24-TA-463: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 61 "Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” (turpmāk - noteikumu projekts) izstrādāts Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.novembra Direktīvas (ES) 2021/2167 par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES (turpmāk – Direktīva 2021/2167) piemērošanas nodrošināšanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir paplašināt parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju tiesības pieprasīt ar parāda atgūšanu saistītos izdevumus no aizņēmēja (fiziskas personas), kura saistības izriet no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma, kas par tādu uzskatāms Direktīvas 2021/2167 izpratnē.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2021.gada 28.decembrī spēkā stājās Direktīva 2021/2167, ar ko tiek izveidots regulējošais ietvars kredīta apkalpotājiem un ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu kredīta pircējiem attiecībā uz tādām kredītlīgumā ietverto kreditoru tiesībām vai kredītlīgumu, kas noslēgts ar ES reģistrētu kredītiestādi. Tāpat tiek paredzēta arī papildus paātrinātas ārpustiesas izpildes procedūra, kas vērsta pret nodrošinātiem kredītlīgumiem, kuri ir noslēgti starp kreditoriem un aizņēmējiem un nodrošināti ar ķīlu.
Direktīvas 2021/2167 32.panta 1.punkts paredz, ka dalībvalstis līdz 2023.gada 29.decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.
Saskaņā ar Direktīvas 2021/2167 1.pantu tiek noteiktas prasības kredītu apkalpotājiem, kas kredītu pircēja vārdā apkalpo ienākumus nenesošā kredītlīgumā paredzētas kreditora tiesības vai pašu ienākumus nenesošu kredītlīgumu, kuru izdevusi Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) dibināta kredītiestāde, kā arī prasības kredītu pircējiem, kas pērk ienākumus nenesošā kredītlīgumā paredzētas kreditora tiesības vai pašu ienākumus nenesošu kredītlīgumu, kuru izdevusi ES dibināta kredītiestāde.
Ievērojot Direktīvas 2021/2167 preambulas 20. un 21.punktā noteikto, kā arī atbilstoši Direktīvas 2021/2167 10.panta 1.punkta "g" apakšpunktam kredītu apkalpotājam ir pienākums aizņēmējam adresētajā paziņojumā ietverama informācija par summu, kas ir maksājama kā kapitāls, procenti, maksas un citas atļautas izmaksas.
Šobrīd Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumi Nr.61 "Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.61) paredz parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam tiesības pieprasīt atlīdzināt pamatotus parāda atgūšanas izdevumus tikai parādniekam, cita starpā vienlaikus paredzot ar parāda atgūšanu saistīto izdevumu pieļaujamo apmēru.
Ņemot vērā minēto, ar grozījumiem MK noteikumos Nr.61 tiek paplašinātas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju tiesības pieprasīt ar parāda atgūšanu saistītos izdevumus no aizņēmēja (fiziskas personas), kura saistības izriet no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma, kas par tādu uzskatāms likumprojekta “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” (turpmāk - Likumprojekts) (23-TA-2997) 1.panta 6.punkta izpratnē.
Direktīvas 2021/2167 32.panta 1.punkts paredz, ka dalībvalstis līdz 2023.gada 29.decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.
Saskaņā ar Direktīvas 2021/2167 1.pantu tiek noteiktas prasības kredītu apkalpotājiem, kas kredītu pircēja vārdā apkalpo ienākumus nenesošā kredītlīgumā paredzētas kreditora tiesības vai pašu ienākumus nenesošu kredītlīgumu, kuru izdevusi Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) dibināta kredītiestāde, kā arī prasības kredītu pircējiem, kas pērk ienākumus nenesošā kredītlīgumā paredzētas kreditora tiesības vai pašu ienākumus nenesošu kredītlīgumu, kuru izdevusi ES dibināta kredītiestāde.
Ievērojot Direktīvas 2021/2167 preambulas 20. un 21.punktā noteikto, kā arī atbilstoši Direktīvas 2021/2167 10.panta 1.punkta "g" apakšpunktam kredītu apkalpotājam ir pienākums aizņēmējam adresētajā paziņojumā ietverama informācija par summu, kas ir maksājama kā kapitāls, procenti, maksas un citas atļautas izmaksas.
Šobrīd Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumi Nr.61 "Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.61) paredz parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam tiesības pieprasīt atlīdzināt pamatotus parāda atgūšanas izdevumus tikai parādniekam, cita starpā vienlaikus paredzot ar parāda atgūšanu saistīto izdevumu pieļaujamo apmēru.
Ņemot vērā minēto, ar grozījumiem MK noteikumos Nr.61 tiek paplašinātas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju tiesības pieprasīt ar parāda atgūšanu saistītos izdevumus no aizņēmēja (fiziskas personas), kura saistības izriet no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma, kas par tādu uzskatāms likumprojekta “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” (turpmāk - Likumprojekts) (23-TA-2997) 1.panta 6.punkta izpratnē.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumi Nr.61 paredz parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam tiesības pieprasīt atlīdzināt pamatotus parāda atgūšanas izdevumus tikai parādniekam.
Ņemot vērā, ka ar likumprojektu “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” (23-TA-2997) tiek paplašināts parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbības apjoms, dodot iespēju iesaistīties ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanā, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus uz minētā likuma pamata izdotajos MK Noteikumos Nr.61, paplašinot tiesības pieprasīt ar parāda atgūšanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu aizņēmējam (fiziska persona), kura saistības izriet no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma, kas par tādu uzskatāms Likumprojekta 1.panta 6.punkta izpratnē. Tādējādi atbilstoši Direktīvas 2021/2167 10.panta 1.punkta "g" apakšpunktam aizņēmējam adresētajā paziņojumā ietverama informācija par summu, kas ir maksājama kā kapitāls, procenti, maksas un citas atļautas izmaksas.
Ņemot vērā, ka ar likumprojektu “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” (23-TA-2997) tiek paplašināts parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbības apjoms, dodot iespēju iesaistīties ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanā, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus uz minētā likuma pamata izdotajos MK Noteikumos Nr.61, paplašinot tiesības pieprasīt ar parāda atgūšanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu aizņēmējam (fiziska persona), kura saistības izriet no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma, kas par tādu uzskatāms Likumprojekta 1.panta 6.punkta izpratnē. Tādējādi atbilstoši Direktīvas 2021/2167 10.panta 1.punkta "g" apakšpunktam aizņēmējam adresētajā paziņojumā ietverama informācija par summu, kas ir maksājama kā kapitāls, procenti, maksas un citas atļautas izmaksas.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, ar grozījumiem MK noteikumos Nr.61 tiek paplašinātas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju tiesības pieprasīt ar parāda atgūšanu saistītos izdevumus no aizņēmēja (fiziskas personas), kura saistības izriet no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma, kas par tādu uzskatāms Likumprojekta 1.panta 6.punkta izpratnē.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- aizņēmēji
Ietekmes apraksts
Tiesību akta projektā ietvertais tiesiskais regulējums paredz parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējam tiesības piemērot spēkā esošo prasību par parāda atgūšanas izdevumus aizņēmējiem (fiziskas personas), kura saistības izriet no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma, kas par tādu uzskatāms Likumprojekta 1.panta 7.punkta izpratnē.
Juridiskās personas
- parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzēji
Ietekmes apraksts
Tiesību akta projektā ietvertais tiesiskais regulējums paplašina parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju tiesības pieprasīt ar parāda atgūšanu saistītos izdevumus no aizņēmēja (fiziskas personas), kura saistības izriet no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma, kas par tādu uzskatāms Likumprojekta 1.panta 6.punkta izpratnē.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā" (23-TA-2997)
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts izstrādāts Direktīvas 2021/2167 piemērošanas nodrošināšanai.
Ņemot vērā minēto, ar šo likumprojektu tiek veikti grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā, papildinot 1.pantu ar no Direktīvas 2021/2167 izrietošiem terminiem, 2.panta "b" punktu, 3.pantu ar astoto daļu, 4.panta otro un trešo daļu, 5.panta pirmo daļu, 7.pantu ar (1)1 daļu, 9.panta pirmo un otro daļu, 10.panta pirmo un otro daļu, 11.panta pirmo un otro daļu, kā arī papildinot Likumu ar jaunām nodaļām - VI nodaļa “Ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošana un uzraudzība” (izvirza prasības sadarbībai starp parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju, kredītu pircēju, ārpakalpojumu sniedzēju, kā arī nosaka saturu aizņēmējam adresējamā informatīvajā paziņojumā); VII nodaļa “No ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietoša parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšana pārrobežā” (prasības par pakalpojumu sniegšanu uzņēmējā dalībvalstī); VIII nodaļa “Kredītu pircējs” (satur atbilstības prasības, informēšanas pienākumu gan attiecībā pret parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju, gan uzraudzības iestādi) un visbeidzot papildināt Pārejas noteikumus ar 7.punktu.
Ņemot vērā minēto, ar šo likumprojektu tiek veikti grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā, papildinot 1.pantu ar no Direktīvas 2021/2167 izrietošiem terminiem, 2.panta "b" punktu, 3.pantu ar astoto daļu, 4.panta otro un trešo daļu, 5.panta pirmo daļu, 7.pantu ar (1)1 daļu, 9.panta pirmo un otro daļu, 10.panta pirmo un otro daļu, 11.panta pirmo un otro daļu, kā arī papildinot Likumu ar jaunām nodaļām - VI nodaļa “Ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošana un uzraudzība” (izvirza prasības sadarbībai starp parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju, kredītu pircēju, ārpakalpojumu sniedzēju, kā arī nosaka saturu aizņēmējam adresējamā informatīvajā paziņojumā); VII nodaļa “No ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietoša parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšana pārrobežā” (prasības par pakalpojumu sniegšanu uzņēmējā dalībvalstī); VIII nodaļa “Kredītu pircējs” (satur atbilstības prasības, informēšanas pienākumu gan attiecībā pret parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju, gan uzraudzības iestādi) un visbeidzot papildināt Pārejas noteikumus ar 7.punktu.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumos Nr.64 “Parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas kārtība” (24-TA-432)
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 64 “Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība” izstrādāts Direktīvas 2021/2167 13.panta 2.punkta "b" - "f" apakšpunkta, 3.punkta, 5.punkta, 22.panta 1.punkta “c” un “g” apakšpunkta piemērošanas nodrošināšanai.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021L2167
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.novembra Direktīva (ES) 2021/2167 par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES.
Apraksts
Skat.5.4.1.tabulu.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.novembra Direktīva (ES) 2021/2167 par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 10.panta 1.punkta "g" apakšpunkts
Noteikumu projekta 1-5.punkts (Noteikumu 2., 3.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīva 2021/2167 neierobežo dalībvalsti piemērot jau esošu regulējumu, kas piemērojams uz subjektiem, kā arī transponējot Direktīvu nav ierobežotas tiesības piemērot stingrāku jau esošu regulējumu, piemēram, kā tas ir minēts Direktīvas 2021/2167 preambulas 17., 18., 19., 21., 23., 24., 25., 28., 29.punktā. Proti, transponējot Direktīvas 2021/2167 normas, ir izmantota rīcības brīvība noteikt kompetento iestādi, paplašinot tai uzraudzības funkciju.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Ārpustiesas Parādu Atguvēju Asociācija"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/4d53718a-d860-478f-bf0e-c1e33be3ccc8
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saņemts Latvijas Tirgotāju Asociācijas viedoklis, ierosināt noteikt ierobežojumu kopējām parāda piedziņas izmaksām, ne vairāk par parāda summu.
Minētais priekšlikums tiks vērtēts, plānojot turpmākus normatīvo aktu grozījumus.
Minētais priekšlikums tiks vērtēts, plānojot turpmākus normatīvo aktu grozījumus.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Paplašinātas tiesības īstenot uzraudzību pār ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas procesā iesaistītajiem subjektiem.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi