Anotācija

Likuma 1.panta 39.punkts noteic numerācijas krāpniecības definīciju. Šī definīcija ietver atsevišķas numerācijas krāpniecības pazīmes, piemēram, izsaucošā numura vai tā daļas aizvietošana maršrutēšanas laikā, izsaukumu veikšana no numura, uz kuru elektronisko sakaru komersantam nav piešķirtas lietošanas tiesības, u.c. Tai pat laikā Likuma 64.panta pirmajā daļā ir ietverts deleģējums Regulatoram noteikt numerācijas krāpniecības pazīmes. Tādējādi Regulatora ieskatā Likuma 1.panta 39.punkts un Likuma 64.panta pirmā daļa kopsakarā ar Regulatora izdotajiem noteikumiem (2022.gada 22.septembra lēmums Nr.1/27 “Numerācijas krāpniecības novēršanas noteikumi”) rada nekonsekvenci jautājumā par numerācijas krāpniecības pazīmju noteikšanu.

Jāprecizē termina “numerācijas krāpniecība” definīcija Likuma 1.panta 39.punktā, izslēdzot no definīcijas numerācijas krāpniecības pazīmes.

Likuma 18.panta pirmā daļa noteic gadījumus, kuriem iestājoties, Regulators izslēdz elektronisko sakaru komersantu no elektronisko sakaru komersantu saraksta. Regulators ir konstatējis, ka elektronisko sakaru komersantu sarakstā nereti ir reģistrēti elektronisko sakaru komersanti, kas faktiski darbību elektronisko sakaru nozarē nav uzsākuši vai ir pārtraukuši. Tas nozīmē, ka Regulatoram ir jāveic uzraudzība pār “neaktīviem” [1] elektronisko sakaru komersantiem, kas vienlaikus ir neefektīvs un nelietderīgs Regulatora resursu patēriņš. Pēc Regulatora rīcībā esošās informācijas uz 2022.gada novembri tie ir 10 % no elektronisko sakaru komersantu sarakstā reģistrētajiem elektronisko sakaru komersantiem. Vienlaikus Likumā nav paredzēts mehānisms, kā šādus elektronisko sakaru komersantus izslēgt no elektronisko sakaru komersantu saraksta, kā arī vairumā gadījumu konkrētais elektronisko sakaru komersantu loks nav sasniedzams, lai informētu par nepieciešamību iesniegt elektronisko sakaru komersanta darbības izbeigšanas paziņojumu.

Šāds precizējums ir saskanīgs ar Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa 12.panta 4.punkta nosacījumiem par elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu nodrošinātāju reģistra vai saraksta vešanu (uzturēšanu) vienlaikus izpildot nosacījumu neuzlikt nekādas papildu prasības vai atsevišķas paziņošanas prasības. Minētās Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa 12.panta 4.punkta prasības pārņemtas Likuma 16.panta trešajā daļā, kurā noteikts, ka "komersants kļūst par elektronisko sakaru komersantu un iegūst tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumu un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu tikai pēc tam, kad Regulators ir saņēmis paziņojumu par darbības uzsākšanu elektronisko sakaru nozarē. Paziņojums par darbības uzsākšanu elektronisko sakaru nozarē uzskatāms par iesniegtu dienā, kad Regulators saņēmis visu paziņojumā par darbības uzsākšanu elektronisko sakaru nozarē iekļaujamo informāciju. Regulators nedēļas laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas nosūta apstiprinājumu par tā saņemšanu un informē elektronisko sakaru komersantu par vispārējo atļauju".

Šāds precizējums veicinās, ka elektronisko sakaru komersantu saraksts ir aktuāls un tajā ir iekļauti tikai tie komersanti, kas patiešām sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus[2].

Turklāt tas, ka elektronisko sakaru komersants saskaņā ar augstāk piedāvāto priekšlikumu tiek izslēgts no elektronisko sakaru komersantu saraksta, neliedz tam vērsties Regulatorā ar atkārtotu paziņojumu par darbības uzsākšanu elektronisko sakaru nozarē.

[1] Tādi elektronisko sakaru komersanti, kas, iesniedzot informāciju par regulējamo elektronisko sakaru pakalpojumu rādītājiem, nav norādījuši ieņēmumus par regulējamo elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanu.

[2] Īpaši ņemot vērā, ka elektronisko sakaru komersantu sarakstam ir publiska ticamība (Likuma 17.panta otrā daļa).

Likuma 18.pantu jāpapildina ar 1.¹ daļu, nosakot gadījumus, kad Regulators var izslēgt elektronisko sakaru komersantu no elektronisko sakaru komersantu saraksta.

Likuma 37.panta pirmā daļa piešķir Regulatoram deleģējumu noteikt elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā un kopsavilkumā iekļaujamo informāciju. Tai pat laikā Eiropas Komisijas 2019.gada 17.decembra Īstenošanas regula Nr.2019/2243, ar ko izveido līguma kopsavilkuma veidni, kas publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/1972 (turpmāk - Regula) noteic, ka, sākot no 2020.gada 21.decembra, elektronisko sakaru komersantiem jāizmanto elektronisko sakaru pakalpojumu līguma kopsavilkums, kas ir vienota veidne, kurā iekļauta kodolīga un viegli uztverama informācija par galvenajiem elektronisko sakaru pakalpojumu līguma nosacījumiem. Tā kā Regula ir tieši piemērojama, Regulatoram izdodot noteikumus par elektronisko sakaru pakalpojuma līguma kopsavilkumā iekļaujamo informāciju, šie noteikumi dublētu augstāka juridiskā spēka tiesību aktu.

Izslēgt Likuma 37.panta pirmajā daļā vārdus “un kopsavilkumā”.

Likuma 47.panta ceturtā daļa nosaka nosacījumus, kuriem iestājoties Regulatoram ir  tiesības anulēt piešķirtās ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības. Tomēr, kā izriet no Likuma 9.panta pirmās daļas 11.punkta, Regulators ne tikai piešķir ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības, bet arī pieņem lēmumus par ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību iznomāšanu un kopīgu ierobežotas radiofrekvenču joslas izmantošanu. Proti, Regulators arī pieņem lēmumu atļaut [1] ierobežoto resursu izmantošanu.

[1] Ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību iznomāšanas un kopīgas ierobežotas joslas lietošanas tiesību izmantošanas gadījumā ierobežota radiofrekvenču josla papildu netiek piešķirta kādam citam elektronisko sakaru komersantam.

Papildināt Likuma 47.panta ceturto daļu pēc vārdiem “piešķirtās ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības” ar vārdiem “kā arī citā veidā iegūtas šo tiesību izmantošanas iespējas”.

Likuma 63.panta otrā daļa cita starpā paredz, ka Regulators nosaka kārtību, kādā rīko konkursu vai izsoli numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanai, kā arī prasības izsoles dalībniekiem un pretendentiem un numerācijas lietošanas tiesību izmantošanas nosacījumus. Proti, Likuma 63.panta otrajā daļā ir dots deleģējums Regulatoram izstrādāt noteikumus, saskaņā ar kuriem rīko konkursu vai izsoli numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanai. Regulatora ieskatā, pašlaik nav konstatējama nepieciešamība (piemēram, numerācijas resursu trūkums), lai atzītu, ka konkursa vai izsoles procedūra numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanai ir nepieciešama. Tāpat Regulators par šo jautājumu ir rīkojis publisko konsultāciju, kā arī sanāksmes ar elektronisko sakaru komersantiem, kuru rezultātā ir nostiprinājies nozares pārstāvju viedoklis [1], ka šāda speciāla numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanas kārtība pie šī brīža apstākļiem nav lietderīga. Vēl jo vairāk, tās ieviešana apgrūtinātu elektronisko sakaru komersantu darbu un paaugstinātu izdevumus.
Ar šiem grozījumiem tiek saglabāts nosacījums, ka numerācijas lietošanas tiesības var tikt piešķirtas konkursa vai izsoles kārtībā, bet vienlaikus ir ietverts papildu nosacījums, ka šādi numerācijas resursu piešķiršanas veidi iegūst spēku vien tad, ja elektronisko sakaru nozarē ir konstatēta šāda nepieciešamība. Turklāt Regulators vēlas atzīmēt, ka piedāvātais priekšlikums nav arī pretrunā Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā ietvertajiem nosacījumiem 94.pantā, kas pārņemti Likuma 63.pantā. Turklāt saskaņā ar Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa 13.panta pirmo punktu izsniedzot vispārējo atļauju elektronisko sakaru tīklu vai pakalpojumu nodrošināšanai un radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības un numuru resursu lietošanas tiesības, drīkst piemērot tikai I pielikumā uzskaitītos nosacījumus. Tādējādi Regulators izvēlas, kādus nosacījumus piemērot Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā noteikto mērķu panākšanai.

[1] Skat. ieinteresēto personu sniegtos viedokļus pie konsultāciju dokumenta par noteikumu projektiem: nacionālais numerācijas plāns; noteikumi numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanai izsoles kārtībā. Pieejams: https://www.sprk.gov.lv/content/publiskas-konsultacijas.

Papildināt Likuma 63.panta otro daļu ar nosacījumu, ka numerācijas lietošanas tiesības  piešķir konkursa vai izsoles rezultātā tad, ja Regulators konstatē, ka ir šāda nepieciešamība.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir integrēta Latvijas Bankā. Saskaņā ar Latvijas Bankas likuma pārejas noteikumu 4.punktu Latvijas Banka ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību pārņēmēja saskaņā ar Latvijas Bankas padomes apstiprināto plānu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanai Latvijas Bankai.

Nepieciešams aizstāt Likuma 106.pantā norādi uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju ar norādi uz Latvijas Banku.

Likuma 98.panta astotajā daļā nepieciešams precizēt atsauces uz Likuma 19.panta otrās daļas atbilstošajiem punktiem par atrašanās vietas datu ārkārtas apstrādi.

Likuma 98.panta astotajā daļā precizēt atsauces uz 19.panta otrās daļas 12., 15. un 17.punktu.

Ministru kabineta 2024. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 215 "Radioiekārtu atbilstības novērtēšanas, piedāvāšanas tirgū, uzstādīšanas, lietošanas un uzraudzības noteikumi" jau ir noteiktas prasības paziņotajai radioiekārtu atbilstības novērtēšanas institūcijai, taču Likumā deleģējums nav izteikts tik precīzi un tādēļ nepieciešams precizēt (papildināt) Likuma 33.panta otrajā daļā esošo deleģējumu. Pēc Likuma 33.panta otrās daļas grozīšanas saskatāma nepieciešamība veikt grozījumu Ministru kabineta 2024. gada 2. aprīļa noteikumu Nr. 215 "Radioiekārtu atbilstības novērtēšanas, piedāvāšanas tirgū, uzstādīšanas, lietošanas un uzraudzības noteikumi" 1.punktā, papildinot ar norādi, ka noteikumi nosaka arī prasības paziņotajai radioiekārtu atbilstības novērtēšanas institūcijai.
 

Nepieciešams veikt grozījumu Likuma 33.panta otrajā daļā, precizējot deleģējumu, ka Ministru kabinets nosaka arī prasības paziņotajai radioiekārtu atbilstības novērtēšanas institūcijai. 
Ministru kabineta 2024. gada 2. aprīļa noteikumus Nr. 215 "Radioiekārtu atbilstības novērtēšanas, piedāvāšanas tirgū, uzstādīšanas, lietošanas un uzraudzības noteikumi" būs nepieciešams pārizdot, jo, lai gan noteikumos jau ir noteiktas prasības paziņotajai radioiekārtu atbilstības novērtēšanas institūcijai, noteikumu 1. punktā nav norādes par to.

Likuma 1.panta pirmās daļas 10.punktā ir definēts termins “Eiropas Komisijas tirgus ieteikums” nosakot, ka tas ir Eiropas Komisijas ieteikums par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem un būtiskas ietekmes tirgū novērtēšanas vadlīnijas (turpmāk – vadlīnijas). Turpmāk Likumā šis termins tiek izmantots vairākkārtīgi, piemēram, Likuma 75.panta otrajā daļā, 76.panta otrajā un septītajā daļā u.c. Aplūkojot norādītos piemērus detalizētāk, redzams, ka Likumā:
- Regulatoram ir paredzētas tiesības definēt no Eiropas Komisijas tirgus ieteikuma atšķirīgu elektronisko sakaru pakalpojumu tirgu;
- noteikta Regulatora rīcība, ja Eiropas Komisija tirgus ieteikumā ir noteikusi jaunu elektronisko sakaru pakalpojumu tirgu, kura analīzi Regulators nav veicis;
- noteikta rīcība, ja Regulators ir definējis no Eiropas Komisijas tirgus ieteikuma atšķirīgu tirgu u.tml.
Ja termina “Eiropas Komisijas tirgus ieteikums” definīcijā ir ietvertas arī vadlīnijas, iepriekš pieminētās Likuma normas kļūst nekorektas. Proti, vadlīnijās netiek noteikti elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus ieteikumi un tādējādi arī Regulators no šīm vadlīnijām nevar definēt atšķirīgus tirgus vai veikt analīzi, balstoties uz vadlīnijās noteiktu jaunu elektronisko sakaru pakalpojumu tirgu, bet tās sniedz ieteikumus, lai panāktu saskanīgu regulēšanas praksi un konsekventu normatīvo aktu ievērošanu.

Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz izslēgt Likuma 1.panta pirmās daļas 10.punktā vārdus “un būtiskas ietekmes tirgū novērtēšanas vadlīnijas”;

Likuma 1.panta pirmās daļas 21.punktā ir ietverta definīcija terminam “fiziskā infrastruktūra”, ar ko tiek saprastas elektronisko sakaru tīkla inženierbūves vai elektronisko sakaru tīkla daļas elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai. Iepretim Likumā noteiktajam, Elektronisko sakaru likums (Latvijas Vēstnesis, 183, 17.11.2004. redakcijā līdz 29.07.2022.) paredzēja, ka fiziskā infrastruktūra aptver arī elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai izmantotās ēkas. Tāpat arī Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā (definējot terminu “piekļuve”) ir noteikts, ka ēkas ir fiziskās infrastruktūras sastāvdaļa [Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa 2.panta 27.punkts].
Patreizējā tiesiskajā regulējumā ir nepieciešams terminu “fiziskā infrastruktūra” definēt tikpat plaši, kā tas ir bijis līdz šim un kā to paredz Eiropas Elektronisko sakaru kodekss, kā arī nav konstatējama nepieciešamība minēto definīciju sašaurināt.

Ņemot vērā minēto, un lai nodrošinātu tiesisko skaidrību par termina “fiziskā infrastruktūra” tvērumu, jāpapildina Likuma 1.panta pirmās daļas 21.punkts pēc vārdiem “elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai” ar vārdiem “ieskaitot elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai izmantotās ēkas”.

Likuma 1.panta pirmās daļas 36.punktā ir skaidrota termina “nepareiza numerācijas izmantošana” definīcija. Likums paredz, ka, konstatējot nepareizu numerācijas izmantošanu, elektronisko sakaru komersantam ir pienākums pārtraukt izsaukumu maršrutēšanu un piekļuvi attiecīgajam numuram vai numuru diapazonam, kā rezultātā var tikt ietekmēti elektronisko sakaru komersantu savstarpējie maksājumi par elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanu (Likuma 64.panta otrā un trešā daļa).
Nepareizas numerācijas izmantošanas definīcija ir jāpaplašina, paredzot, ka par nepareizu numerācijas izmantošanu ir uzskatāma arī tādu izsaukumu uzsākšana, maršrutēšana vai saņemšana uz nacionālo numuru, kas nav aktivizēts vai izmantots publiskajā telefonu tīklā Latvijas Republikā. Minētās izmaiņas nepieciešamas, lai samazinātu numerācijas izmantošanu krāpnieciskos nolūkots. Elektronisko sakaru likumā (kas bija spēkā līdz 29.07.2022.) termins “nepareiza numerācijas izmantošana” tika definēts līdzvērtīgi.

Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz papildināt Likuma 1.panta pirmās daļas 36.punktu pēc vārda “mērķim” ar vārdiem “kā arī izsaukumu uzsākšana, maršrutēšana vai saņemšana uz nacionālo numuru, kas nav aktivizēts vai izmantots publiskajā telefonu tīklā Latvijas Republikā”.

Likuma 18.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka Regulators elektronisko sakaru komersantu izslēdz no elektronisko sakaru komersantu saraksta, ja elektronisko sakaru komersanta darbība ir apturēta vai izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, nodokļu administrācijas vai komercreģistra iestādes lēmumu. Tā kā Regulators informāciju par to, kad elektronisko sakaru komersanta darbība ir apturēta vai izbeigta, primāri iegūst no komercreģistra (ņemot vērā, ka komercreģistra ierakstiem ir publiska ticamība), tiesiskās skaidrības nodrošināšanai ir nepieciešams papildināt šo normu, nosakot Regulatora pienākumu izslēgt elektronisko sakaru komersantu no elektronisko sakaru komersantu saraksta tad, kad komercreģistrā ir izdarīts attiecīgais ieraksts.

Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz papildināt Likuma 18.panta pirmās daļas 3.punktu ar norādi uz komercreģistrā izdarītu attiecīgu ierakstu.

Likuma 67.panta nosaukums ir “Starpsavienojums”, tomēr saturiski konkrētā norma regulē ne tikai ar starpsavienojumiem, bet arī ar piekļuvi saistītus jautājumus. Jēdziens “starpsavienojums” ir šaurāks jēdziens par jēdzienu “piekļuve”, proti, starpsavienojums ir viens no piekļuves veidiem (Likuma 1.panta pirmās daļas 62.punkts).

Likumprojekts paredz izteikt Likuma 67.panta nosaukumu šādā redakcijā: “67. pants. Piekļuve”.

Likuma 67.panta otrā daļa paredz, ka elektronisko sakaru komersants starpsavienojuma līgumu vai tā atvasinājumu, grozījumu līgumā vai vienošanos par starpsavienojuma līguma izbeigšanu, kas noslēgta ar citu Latvijas Republikā reģistrētu elektronisko sakaru komersantu, iesniedz Regulatoram 10 darbdienu laikā pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas. Ja elektronisko sakaru komersants noslēdz starpsavienojuma līgumu ar citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu elektronisko sakaru komersantu, kas nav reģistrēts Latvijas Republikā kā elektronisko sakaru komersants, tas informē Regulatoru par noslēgto starpsavienojuma līgumu, kā arī par vienošanos par tā izbeigšanu 10 darbdienu laikā pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas.
Regulators ir konstatējis, ka praksē šāda pienākuma uzlikšana elektronisko sakaru komersantam rada pārlieku lielu administratīvo slogu, kā arī elektronisko sakaru nozares uzraudzības nodrošināšanai ir pietiekoši, ja Regulators saņem Likuma 67.panta otrās daļas kārtībā informāciju tikai par tādiem starpsavienojuma līgumiem, to atvasinājumiem, grozījumiem un vienošanos, kas noslēgti balss sakaru pakalpojuma nodrošināšanai.

Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz papildināt Likuma 67.panta otro daļu pēc vārdiem “starpsavienojuma līgumu” ar vārdiem “balss sakaru pakalpojuma nodrošināšanai”.