Anotācija (ex-ante)

2023. gada 16. februārī Saeima pieņēma grozījumus ETL, cita starpā ETL 33. panta sestajā un septītajā daļā nosakot, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksas Ministru kabineta noteiktā kārtībā turpmāk tiek segtas no valsts budžeta, tādējādi ETL nostiprinot pastāvīgu risinājumu elektroenerģijas obligātā iepirkuma finansēšanai, kas neparedz turpmākus elektroenerģijas gala lietotāju OIK maksājumus. Attiecīgās likuma normas stājās spēkā 2023. gada 1. maijā. Ar projektu tiek nodrošināts normatīvais regulējums ETL paredzētā elektroenerģijas obligātā iepirkuma finansēšanas modeļa īstenošanai - kārtība, kādā no valsts budžeta sedz ar elektroenerģijas obligāto iepirkumu un ar garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistīto publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem. Ņemot vērā, ka publiskais tirgotājs finanšu līdzekļu maksājumus par elektroenerģijas obligāto iepirkumu un garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu veic uz aizņēmuma pamata, ir nepieciešams noteikt, kādā veidā un ar kādu regularitāti publiskā tirgotāja izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem tiek kompensēts no valsts budžeta līdzekļiem.

Ar projektu tiek veikti grozījumi ETL pakārtotajos Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 50), nodrošinot normatīvo regulējumu likumā noteiktā elektroenerģijas obligātā iepirkuma finansēšanas modeļa īstenošanai.

Projekts paredz, ka elektroenerģijas galalietotāji turpmāk vairs neveiks OIK maksājumus, attiecīgi no MK noteikumiem Nr. 50 tiek svītrota atsauce uz OIK maksājumiem un ar tiem saistīto OIK uzskaiti un pienākumu norēķināties ar publisko tirgotāju. Vienlaikus normatīvajā regulējumā tiek saglabātas OIK definīcijas, kā arī tās normas, kas attiecas uz OIK piemērošanu periodā, kurā elektroenerģijas gala lietotājam saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 50 tika noteikts pienākums veikt OIK maksājumus. Obligātā iepirkuma ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma un jaudas komponentes maksājumu radītos izdevumus segs publiskais tirgotājs no saviem ieņēmumiem, kas veidojas no darbības elektroenerģijas tirgos, elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu pārdošanas, kā arī valsts dotācijas obligātā iepirkuma un jaudas komponentes pieauguma ierobežošanai. Gadījumā, ja elektroenerģijas publiskā tirgotāja ar obligātā iepirkuma sistēmu saistītās izmaksas visā darbības periodā pārsniegs tā ieņēmumus, kas veidojas no darbības elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros, attiecīgo izmaksu pārsniegums, ieskaitot pievienotās vērtība nodokli, tiks segts no valsts budžeta līdzekļiem. Piešķirot publiskos līdzekļus elektroenerģijas publiskajam tirgotājam, tam komercdarbības valsts atbalsta noteikumu kontekstā netiks sniegtas ekonomiskās priekšrocības tirgū, jo tiks segtas tikai faktiskās izmaksas, kas saistītas ar deleģētās funkcijas izpildi.

Atbilstoši ETL 33. panta septītajā daļā noteiktajam pilnvarojumam projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 50 ar jaunu nodaļu, kurā tiek noteikta publiskā tirgotāja izmaksu pārsnieguma pār ieņēmumiem segšanas kārtība. Minētajā kārtībā cita starpā tiek noteikti termiņi, kādos publiskais tirgotājs sagatavo un iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojā informāciju un aprēķinu par izmaksu un ieņēmumu starpību no darbības elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros un aprēķinu pamatojošo informāciju, kā arī Būvniecības valsts kontroles biroja tiesības, īstenojot publiskā tirgotāja iesniegto aprēķinu pārbaudi.

Projekts noteic, ka, publiskā tirgotāja izmaksām no darbības elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros pārsniedzot ieņēmumus, publiskais tirgotājs aprēķinam pievieno rēķinu par publiskā tirgotāja izmaksu un ieņēmumu starpību (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli). 

Ņemot vērā līdz 2023. gada 30. aprīlim spēkā bijušo ETL regulējumu un uz tā pamata SPRK izdoto Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodiku, kā arī ar SPRK padomes 2022. gada 24. novembra lēmumu Nr. 263 "Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm no 2023. gada 1. janvāra", no 2023. gada 1. janvāra OIK nosakot 0 euro par megavatstundu, ir izvērtēts un secināts, ka par 2022. gadu publiskajam tirgotājam nav kompensējamo izmaksu, kas saistītas ar 2022. gadā īstenoto elektroenerģijas obligāto iepirkumu un garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Līdz ar to ir nepieciešams un ar projektu tiek paredzēts noteikt kārtību, kādā no valsts budžeta tiek kompensēts publiskā tirgotāja izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem par periodu no 2023. gada 1. janvāra. Ņemot vērā, ka publiskajam tirgotājam vairs nav ieņēmumu no galalietotājiem par OIK, publiskais tirgotājs maksājumus komersantiem obligātā iepirkuma ietvaros un par garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu īsteno uz finanšu līdzekļu aizņēmuma pamata. Jo ilgāks ir aizņēmuma termiņš, jo vairāk palielinās publiskā tirgotāja finanšu izmaksas, līdz ar to kā optimālākais risinājums ir izvēlēts izvērtēt publiskā tirgotāja izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem reizi ceturksnī, publiskajam tirgotājam iesniedzot informāciju par tā izmaksām un ieņēmumiem Būvniecības valsts kontroles birojam, kurš pēc tās pārbaudes no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā publiskā tirgotāja izrakstīto rēķinu par publiskā tirgotāja attiecīgā ceturkšņa izdevumu un ieņēmumu starpību. Ja saskaņā ar publiskā tirgotāja aprēķiniem attiecīgā ceturkšņa publiskā tirgotāja ieņēmumi pārsniedz izdevumus, publiskais tirgotājs rēķinu Būvniecības valsts kontroles birojam neizraksta, bet attiecīgais ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem tiek ieskaitīts nākamā ceturkšņa ieņēmumos.

Ņemot vērā, ka noteikumu projekta izstrāde notiek 2023. gada otrajā pusgadā, ar projektu tiek paredzēts papildināt MK noteikumus Nr. 50 ar pārejas normu, kas noteic, ka pirmo reizi publiskais tirgotājs informāciju par tā ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī rēķinu, ja tā izdevumi ir pārsnieguši ieņēmumus, iesniedz par visu 2023. gadu. Ņemot vērā ETL 33. panta sestajā daļā paredzēto, ka no valsts budžeta sedz ar elektroenerģijas obligāto iepirkumu un ar garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistīto publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem visā publiskā tirgotāja darbības periodā, projektā ietvertajos MK noteikumu Nr. 50 pārejas noteikumos tiek paredzēts, ka 2023. gada publiskā tirgotāja izdevumu un ieņēmumu starpības aprēķinā tiek iekļautas arī publiskā tirgotāja par iepriekšējiem gadiem neatgūtās finanšu izmaksas uz 2022. gada 31. decembri. Pēc šī vienreizējā aprēķina un informācijas iesniegšanas par 2023. gadu, kurā iekļautas arī neatgūtās finanšu izmaksas uz 2022. gada 31. decembri, turpmāk publiskajam tirgotājam informācija un aprēķins Būvniecības valsts kontroles birojam būs jāiesniedz tikai par aktuālā kalendārā gada kārtējo ceturksni.