Anotācija (ex-ante)

Valsts kontrole, vērtējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk - Birojs) pieeju vidējās mēneša darba samaksas aprēķināšanā izdienas pensijas lieluma noteikšanai, konstatēja, ka Noteikumos Nr.1159 nav skaidri noteikta vidējās darba samaksas aprēķināšanas metodika, salīdzinot ar to, kā tas ir citām institūcijām. Ņemot vērā, ka attiecībā uz citiem izdienas pensijas saņēmējiem Ministru kabinets ir noteicis vidējās darba samaksas aprēķina formulu, Valsts kontrole aicināja izvērtēt nepieciešamību precizēt Noteikumu Nr.1159 redakciju. Attiecīgi Birojs izstrādāja grozījumus Likumā, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt izdienas pensijas aprēķināšanas kārtību.

Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumu Nr.1159 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā izdienas pensijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām"" (turpmāk – Noteikumu projekts) papildina Noteikumus Nr.1159 ar vidējās mēneša darba samaksas izdienas pensijas piešķiršanai aprēķināšanas kārtību, tādējādi veicinot tiesisko noteiktību, un novērš atšķirīgu interpretāciju vidējās darba samaksas aprēķinā.
Ja valsts noteikta veida pensiju ir paredzējusi likumā, Satversmes 109.pants prasa, lai valsts rīcība ar šo pensiju atbilstu tiesiskas valsts principiem (sk. Satversmes tiesas 2013.gada 8.novembra sprieduma lietā Nr.2013-01-01 9.punktu). Viena no svarīgākajām tiesiskas valsts principa prasībām ir prasība pēc tiesību normas noteiktības un skaidrības. Tiesību norma, kura ir formulēta neskaidri, nesaprotami, valodnieciski nepietiekami un nenoteikti, pazaudē savu mērķi. Tiesību normu sistēma, kuru normas adresāts nevar izprast, noved pie tiesiskas nedrošības. Tiesiskā drošība pieprasa drošu orientieri. Tiesiskā valstī par tādu kalpo skaidras, viennozīmīgas un noteiktas normu pavēles. Tādēļ skaidras un noteiktas tiesību normas ir tiesību pamats un būtiska tiesiskas valsts sastāvdaļa. Gadījumā, ja tiesību normas redakcija neatspoguļo tās patieso saturu, ja tā ir kļūdaini izprotama vai maldinoša, vai ja likums pats ir iekšēji pretrunīgs, tiesību norma var nonākt pretrunā ar tiesiskas valsts principiem un nebūt spēkā (sk. Senāta 2012.gada 16.novembra spriedumu lietā Nr.SKA-555/2012).
Noteikumi Nr.1159 tiek papildināti ar 7.¹ , 7.²., un 7.³ punktiem, nosakot, kā tiek aprēķināta Biroja amatpersonas vidējā mēneša darba samaksa par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba un, proti:
7.¹ punktā tiek noteikta formula, vidējas mēneša darba samaksas izdienas pensijas piešķiršanai aprēķinam: D_s=(A+P+Pr)/T_n ×8×21, kur
D_s – vidējā mēneša darba samaksa;
A – aprēķinātā mēnešalgas kopsumma par pēdējiem 60 mēnešiem (sākot ar pēdējo darba dienu);
P – aprēķinātā atlīdzību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto piemaksu kopsumma par pēdējiem 60 mēnešiem (sākot ar pēdējo darba dienu);
Pr – aprēķinātā prēmiju un naudas balvu kopsumma par pēdējiem 60 mēnešiem (sākot ar pēdējo darba dienu);
Tn – faktiski nostrādātais laiks (stundās) pēdējos 60 mēnešos (sākot ar pēdējo darba dienu);
8 – normālais darba laiks (stundās);
21 – vidējais darba dienu skaits mēnesī.
7.² un 7.³ punkti paskaidro sīkāk formulā ietvertās komponentes, līdzīgi kā tas ir noteikts citos Ministru kabineta noteikumos, piemēram, Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumos Nr.1157 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm aprēķina, piešķir un izmaksā izdienas pensijas", tādējādi ievērojot vienlīdzīgu pieeju ar citiem izdienas pensiju saņēmējiem, kas atrodas salīdzināmos apstākļos ar Biroja nodarbinātajiem.
Attiecīgi 7.² punkts paskaidro sīkāk, ka faktiski nostrādātajā laikā neieskaita laiku, kad izdienas pensijas pieprasītājs atradies dienestā, neieņemot noteiktu amatu, ir bijis atvaļinājumā, nav pildījis amata pienākumus pārejošas darbnespējas dēļ, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta ceturtajā daļā un 26.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, Darba likuma 74.panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos, kā arī citos ārējos normatīvajos aktos noteiktajos attaisnotas prombūtnes gadījumos.
Savukārt 7.³ punkts paskaidro, ka vidējās mēneša darba samaksas aprēķinā neieskaita samaksāto slimības naudu, samaksu par atvaļinājumu, samaksāto atlīdzību Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta ceturtajā daļā (izņemot 5.punktā noteikto naudas balvu) un 26.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, Darba likuma 74.panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktajos attaisnotas prombūtnes gadījumos, kā arī izmaksas, kas veiktas par iepriekšējiem laika periodiem.
Papildus tiek precizēts arī Noteikumu Nr.1159 nosaukums un papildināta norāde, uz kāda likuma pamata noteikumi izdoti, atbilstoši jaunajam deleģējumam.