Anotācija (ex-ante)

25-TA-2956: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma "Liepiņas" Gulbenē, Gulbenes novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 37. panta pirmās daļas 4.punkts, 44.panta astotās daļas 1. punkts, Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 7.punkts un piektā daļa.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā un Meža likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot par brīvu cenu valsts nekustamo īpašumu “Liepiņas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.5001 008 0112) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 5001 008 0112) 1,9860 ha platībā  - Gulbenē, Gulbenes novadā, tai skaitā zemes vienībā ietilpstošo valsts meža zemi 0,6711 ha platībā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Valsts ieņēmumu dienests ar 18.12.2024. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr. 4155R/24, ievērojot Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr.1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Vidzemes apgabaltiesas zvērinātas notāres Baibas Jaunbērziņas 2016. gada 23. septembra aktu Nr. 1956 par mantojuma lietas izbeigšanu un par mantojamās mantas atzīšanu par bezmantinieka mantu, nodeva nekustamo īpašumu “Liepiņas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.5001 008 0112) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 5001 008 0112) 1,9860 ha platībā  - Gulbenē, Gulbenes novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Civillikuma 416.panta pirmā daļa noteic, ka, ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij. 
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu Gulbenes pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000122008, lēmuma datums 17.02.2025.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst zemes vienība 1,9860 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 5001 008 0112) (turpmāk – Zemes vienība). Zemes lietošanas mērķis ir (0101) “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība”. Zemes lietošanas veidi: mežs - 0,6711 ha, krūmājs – 1,3149 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 1390 euro,
2) universālā kadastrālā vērtība 3972 euro.
Saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtība 2025.gadā ir 294 euro, izpirkšanas vērtība ir 294 euro.
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS reģistrēti apgrūtinājumi:
1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, platība 0,0063 ha;
2) ceļa servitūta teritorija, platība 0,00, bez mērvienības.
Saskaņā ar zemesgrāmatā esošo informāciju Nekustamajam īpašumam ir reģistrēta atzīme - noteiktas servitūta tiesības - piebraucamais ceļš pa zemes īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 5001 008 0111) "Kokari", Gulbene (Saskaņā ar zemesgrāmatā un NĪVKIS esošo informāciju nekustamā īpašuma adrese ir Raiņa iela, Gulbene, Gulbenes novads).
Saskaņā ar 18.12.2024. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr.4155R/24 pielikumu nekustamo īpašumu apsekojot dabā, pie tā nav iespējams nokļūt pa izbūvētu ceļu. Nekustamais īpašums ir nekopts, aizaudzis ar krūmājiem un kokiem. 
04.03.2025. noslēgts Zemes nomas līgums Nr. IEN/2025/261 ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību KarLux. Minētā līguma 2.1.apakšpunkts nosaka, ka līgums ir spēkā līdz Zemes vienības atsavināšanai, bet ne ilgāk kā līdz 20.02.2028. Zemes nomas līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā. Ņemot vērā minēto un Civillikuma 2126.pantā noteikto, ka zemesgrāmatā ierakstīts nomas līgums ir saistošs trešajām personām, atsavinot Nekustamo īpašumu, Zemes nomas līgums zaudēs savu spēku.
Gulbenes novada pašvaldība ar 24.02.2025. vēstuli Nr. GND/4.18/25/570 informē, ka:
1) Gulbenes novada 27.12.2018. saistošajos noteikumos Nr. 20 ,,Gulbenes novada teritorijas plānojums, Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa” nav noteiktas degradētās teritorijas;
2) uz Zemes vienības atsavināšanu nav attiecināmi likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta otrajā daļā minētie ierobežojumi;
3) ka Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punkta “a” apakšpunkts nosaka, ka zemes starpgabals ir publiskai personai piederošs zemesgabals, kura platība pilsētā ir mazāka par pašvaldības apstiprinātajos apbūves noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu apbūvei, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai. Saskaņā ar kadastra telpiskajiem datiem, Zemes vienībai nav piekļuves no koplietošanas ceļa. Atbilstoši grozījumiem  Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (stājās spēkā 03.07.2025.) minētajā normā aizstāti vārdi “nav iespējams nodrošināt pieslēgumu" ar vārdiem "nav nodrošināts pieslēgums";
4) atbilstoši Gulbenes novada 27.12.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 20 ,,Gulbenes novada teritorijas plānojums, Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa” (prot. Nr. 25, 29.§) Zemes vienībai teritorijas plānojumā atļautais izmantošanas veids ir Lauksaimniecības teritorija.
Ņemot vērā, ka piekļuves nodrošināšanai Zemes vienībai no koplietošanas ceļa ir nepieciešams šķērsot privātpersonai piederošo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 5001 008 0111) Raiņa ielā, Gulbenē, Gulbenes novadā, VNĪ ar 27.02.2025. vēstuli Nr. 2/9-3/1534 aicināja minētās zemes vienības īpašnieku noslēgt ceļa servitūta līgumu. Minētā persona parakstīja ceļa servitūta līgumu, bet pēc tam atteicās to ierakstīt zemesgrāmatā. 01.10.2025. noslēgts servitūta atcēlējlīgums Nr.IEN/2025/416-1.
Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 7.panta pirmajai daļai, visiem jaunveidojamiem zemes gabaliem, izņemot starpgabalus, nodrošina piekļuvi no pašvaldības ceļa vai ielas vai šā likuma 8.1 panta kārtībā noteikta pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas vai arī nodrošina piekļuvi no valsts autoceļa atbilstoši normatīvajiem aktiem par ceļu pievienošanu valsts autoceļiem. Ja tas nav iespējams, piekļuvi nodrošina pa servitūta ceļu vai pa projektētu servitūta ceļu pēc servitūta nodibināšanas. Privātīpašumā esošs ceļš vai iela nav uzskatāms par koplietošanas ceļu vai ielu spēkā esošā normatīvā regulējuma ietvaros. 
Senāta judikatūrā ir atzīts, ka atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu (sk. Senāta Civillietu departamenta 09.10.2013. sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Minētā tiesas atziņa atbilst Civillikuma 1235. pantā noteiktajam, ka no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t.i. valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās.
Konkrētajā gadījumā Nekustamajam īpašumam un tam kalpojošo nekustamo īpašumu zemesgrāmatās nav nodibināti ceļa servitūti, ierakstot tos zemesgrāmatā kā apgrūtinājumus, līdz ar to saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punkta “a” apakšpunktā noteikto, Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība ir uzskatāma par zemes starpgabalu, un ir atsavināma, ievērojot Atsavināšanas likuma 44.panta astoto daļu, ņemot vērā, ka tai nav nodrošināta tieša piekļuve koplietošanas ielai.
Zemkopības ministrija 28.10.2024. vēstulē Nr. 3.4-11e/1867/2024 informē, ka tā kā Zemes vienība atrodas Gulbenes pilsētā, tā nerobežojas ar Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” apsaimniekošanā esošo valsts zemi, esošajā situācijā tai nav nodrošināta piekļuve, tajā atrodas īpaši aizsargājama biotopa platība, kā arī saskaņā ar spēkā esošo Gulbenes novada teritorijas plānojumu Nekustamā īpašuma daļai noteikts teritorijas ar īpašiem noteikumiem statuss – nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija, no meža apsaimniekošanas viedokļa Zemes vienību nav lietderīgi pārņemt Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā.
Gulbenes novada pašvaldība 24.02.2025. vēstulē Nr. GND/4.18/25/570 informē, ka Zemes vienība nav nepieciešama Pašvaldību likuma 4. punktā norādīto autonomo funkciju īstenošanai.
30.12.2024. VNĪ saņemta piegulošā nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.5001 008 0111) Raiņa ielā, Gulbenē, Gulbenes novadā, īpašnieka elektroniskā pasta vēstule ar lūgumu sniegt informāciju par Zemes vienības iegādi vai nomu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieku, bezīpašnieka, konfiscētu vai atmestu mantu un veido domājamās daļas vai nerobežojas ar valsts īpašumu, vai atrodas pilsētu vai ciemu teritorijā, vai pie tās nav piekļuves, vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Atbilstoši Gulbenes novada pašvaldības teritorijas plānojumam lauksaimniecības zemēs jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība ir 2 ha, līdz ar to Zemes vienības sadale nav iespējama.
Tā kā Zemes vienība ir uzskatāma par valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieka mantu, pie tā nav piekļuves, tā atrodas pilsētas teritorijā un valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, ievērojot Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 7.punktu, tās atsavināšanu var atļaut ar Ministru kabineta rīkojumu.
Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 7.punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta astotās daļas 1.punktu zemes starpgabalu, kuram nav nodrošināts pieslēgums koplietošanas ielai (ceļam), vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt zemes starpgabala kopīpašniekam vai tam zemesgabala īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, Zemes vienībai piegul šādas zemes vienības:
1) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 5001 008 0111), kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.5001 008 0111) Raiņa ielā, Gulbenē, Gulbenes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Gulbenes pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.790 nostiprinātas privātpersonai;
2) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 5001 008 0113), kas ietilpst nekustamā īpašuma “Liepkalni-1” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.5001 008 0113) Raiņa ielā, Gulbene, Gulbenes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Gulbenes pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000077750 nostiprinātas privātpersonai;
3) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 5001 008 0174), kas ietilpst nekustamā īpašuma “Valme” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.5001 008 0122) Gulbene, Gulbenes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Gulbenes pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.00000624808 nostiprinātas Gulbenes novada pašvaldībai.
Nekustamā īpašuma atsavināšanā ir jāpiemēro Atsavināšanas likuma 44.panta astotā daļa, kā ar Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkts (mantas pārdošana par brīvu cenu, kas ir vienāda ar nosacīto cenu, ja nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona). 
Ņemot vērā minēto, Nekustamais īpašums ir atsavināms pirmpirkuma tiesīgajām personām - piegulošo nekustamo īpašumu īpašniekiem Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteikto apgrūtinājumu, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot minēto nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīts, ka atbilstoši Dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozolos” esošajai informācijai Zemes vienībā atrodas īpaši aizsargājama biotopa platība. Līdz ar to, Nekustamā īpašuma ieguvējam būs saistoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma nosacījumi, kā arī 02.05.2012. Ministru kabineta noteikumu Nr.308 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi” 3.3.apakšpunktā noteiktais ierobežojums (3.3.Mežu var ieaudzēt sējot vai stādot – teritorijās, kas nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētas Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā valsts reģistrā kā īpaši aizsargājami biotopi vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes.)
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot rīkojuma projektā minēto Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Pirmpirkuma tiesīgo personu atbilstība likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktajiem ierobežojumiem darījumos ar zemes īpašumiem tiks vērtēta brīdī, kad pretendenti ir iesnieguši pieteikumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā “Pašreizējā situācija”
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā  Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Nekustamo īpašumu atsavināšanā ir jāpiemēro Atsavināšanas likuma 44.panta astotā daļa, kā arī Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkts (mantas pārdošana par brīvu cenu, kas ir vienāda ar nosacīto cenu, ja nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona). 
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 37.panta piektajai daļai, ja nekustamo īpašumu pārdod par brīvu cenu šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), nosūta tām atsavināšanas paziņojumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37.panta sesto daļu, ja pēc šā panta piektajā daļā minētā atsavināšanas paziņojuma saņemšanas tajā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no atsavināšanas paziņojuma nosūtīšanas dienas, pirkt nekustamo mantu piesakās vairākas personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, rīkojama izsole starp šīm personām.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam  – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamo īpašumu pircējiem noteikts, izvērtējot nekustamo īpašumu pircēju pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamo īpašumu pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma piegulošo zemes vienību īpašnieki, tai skaitā fiziskas personas, kurām piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kuras vēlas iegādāties valsts Nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma piegulošo zemes vienību īpašnieki, tai skaitā juridiskas personas, kurām piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kuri vēlas iegādāties valsts Nekustamo īpašumu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm. 
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu ministrija
  • VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un VNĪ.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic  projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi