24-TA-924: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Personas vārda un uzvārda maiņas kārtību noteic Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums (turpmāk – Likums). Saskaņā ar Likuma 8. panta pirmās daļas 1. punktu lēmumu par atteikumu mainīt vārdu un uzvārdu pieņem, ja persona ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta. Tādējādi persona, kas sodu izcietusi, bet sodāmība nav noņemta vai dzēsta, vārdu un uzvārdu saskaņā ar Likumu mainīt nevar.
Tomēr tiesību akti neliedz šādām personām noslēgt laulību un secīgi mainīt arī uzvārdu.
Izvērtējot spēkā esošo normatīvo regulējumu attiecībā uz personām, kuras sodu izcietušas, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta un iespēju normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos iegūt ziņas par personas sodāmību, konstatēts, ka šobrīd noteiktais ierobežojums būtu pārskatāms. Vienlaikus Likumā veicami atsevišķi grozījumi tiesiskā regulējuma pilnveidošanai citos jautājumos.
Tomēr tiesību akti neliedz šādām personām noslēgt laulību un secīgi mainīt arī uzvārdu.
Izvērtējot spēkā esošo normatīvo regulējumu attiecībā uz personām, kuras sodu izcietušas, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta un iespēju normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos iegūt ziņas par personas sodāmību, konstatēts, ka šobrīd noteiktais ierobežojums būtu pārskatāms. Vienlaikus Likumā veicami atsevišķi grozījumi tiesiskā regulējuma pilnveidošanai citos jautājumos.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz pārskatīt vārda un uzvārda maiņas kārtību, nosakot, ka arī personas, kuras sodu ir izcietušas, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta, ir tiesīgas mainīt vārdu un uzvārdu saskaņā ar Likumā noteikto kārtību.
Vienlaikus Likumā veicami atsevišķi grozījumi tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.
Vienlaikus Likumā veicami atsevišķi grozījumi tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Likuma 8. panta pirmās daļas 1. punktu lēmumu par atteikumu mainīt vārdu un uzvārdu pieņem, ja persona ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta. Tai pat laikā Likums neliedz personai, kas sodu izcietusi, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta stāties laulībā un iegūt laulātā uzvārdu. Līdz ar to Likuma 8. panta pirmās daļas 1. punktā minētais ierobežojums faktiski attiecas tikai uz personām, kas vēlas vārdu vai uzvārdu mainīt uz cita pamata. Šāda atšķirīga attieksme pret personām, kas atrodas salīdzināmos apstākļos, nav pamatota un samērīga. Papildus uzsverams, ka pašreizējā reģistru (valsts informācijas sistēmu) savstarpējā integrācija ļauj iegūt ziņas par personas sodāmību normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos arī tad, ja persona ir mainījusi vārdu vai uzvārdu.
Vienlaikus Likumā veicami atsevišķi grozījumi tiesiskā regulējuma pilnveidošanai. Skat. sadaļu "Problēmas un risinājumi".
Vienlaikus Likumā veicami atsevišķi grozījumi tiesiskā regulējuma pilnveidošanai. Skat. sadaļu "Problēmas un risinājumi".
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Likuma 8. panta pirmās daļas 1. punktu lēmumu par atteikumu mainīt vārdu un uzvārdu pieņem, ja persona ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta. Tādējādi vārda un uzvārda maiņa iespējama tikai pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Vienlaikus jāņem vērā, ka jau šobrīd personām, kuras sodu ir izcietušas, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta, ir iespējams mainīt uzvārdu, noslēdzot laulību. Pēc laulības noslēgšanas, ziņas par noslēgto laulību un personas veikto uzvārda maiņu tiek ievadītas Fizisko personu reģistrā, kas nozīmē, ka šī informācija nepieciešamības gadījumā ir pieejama arī kompetentajām valsts un pašvaldību iestādēm, tajā skaitā ļauj iegūt ziņas par personas sodāmību normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos. Arī gadījumā, kad vārds un uzvārds tiek mainīts Likumā noteiktajā kārtībā, ziņas par personai veikto vārda un uzvārda maiņu tiek iekļautas Fizisko personu reģistrā un nodrošina personas identitātes pēctecību.
Ņemot vērā minēto, šobrīd nav pamata liegt iespēju mainīt vārdu un uzvārdu arī tām personām, kuras sodu jau ir izcietušas, bet sodāmība nav noņemta vai dzēsta, Likumā noteiktajā kārtībā.
Vienlaikus jāņem vērā, ka jau šobrīd personām, kuras sodu ir izcietušas, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta, ir iespējams mainīt uzvārdu, noslēdzot laulību. Pēc laulības noslēgšanas, ziņas par noslēgto laulību un personas veikto uzvārda maiņu tiek ievadītas Fizisko personu reģistrā, kas nozīmē, ka šī informācija nepieciešamības gadījumā ir pieejama arī kompetentajām valsts un pašvaldību iestādēm, tajā skaitā ļauj iegūt ziņas par personas sodāmību normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos. Arī gadījumā, kad vārds un uzvārds tiek mainīts Likumā noteiktajā kārtībā, ziņas par personai veikto vārda un uzvārda maiņu tiek iekļautas Fizisko personu reģistrā un nodrošina personas identitātes pēctecību.
Ņemot vērā minēto, šobrīd nav pamata liegt iespēju mainīt vārdu un uzvārdu arī tām personām, kuras sodu jau ir izcietušas, bet sodāmība nav noņemta vai dzēsta, Likumā noteiktajā kārtībā.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar likumprojektu Likuma 8. panta pirmās daļas 1. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka lēmumu par atteikumu mainīt vārdu vai uzvārdu (vārdu un uzvārdu) pieņem, ja persona izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē. Līdz ar to personas, kas tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes, bet sodāmība vēl nav dzēsta vai noņemta, būs tiesīgas mainīt vārdu un uzvārdu.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Likuma 6. panta otrās daļas 1. punktu iesniegumam par tautības ieraksta maiņu persona pievieno tēva vai mātes dzimšanas apliecību vai izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju, kas pierāda personas radniecību ar tiešajiem augšupējiem radiniekiem, un dokumentus, kuri apstiprina šo personu tautību.
Administratīvā procesa likuma 59. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. Lai iegūtu nepieciešamo informāciju un panāktu tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu, iestāde pēc iespējas dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus. Iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem un citām institūcijām. Ja iestādei nepieciešamā informācija ir citas institūcijas rīcībā, iestāde šo informāciju iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem.
Informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par tautības ieraksta maiņu, gan pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa, gan Departaments var iegūt no Fizisko personu reģistra un civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem. Līdz ar to nav nepieciešamības no personas pieprasīt informāciju, kas jau ir minēto institūciju rīcībā. Savukārt, ja lietas izskatīšanai nepieciešamo informāciju pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa vai Departaments nevarēs iegūt, bet tā būs personas rīcībā, saskaņā ar Administratīvā procesa likumā noteikto, informācija vai dokumenti tiks pieprasīti no personas.
Administratīvā procesa likuma 59. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. Lai iegūtu nepieciešamo informāciju un panāktu tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu, iestāde pēc iespējas dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus. Iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem un citām institūcijām. Ja iestādei nepieciešamā informācija ir citas institūcijas rīcībā, iestāde šo informāciju iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem.
Informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par tautības ieraksta maiņu, gan pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa, gan Departaments var iegūt no Fizisko personu reģistra un civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem. Līdz ar to nav nepieciešamības no personas pieprasīt informāciju, kas jau ir minēto institūciju rīcībā. Savukārt, ja lietas izskatīšanai nepieciešamo informāciju pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa vai Departaments nevarēs iegūt, bet tā būs personas rīcībā, saskaņā ar Administratīvā procesa likumā noteikto, informācija vai dokumenti tiks pieprasīti no personas.
Risinājuma apraksts
Ar likumprojektu tiek izslēgts Likuma 6. panta otrās daļas 1. punkts, tādējādi samazinot dokumentu apjomu, kāds personām papildus jāiesniedz, iesniedzot iesniegumu par tautības ieraksta maiņu. Vienlaikus tiek precizēts 6. panta otrās daļas 4. punkts, kurā ir atsauce uz izslēdzamo normu.
Problēmas apraksts
Likuma 4. panta pirmā daļa noteic, ka persona, kura vēlas mainīt vārdu, uzvārdu un tautības ierakstu, iesniedz pašvaldības dzimtsarakstu nodaļai vai Departamentam attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņas iemeslu. Minētā panta piektā daļa noteic, ka persona, kura atrodas ārvalstī, iesniegumu iesniedz Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā (turpmāk – Pārstāvniecība) pārsūtīšanai Departamentam.
Kopš 2021. gada ir iespējams iesniegumu par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu iesniegt ne tikai pašvaldības dzimtsarakstu nodaļai, Pārstāvniecībai, bet arī Departamentam, nosūtot to pa pastu vai elektroniski. Tā kā lēmumu par atļauju mainīt vārdu, uzvārdu un tautības ierakstu vai par atteikumu mainīt vārdu, uzvārdu un tautības ierakstu pieņem Departamenta direktors, iesnieguma iesniegšana Departamentā būtiski saīsina iesnieguma un citu vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas lietā nepieciešamo dokumentu izskatīšanas procesu.
Praksē novērojams, ka personas arvien biežāk izvēlas iespēju iesniegt iesniegumu Departamentam. Vienlaikus būtiski samazinājies to iesniegumu skaits, kuri tiek iesniegti Pārstāvniecībā. No minētā secināms, ka personas izvēlas tām ērtāko un ātrāko veidu iesnieguma iesniegšanai. Līdz ar to šobrīd, attīstoties pakalpojuma saņemšanas iespējām, var atteikties no Pārstāvniecībām līdz šim noteiktā papildu uzdevuma.
Kopš 2021. gada ir iespējams iesniegumu par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu iesniegt ne tikai pašvaldības dzimtsarakstu nodaļai, Pārstāvniecībai, bet arī Departamentam, nosūtot to pa pastu vai elektroniski. Tā kā lēmumu par atļauju mainīt vārdu, uzvārdu un tautības ierakstu vai par atteikumu mainīt vārdu, uzvārdu un tautības ierakstu pieņem Departamenta direktors, iesnieguma iesniegšana Departamentā būtiski saīsina iesnieguma un citu vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas lietā nepieciešamo dokumentu izskatīšanas procesu.
Praksē novērojams, ka personas arvien biežāk izvēlas iespēju iesniegt iesniegumu Departamentam. Vienlaikus būtiski samazinājies to iesniegumu skaits, kuri tiek iesniegti Pārstāvniecībā. No minētā secināms, ka personas izvēlas tām ērtāko un ātrāko veidu iesnieguma iesniegšanai. Līdz ar to šobrīd, attīstoties pakalpojuma saņemšanas iespējām, var atteikties no Pārstāvniecībām līdz šim noteiktā papildu uzdevuma.
Risinājuma apraksts
Ar likumprojektu no Likuma tiek izslēgtas tiesību normas, kuras noteic, ka iesniegums iesniedzams Pārstāvniecībā. Līdz ar to turpmāk iesniegums būs iesniedzams pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā vai Departamentā, tajā skaitā izmantojot pasta vai elektroniskā pasta sūtījumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Likumprojektā ietvertais regulējums ietekmēs ikvienu 15 gadu vecumu sasniegušo Latvijas pilsoni, nepilsoni un personu, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss.
Ietekmes apraksts
Likumprojekts izslēdz ierobežojumu personām, kuras ir izcietušas sodu, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta, mainīt vārdu un uzvārdu.
Likumprojekts samazina dokumentu apjomu, kāds personai jāiesniedz, iesniedzot iesniegumu par tautības ieraksta maiņu.
Likumprojekts samazina dokumentu apjomu, kāds personai jāiesniedz, iesniedzot iesniegumu par tautības ieraksta maiņu.
Juridiskās personas
- Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības.
Ietekmes apraksts
Pārstāvniecības tiks atslogotas no iesniegumu par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu pieņemšanas un pārsūtīšanas Departamentam.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ņemot vērā to, ka ar projektu paredzēts noteikt vēl vienu sabiedrības daļu, kura ir tiesīga iesniegt iesniegumu par vārda un uzvārda maiņu, paredzams, ka valsts budžetā tiks gūti papildu ienākumi. Tomēr, ņemot vērā to, ka nav paredzams, cik šādu gadījumu būs, šobrīd nav iespējams noteikt projekta finansiālo ietekmi uz valsts budžetu, bet tā ir vērtējama kā nebūtiska.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts probācijas dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek paplašināts to personu loks, kas var mainīt vārdu un uzvārdu.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi