošības iestādēm un NBS noteiktos objektus, kur tām ir tiesības pielietot speciālos radiolīdzekļus, proti, virs kritiskās infrastruktūras objektiem, lai nodrošinātu to drošību un aizsardzību.
2] Noteikumi Nr. 628 noteic, ka Ieslodzījumu vietu pārvaldei ir tiesības pastāvīgi pielietot speciālos radiolīdzekļus virs ieslodzījuma vietām. Savukārt Elektronisko sakaru likumā tiesības pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai vai ietekmēšanai Ieslodzījuma vietu pārvaldei nav noteiktas. Tādejādi Ieslodzījuma vietu pārvaldei šobrīd nav tiesības pielietot speciālos radiolīdzekļus (signāla slāpēšanas iekārtas), lai pārtrauktu bezpilota gaisa kuģa un tālvadības ierīces savienojuma signālu un liegtu bezpilota gaisa kuģa, attālināti vadāmas bezpilota mehāniskās ierīces vai cita veida lidaparāta (tālvadības ierīce), kurš nav kvalificējams kā bezpilota gaisa kuģis, lidojumus virs ieslodzījuma vietām.
Grozījumi Elektronisko sakaru likuma 58. panta 1.1 daļā (pieņemti Saeimā 05.03.2026.) paredz noteikt tiesības Ieslodzījuma vietu pārvaldei pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22. panta pirmās daļas 1. apakšpunkts paredz Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas tiesības fiksēt un pārtraukt bezpilota gaisa kuģa lidojumu, ja tas tiek veikts, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Savukārt šā likuma 23. panta sestā daļa noteic, ka amatpersonai, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot tehniskās ierīces, lai fiksētu bezpilota gaisa kuģa lidojumu un pārtrauktu to, ja lidojums veikts, pārkāpjot normatīvo aktu prasības.
Noteikumu Nr. 248 21.8. apakšpunkts noteic, ka UAS ģeogrāfiskās zonas izveidošanu, izmaiņas UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumos un tās darbības izbeigšanu ir tiesības ierosināt Ieslodzījuma vietu pārvaldei, lai ierobežotu konkrētajā vietā un laikā bezpilota gaisa kuģa lidojumus. Turpat 29. punkts noteic, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldei ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu virs ieslodzījuma vietām un to jaunbūvēm, bet horizontālā plaknē – līdz 500 m no minētajiem objektiem.
Arī Noteikumu Nr. 248 3. punkts tostarp noteic, ka tālvadības pilotam vai, ja lidojums ir pilnībā autonoms, bezpilota gaisa kuģa sistēmas ekspluatantam ir pienākums pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas pieprasījuma nekavējoties pārtraukt bezpilota gaisa kuģa lidojumu, kā arī uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Šajā punktā minētās prasības tiek piemērotas, ja amatpersonai ir pamatotas šaubas par bezpilota gaisa kuģa lidojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām bezpilota gaisa kuģu jomā.
Tādējādi nepieciešams izdarīt grozījumus noteikumos Nr. 628, papildinot tos ar objektiem un gadījumiem, kuros valsts aizsardzības un drošības vajadzībām Ieslodzījumu vietu pārvalde varēs pielietot speciālos radiolīdzekļus (signāla slāpēšanas iekārtas), lai nodrošinātu Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienību drošību, novērstu personu dzīvības un veselības apdraudējumu, nodrošinātu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, novēršanu un izmeklēšanu.
3] Elektronisko sakaru likuma 58. pants 1.1 daļa noteic, ka speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai vai ietekmēšanai tostarp var pielietot arī A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izveidotā iekšējās drošības dienesta apsardze vai apsardzes komersants, kas sniedz apsardzes pakalpojumus attiecīgajā kritiskās infrastruktūras objektā.
Nacionālās drošības likuma 22.2 panta pirmā daļa tostarp noteic, ka kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas un pakalpojumi, kuri ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu. Vienlaikus šā likuma 22.2 panta ceturtā daļa tostarp noteic, ka kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs veic atbilstīgus un samērīgus pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās kritiskās infrastruktūras noturību, proti, spēju izvairīties no incidentiem, aizsargāties pret tiem, reaģēt uz tiem, pretoties tiem, mazināt vai absorbēt tos, pielāgoties tiem un pārvarēt tos. Savukārt Nacionālās drošības likuma 22.2 panta 4.1 daļa nosaka, ka kritiskās infrastruktūras apsardzei ir tiesības pārtraukt attālināti vadāmas ierīces pārvietošanos gaisā, ūdenī vai uz sauszemes, ja tā apdraud apsargājamā kritiskās infrastruktūras objekta drošību.
Apsardzes darbības likuma 18. panta trešā daļa paredz, ka apsardzei, nodrošinot A, B vai C kategorijas kritiskās infrastruktūras objekta apsardzi, ir tiesības bez brīdinājuma pārtraukt attālināti vadāmas ierīces pārvietošanos apsargājamā objekta teritorijā, tā aizsargjoslā vai gaisa telpā virs tām, to notverot, nosēdinot, nodarot bojājumus vai iznīcinot, ja minētā ierīce apdraud apsargājamā kritiskās infrastruktūras objekta drošību. Savukārt Apsardzes darbības likuma 19. panta piektā daļa nosaka, ka A, B vai C kategorijas kritiskās infrastruktūras objekta apsardzei, izmantojot speciālās ierīces, kas paredzētas attālināti vadāmas ierīces pārvietošanās pārtraukšanai, dara visu iespējamo kaitējuma mazināšanai apsargājamam kritiskās infrastruktūras objektam un citu personu drošības garantēšanai. Par katru speciālās ierīces izmantošanas gadījumu kritiskās infrastruktūras apsardze nekavējoties ziņo par attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta drošību atbildīgajai personai, Valsts policijai un savam tiešajam vadītājam. Ja nodarīts kaitējums cilvēka dzīvībai, veselībai vai mantai, saglabājama notikuma vieta pēc iespējas neskarta, bet, ja ir cietušie, viņiem nekavējoties sniedzama pirmā palīdzība un nodrošināma neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana.
Likuma "Par aviāciju" 117.6 panta pirmā un otrā daļa noteic, ka bezpilota gaisa kuģu lidojumi notiek, izmantojot bezpilota gaisa kuģiem paredzētu Latvijas Republikas gaisa telpu. Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumus un lidojumu atvieglošanas, ierobežošanas un aizliegšanas kritērijus un kārtību bezpilota gaisa kuģu lidojumiem paredzētajā gaisa telpā nosaka Ministru kabinets.
VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" (turpmāk – lidosta) pašlaik nav noteiktas tiesības izmantot speciālos radiolīdzekļus, lai novērstu vai pārtrauktu bezpilota lidaparātu pārvietošanos lidostas teritorijā. Ievērojot minēto, lidostai, kā kritiskās infrastruktūras objektam, tiesības novērst vai pārtraukt bezpilota lidaparātu pārvietošanos lidostas teritorijā ir būtiskas, lai nodrošinātu tās darbības nepārtrauktību, drošību un noturību.
Tādējādi projekts paredz papildināt noteikumus Nr. 628, nosakot speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtību A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izveidotai kritiskās infrastruktūras apsardzei, lai nodrošinātu kritiskās infrastruktūras objekta drošību.
4] Elektronisko sakaru likuma 6. panta pirmā daļa noteic sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Elektroniskie sakari" (turpmāk – SIA "Elektroniskie sakari") kompetenci, tostarp, tie plāno radiofrekvenču spektra tehnisko izmantošanu un nosaka radiofrekvences piešķīrumus radioiekārtu darbībai, piešķir radiosakaru pazīšanas un izsaukuma signālus, veic radiofrekvenču spektra monitoringu un radioiekārtu parametru mērījumus, pārbauda pieteikumus par kaitīgajiem radiotraucējumiem radioiekārtu darbībā, noskaidro šo traucējumu avotus un pieņem lēmumu par traucējumu novēršanu, izsniedz radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas, koordinē radiofrekvenču spektra joslu atbrīvošanu valsts aizsardzības un drošības vajadzībām izņēmuma stāvokļa gadījumā, sadarbojas radiomonitoringā un radiofrekvenču spektra pārvaldībā valsts aizsardzībai vai drošībai. Savukārt Elektronisko sakaru likuma 7. panta 3. punkts noteic, ka SIA "Elektroniskie sakari" ir tiesības piekļūt iekārtām, kuras rada vai var radīt kaitīgos radiotraucējumus, apturēt neatbilstoši normatīvo aktu prasībām lietotas radioiekārtas darbību, kā arī pieprasīt, lai tiek uzrādīti atbilstības apliecinājumi vai citi ar elektronisko sakaru izmantošanu saistītie dokumenti, kā arī pārtraukt tādu radioiekārtu vai jebkuru citu iekārtu lietošanu, kuras rada vai var radīt kaitīgos radiotraucējumus.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 215 "Radioiekārtu atbilstības novērtēšanas, piedāvāšanas tirgū, uzstādīšanas, lietošanas un uzraudzības noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 215) SIA "Elektroniskie sakari" noteiktajiem pienākumiem kaitīgu radiotraucējumu novēršanai, SIA "Elektronsikie sakari" konstatē arī bezpilota gaisa kuģu izmantošanas gadījumus, kad to lietošana saistīta ar kaitīgu radiotraucējumu radīšanu un, kuros bezpilota gaisa kuģu tālvadībai lieto frekvenču joslas, kas Latvijas Republikā ir paredzētas gaisa kuģniecības radiosakariem. Šādu bezpilota gaisa kuģu izmantošana rada kaitīgus radiotraucējumus gaisa kuģniecības radiosakariem un tas apdraud gaisa satiksmes drošību, jo bezpilota gaisa kuģis, kura vadībai izmanto Latvijas Republikā neatļautas frekvenču joslas, atrodoties gaisā, var radīt kaitīgus radiotraucējumus pat 15–20 kilometru rādiusā.
Grozījumi Elektronisko sakaru likuma 58. panta 1.1 daļā (pieņemti Saeimā 05.03.2026.) paredz noteikt tiesības SIA "Elektroniskie sakari" pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai.
Tādējādi projekts paredz papildināt noteikumus Nr. 628, nosakot, ka SIA "Elektroniskie sakari" var izmantot speciālos radiolīdzekļus, lai novērstu kaitīgus radiotraucējumus, kas var apdraudēt valsts drošību, sabiedrisko kārtību, satiksmes drošību, kā arī cilvēku dzīvību, veselību un vidi, ņemot vērā bezvadu tehnoloģiju attīstību.
5] Projekts arī paredz precizēt noteikumu Nr. 628 normas atbilstoši praksē konstatētajām speciālo līdzekļu izmantošanas neatbilstībām un aktuālai situācijai, ko ir izteikuši jomas speciālisti un praktiķi, kā arī precizēt normu tvērumu atbilstoši paredzētajiem institūciju uzdevumiem un tiesībām un attiecīgām izmaiņām normatīvajos aktos.
Elektronisko sakaru likuma 58. panta otrā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtību, personāla apmācības kārtību, speciālo radiolīdzekļu testēšanas kārtību, tehniskās prasības speciālo radiolīdzekļu darbībai un elektromagnētiskā izstarojuma ierobežošanai, objektus un gadījumus, kuros valsts aizsardzības un drošības vajadzībām var pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai. Attiecīgi Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 628 "Speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 628) 1.3. apakšpunkts nosaka objektus un gadījumus, kuros valsts aizsardzības un drošības vajadzībām var pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai un 3. punkts noteic, ka speciālo radiolīdzekļu izmantošanas apjoms un intensitāte nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai nedrīkst pārsniegt attiecīgajam valsts drošības apdraudējuma veidam un bīstamības pakāpei nepieciešamo apmēru. Savukārt noteikumu Nr. 628 5. punktā tostarp noteikts, ka par speciālo radiolīdzekļu izmantošanu atbild valsts drošības iestādes un Nacionālie bruņotie spēki (turpmāk – NBS), tai skaitā NBS Militārā policija. Noteikumi Nr. 628 arī noteic, ka minētās iestādes var īslaicīgi (uz laiku līdz trim diennaktīm) izmantot speciālos radiolīdzekļus, lai nodrošinātu augsta ranga amatpersonu drošību ierobežotās pasākumu norises vietās, eskortēšanas maršrutos, novērstu terorisma vai diversijas aktus, kā arī nodrošinātu drošību tādu pasākumu norises vietās, kuros nepieciešams paaugstināts drošības līmenis, kā arī, lai nodrošinātu valsts aizsardzības objektu drošību un aizsardzību, izmantotu tos speciālo operāciju veikšanai un valsts apdraudējuma situācijas novēršanai un pārvarēšanai. Attiecīgos objektus, kuros ir nepieciešama speciālo radiolīdzekļu lietošana, nosaka iestādes pašas, vadoties no drošības apsvērumiem.
Vienlaikus, lai minimizētu speciālo radiolīdzekļu ietekmi uz objektam blakus esošām radiosakaru sistēmām, noteikumu Nr. 628 7. punkts paredz iestādēm pienākumu speciālā radiolīdzekļa izmantošanu organizēt tā, lai tas radītu pēc iespējas mazāk radiotraucējumu ārpus speciālā radiolīdzekļa izmantošanas vietas.
Likuma "Par aviāciju" 6. panta astotajā daļā ir noteikti Valsts policijas uzdevumi, proti, veikt bezpilota gaisa kuģu lidojumu kontroli saistībā ar sabiedriskās kārtības un drošības ievērošanu un atbilstoši kompetencei veikt administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem civilās aviācijas drošības un bezpilota gaisa kuģu jomā. Vienlaikus likuma "Par aviāciju" 6. panta septītajā daļā ir noteikts, ka Valsts robežsardzes kompetence ir pārbaudīt vispārējās nozīmes aviācijas gaisa kuģu lidojumu veikšanai nepieciešamo dokumentāciju un civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes atbilstību lidojumu veikšanai; veikt bezpilota gaisa kuģu lidojumu kontroli infrastruktūras objektos, kuri tiek izmantoti Valsts robežsardzes vajadzībām, un gaisa telpas struktūras elementos, kuri izveidoti Valsts robežsardzes vajadzībām; veikt administratīvā pārkāpuma procesu savas kompetences ietvaros par pārkāpumiem civilās aviācijas jomā.
Savukārt likuma "Par aviāciju" 64. pantā noteikts, ka personas par visiem tām zināmajiem aviācijas nelaimes gadījumiem nekavējoties ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai vai Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts policija par visiem zināmajiem aviācijas nelaimes gadījumiem nekavējoties ziņo Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram (turpmāk – Koordinācijas centrs) un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam.
Ministru kabineta 2011. gada 18. janvāra noteikumu Nr. 55 "Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem un to lietošanas kārtību" (turpmāk – noteikumi Nr. 55) 2.25. apakšpunkts noteic, ka, ievērojot normatīvos aktus, kas nosaka speciālo līdzekļu lietošanas kritērijus, atļauts lietot šādus speciālos līdzekļus – ierīces, kas paredzētas tālvadības vai autonomas vadības ierīču notveršanai, nosēdināšanai vai iznīcināšanai. Attiecīgi noteikumu Nr. 55 3., 4. un 7. punktā tostarp noteikts, ka Valsts policijas darbiniekam, robežsargam un Valsts drošības dienesta amatpersonai atļauts lietot 2.25. apakšpunktā minētos speciālos līdzekļus un lēmumu par šo speciālo līdzekļu lietošanu pieņem iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. Savukārt noteikumu Nr. 55 11. punkts noteic, ka bez brīdinājuma speciālo līdzekli var lietot gadījumos, ja vilcināšanās to lietot rada tiešus draudus personas dzīvībai vai veselībai vai var izraisīt citas smagas sekas, vai ja šāds brīdinājums konkrētajā situācijā nav iespējams.
Savukārt Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 248 "Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi"(turpmāk – noteikumi Nr. 248) 21. punkts noteic, ka bezpilota gaisa kuģu sistēmu (turpmāk – UAS) ģeogrāfiskās zonas izveidošanu, izmaiņas UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumus un tās darbības izbeigšanu tostarp ir tiesības ierosināt Valsts policijai, lai ierobežotu konkrētajā vietā un laikā bezpilota gaisa kuģa lidojumus. Noteikumu Nr. 248 27. punktā noteikts, ka Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm, tostarp Valsts policijai un Valsts robežsardzei ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktā minēto - ierobežojošo, aizliedzošo, informatīvo UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu virs:
- to īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošajiem infrastruktūras objektiem, [..], ja infrastruktūras objekti saistīti ar būtiskām valsts un sabiedrības drošības interesēm, [..]; - pasākumu norises vietām, kurus tostarp īsteno Valsts policija un Valsts robežsardze, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību, noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, valsts robežas drošību;
- publiska pasākuma, sapulces, gājiena vai piketa norises vietām;
- cilvēku pulcēšanās vietām.
Noteikumi Nr. 248 arī nosaka, ka ārkārtas un neatliekamos gadījumos īslaicīgu ierobežojumu noteikšanai Valsts policija var neiesniegt Civilās aviācijas aģentūrai pieteikumu par UAS ģeogrāfiskās zonas izveidošanu (40. punkts).
Tomēr Valsts policija praksē ir konstatējusi, ka tas neatrisina praktiska rakstura problēmu, ka, neskatoties uz UAS zonu ierobežojumiem, bezpilota gaisa kuģa tālvadības piloti tomēr fiziski spēj ielidot šajās zonās, līdzīgi kā tas ir ar UAS ģeogrāfiskajām zonām ap Iekšlietu ministriju, NBS teritorijām, lidostām un kritiskās infrastruktūras objektiem.
Likuma "Par aviāciju" 47.1 panta pirmajā daļā tostarp noteikts, ka, lai novērstu kaitējumu valsts aizsardzības interesēm, NBS komandieris vai viņa pilnvarota persona var pieņemt lēmumu par bezpilota gaisa kuģa piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu [..], pielietojot šaujamieročus vai speciālos līdzekļus, ja attiecīgais bezpilota gaisa kuģa lidojums veikts, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto lidojumu aizliegumu virs militārajiem objektiem vai to tuvumā, virs karakuģiem, kā arī gaisa telpas aizliegtajās zonās, īslaicīgi rezervētajās zonās un īslaicīgi norobežotajās zonās, kas izveidotas NBS vajadzībām, vai radot pamatotus draudus personām, kuru apsardze tiek veikta saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1 panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktu.
Savukārt ne Valsts policijai, ne Valsts robežsardzei pašlaik nav tiesiskas iespējas bezpilota gaisa kuģa piespiedu nosēdināšanai vai iznīcināšanai, tāpat arī neitralizēšanai, izmantojot speciālos radiolīdzekļus. Praksē Valsts policija parasti atbalstu lūdz Militārajai policijai, pamatojoties uz noslēgto Sadarbības līgumu bezpilota gaisa kuģu pārvaldības jomā, lai liela mēroga publiskajos pasākumos nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī operatīvās darbības pasākumu drošības nodrošināšanai, valsts un ārvalsts augstāko amatpersonu vizīšu laikā auto kolonnas pavadīšanai un citos pasākumos, lai novērstu personas apdraudošus bezpilota gaisa kuģa lidojumus. Tādējādi, ņemot vērā, ka nereti minētie pasākumi ir ilgstoši un Valsts policija nevar patstāvīgi izmantot Militārās policijas rīcībā esošās bezpilota gaisa kuģu pretdarbības iekārtas, var tikt ietekmēta Militārās policijas savlaicīga dienesta pienākumu izpilde.
Izvērtējot jau pašlaik spēkā esošo normatīvo regulējumu un ņemot vērā, ka Valsts policija jau pašlaik atsevišķās vietās var izmantot noteikumos Nr. 628 noteiktos speciālos radiolīdzekļus, kā arī, lai Valsts policija un Valsts robežsardze, pildot tai likumā "Par policiju" un Valsts robežsardzes likumā, kā arī likumā "Par aviāciju" noteiktos uzdevumus, savlaicīgi novērstu apdraudējumu valsts drošībai, valsts robežai, sabiedriskajai kārtībai un drošībai, kā arī, lai novērstu un atklātu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tostarp gadījumos, kad valsts drošības iestādei vai NBS nav informācijas par apdraudējumu, vai tām nav iespējams nekavējoties reaģēt, nepieciešams paredzēt, ka Valsts policijas darbinieki un robežsargi var izmantot uz laiku līdz trim diennaktīm noteikumos Nr. 628 noteiktos speciālos radiolīdzekļus bezpilota gaisa kuģa neitralizēšanai, bezpilota gaisa kuģa lidojuma pārtraukšanai vai vadības pārņemšanai.
Valsts policijas praksē ir pierādījies, ka bezpilota gaisa kuģa uztveršanas iekārtas ir visefektīvākais līdzeklis, lai identificētu bezpilota gaisa kuģa (attālināti vadāmas bezpilota mehāniskās ierīces vai cita veida lidaparāta (tālvadības ierīce)) lidojumus un tālvadības pilota atrašanās vietu, bet nav efektīvs līdzeklis, lai neitralizētu attālināti vadāmas ierīces, tai skaitā bezpilota gaisa kuģi, un ir jāizmanto citi tehniskie un speciālie līdzekļi, lai neitralizētu tā apdraudējumu, kas ne vienmēr ir efektīvi.
Tādējādi nepieciešams izdarīt grozījumus noteikumos Nr. 628, papildinot tos ar objektiem un gadījumiem, kuros valsts aizsardzības un drošības vajadzībām Valsts policija un Valsts robežsardze varēs pielietot speciālos radiolīdzekļus (signāla slāpēšanas iekārtas), kā arī projekts paredz atbilstoši iepriekš norādītajam tiesiskajam regulējumam papildināt valsts drošības iestādēm un NBS noteiktos objektus, kur tām ir tiesības pielietot speciālos radiolīdzekļus, proti, virs kritiskās infrastruktūras objektiem, lai nodrošinātu to drošību un aizsardzību.
2] Noteikumi Nr. 628 noteic, ka Ieslodzījumu vietu pārvaldei ir tiesības pastāvīgi pielietot speciālos radiolīdzekļus virs ieslodzījuma vietām. Savukārt Elektronisko sakaru likumā tiesības pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai vai ietekmēšanai Ieslodzījuma vietu pārvaldei nav noteiktas. Tādejādi Ieslodzījuma vietu pārvaldei šobrīd nav tiesības pielietot speciālos radiolīdzekļus (signāla slāpēšanas iekārtas), lai pārtrauktu bezpilota gaisa kuģa un tālvadības ierīces savienojuma signālu un liegtu bezpilota gaisa kuģa, attālināti vadāmas bezpilota mehāniskās ierīces vai cita veida lidaparāta (tālvadības ierīce), kurš nav kvalificējams kā bezpilota gaisa kuģis, lidojumus virs ieslodzījuma vietām.
Grozījumi Elektronisko sakaru likuma 58. panta 1.1 daļā (pieņemti Saeimā 05.03.2026.) paredz noteikt tiesības Ieslodzījuma vietu pārvaldei pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22. panta pirmās daļas 1. apakšpunkts paredz Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas tiesības fiksēt un pārtraukt bezpilota gaisa kuģa lidojumu, ja tas tiek veikts, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Savukārt šā likuma 23. panta sestā daļa noteic, ka amatpersonai, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot tehniskās ierīces, lai fiksētu bezpilota gaisa kuģa lidojumu un pārtrauktu to, ja lidojums veikts, pārkāpjot normatīvo aktu prasības.
Noteikumu Nr. 248 21.8. apakšpunkts noteic, ka UAS ģeogrāfiskās zonas izveidošanu, izmaiņas UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumos un tās darbības izbeigšanu ir tiesības ierosināt Ieslodzījuma vietu pārvaldei, lai ierobežotu konkrētajā vietā un laikā bezpilota gaisa kuģa lidojumus. Turpat 29. punkts noteic, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldei ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu virs ieslodzījuma vietām un to jaunbūvēm, bet horizontālā plaknē – līdz 500 m no minētajiem objektiem.
Arī Noteikumu Nr. 248 3. punkts tostarp noteic, ka tālvadības pilotam vai, ja lidojums ir pilnībā autonoms, bezpilota gaisa kuģa sistēmas ekspluatantam ir pienākums pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas pieprasījuma nekavējoties pārtraukt bezpilota gaisa kuģa lidojumu, kā arī uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Šajā punktā minētās prasības tiek piemērotas, ja amatpersonai ir pamatotas šaubas par bezpilota gaisa kuģa lidojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām bezpilota gaisa kuģu jomā.
Tādējādi nepieciešams izdarīt grozījumus noteikumos Nr. 628, papildinot tos ar objektiem un gadījumiem, kuros valsts aizsardzības un drošības vajadzībām Ieslodzījumu vietu pārvalde varēs pielietot speciālos radiolīdzekļus (signāla slāpēšanas iekārtas), lai nodrošinātu Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienību drošību, novērstu personu dzīvības un veselības apdraudējumu, nodrošinātu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, novēršanu un izmeklēšanu.
3] Elektronisko sakaru likuma 58. pants 1.1 daļa noteic, ka speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai vai ietekmēšanai tostarp var pielietot arī A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izveidotā iekšējās drošības dienesta apsardze vai apsardzes komersants, kas sniedz apsardzes pakalpojumus attiecīgajā kritiskās infrastruktūras objektā.
Nacionālās drošības likuma 22.2 panta pirmā daļa tostarp noteic, ka kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas un pakalpojumi, kuri ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu. Vienlaikus šā likuma 22.2 panta ceturtā daļa tostarp noteic, ka kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs veic atbilstīgus un samērīgus pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās kritiskās infrastruktūras noturību, proti, spēju izvairīties no incidentiem, aizsargāties pret tiem, reaģēt uz tiem, pretoties tiem, mazināt vai absorbēt tos, pielāgoties tiem un pārvarēt tos. Savukārt Nacionālās drošības likuma 22.2 panta 4.1 daļa nosaka, ka kritiskās infrastruktūras apsardzei ir tiesības pārtraukt attālināti vadāmas ierīces pārvietošanos gaisā, ūdenī vai uz sauszemes, ja tā apdraud apsargājamā kritiskās infrastruktūras objekta drošību.
Apsardzes darbības likuma 18. panta trešā daļa paredz, ka apsardzei, nodrošinot A, B vai C kategorijas kritiskās infrastruktūras objekta apsardzi, ir tiesības bez brīdinājuma pārtraukt attālināti vadāmas ierīces pārvietošanos apsargājamā objekta teritorijā, tā aizsargjoslā vai gaisa telpā virs tām, to notverot, nosēdinot, nodarot bojājumus vai iznīcinot, ja minētā ierīce apdraud apsargājamā kritiskās infrastruktūras objekta drošību. Savukārt Apsardzes darbības likuma 19. panta piektā daļa nosaka, ka A, B vai C kategorijas kritiskās infrastruktūras objekta apsardzei, izmantojot speciālās ierīces, kas paredzētas attālināti vadāmas ierīces pārvietošanās pārtraukšanai, dara visu iespējamo kaitējuma mazināšanai apsargājamam kritiskās infrastruktūras objektam un citu personu drošības garantēšanai. Par katru speciālās ierīces izmantošanas gadījumu kritiskās infrastruktūras apsardze nekavējoties ziņo par attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta drošību atbildīgajai personai, Valsts policijai un savam tiešajam vadītājam. Ja nodarīts kaitējums cilvēka dzīvībai, veselībai vai mantai, saglabājama notikuma vieta pēc iespējas neskarta, bet, ja ir cietušie, viņiem nekavējoties sniedzama pirmā palīdzība un nodrošināma neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana.
Likuma "Par aviāciju" 117.6 panta pirmā un otrā daļa noteic, ka bezpilota gaisa kuģu lidojumi notiek, izmantojot bezpilota gaisa kuģiem paredzētu Latvijas Republikas gaisa telpu. Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumus un lidojumu atvieglošanas, ierobežošanas un aizliegšanas kritērijus un kārtību bezpilota gaisa kuģu lidojumiem paredzētajā gaisa telpā nosaka Ministru kabinets.
VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" (turpmāk – lidosta) pašlaik nav noteiktas tiesības izmantot speciālos radiolīdzekļus, lai novērstu vai pārtrauktu bezpilota lidaparātu pārvietošanos lidostas teritorijā. Ievērojot minēto, lidostai, kā kritiskās infrastruktūras objektam, tiesības novērst vai pārtraukt bezpilota lidaparātu pārvietošanos lidostas teritorijā ir būtiskas, lai nodrošinātu tās darbības nepārtrauktību, drošību un noturību.
Tādējādi projekts paredz papildināt noteikumus Nr. 628, nosakot speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtību A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izveidotai kritiskās infrastruktūras apsardzei, lai nodrošinātu kritiskās infrastruktūras objekta drošību.
4] Elektronisko sakaru likuma 6. panta pirmā daļa noteic sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Elektroniskie sakari" (turpmāk – SIA "Elektroniskie sakari") kompetenci, tostarp, tie plāno radiofrekvenču spektra tehnisko izmantošanu un nosaka radiofrekvences piešķīrumus radioiekārtu darbībai, piešķir radiosakaru pazīšanas un izsaukuma signālus, veic radiofrekvenču spektra monitoringu un radioiekārtu parametru mērījumus, pārbauda pieteikumus par kaitīgajiem radiotraucējumiem radioiekārtu darbībā, noskaidro šo traucējumu avotus un pieņem lēmumu par traucējumu novēršanu, izsniedz radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas, koordinē radiofrekvenču spektra joslu atbrīvošanu valsts aizsardzības un drošības vajadzībām izņēmuma stāvokļa gadījumā, sadarbojas radiomonitoringā un radiofrekvenču spektra pārvaldībā valsts aizsardzībai vai drošībai. Savukārt Elektronisko sakaru likuma 7. panta 3. punkts noteic, ka SIA "Elektroniskie sakari" ir tiesības piekļūt iekārtām, kuras rada vai var radīt kaitīgos radiotraucējumus, apturēt neatbilstoši normatīvo aktu prasībām lietotas radioiekārtas darbību, kā arī pieprasīt, lai tiek uzrādīti atbilstības apliecinājumi vai citi ar elektronisko sakaru izmantošanu saistītie dokumenti, kā arī pārtraukt tādu radioiekārtu vai jebkuru citu iekārtu lietošanu, kuras rada vai var radīt kaitīgos radiotraucējumus.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 215 "Radioiekārtu atbilstības novērtēšanas, piedāvāšanas tirgū, uzstādīšanas, lietošanas un uzraudzības noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 215) SIA "Elektroniskie sakari" noteiktajiem pienākumiem kaitīgu radiotraucējumu novēršanai, SIA "Elektronsikie sakari" konstatē arī bezpilota gaisa kuģu izmantošanas gadījumus, kad to lietošana saistīta ar kaitīgu radiotraucējumu radīšanu un, kuros bezpilota gaisa kuģu tālvadībai lieto frekvenču joslas, kas Latvijas Republikā ir paredzētas gaisa kuģniecības radiosakariem. Šādu bezpilota gaisa kuģu izmantošana rada kaitīgus radiotraucējumus gaisa kuģniecības radiosakariem un tas apdraud gaisa satiksmes drošību, jo bezpilota gaisa kuģis, kura vadībai izmanto Latvijas Republikā neatļautas frekvenču joslas, atrodoties gaisā, var radīt kaitīgus radiotraucējumus pat 15–20 kilometru rādiusā.
Grozījumi Elektronisko sakaru likuma 58. panta 1.1 daļā (pieņemti Saeimā 05.03.2026.) paredz noteikt tiesības SIA "Elektroniskie sakari" pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai.
Tādējādi projekts paredz papildināt noteikumus Nr. 628, nosakot, ka SIA "Elektroniskie sakari" var izmantot speciālos radiolīdzekļus, lai novērstu kaitīgus radiotraucējumus, kas var apdraudēt valsts drošību, sabiedrisko kārtību, satiksmes drošību, kā arī cilvēku dzīvību, veselību un vidi, ņemot vērā bezvadu tehnoloģiju attīstību.
5] Projekts arī paredz precizēt noteikumu Nr. 628 normas atbilstoši praksē konstatētajām speciālo līdzekļu izmantošanas neatbilstībām un aktuālai situācijai, ko ir izteikuši jomas speciālisti un praktiķi, kā arī precizēt normu tvērumu atbilstoši paredzētajiem institūciju uzdevumiem un tiesībām un attiecīgām izmaiņām normatīvajos aktos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašlaik noteikumos Nr. 628 Valsts policijai un Valsts robežsardzei nav noteiktas tiesības pielietot speciālos radiolīdzekļus, lai pārtrauktu bezpilota gaisa kuģa un tālvadības ierīces savienojuma signālu, tādējādi liedzot bezpilota gaisa kuģa, attālināti vadāmas bezpilota mehāniskās ierīces vai cita veida lidaparāta (tālvadības ierīce), kurš nav kvalificējams kā bezpilota gaisa kuģis, lidojumus gadījumos, kad ir apdraudēta sabiedriskā kārtība un drošība, personu dzīvība vai veselība, noziedzīgu nodarījumu atklāšana un izmeklēšana, apsargājamo objektu vai kritiskās infrastruktūras objektu drošība, valsts robežas un pierobežas drošība, bezpilota gaisa kuģu lidojumu kontrole infrastruktūras objektos un gaisa telpas struktūras elementos.
Noteikumi Nr. 628 tostarp noteic speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtību, objektus un gadījumus, kuros valsts aizsardzības un drošības vajadzībām var pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai (1. punkts). Savukārt noteikumu Nr. 628 5. punktā ir noteikts, ka valsts drošības iestādes un NBS, tai skaitā NBS Militārā policija ir tās iestādes, kas var pielietot speciālos radiolīdzekļus un atbild par to izmantošanu noteiktos objektos un gadījumos.
Elektronisko pretpasākumu objekti ir komunikācijas un datu pārraides, improvizētas sprāgstvielu sistēmas, zemūdens sensori un komunikācijas, navigācijas un pozicionēšanās sistēmas u.c.
Gadījumi, kad nepieciešams izmantot speciālos radiolīdzekļus, ir, piemēram, veicot gaisa telpas monitoringu, nepārtraukta apdraudējuma identifikācija un drošības risku pārvaldība, lai garantētu, ka netiks nodarīts kaitējums valsts un sabiedrības drošībai un kārtībai, proti, personām un īpašumam. Veicot apdraudējuma elektroniskos pretpasākumus, nepieciešams izmantot speciālos radiolīdzekļus, lai kontrolētu vai neitralizētu nesankcionētu bezpilota gaisa kuģa un tālvadības ierīces savienojuma signālu, tādējādi liedzot bezpilota gaisa kuģa, attālināti vadāmas bezpilota mehāniskās ierīces vai cita veida lidaparāta (tālvadības ierīce), kurš nav kvalificējams kā bezpilota gaisa kuģis, lidojumus.
Ņemot vērā Valsts policijas un Valsts robežsardzes kompetenci, kas noteikta normatīvajos aktos par aviācijas un gaisa telpas drošības nodrošināšanu, un attiecībā uz tiesībām lietot speciālos līdzekļus tālvadības ierīču radītā personu un sabiedrības apdraudējuma novēršanai visā Latvijas Republikas teritorijā, kā arī, lai nodrošinātu efektīvu un tiesisku policijas darbinieka un robežsarga tiesību īstenošanu personu un sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzīgu nodarījumu, robežas drošības un citu likumpārkāpumu novēršanā, nepieciešams aktualizēt un paplašināt policijas darbinieka un robežsarga tiesības izmantot speciālos radiolīdzekļus, lai pārtrauktu bezpilota gaisa kuģa un tālvadības ierīces savienojuma signālu.
Noteikumi Nr. 628 tostarp noteic speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtību, objektus un gadījumus, kuros valsts aizsardzības un drošības vajadzībām var pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai (1. punkts). Savukārt noteikumu Nr. 628 5. punktā ir noteikts, ka valsts drošības iestādes un NBS, tai skaitā NBS Militārā policija ir tās iestādes, kas var pielietot speciālos radiolīdzekļus un atbild par to izmantošanu noteiktos objektos un gadījumos.
Elektronisko pretpasākumu objekti ir komunikācijas un datu pārraides, improvizētas sprāgstvielu sistēmas, zemūdens sensori un komunikācijas, navigācijas un pozicionēšanās sistēmas u.c.
Gadījumi, kad nepieciešams izmantot speciālos radiolīdzekļus, ir, piemēram, veicot gaisa telpas monitoringu, nepārtraukta apdraudējuma identifikācija un drošības risku pārvaldība, lai garantētu, ka netiks nodarīts kaitējums valsts un sabiedrības drošībai un kārtībai, proti, personām un īpašumam. Veicot apdraudējuma elektroniskos pretpasākumus, nepieciešams izmantot speciālos radiolīdzekļus, lai kontrolētu vai neitralizētu nesankcionētu bezpilota gaisa kuģa un tālvadības ierīces savienojuma signālu, tādējādi liedzot bezpilota gaisa kuģa, attālināti vadāmas bezpilota mehāniskās ierīces vai cita veida lidaparāta (tālvadības ierīce), kurš nav kvalificējams kā bezpilota gaisa kuģis, lidojumus.
Ņemot vērā Valsts policijas un Valsts robežsardzes kompetenci, kas noteikta normatīvajos aktos par aviācijas un gaisa telpas drošības nodrošināšanu, un attiecībā uz tiesībām lietot speciālos līdzekļus tālvadības ierīču radītā personu un sabiedrības apdraudējuma novēršanai visā Latvijas Republikas teritorijā, kā arī, lai nodrošinātu efektīvu un tiesisku policijas darbinieka un robežsarga tiesību īstenošanu personu un sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzīgu nodarījumu, robežas drošības un citu likumpārkāpumu novēršanā, nepieciešams aktualizēt un paplašināt policijas darbinieka un robežsarga tiesības izmantot speciālos radiolīdzekļus, lai pārtrauktu bezpilota gaisa kuģa un tālvadības ierīces savienojuma signālu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka noteikumu Nr. 638 3. punktā noteikts, ka speciālo radiolīdzekļu izmantošanas apjoms un intensitāte nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai nedrīkst pārsniegt attiecīgajam valsts drošības apdraudējuma veidam un bīstamības pakāpei nepieciešamo apmēru, kā arī to izmantošana ir uz laiku līdz trim diennaktīm, tad noteiktās iestādes speciālos radiolīdzekļus var pielietot mobili, dažādos veidos, lai iespējami ātri pārtrauktu kaitīgo radioiekārtu darbību (noteikumu Nr. 628 6. punkts).
Atbilstoši noteikumu Nr. 628 prasībām speciālo radiolīdzekļu izmantošana nedrīkst apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību un radīt personām materiālu kaitējumu.
Tādējādi iestādēm ir pienākums izvērtēt, lai ārpus pasākuma norises vietas radītu pēc iespējas mazāk kaitīgus radiotraucējumus, speciālā radiolīdzekļa izvietojumu pasākuma norises vietā, speciālā radiolīdzekļa tehniskos parametrus un izmantošanas laiku (frekvenču josla, signāla jaudas līmenis) pasākuma norises nodrošināšanai, kā arī pielietojot speciālos radiolīdzekļus, jāņem vērā apdraudējuma objekts, teritorija un pats apdraudējuma subjekts, proti, kāda veida ierīce vai sistēma tiek pielietota un ar kādiem resursiem darbība tiks veikta.
Attiecīgi Valsts policijai un Valsts robežsardzei atkarībā no apdraudējuma veida būs nekavējoties jāizvērtē un jāizanalizē saņemtā informācija, lai, atbilstoši veiktajai analīzei, izvēlētos attiecīgo rīcības veidu (izmantojamie līdzekļi) un speciālā radiolīdzekļa izmantošanas intensitāti un apjomu.
Tādējādi projekts paredz papildināt noteikumus Nr. 628, nosakot, ka Valsts policija speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai var pielietot, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību, noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, izmeklēšanu un novēršanu, personu meklēšanu un bezpilota gaisa kuģu lidojumu kontroli virs infrastruktūras objektiem. Savukārt to izmantošanas apjoms un intensitāte, nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai, nedrīkst pārsniegt attiecīgajam apdraudējuma veidam un bīstamības pakāpei nepieciešamo apmēru. Attiecīgi Valsts robežsardze speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai var pielietot, lai nodrošinātu Valsts robežsardzes likuma 5. pantā minēto uzdevumu izpildi, bezpilota gaisa kuģu lidojumu kontroli Valsts robežsardzes infrastruktūras objektos un gaisa telpas struktūras elementos, noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, novēršanu un izmeklēšanu, kā arī, lai novērstu robežsardzes pienākumu izpildes traucēšanu vai veiktu personāla apmācību un organizētu treniņus, testētu speciālos radiolīdzekļus militārajos poligonos vai īslaicīgi izveidotās mācību vietās.
Noteikumu Nr. 628 6. punkts noteic, ka NBS informē SIA "Elektroniskie sakari" par speciālo radiolīdzekļu izmantošanu personāla apmācībām un speciālo radiolīdzekļu testēšanai, norādot informāciju par minēto apmācību un testēšanas vietu, laiku, robežfrekvences un jaudu.
Kā norādīts iepriekš, Valsts policija, pamatojoties uz noslēgto sadarbības līgumu ar NBS par sadarbību bezpilota lidaparātu un bezpilota lidaparātu pretdarbības jautājumos, regulāri veic speciālo radiolīdzekļu testēšanu dažādās vidēs, personāla apmācību un risku novērtējumu (kādos apstākļos un kur var izmantot speciālos radiolīdzekļus), kā arī pirms katra publiskā pasākuma vai operācijas, veic apmācības kopā ar NBS Militāro policiju. Arī Valsts robežsardze veic attiecīgas apmācības kopā ar NBS, veicot speciālo līdzekļu testēšanu un personāla apmācību noteiktā vidē (piemēra, pierobežā).
Ņemot vērā, ka Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonas jau ir speciāli apmācītas, regulāri piedalās treniņos, lai testētu speciālos radiolīdzekļus NBS poligonos, un arī apmāca personālu, projektā nepieciešams noteikt, ka Valsts policijai un Valsts robežsardzei ir tiesības izmantot speciālo radiolīdzekļus un tās ir atbildīgas par personāla apmācību un treniņu organizēšanu, speciālo radiolīdzekļu testēšanu militārajos poligonos vai izveidotās mācību vietās, par ko visos gadījumos informē SIA "Elektroniskie sakari".
Atbilstoši noteikumu Nr. 628 prasībām speciālo radiolīdzekļu izmantošana nedrīkst apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību un radīt personām materiālu kaitējumu.
Tādējādi iestādēm ir pienākums izvērtēt, lai ārpus pasākuma norises vietas radītu pēc iespējas mazāk kaitīgus radiotraucējumus, speciālā radiolīdzekļa izvietojumu pasākuma norises vietā, speciālā radiolīdzekļa tehniskos parametrus un izmantošanas laiku (frekvenču josla, signāla jaudas līmenis) pasākuma norises nodrošināšanai, kā arī pielietojot speciālos radiolīdzekļus, jāņem vērā apdraudējuma objekts, teritorija un pats apdraudējuma subjekts, proti, kāda veida ierīce vai sistēma tiek pielietota un ar kādiem resursiem darbība tiks veikta.
Attiecīgi Valsts policijai un Valsts robežsardzei atkarībā no apdraudējuma veida būs nekavējoties jāizvērtē un jāizanalizē saņemtā informācija, lai, atbilstoši veiktajai analīzei, izvēlētos attiecīgo rīcības veidu (izmantojamie līdzekļi) un speciālā radiolīdzekļa izmantošanas intensitāti un apjomu.
Tādējādi projekts paredz papildināt noteikumus Nr. 628, nosakot, ka Valsts policija speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai var pielietot, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību, noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, izmeklēšanu un novēršanu, personu meklēšanu un bezpilota gaisa kuģu lidojumu kontroli virs infrastruktūras objektiem. Savukārt to izmantošanas apjoms un intensitāte, nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai, nedrīkst pārsniegt attiecīgajam apdraudējuma veidam un bīstamības pakāpei nepieciešamo apmēru. Attiecīgi Valsts robežsardze speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai var pielietot, lai nodrošinātu Valsts robežsardzes likuma 5. pantā minēto uzdevumu izpildi, bezpilota gaisa kuģu lidojumu kontroli Valsts robežsardzes infrastruktūras objektos un gaisa telpas struktūras elementos, noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, novēršanu un izmeklēšanu, kā arī, lai novērstu robežsardzes pienākumu izpildes traucēšanu vai veiktu personāla apmācību un organizētu treniņus, testētu speciālos radiolīdzekļus militārajos poligonos vai īslaicīgi izveidotās mācību vietās.
Noteikumu Nr. 628 6. punkts noteic, ka NBS informē SIA "Elektroniskie sakari" par speciālo radiolīdzekļu izmantošanu personāla apmācībām un speciālo radiolīdzekļu testēšanai, norādot informāciju par minēto apmācību un testēšanas vietu, laiku, robežfrekvences un jaudu.
Kā norādīts iepriekš, Valsts policija, pamatojoties uz noslēgto sadarbības līgumu ar NBS par sadarbību bezpilota lidaparātu un bezpilota lidaparātu pretdarbības jautājumos, regulāri veic speciālo radiolīdzekļu testēšanu dažādās vidēs, personāla apmācību un risku novērtējumu (kādos apstākļos un kur var izmantot speciālos radiolīdzekļus), kā arī pirms katra publiskā pasākuma vai operācijas, veic apmācības kopā ar NBS Militāro policiju. Arī Valsts robežsardze veic attiecīgas apmācības kopā ar NBS, veicot speciālo līdzekļu testēšanu un personāla apmācību noteiktā vidē (piemēra, pierobežā).
Ņemot vērā, ka Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonas jau ir speciāli apmācītas, regulāri piedalās treniņos, lai testētu speciālos radiolīdzekļus NBS poligonos, un arī apmāca personālu, projektā nepieciešams noteikt, ka Valsts policijai un Valsts robežsardzei ir tiesības izmantot speciālo radiolīdzekļus un tās ir atbildīgas par personāla apmācību un treniņu organizēšanu, speciālo radiolīdzekļu testēšanu militārajos poligonos vai izveidotās mācību vietās, par ko visos gadījumos informē SIA "Elektroniskie sakari".
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 628 5. punkts noteic, ka valsts drošības iestādes un NBS var pielietot speciālos radiolīdzekļus noteiktos gadījumos.
Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 22.2 pantu par kritisko infrastruktūru uzskata Latvijas Republikā izvietotus objektus, sistēmas vai to daļas un pakalpojumus, kuri ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu. Likuma 22.2 panta otrā daļa nosaka kritiskās infrastruktūras klasifikāciju A, B, C un D kategorijas kritiskajā infrastruktūrā, bet minētā panta ceturtā daļa – kritiskās infrastruktūras īpašnieka un tiesiskā valdītāja pienākumus. Kritiskās infrastruktūras apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Attiecīgi Ministru kabineta 2026. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 10 "Kritiskās infrastruktūras apzināšanas, darbības nepārtrauktības, drošības un noturības pasākumu plānošanas, īstenošanas un incidentu paziņošanas kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 10) tostarp noteikta kritiskās infrastruktūras apzināšanas, drošības pasākumu, darbības nepārtrauktības un noturības plānošanas un īstenošanas, kā arī incidentu paziņošanas kārtība, noturības pasākumus, kritiskās infrastruktūras stratēģijas un valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējuma saturu apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība. Attiecīgi šo noteikumu 11. punkts noteic, ka kompetentās iestādes kritiskās infrastruktūras apzināšanai ir valsts drošības iestādes, proti, Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests un ministrijas. Savukārt 15. punkts noteic, ka Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests, konsultējoties ar nozares ministriju vai pēc savas iniciatīvas, apzina iespējamo A, B un C kategorijas kritisko infrastruktūru un iesniedz Iekšlietu ministrijā priekšlikumus par tās iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā un atbilstošās kritiskās infrastruktūras kategorijas noteikšanu.
Noteikumu Nr. 10 37. punkts noteic, ka A kategorijas kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumu īstenotāju nosaka ar atsevišķu Ministru kabineta rīkojumu un 39. punkts – ka Ministru kabinets var noteikt, ka atsevišķas B kategorijas kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumu īstenošanu nodrošina Valsts policijas vai NBS vienības. Papildus norādāms, ka noteikumu Nr. 10 40. punktā noteikts, ka enerģētiskās krīzes, augsta un īpaši augsta terorisma draudu līmeņa, ārkārtējas situācijas un izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā Ministru kabinets var lemt, ka Nacionālie bruņotie spēki vai Valsts policija pārņem atsevišķas B, C un D kategorijas kritiskās infrastruktūras pilnīgu vai daļēju fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanu.
Savukārt augsta un īpaši augsta terorisma draudu līmeņa, ar terorismu un sabiedriskām nekārtībām saistītas ārkārtējas situācijas un izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa izsludināšanas gadījumā kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savu rīcību saskaņo ar Valsts policiju, NBS un Valsts drošības dienestu, Satversmes aizsardzības biroju vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai iestāžu kompetencei, ņemot vērā attiecīgās kritiskās infrastruktūras izvietojumu un citus specifiskus faktorus (noteikumu Nr. 10 44. punkts).
Pašlaik normatīvajos aktos nav noteikts, ka speciālos radiolīdzekļus var izmantot virs kritiskās infrastruktūras objektiem. Lai risinātu šo jautājumu un varētu nodrošināt tūlītēju rīcību kritiskās infrastruktūras objekta apdraudējuma situācijā, projektā ir nosakāmas šādas tiesības valsts drošības iestādēm un NBS.
Valsts drošības iestāžu likuma 2. pants noteic, ka valsts drošības iestādes ir šajā likumā noteiktas valsts institūcijas, kuras savas kompetences ietvaros veic izlūkošanas, pretizlūkošanas darbības un ir operatīvās darbības subjekti. Savukārt Valsts drošības iestāžu likuma 11. panta pirmā daļa noteic, ka valsts drošības iestāžu kopumu veido Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests.
Attiecīgi projekts ir precizējams atbilstoši Valsts drošības iestāžu likumā noteiktajam.
Attiecīgi, projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 628 5.1. un 5.2. apakšpunktu, paredzot, ka valsts drošības iestādes un NBS, tai skaitā NBS Militārā policija var izmantot speciālos radiolīdzekļus kritiskās infrastruktūras objektos, lai nodrošinātu to drošību.
Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 22.2 pantu par kritisko infrastruktūru uzskata Latvijas Republikā izvietotus objektus, sistēmas vai to daļas un pakalpojumus, kuri ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu. Likuma 22.2 panta otrā daļa nosaka kritiskās infrastruktūras klasifikāciju A, B, C un D kategorijas kritiskajā infrastruktūrā, bet minētā panta ceturtā daļa – kritiskās infrastruktūras īpašnieka un tiesiskā valdītāja pienākumus. Kritiskās infrastruktūras apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Attiecīgi Ministru kabineta 2026. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 10 "Kritiskās infrastruktūras apzināšanas, darbības nepārtrauktības, drošības un noturības pasākumu plānošanas, īstenošanas un incidentu paziņošanas kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 10) tostarp noteikta kritiskās infrastruktūras apzināšanas, drošības pasākumu, darbības nepārtrauktības un noturības plānošanas un īstenošanas, kā arī incidentu paziņošanas kārtība, noturības pasākumus, kritiskās infrastruktūras stratēģijas un valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējuma saturu apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība. Attiecīgi šo noteikumu 11. punkts noteic, ka kompetentās iestādes kritiskās infrastruktūras apzināšanai ir valsts drošības iestādes, proti, Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests un ministrijas. Savukārt 15. punkts noteic, ka Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests, konsultējoties ar nozares ministriju vai pēc savas iniciatīvas, apzina iespējamo A, B un C kategorijas kritisko infrastruktūru un iesniedz Iekšlietu ministrijā priekšlikumus par tās iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā un atbilstošās kritiskās infrastruktūras kategorijas noteikšanu.
Noteikumu Nr. 10 37. punkts noteic, ka A kategorijas kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumu īstenotāju nosaka ar atsevišķu Ministru kabineta rīkojumu un 39. punkts – ka Ministru kabinets var noteikt, ka atsevišķas B kategorijas kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumu īstenošanu nodrošina Valsts policijas vai NBS vienības. Papildus norādāms, ka noteikumu Nr. 10 40. punktā noteikts, ka enerģētiskās krīzes, augsta un īpaši augsta terorisma draudu līmeņa, ārkārtējas situācijas un izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā Ministru kabinets var lemt, ka Nacionālie bruņotie spēki vai Valsts policija pārņem atsevišķas B, C un D kategorijas kritiskās infrastruktūras pilnīgu vai daļēju fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanu.
Savukārt augsta un īpaši augsta terorisma draudu līmeņa, ar terorismu un sabiedriskām nekārtībām saistītas ārkārtējas situācijas un izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa izsludināšanas gadījumā kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savu rīcību saskaņo ar Valsts policiju, NBS un Valsts drošības dienestu, Satversmes aizsardzības biroju vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai iestāžu kompetencei, ņemot vērā attiecīgās kritiskās infrastruktūras izvietojumu un citus specifiskus faktorus (noteikumu Nr. 10 44. punkts).
Pašlaik normatīvajos aktos nav noteikts, ka speciālos radiolīdzekļus var izmantot virs kritiskās infrastruktūras objektiem. Lai risinātu šo jautājumu un varētu nodrošināt tūlītēju rīcību kritiskās infrastruktūras objekta apdraudējuma situācijā, projektā ir nosakāmas šādas tiesības valsts drošības iestādēm un NBS.
Valsts drošības iestāžu likuma 2. pants noteic, ka valsts drošības iestādes ir šajā likumā noteiktas valsts institūcijas, kuras savas kompetences ietvaros veic izlūkošanas, pretizlūkošanas darbības un ir operatīvās darbības subjekti. Savukārt Valsts drošības iestāžu likuma 11. panta pirmā daļa noteic, ka valsts drošības iestāžu kopumu veido Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests.
Attiecīgi projekts ir precizējams atbilstoši Valsts drošības iestāžu likumā noteiktajam.
Attiecīgi, projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 628 5.1. un 5.2. apakšpunktu, paredzot, ka valsts drošības iestādes un NBS, tai skaitā NBS Militārā policija var izmantot speciālos radiolīdzekļus kritiskās infrastruktūras objektos, lai nodrošinātu to drošību.
Risinājuma apraksts
Lai preventīvi ātri reaģētu uz jebkāda veida incidentiem un potenciālajiem uzbrukumiem kritiskās infrastruktūras objektiem, tostarp ar nesankcionētiem bezpilota gaisa kuģiem, attālināti vadāmām bezpilota mehāniskajām ierīcēm vai cita veida lidaparātiem (tālvadības ierīce), kuri nav kvalificējami kā bezpilota gaisa kuģi, projekts paredz noteikt, ka valsts drošības iestādes un NBS Militārā policija speciālos radiolīdzekļus var pielieto, lai nodrošinātu tām noteiktos kritiskās infrastruktūras objektu drošību.
Problēmas apraksts
Pašlaik noteikumos Nr. 628 Ieslodzījuma vietu pārvaldei nav noteiktas tiesības pielietot speciālos radiolīdzekļus, lai pārtrauktu bezpilota gaisa kuģa un tālvadības ierīces savienojuma signālu, tādējādi liedzot bezpilota gaisa kuģa, attālināti vadāmas bezpilota mehāniskās ierīces vai cita veida lidaparāta (tālvadības ierīce), kurš nav kvalificējams kā bezpilota gaisa kuģis, lidojumus gadījumos, kad ir apdraudēta Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienību drošība un sabiedriskā kārtība, personu dzīvība vai veselība, noziedzīgu nodarījumu atklāšana, novēršana un izmeklēšana.
Tomēr Ieslodzījuma vietu pārvalde praksē ir konstatējusi, ka, neskatoties uz UAS zonu ierobežojumiem, bezpilota gaisa kuģa tālvadības piloti tomēr fiziski spēj ielidot šajās zonās, tādējādi apdraudot ieslodzījuma vietu iekšējo kārtību un drošību, jo notiek aizliegto vielu un priekšmetu piegāde ieslodzītajiem, kā arī notiek nevēlama ieslodzījuma vietu teritorijas novērošana. Bezpilota gaisa kuģu sistēmu tehnoloģijas pēdējos gados ļoti strauji attīstās un tās tiek izmantotas arī pretlikumīgiem mērķiem. Ieslodzījuma vietu pārvalde kopš 2023. gada sadarbībā ar citām iestādēm ikdienā veic ieslodzījuma vietu gaisa telpas monitoringu, izmantojot tehniskos līdzekļus (uztveršanas iekārtas), kas ļauj fiksēt to lidojumu maršrutus un tālvadības pilotu atrašanās vietu. Tomēr bezpilota gaisa kuģiem nereti tiek veiktas izmaiņas bezpilota gaisa kuģa programmnodrošinājumā, kas ļauj slēpt bezpilota gaisa kuģa operatora atrašanas vietu. Tāpat, veicot ieslodzījuma vietu gaisa telpas monitoringu, konstatēti gadījumi, kad bezpilota gaisa kuģa pilotēšana virs ieslodzījuma, nolūkā netikt detektētam, tiek veikta ievērojamā augstumā (ap 300 m), ar ko tiek radīts gan ieslodzījuma vietas, gan sabiedrības drošības un īpašuma apdraudējums.
Ņemot vērā Ieslodzījuma vietu pārvaldes kompetenci, kas noteikta normatīvajos aktos par aviācijas un gaisa telpas drošības nodrošināšanu, un attiecībā uz tiesībām lietot speciālos līdzekļus tālvadības ierīču radītā personu un sabiedrības apdraudējuma novēršanai virs ieslodzījuma vietām, kā arī, lai nodrošinātu efektīvu un tiesisku tiesību īstenošanu personu un sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzīgu nodarījumu novēršanā, nepieciešams aktualizēt un paplašināt Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienību amatpersonu tiesības izmantot speciālos radiolīdzekļus, lai pārtrauktu bezpilota gaisa kuģa un tālvadības ierīces savienojuma signālu.
Tomēr Ieslodzījuma vietu pārvalde praksē ir konstatējusi, ka, neskatoties uz UAS zonu ierobežojumiem, bezpilota gaisa kuģa tālvadības piloti tomēr fiziski spēj ielidot šajās zonās, tādējādi apdraudot ieslodzījuma vietu iekšējo kārtību un drošību, jo notiek aizliegto vielu un priekšmetu piegāde ieslodzītajiem, kā arī notiek nevēlama ieslodzījuma vietu teritorijas novērošana. Bezpilota gaisa kuģu sistēmu tehnoloģijas pēdējos gados ļoti strauji attīstās un tās tiek izmantotas arī pretlikumīgiem mērķiem. Ieslodzījuma vietu pārvalde kopš 2023. gada sadarbībā ar citām iestādēm ikdienā veic ieslodzījuma vietu gaisa telpas monitoringu, izmantojot tehniskos līdzekļus (uztveršanas iekārtas), kas ļauj fiksēt to lidojumu maršrutus un tālvadības pilotu atrašanās vietu. Tomēr bezpilota gaisa kuģiem nereti tiek veiktas izmaiņas bezpilota gaisa kuģa programmnodrošinājumā, kas ļauj slēpt bezpilota gaisa kuģa operatora atrašanas vietu. Tāpat, veicot ieslodzījuma vietu gaisa telpas monitoringu, konstatēti gadījumi, kad bezpilota gaisa kuģa pilotēšana virs ieslodzījuma, nolūkā netikt detektētam, tiek veikta ievērojamā augstumā (ap 300 m), ar ko tiek radīts gan ieslodzījuma vietas, gan sabiedrības drošības un īpašuma apdraudējums.
Ņemot vērā Ieslodzījuma vietu pārvaldes kompetenci, kas noteikta normatīvajos aktos par aviācijas un gaisa telpas drošības nodrošināšanu, un attiecībā uz tiesībām lietot speciālos līdzekļus tālvadības ierīču radītā personu un sabiedrības apdraudējuma novēršanai virs ieslodzījuma vietām, kā arī, lai nodrošinātu efektīvu un tiesisku tiesību īstenošanu personu un sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzīgu nodarījumu novēršanā, nepieciešams aktualizēt un paplašināt Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienību amatpersonu tiesības izmantot speciālos radiolīdzekļus, lai pārtrauktu bezpilota gaisa kuģa un tālvadības ierīces savienojuma signālu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka noteikumu Nr. 638 3. punktā noteikts, ka speciālo radiolīdzekļu izmantošanas apjoms un intensitāte nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai nedrīkst pārsniegt attiecīgajam valsts drošības apdraudējuma veidam un bīstamības pakāpei nepieciešamo apmēru, kā arī to izmantošana ir uz laiku līdz trim diennaktīm, Ieslodzījuma vietu pārvalde speciālos radiolīdzekļus var pielietot mobili, dažādos veidos, lai iespējami ātri pārtrauktu kaitīgo radioiekārtu darbību (noteikumu Nr. 628 6. punkts).
Atbilstoši noteikumu Nr. 628 prasībām speciālo radiolīdzekļu izmantošana nedrīkst apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību un radīt personām materiālu kaitējumu.
Ieslodzījuma vietu pārvaldei atkarībā no sabiedrības drošības apdraudējuma veida būs nekavējoties jāizvērtē un jāizanalizē saņemtā informācija, lai, atbilstoši veiktajai analīzei, izvēlētos attiecīgo rīcības veidu (izmantojamos līdzekļus) un speciālā radiolīdzekļa izmantošanas intensitāti un apjomu.
Tādējādi projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 628 5. punktu, nosakot, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai var izmantot, lai nodrošinātu Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienību drošību, novērstu personu dzīvības un veselības apdraudējumu, nodrošinātu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, novēršanu un izmeklēšanu. Savukārt to izmantošanas apjoms un intensitāte nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai nedrīkst pārsniegt attiecīgajam apdraudējuma veidam un bīstamības pakāpei nepieciešamo apmēru.
Ņemot vērā, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ir speciāli apmācītas, regulāri piedalās treniņos, lai testētu speciālos radiolīdzekļus NBS poligonos, projektā nepieciešams noteikt, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldei ir atbildīga par personāla apmācību un treniņu organizēšanu, speciālo radiolīdzekļu testēšanu militārajos poligonos vai īslaicīgi izveidotās mācību vietās, vienlaicīgi informējot SIA "Elektroniskie sakari".
Atbilstoši noteikumu Nr. 628 prasībām speciālo radiolīdzekļu izmantošana nedrīkst apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību un radīt personām materiālu kaitējumu.
Ieslodzījuma vietu pārvaldei atkarībā no sabiedrības drošības apdraudējuma veida būs nekavējoties jāizvērtē un jāizanalizē saņemtā informācija, lai, atbilstoši veiktajai analīzei, izvēlētos attiecīgo rīcības veidu (izmantojamos līdzekļus) un speciālā radiolīdzekļa izmantošanas intensitāti un apjomu.
Tādējādi projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 628 5. punktu, nosakot, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai var izmantot, lai nodrošinātu Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienību drošību, novērstu personu dzīvības un veselības apdraudējumu, nodrošinātu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, novēršanu un izmeklēšanu. Savukārt to izmantošanas apjoms un intensitāte nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai nedrīkst pārsniegt attiecīgajam apdraudējuma veidam un bīstamības pakāpei nepieciešamo apmēru.
Ņemot vērā, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ir speciāli apmācītas, regulāri piedalās treniņos, lai testētu speciālos radiolīdzekļus NBS poligonos, projektā nepieciešams noteikt, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldei ir atbildīga par personāla apmācību un treniņu organizēšanu, speciālo radiolīdzekļu testēšanu militārajos poligonos vai īslaicīgi izveidotās mācību vietās, vienlaicīgi informējot SIA "Elektroniskie sakari".
Problēmas apraksts
Pašlaik noteikumos Nr. 628 A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izveidotā kritiskās infrastruktūras apsardzei, nav noteiktas tiesības pielietot speciālos radiolīdzekļus, lai pārtrauktu bezpilota gaisa kuģa un tālvadības ierīces savienojuma signālu, tādējādi liedzot bezpilota gaisa kuģa, attālināti vadāmas bezpilota mehāniskās ierīces vai cita veida lidaparāta (tālvadības ierīce), kurš nav kvalificējams kā bezpilota gaisa kuģis, lidojumus gadījumos, kad ir apdraudēta kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktība, drošība un noturība.
Atbilstoši noteikumu Nr. 10 22. punktā noteiktajam, kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, izstrādājot riska pašnovērtējumu, tostarp ņem vērā Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējumu, Valsts civilās aizsardzības plānu un nozares draudu novērtējumu vai analīzi, kā arī ņem vērā attālināti vadāmo ierīču draudus (23. punkts). Savukārt noteikumu Nr. 10 29. punktā noteikts, ka kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, pamatojoties uz Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējumu un kritiskās infrastruktūras riska pašnovērtējuma rezultātiem, jāveic samērīgi un atbilstoši tehniskie, drošības un organizatoriskie pasākumi, lai nodrošinātu kritiskās infrastruktūras noturību.
Noteikumu Nr. 10 49. punkts noteic, ka kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs norīko par kritiskās infrastruktūras noturību atbildīgo personu un nosaka tās uzdevumus. Savukārt noteikumu Nr. 10 55. punktā noteiktas par kritiskās infrastruktūras noturību atbildīgās personas pienākumi, proti, nodrošināt sadarbību ar kompetentajām iestādēm; izstrādāt kritiskās infrastruktūras objekta riska pašnovērtējumu un noturības plānu un, ja attiecināms, drošības pasākumus reglamentējošos dokumentus, pamatojoties uz tā kategoriju; apzināt personālu, ieskaitot ārpakalpojuma sniedzējus, kuriem ir piekļuve kritiskās infrastruktūras objekta funkcionēšanai nozīmīgai informācijai un tehnoloģiskajām iekārtām un, par kuriem nepieciešams saņemt valsts drošības iestāžu atzinumu saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 22.2 panta 3.3 daļu; ne retāk kā reizi gadā noteiktajā kārtībā un apjomā organizēt iesaistītajiem darbiniekiem teorētiskās un praktiskās apmācības un ne vēlāk kā mēnesi pirms mācību norises dienas informē kompetento valsts drošības iestādi, Aizsardzības ministriju un atbildīgo nozares ministriju, ja mācības notiks A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras darbiniekiem, kā arī noteiktā kārtībā informē kompetentās iestādes par incidentiem kritiskajā infrastruktūrā. Nacionālās drošības likuma 22.2 panta 2.1 daļa tostarp noteic, ka incidents kritiskajā infrastruktūrā ir kritiskās infrastruktūras iznīcināšana vai tās darbības traucējumi, kas ietekmē vai var ietekmēt valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu.
Par incidentu, kas ietekmē kritiskās infrastruktūras sniegto pamatpakalpojumu, atbilstoši noteikumu Nr. 10 56. punktam, kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nekavējoties informē valsts drošības iestādes atbilstoši noteiktajai kompetencei, iesniedzot sākotnēju paziņojumu ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc tam, kad ir uzzinājis par incidentu. Attiecīgi pēc incidenta kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc sākotnējā paziņojuma iesniegšanas, ja tas ar kompetento iestādi nav vienojies citādi, sagatavo un iesniedz kompetentajai iestādei detalizētu ziņojumu, kas papildina sākotnējo paziņojumu ar pilnīgāku informāciju par incidentu, kurā iekļauj tā detalizētu aprakstu; iemeslus un cēloņus; ietekmi uz pamatpakalpojumu sniegšanu; veiktos vai plānotos pasākumus incidenta seku mazināšanai; nepieciešamās izmaiņas noturības pasākumu, drošības un darbības nepārtrauktības plānošanas dokumentos.
Atbilstoši noteikumu Nr. 10 22. punktā noteiktajam, kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, izstrādājot riska pašnovērtējumu, tostarp ņem vērā Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējumu, Valsts civilās aizsardzības plānu un nozares draudu novērtējumu vai analīzi, kā arī ņem vērā attālināti vadāmo ierīču draudus (23. punkts). Savukārt noteikumu Nr. 10 29. punktā noteikts, ka kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, pamatojoties uz Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējumu un kritiskās infrastruktūras riska pašnovērtējuma rezultātiem, jāveic samērīgi un atbilstoši tehniskie, drošības un organizatoriskie pasākumi, lai nodrošinātu kritiskās infrastruktūras noturību.
Noteikumu Nr. 10 49. punkts noteic, ka kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs norīko par kritiskās infrastruktūras noturību atbildīgo personu un nosaka tās uzdevumus. Savukārt noteikumu Nr. 10 55. punktā noteiktas par kritiskās infrastruktūras noturību atbildīgās personas pienākumi, proti, nodrošināt sadarbību ar kompetentajām iestādēm; izstrādāt kritiskās infrastruktūras objekta riska pašnovērtējumu un noturības plānu un, ja attiecināms, drošības pasākumus reglamentējošos dokumentus, pamatojoties uz tā kategoriju; apzināt personālu, ieskaitot ārpakalpojuma sniedzējus, kuriem ir piekļuve kritiskās infrastruktūras objekta funkcionēšanai nozīmīgai informācijai un tehnoloģiskajām iekārtām un, par kuriem nepieciešams saņemt valsts drošības iestāžu atzinumu saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 22.2 panta 3.3 daļu; ne retāk kā reizi gadā noteiktajā kārtībā un apjomā organizēt iesaistītajiem darbiniekiem teorētiskās un praktiskās apmācības un ne vēlāk kā mēnesi pirms mācību norises dienas informē kompetento valsts drošības iestādi, Aizsardzības ministriju un atbildīgo nozares ministriju, ja mācības notiks A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras darbiniekiem, kā arī noteiktā kārtībā informē kompetentās iestādes par incidentiem kritiskajā infrastruktūrā. Nacionālās drošības likuma 22.2 panta 2.1 daļa tostarp noteic, ka incidents kritiskajā infrastruktūrā ir kritiskās infrastruktūras iznīcināšana vai tās darbības traucējumi, kas ietekmē vai var ietekmēt valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu.
Par incidentu, kas ietekmē kritiskās infrastruktūras sniegto pamatpakalpojumu, atbilstoši noteikumu Nr. 10 56. punktam, kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nekavējoties informē valsts drošības iestādes atbilstoši noteiktajai kompetencei, iesniedzot sākotnēju paziņojumu ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc tam, kad ir uzzinājis par incidentu. Attiecīgi pēc incidenta kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc sākotnējā paziņojuma iesniegšanas, ja tas ar kompetento iestādi nav vienojies citādi, sagatavo un iesniedz kompetentajai iestādei detalizētu ziņojumu, kas papildina sākotnējo paziņojumu ar pilnīgāku informāciju par incidentu, kurā iekļauj tā detalizētu aprakstu; iemeslus un cēloņus; ietekmi uz pamatpakalpojumu sniegšanu; veiktos vai plānotos pasākumus incidenta seku mazināšanai; nepieciešamās izmaiņas noturības pasākumu, drošības un darbības nepārtrauktības plānošanas dokumentos.
Risinājuma apraksts
1) Ņemot vērā, ka praksē šobrīd notiek strauja bezpilota lidaparātu sistēmu attīstība un A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras objekti nepārtraukti saskaras ar nesankcionētu bezpilota lidaparātu apdraudējumu, speciālo radiolīdzekļu izmantošanas tiesību piešķiršana A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izveidotajai kritiskās infrastruktūras apsardzei (tostarp arī Lidostā), veicinās drošības pasākumu efektivitāti un apdraudējuma novēršanu, tādējādi nodrošinot kritiskās infrastruktūras objekta darbības nepārtrauktību, drošību un noturību. Ņemot vērā, ka, piemēram, lidostas teritorijā savlaicīgai nesankcionētu bezpilota lidaparātu pārvietošanās pārtraukšanai var būt izšķiroša nozīme aviācijas draudu novēršanā, ir nepieciešams, ka tās apsardzes darbinieki var reaģēt uz incidentiem. Citu valstu pieredze ir pierādījusi, ka radiofrekvenču slāpētāju izmantošana šobrīd ir viena no efektīvākajām metodēm aviācijas drošības garantēšanai.
Tādējādi projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 628 5. punktu, nosakot, ka A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izveidotā kritiskās infrastruktūras apsardze, var izmantot speciālos radiolīdzekļus, lai nodrošinātu kritiskās infrastruktūras objekta drošību.
Lai kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs noteiktu kritiskās infrastruktūras objekta neaizsargātību saistībā ar UAS, ir jāizvērtē tādi faktori, kā objekta piekļūstamība, atrašanās vieta, forma un esošie aizsardzības pasākumi (iekļūšanas kontrole, videonovērošana, UAS atklāšanas un identificēšanas aprīkojums, apsardze, perimetra fiziskā aizsardzība, pārtveršanas pasākumi u.c.). Ja ir ieviesti aizsardzības pasākumi, tie ir jāidentificē, jānovērtē un jāuzlabo, ja tie šķiet nepietiekami un novecojuši, ņemot vērā potenciālo UAS radīto apdraudējumu.
A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskā valdītājam riska novērtēšanas procesā pārdomāti jāizvērtē un jānosaka kritiskās infrastruktūras objekta neaizsargātība, kas ir arī jādokumentē. Galvenie kritiskās infrastruktūras objekta elementi, kas jānosaka, piemēram, ir apkārtne – esošie šķēršļi (piemēram, koki, antenas), UAS ierobežošanas zona un apkārtējā arhitektūra (piemēram, pilsētas centrs, mežs, līdzenums); pārvaldības plāns – organizatoriskā struktūra (piemēram, pienākumu sadale, reaģēšanas mehānisms, brīdināšanas sistēma), koordinācija, iekšējie apdraudējumi (piemēram, komerciālo UAS ekspluatantu drošības pārbaude) un personāla mācības un kvalifikācija; perimetra raksturlielumi – atklāti objekti (piemēram, apsilde, ventilācija un gaisa kondicionēšana (HVAC), degviela, elektrotīkls, telesakaru antenas, datu centri), perimetra drošība (piemēram, tīkli, videokameras, C-UAS), cilvēku blīvums un plūsma (piemēram, sastrēguma laiki, trajektoriju savienošanas punkti) un apzināšanas spējas.
Kritisko infrastruktūru apdraudējuma veidi var ievērojami atšķirties, kā arī kritiskā infrastruktūras objekta raksturlielumi (vide, lielums, blakus esošos objektos ieviesti risinājumi, ēkas utt.) var ietekmēt apdraudējuma kopainu. Turklāt katram objektam attiecībā uz UAS būs atšķirīgi apsvērumi.
Atbilstoši 2012. gada 26. septembra Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 923/2012, ar ko nosaka vienotus lidojumu noteikumus un ekspluatācijas normas aeronavigācijas pakalpojumiem un procedūrām un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1035/2011 un Regulas (EK) Nr. 1265/2007, (EK) Nr. 1794/2006, (EK) Nr. 730/2006, (EK) Nr. 1033/2006 un (ES) Nr. 255/2010 (turpmāk – regula Nr. 923/2012), pielikuma SERA.9001. punkta a) apakšpunktam un SERA.9005. punkta a) apakšpunkta 8) apakšpunktam valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme" sniedz gaisa telpas lietotājiem informāciju, kas var ietekmēt lidojumu drošumu, tajā skaitā, par vietām, kur var būt apdraudējums lidojumu drošumam. Ņemot vērā, ka speciālo radiolīdzekļu izmantošana var ietekmēt lidojumu drošumu, noteikumos Nr. 628 ir jāparedz prasība, ka pirms speciālo radiolīdzekļu uzstādīšanas un izmantošanas A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs informē valsts akciju sabiedrību "Latvijas gaisa satiksme" (turpmāk – Latvijas gaisa satiksme), lai tā varētu brīdināt gaisa telpas lietotājus atbilstoši regulas Nr. 923/2012 pielikuma SERA.9001. punkta a) apakšpunktam un SERA.9005. punkta a) apakšpunkta 8) apakšpunktam. Atbilstoši likuma "Par aviāciju" 6. panta otrās daļas 1. punktam un 11.1 punktam valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" (turpmāk – CAA) veic Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes pārvaldības uzraudzību. Kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam pirms speciālo radiolīdzekļu uzstādīšanas un izmantošanas ir jāsaņem CAA atļauja gaisa telpas izmantošanai. CAA pirms atļaujas izsniegšanas saņems Latvijas gaisa satiksmes izvērtējamu par speciālo radiolīdzekļu ietekmi uz Latvijas gaisa satiksmes virszemes aeronavigācijas iekārtām. Ja netiks saņemta minētā atļauja, izmantojot speciālos radiolīdzekļus, var tikt apdraudēti citi lidaparāti, lidojumu drošums, cilvēku dzīvība, veselība un manta. Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumi Nr. 26 "Gaisa telpas pārvaldības kārtība, gaisa telpas struktūra un tās mainīšanas kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 26) nosaka gaisa telpas pārvaldību, struktūru un tās mainīšanas kārtību, tajā skaitā kārtību gaisa telpas pārvaldībai ārkārtas situācijās, ieskaitot gadījumos, kad nepieciešams veikt nekavējošas darbības valsts iekšējās drošības vai aizsardzības vajadzībām. CAA atbilstoši noteikumu Nr. 26 12. punktam mainīs gaisa telpas struktūru pēc Latvijas gaisa satiksmes vai cita civilā gaisa telpas lietotāja ierosinājuma, tajā skaitā kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja ierosinājuma. Tādējādi kritiskās infarstruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam būs jāinformē Latvijas gaisa satiksme un jāsaņem no CAA gaisa telpas izmantošanas atļauja tikai vienu reizi, pirms speciālais radiolīdzeklis tiek uzstādīts izmantošanai, izņemot, ja tā izmantošana ir paredzēta tam speciāli izveidotā zonā, lai CAA sadarbībā ar Latvijas gaisa satiksmi varētu pārliecināties par speciālo radiolīdzekļu ietekmi uz aviācijas iekārtām un, ja nepieciešams, varētu arī saprast, kādi varētu būt ierobežojumi to izmantošanai, kā arī, kā speciālie radiolīdzekļi ietekmēs citus gaisa telpas lietotājus.
Tādējādi projekts paredz, ka pirms speciālo radiolīdzekļu uzstādīšanas un izmantošanas kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs informē Latvijas gaisa satiksmi un saņem CAA gaisa telpas izmantošanas atļauju un iesniedz iesniegumu par gaisa telpas struktūras izmaiņām atbilstoši kārtībai, kas noteikta noteikumos par gaisa telpas pārvaldību, struktūru un tās mainīšanas kārtību, izņemot, ja speciālo radiolīdzekli paredzēts izmantot tam speciāli paredzētā zonā. Kā arī projekts paredz, ka A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs elektroniski informē SIA "Elektroniskie sakari" par speciālo radiolīdzekļu iegādi un ģeogrāfisko teritoriju, kurā speciālo radiolīdzekli izmantos, kā arī elektroniski informē par kritiskās infrastruktūras attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta drošības nodrošinātāju, norādot nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru un par kritiskās infrastruktūras objekta drošību atbildīgās personas kontaktinformāciju.
Kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jāievēro šādi speciālo radiolīdzekļu pielietošanas nosacījumi: jānodrošina, ka kritiskās infrastruktūras apsardze ir apmācīti un ir testējuši speciālos radiolīdzekļus un var tos pielietot incidenta gadījumā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Attiecīgi pirms speciālā radiolīdzekļa izmantošanas personāla apmācībām vai testēšanas kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs saskaņo ar SIA "Elektroniskie sakari" apmācību un testēšanas vietu, laiku, ilgumu un robežfrekvences, kā arī izstarotās jaudas līmeni un ārpusjoslas izstarojumu līmeni; kritiskās infrastruktūras apsardze ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc speciālā radiolīdzekļa izmantošanas, informē SIA "Elektroniskie sakari", veic tā izmantošanas darbību analīzi, ko iesniedz kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un, ja nepieciešams, kompetentajai valsts drošības iestādei, norādot speciālā radiolīdzekļa pielietošanas vietu, laiku un ilgumu, kā arī izmantoto frekvenču joslu.
Saskaņā ar Nacionālās drošības likums 22.2 panta 4.1 daļu, noteikumi Nr. 10 paredz, ka kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nosaka personāla pienākumus un uzdevumus attālināti vadāmo ierīču apdraudējuma un incidentu gadījumu risināšanā, tostarp A, B, C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izveidotā kritiskās infrastruktūras apsardzes uzdevumus, rīcības algoritmus un sadarbību ar personu, kas ir atbildīga par kritiskās infrastruktūras noturību un drošību.
Attiecīgi Apsardzes darbības likuma 19. panta piektajā daļā noteikts, ka A, B vai C kategorijas kritiskās infrastruktūras objekta apsardze, izmantojot speciālās ierīces, kas paredzētas attālināti vadāmas ierīces pārvietošanās pārtraukšanai, dara visu iespējamo kaitējuma mazināšanai apsargājamam kritiskās infrastruktūras objektam un citu personu drošības garantēšanai. Par katru speciālās ierīces izmantošanas gadījumu kritiskās infrastruktūras apsardze nekavējoties ziņo par attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta drošību atbildīgajai personai, Valsts policijai un savam tiešajam vadītājam. Ja nodarīts kaitējums cilvēka dzīvībai, veselībai vai mantai, saglabājama notikuma vieta pēc iespējas neskarta, bet, ja ir cietušie, viņiem nekavējoties sniedzama pirmā palīdzība un nodrošināma neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana.
Apsardzes darbības likuma 24. pants noteic, ka apsardzes komersanta pienākums ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atlīdzināt trešajām personām zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību. Savukārt 25. panta pirmā daļa tostarp noteic, ka apsardzes komersantam, kas reģistrēts reģistrā apsardzes pakalpojumu sniegšanai, ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par savas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai vai veselībai un nodarītajiem zaudējumiem trešo personu mantai. Attiecīgi trešās personas mantai nodarītie zaudējumi tiek novērtēti, ievērojot kompensācijas principu atbilstoši Apdrošināšanas līguma likumam un apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts, pusēm vienojoties (25. panta otrā daļa). Savukārt Apsardzes darbības likuma 25. panta trešā daļā noteikts zaudējumu atlīdzināšana, ja tie ir nodarīti vairākām personām un to apmērs pārsniedz apdrošināšanas līgumā (polisē) noteikto atbildības limitu nosaka Ministru kabinets, proti, Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumi Nr. 58 "Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu apsardzes darbībā" (turpmāk – noteikumi Nr. 58). Noteikumu Nr. 58 8. punkts noteic, ka apdrošināšanas limits ir vismaz 10 procenti no apsardzes komersanta gada apgrozījuma, bet ne mazāk kā 205 Latvijā noteiktās minimālās mēneša darba algas par vienu apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas periodā kopā. Šajā pantā minētās prasības neattiecas uz militārajiem bezpilota gaisa kuģiem. Kārtību, kādā atlīdzina kaitējumu trešajai personai vai tās mantai, ja to nodarījis militārais bezpilota gaisa kuģis, nosaka Ministru kabinets.
Iepriekš minētie normatīvie akti paredz, ka apsardzei, kas nodrošina A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras objekta drošību, ir jābūt vispārējai civiltiesiskai apdrošināšanai pret zaudējumiem, ko tie var radīt, pielietojot speciālos radiolīdzekļus kritiskā objekta infrastruktūrai, blakus esošajai teritorijai, videi, trešajām personām, kā arī kritiskās infrastruktūras objekta īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam būs jāuzņemas atbildību par speciālo radiolīdzekļu izmantošanas laikā radītajiem zaudējumiem trešajai personai vai tās mantai.
Tādējādi projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 628 5. punktu, nosakot, ka A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izveidotā kritiskās infrastruktūras apsardze, var izmantot speciālos radiolīdzekļus, lai nodrošinātu kritiskās infrastruktūras objekta drošību.
Lai kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs noteiktu kritiskās infrastruktūras objekta neaizsargātību saistībā ar UAS, ir jāizvērtē tādi faktori, kā objekta piekļūstamība, atrašanās vieta, forma un esošie aizsardzības pasākumi (iekļūšanas kontrole, videonovērošana, UAS atklāšanas un identificēšanas aprīkojums, apsardze, perimetra fiziskā aizsardzība, pārtveršanas pasākumi u.c.). Ja ir ieviesti aizsardzības pasākumi, tie ir jāidentificē, jānovērtē un jāuzlabo, ja tie šķiet nepietiekami un novecojuši, ņemot vērā potenciālo UAS radīto apdraudējumu.
A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskā valdītājam riska novērtēšanas procesā pārdomāti jāizvērtē un jānosaka kritiskās infrastruktūras objekta neaizsargātība, kas ir arī jādokumentē. Galvenie kritiskās infrastruktūras objekta elementi, kas jānosaka, piemēram, ir apkārtne – esošie šķēršļi (piemēram, koki, antenas), UAS ierobežošanas zona un apkārtējā arhitektūra (piemēram, pilsētas centrs, mežs, līdzenums); pārvaldības plāns – organizatoriskā struktūra (piemēram, pienākumu sadale, reaģēšanas mehānisms, brīdināšanas sistēma), koordinācija, iekšējie apdraudējumi (piemēram, komerciālo UAS ekspluatantu drošības pārbaude) un personāla mācības un kvalifikācija; perimetra raksturlielumi – atklāti objekti (piemēram, apsilde, ventilācija un gaisa kondicionēšana (HVAC), degviela, elektrotīkls, telesakaru antenas, datu centri), perimetra drošība (piemēram, tīkli, videokameras, C-UAS), cilvēku blīvums un plūsma (piemēram, sastrēguma laiki, trajektoriju savienošanas punkti) un apzināšanas spējas.
Kritisko infrastruktūru apdraudējuma veidi var ievērojami atšķirties, kā arī kritiskā infrastruktūras objekta raksturlielumi (vide, lielums, blakus esošos objektos ieviesti risinājumi, ēkas utt.) var ietekmēt apdraudējuma kopainu. Turklāt katram objektam attiecībā uz UAS būs atšķirīgi apsvērumi.
Atbilstoši 2012. gada 26. septembra Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 923/2012, ar ko nosaka vienotus lidojumu noteikumus un ekspluatācijas normas aeronavigācijas pakalpojumiem un procedūrām un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1035/2011 un Regulas (EK) Nr. 1265/2007, (EK) Nr. 1794/2006, (EK) Nr. 730/2006, (EK) Nr. 1033/2006 un (ES) Nr. 255/2010 (turpmāk – regula Nr. 923/2012), pielikuma SERA.9001. punkta a) apakšpunktam un SERA.9005. punkta a) apakšpunkta 8) apakšpunktam valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme" sniedz gaisa telpas lietotājiem informāciju, kas var ietekmēt lidojumu drošumu, tajā skaitā, par vietām, kur var būt apdraudējums lidojumu drošumam. Ņemot vērā, ka speciālo radiolīdzekļu izmantošana var ietekmēt lidojumu drošumu, noteikumos Nr. 628 ir jāparedz prasība, ka pirms speciālo radiolīdzekļu uzstādīšanas un izmantošanas A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs informē valsts akciju sabiedrību "Latvijas gaisa satiksme" (turpmāk – Latvijas gaisa satiksme), lai tā varētu brīdināt gaisa telpas lietotājus atbilstoši regulas Nr. 923/2012 pielikuma SERA.9001. punkta a) apakšpunktam un SERA.9005. punkta a) apakšpunkta 8) apakšpunktam. Atbilstoši likuma "Par aviāciju" 6. panta otrās daļas 1. punktam un 11.1 punktam valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" (turpmāk – CAA) veic Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes pārvaldības uzraudzību. Kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam pirms speciālo radiolīdzekļu uzstādīšanas un izmantošanas ir jāsaņem CAA atļauja gaisa telpas izmantošanai. CAA pirms atļaujas izsniegšanas saņems Latvijas gaisa satiksmes izvērtējamu par speciālo radiolīdzekļu ietekmi uz Latvijas gaisa satiksmes virszemes aeronavigācijas iekārtām. Ja netiks saņemta minētā atļauja, izmantojot speciālos radiolīdzekļus, var tikt apdraudēti citi lidaparāti, lidojumu drošums, cilvēku dzīvība, veselība un manta. Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumi Nr. 26 "Gaisa telpas pārvaldības kārtība, gaisa telpas struktūra un tās mainīšanas kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 26) nosaka gaisa telpas pārvaldību, struktūru un tās mainīšanas kārtību, tajā skaitā kārtību gaisa telpas pārvaldībai ārkārtas situācijās, ieskaitot gadījumos, kad nepieciešams veikt nekavējošas darbības valsts iekšējās drošības vai aizsardzības vajadzībām. CAA atbilstoši noteikumu Nr. 26 12. punktam mainīs gaisa telpas struktūru pēc Latvijas gaisa satiksmes vai cita civilā gaisa telpas lietotāja ierosinājuma, tajā skaitā kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja ierosinājuma. Tādējādi kritiskās infarstruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam būs jāinformē Latvijas gaisa satiksme un jāsaņem no CAA gaisa telpas izmantošanas atļauja tikai vienu reizi, pirms speciālais radiolīdzeklis tiek uzstādīts izmantošanai, izņemot, ja tā izmantošana ir paredzēta tam speciāli izveidotā zonā, lai CAA sadarbībā ar Latvijas gaisa satiksmi varētu pārliecināties par speciālo radiolīdzekļu ietekmi uz aviācijas iekārtām un, ja nepieciešams, varētu arī saprast, kādi varētu būt ierobežojumi to izmantošanai, kā arī, kā speciālie radiolīdzekļi ietekmēs citus gaisa telpas lietotājus.
Tādējādi projekts paredz, ka pirms speciālo radiolīdzekļu uzstādīšanas un izmantošanas kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs informē Latvijas gaisa satiksmi un saņem CAA gaisa telpas izmantošanas atļauju un iesniedz iesniegumu par gaisa telpas struktūras izmaiņām atbilstoši kārtībai, kas noteikta noteikumos par gaisa telpas pārvaldību, struktūru un tās mainīšanas kārtību, izņemot, ja speciālo radiolīdzekli paredzēts izmantot tam speciāli paredzētā zonā. Kā arī projekts paredz, ka A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs elektroniski informē SIA "Elektroniskie sakari" par speciālo radiolīdzekļu iegādi un ģeogrāfisko teritoriju, kurā speciālo radiolīdzekli izmantos, kā arī elektroniski informē par kritiskās infrastruktūras attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta drošības nodrošinātāju, norādot nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru un par kritiskās infrastruktūras objekta drošību atbildīgās personas kontaktinformāciju.
Kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jāievēro šādi speciālo radiolīdzekļu pielietošanas nosacījumi: jānodrošina, ka kritiskās infrastruktūras apsardze ir apmācīti un ir testējuši speciālos radiolīdzekļus un var tos pielietot incidenta gadījumā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Attiecīgi pirms speciālā radiolīdzekļa izmantošanas personāla apmācībām vai testēšanas kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs saskaņo ar SIA "Elektroniskie sakari" apmācību un testēšanas vietu, laiku, ilgumu un robežfrekvences, kā arī izstarotās jaudas līmeni un ārpusjoslas izstarojumu līmeni; kritiskās infrastruktūras apsardze ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc speciālā radiolīdzekļa izmantošanas, informē SIA "Elektroniskie sakari", veic tā izmantošanas darbību analīzi, ko iesniedz kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un, ja nepieciešams, kompetentajai valsts drošības iestādei, norādot speciālā radiolīdzekļa pielietošanas vietu, laiku un ilgumu, kā arī izmantoto frekvenču joslu.
Saskaņā ar Nacionālās drošības likums 22.2 panta 4.1 daļu, noteikumi Nr. 10 paredz, ka kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nosaka personāla pienākumus un uzdevumus attālināti vadāmo ierīču apdraudējuma un incidentu gadījumu risināšanā, tostarp A, B, C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izveidotā kritiskās infrastruktūras apsardzes uzdevumus, rīcības algoritmus un sadarbību ar personu, kas ir atbildīga par kritiskās infrastruktūras noturību un drošību.
Attiecīgi Apsardzes darbības likuma 19. panta piektajā daļā noteikts, ka A, B vai C kategorijas kritiskās infrastruktūras objekta apsardze, izmantojot speciālās ierīces, kas paredzētas attālināti vadāmas ierīces pārvietošanās pārtraukšanai, dara visu iespējamo kaitējuma mazināšanai apsargājamam kritiskās infrastruktūras objektam un citu personu drošības garantēšanai. Par katru speciālās ierīces izmantošanas gadījumu kritiskās infrastruktūras apsardze nekavējoties ziņo par attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta drošību atbildīgajai personai, Valsts policijai un savam tiešajam vadītājam. Ja nodarīts kaitējums cilvēka dzīvībai, veselībai vai mantai, saglabājama notikuma vieta pēc iespējas neskarta, bet, ja ir cietušie, viņiem nekavējoties sniedzama pirmā palīdzība un nodrošināma neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana.
Apsardzes darbības likuma 24. pants noteic, ka apsardzes komersanta pienākums ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atlīdzināt trešajām personām zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību. Savukārt 25. panta pirmā daļa tostarp noteic, ka apsardzes komersantam, kas reģistrēts reģistrā apsardzes pakalpojumu sniegšanai, ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par savas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai vai veselībai un nodarītajiem zaudējumiem trešo personu mantai. Attiecīgi trešās personas mantai nodarītie zaudējumi tiek novērtēti, ievērojot kompensācijas principu atbilstoši Apdrošināšanas līguma likumam un apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts, pusēm vienojoties (25. panta otrā daļa). Savukārt Apsardzes darbības likuma 25. panta trešā daļā noteikts zaudējumu atlīdzināšana, ja tie ir nodarīti vairākām personām un to apmērs pārsniedz apdrošināšanas līgumā (polisē) noteikto atbildības limitu nosaka Ministru kabinets, proti, Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumi Nr. 58 "Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu apsardzes darbībā" (turpmāk – noteikumi Nr. 58). Noteikumu Nr. 58 8. punkts noteic, ka apdrošināšanas limits ir vismaz 10 procenti no apsardzes komersanta gada apgrozījuma, bet ne mazāk kā 205 Latvijā noteiktās minimālās mēneša darba algas par vienu apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas periodā kopā. Šajā pantā minētās prasības neattiecas uz militārajiem bezpilota gaisa kuģiem. Kārtību, kādā atlīdzina kaitējumu trešajai personai vai tās mantai, ja to nodarījis militārais bezpilota gaisa kuģis, nosaka Ministru kabinets.
Iepriekš minētie normatīvie akti paredz, ka apsardzei, kas nodrošina A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras objekta drošību, ir jābūt vispārējai civiltiesiskai apdrošināšanai pret zaudējumiem, ko tie var radīt, pielietojot speciālos radiolīdzekļus kritiskā objekta infrastruktūrai, blakus esošajai teritorijai, videi, trešajām personām, kā arī kritiskās infrastruktūras objekta īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam būs jāuzņemas atbildību par speciālo radiolīdzekļu izmantošanas laikā radītajiem zaudējumiem trešajai personai vai tās mantai.
Problēmas apraksts
Pašlaik noteikumos Nr. 628 SIA "Elektroniskie sakari" nav noteiktas tiesības pielietot speciālos radiolīdzekļus, lai pārtrauktu bezpilota gaisa kuģa un tālvadības ierīces savienojuma signālu, lai novērstu kaitīgu radiotraucējumus, ja tā ir konstatējusi bezpilota gaisa kuģu izmantošanas gadījumus, kad to lietošana saistīta ar kaitīgu radiotraucējumu radīšanu, kas var apdraudēt valsts drošību, sabiedrisko kārtību, satiksmes drošību, kā arī cilvēku dzīvību, veselību un vidi.
SIA "Elektroniskie sakari", veicot Elektronisko sakaru likuma 6. panta pirmās daļas 11. punktā un noteikumos Nr. 215 noteiktos pienākumus kaitīgu radiotraucējumu novēršanai, ir konstatējusi bezpilota gaisa kuģu izmantošanas gadījumus, kad to lietošana saistīta ar kaitīgu radiotraucējumu radīšanu. Piemēram, gadījumos, kad bezpilota gaisa kuģu tālvadībai lieto frekvenču joslas (piemēram, 1,2 GHz frekvenču josla), kas Latvijas Republikā ir paredzētas tikai gaisa kuģniecības radiosakariem. Tādējādi šāda bezpilota gaisa kuģu izmantošana rada kaitīgus radiotraucējumus gaisa kuģniecības radiosakariem un apdraud gaisa satiksmes drošību, jo bezpilota gaisa kuģis, kura vadībai izmanto Latvijas Republikā neatļautas frekvenču joslas, atrodoties gaisā, var radīt kaitīgus radiotraucējumus pat 15–20 kilometru rādiusā.
Noteikumu Nr. 215 3. punkts noteic, ka radioiekārtu lietošanas uzraudzību veic SIA "Elektroniskie sakari", kas šo noteikumu izpratnē ir lietošanas uzraudzības institūcija.
Attiecīgi noteikumu Nr. 215 136. punkts noteic, ka, ja radioiekārta tiek lietota, pārkāpjot normatīvo aktu prasības radiofrekvenču spektra lietošanas jomā, vai traucējošās iekārtas radītie kaitīgie radiotraucējumi apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, kuģošanas vai gaisa satiksmes drošībai, cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi, lietošanas uzraudzības institūcijas pilnvarotās amatpersonas, iepriekš par to nebrīdinot iekārtas uzstādītāju, turētāju un lietotāju, ir tiesīgas jebkurā diennakts laikā piekļūt šādai radioiekārtai vai traucējošai iekārtai; pieprasīt šādas radioiekārtas vai traucējošas iekārtas darbības tūlītēju pārtraukšanu; veikt pasākumus, lai pārtrauktu šādas radioiekārtas vai traucējošas iekārtas darbību.
Pašlaik praksē SIA "Elektroniskie sakari" var operatīvi novērst kaitīgus radiotraucējumus, kurus rada bezpilota gaisa kuģi, kuru vadībai izmanto Latvijas Republikā neatļautas frekvenču joslas, tikai gadījumos, kad ir identificējams bezpilota gaisa kuģa tālvadības pilots, aicinot pilotu pārtraukt attiecīgās iekārtas lietošanu. Savukārt, ja bezpilota gaisa kuģa tālvadības pilots nav identificējams, piemēram, tiek izmantots FPV (First Person View vai "pirmās personas skats") bezpilota gaisa kuģis, kura vadība var tikt veikta bez tiešās redzamības, kā rezultātā bezpilota gaisa kuģa tālvadības pilots var atrasties vairāku kilometru attālumā no vadītā bezpilota gaisa kuģa, SIA "Elektroniskie sakari", nav tiesību izmantot speciālos radiolīdzekļus bezpilota gaisa kuģa lidojuma pārtraukšanai vai vadības pārņemšanai nolūkā pārtraukt nevēlamus radiosakarus, līdz ar to nav iespējams operatīvi novērst kaitīgus radiotraucējumus, kas, piemēram, gaisa kuģniecības radiosakariem ir kritiski svarīgi.
Ņemot vērā bezvadu tehnoloģiju attīstību, un nepieciešamību izvērtēt šo tehnoloģiju noturību pret ārējiem kaitīgiem ietekmes avotiem, tostarp signāla slāpēšanas iekārtu iedarbību, kas var apdraudēt valsts drošību, sabiedrisko kārtību, satiksmes drošību, kā arī cilvēku dzīvību, veselību un vidi, SIA "Elektroniskie sakari" noteikumos Nr. 628 ir nosakāmas tiesības izmantot speciālos radiolīdzekļus, lai pārtrauktu bezpilota gaisa kuģa un tālvadības ierīces savienojuma signālu.
SIA "Elektroniskie sakari", veicot Elektronisko sakaru likuma 6. panta pirmās daļas 11. punktā un noteikumos Nr. 215 noteiktos pienākumus kaitīgu radiotraucējumu novēršanai, ir konstatējusi bezpilota gaisa kuģu izmantošanas gadījumus, kad to lietošana saistīta ar kaitīgu radiotraucējumu radīšanu. Piemēram, gadījumos, kad bezpilota gaisa kuģu tālvadībai lieto frekvenču joslas (piemēram, 1,2 GHz frekvenču josla), kas Latvijas Republikā ir paredzētas tikai gaisa kuģniecības radiosakariem. Tādējādi šāda bezpilota gaisa kuģu izmantošana rada kaitīgus radiotraucējumus gaisa kuģniecības radiosakariem un apdraud gaisa satiksmes drošību, jo bezpilota gaisa kuģis, kura vadībai izmanto Latvijas Republikā neatļautas frekvenču joslas, atrodoties gaisā, var radīt kaitīgus radiotraucējumus pat 15–20 kilometru rādiusā.
Noteikumu Nr. 215 3. punkts noteic, ka radioiekārtu lietošanas uzraudzību veic SIA "Elektroniskie sakari", kas šo noteikumu izpratnē ir lietošanas uzraudzības institūcija.
Attiecīgi noteikumu Nr. 215 136. punkts noteic, ka, ja radioiekārta tiek lietota, pārkāpjot normatīvo aktu prasības radiofrekvenču spektra lietošanas jomā, vai traucējošās iekārtas radītie kaitīgie radiotraucējumi apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, kuģošanas vai gaisa satiksmes drošībai, cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi, lietošanas uzraudzības institūcijas pilnvarotās amatpersonas, iepriekš par to nebrīdinot iekārtas uzstādītāju, turētāju un lietotāju, ir tiesīgas jebkurā diennakts laikā piekļūt šādai radioiekārtai vai traucējošai iekārtai; pieprasīt šādas radioiekārtas vai traucējošas iekārtas darbības tūlītēju pārtraukšanu; veikt pasākumus, lai pārtrauktu šādas radioiekārtas vai traucējošas iekārtas darbību.
Pašlaik praksē SIA "Elektroniskie sakari" var operatīvi novērst kaitīgus radiotraucējumus, kurus rada bezpilota gaisa kuģi, kuru vadībai izmanto Latvijas Republikā neatļautas frekvenču joslas, tikai gadījumos, kad ir identificējams bezpilota gaisa kuģa tālvadības pilots, aicinot pilotu pārtraukt attiecīgās iekārtas lietošanu. Savukārt, ja bezpilota gaisa kuģa tālvadības pilots nav identificējams, piemēram, tiek izmantots FPV (First Person View vai "pirmās personas skats") bezpilota gaisa kuģis, kura vadība var tikt veikta bez tiešās redzamības, kā rezultātā bezpilota gaisa kuģa tālvadības pilots var atrasties vairāku kilometru attālumā no vadītā bezpilota gaisa kuģa, SIA "Elektroniskie sakari", nav tiesību izmantot speciālos radiolīdzekļus bezpilota gaisa kuģa lidojuma pārtraukšanai vai vadības pārņemšanai nolūkā pārtraukt nevēlamus radiosakarus, līdz ar to nav iespējams operatīvi novērst kaitīgus radiotraucējumus, kas, piemēram, gaisa kuģniecības radiosakariem ir kritiski svarīgi.
Ņemot vērā bezvadu tehnoloģiju attīstību, un nepieciešamību izvērtēt šo tehnoloģiju noturību pret ārējiem kaitīgiem ietekmes avotiem, tostarp signāla slāpēšanas iekārtu iedarbību, kas var apdraudēt valsts drošību, sabiedrisko kārtību, satiksmes drošību, kā arī cilvēku dzīvību, veselību un vidi, SIA "Elektroniskie sakari" noteikumos Nr. 628 ir nosakāmas tiesības izmantot speciālos radiolīdzekļus, lai pārtrauktu bezpilota gaisa kuģa un tālvadības ierīces savienojuma signālu.
Risinājuma apraksts
SIA "Elektroniskie sakari" ir radiofrekvenču spektra pārvaldītāja un uzraugošā iestāde Latvijas Republikā, kā arī pārstāv Latvijas Republikas intereses Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferencē (CEPT), kas koordinē elektronisko sakaru un radiofrekvenču politiku Eiropā, izstrādā rekomendācijas un lēmumus radiofrekvenču izmantošanas jomā un veicina elektronisko sakaru sistēmu savietojamību. SIA "Elektroniskie sakari" veiktie pētījumi un izstrādātās rekomendācijas sniedz būtisku ieguldījumu efektīvā un harmonizētā radiofrekvenču spektra izmantošanā Eiropā.
Ņemot vērā, bezvadu tehnoloģiju attīstību, SIA "Elektroniskie sakari" nepieciešams izvērtēt šo tehnoloģiju noturību pret ārējiem kaitīgiem ietekmes avotiem, tostarp signāla slāpēšanas iekārtu iedarbību, kas var apdraudēt valsts drošību, sabiedrisko kārtību, satiksmes drošību, kā arī cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Praktiskie pētījumi par signāla slāpēšanas iekārtu ietekmi uz dažādu radiosakaru dienestu darbību ir neatņemama sastāvdaļa, kuru veikšanai SIA "Elektroniskie sakari" paredzamas tiesības izmantot speciālos radiolīdzekļus.
SIA "Elektroniskie sakari" pārbauda pieteikumus par kaitīgiem radiotraucējumiem radiosakaru darbībā, tai skaitā publiskajiem elektronisko sakaru tīkliem, noskaidro šo traucējumu avotus un pieņem lēmumu par traucējumu novēršanu, nosaka pienākumus, kādi jāveic noteikumos Nr. 628 minētājām iestādēm, organizējot pasākumus, kas prasa paaugstinātas drošības nodrošināšanu, kā arī, lai atjauninātu tehniskās prasības speciālo radiolīdzekļu darbībai, lai speciālo radiolīdzekļu izmantošana neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību un neradītu personām materiālu kaitējumu.
Tādējādi projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 628 nosakot SIA "Elektroniskie sakari" tiesības izmanot speciālos radiolīdzekļus, lai novērstu kaitīgus radiotraucējumus, veiktu personāla apmācību un organizētu treniņus, testētu speciālos radiolīdzekļus un to ietekmi uz radiosakaru sistēmām. Attiecīgi ņemot vērā SIA "Elektroniskie sakari" kompetenci, projekts paredz noteikt SIA "Elektroniskie sakari" tiesības izmantot speciālos radiolīdzekļus uz laiku līdz trim stundām. Projekts arī paredz, ka SIA "Elektroniskie sakari" informē valsts drošības iestādes par gadījumiem, kad speciālie radiolīdzekļi izmantoti kaitīgu radiotraucējumu novēršanai.
Ņemot vērā, bezvadu tehnoloģiju attīstību, SIA "Elektroniskie sakari" nepieciešams izvērtēt šo tehnoloģiju noturību pret ārējiem kaitīgiem ietekmes avotiem, tostarp signāla slāpēšanas iekārtu iedarbību, kas var apdraudēt valsts drošību, sabiedrisko kārtību, satiksmes drošību, kā arī cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Praktiskie pētījumi par signāla slāpēšanas iekārtu ietekmi uz dažādu radiosakaru dienestu darbību ir neatņemama sastāvdaļa, kuru veikšanai SIA "Elektroniskie sakari" paredzamas tiesības izmantot speciālos radiolīdzekļus.
SIA "Elektroniskie sakari" pārbauda pieteikumus par kaitīgiem radiotraucējumiem radiosakaru darbībā, tai skaitā publiskajiem elektronisko sakaru tīkliem, noskaidro šo traucējumu avotus un pieņem lēmumu par traucējumu novēršanu, nosaka pienākumus, kādi jāveic noteikumos Nr. 628 minētājām iestādēm, organizējot pasākumus, kas prasa paaugstinātas drošības nodrošināšanu, kā arī, lai atjauninātu tehniskās prasības speciālo radiolīdzekļu darbībai, lai speciālo radiolīdzekļu izmantošana neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību un neradītu personām materiālu kaitējumu.
Tādējādi projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 628 nosakot SIA "Elektroniskie sakari" tiesības izmanot speciālos radiolīdzekļus, lai novērstu kaitīgus radiotraucējumus, veiktu personāla apmācību un organizētu treniņus, testētu speciālos radiolīdzekļus un to ietekmi uz radiosakaru sistēmām. Attiecīgi ņemot vērā SIA "Elektroniskie sakari" kompetenci, projekts paredz noteikt SIA "Elektroniskie sakari" tiesības izmantot speciālos radiolīdzekļus uz laiku līdz trim stundām. Projekts arī paredz, ka SIA "Elektroniskie sakari" informē valsts drošības iestādes par gadījumiem, kad speciālie radiolīdzekļi izmantoti kaitīgu radiotraucējumu novēršanai.
Problēmas apraksts
Pašlaik noteikumu Nr. 628 4. punkts noteic, ka speciālo radiolīdzekļu izmantošana var būt īslaicīga (uz laiku līdz trim diennaktīm) vai pastāvīga. Par īslaicīgu speciālo radiolīdzekļu izmantošanu atbild valsts drošības iestādes (Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Valsts drošības dienests) un Nacionālo bruņoto spēku Militārā policija un Nacionālie bruņotie spēki (5. punkts).
Savukārt noteikumu Nr. 628 8. punkts noteic, ka pastāvīga speciālo radiolīdzekļu izmantošana atļauta ieslodzījuma vietās un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās. To nodrošina attiecīgi Ieslodzījuma vietu pārvalde vai Valsts policija pēc tam, kad saņemts pozitīvs SIA "Elektroniskie sakari" atzinums par elektromagnētiskās saderības novērtēšanu speciālā radiolīdzekļa izmantošanai.
Ņemot vērā, ka ne Valsts policija, ne Ieslodzījumu vietu pārvalde līdz šim nav izmantojusi šo iespēju – pastāvīgi pielietot speciālos radiolīdzekļus, jo, veicot to testēšanu virs ieslodzījuma vietas un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietas, tika konstatēts, ka tas rada būtiskus radiofrekvenču traucējumus gan pašu iestāžu darbībai, gan citām institūcijām, traucējot to darbības nepārtrauktību un sabiedrībai kopumā, projekts paredz svītrot noteikumu Nr. 628 punktus, kuros ir noteikta pastāvīga speciālo radiolīdzekļu izmantošana.
Savukārt noteikumu Nr. 628 8. punkts noteic, ka pastāvīga speciālo radiolīdzekļu izmantošana atļauta ieslodzījuma vietās un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās. To nodrošina attiecīgi Ieslodzījuma vietu pārvalde vai Valsts policija pēc tam, kad saņemts pozitīvs SIA "Elektroniskie sakari" atzinums par elektromagnētiskās saderības novērtēšanu speciālā radiolīdzekļa izmantošanai.
Ņemot vērā, ka ne Valsts policija, ne Ieslodzījumu vietu pārvalde līdz šim nav izmantojusi šo iespēju – pastāvīgi pielietot speciālos radiolīdzekļus, jo, veicot to testēšanu virs ieslodzījuma vietas un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietas, tika konstatēts, ka tas rada būtiskus radiofrekvenču traucējumus gan pašu iestāžu darbībai, gan citām institūcijām, traucējot to darbības nepārtrauktību un sabiedrībai kopumā, projekts paredz svītrot noteikumu Nr. 628 punktus, kuros ir noteikta pastāvīga speciālo radiolīdzekļu izmantošana.
Risinājuma apraksts
Tādējādi, ņemot vērā problēmas aprakstā norādīto, projekts paredz svītrot no noteikumiem Nr. 628 normas, kas nosaka pastāvīgu speciālo radiolīdzekļu lietošanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Konceptuāli alternatīvi līdzekļi nav iespējami, jo ārkārtas un neatliekamās situācijās, kad ir apdraudēta sabiedriskā kārtība un drošība, noziedzīgu nodarījumu atklāšana, izmeklēšana un novēršana, valsts robežas drošība un kritiskā un publiskā infrastruktūra, ir nepieciešams pielietot speciālos radiolīdzekļus.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekts attiecas uz jebkuru personu, kuras īpašumā vai valdījumā ir bezpilota gaisa kuģis vai kura vēlas veikt bezpilota gaisa kuģa lidojumus.
Ņemot vērā, ka speciālo radiolīdzekļu izmantošanas mērķis ir ierobežot nevēlamus radiosakarus, pastāv iespēja, ka privātpersonām atsevišķos gadījumos var tikt traucēta elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamība vai privāta radiosakaru tīkla izmantošanas iespēja.
Ņemot vērā, ka speciālo radiolīdzekļu izmantošanas mērķis ir ierobežot nevēlamus radiosakarus, pastāv iespēja, ka privātpersonām atsevišķos gadījumos var tikt traucēta elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamība vai privāta radiosakaru tīkla izmantošanas iespēja.
Juridiskās personas
- Elektronisko sakaru komersanti
Ietekmes apraksts
Atsevišķos gadījumos elektronisko sakaru komersantiem, kas pakalpojumu sniegšanai izmanto radiofrekvenču spektru, var tikt apgrūtināta elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana. Mehānisms traucējumu minimizēšanai ir analoģisks kā privātpersonu gadījumā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošana tiks nodrošināta iesaistītajām institūcijām esošo finanšu līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Satiksmes ministrija, SIA "Elektroniskie sakari", Tieslietu ministrija, Valsts drošības dienests, Valsts policija, Valsts robežsardzeNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Ņemot vērā jautājuma steidzamību, sabiedrības līdzdalība par projektu nav paredzēta.
6.4. Cita informācija
Ņemot vērā jautājuma steidzamību, sabiedrības līdzdalība par projektu nav paredzēta.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts policija
- Valsts drošības dienests
- Valsts robežsardze
- Satversmes aizsardzības birojs
- Militārās izlūkošanas un drošības dienests
- SIA "Elektroniskie sakari"
- Ieslodzījuma vietu pārvalde
- Nacionālie bruņotie spēki, A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izveidotā kritiskās infrastruktūras apsardze
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Projekts paredz paplašināt Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Ieslodzījuma vietu pārvalde, A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izveidotā iekšējās drošības dienesta apsardzes vai apsardzes komersanta, kas sniedz apsardzes pakalpojumus attiecīgajā kritiskās infrastruktūras objektā, SIA "Elektroniskie sakari" tiesības.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
Jā
Projekts tiks īstenots esošo cilvēkresursu ietvaros.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi