23-TA-2567: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2023. gada budžeta sagatavošanas procesā tika atbalstīts prioritārais pasākums “Ārpusģimenes aprūpes atbalsta pakalpojumu pilnveide, tai skaitā bērniem īpašās situācijās”, kā rezultātā likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" pavadošo likumu paketē tika virzīts un atbalstīts Saeimā 2023. gada 8. martā likums “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (turpmāk – SPSPL), kas paredz no 2024. gada 1. janvāra noteikt, ka ārpusģimenes aprūpē esošie bērni un adoptētie, kuriem ar tiesas spriedumu atcelta adopcija, pēc pilngadības sasniegšanas, var saņemt atbalsta pasākumus. Pamatojoties uz to, ka saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, pašvaldību sociālajam dienestam ir jāizvērtē ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu vajadzības un jāsniedz konkrētam bērnam mērķēts atbalsts, Labklājības ministrija (turpmāk – ministrija) sniedza priekšlikumu, sākot ar 2024. gadu īstenot 2023.-2025. gada prioritārā pasākuma “Ārpusģimenes aprūpes atbalsta pakalpojumu pilnveide, tai skaitā bērniem īpašās situācijās” ietvaros jaunu apakšpasākumu “Nodrošināts bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu atbalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc pilngadības sasniegšanas”. 2024. gada 29. februārī Saeimā pieņemts grozījums SPSPL, kurš paredz 13. panta pirmo daļu papildināt ar 15. punktu, nosakot, ka Ministru kabinets nosaka valsts atbalsta apmēru, kritērijus tā noteikšanai un valsts atbalsta piešķiršanas kārtību pašvaldībām, kuras nodrošina pakalpojumus un atbalstu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta septītajā daļā minētajām ārpusģimenes aprūpē bijušajām personām un astotajā daļā minētajām personām.
Ar 2023. gada 7. decembra grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā (likumprojekts Nr. 408/Lp14) no 2024. gada 1. janvāra paredzēta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nosaukuma maiņa uz "Bērnu aizsardzības centrs".
Ar 2023. gada 7. decembra grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā (likumprojekts Nr. 408/Lp14) no 2024. gada 1. janvāra paredzēta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nosaukuma maiņa uz "Bērnu aizsardzības centrs".
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr. 857 izstrādāti, lai sniegtu atbalsta pasākumus pēc pilngadības sasniegšanas ārpusģimenes aprūpē bijušajiem bērniem un adoptētajiem bērniem, kuriem ar tiesas spriedumu atcelta adopcija, un saskaņā ar “Grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā” no 2024.gada 1.janvāra mainīts Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nosaukums uz "Bērnu aizsardzības centrs".
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Bērnu tiesību aizsardzības likuma (turpmāk - BTAL) 27. pants paredz, ka, šķirot bērnu no ģimenes, viņam tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē. Primāri bērnam tiek nodrošināta iespēja augt pie aizbildņa vai audžuģimenē, un ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē nodrošina, ja konkrētajam bērnam aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē nav iespējama.
2018.gada 1.jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta 2018.gada 26.jūnija noteikumi Nr.355 „Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi” (turpmāk – Atbalsta centra noteikumi), kuri nosaka, ka atbalsta sniegšanu audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm no 2018.gada 1.jūlija nodrošina ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri (turpmāk - atbalsta centrs). Savukārt no 2019.gada 1.janvāra atbalsta centri uzsāka atbalsta sniegšanu arī adoptētājiem, aizbildņiem un viesģimenēm. Atbalsta centru mērķis ir nodrošināt pasākumu kopumu, kas veicina bez vecāku gādības palikušu bērnu labklājību, drošību, patstāvību, kā arī audžuģimeņu, jo īpaši specializēto audžuģimeņu, un adoptētāju, aizbildņu un viesģimeņu skaita pieaugumu. Bez tā, atbalsta centri īsteno psiholoģiskā atbalsta sniegšanu un atbalsta grupu organizēšanu audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem un viesģimenēm, kā arī izstrādā mācību programmas un organizē mācības aizbildņiem, audžuģimenēm, specializētajām audžuģimenēm un potenciālajiem adoptētājiem.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 42.panta pirmo daļu, ārpusģimenes aprūpi izbeidz, kad bērna vecāku ģimenē tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi bērna attīstībai vai arī viņš ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Ilgāka bērna atstāšana aprūpes iestādē, pie aizbildņa vai audžuģimenē pieļaujama līdz mācību gada beigām, ja bērns turpina mācības. Proti, bērnam sasniedzot 18 gadu vecumu, tiek izbeigta ārpusģimenes aprūpe un uzsākta patstāvīga dzīve.
Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam norādīts, ka ir vērtējams jautājums par iespējām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem un jauniešiem uzturēties ārpusģimenes aprūpē līdz 24 gadu vecumam, ja pats jaunietis, izvērtējot savu sagatavotību un individuālos resursus ir izteicis šādu vēlmi.
Bez tam, saskaņā ar OECD 2022.gada publikāciju “Palīdzība aprūpes atstājējiem”, lielākajā daļā valstu jauniešiem ir iespēja palikt pēcaprūpē un saņemt dažāda veida atbalstu līdz 21, 24 gadu vai pat lielākam vecumam. Piemēram, Latvijai tuvākās valstīs, tādās kā Lietuva, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Austrija jaunieši pēcaprūpē var palikt līdz 21 gada vecumam, bet Somijā, Turcijā, Polijā līdz pat 25 gadu vecumam.
Veicot daudzkārt padziļinātāku ārvalstu, tai skaitā, bet ne tikai, tuvāko kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas, pieredzes izpēti par pēcārpusģimenes aprūpes atbalsta nodrošināšanu bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, secināts, ka gandrīz visās valstīs tiek īstenota pēcārpusģimenes aprūpe. Bērniem pēc pilngadības sasniegšanas tiek nodrošināta virkne pakalpojumu, tai skaitā dzīvesvieta, lai pēc iespējas vieglāk noritētu jaunieša patstāvīgās dzīves uzsākšana. Iepazīstoties un analizējot vairākus gadus ilgušo ārvalstu pieredzi, secināts, ka lielāka nozīme ir nevis bērna palikšanai konkrētā dzīvesvietā, bet gan atbalstam, kas apmierina bērna individuālās vajadzības, atbalsta personai, kurai jaunietis var uzticēties, kura pavadīs, dos padomus un ieteikumus dažādu sadzīvisku jautājumu risināšanā. Bez tam jaunietim ir svarīgs ne tikai praktiskais un emocionālais atbalsts, bet arī juridiskais atbalsts, socializācija un integrēšanās sabiedrībā, tās procesos.
Valsts kontrole 2019.gada revīzijas ziņojumā “Atņemta bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības izaugt ģimenē” norāda, ka bērniem, it īpaši tiem, kas ārpusģimenes aprūpi saņēma aprūpes iestādē, bieži vien trūkst prasmju un zināšanu, kā cīnīties par savām tiesībām atbalsta saņemšanai, kas tiem pienākas sociālo garantiju veidā, jo īpaši tas attiecas uz nodrošināšanu ar dzīvojamo platību. Tāpēc normatīvajos aktos paredzētais atbalsts galvenokārt tiek nodrošināts, tikai izmaksājot Ministru kabineta noteikumos paredzētos vienreizējos pabalstus. Bet tādi nozīmīgi atbalsta veidi kā tiesības uz pašvaldības nodrošinātu dzīvojamo platību un psihosociālu atbalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai bieži vien izpaliek. Tāpēc atbalsta trūkuma dēļ bērns bieži vien atgriežas tajā sociālajā vidē, no kuras tika šķirts, tā veicinot nabadzības un sociālās atstumtības riskus.
Tāpat arī Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas izstrādātajās vadlīnijās jauniešu sagatavošanai patstāvīgai dzīvei secināts, ka jauniešu, kuri agri uzsāk patstāvīgu dzīvi, vidū daudz biežāk novēro augstāku bezdarba līmeni, zemāku izglītības līmeni, zemāku izglītības un apmācības turpināšanas iespēju pieejamību, finansiālu un materiālu trūkumu, bezpajumtniecību, daudz augstākus jaunu cilvēku mirstības rādītājus, sliktāku garīgās veselības un fiziskās labsajūtas stāvokli, grūtniecību pusaudžu vecumā, iesaisti noziedzīgās darbībās vai saskarsmi ar tām.
Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 11. punktu pašvaldību autonomā funkcija ir īstenot bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzību. Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir definēti konkrēti pašvaldību pienākumi bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā piemēram 66. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteikts, ka pašvaldība sniedz palīdzību un atbalstu ģimenēm, kurās ir bērni, garantējot ikvienam pašvaldības teritorijā dzīvojošam bērnam pajumti, siltumu, apģērbu un vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu uzturu, kā arī nodrošina ārpusģimenes aprūpi tiem bērniem, kuriem uz laiku vai patstāvīgi nav savas ģimenes vai kurus viņu pašu interesēs nedrīkst atstāt šajā ģimenē. Tāpat pašvaldības atbildībā ir nodrošināt bērna tiesības iegūt vispārējo vidējo izglītību un sniegt bērniem palīdzību arodapmācībā. Lai īstenotu pašvaldību kompetenci, pašvaldībām ir tiesības veidot institūcijas un iestādes, ar kuru starpniecību nodrošināt likumos noteikto funkciju izpildi, ievērojot pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju, jo īpaši, bērnu intereses un tiesības. Lai iestādēs esošie bērni pēc pilngadības sasniegšanas netiktu diskriminēti attiecībā uz alternatīvā ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, pašvaldībai ir jānodrošina jauniešiem, kuri sasniedz 18 gadu vecumu un izsaka vēlmi turpināt uzturēties iestādē, šāda iespēja.
Latvijā bērna vecums, līdz kuram viņš var uzturēties audžuģimenēs vai pie aizbildņiem ir viens no zemākajiem Eiropā, ko pierāda arī OECD 2022. gadā veiktais pētījums "Assisting Care Leavers: Time for Action”. Diskusijās ar atbalsta centru pārstāvjiem jau vairākus gadus izskan aicinājums tik strauji, kā tas notiek šobrīd, nepārtraukt jaunietim atbalstu no uzticamā pieaugušā, lai palīdzētu jaunietim attīstīt prasmes un resursus, kas nepieciešami patstāvīgas dzīves uzsākšanai. Tas ietver palīdzību atbalsta tīkla izveidē, finanšu un budžeta pārvaldības pratības nostiprināšanu, mērķtiecīgu izglītības ieguvi, kas visi kopā ievērojami samazina dažādu risku, t.sk. jauniešu nabadzības risku iestāšanos nākotnē. Balstoties uz sociāli un ekonomiski līdzīgu Eiropas Savienības valstu pieredzi, secināms, ka, lai sasniegtu bērna emocionālo un garīgo briedumu, finansiālo stabilitāti un spēju tikt galā ar ikdienas dzīves pienākumiem, jāturpina ārspusģimenes aprūpē esošo bērnu atbalstīšana arī pēc pilngadības sasniegšanas līdz viņa 21 gadu vecuma sasniegšanai vai līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja jaunietis mācās, un jāveido tāda atbalsta sistēma, kurā jaunietis uzsākot patstāvīgu dzīvi, saņem papildus pakalpojumus savas patstāvības nostiprināšanai.
Pilngadība ir juridiski noteikts vecums un saskaņā ar Civillikuma 1408. panta nosacījumiem, rīcībspēja trūkst nepilngadīgajiem, kas nozīmē, ka sasniedzot pilngadību, jaunietis iegūst rīcībspēju – tiesības un prasmes pieņemt lēmumu, proti, jaunietis var izvēlēties uzsākt patstāvīgu dzīvi vai turpināt atrasties ārpusģimenes aprūpē. Tiesību rašanās gan automātiski neveicina prasmju un spēju attīstību vai brieduma pakāpi, līdz ar to, ja jaunietis ir izteicis pamatotu vēlmi un, saskaņā ar pašvaldības sociālo darbinieku veikto izvērtējumu, tas atbilst viņa vislabākajām interesēm, ir paredzēts sniegt mērķētu atbalstu, kas nodrošinās ātrāku jaunieša sagatavošanu patstāvīgas dzīves uzsākšanai un saudzīgāku pāreju uz patstāvīgu dzīvi.
Lai nodrošinātu to, ka veidojot šo sistēmu tajā tiek paredzēti atbalsta veidi, kuri ir pamatojami kā bērnu situāciju uzlabojoši, nepieciešams un respektējams pašu jauniešu viedoklis un redzējums. Latvijas bērnu labklājības tīkls 2023. gadā veica apjomīgu darbu ārpusģimenes aprūpē esošo un bijušo jauniešu viedokļu noskaidrošanai, kas sevī ietvēra intervijas ar dažāda vecuma un dažādās ārpusģimenes aprūpes formās esošiem jauniešiem, t.sk. ievērojot reģionalitātes principu. Pētījuma mērķis bija apzināt audžuģimeņu un aizbildņu pieredzi, jauniešu vajadzības un sagatavot rekomendācijas Labklājības ministrijai atbalsta sistēmas uzlabošanai. Fokusgrupās tika noskaidrots, ka pēc pilngadības sasniegšanas bērnu lielākais izaicinājums, neizpratne un nedrošība ir saistīta ar patstāvīgās dzīves uzsākšanu 18 gadu vecumā - vienam. Tas ietver bažas, ka nesaņems finansiālu, praktisku un emocionālu atbalstu, nedrošību palikt pilnīgi vienam, nepiederīgam un nevajadzīgam. Bez iepriekš minētā ir secināts, ka daļa jauniešu par viņa pienākošajām sociālajām garantijām, to saņemšanu uzzina novēloti – 19 - 20 gadu vecumā, kas būtiski samazinājis jauniešu iespējas turpināt mācības vai aktīvāk iesaistīties darba tirgū uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas. Būtiskākā vēlme, ko pauduši jaunieši fokusgrupās ir būt iespējami ilgāk un tuvāk savai aprūpētāju ģimenei vai piesaistes personai, kā arī saņemt lielāku finansiālo atbalstu ikdienas nepieciešamāko izdevumu segšanai. Fokusgrupās tika veikta aptauja par ārpusģimenes aprūpē esošo jauniešu gatavošanos pastāvīgai dzīvei un atbalsta vajadzībām pēc pilngadības sasniegšanas.
Bez tam, Labklājības ministrija 2023. gadā rīkoja vairākas darba grupas gan klātienē, gan attālināti, kurās tika aicināti piedalīties Latvijas pašvaldību savienība, pašvaldību sociālo dienestu darbinieki, atbalsta centru darbinieki, lai kopīgi risinātu jautājumus, par iespējām atbalstīt ārpusģimenes aprūpē esošos jauniešus pēc pilngadības sasniegšanas. Darba grupas dalībnieki tika iesaistīti tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās"" izstrādē.
Ar 2023. gada 7. decembra grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā (likumprojekts Nr. 408/Lp14) no 2024. gada 1. janvāra paredzēta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nosaukuma maiņa uz "Bērnu aizsardzības centrs". Minēto grozījumu pārejas noteikumu 54.punkts paredz, ka līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos lietotais termins "Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija" (attiecīgā locījumā) atbilst šajā likumā lietotajam terminam "Bērnu aizsardzības centrs" (attiecīgā locījumā).
2018.gada 1.jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta 2018.gada 26.jūnija noteikumi Nr.355 „Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi” (turpmāk – Atbalsta centra noteikumi), kuri nosaka, ka atbalsta sniegšanu audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm no 2018.gada 1.jūlija nodrošina ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri (turpmāk - atbalsta centrs). Savukārt no 2019.gada 1.janvāra atbalsta centri uzsāka atbalsta sniegšanu arī adoptētājiem, aizbildņiem un viesģimenēm. Atbalsta centru mērķis ir nodrošināt pasākumu kopumu, kas veicina bez vecāku gādības palikušu bērnu labklājību, drošību, patstāvību, kā arī audžuģimeņu, jo īpaši specializēto audžuģimeņu, un adoptētāju, aizbildņu un viesģimeņu skaita pieaugumu. Bez tā, atbalsta centri īsteno psiholoģiskā atbalsta sniegšanu un atbalsta grupu organizēšanu audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem un viesģimenēm, kā arī izstrādā mācību programmas un organizē mācības aizbildņiem, audžuģimenēm, specializētajām audžuģimenēm un potenciālajiem adoptētājiem.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 42.panta pirmo daļu, ārpusģimenes aprūpi izbeidz, kad bērna vecāku ģimenē tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi bērna attīstībai vai arī viņš ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Ilgāka bērna atstāšana aprūpes iestādē, pie aizbildņa vai audžuģimenē pieļaujama līdz mācību gada beigām, ja bērns turpina mācības. Proti, bērnam sasniedzot 18 gadu vecumu, tiek izbeigta ārpusģimenes aprūpe un uzsākta patstāvīga dzīve.
Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam norādīts, ka ir vērtējams jautājums par iespējām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem un jauniešiem uzturēties ārpusģimenes aprūpē līdz 24 gadu vecumam, ja pats jaunietis, izvērtējot savu sagatavotību un individuālos resursus ir izteicis šādu vēlmi.
Bez tam, saskaņā ar OECD 2022.gada publikāciju “Palīdzība aprūpes atstājējiem”, lielākajā daļā valstu jauniešiem ir iespēja palikt pēcaprūpē un saņemt dažāda veida atbalstu līdz 21, 24 gadu vai pat lielākam vecumam. Piemēram, Latvijai tuvākās valstīs, tādās kā Lietuva, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Austrija jaunieši pēcaprūpē var palikt līdz 21 gada vecumam, bet Somijā, Turcijā, Polijā līdz pat 25 gadu vecumam.
Veicot daudzkārt padziļinātāku ārvalstu, tai skaitā, bet ne tikai, tuvāko kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas, pieredzes izpēti par pēcārpusģimenes aprūpes atbalsta nodrošināšanu bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, secināts, ka gandrīz visās valstīs tiek īstenota pēcārpusģimenes aprūpe. Bērniem pēc pilngadības sasniegšanas tiek nodrošināta virkne pakalpojumu, tai skaitā dzīvesvieta, lai pēc iespējas vieglāk noritētu jaunieša patstāvīgās dzīves uzsākšana. Iepazīstoties un analizējot vairākus gadus ilgušo ārvalstu pieredzi, secināts, ka lielāka nozīme ir nevis bērna palikšanai konkrētā dzīvesvietā, bet gan atbalstam, kas apmierina bērna individuālās vajadzības, atbalsta personai, kurai jaunietis var uzticēties, kura pavadīs, dos padomus un ieteikumus dažādu sadzīvisku jautājumu risināšanā. Bez tam jaunietim ir svarīgs ne tikai praktiskais un emocionālais atbalsts, bet arī juridiskais atbalsts, socializācija un integrēšanās sabiedrībā, tās procesos.
Valsts kontrole 2019.gada revīzijas ziņojumā “Atņemta bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības izaugt ģimenē” norāda, ka bērniem, it īpaši tiem, kas ārpusģimenes aprūpi saņēma aprūpes iestādē, bieži vien trūkst prasmju un zināšanu, kā cīnīties par savām tiesībām atbalsta saņemšanai, kas tiem pienākas sociālo garantiju veidā, jo īpaši tas attiecas uz nodrošināšanu ar dzīvojamo platību. Tāpēc normatīvajos aktos paredzētais atbalsts galvenokārt tiek nodrošināts, tikai izmaksājot Ministru kabineta noteikumos paredzētos vienreizējos pabalstus. Bet tādi nozīmīgi atbalsta veidi kā tiesības uz pašvaldības nodrošinātu dzīvojamo platību un psihosociālu atbalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai bieži vien izpaliek. Tāpēc atbalsta trūkuma dēļ bērns bieži vien atgriežas tajā sociālajā vidē, no kuras tika šķirts, tā veicinot nabadzības un sociālās atstumtības riskus.
Tāpat arī Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas izstrādātajās vadlīnijās jauniešu sagatavošanai patstāvīgai dzīvei secināts, ka jauniešu, kuri agri uzsāk patstāvīgu dzīvi, vidū daudz biežāk novēro augstāku bezdarba līmeni, zemāku izglītības līmeni, zemāku izglītības un apmācības turpināšanas iespēju pieejamību, finansiālu un materiālu trūkumu, bezpajumtniecību, daudz augstākus jaunu cilvēku mirstības rādītājus, sliktāku garīgās veselības un fiziskās labsajūtas stāvokli, grūtniecību pusaudžu vecumā, iesaisti noziedzīgās darbībās vai saskarsmi ar tām.
Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 11. punktu pašvaldību autonomā funkcija ir īstenot bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzību. Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir definēti konkrēti pašvaldību pienākumi bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā piemēram 66. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteikts, ka pašvaldība sniedz palīdzību un atbalstu ģimenēm, kurās ir bērni, garantējot ikvienam pašvaldības teritorijā dzīvojošam bērnam pajumti, siltumu, apģērbu un vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu uzturu, kā arī nodrošina ārpusģimenes aprūpi tiem bērniem, kuriem uz laiku vai patstāvīgi nav savas ģimenes vai kurus viņu pašu interesēs nedrīkst atstāt šajā ģimenē. Tāpat pašvaldības atbildībā ir nodrošināt bērna tiesības iegūt vispārējo vidējo izglītību un sniegt bērniem palīdzību arodapmācībā. Lai īstenotu pašvaldību kompetenci, pašvaldībām ir tiesības veidot institūcijas un iestādes, ar kuru starpniecību nodrošināt likumos noteikto funkciju izpildi, ievērojot pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju, jo īpaši, bērnu intereses un tiesības. Lai iestādēs esošie bērni pēc pilngadības sasniegšanas netiktu diskriminēti attiecībā uz alternatīvā ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, pašvaldībai ir jānodrošina jauniešiem, kuri sasniedz 18 gadu vecumu un izsaka vēlmi turpināt uzturēties iestādē, šāda iespēja.
Latvijā bērna vecums, līdz kuram viņš var uzturēties audžuģimenēs vai pie aizbildņiem ir viens no zemākajiem Eiropā, ko pierāda arī OECD 2022. gadā veiktais pētījums "Assisting Care Leavers: Time for Action”. Diskusijās ar atbalsta centru pārstāvjiem jau vairākus gadus izskan aicinājums tik strauji, kā tas notiek šobrīd, nepārtraukt jaunietim atbalstu no uzticamā pieaugušā, lai palīdzētu jaunietim attīstīt prasmes un resursus, kas nepieciešami patstāvīgas dzīves uzsākšanai. Tas ietver palīdzību atbalsta tīkla izveidē, finanšu un budžeta pārvaldības pratības nostiprināšanu, mērķtiecīgu izglītības ieguvi, kas visi kopā ievērojami samazina dažādu risku, t.sk. jauniešu nabadzības risku iestāšanos nākotnē. Balstoties uz sociāli un ekonomiski līdzīgu Eiropas Savienības valstu pieredzi, secināms, ka, lai sasniegtu bērna emocionālo un garīgo briedumu, finansiālo stabilitāti un spēju tikt galā ar ikdienas dzīves pienākumiem, jāturpina ārspusģimenes aprūpē esošo bērnu atbalstīšana arī pēc pilngadības sasniegšanas līdz viņa 21 gadu vecuma sasniegšanai vai līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja jaunietis mācās, un jāveido tāda atbalsta sistēma, kurā jaunietis uzsākot patstāvīgu dzīvi, saņem papildus pakalpojumus savas patstāvības nostiprināšanai.
Pilngadība ir juridiski noteikts vecums un saskaņā ar Civillikuma 1408. panta nosacījumiem, rīcībspēja trūkst nepilngadīgajiem, kas nozīmē, ka sasniedzot pilngadību, jaunietis iegūst rīcībspēju – tiesības un prasmes pieņemt lēmumu, proti, jaunietis var izvēlēties uzsākt patstāvīgu dzīvi vai turpināt atrasties ārpusģimenes aprūpē. Tiesību rašanās gan automātiski neveicina prasmju un spēju attīstību vai brieduma pakāpi, līdz ar to, ja jaunietis ir izteicis pamatotu vēlmi un, saskaņā ar pašvaldības sociālo darbinieku veikto izvērtējumu, tas atbilst viņa vislabākajām interesēm, ir paredzēts sniegt mērķētu atbalstu, kas nodrošinās ātrāku jaunieša sagatavošanu patstāvīgas dzīves uzsākšanai un saudzīgāku pāreju uz patstāvīgu dzīvi.
Lai nodrošinātu to, ka veidojot šo sistēmu tajā tiek paredzēti atbalsta veidi, kuri ir pamatojami kā bērnu situāciju uzlabojoši, nepieciešams un respektējams pašu jauniešu viedoklis un redzējums. Latvijas bērnu labklājības tīkls 2023. gadā veica apjomīgu darbu ārpusģimenes aprūpē esošo un bijušo jauniešu viedokļu noskaidrošanai, kas sevī ietvēra intervijas ar dažāda vecuma un dažādās ārpusģimenes aprūpes formās esošiem jauniešiem, t.sk. ievērojot reģionalitātes principu. Pētījuma mērķis bija apzināt audžuģimeņu un aizbildņu pieredzi, jauniešu vajadzības un sagatavot rekomendācijas Labklājības ministrijai atbalsta sistēmas uzlabošanai. Fokusgrupās tika noskaidrots, ka pēc pilngadības sasniegšanas bērnu lielākais izaicinājums, neizpratne un nedrošība ir saistīta ar patstāvīgās dzīves uzsākšanu 18 gadu vecumā - vienam. Tas ietver bažas, ka nesaņems finansiālu, praktisku un emocionālu atbalstu, nedrošību palikt pilnīgi vienam, nepiederīgam un nevajadzīgam. Bez iepriekš minētā ir secināts, ka daļa jauniešu par viņa pienākošajām sociālajām garantijām, to saņemšanu uzzina novēloti – 19 - 20 gadu vecumā, kas būtiski samazinājis jauniešu iespējas turpināt mācības vai aktīvāk iesaistīties darba tirgū uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas. Būtiskākā vēlme, ko pauduši jaunieši fokusgrupās ir būt iespējami ilgāk un tuvāk savai aprūpētāju ģimenei vai piesaistes personai, kā arī saņemt lielāku finansiālo atbalstu ikdienas nepieciešamāko izdevumu segšanai. Fokusgrupās tika veikta aptauja par ārpusģimenes aprūpē esošo jauniešu gatavošanos pastāvīgai dzīvei un atbalsta vajadzībām pēc pilngadības sasniegšanas.
Bez tam, Labklājības ministrija 2023. gadā rīkoja vairākas darba grupas gan klātienē, gan attālināti, kurās tika aicināti piedalīties Latvijas pašvaldību savienība, pašvaldību sociālo dienestu darbinieki, atbalsta centru darbinieki, lai kopīgi risinātu jautājumus, par iespējām atbalstīt ārpusģimenes aprūpē esošos jauniešus pēc pilngadības sasniegšanas. Darba grupas dalībnieki tika iesaistīti tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās"" izstrādē.
Ar 2023. gada 7. decembra grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā (likumprojekts Nr. 408/Lp14) no 2024. gada 1. janvāra paredzēta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nosaukuma maiņa uz "Bērnu aizsardzības centrs". Minēto grozījumu pārejas noteikumu 54.punkts paredz, ka līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos lietotais termins "Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija" (attiecīgā locījumā) atbilst šajā likumā lietotajam terminam "Bērnu aizsardzības centrs" (attiecīgā locījumā).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi SPSPL, kas paredz papildināt 12. pantu ar septīto un astoto daļu. Minētā panta septītā daļa nosaka, ka persona, kura atradās ārpusģimenes aprūpē līdz pilngadības sasniegšanai ir paudusi tādu vēlmi un aizbildnis, audžuģimene vai specializētā audžuģimene tam ir piekritusi, tad šī persona, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu, pēc pilngadības var uzturēties pie tā paša vai cita ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja līdz 21 gada vecuma sasniegšanai vai, ja mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, — līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Savukārt, SPSPL 12. panta astotā daļa nosaka, ka pašvaldības sociālajam dienestam viena mēneša laikā pēc tam, kad saņemta informācija par pilngadīgu personu, kura līdz adopcijas nodibināšanai ir atradusies ārpusģimenes aprūpē un attiecībā uz kuru tiesa ir atcēlusi adopciju līdz 21 gada vecuma sasniegšanai vai, ja tā mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, — līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ir pienākums izvērtēt šīs personas vajadzības un resursus un tai nepieciešamos atbalsta pasākumus. Abos gadījumos Ministru kabinetam deleģēts uzdevums noteikt sniedzamā atbalsta veidus, apjomu, saturu, kā arī šo pakalpojumu saņemšanas, piešķiršanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību.
BTAL grozījumu, kas stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī pārejas noteikumu 54. punkts paredz, ka līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos lietotais termins "Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija" (attiecīgā locījumā) atbilst šajā likumā lietotajam terminam "Bērnu aizsardzības centrs" (attiecīgā locījumā), līdz ar ko tiek veikti grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās"" (turpmāk - noteikumu grozījumi).
BTAL grozījumu, kas stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī pārejas noteikumu 54. punkts paredz, ka līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos lietotais termins "Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija" (attiecīgā locījumā) atbilst šajā likumā lietotajam terminam "Bērnu aizsardzības centrs" (attiecīgā locījumā), līdz ar ko tiek veikti grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās"" (turpmāk - noteikumu grozījumi).
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu pēc iespējas saudzīgāku pilngadību sasniegušā bērna pāreju uz neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi, kā arī laicīgi pārliecinātos par bērna nākotnes vajadzībām, prasmēm un iespējamiem riskiem, no 2024. gada 1. janvāra spēkā stājās grozījumi SPSPL 12. panta sestajā daļā, kas nosaka, ka pašvaldības sociālajam dienestam pēc tam, kad ārpusģimenes aprūpē esošs bērns sasniedzis 16 gadu vecumu, ir pienākums sadarbībā ar atbalsta centru vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju ne retāk kā reizi gadā izvērtēt bērna nākotnes vajadzības un resursus un pēc viņa patstāvīgas dzīves uzsākšanas nodrošināt tam nepieciešamos atbalsta pasākumus. Sasniedzot pilngadību jaunietim ir ārkārtīgi svarīgi saņemt no pašvaldības un valsts atbilstošu atbalstu un pakalpojumus, kas nodrošina viņam saudzīgu un atbalstošu pāreju uz neatkarīgu dzīvi, kas ir vitāli svarīgs posms jaunieša dzīvē. Bez tam, no 2024. gada 1. janvāra spēkā stāsies grozījumi SPSPL, ar kuriem 12. pants tiek papildināts ar septīto un astoto daļu, kurās noteikts, ka pilngadību sasniegušam bērnam, kurš, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu, pēc pilngadības sasniegšanas uzturas pie tā paša vai cita ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja un pilngadīgai personai, kura līdz adopcijas nodibināšanai ir atradusies ārpusģimenes aprūpē un attiecībā uz kuru tiesa ir atcēlusi adopciju, tiek izvērtēta nepieciešamība saņemt atbalsta pasākumus. Atbalsta pasākumus patstāvīgas dzīves uzsākšanai paredzēts piedāvāt pilngadību sasniegušam bērnam līdz 21 gada vecuma sasniegšanai vai, ja viņš mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, — līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Noteikumu projektā minētais pilngadību sasniegušā bērna vecums nozīmē laika periodu līdz konkrētā vecuma sasniegšanai, proti, neieskaitot 21 vai 24 gadu vecumu, bet līdz dienai, kad pilngadību sasniegušais bērns sasniedz noteikumos minēto vecumu. Sniedzamā atbalsta veidi, apjoms, saturs, kā arī šī pakalpojuma saņemšanas, piešķiršanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumi un kārtība, kā arī atbalsts pašvaldībām, kuras nodrošina pakalpojumus un atbalstu šo noteikumu mērķgrupām, apmēru, kritēriji tā noteikšanai un valsts atbalsta piešķiršanas kārtība tiek noteikta ar šiem grozījumiem.
Noteikumu Nr. 857 VI nodaļā uzskaitīti finansiālie atbalsti, ko saņem ārpusģimenes aprūpē esošais bērns sasniedzot pilngadību, taču saņemot tikai vienreizēju finansiālu atbalstu nebūt netiek nodrošināts bērna praktiskais un emocionālais atbalsts.
Lai sniegtu iespējami lielāku atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī adoptētajiem, kuriem ar tiesas spriedumu atcelta adopcija, tiek veikti grozījumi noteikumos Nr. 857, svītrojot VI nodaļu un papildinot tos ar V1 nodaļu - Atbalsts pilngadību sasniegušam bērnam un pilngadīgai personai. Atbalsta pasākumi tiek sniegti pilngadību sasniegušajam ārpusģimenes aprūpē bijušajam bērnam un adoptētajiem, kuriem ar tiesas spriedumu atcelta adopcija līdz 21 gada vecumam vai, ja mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp, koledžā, — līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Izglītības ieguve iepriekš norādītajās izglītības iestādēs nozīmē, ka pilngadību sasniegušais bērns apgūst vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu, vai augstākās izglītības programmu. Bez tam svarīgs ir apstāklis, ka vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas sevī ietver arī speciālās izglītības programmas, gadījumā ja pilngadību sasniegušais bērns apgūst kādu no tām.
Noteikumu grozījumu projekts paredz, ka ārpusģimenes aprūpē esošais bērns pēc pilngadības sasniegšanas ar iesniegumu vēršas pašvaldībā, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par viņa ārpusģimenes aprūpi un lūdz, izvērtējot viņa resursus un vajadzības, lemt par nepieciešamību piešķirt atbalstu. Savukārt par atbalsta nepieciešamību bērnam, kurš bijis adoptēts un kura adopcija ir atcelta ar tiesas spriedumu, pašvaldība lemj pēc savas iniciatīvas, saņemot šādu informāciju. Tādējādi, izvērtējot pilngadību sasniegušā bērna, kā arī bērna, kura adopcija ir atcelta ar tiesas spriedumu (turpmāk abi kopā - pilngadību sasniegušais bērns) nākotnes vajadzības un resursus, pašvaldības sociālais dienests vai cita pašvaldības pilnvarota iestāde (turpmāk - pašvaldības sociālais dienests), kas strādā ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un pārzina sociālo darbu, kopā ar ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēju, uzklausot pilngadību sasniegušo bērnu secina, viņam ir nepieciešams atbalsts, kā arī pilngadību sasniegušais bērns pats izsaka vēlmi saņemt kādu atbalsta pasākumu vai to kopumu, lemj par nepieciešamību piešķirt viņa individuālajām vajadzībām nepieciešamos atbalsta pasākumus. Labklājības ministrija izskatīs iespēju veikt grozījumus SPSPL, lai likumā noteiktu pašvaldībai tiesības deleģēt pilngadību sasniegušo bērnu vajadzību izvērtēšanu un atbalsta pasākumu piešķiršanu. Pamatojoties uz to, ka jau līdz šim pašvaldības sociālais dienests, saskaņā ar SPSPL 12. panta sestās daļas nosacījumiem ir veicis, bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna pēc pilngadības sasniegšanas, vajadzību un resursu izvērtēšanu, kā arī nepieciešamo atbalsta pasākumu sniegšanu, netiek izstrādāts jauns vērtēšanas kritēriju modelis. Pašvaldības sociālais dienests turpina iesākto darbu, papildinot iespēju pilngadību sasniegušajam bērnam piedāvāt kādu no valsts finansētiem atbalsta pasākumiem. Atbalsta pasākumi var sastāvēt no viena no šo noteikumu 24.1 1. vai 24.1 3. apakšpunktos norādītajiem atbalsta pasākumiem, kuru finansējums pašvaldībām tiek dotēts no valsts budžeta. Šo noteikumu 24.1 2. apakšpunktā norādīto pabalstu finanšu pratības apguvei var piešķir tikai kopā ar vienu vai abiem šo noteikumu 24.1 1. vai 24.1 3. apakšpunktā norādītajiem atbalsta pasākumiem, lai ar sociālā mentora vai atbalsta grupu nodarbību palīdzību un atbalstu, veicinātu pilngadību sasniegušā bērna finanšu pratības apguvi. Finansiālā pabalsta apmērs, finanšu pratības apguvei, vienam pilngadību sasniegušam bērnam nepārsniedz 3,29 euro dienā. Finansiālais atbalsts pilngadību sasniegušam bērnam izmaksājams vienu reizi mēnesī proporcionāli kalendārā mēneša dienu skaitam no dienas, kad pašvaldības sociālais dienests lēmis par pilngadību sasniegušam bērnam nepieciešamo atbalsta pasākumu piešķiršanu. Sociālā mentora pakalpojumi pilngadību sasniegušajam bērnam, tiek nodrošināti vienu reizi nedēļā 2 vai 3 stundas, balstoties uz pilngadību sasniegušā bērna vajadzībām. Lai veicinātu pilngadību sasniegušā bērna motivāciju, sociālais mentors var nodrošināt atbilstoši pilngadību sasniegušā bērna interesēm un vajadzībām biheiviorālās pārmaiņas motivējošus pasākumus, apmaksājot ēdināšanu, kultūras pasākumus, sporta nodarbības un cita veida motivācijas pasākumus 30 euro apmērā ik mēnesi. Valsts apmaksās sociālo mentoru mācības, lai nodrošinātu to, ka visi sociālie mentori, kas darbosies ar pilngadību sasniegušajiem bērniem, apgūtu vienādu mācību programmu, tiktu sagatavoti darbam ar minēto mērķgrupu, tādējādi nodrošinot, ka pilngadību sasniegušais bērns saņemtu iespējami kvalitatīvāku līdzgaitnieku palīdzību. Savukārt, atbalsta grupas dažādu sociālo prasmju un iemaņu apguvei patstāvīgas dzīves uzsākšanai paredzētas, lai pilngadību sasniegušais bērns apgūtu socializēšanās prasmes, dažādas dzīves un sadzīves prasmes. Atbalsta grupas var organizēt pašvaldība savas pašvaldības pilngadību sasniegušajiem bērniem vai sadarbojoties ar citām pašvaldībām veidot apvienotās grupas, vai organizēt ar cita pakalpojumu sniedzēja (piemēram, atbalsta centru, kuros jau šobrīd tiek organizētas atbalsta grupas audžuģimenēm un adoptētājiem, kas notiek bērniem, iespējams, zināmā vidē) starpniecību. Atbalsta grupas notiek vienu reizi mēnesī un vienā grupā maksimālais pilngadību sasniegušo bērnu skaits ir 15 un vienas grupas nodarbībai paredzētie finanšu līdzekļi sastāda 250 euro, ieskaitot materiālus (ēst gatavošanas, mājsaimniecības vai citu dzīves prasmju apguvei), savukārt, gadījumā, ja atbalsta grupu apmeklē mazāks dalībnieku skaits, par vienu pilngadību sasniegušo bērnu no valsts budžeta līdzekļiem pašvaldībām finansēs faktiskos izdevumus, bet ne vairāk kā 16,67 euro par vienu pilngadību sasniegušo bērnu. Ja pilngadību sasniegušais bērns ir izteicis tādu vēlmi, iepriekšējais aprūpētājs tam ir piekritis un pašvaldības sociālais dienests ir atzinis to par pilngadību sasniegušā bērna interesēm atbilstošāko, viņš turpina uzturēties pie tā paša vai cita ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja. Ar citu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēju saprotams, ka persona neuzsāk patstāvīgu dzīvi, bet maina dzīvesvietu, turpmāk uzturoties pie citām personām, ar kurām ir izveidojies kontakts un labas savstarpējās attiecības. Ņemot vērā to, ka norma nosaka, ka ir nepieciešama personas, pie kuras uzturēsies pilngadību sasniegusī persona piekrišana, tai ir jābūt nepārprotamai - iesnieguma vai līguma (piemēram, īres līguma) veidā. Fokusgrupās pilngadību sasniegušie bērni un ārpusģimenes aprūpē esošie jaunieši vecumā no 16 gadiem pauduši, ka viņiem ir būtiski palikt iespējami ilgāk un tuvāk savai aprūpētāju ģimenei vai piesaistes personai, tai skaitā turpināt dzīvot kopā ar savu aprūpētāju. Tāpat noskaidrots, ka liela daļa aizbildnībā un audžuģimenēs esošie pilngadību sasniegušie bērni turpina uzturēties šajās ģimenēs. Lai sniegtu atbalstu faktiskajām pilngadību sasniegušā bērna atbalsta un uzticības personām, iepriekšējie aprūpētāji, kas turpina sniegt pilngadību sasniegušajam bērnam atbalstu, var kļūt par sociālo mentoru, tādējādi turpinot atbalstīt pilngadību sasniegušo bērnu. Gadījumos, ja pilngadību sasniegušais bērns turpina dzīvot vienā mājsaimniecībā ar iepriekšējo aprūpētāju, līdz dzīvokļa piešķiršanai, viņam ir iespēja noslēgt īres līgumu par dzīvojamās telpas vai to daļu izīrēšanu.
Valsts dotētās atbalsta pasākumu izmaksas vienam pilngadību sasniegušajam bērnam gadā nepārsniedz 3 565,19 euro.
Ja pilngadību sasniegušais bērns ir sasniedzis 21 gada vecumu un neturpina izglītības procesu, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs vai ir iesniedzis iesniegumu par atbalsta izbeigšanu, pašvaldības sociālais dienests lemj par atbalsta izbeigšanu konkrētai personai.
Lai pārliecinātos vai pilngadību sasniegušajam bērnam ir nepieciešams turpināt atbalsta sniegšanu, reizi gadā, vai biežāk, ja rodas tāda nepieciešamība, pašvaldības sociālais dienests veic atkārtotu pilngadību sasniegušā bērna vajadzību un resursu izvērtēšanu un lemj par nepieciešamību turpināt atbalsta pasākumu kopumu vai tā izbeigšanu. Savukārt, ja pilngadību sasniegušais bērns ir atteicies saņemt atbalsta pasākumus vai pēc to izbeigšanas secina, ka viņam tie tomēr ir nepieciešami un viņš nav sasniedzis 21 gada vecumu vai ir to sasniedzis un turpina mācības, viņš var vērsties pašvaldības sociālajā dienestā ar lūgumu piešķirt viņam atbalsta pasākumus un pašvaldības sociālais dienests atkārtoti izvērtē, kādi atbalsta pasākumi ir nepieciešami konkrētajam pilngadību sasniegušajam bērnam.
Gadījumos, kad pilngadību sasniegušais bērns attaisnojošu iemeslu dēļ ir kavēts saņemt piešķirto atbalstu, pašvaldības sociālais dienests lemj par atbalsta pasākumu pārtraukšanu. Iemesli, kuri tiek uzskatīti par attaisnojošiem un atbalsta pasākumu sniegšana pilngadību sasniegušajam bērnam ir pārtraucama, minēti 24.3 punkta apakšpunktos un ir saistīti ar pilngadību sasniegušā bērna attaisnotu prombūtni, kā piemēram, ir iesaukti valsts aizsardzības dienestā un pilda valsts aizsardzības militāro dienestu - 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Latvijas Republikas Zemessardzes vienībā, atrašanos ieslodzījuma vietā vai stacionārā, kā arī ir ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, izbrauc no Latvijas Republikas uz ilgāku laiku par vienu mēnesi, atrodas bezvēsts prombūtnē, vai bez attaisnojoša iemesla divus mēnešus nav saņēmis sociālā mentora pakalpojumu vai piedalījies atbalsta grupā. Minētajos gadījumos atbalsta pasākumi pilngadību sasniegušajam bērnam nav izbeidzami, bet pārtraucami, lai saglabātu iespēju, nepieciešamības gadījumā pēc 24.3 punkta apakšpunktos minēto iemeslu izbeigšanās, izvērtēt vai ir atsākama atbalsta pasākumu nodrošināšana. Atbalsta pasākumu pārtraukšana pilngadību sasniegušam bērnam iespējama uz laika periodu, kas nav ilgāks par vienu gadu. Ja ir pagājis gads, kopš pārtraukta atbalsta pasākumu nodrošināšana pilngadību sasniegušam bērnam, tā ir jāizbeidz. Pieņemot lēmumu par atbalsta pasākumu piešķiršanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu, pašvaldības sociālais dienests veic atzīmi pašvaldības ikdienā lietotajā informācijas sistēmā, tai skaitā norādot arī pilngadību sasniegušā bērna dzīvesvietu atbalsta pasākuma saņemšanas laikā. Gadījumos, ja pilngadību sasniegušais bērns turpina dzīvot vienā mājsaimniecībā ar iepriekšējo aprūpētāju, personām tiks saglabāta iespēja saņemt Goda ģimenes apliecību, tā kā vienlaikus tiek izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība" (līdz ar šo MK Noteikumu projekta stāšanos spēkā MK 2021.gada 1.jūnija noteikumi nr.352 zaudēs spēku), kuros paredzēts noteikt papildu mērķgrupas, kurām atbalstu sniedz atbilstoši valsts atbalsta programmai "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma". Proti, ir paredzēts noteikt, ka Sabiedrības integrācijas fonds pieņem lēmumu par apliecības piešķiršanu, pamatojoties uz personas iesniegumu, arī tajos gadījumos, ja personas aprūpē vai tās ģimenē ir trīs bērni vai vairāk bērnu un pilngadīgas personas, tai skaitā, kuras iepriekš bijušas ārpusģimenes aprūpē, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu vai, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, - 24 gadu vecumu, un kuras, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu uzturas pie aizbildņa, audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē.
Lai varētu sekot atbalsta pasākumu piešķiršanai konkrētam pilngadību sasniegušam bērnam, Labklājības ministrija ir ieplānojusi valsts budžeta finansējumu Labklājības ministrijas pārziņā esošās Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas (turpmāk - SPOLIS) un pašvaldības sociālo dienestu ikdienā lietotās informācijas sistēmas pilnveidošanai (jauna moduļa izstrādei) un salāgošanai, proti, tās tiks papildinātas attiecīgi šo grozījumu prasībām, proti, tiks nodrošināta pašvaldības sociālā dienesta pieņemto lēmumu, attiecībā uz konkrēto pilngadību sasniegušo bērnu par atbalsta pasākumu piešķiršanas, pārtraukšanas vai izbeigšanas datumu, piešķirto atbalsta pasākumu veidu un skaitu, kā arī par pārtraukšanas vai izbeigšanas iemesliem un iespēju iesniegt pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu izmaksai par finanšu izlietojumu atbalsta pasākumu nodrošināšanai pilngadību sasniegušajiem bērniem. Laika periodā, līdz SPOLIS un pašvaldības sociālo dienestu ikdienā lietotās informācijas sistēmas funkcionalitātes darbības uzsākšanai, pašvaldība līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 10. datumam, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati (turpmāk – ePārskati), atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, iesniedz pārskatu par finanšu izlietojumu atbalsta pasākumu nodrošināšanai pilngadību sasniegušajiem bērniem. Iesniedzot pārskatu personas datu apstrāde netiks veikta, jo pašvaldības sociālais dienests ministrijai iesniedz personas datu nesaturošu informāciju, proti, pārskatā tiek norādīts unikālais atbalsta pasākumu saņēmušo personu skaits, sniegtie atbalsta pasākumi un pārskata periodā izlietotais finansējums.
Minētās pārskata veidlapas struktūra tiks publicēta Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē, kā tas noteikts noteikumu grozījumu Noslēguma jautājumu 42. punktā. Bez tam Labklājības ministrija sagatavos un tīmekļa vietnē publicēs aprakstu, kā sagatavot "Pārskatu par finansējuma faktisko izlietojumu pašvaldībās, kuras sniedz atbalsta pasākumus pilngadību sasniegušam bērnam".
Ar noteikumu grozījumiem izveidota jauna VI1 nodaļa, kurā atrunāta valsts nodrošinātā atbalsta pašvaldībām apmērs, kritēriji tā noteikšanai un valsts atbalsta piešķiršanas kārtība, kas nosaka, ka reizi ceturksnī pašvaldība izmantojot ePārskati, atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 10. datumam, iesniedz pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu izmaksai par finanšu izlietojumu atbalsta pasākumu nodrošināšanai par pilngadību sasniegušo bērnu, kurš saņem 24.1 punktā minēto atbalstu, savukārt Labklājības ministrija 10 darbdienu laikā pēc pārskata apstiprināšanas veic maksājumu pašvaldībai.
Lai veiktu pilngadību sasniegušo bērnu resursu un vajadzību izvērtēšanu, kā arī lemtu par nepieciešamo atbalsta pasākumu piešķiršanu, valsts nodrošina pašvaldībai atbalstu papildu administratīvo izmaksu izdevumu segšanai, kas tiek aprēķināta 10% no valsts atbalsta apjoma, bet nepārsniedz 356.52 euro gadā uz vienu pilngadību sasniegušo bērnu.
Ar noteikumu grozījumiem VI nodaļa papildināta ar 24.12 punktu, kas nosaka, ka laika periodā, kamēr pilngadību sasniegušais bērns turpina uzturēties pie tā paša ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja un saņem atbalsta pasākumu kopumu, viņam netiek izmaksāts vienreizējais pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai un vienreizējais pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei sakarā ar patstāvīgas dzīves uzsākšanu. Šie pabalsti tiek izmaksāti pēc tam, kad pilngadību sasniegušais bērns atstāj ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēju, tā kā tie ir paredzēti patstāvīgas dzīves uzsākšanai un, lai tiktu izlietoti iespējami mērķētāk, ir izmaksājami tikai tad, kad pilngadību sasniegušais bērns uzsāk patstāvīgu dzīvi. Pamatojoties uz to, ka BTAL 43. panta otrā daļa noteic, ka tiesības uz neizmantotajām sociālajām garantijām personai saglabājas ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, lai pilngadību sasniegušais bērns varētu izmantot savas tiesības saņemt sev pienākošās sociālās garantijas patstāvīgas dzīves uzsākšanai, arī gadījumā, ja viņš nav uzsācis patstāvīgu dzīvi sasniedzot 23 gadu vecumu, viņš ir tiesīgs pieprasīt un viņam tiek izmaksāts vienreizējais pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai un vienreizējais pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei sakarā ar patstāvīgas dzīves uzsākšanu.
Pabalsta ikmēneša izdevumiem izmaksājamais apmērs nav mainījies, taču norma precizēta, atbilstoši likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otrai daļai, kurā noteikts, ka “Minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20 procentiem (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (turpmāk — ienākumu mediāna)”, tādējādi nosakot zemāko minimālo ienākumu sliekšņu robežu, kas tiek piemērota attiecīgajos normatīvajos aktos. Savukārt likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta trešā daļā noteikts, ka Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus katru gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo ienākumu mediānu. Ja pārskata gadā aktuālā ienākumu mediāna nemainās vai samazinās, minimālo ienākumu sliekšņi paliek iepriekš noteiktajā apmērā.
Noteikumu grozījumu III nodaļā “Apliecība sociālo garantiju nodrošināšanai un tās izsniegšanas kārtība” veikti grozījumi kopumā 12 punktos, kuros, saskaņā ar 2023. gada 7. decembra grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā (likumprojekts Nr. 408/Lp14), Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nosaukums mainīts uz "Bērnu aizsardzības centrs" un attiecīgi saīsinājums “inspekcija” uz “centrs” (attiecīgā locījumā). Tāpat grozīts 2. un 4.pielikums vārdu "inspekcija" aizstājot ar vārdu "centrs" (attiecīgā locījumā). Tāpat atsevišķos punktos veikti precizējumi attiecībā par izglītības programmām, kuru apguve ir atzīstama par pilngadību sasniegušā bērna izglītības iegūšanas veidu, kā arī papildināti pārejas noteikumi ar 44. punktu, kas nosaka, ka informāciju par augstākās izglītības studiju programmas apguvi, kas nepieciešama šo noteikumu 16. punktā minētās apliecības pieprasīšanai, bāriņtiesas darbinieks Valsts izglītības informācijas sistēmā iegūst pēc tās funkcionalitātes izstrādes. Saskaņā ar IZM sniegto informāciju, funkcionalitātes izstrāde tiks veikt 2025.gada pirmajā pusē, ne vēlāk kā līdz 2025. gada 1. jūnijam. Līdz tam bāriņtiesas darbinieki informāciju par pilngadību sasniegušo bērnu izglītības ieguvi augstākās izglītības mācību programmā iegūst kā līdz šim, proti, izziņu, kas apliecina, ka minētais bērns mācās augstākās izglītības programmā, pilngadību sasniegušais pieprasa savā izglītības iestādē, pēc
kā iesniedz bāriņtiesā. Valsts izglītības informācijas sistēmā funkcionalitātes izstrādi nodrošinās Izglītības un zinātnes ministrija no finansējuma Valsts izglītības informācijas sistēmas pielāgošanai, programmas 07.00.00 "Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzturēšana un attīstība" 2025.gadam.
Noteikumu Nr. 857 VI nodaļā uzskaitīti finansiālie atbalsti, ko saņem ārpusģimenes aprūpē esošais bērns sasniedzot pilngadību, taču saņemot tikai vienreizēju finansiālu atbalstu nebūt netiek nodrošināts bērna praktiskais un emocionālais atbalsts.
Lai sniegtu iespējami lielāku atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī adoptētajiem, kuriem ar tiesas spriedumu atcelta adopcija, tiek veikti grozījumi noteikumos Nr. 857, svītrojot VI nodaļu un papildinot tos ar V1 nodaļu - Atbalsts pilngadību sasniegušam bērnam un pilngadīgai personai. Atbalsta pasākumi tiek sniegti pilngadību sasniegušajam ārpusģimenes aprūpē bijušajam bērnam un adoptētajiem, kuriem ar tiesas spriedumu atcelta adopcija līdz 21 gada vecumam vai, ja mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp, koledžā, — līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Izglītības ieguve iepriekš norādītajās izglītības iestādēs nozīmē, ka pilngadību sasniegušais bērns apgūst vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu, vai augstākās izglītības programmu. Bez tam svarīgs ir apstāklis, ka vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas sevī ietver arī speciālās izglītības programmas, gadījumā ja pilngadību sasniegušais bērns apgūst kādu no tām.
Noteikumu grozījumu projekts paredz, ka ārpusģimenes aprūpē esošais bērns pēc pilngadības sasniegšanas ar iesniegumu vēršas pašvaldībā, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par viņa ārpusģimenes aprūpi un lūdz, izvērtējot viņa resursus un vajadzības, lemt par nepieciešamību piešķirt atbalstu. Savukārt par atbalsta nepieciešamību bērnam, kurš bijis adoptēts un kura adopcija ir atcelta ar tiesas spriedumu, pašvaldība lemj pēc savas iniciatīvas, saņemot šādu informāciju. Tādējādi, izvērtējot pilngadību sasniegušā bērna, kā arī bērna, kura adopcija ir atcelta ar tiesas spriedumu (turpmāk abi kopā - pilngadību sasniegušais bērns) nākotnes vajadzības un resursus, pašvaldības sociālais dienests vai cita pašvaldības pilnvarota iestāde (turpmāk - pašvaldības sociālais dienests), kas strādā ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un pārzina sociālo darbu, kopā ar ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēju, uzklausot pilngadību sasniegušo bērnu secina, viņam ir nepieciešams atbalsts, kā arī pilngadību sasniegušais bērns pats izsaka vēlmi saņemt kādu atbalsta pasākumu vai to kopumu, lemj par nepieciešamību piešķirt viņa individuālajām vajadzībām nepieciešamos atbalsta pasākumus. Labklājības ministrija izskatīs iespēju veikt grozījumus SPSPL, lai likumā noteiktu pašvaldībai tiesības deleģēt pilngadību sasniegušo bērnu vajadzību izvērtēšanu un atbalsta pasākumu piešķiršanu. Pamatojoties uz to, ka jau līdz šim pašvaldības sociālais dienests, saskaņā ar SPSPL 12. panta sestās daļas nosacījumiem ir veicis, bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna pēc pilngadības sasniegšanas, vajadzību un resursu izvērtēšanu, kā arī nepieciešamo atbalsta pasākumu sniegšanu, netiek izstrādāts jauns vērtēšanas kritēriju modelis. Pašvaldības sociālais dienests turpina iesākto darbu, papildinot iespēju pilngadību sasniegušajam bērnam piedāvāt kādu no valsts finansētiem atbalsta pasākumiem. Atbalsta pasākumi var sastāvēt no viena no šo noteikumu 24.1 1. vai 24.1 3. apakšpunktos norādītajiem atbalsta pasākumiem, kuru finansējums pašvaldībām tiek dotēts no valsts budžeta. Šo noteikumu 24.1 2. apakšpunktā norādīto pabalstu finanšu pratības apguvei var piešķir tikai kopā ar vienu vai abiem šo noteikumu 24.1 1. vai 24.1 3. apakšpunktā norādītajiem atbalsta pasākumiem, lai ar sociālā mentora vai atbalsta grupu nodarbību palīdzību un atbalstu, veicinātu pilngadību sasniegušā bērna finanšu pratības apguvi. Finansiālā pabalsta apmērs, finanšu pratības apguvei, vienam pilngadību sasniegušam bērnam nepārsniedz 3,29 euro dienā. Finansiālais atbalsts pilngadību sasniegušam bērnam izmaksājams vienu reizi mēnesī proporcionāli kalendārā mēneša dienu skaitam no dienas, kad pašvaldības sociālais dienests lēmis par pilngadību sasniegušam bērnam nepieciešamo atbalsta pasākumu piešķiršanu. Sociālā mentora pakalpojumi pilngadību sasniegušajam bērnam, tiek nodrošināti vienu reizi nedēļā 2 vai 3 stundas, balstoties uz pilngadību sasniegušā bērna vajadzībām. Lai veicinātu pilngadību sasniegušā bērna motivāciju, sociālais mentors var nodrošināt atbilstoši pilngadību sasniegušā bērna interesēm un vajadzībām biheiviorālās pārmaiņas motivējošus pasākumus, apmaksājot ēdināšanu, kultūras pasākumus, sporta nodarbības un cita veida motivācijas pasākumus 30 euro apmērā ik mēnesi. Valsts apmaksās sociālo mentoru mācības, lai nodrošinātu to, ka visi sociālie mentori, kas darbosies ar pilngadību sasniegušajiem bērniem, apgūtu vienādu mācību programmu, tiktu sagatavoti darbam ar minēto mērķgrupu, tādējādi nodrošinot, ka pilngadību sasniegušais bērns saņemtu iespējami kvalitatīvāku līdzgaitnieku palīdzību. Savukārt, atbalsta grupas dažādu sociālo prasmju un iemaņu apguvei patstāvīgas dzīves uzsākšanai paredzētas, lai pilngadību sasniegušais bērns apgūtu socializēšanās prasmes, dažādas dzīves un sadzīves prasmes. Atbalsta grupas var organizēt pašvaldība savas pašvaldības pilngadību sasniegušajiem bērniem vai sadarbojoties ar citām pašvaldībām veidot apvienotās grupas, vai organizēt ar cita pakalpojumu sniedzēja (piemēram, atbalsta centru, kuros jau šobrīd tiek organizētas atbalsta grupas audžuģimenēm un adoptētājiem, kas notiek bērniem, iespējams, zināmā vidē) starpniecību. Atbalsta grupas notiek vienu reizi mēnesī un vienā grupā maksimālais pilngadību sasniegušo bērnu skaits ir 15 un vienas grupas nodarbībai paredzētie finanšu līdzekļi sastāda 250 euro, ieskaitot materiālus (ēst gatavošanas, mājsaimniecības vai citu dzīves prasmju apguvei), savukārt, gadījumā, ja atbalsta grupu apmeklē mazāks dalībnieku skaits, par vienu pilngadību sasniegušo bērnu no valsts budžeta līdzekļiem pašvaldībām finansēs faktiskos izdevumus, bet ne vairāk kā 16,67 euro par vienu pilngadību sasniegušo bērnu. Ja pilngadību sasniegušais bērns ir izteicis tādu vēlmi, iepriekšējais aprūpētājs tam ir piekritis un pašvaldības sociālais dienests ir atzinis to par pilngadību sasniegušā bērna interesēm atbilstošāko, viņš turpina uzturēties pie tā paša vai cita ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja. Ar citu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēju saprotams, ka persona neuzsāk patstāvīgu dzīvi, bet maina dzīvesvietu, turpmāk uzturoties pie citām personām, ar kurām ir izveidojies kontakts un labas savstarpējās attiecības. Ņemot vērā to, ka norma nosaka, ka ir nepieciešama personas, pie kuras uzturēsies pilngadību sasniegusī persona piekrišana, tai ir jābūt nepārprotamai - iesnieguma vai līguma (piemēram, īres līguma) veidā. Fokusgrupās pilngadību sasniegušie bērni un ārpusģimenes aprūpē esošie jaunieši vecumā no 16 gadiem pauduši, ka viņiem ir būtiski palikt iespējami ilgāk un tuvāk savai aprūpētāju ģimenei vai piesaistes personai, tai skaitā turpināt dzīvot kopā ar savu aprūpētāju. Tāpat noskaidrots, ka liela daļa aizbildnībā un audžuģimenēs esošie pilngadību sasniegušie bērni turpina uzturēties šajās ģimenēs. Lai sniegtu atbalstu faktiskajām pilngadību sasniegušā bērna atbalsta un uzticības personām, iepriekšējie aprūpētāji, kas turpina sniegt pilngadību sasniegušajam bērnam atbalstu, var kļūt par sociālo mentoru, tādējādi turpinot atbalstīt pilngadību sasniegušo bērnu. Gadījumos, ja pilngadību sasniegušais bērns turpina dzīvot vienā mājsaimniecībā ar iepriekšējo aprūpētāju, līdz dzīvokļa piešķiršanai, viņam ir iespēja noslēgt īres līgumu par dzīvojamās telpas vai to daļu izīrēšanu.
Valsts dotētās atbalsta pasākumu izmaksas vienam pilngadību sasniegušajam bērnam gadā nepārsniedz 3 565,19 euro.
Ja pilngadību sasniegušais bērns ir sasniedzis 21 gada vecumu un neturpina izglītības procesu, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs vai ir iesniedzis iesniegumu par atbalsta izbeigšanu, pašvaldības sociālais dienests lemj par atbalsta izbeigšanu konkrētai personai.
Lai pārliecinātos vai pilngadību sasniegušajam bērnam ir nepieciešams turpināt atbalsta sniegšanu, reizi gadā, vai biežāk, ja rodas tāda nepieciešamība, pašvaldības sociālais dienests veic atkārtotu pilngadību sasniegušā bērna vajadzību un resursu izvērtēšanu un lemj par nepieciešamību turpināt atbalsta pasākumu kopumu vai tā izbeigšanu. Savukārt, ja pilngadību sasniegušais bērns ir atteicies saņemt atbalsta pasākumus vai pēc to izbeigšanas secina, ka viņam tie tomēr ir nepieciešami un viņš nav sasniedzis 21 gada vecumu vai ir to sasniedzis un turpina mācības, viņš var vērsties pašvaldības sociālajā dienestā ar lūgumu piešķirt viņam atbalsta pasākumus un pašvaldības sociālais dienests atkārtoti izvērtē, kādi atbalsta pasākumi ir nepieciešami konkrētajam pilngadību sasniegušajam bērnam.
Gadījumos, kad pilngadību sasniegušais bērns attaisnojošu iemeslu dēļ ir kavēts saņemt piešķirto atbalstu, pašvaldības sociālais dienests lemj par atbalsta pasākumu pārtraukšanu. Iemesli, kuri tiek uzskatīti par attaisnojošiem un atbalsta pasākumu sniegšana pilngadību sasniegušajam bērnam ir pārtraucama, minēti 24.3 punkta apakšpunktos un ir saistīti ar pilngadību sasniegušā bērna attaisnotu prombūtni, kā piemēram, ir iesaukti valsts aizsardzības dienestā un pilda valsts aizsardzības militāro dienestu - 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Latvijas Republikas Zemessardzes vienībā, atrašanos ieslodzījuma vietā vai stacionārā, kā arī ir ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, izbrauc no Latvijas Republikas uz ilgāku laiku par vienu mēnesi, atrodas bezvēsts prombūtnē, vai bez attaisnojoša iemesla divus mēnešus nav saņēmis sociālā mentora pakalpojumu vai piedalījies atbalsta grupā. Minētajos gadījumos atbalsta pasākumi pilngadību sasniegušajam bērnam nav izbeidzami, bet pārtraucami, lai saglabātu iespēju, nepieciešamības gadījumā pēc 24.3 punkta apakšpunktos minēto iemeslu izbeigšanās, izvērtēt vai ir atsākama atbalsta pasākumu nodrošināšana. Atbalsta pasākumu pārtraukšana pilngadību sasniegušam bērnam iespējama uz laika periodu, kas nav ilgāks par vienu gadu. Ja ir pagājis gads, kopš pārtraukta atbalsta pasākumu nodrošināšana pilngadību sasniegušam bērnam, tā ir jāizbeidz. Pieņemot lēmumu par atbalsta pasākumu piešķiršanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu, pašvaldības sociālais dienests veic atzīmi pašvaldības ikdienā lietotajā informācijas sistēmā, tai skaitā norādot arī pilngadību sasniegušā bērna dzīvesvietu atbalsta pasākuma saņemšanas laikā. Gadījumos, ja pilngadību sasniegušais bērns turpina dzīvot vienā mājsaimniecībā ar iepriekšējo aprūpētāju, personām tiks saglabāta iespēja saņemt Goda ģimenes apliecību, tā kā vienlaikus tiek izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība" (līdz ar šo MK Noteikumu projekta stāšanos spēkā MK 2021.gada 1.jūnija noteikumi nr.352 zaudēs spēku), kuros paredzēts noteikt papildu mērķgrupas, kurām atbalstu sniedz atbilstoši valsts atbalsta programmai "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma". Proti, ir paredzēts noteikt, ka Sabiedrības integrācijas fonds pieņem lēmumu par apliecības piešķiršanu, pamatojoties uz personas iesniegumu, arī tajos gadījumos, ja personas aprūpē vai tās ģimenē ir trīs bērni vai vairāk bērnu un pilngadīgas personas, tai skaitā, kuras iepriekš bijušas ārpusģimenes aprūpē, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu vai, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, - 24 gadu vecumu, un kuras, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu uzturas pie aizbildņa, audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē.
Lai varētu sekot atbalsta pasākumu piešķiršanai konkrētam pilngadību sasniegušam bērnam, Labklājības ministrija ir ieplānojusi valsts budžeta finansējumu Labklājības ministrijas pārziņā esošās Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas (turpmāk - SPOLIS) un pašvaldības sociālo dienestu ikdienā lietotās informācijas sistēmas pilnveidošanai (jauna moduļa izstrādei) un salāgošanai, proti, tās tiks papildinātas attiecīgi šo grozījumu prasībām, proti, tiks nodrošināta pašvaldības sociālā dienesta pieņemto lēmumu, attiecībā uz konkrēto pilngadību sasniegušo bērnu par atbalsta pasākumu piešķiršanas, pārtraukšanas vai izbeigšanas datumu, piešķirto atbalsta pasākumu veidu un skaitu, kā arī par pārtraukšanas vai izbeigšanas iemesliem un iespēju iesniegt pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu izmaksai par finanšu izlietojumu atbalsta pasākumu nodrošināšanai pilngadību sasniegušajiem bērniem. Laika periodā, līdz SPOLIS un pašvaldības sociālo dienestu ikdienā lietotās informācijas sistēmas funkcionalitātes darbības uzsākšanai, pašvaldība līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 10. datumam, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati (turpmāk – ePārskati), atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, iesniedz pārskatu par finanšu izlietojumu atbalsta pasākumu nodrošināšanai pilngadību sasniegušajiem bērniem. Iesniedzot pārskatu personas datu apstrāde netiks veikta, jo pašvaldības sociālais dienests ministrijai iesniedz personas datu nesaturošu informāciju, proti, pārskatā tiek norādīts unikālais atbalsta pasākumu saņēmušo personu skaits, sniegtie atbalsta pasākumi un pārskata periodā izlietotais finansējums.
Minētās pārskata veidlapas struktūra tiks publicēta Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē, kā tas noteikts noteikumu grozījumu Noslēguma jautājumu 42. punktā. Bez tam Labklājības ministrija sagatavos un tīmekļa vietnē publicēs aprakstu, kā sagatavot "Pārskatu par finansējuma faktisko izlietojumu pašvaldībās, kuras sniedz atbalsta pasākumus pilngadību sasniegušam bērnam".
Ar noteikumu grozījumiem izveidota jauna VI1 nodaļa, kurā atrunāta valsts nodrošinātā atbalsta pašvaldībām apmērs, kritēriji tā noteikšanai un valsts atbalsta piešķiršanas kārtība, kas nosaka, ka reizi ceturksnī pašvaldība izmantojot ePārskati, atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 10. datumam, iesniedz pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu izmaksai par finanšu izlietojumu atbalsta pasākumu nodrošināšanai par pilngadību sasniegušo bērnu, kurš saņem 24.1 punktā minēto atbalstu, savukārt Labklājības ministrija 10 darbdienu laikā pēc pārskata apstiprināšanas veic maksājumu pašvaldībai.
Lai veiktu pilngadību sasniegušo bērnu resursu un vajadzību izvērtēšanu, kā arī lemtu par nepieciešamo atbalsta pasākumu piešķiršanu, valsts nodrošina pašvaldībai atbalstu papildu administratīvo izmaksu izdevumu segšanai, kas tiek aprēķināta 10% no valsts atbalsta apjoma, bet nepārsniedz 356.52 euro gadā uz vienu pilngadību sasniegušo bērnu.
Ar noteikumu grozījumiem VI nodaļa papildināta ar 24.12 punktu, kas nosaka, ka laika periodā, kamēr pilngadību sasniegušais bērns turpina uzturēties pie tā paša ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja un saņem atbalsta pasākumu kopumu, viņam netiek izmaksāts vienreizējais pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai un vienreizējais pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei sakarā ar patstāvīgas dzīves uzsākšanu. Šie pabalsti tiek izmaksāti pēc tam, kad pilngadību sasniegušais bērns atstāj ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēju, tā kā tie ir paredzēti patstāvīgas dzīves uzsākšanai un, lai tiktu izlietoti iespējami mērķētāk, ir izmaksājami tikai tad, kad pilngadību sasniegušais bērns uzsāk patstāvīgu dzīvi. Pamatojoties uz to, ka BTAL 43. panta otrā daļa noteic, ka tiesības uz neizmantotajām sociālajām garantijām personai saglabājas ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, lai pilngadību sasniegušais bērns varētu izmantot savas tiesības saņemt sev pienākošās sociālās garantijas patstāvīgas dzīves uzsākšanai, arī gadījumā, ja viņš nav uzsācis patstāvīgu dzīvi sasniedzot 23 gadu vecumu, viņš ir tiesīgs pieprasīt un viņam tiek izmaksāts vienreizējais pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai un vienreizējais pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei sakarā ar patstāvīgas dzīves uzsākšanu.
Pabalsta ikmēneša izdevumiem izmaksājamais apmērs nav mainījies, taču norma precizēta, atbilstoši likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otrai daļai, kurā noteikts, ka “Minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20 procentiem (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (turpmāk — ienākumu mediāna)”, tādējādi nosakot zemāko minimālo ienākumu sliekšņu robežu, kas tiek piemērota attiecīgajos normatīvajos aktos. Savukārt likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta trešā daļā noteikts, ka Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus katru gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo ienākumu mediānu. Ja pārskata gadā aktuālā ienākumu mediāna nemainās vai samazinās, minimālo ienākumu sliekšņi paliek iepriekš noteiktajā apmērā.
Noteikumu grozījumu III nodaļā “Apliecība sociālo garantiju nodrošināšanai un tās izsniegšanas kārtība” veikti grozījumi kopumā 12 punktos, kuros, saskaņā ar 2023. gada 7. decembra grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā (likumprojekts Nr. 408/Lp14), Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nosaukums mainīts uz "Bērnu aizsardzības centrs" un attiecīgi saīsinājums “inspekcija” uz “centrs” (attiecīgā locījumā). Tāpat grozīts 2. un 4.pielikums vārdu "inspekcija" aizstājot ar vārdu "centrs" (attiecīgā locījumā). Tāpat atsevišķos punktos veikti precizējumi attiecībā par izglītības programmām, kuru apguve ir atzīstama par pilngadību sasniegušā bērna izglītības iegūšanas veidu, kā arī papildināti pārejas noteikumi ar 44. punktu, kas nosaka, ka informāciju par augstākās izglītības studiju programmas apguvi, kas nepieciešama šo noteikumu 16. punktā minētās apliecības pieprasīšanai, bāriņtiesas darbinieks Valsts izglītības informācijas sistēmā iegūst pēc tās funkcionalitātes izstrādes. Saskaņā ar IZM sniegto informāciju, funkcionalitātes izstrāde tiks veikt 2025.gada pirmajā pusē, ne vēlāk kā līdz 2025. gada 1. jūnijam. Līdz tam bāriņtiesas darbinieki informāciju par pilngadību sasniegušo bērnu izglītības ieguvi augstākās izglītības mācību programmā iegūst kā līdz šim, proti, izziņu, kas apliecina, ka minētais bērns mācās augstākās izglītības programmā, pilngadību sasniegušais pieprasa savā izglītības iestādē, pēc
kā iesniedz bāriņtiesā. Valsts izglītības informācijas sistēmā funkcionalitātes izstrādi nodrošinās Izglītības un zinātnes ministrija no finansējuma Valsts izglītības informācijas sistēmas pielāgošanai, programmas 07.00.00 "Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzturēšana un attīstība" 2025.gadam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ārpusģimenes aprūpē bijušie bērni un adoptētie bērni, kuriem ar tiesas spriedumu atcelta adopcija, pēc pilngadības sasniegšanas
Ietekmes apraksts
Papildus atbalsta sniegšana patstāvīgas dzīves uzsākšanai
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Mērķgrupas jaunieši tiks motivēti iegūt izglītību, tādējādi palielināsies konkurētspējīgu jauno darbinieku/profesionāļu skaits
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Mērķgrupas jaunieši tiks motivēti iegūt izglītību, tādējādi palielināsies konkurētspējīgu jauno uzņēmēju/darbinieku/profesionāļu skaits
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Mērķgrupas jaunieši tiks motivēti iegūt izglītību, tādējādi palielināsies konkurētspējīgu jauno uzņēmēju/darbinieku/profesionāļu skaits
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Mērķgrupas jaunieši tiks motivēti iegūt izglītību, tādējādi palielināsies konkurētspējīgu jauno darbinieku/profesionāļu skaits
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
5 188 530
0
5 048 974
0
5 048 974
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
5 188 530
0
5 048 974
0
5 048 974
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
5 188 530
0
5 048 974
0
5 048 974
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
5 188 530
0
5 048 974
0
5 048 974
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
2024. gadā plānots finansējums 5 188 530 euro apmērā.
Apakšprogrammas 22.03.00 “Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei” ietvaros, plānots sniegt atbalstu 1 286 (unikālais skaits) pilngadību sasniegušiem bērniem. Plānotais valsts budžeta finansējums atbalstam pašvaldībai uz vienu pilngadību sasniegušo bērnu ir 3 921.71 euro gadā, tai skaitā:
- 67.19 euro sociālo mentoru mācībām (24h nodarbības, vada 2 lektori, katram samaksa 50.00 euro/h=2 400.00 euro viena grupa, mācību grupā 20 dalībnieki, 36 grupas gadā (vidēji pa 6 katrā reģionā). 36 x 2 400 = 86 400 euro gadā / 1 286 personas = 67.19 euro);
- 2 098 euro sociālā mentora pakalpojums pilngadību sasniegušam bērnam (11.00 euro/h, 3h nedēļā = 33 euro nedēļā x 52 nedēļas=1 716 euro gadā + 2 stundas gadā, ja nepieciešams = 2 098 euro gadā);
- 1 200 euro finansiāls pabalsts pilngadību sasniegušam bērnam (100.00 euro mēnesī x 12=1 200 euro). Ņemot vērā, ka finansiālais atbalsts pilngadību sasniegušam bērnam izmaksājams vienu reizi mēnesī proporcionāli kalendārā mēneša dienu skaitam no dienas, kad pašvaldības sociālais dienests lēmis par pilngadību sasniegušai personai nepieciešamo atbalsta pasākumu piešķiršanu, finansiālajam atbalstam pilngadību sasniegušajam bērnam aprēķināta likme par vienu dienu 3,29 euro dienā (100 euro x 12 mēneši / 365 dienas = 3,29 euro dienā);
- 200 euro atbalsta grupas dažādu sociālo prasmju un iemaņu apguvei. Maksa par atbalsta grupu apmeklējumu pašvaldībā vai pie cita pakalpojumu sniedzēja 250 euro par vienu grupas (15 pilngadību sasniegušie bērni) nodarbību dzīves prasmju apguvei, socializēšanās prasmju apguvei, ieskaitot materiālus (ēst gatavošanas, mājsaimniecības vai citu prasmju apguvei), vienas atbalsta grupas izmaksas 250 euro (vidēji uz vienu pilngadību sasniegušo bērnu 16.67 euro (250 euro / 15 pilngadību sasniegušie bērni = 16.67 euro) x 12 nodarbības gadā vienam pilngadību sasniegušam bērnam = 200 euro);
- 356.52 euro valsts nodrošina pašvaldībām atbalstu papildu administratīvo izmaksu izdevumu segšanai, kas tiek aprēķināta 10% no valsts atbalsta apjoma, bet nepārsniedz 356.52 euro gadā uz vienu pilngadību sasniegušo bērnu.
Valsts atbalsts pašvaldībām 2024. gadā kopā apakšprogrammā 22.03.00 “Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei”: 3 565.19 euro + 356.52 euro (10% administratīvās izmaksas) x 1 286 pilngadību sasniegušie bērni = 5 043 319 euro.
Apakšprogrammas 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” ietvaros plānotais valsts budžeta finansējums IT sistēmu SOPA un SPOLIS pilnveidošanai (jauna moduļa izstrādei) 2024. gadā ir 145 211 euro (t.sk. PVN 21%), t.i. aptuveni 2 400 h (vidēji 1 pakalpojuma stundas izmaksas ir 60.50 euro (t.sk. PVN 21%).
2025. gadā un turpmāk ik gadu plānots finansējums 5 048 974 euro apmērā.
Apakšprogrammas 22.03.00 “Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei” ietvaros, plānots sniegt atbalstu 1 286 (unikālais skaits) pilngadību sasniegušiem bērniem.
Plānotais valsts budžeta finansējums atbalstam pašvaldībām uz vienu pilngadību sasniegušo bērnu ir 3 921.71 euro gadā., tai skaitā:
- 67.19 euro sociālo mentoru mācībām (24h nodarbības, vada 2 lektori, katram samaksa 50.00 euro/h=2 400.00 euro viena grupa, mācību grupā 20 dalībnieki, 36 grupas gadā (vidēji pa 6 katrā reģionā). 36 x 2 400 = 86 400 euro gadā / 1 286 personas = 67.19 euro);
- 2 098 euro sociālā mentora pakalpojums pilngadību sasniegušam bērnam (11.00 euro/h, 3h nedēļā = 33 euro nedēļā x 52 nedēļas =1 716 euro gadā + 2 stundas gadā, ja nepieciešams = 2 098 euro gadā);
- 1 200 euro finansiāls atbalsts pilngadību sasniegušam bērnam (100.00 euro mēnesī x 12=1 200 euro). Ņemot vērā, ka finansiālais atbalsts pilngadību sasniegušam bērnam izmaksājams vienu reizi mēnesī proporcionāli kalendārā mēneša dienu skaitam no dienas, kad pašvaldības sociālais dienests lēmis par pilngadību sasniegušajam bērnam nepieciešamo atbalsta pasākumu piešķiršanu, finansiālajam atbalstam pilngadību sasniegušajam bērnam aprēķināta likme par vienu dienu 3,29 euro dienā (100 euro x 12 mēneši / 365 dienas = 3,29 euro dienā);
- 200 euro atbalsta grupas prasmju un iemaņu apguvei patstāvīgas dzīves uzsākšanai. Maksa par atbalsta grupu apmeklējumu pašvaldībā vai pie cita pakalpojumu sniedzēja 250 euro par vienu grupas (15 pilngadību sasniegušie bērni) nodarbību dzīves prasmju apguvei, socializēšanās prasmju apguvei, ieskaitot materiālus (ēst gatavošanas, mājsaimniecības vai citu prasmju apguvei), vienas atbalsta grupas izmaksas 250 euro (vidēji uz vienu pilngadību sasniegušo bērnu 16.67 euro (250 euro / 15 pilngadību sasniegušie bērni = 16.67 euro) x 12 nodarbības gadā vienam pilngadību sasniegušam bērnam = 200 euro);
- 356.52 euro valsts nodrošina pašvaldībām atbalstu papildu administratīvo izmaksu izdevumu segšanai, kas tiek aprēķināta 10% no valsts atbalsta apjoma, bet nepārsniedz 356.52 euro gadā uz vienu pilngadību sasniegušo bērnu.
Valsts atbalsts pašvaldībām 2025. gadā un turpmāk ik gadu apakšprogrammā 22.03.00 “Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei” kopā: 3 565.19 euro + 356.52 euro (10% administratīvās izmaksas) x 1 286 jaunieši = 5 043 319 euro.
Apakšprogrammas 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” ietvaros plānotais valsts budžeta finansējums IT sistēmu SOPA un SPOLIS apkalpošanai, uzturēšanai un konsultācijām 2025. gadā un turpmāk ik gadu ir 5 655 euro (t.sk. PVN 21%), t.i. aptuveni 93.5 h gadā (vidēji 1 pakalpojuma stundas izmaksas ir 60.50 euro (t.sk. PVN 21%).
Plānots, ka pašvaldības, valsts atbalsta no valsts budžeta saņemšanai, līdz katram ceturksnim sekojošā mēneša 10.datumam elektroniski, izmantojot ePārskati sistēmu, iesniedz pārskatu par faktiski izlietoto finansējumu pilngadību sasniegušo bērnu atbalstam patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc pilngadības sasniegšanas.
ePārskatu pašvaldības sagatavo un iesniedz līdz brīdim, kad pašvaldības sociālajam dienestam tiks nodrošināta iespēja iesniegt pārskatus, izmantojot Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu.
Apakšprogrammas 22.03.00 “Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei” ietvaros, plānots sniegt atbalstu 1 286 (unikālais skaits) pilngadību sasniegušiem bērniem. Plānotais valsts budžeta finansējums atbalstam pašvaldībai uz vienu pilngadību sasniegušo bērnu ir 3 921.71 euro gadā, tai skaitā:
- 67.19 euro sociālo mentoru mācībām (24h nodarbības, vada 2 lektori, katram samaksa 50.00 euro/h=2 400.00 euro viena grupa, mācību grupā 20 dalībnieki, 36 grupas gadā (vidēji pa 6 katrā reģionā). 36 x 2 400 = 86 400 euro gadā / 1 286 personas = 67.19 euro);
- 2 098 euro sociālā mentora pakalpojums pilngadību sasniegušam bērnam (11.00 euro/h, 3h nedēļā = 33 euro nedēļā x 52 nedēļas=1 716 euro gadā + 2 stundas gadā, ja nepieciešams = 2 098 euro gadā);
- 1 200 euro finansiāls pabalsts pilngadību sasniegušam bērnam (100.00 euro mēnesī x 12=1 200 euro). Ņemot vērā, ka finansiālais atbalsts pilngadību sasniegušam bērnam izmaksājams vienu reizi mēnesī proporcionāli kalendārā mēneša dienu skaitam no dienas, kad pašvaldības sociālais dienests lēmis par pilngadību sasniegušai personai nepieciešamo atbalsta pasākumu piešķiršanu, finansiālajam atbalstam pilngadību sasniegušajam bērnam aprēķināta likme par vienu dienu 3,29 euro dienā (100 euro x 12 mēneši / 365 dienas = 3,29 euro dienā);
- 200 euro atbalsta grupas dažādu sociālo prasmju un iemaņu apguvei. Maksa par atbalsta grupu apmeklējumu pašvaldībā vai pie cita pakalpojumu sniedzēja 250 euro par vienu grupas (15 pilngadību sasniegušie bērni) nodarbību dzīves prasmju apguvei, socializēšanās prasmju apguvei, ieskaitot materiālus (ēst gatavošanas, mājsaimniecības vai citu prasmju apguvei), vienas atbalsta grupas izmaksas 250 euro (vidēji uz vienu pilngadību sasniegušo bērnu 16.67 euro (250 euro / 15 pilngadību sasniegušie bērni = 16.67 euro) x 12 nodarbības gadā vienam pilngadību sasniegušam bērnam = 200 euro);
- 356.52 euro valsts nodrošina pašvaldībām atbalstu papildu administratīvo izmaksu izdevumu segšanai, kas tiek aprēķināta 10% no valsts atbalsta apjoma, bet nepārsniedz 356.52 euro gadā uz vienu pilngadību sasniegušo bērnu.
Valsts atbalsts pašvaldībām 2024. gadā kopā apakšprogrammā 22.03.00 “Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei”: 3 565.19 euro + 356.52 euro (10% administratīvās izmaksas) x 1 286 pilngadību sasniegušie bērni = 5 043 319 euro.
Apakšprogrammas 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” ietvaros plānotais valsts budžeta finansējums IT sistēmu SOPA un SPOLIS pilnveidošanai (jauna moduļa izstrādei) 2024. gadā ir 145 211 euro (t.sk. PVN 21%), t.i. aptuveni 2 400 h (vidēji 1 pakalpojuma stundas izmaksas ir 60.50 euro (t.sk. PVN 21%).
2025. gadā un turpmāk ik gadu plānots finansējums 5 048 974 euro apmērā.
Apakšprogrammas 22.03.00 “Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei” ietvaros, plānots sniegt atbalstu 1 286 (unikālais skaits) pilngadību sasniegušiem bērniem.
Plānotais valsts budžeta finansējums atbalstam pašvaldībām uz vienu pilngadību sasniegušo bērnu ir 3 921.71 euro gadā., tai skaitā:
- 67.19 euro sociālo mentoru mācībām (24h nodarbības, vada 2 lektori, katram samaksa 50.00 euro/h=2 400.00 euro viena grupa, mācību grupā 20 dalībnieki, 36 grupas gadā (vidēji pa 6 katrā reģionā). 36 x 2 400 = 86 400 euro gadā / 1 286 personas = 67.19 euro);
- 2 098 euro sociālā mentora pakalpojums pilngadību sasniegušam bērnam (11.00 euro/h, 3h nedēļā = 33 euro nedēļā x 52 nedēļas =1 716 euro gadā + 2 stundas gadā, ja nepieciešams = 2 098 euro gadā);
- 1 200 euro finansiāls atbalsts pilngadību sasniegušam bērnam (100.00 euro mēnesī x 12=1 200 euro). Ņemot vērā, ka finansiālais atbalsts pilngadību sasniegušam bērnam izmaksājams vienu reizi mēnesī proporcionāli kalendārā mēneša dienu skaitam no dienas, kad pašvaldības sociālais dienests lēmis par pilngadību sasniegušajam bērnam nepieciešamo atbalsta pasākumu piešķiršanu, finansiālajam atbalstam pilngadību sasniegušajam bērnam aprēķināta likme par vienu dienu 3,29 euro dienā (100 euro x 12 mēneši / 365 dienas = 3,29 euro dienā);
- 200 euro atbalsta grupas prasmju un iemaņu apguvei patstāvīgas dzīves uzsākšanai. Maksa par atbalsta grupu apmeklējumu pašvaldībā vai pie cita pakalpojumu sniedzēja 250 euro par vienu grupas (15 pilngadību sasniegušie bērni) nodarbību dzīves prasmju apguvei, socializēšanās prasmju apguvei, ieskaitot materiālus (ēst gatavošanas, mājsaimniecības vai citu prasmju apguvei), vienas atbalsta grupas izmaksas 250 euro (vidēji uz vienu pilngadību sasniegušo bērnu 16.67 euro (250 euro / 15 pilngadību sasniegušie bērni = 16.67 euro) x 12 nodarbības gadā vienam pilngadību sasniegušam bērnam = 200 euro);
- 356.52 euro valsts nodrošina pašvaldībām atbalstu papildu administratīvo izmaksu izdevumu segšanai, kas tiek aprēķināta 10% no valsts atbalsta apjoma, bet nepārsniedz 356.52 euro gadā uz vienu pilngadību sasniegušo bērnu.
Valsts atbalsts pašvaldībām 2025. gadā un turpmāk ik gadu apakšprogrammā 22.03.00 “Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei” kopā: 3 565.19 euro + 356.52 euro (10% administratīvās izmaksas) x 1 286 jaunieši = 5 043 319 euro.
Apakšprogrammas 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” ietvaros plānotais valsts budžeta finansējums IT sistēmu SOPA un SPOLIS apkalpošanai, uzturēšanai un konsultācijām 2025. gadā un turpmāk ik gadu ir 5 655 euro (t.sk. PVN 21%), t.i. aptuveni 93.5 h gadā (vidēji 1 pakalpojuma stundas izmaksas ir 60.50 euro (t.sk. PVN 21%).
Plānots, ka pašvaldības, valsts atbalsta no valsts budžeta saņemšanai, līdz katram ceturksnim sekojošā mēneša 10.datumam elektroniski, izmantojot ePārskati sistēmu, iesniedz pārskatu par faktiski izlietoto finansējumu pilngadību sasniegušo bērnu atbalstam patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc pilngadības sasniegšanas.
ePārskatu pašvaldības sagatavo un iesniedz līdz brīdim, kad pašvaldības sociālajam dienestam tiks nodrošināta iespēja iesniegt pārskatus, izmantojot Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ministru kabineta 15.08.2023.gada sēdē saskaņā ar Informatīvo ziņojumu "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2024., 2025. un 2026. gadam" un Ministri kabineta sēdes prot. Nr. 40 43.§ 42.punktu, tika atbalstīts ministrijas priekšlikums iekšējai līdzekļu pārdalei, lai prioritārā pasākumā “Ārpusģimenes aprūpes atbalsta pakalpojumu pilnveide, tai skaitā bērniem īpašās situācijās” ietvaros nodrošinātu noteikumu projektā iekļautā apakšpasākuma “Nodrošināts bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu atbalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc pilngadības sasniegšanas” īstenošanu:
- 2024. gadam kopā 5 188 530 euro apmērā, tai skaitā apakšprogrammā 22.03.00 “Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei” 5 043 319 euro un apakšprogrammā 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” 145 211 euro;
- 2025. gadam un turpmāk ik gadu 5 048 974 euro apmērā, tai skaitā apakšprogrammā 22.03.00 “Valsts atbalsts ārpusģimenes aprūpei” 5 043 319 euro un apakšprogrammā 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” 5 655 euro.
Valsts izglītības informācijas sistēmas funkcionalitātes izstrādei 2025.gadā plānots IZM finansējums 11 000 euro apmērā.
IZM budžeta programmas 07.00.00 "Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzturēšana un attīstība" esošo līdzekļu ietvaros plānots valsts budžeta finansējums IT sistēmas VIIS pielāgošanai 11 000 euro (t.sk. PVN 21%), t.i. aptuveni 16 cilvēkdienas (vidēji 1 cilvēkdienas izmaksas 687,50 euro (t.sk. PVN 21%)).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekts ir saistīts ar 2023. gada 8. martā Saeimā pieņemtajiem "Grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", ar kuriem noteikts, ka Ministru kabinetam jānosaka mērķgrupai sniedzamā atbalsta veidi, apjoms, saturs, kā arī šo pakalpojumu saņemšanas, piešķiršanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumi un kārtība
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.2. Bērnu tiesību aizsardzības likums
Pamatojums un apraksts
Normatīvo aktu grozījumi saistīti ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nosaukuma maiņu
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
2024. gada 29. februārī Saeimā tika pieņemts "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", kurš paredz 13. panta pirmo daļu papildināt ar 15. punktu, nosakot, ka Ministru kabinets nosaka valsts atbalsta apmēru, kritērijus tā noteikšanai un valsts atbalsta piešķiršanas kārtību pašvaldībām, kuras nodrošina pakalpojumus un atbalstu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta septītajā daļā minētajām ārpusģimenes aprūpē bijušajām personām un astotajā daļā minētajām personām.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Pašvaldību sociālie dienesti, BāriņtiesasNevalstiskās organizācijas
Latvijas Pašvaldību savienība, Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, Bērnu labklājības tīklsCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/9d9c1668-e08d-4f23-873d-5469f83eb1e4/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi/priekšlikumi netika saņemti
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pašvaldības sociālais dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Pašvaldības sociālais dienests
palielinās
Vērtības nozīme:
Valsts nodrošina pašvaldības sociālajam dienestam papildus atbalstu administratīvo izmaksu izdevumu segšanai, kas tiek aprēķināta 10% no valsts atbalsta apjoma, bet nepārsniedz 356.52 euro gadā uz vienu pilngadību sasniegušo bērnu.
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Sociālo dienestu uzdevumi tiks paplašināti
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Plānotais valsts budžeta finansējums IT sistēmu SOPA un SPOLIS pilnveidošanai (jauna moduļa izstrādei)
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks nodrošināta pēc iespējas saudzīgāka pilngadību sasniegušā ārpusģimenes aprūpē esošā bērna pāreja uz neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi. Sasniedzot pilngadību jaunietim būs iespēja saņemt no pašvaldības un valsts atbalsta pasākumus, kas nodrošinās viņam saudzīgu un atbalstošu pāreju uz neatkarīgu dzīvi, kas ir vitāli svarīgs posms jaunieša dzīvē.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts nekāda veida izmaiņas personas datu apstrādes procesā attiecībā uz apliecību pirmreizējo izsniegšanu, izgatavošanu un atkārtotu izsniegšanu neparedz. Noteikumu projektā ir veikti precizējumi attiecībā uz iestādes, kas nodrošina apliecības izgatavošanu, nosaukuma precizēšanu visā noteikumu Nr. 857 tekstā.
Noteikumu projekta 11. punkts paredz, ka pieprasot apliecību pilngadību sasniegušam bērnam, bāriņtiesa pārliecinās Valsts izglītības informācijas sistēmā, ka pilngadību sasniegušais bērns apgūst kādu no šo noteikumu 7. punktā minētajām izglītības programmām. Minētā prasība noteikumu Nr. 857 16. punktā ir jau noteikta, ar grozījumiem tā tiek konkretizēta - skaidrības un nepārprotamības nolūkā minētā darbība ir precizēta, nemainot jau pastāvošo personas datu apstrādes procesu.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz jaunu personas datu apstrādi, kas noteikta noteikumu projekta V1 sadaļā “Atbalsts pilngadību sasniegušam bērnam un pilngadīgai personai”. Atbalsta pasākumu piešķiršanas, pārtraukšanas vai izbeigšanas nolūkā pašvaldības sociālais dienests, izvērtējot personas sociālo situāciju un ņemot vērā atbalsta vajadzības, lemj par atteikumu piešķirt atbalstu vai par tās individuālajām vajadzībām atbilstoša atbalsta sniegšanu, piešķirot noteikumu projekta 24.1 punktā minēto atbalstu. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula) 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunkts, BTAL 12. panta ceturtā daļa un 43. panta pirmā daļa un SPSPL 12. panta septītā un astotā daļa un 13. panta pirmās daļas 15. punkts, noteikumu projekta 17. punkts (noteikumu Nr.857 24.1 punkts). Personas datu apstrādes nepieciešamības pamatojums sniegts anotācijas 1.3. sadaļā.
Tāpat noteikumu projekta 17. punkts paredz, ka pašvaldības sociālais dienests veic iepriekš pieņemtā lēmuma par atbalsta piešķiršanu atkārtotu izvērtēšanu vai lemj par tā pārtraukšanu vai izbeigšanu. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Regulas 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunkts, BTAL 12. panta ceturtā daļa un 43. panta pirmā daļa un SPSPL 12. panta septītā un astotā daļa, noteikumu projekta 17. punkts (noteikumu Nr.857 24.2 – 24.4 punkts). Personas datu apstrādes nepieciešamības pamatojums sniegts anotācijas 1.3. sadaļā.
Vienlaikus noteikumu projekta V1 sadaļā ir iekļautas vairākas normas (24.7 – 24.11 punkts un 24.13 – 24.17 punkts), kas ir identiskas tām, kas šobrīd ir noteikumu Nr.857 25. – 32. punkts. Proti, minētajās noteikumu projekta normās, salīdzinot tās ar noteikumu Nr.857 25. – 32. punktu nosacījumiem, nav mainīta spēkā esošā personas datu apstrādes procedūra.
Noteikumu projekta 19. punkts paredz, ka pašvaldības sociālais dienests, izmantojot Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu, līdz nākamā ceturkšņa 10. datumam iesniedz Labklājības ministrijā pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu izmaksai par finanšu izlietojumu atbalsta pasākumu nodrošināšanai šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētajai personai, lai no valsts budžeta līdzekļiem pašvaldībām finansētu faktiskos izdevumus, kas veikti pilngadību sasniegušo bērnu atbalsta pasākumu nodrošināšanai. Noteikumu projekta 19. punkta (noteikumu Nr.857 32.5 punkts) ietvaros personas datu apstrāde netiek veikta, jo dienests ministrijai iesniedz personas datus nesaturošu informāciju.
Noteikumu projekts neskar izmaiņas attiecībā uz personas datu glabāšanas jautājumiem. Pašvaldības sociālais dienests datu subjekta personas datus piešķiršanas, pārtraukšanas vai izbeigšanas nolūkā glabā atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” noteiktajam.
Noteikumu projekta 11. punkts paredz, ka pieprasot apliecību pilngadību sasniegušam bērnam, bāriņtiesa pārliecinās Valsts izglītības informācijas sistēmā, ka pilngadību sasniegušais bērns apgūst kādu no šo noteikumu 7. punktā minētajām izglītības programmām. Minētā prasība noteikumu Nr. 857 16. punktā ir jau noteikta, ar grozījumiem tā tiek konkretizēta - skaidrības un nepārprotamības nolūkā minētā darbība ir precizēta, nemainot jau pastāvošo personas datu apstrādes procesu.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz jaunu personas datu apstrādi, kas noteikta noteikumu projekta V1 sadaļā “Atbalsts pilngadību sasniegušam bērnam un pilngadīgai personai”. Atbalsta pasākumu piešķiršanas, pārtraukšanas vai izbeigšanas nolūkā pašvaldības sociālais dienests, izvērtējot personas sociālo situāciju un ņemot vērā atbalsta vajadzības, lemj par atteikumu piešķirt atbalstu vai par tās individuālajām vajadzībām atbilstoša atbalsta sniegšanu, piešķirot noteikumu projekta 24.1 punktā minēto atbalstu. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula) 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunkts, BTAL 12. panta ceturtā daļa un 43. panta pirmā daļa un SPSPL 12. panta septītā un astotā daļa un 13. panta pirmās daļas 15. punkts, noteikumu projekta 17. punkts (noteikumu Nr.857 24.1 punkts). Personas datu apstrādes nepieciešamības pamatojums sniegts anotācijas 1.3. sadaļā.
Tāpat noteikumu projekta 17. punkts paredz, ka pašvaldības sociālais dienests veic iepriekš pieņemtā lēmuma par atbalsta piešķiršanu atkārtotu izvērtēšanu vai lemj par tā pārtraukšanu vai izbeigšanu. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Regulas 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunkts, BTAL 12. panta ceturtā daļa un 43. panta pirmā daļa un SPSPL 12. panta septītā un astotā daļa, noteikumu projekta 17. punkts (noteikumu Nr.857 24.2 – 24.4 punkts). Personas datu apstrādes nepieciešamības pamatojums sniegts anotācijas 1.3. sadaļā.
Vienlaikus noteikumu projekta V1 sadaļā ir iekļautas vairākas normas (24.7 – 24.11 punkts un 24.13 – 24.17 punkts), kas ir identiskas tām, kas šobrīd ir noteikumu Nr.857 25. – 32. punkts. Proti, minētajās noteikumu projekta normās, salīdzinot tās ar noteikumu Nr.857 25. – 32. punktu nosacījumiem, nav mainīta spēkā esošā personas datu apstrādes procedūra.
Noteikumu projekta 19. punkts paredz, ka pašvaldības sociālais dienests, izmantojot Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu, līdz nākamā ceturkšņa 10. datumam iesniedz Labklājības ministrijā pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu izmaksai par finanšu izlietojumu atbalsta pasākumu nodrošināšanai šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētajai personai, lai no valsts budžeta līdzekļiem pašvaldībām finansētu faktiskos izdevumus, kas veikti pilngadību sasniegušo bērnu atbalsta pasākumu nodrošināšanai. Noteikumu projekta 19. punkta (noteikumu Nr.857 32.5 punkts) ietvaros personas datu apstrāde netiek veikta, jo dienests ministrijai iesniedz personas datus nesaturošu informāciju.
Noteikumu projekts neskar izmaiņas attiecībā uz personas datu glabāšanas jautājumiem. Pašvaldības sociālais dienests datu subjekta personas datus piešķiršanas, pārtraukšanas vai izbeigšanas nolūkā glabā atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” noteiktajam.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tuvojoties pilngadībai, proti no 16 gadu vecuma, ārpusģimenes aprūpē esošais bērns tiks sagatavots tam, ka pēc pilngadības sasniegšanas viņam tiks nodrošināta pēc iespējas saudzīgāka pāreja uz neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi, tiks piedāvāta iespēja saņemt atbalsta pasākumus, kas nodrošinās viņam saudzīgu un atbalstošu pāreju uz neatkarīgu dzīvi.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi