25-TA-2988: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par pieejamu mājokļu programmu publiskās un privātās partnerības veidā un programmas 1. lotes projekta publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par pieejamu mājokļu programmu publiskās un privātās partnerības veidā un programmas 1.lotes projekta publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu” (turpmāk – Tiesību akts) izstrādāts, pamatojoties uz:
1) likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.3 panta otro daļu, kas paredz, ka valsts var veidot un īstenot pieejamu mājokļu programmu publiskās un privātās partnerības veidā un Ministru kabinets pieņem lēmumu par šādas programmas nosacījumiem, finansēšanas un uzraudzības kārtību, komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanu un nosaka valsts kā publiskā partnera pārstāvi, ja nepieciešams, deleģējot pārvaldes uzdevumus valsts kapitālsabiedrībai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā;
2) VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) izstrādātajiem finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem, kas tika izstrādāti saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 11. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 24, 65.§) “Informatīvais ziņojums “Par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu”” 4. punktā doto uzdevumu. VNĪ 2025. gada 8. novembrī saņēma Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) atzinumu, kurā ir izvērtēti Finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautie pieņēmumi un risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā, un, pamatojoties uz atzinumā izdarītajiem secinājumiem, CFLA atbalsta publiskās un privātās partnerības projekta tālāku virzību. 2025. gada 21. novembrī VNĪ saņēma Finanšu ministrijas atzinumu, kurā konstatēts, ka pašreizējā projekta izvērtēšanas stadijā potenciālā publiskās un privātās partnerības līguma aktīvi provizoriski ir attiecināmi kā privātā partnera bilancē esoši, projektam neradot negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu;
3) Finanšu ministrijas (VNĪ) Ministru kabinetam izskatīšanai sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmas 1. lotes projekta īstenošanu un pašvaldību dalību” saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 11. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 24, 65.§) “Informatīvais ziņojums “Par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu”” 6. punktā doto uzdevumu.
1) likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.3 panta otro daļu, kas paredz, ka valsts var veidot un īstenot pieejamu mājokļu programmu publiskās un privātās partnerības veidā un Ministru kabinets pieņem lēmumu par šādas programmas nosacījumiem, finansēšanas un uzraudzības kārtību, komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanu un nosaka valsts kā publiskā partnera pārstāvi, ja nepieciešams, deleģējot pārvaldes uzdevumus valsts kapitālsabiedrībai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā;
2) VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) izstrādātajiem finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem, kas tika izstrādāti saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 11. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 24, 65.§) “Informatīvais ziņojums “Par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu”” 4. punktā doto uzdevumu. VNĪ 2025. gada 8. novembrī saņēma Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) atzinumu, kurā ir izvērtēti Finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautie pieņēmumi un risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā, un, pamatojoties uz atzinumā izdarītajiem secinājumiem, CFLA atbalsta publiskās un privātās partnerības projekta tālāku virzību. 2025. gada 21. novembrī VNĪ saņēma Finanšu ministrijas atzinumu, kurā konstatēts, ka pašreizējā projekta izvērtēšanas stadijā potenciālā publiskās un privātās partnerības līguma aktīvi provizoriski ir attiecināmi kā privātā partnera bilancē esoši, projektam neradot negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu;
3) Finanšu ministrijas (VNĪ) Ministru kabinetam izskatīšanai sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmas 1. lotes projekta īstenošanu un pašvaldību dalību” saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 11. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 24, 65.§) “Informatīvais ziņojums “Par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu”” 6. punktā doto uzdevumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta mērķis ir:
(a) veidot un īstenot pieejamu mājokļu programmu publiskās un privātās partnerības veidā;
(b) uzdot Finanšu ministrijai deleģēt VNĪ īstenot pieejamu mājokļu programmu publiskās un privātās partnerības veidā;
(c) uzsākt publiskās un privātās partnerības procedūru programmas 1. lotes projekta īstenošanai.
(a) veidot un īstenot pieejamu mājokļu programmu publiskās un privātās partnerības veidā;
(b) uzdot Finanšu ministrijai deleģēt VNĪ īstenot pieejamu mājokļu programmu publiskās un privātās partnerības veidā;
(c) uzsākt publiskās un privātās partnerības procedūru programmas 1. lotes projekta īstenošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kopumā Latvijā esošais dzīvojamais fonds strauji noveco. Saskaņā ar Mājokļu pieejamības pamatnostādnēs 2023.–2027. gadam sniegto informāciju kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas aptuveni 10% no visām dzīvojamām ēkām ir uzbūvētas pēc 2003.gada, savukārt no kopējā daudzdzīvokļu ēku īpatsvara tikai 3% ēkas ir būvētas pēc 2003.gada.
Saskaņā ar OECD datiem Latvijā ir viens no zemākajiem īres mājokļu īpatsvariem starp dalībvalstīm – aptuveni 80 % mājsaimniecību dzīvo sev piederošos mājokļos, bet 44 % mājsaimniecību nevar atļauties mājokli tirgus apstākļos. Savukārt Eurostat dati liecina, ka 2023. gadā 40,9 % Latvijas iedzīvotāju dzīvoja pārapdzīvotos mājokļos, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā (vidēji 16 %).
Minētie fakti apliecina būtisku tirgus līdzsvara trūkumu un pieejamu īres mājokļu nepietiekamību. Lai mazinātu šo problēmu, nepieciešams ieviest efektīvu valsts atbalsta mehānismu, kas nodrošinātu privāto investīciju piesaisti, būvniecības procesu optimizāciju, centralizētu pārvaldību un pieejamu īres mājokļu attīstību visā Latvijas teritorijā.
Saskaņā ar OECD datiem Latvijā ir viens no zemākajiem īres mājokļu īpatsvariem starp dalībvalstīm – aptuveni 80 % mājsaimniecību dzīvo sev piederošos mājokļos, bet 44 % mājsaimniecību nevar atļauties mājokli tirgus apstākļos. Savukārt Eurostat dati liecina, ka 2023. gadā 40,9 % Latvijas iedzīvotāju dzīvoja pārapdzīvotos mājokļos, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā (vidēji 16 %).
Minētie fakti apliecina būtisku tirgus līdzsvara trūkumu un pieejamu īres mājokļu nepietiekamību. Lai mazinātu šo problēmu, nepieciešams ieviest efektīvu valsts atbalsta mehānismu, kas nodrošinātu privāto investīciju piesaisti, būvniecības procesu optimizāciju, centralizētu pārvaldību un pieejamu īres mājokļu attīstību visā Latvijas teritorijā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijā pastāv būtiska mājokļu pieejamības problēma – īpaši trūkst jaunu, energoefektīvu un cenas ziņā pieejamu īres dzīvokļu reģionu pilsētās, vienlaikus šī problēma pastāv arī Rīgā un Pierīgā. Tas negatīvi ietekmē iedzīvotāju mobilitāti, nodarbinātības iespējas un vispārējo dzīves kvalitāti. Līdzšinējie risinājumi nav nodrošinājuši pietiekamu īres mājokļu piedāvājumu, un tirgū ir izveidojusies strukturāla nepilnība, kur pieprasījums ievērojami pārsniedz piedāvājumu.
Galvenais mājokļu pieejamības ierobežojošais faktors ir privāto investīciju trūkums daudzdzīvokļu īres māju būvniecībā. Investoru interese ir zema, jo būvniecības izmaksas ir augstas, iedzīvotāju maksātspēja – lielākoties ierobežota, bet potenciālā investīciju atdeve ir zema. Rezultātā jaunu dzīvokļu īres cenas bieži pārsniedz tirgus līmeni un lielas daļas iedzīvotāju finansiālās iespējas. Situāciju papildus ietekmē arī zemais banku kreditēšanas līmenis Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm.
Pašvaldībām pašām trūkst pieredzes un kapacitātes liela apjoma darījumu strukturēšanai, kas atbilst starptautiski atzītiem privātās un publiskās partnerības standartiem un var pretendēt uz finansējuma piesaisti starptautiskajā tirgū.
Galvenais mājokļu pieejamības ierobežojošais faktors ir privāto investīciju trūkums daudzdzīvokļu īres māju būvniecībā. Investoru interese ir zema, jo būvniecības izmaksas ir augstas, iedzīvotāju maksātspēja – lielākoties ierobežota, bet potenciālā investīciju atdeve ir zema. Rezultātā jaunu dzīvokļu īres cenas bieži pārsniedz tirgus līmeni un lielas daļas iedzīvotāju finansiālās iespējas. Situāciju papildus ietekmē arī zemais banku kreditēšanas līmenis Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm.
Pašvaldībām pašām trūkst pieredzes un kapacitātes liela apjoma darījumu strukturēšanai, kas atbilst starptautiski atzītiem privātās un publiskās partnerības standartiem un var pretendēt uz finansējuma piesaisti starptautiskajā tirgū.
Risinājuma apraksts
Risinājums ir jaunu, izmaksu ziņā pieejamu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju projektēšana, būvniecība, finansēšana, uzturēšana un apsaimniekošana, izmantojot uz pieejamības maksājumiem balstītu publiskās un privātās partnerības risinājumu septiņās pašvaldībās un šo dzīvojamo māju dzīvokļu izīrēšanu speciālistiem pašvaldību noteiktajās speciālistu mērķa grupās.
Publiskais partneris ir valsts, ko pārstāv VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un ko pašvaldības deleģē publiskās un privātās partnerības iepirkuma veikšanai un līguma slēgšanai ar privāto partneri, noslēdzot par to vienošanos. Pēc privātā partnera atlases pašvaldības slēdz līgumu ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” par ilgtermiņa saistību uzņemšanos.
Publiskais partneris ir valsts, ko pārstāv VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un ko pašvaldības deleģē publiskās un privātās partnerības iepirkuma veikšanai un līguma slēgšanai ar privāto partneri, noslēdzot par to vienošanos. Pēc privātā partnera atlases pašvaldības slēdz līgumu ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” par ilgtermiņa saistību uzņemšanos.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Finanšu un ekonomisko aprēķinu ietvaros ir izvērtēti trīs alternatīvie risinājumi.
A alternatīva – neīstenot projektu;
B alternatīva– īstenot projektu, kapitālieguldījumus veicot izmantojot tradicionālo iepirkumu;
C alternatīva – īstenot projektu izmantojot PPP modeli.
Lai izvērtētu iespēju īstenot projektu, izmantojot tradicionālo iepirkumu, ko veiktu pašvaldību kapitālsabiedrības, tika analizēti atsevišķu pašvaldību namu apsaimniekošanas uzņēmumu finanšu rādītāji. Analīzes rezultāti liecina, ka ne visu pašvaldību uzņēmumu finanšu stāvoklis varētu būt pietiekams šāda modeļa īstenošanai, līdz ar to B alternatīvas izmantošana ir drīzāk teorētiska.
FEA analīzes rezultāti liecina, ka C alternatīva – Projekta īstenošana, izmantojot publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli – ir ekonomiski izdevīgāka nekā B alternatīva, kurā projekta kapitālieguldījumi tiek finansēti ar tradicionālā iepirkuma palīdzību. Izvēloties C alternatīvu, sociālekonomiskie ieguvumi pārsniedz izmaksas, kas apliecina, ka šī pieeja ir izdevīgāka arī par A alternatīvu – Projekta neīstenošanu.
A alternatīva – neīstenot projektu;
B alternatīva– īstenot projektu, kapitālieguldījumus veicot izmantojot tradicionālo iepirkumu;
C alternatīva – īstenot projektu izmantojot PPP modeli.
Lai izvērtētu iespēju īstenot projektu, izmantojot tradicionālo iepirkumu, ko veiktu pašvaldību kapitālsabiedrības, tika analizēti atsevišķu pašvaldību namu apsaimniekošanas uzņēmumu finanšu rādītāji. Analīzes rezultāti liecina, ka ne visu pašvaldību uzņēmumu finanšu stāvoklis varētu būt pietiekams šāda modeļa īstenošanai, līdz ar to B alternatīvas izmantošana ir drīzāk teorētiska.
FEA analīzes rezultāti liecina, ka C alternatīva – Projekta īstenošana, izmantojot publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli – ir ekonomiski izdevīgāka nekā B alternatīva, kurā projekta kapitālieguldījumi tiek finansēti ar tradicionālā iepirkuma palīdzību. Izvēloties C alternatīvu, sociālekonomiskie ieguvumi pārsniedz izmaksas, kas apliecina, ka šī pieeja ir izdevīgāka arī par A alternatīvu – Projekta neīstenošanu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Izmaksu samērīgums pret ieguvumiem ir analizēts, veicot Finanšu un ekonomiskos aprēķinus saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 6. oktobra noteikumiem Nr. 1152 “Kārtība finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, publiskās un privātās partnerības līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai”. Finanšu un ekonomiskajos aprēķinos secināts, ka Projekta īstenošana, izmantojot PPP modeli, ir iespējama un pamatota. VNĪ 2025. gada 8. novembrī saņēma Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) atzinumu, kurā ir izvērtēti Finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautie pieņēmumi un risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā, un, pamatojoties uz atzinumā izdarītajiem secinājumiem, CFLA atbalsta publiskās un privātās partnerības projekta tālāku virzību. 2025. gada 21. novembrī VNĪ saņēma Finanšu ministrijas atzinumu, kurā konstatēts, ka pašreizējā projekta izvērtēšanas stadijā potenciālā publiskās un privātās partnerības līguma aktīvi provizoriski ir attiecināmi kā privātā partnera bilancē esoši, projektam neradot negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Finanšu un ekonomiskie aprēķini
Apraksts
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 11. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 24, 65.§) “Informatīvais ziņojums “Par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu”” 4. punktā doto uzdevumu, VNĪ ir izstrādājusi finanšu un ekonomiskos aprēķinus. Finanšu un ekonomiskie aprēķini pamato iespēju Projektu īstenot kā PPP projektu, no kā izriet nepieciešamība pieņemt Tiesību aktu Programmas 1. lotes projekta īstenošanas uzsākšanai.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Speciālisti pašvaldību noteiktajās speciālistu mērķa grupās. Līdz ar Tiesību akta pieņemšanu tiks uzsākta partnerības iepirkuma procedūra, lai nodrošinātu pieejamu cenu īres mājokļu projektēšanu, būvniecību, finansēšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu septiņās Latvijas pašvaldībās, tādejādi ilgtermiņā pozitīvi ietekmējot plašāku sabiedrību.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Visa veida uzņēmumi septiņās pašvaldībās, pašvaldības. Pieņemot Tiesību aktu un uz tā pamata uzsākot Programmas 1. lotes īstenošanu, tiks ietekmētas septiņas pašvaldības (Rīga, Liepāja, Daugavpils, Tukums, Jēkabpils, Cēsis un Gulbene) atbilstoši to aplēstajam pieprasījumam nodrošinot pieejamas cenas mājokļu to definētajās speciālistu grupās, pašvaldību iestādēm un uzņēmējiem būs iespēja piesaistīt jaunos speciālistus savās teritorijās, kas pozitīvi ietekmēs pašvaldību attīstību ilgtermiņā.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
Pašvaldības pašas savos saistošajos noteikumos definēs nozares, kam piesaistīt speciālistus nodrošinot tiem pieejamas cenas mājokļus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
PPP projekts piesaistīs privāto kapitālu, kas palielinās kopējās investīcijas ekonomikā; tiks aktivizēts būvniecības sektors, radot pieprasījumu pēc materiāliem, darbaspēka un pakalpojumiem, kas veicinās IKP izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
-
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nodrošinot speciālistiem pieejamus mājokļus, viņus var piesaistīt strādāt reģionos, kur trūkst darbaspēka.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
PPP projekts radīs jaunas darba vietas gan būvniecības, gan nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā; pašvaldībām būs iespēja piesaistīt jaunus speciālistus pašu definētajās jomās.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
1 118 984
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
1 118 984
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
5 561 566
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
879 412
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
4 682 154
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
-4 442 582
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
-879 412
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
-3 563 170
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
-4 442 582
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-879 412
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
-3 563 170
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ieņēmumi tiesību akta ieviešanas procesā, saskaņā ar finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem, paredzēti pašvaldībām no īres pakāpeniski, sākot ar 2029.gadu.
2.1. apakšpunktā atspoguļota prognozētā maksimālā valsts budžeta pieejamības maksājuma daļa (valsts subsīdija); 2.3. apakšpunktā atspoguļota prognozētā maksimālā pašvaldību pieejamības maksājuma daļa (pašvaldību subsīdija).
Pieejamības maksājuma finansēšanai paredzēti sekojoši avoti: pašvaldību subsīdija, ko daļēji kompensē īres maksas, ko no īrniekiem – pašvaldību noteikto mērķa grupu speciālistiem – saņems pašvaldības, un valsts subsīdija.
Nav atspoguļots PVN reversā kārtībā, ko plānots, ka segs valsts būvniecības laikā, (prognozēts 2027.g. 4 021 309 euro, 2028.g. 16 195 790 euro, un 2029.g. 11 301 847 euro). Finansiālā ietekme 0 euro.
Pieejamības maksājumu plānots uzsākt 2029.gadā reizē ar mājokļu pieejamību to izīrēšanai.
2.1. apakšpunktā atspoguļota prognozētā maksimālā valsts budžeta pieejamības maksājuma daļa (valsts subsīdija); 2.3. apakšpunktā atspoguļota prognozētā maksimālā pašvaldību pieejamības maksājuma daļa (pašvaldību subsīdija).
Pieejamības maksājuma finansēšanai paredzēti sekojoši avoti: pašvaldību subsīdija, ko daļēji kompensē īres maksas, ko no īrniekiem – pašvaldību noteikto mērķa grupu speciālistiem – saņems pašvaldības, un valsts subsīdija.
Nav atspoguļots PVN reversā kārtībā, ko plānots, ka segs valsts būvniecības laikā, (prognozēts 2027.g. 4 021 309 euro, 2028.g. 16 195 790 euro, un 2029.g. 11 301 847 euro). Finansiālā ietekme 0 euro.
Pieejamības maksājumu plānots uzsākt 2029.gadā reizē ar mājokļu pieejamību to izīrēšanai.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Jautājums par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu pieejamības maksājuma nodrošināšanai 2029.gadam un turpmākajiem gadiem ir skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru vidējam termiņam sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Informatīvā ziņojuma projekts "Par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmas 1. lotes projekta īstenošanu un pašvaldību dalību" 25-TA-2987
Pamatojums un apraksts
Informatīvā ziņojuma projekts ir sagatavots, lai izpildītu Ministru kabineta 2024. gada 11. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 24, 65.§) 6. punktā doto uzdevumu Finanšu ministrijai pēc Projekta finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādes un kompetento institūciju atzinumiem sagatavot un finanšu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Projekta pirmās kārtas īstenošanu, tajā skaitā par pašvaldību dalību Projektā.
Skatāms kopā ar sagatavoto Tiesību aktu, lai nodrošinātu publiskās un privātās partnerības programmas “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” īstenošanu tam paredzētajā laika grafikā.
Skatāms kopā ar sagatavoto Tiesību aktu, lai nodrošinātu publiskās un privātās partnerības programmas “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” īstenošanu tam paredzētajā laika grafikā.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Ministru kabineta rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Ministru kabineta rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiesību akta projekts sagatavots ar mērķi īstenot Pieejamu cenu īres mājokļu programmas 1. lotes projektu, kas pamatots ar sekojošiem plānošanas dokumentiem:
1) Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027. gadam (apstiprināts Saeimā 2020. gada 2. jūlijā) (rīcības virziens “Mājoklis”);
2) Mājokļu pieejamības pamatnostādnes 2023.–2027. gadam, īpaši rīcības virziena “Atbalsts mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem” ietvaros definētajai vajadzībai nodrošināt mājsaimniecības ar mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošiem mājokļiem par pieejamu cenu.
1) Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027. gadam (apstiprināts Saeimā 2020. gada 2. jūlijā) (rīcības virziens “Mājoklis”);
2) Mājokļu pieejamības pamatnostādnes 2023.–2027. gadam, īpaši rīcības virziena “Atbalsts mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem” ietvaros definētajai vajadzībai nodrošināt mājsaimniecības ar mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošiem mājokļiem par pieejamu cenu.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ietekme uz reģionālo atšķirību mazināšanu un līdzsvarotas izaugsmes veicināšanu.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi