Anotācija

Noteikumu Nr. 834 pašreizējā redakcijā ir noteikta situācija, kad slāpekļa minerālmēslus pamatmēslojumā lieto iespējami īsā laikā pirms sējas vai stādīšanas. Izkliedējot karbamīdu (urīnvielu), to iestrādā augsnē. Atjaunojoties veģetācijai, karbamīdu var neiestrādāt pirmajā ziemāju papildmēslojuma reizē.
Neiestrādājot karbamīdu augsnē, rodas liela amonjaka emisija. Nosakot izņēmumus karbamīda iestrādei, amonjaka emisijas aprēķinos būtu jāiekļauj neiestrādātais karbamīda daudzums. Tā kā šāda informācija lauksaimniekiem nav jāsniedz, to nav iespējams ietvert amonjaka emisijas aprēķinā. Pēc Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra aptuvenas informācijas, ziemāju pirmajā papildmēslošanas reizē lieto apmēram 5 % no visa izlietotā karbamīda apjoma. Saskaņā ar emisijas aprēķinu metodiku neiestrādātajam karbamīda daudzumam tiks piemērots augsts emisijas koeficients. Lai samazinātu amonjaka emisiju valstī, jāparedz, ka, lietojot karbamīdu, tas vienmēr ir jāiestrādā augsnē.

Lai atrisinātu konstatētās problēmas, noteikumu projekts paredz noteikumu Nr. 834 3.5. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, svītrojot normu "Atjaunojoties veģetācijai, karbamīdu var neiestrādāt pirmajā ziemāju papildmēslojuma reizē."
Noteikumu projekta Nr. 834 3.5. apakšpunkts izteikts šādā redakcijā: "slāpekļa minerālmēslus pamatmēslojumā lieto iespējami īsā laikā pirms sējas vai stādīšanas. Izkliedējot karbamīdu (urīnvielu), to iestrādā augsnē."

Tika konstatēts, ka noteikumu Nr. 834 pašreizējā redakcijā Valsts augu aizsardzības dienestam nav deleģēta 3.5. apakšpunkta izpildes uzraudzība attiecībā uz karbamīda iestrādi, tāpēc ir papildināts 11.1. apakšpunkts, novēršot šīs normas piemērošanā konstatēto nepilnību.

Lai novērstu konstatēto problēmu, noteikumu projekta 11. punktā paredzēts precizēt Valsts augu aizsardzības dienesta pienākumus.
Noteikumu projekta Nr. 834 11.1. apakšpunkts izteikts šādā redakcijā: "11.1. uzrauga un kontrolē šo noteikumu 3.1., 3.3.2., 3.3.3., 3.3.4., 3.3.5., 3.3.6., 3.3.7., 3.4., 3.5. un 3.6. apakšpunktā un 6. punktā minēto prasību izpildi;".

Lai vienkāršotu augsnes minerālā slāpekļa monitoringu, nepieciešams svītrot noteikumu Nr. 384 13.4. un 13.5. apakšpunktu, kas attiecas uz lauku vēstures un meteoroloģisko datu apkopošanu.
Attiecībā uz lauka vēsturi Valsts augu aizsardzības dienests ir konstatējis, ka informācija, kas tiek prasīta no lauksaimniekiem, saskaņā ar noteikumu Nr. 384 13.4. un 13.5. apakšpunktu, vairs netiek izmantota monitoringa rezultāti interpretācijai un visa nepieciešamā informācija ir pieejama citos datu avotos — mēslošanas plānu kopsavilkumos un Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmā.
Savukārt meteoroloģiskie dati dublē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra rīcībā esošos datus, bet tas neatbilst labas datu pārvaldības principiem.

Ar noteikumu projektu svītrots noteikumu Nr. 834 13.4. un 13.5. apakšpunkts.

Noteikumu Nr. 834 3. pielikuma 1. nodaļas tabulas pirmajā kolonnā konstatēta tehniska kļūda: aiz vairāku kultūraugu nosaukumiem saglabājušās iekavas ar skaitļiem. Tās vēsturiski attiecināmas uz spēku zaudējušo Ministru kabineta 2011. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 33 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem" 2. pielikuma tabulas ierakstiem. Minētās iekavas kļūdas pēc saglabājušās, 2015. gadā izdodot noteikumus Nr. 834, un neatspoguļo spēkā esošo regulējumu.

Lai novērstu konstatēto tehnisko kļūdu un nodrošinātu normatīvā akta atbilstību faktiskajam regulējumam, noteikumu projekts paredz noteikumu Nr. 834 3. pielikumu izteikt jaunā redakcijā, svītrojot 1. nodaļas tabulas pirmajā kolonnā esošās iekavas un tajās norādītos skaitļus aiz kultūraugu nosaukumiem.