Anotācija (ex-ante)

[1] Esošā būvniecības jomas tiesiskā regulējuma ietvaros var būt apgrūtināta vai pat neiespējama tehnoloģiskās infrastruktūras funkcionēšanai nepieciešamu jaunu energoapgādes ārējo inženiertīklu un elektronisko sakaru tīkla būvniecība.
Saskaņā ar normatīvo regulējumu jauna inženiertīkla ierīkošana ir saskaņojama ar visiem skarto zemju īpašniekiem, tas ir, zemju īpašniekiem, kuru īpašumā tiek veikta inženiertīkla būvniecība, kā arī zemes īpašniekiem, kuru īpašumu skar inženiertīkla aizsargjosla. Praksē nekustamo īpašumu (zemju) īpašnieki nereti izvirza dažādus nesamērīgus saskaņošanas nosacījumus, kas sadārdzina vai pat var padarīt neiespējamu nepieciešamo inženiertīklu ierīkošanu. Tāpat ir gadījumi, kad zemes īpašnieks nepiekrīt un nesaskaņo plānoto būvniecības ieceri vispār. Gan elektroapgādes, gan elektronisko sakaru tīkla (privātā tīkla) pieslēgumi ir obligāti nepieciešami robežuzraudzības tehnisko līdzekļu — klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu darbības nodrošināšanai un tie ir jānodrošina noteiktās Latvijas Republikas ārējās robežas vietās vai tās tuvumā, lai nodrošinātu robežuzraudzības tehnisko līdzekļu — klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu – darbību, kā arī to darbības stabilitāti un rezervāciju viena vai vairāku elektroapgādes vai elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras pieslēgumu bojājumu gadījumā. Gan nepieciešamos elektroapgādes pieslēgumus, gan elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras pieslēgumus var izbūvēt tikai no noteiktām vietām Latvijas Republikas teritorijā (iekšzemē), kur atrodas esoši elektroapgādes un nepieciešamais elektronisko sakaru tīkls un kuri ir ar atbilstošu kapacitāti (jaudu), lai nodrošinātu elektroapgādes tīkla un elektronisko sakaru tīkla tālāku izbūvi. Tādējādi veidojas noteiktas elektroapgādes tīkla un elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras trases. Gadījumā, ja kāds nekustamā īpašuma īpašnieks nesaskaņo jauna energoapgādes komersanta objekta vai jauna elektronisko sakaru tīkla ierīkošanu, ir jāveic projekta izmaiņas, pārplānošanu. Vienlaikus var būt situācijas, kurās nav iespējams veikt projekta izmaiņas, jo fiziski nav iespējams cits inženiertīkla trases novietojums dabisku šķēršļu kā ūdenstilpnes (upe, ezers, dīķis) vai purvu dēļ vai cits inženiertīkla trases novietojums kļūst nesamērīgi garš vai sarežģīts (t.s. “zig-zag” veidā), kas būtiski apgrūtinās ne tikai nepieciešamo energoapgādes komersanta objektu vai elektronisko sakaru tīkla ierīkošanu, bet arī apgrūtinās to turpmāku uzturēšanu un remontdarbu veikšanu. Šādā gadījumā, gan energoapgādes komersanta objektu, gan elektronisko sakaru tīkla ierīkošana, gan uzturēšana, būtu arī dārgāka un, ņemot vērā, ka Latvijas Republikas ārējās robežas infrastruktūras izbūve tiek finansēta no publiskas personas līdzekļiem, katra Latvijas Republikas iedzīvotāja interesēs ir, lai publiskās personas finanšu līdzekļi tiktu izlietoti racionāli un efektīvi. Tāpat nedrīkst pieļaut situāciju, ka Latvijas Republikas ārējās robežas infrastruktūras izbūve tiktu kavēta dēļ nepieciešamības panākt vienošanos ar zemes īpašnieku vai veikt būvprojekta pārstrādi, it īpaši gadījumā, ja sākotnēji vienošanās par jauna energoapgādes komersanta objekta vai jauna elektronisko sakaru tīkla ierīkošanu un to radīto aprobežojumu iepriekš jau ir bijusi panākta.
Ņemot vērā minēto, lai paātrinātu tehnoloģiskā risinājuma izbūvi, Izbūves likumā nepieciešams noteikt, ka, ierīkojot tehnoloģiskās infrastruktūras funkcionēšanai nepieciešamu jaunu energoapgādes komersanta objektu vai elektronisko sakaru tīkla un tā infrastruktūras inženierbūves, energoapgādes komersantam un privātā elektronisko sakaru tīkla īpašniekam ir tiesības aizstāt normatīvajos aktos noteikto pienākumu saskaņot ar nekustamā īpašuma īpašnieku jauna energoapgādes objekta vai elektronisko sakaru tīkla un tā infrastruktūras inženierbūves ierīkošanas nosacījumus ar nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu, attiecīgi izmaksājot normatīvajos aktos noteikto vienreizējo atlīdzību nekustamā īpašuma īpašniekam par jaunu īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu.

[2] Lai paātrinātu tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves tempu, ir trīs problēmjautājumi un veicamie pasākumi tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecības procesa atvieglošanai:
1. Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumi Nr. 574 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 008-14 “Inženiertīklu izvietojums”” 9. punkts noteic, ka veicot inženiertīklu izbūvi, pieļaujama inženiertīklu novietojuma novirze 0,3 m no būvprojektā vai tehniskajā shēmā paredzētā. Tehnoloģiskā infrastruktūra tiks izbūvēta uz Latvijas Republikas ārējās robežas, kur nav citu inženiertīklu turētāju (izņemot atsevišķus punktus, kuros Latvijas Republikas ārējo robežu šķērso atsevišķas inženierbūves (piemēram, ceļš, dzelzceļš, gaisvadu elektrolīnija, naftas produktu cauruļvads)) un pamatā tiks izvietota valsts robežas joslas pēdu kontroles joslā vai patrulēšanas joslā, vai robežzīmju uzraudzības joslā. Līdz ar to inženiertīklu novietojuma novirze (piemēram, tuvāk, tālāk, uz vienu vai otru pusi) vairāk kā par 0,3 m no būvprojektā vai tehniskajā shēmā norādītā nav būtiska, jo šāda novirze nevar ietekmēt ne tehnoloģiskās infrastruktūras funkcionalitāti, ne arī citus inženiertīklus. Tehnoloģiskās infrastruktūras gadījumā ir būtiski, lai tiktu nodrošināta tās funkcionālo prasību izpilde, piemēram, neveidojas aklās zonas un tiek uztverta pārvietošanās valsts robežas tuvumā. Būvprojektā vai tehniskajā shēmā ne vienmēr ir iespējams precīzi attēlot situāciju dabā, tādēļ, veicot tehnoloģiskā risinājuma izbūvi, var rasties situācijas, kurās noteikts tehnoloģiskās infrastruktūras inženiertīkls, piemēram, elektroapgādes kabeļa infrastruktūra vai novērošanas infrastruktūras stabs, ir jānovieto vairāk kā 0,3 m tuvāk vai tālāk kā norādīts būvprojektā, lai nodrošinātu tehnoloģiskā risinājuma iespējami labāku izbūvi. Lai šādā gadījumā nebūtu jāveic būvprojekta vai tehniskās shēmas izmaiņas, kuru veikšana prasa laiku, Izbūves likumā nepieciešams ietvert īpašu izņēmumu attiecībā uz Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumu Nr. 574 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 008-14 "Inženiertīklu izvietojums"” 9. punktu, nosakot, ka, veicot inženiertīklu ierīkošanu ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā teritorijā, var tikt pārsniegta Latvijas būvnormatīvā LBN 008-14 “Inženiertīklu izvietojums” noteiktā inženiertīklu novietojuma novirze no būvprojektā vai tehniskajā shēmā paredzētā, ja tas nerada papildu aprobežojumu privātpersonai. Tāpat, lai nodrošinātu izbūvējamās tehnoloģiskās infrastruktūras inženiertīklu izbūves procesa kontroli, inženiertīklu novietojuma novirze un tās pamatojums vairāk kā par 0,3 m no būvprojektā vai tehniskajā shēmā norādītā tiks dokumentēta no tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves un ieviešanas organizatora (LVRTC) puses.
Attiecībā uz konkrētām vietām, kurās tehnoloģiskā infrastruktūra šķērsos atsevišķas inženierbūves (piemēram, ceļš, dzelzceļš, elektropārvades līnija, naftas produktu cauruļvads), tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve notiks, saskaņojot būvprojektu ar attiecīgo inženiertīklu vai inženierbūvju turētājiem, jo gan izbūves procesā, gan pēc tā, ekspluatējot tehnoloģisko infrastruktūru, būs jānodrošina attiecīgās infrastruktūras droša ekspluatācija. Tādēļ minēto inženiertīklu un inženierbūvju šķērsojumi tiks veikti saskaņā ar inženiertīklu un inženierbūvju turētāju izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, kā arī inženiertīklu un inženierbūvju turētāju saskaņotu būvprojektu, lai netiktu mazināta šķērsojamās infrastruktūras drošība.
2.       Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 68.1. apakšpunkts noteic, ka, ja būvdarbu laikā būvniecības procesa dalībnieki vienojas par izmaiņām būvprojektā, būvdarbus pārtrauc būvē vai tās daļā, kuru skar izmaiņas, līdz izmaiņu būvprojekta pievienošanai un apstiprināšanai būvniecības informācijas sistēmā (ja būvniecības process noris, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu) un saskaņošanai ar institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
Kā jau iepriekš norādīts, tehnoloģiskā infrastruktūra ir inženiertīkli, kuri tiks izbūvēti uz Latvijas Republikas ārējās robežas, kur nav citu inženiertīklu turētāju (izņemot atsevišķus punktus, kuros Latvijas Republikas ārējo robežu šķērso atsevišķas inženierbūves) un kuru veido dažāds ģeogrāfiskais reljefs un grunts tipi.
Būvdarbu pārtraukšana līdz izmaiņu būvprojekta pievienošanai un apstiprināšanai būvniecības informācijas sistēmā un saskaņošanai ar institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, var būt nepieciešama, ja mainās būves arhitektoniskais, nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais vai cits risinājums, kas var samazināt būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu. Tajā pašā laikā, ne visos gadījumos, kad tiek veiktas izmaiņas būvprojektā, būtu jāaptur būvdarbi, un šāds lēmums par būvdarbu pārtraukšanu būtu jāatstāj LVRTC kompetencē, izvērtējot iespējamos riskus, kā arī ņemot vērā būvdarbu veicēja pienākumu nodrošināt darba drošības prasību ievērošanu būvlaukumā. Tā, piemēram, ja dabā tiek konstatēts, ka 4 m novērošanas infrastruktūras staba vai balsta vietā būtu uzstādāms 6 m augsts novērošanas infrastruktūras stabs vai balsts, vai, piemēram, nav iespējams izbūvēt trasi gar žogu, ņemot vērā grunts īpatnības, bet trase tiek pārcelta aiz patrulēšanas ceļa vai patrulēšanas laipas, šādos gadījumos nebūtu samērīgi pārtraukt būvdarbus līdz izmaiņu būvprojekta pievienošanai un apstiprināšanai būvniecības informācijas sistēmā un saskaņošanai ar institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas. Paredzot minētā regulējuma izmaiņas Izbūves likumā, tiktu nodrošināts kompromiss, lai iespējami ātrāk veiktu tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi. Tāpat minētie grozījumi jebkurā gadījumā neatceļ darba drošības un aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Likumprojektā minētais izņēmums ir tiesības, nevis pienākums, un konstatējot apstākļus, kuros būvdarbu turpināšana līdz izmaiņu būvprojekta pievienošanai un apstiprināšanai būvniecības informācijas sistēmā un saskaņošanai ar institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, nebūtu iespējami, tie būtu pārtraucami. Šāds izņēmums nemaina Vispārīgo būvnoteikumu 68.1 apakšpunktā noteikto pienākumu par būvprojekta izmaiņu pievienošanu un apstiprināšanu būvniecības informācijas sistēmā (ja būvniecības process noris, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu) un saskaņošanu ar institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, paralēli būvdarbu veikšanai. Tādējādi riskus attiecībā uz būvdarbu turpināšanu līdz būvprojekta saskaņošanai ar institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, uzņemas būvniecības procesa ierosinātājs. Tāpat šādā gadījumā var pastāvēt risks, ka institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var nesaskaņot veikto būvniecību un saskaņošanai iesniegtās būvprojekta izmaiņas, kā dēļ var nākties veikt būvdarbu izmaiņas. Ņemot vērā minētos riskus, piedāvātais risinājums šobrīd ir iespējami ātrākais būvniecības procesa paātrināšanai, būtiski nemainot būvniecības procesu, tajā skaitā būvniecības jomu regulējošos normatīvos aktus un būvniecības procesā izmantotās informācijas sistēmas (Būvniecības informācijas sistēma).
Tāpat, lai kāpinātu ne tikai tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi, bet arī ārējās robežas infrastruktūras izbūvi kopumā, nosacījums par būvdarbu nepārtraukšanu un būvprojekta izmaiņu izstrādes un apstiprināšanas procesa pabeigšanu līdz attiecīgās būves nodošanai ekspluatācijā, būtu paredzams arī uz ārējās robežas infrastruktūras izbūvi, kuru atbilstoši Izbūves likuma 8. panta otrajā daļā noteiktajam organizē un nodrošina valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”.
3. Būvniecības procesā nepieciešams saņemt dažādus tehniskos noteikumus, kā arī pēc būvprojekta izstrādes, to saskaņot ar valsts un pašvaldību institūcijām un citiem inženiertīklu īpašniekiem vai valdītājiem. Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 16. un 17. punktu tehniskos un īpašos noteikumus izdod 20 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Savukārt saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 17.1. apakšpunktu inženiertīklu īpašnieki vai valdītāji būvniecības ieceres dokumentācijā iestrādātos tehniskos noteikumus atbilstoši Būvniecības likuma 14. panta 1.2 daļai izvērtē saprātīgā termiņā, bet ne ilgāk kā 30 dienu laikā pēc būvniecības ieceres dokumentācijas saņemšanas. Lai iespējami ātri varētu sākt gan būvprojekta izstrādi, gan būvdarbus pēc sākotnējās būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes, Izbūves likumā būtu nosakāms īpašs tiesiskais regulējums gan paātrinātai tehnisko un īpašo noteikumu izdošanai, gan būvniecības ieceres dokumentācijā iestrādāto tehnisko noteikumu izskatīšanai, saīsinot minētos termiņus uz pusi.

[3] Kā jau iepriekš norādīts atbilstoši Izbūves likuma 8. panta septītajai daļai,  LVRTC ar tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi noteikto pienākumu veikšanu uzsāk tikai pēc tam, kad Valsts robežsardze sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru ir noteikusi valsts robežas joslas posmus, kuros nepieciešama tehnoloģiskā infrastruktūra. Jāatzīmē, ka tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve tiks veikta ne tikai valsts robežas joslā, bet arī patrulēšanas un robežzīmju uzraudzības joslās. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13. panta piekto daļu patrulēšanas vietas Ministru kabinets var noteikt vietās, kur gar ārējo robežu valsts robežas josla nav nosakāma (publiskās upes un ezeri) vai to nevar noteikt dabisku šķēršļu (applūstoša vai pārpurvota teritorija, stāvkrasts) dēļ un citā veidā pie ārējās robežas nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus. Savukārt saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13. panta septīto daļu teritorija no valsts robežas līdz patrulēšanas joslai ir robežzīmju uzraudzības josla. Tādējādi Izbūves likuma 8. panta septītajā daļā ir nepieciešams precizēt termina “valsts robežas josla” lietošanu.

[4] Saskaņā ar Būvniecības likuma 1. panta 19. apakšpunktu Nacionālie bruņotie spēki ir tiesīgi Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos īpašumos speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos organizēt būvdarbus un piedalīties tajos. Tādējādi Nacionālie bruņotie spēki atsevišķos gadījumos nodrošina militārās infrastruktūras būvdarbu veikšanu Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos. Turklāt Nacionālie bruņotie spēki uztur un attīsta inženiertehniskās spējas regulāri piedaloties militārajās mācībās. Ārējās robežas infrastruktūras izbūve ir neatņemama valsts robežas apsardzības sastāvdaļa. Lai garantētu valsts robežas neaizskaramību, novērstu valsts apdraudējumu un nodrošinātu ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, nepieciešams tiesiskais pamats, lai Nacionālie bruņotie spēki varētu veikt ārējās robežas infrastruktūrā ietilpstošo inženierbūvju, tai skaitā nocietinājumu un citu pretmobilitātes elementu būvniecību ārējās sauszemes robežas un pierobežas joslā. Ņemot vērā minēto, nepieciešams normatīvais regulējums, kas ļautu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem veikt inženierbūvju būvniecību nekustamajos īpašumos, kas nav Aizsardzības ministrijas valdījumā.
 

[1] Lai nodrošinātu tehnoloģiskās infrastruktūras funkcionēšanai nepieciešamo jaunu energoapgādes komersanta objektu vai elektronisko sakaru tīkla un tā infrastruktūras inženierbūvju paātrinātu izbūvi, nepieciešams noteikt īpašu tiesisko regulējumu to būvniecības procesam, aizstājot normatīvajos aktos noteikto pienākumu saskaņot ar nekustamā īpašuma īpašnieku jauna energoapgādes objekta vai elektronisko sakaru tīkla un tā infrastruktūras inženierbūves ierīkošanas nosacījumus ar nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu.
Vispārējie aizsargjoslu izveidošanas un grozīšanas principi ir noteikti Aizsargjoslu likuma 33. pantā un to vispārīgie ierobežojumi – Aizsargjoslu likuma 35. pantā. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 33. panta otro daļu ierosinot tādu objektu būvniecību, kuriem likumā ir paredzēta aizsargjosla, būvniecību saskaņo ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, uz kura īpašumu attiecas aizsargjosla. Atsevišķos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos (piemēram, Enerģētikas likuma 19.panta (1¹) daļā, Elektronisko sakaru likuma 28.panta sestajā daļā) saskaņošanu var aizstāt ar īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu.
Ievērojot iepriekš minēto, ar likumprojekta 1. pantu ir paredzēts noteikt, ka ierīkojot tehnoloģiskās infrastruktūras funkcionēšanai nepieciešamu jaunu energoapgādes komersanta objektu un elektronisko sakaru tīkla infrastruktūru un tās inženierbūves energoapgādes komersanta objekta un elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras un tās infrastruktūras inženierbūvju jaunu ierīkošanu iespējams veikt bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku, aizstājot saskaņošanas procedūru ar zemes īpašnieka informēšanu. Tas attieksies uz šādiem gadījumiem: 
- Ierīkojot tehnoloģisko infrastruktūru;
- Ierīkojot tehnoloģiskās infrastruktūras funkcionēšanai nepieciešamu jaunu energoapgādes komersanta objektu;
- Ierīkojot tehnoloģiskās infrastruktūras funkcionēšanai nepieciešamu jaunu elektronisko sakaru tīkla infrastruktūru un tā inženierbūves.
Regulējumā piedāvātais izņēmums attiecas tikai uz tādu jaunu energoapgādes objektu un elektronisko sakaru tīkla infrastruktūru un to infrastruktūras inženierbūvju būvniecību, kas top ar mērķi, lai nodrošinātu tehnoloģiskās infrastruktūras funkcionēšanu un kas nepieciešama tieši tehnoloģiskās infrastruktūras funkcionēšanai. Likumprojektā ietvertais izņēmums nebūs attiecināms uz citu energoapgādes objektu un elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru un to infrastruktūras inženierbūvju būvniecību, kas nav nepieciešami tehnoloģiskās infrastruktūras funkcionēšanai. Tādējādi šim ierobežojumam tiek noteikts šauri pielietojams un konkrētam mērķim – Latvijas Republikas ārējās robežas stiprināšanai - paredzēts izņēmums un tiesību aprobežojums.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumiem Nr. 603 "Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu" (turpmāk – noteikumi Nr. 603) zemes īpašniekiem pienākas atlīdzība par energoapgādes komersanta objektu ierīkošanu tiem piederošajās teritorijās. Noteikumu Nr. 603 6. punkts paredz, ka atlīdzību par zemes (izņemot fizisko un juridisko personu īpašumā vai lietošanā esošos mežus un pārējo mežsaimniecībā izmantojamo zemi) platības vienības lietošanas tiesību ierobežojumu nosaka šādi:
- par zemes platību, kuru nav iespējams izmantot agrākajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, - divkāršā šīs zemes platības kadastrālās vērtības apmērā, bet ne mazāku kā 1,42 euro par m²;
- par zemes platību, kuru turpmāk ir iespējams izmantot agrākajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, bet ar lietošanas tiesību ierobežojumiem, kas noteikti Aizsargjoslu likumā, saskaņā ar noteikumu Nr. 603 1.pielikumu;
- par izcērtamajiem kokiem, ogulājiem, košumkrūmiem un likvidējamiem kultūraugu stādījumiem saskaņā ar energoapgādes komersanta un zemes īpašnieka vienošanos.
Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 2. maija noteikumiem Nr. 217 “Elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojuma atlīdzības noteikšanas kārtība” (turpmāk - noteikumi Nr. 217) zemes īpašniekiem pienākas atlīdzība par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecību tiem piederošajās teritorijās. Atbilstoši noteikumu Nr. 217 10. punktam atlīdzības apmēru par zemes platības lietošanas tiesību aprobežojumu nosaka šādi:
- par zemes platību, kuru nav iespējams izmantot agrākajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, - divkāršā šīs zemes platības kadastrālās vērtības apmērā, bet ne mazāku kā 1,42 euro par m2;
- par zemes platību, kuru nav iespējams izmantot noteiktajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, – divkāršā šīs zemes platības kadastrālās vērtības apmērā, kāda ir spēkā līguma noslēgšanas dienā, bet ne mazāk kā 1,42 euro par kvadrātmetru;
- par zemes platību, kuru turpmāk ir iespējams izmantot noteiktajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, bet ar lietošanas tiesību ierobežojumiem, kas noteikti Aizsargjoslu likumā, – saskaņā ar noteikumu Nr. 217 2. pielikumu.
Iepriekš minēto atlīdzību aprēķinā tiek ņemta vērā zemes platība, kuru nav iespējams izmantot agrākajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, piemēram, dzīvojamai apbūvei. Tādējādi šobrīd jau pastāv regulējums, kura ietvaros personai tiek atlīdzināts tas, ka viņa nevarēs, iespējams, atbilstoši saviem ieskatiem turpmāk veikt tālāku zemes apbūvi saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu.
Pušu strīdi par iepriekš minētās atlīdzības apmēra atbilstību noteikumiem Nr. 603 ir izskatāmi vispārējās jurisdikcijas tiesā Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā (sk., piemēram, Zemgales rajona tiesas 14.10.2020. spriedumu lietā Nr.C29456219).
Papildu būtu nepieciešams ņemt vērā, ka aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem un elektronisko sakaru tīkliem neparedz vispārīgu aprobežojumu būvēt jebkādas būves (sk. Aizsargjoslu likuma 43. pantu un 45. pantu). Piemēram, lai nodrošinātu elektronisko tīklu turpmāku ekspluatējamību, ir paredzēts pienākums veikt noteiktus būvdarbus un citas darbības,  saskaņojot tās ar šo tīklu īpašnieku vai valdītāju, bet attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem – aizliegts nojaukt un pārbūvēt ēkas un tiltus, pārbūvēt kolektorus un tuneļus, kuros ieguldīti elektronisko sakaru tīklu kabeļi vai uzstādītas elektronisko sakaru tīklu līniju statnes, kabeļu sadales kastes un sadales skapji (ja būvētājs nav iepriekš pārvietojis elektronisko sakaru tīkla līnijas un iekārtas pēc saskaņošanas ar to valdītāju), tomēr nav aizliegts veikt būves atjaunošanu un pārbūvi, saskaņojot ar attiecīgo tīklu īpašnieku vai valdītāju (sk. Aizsargjoslu likuma 45. panta pirmās daļas 5. punktu).
Tā kā zemes īpašnieki minētajos gadījumos saņem kompensāciju, Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma regulējums šajos gadījumos nav piemērojams.
Tādējādi gan noteikumi Nr. 603, gan noteikumi Nr. 217 nosaka kārtību, kādā aprēķina un izmaksā atlīdzību nekustamā īpašuma īpašniekiem par zaudējumiem, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes komersanta objekta vai elektronisko sakaru tīkla ierīkošanu. Līdz ar to, iepriekš minētie noteikumi arī likumprojektā minētajā gadījumā regulēs atlīdzības jautājumus zemes vienības īpašniekam. Tāpat, ievērojot to, ka attiecīgajos normatīvajos aktos ir ietverta arī atlīdzības izmaksāšanas kārtība likumprojekts paredz, ka minētā kārtība tiek piemērota arī, izmaksājot atlīdzību saistībā ar tehnoloģiskās infrastruktūras darbības nodrošināšanai nepieciešamajiem objektiem. Tai skaitā arī Enerģētikas likuma 19. panta (1²) daļā noteiktais, ka gadījumā, ja puses nevar vienoties par zemes īpašniekam izmaksājamo vienreizējo samaksu, jautājums par šo samaksu risināms tiesas ceļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā darbu veikšanas laikā vai pēc to pabeigšanas.
Likumprojekta 1. panta satversmības vērtējums.
Likumprojekts paredz tiesības energoapgādes komersantam un privātā elektronisko sakaru tīkla īpašniekam plānoto darbību saskaņošanas pienākumu aizvietot ar zemes īpašnieka informēšanu par ieceri veikt  jauna energoapgādes komersanta objekta vai jauna elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras un tā infrastruktūras inženierbūvju ierīkošanu, ja tā nepieciešama tehnoloģiskās infrastruktūras darbības nodrošināšanai. Jauna energoapgādes komersanta objekta vai jauna elektronisko sakaru tīkla infrastruktūru un tā infrastruktūras inženierbūves ierīkošana ar lielu varbūtību grozīs zemes īpašniekam iepriekš noteikto īpašuma tiesību aprobežojumu. Izmaiņas var izpausties kā jaunas aizsargjoslas noteikšana.
Tādējādi likumprojektā ietvertais regulējums ierobežo zemes īpašnieka īpašuma tiesības un būtu vērtējama tā atbilstība Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105. pantam. Atbilstība šajā gadījumā būtu vērtējama, balstoties uz Latvijas Republikas Satversmes tiesas (turpmāk – Satversmes tiesa) judikatūrā nostiprinātajiem principiem.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējs ir tiesīgs ieviest tādus ierobežojumus, kādus tas uzskata par demokrātiskā sabiedrībā nepieciešamiem, lietderīgiem un samērīgiem (Satversmes tiesas spriedums lietā 2002-18-01). Taču vienlaikus likumdevējam ir jāizvēlas vispiemērotākais un efektīvākais ierobežojums (Satversmes tiesas spriedums lietā 2006-03-0106), proti, tas nedrīkst būt patvaļīgs (Satversmes tiesas spriedums lietā 2012-16-01) (Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumos ietvertie kritēriji veselības, vides un ekonomisko interešu līdzsvarošanai, Latvijas Republikas Saeima (ziņojuma autore Ilze Ziemane, redaktore Inese Grumolte-Lerhe), https://www.saeima.lv/petijumi/Satversmes_tiesas_spriedumos_ietvertie_kriteriji.pdf).  Lai pārliecinātos, ka regulējumā ietvertais ierobežojums atbilst Satversmei, ir jāpārliecinās, ka ierobežojums atbilst visiem pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitātes testa kritērijiem – noteikts ar likumu, attaisnojams ar leģitīmu mērķi, nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā un ir samērīgs.
Likumprojektā ietvertais ierobežojums viennozīmīgi atbilst pirmajam konstitucionalitātes testa kritērijam, jo tas tiek noteikts ar likumu.
Ierobežojums atbilst arī otrajam konstitucionalitātes testa kritērijam – tas ir attaisnojams ar leģitīmu mērķi – valsts un sabiedrības drošību – sabiedrības locekļu individuālām un kolektīvām interesēm, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, valsts robežas un tās infrastruktūras objektu neaizskaramību uz robežas, novērstu tādu Latvijas Republikas teritorijas apdraudējumu kā hibrīdā karadarbība, kā arī, lai nodrošinātu spēju reālā laikā reaģēt uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, kā arī citiem draudiem.
Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 29. panta pirmajā daļā noteikto Valsts robežsardze savu funkciju nodrošināšanai izmanto robežpārbaudei un robežuzraudzībai nepieciešamos tehniskos līdzekļus. Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 675 “Noteikumi par robežpārbaudei un robežuzraudzībai nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem” 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunktam robežuzraudzības līdzekļi, ko izmanto valsts robežas uzraudzībai, ietver sevī klātbūtnes uztveršanas sistēmas, novērošanas iekārtas (gan stacionāras, gan mobilas), kā arī robežuzraudzības vadības sistēmas. Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra noteikumu Nr. 79 "Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi" 17. punktu valsts robežas joslā ierīkotais žogs var būt aprīkots ar klātbūtnes uztveršanas sistēmām un novērošanas iekārtām.
Lai efektīvi izmantotu personāla resursus, valsts ārējās robežas stiprināšana un attiecīgi robežuzraudzības funkcija ir jāveic, maksimāli izmantojot automatizētus risinājumus. Šādas modernas robežuzraudzības sistēmas nodrošina preventīvu risinājumu potenciāla militāra vai hibrīdapdraudējuma pārvarēšanai, vienlaikus paaugstinot noziedzības apkarošanas spēju.
Noteiktu jaunu energoapgādes komersanta objektu (AS “Sadales tīkls” pieslēgumu) vai jauna elektronisko sakaru tīkla infrastruktūru un tās infrastruktūras inženierbūves ierīkošana ir nepieciešama, lai varētu nodrošināt robežuzraudzības tehnisko līdzekļu — klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu un ar tām saistītās infrastruktūras darbību. Bez elektroenerģijas, kā arī bez datu pārraides tīkla un to savienojuma ar datu centru, kas apstrādā klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu datus un apstrādāto datu rezultātus nodod Valsts robežsardzei, nav iespējama robežuzraudzības tehnisko līdzekļu — klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu darbība. Ņemot vērā, ka atbilstoši energoapgādes komersanta objekti, no kuriem iespējams izbūvēt jaunu energoapgādes komersanta objektu un elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras punkti, no kuriem iespējams izbūvēt jaunu elektronisko sakaru tīkla infrastruktūru un tā infrastruktūras inženierbūves atrodas dažādos attālumos (no dažiem desmitiem metru līdz vairākiem desmitiem kilometru), nav iespējams izvairīties no privātpersonām piederošo zemju šķērsošanas, neapgrūtinot tās.
Ņemot vērā minēto, nekustamā īpašuma īpašnieka tiesību ierobežojums ir nepieciešams, lai sasniegtu sabiedrības locekļu individuālās un kolektīvās intereses.
Attiecībā uz trešo konstitucionalitātes testa kritēriju – nepieciešamība demokrātiskajā sabiedrībā un samērību – Satversmes tiesa ir secinājusi, ka, konstatējot leģitīmo mērķi, nepieciešams izvērtēt pamattiesību ierobežojuma atbilstību samērīguma principam. Pirmkārt, vai izmantotie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai. Otrkārt, vai mērķi nevar sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Treškārt, vai labums, ko gūst sabiedrība, ir lielāks par indivīdam nodarītajiem zaudējumiem. Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tā neatbilst arī samērīguma principam un ir prettiesiska (sk., Satversmes tiesas 2002.gada 19.marta sprieduma lietā Nr.2001-12-01 secinājumu daļas 3.1.punktu, 2004.gada 27.jūnija sprieduma lietā Nr.2003-04-01 secinājumu daļas 3.punktu,  2009.gada 13.februāra sprieduma lietā Nr.2008-34-01. 20.punktu, Satversmes tiesas 2009.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-36-01 13.punktu).
Vai izmantotie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai.
Esošā vispārējā būvniecības jomas tiesiskā regulējuma ietvaros var būt apgrūtināti vai pat neiespējami īstenot robežuzraudzības tehnisko līdzekļu — klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu – ieviešanu uz Latvijas Republikas ārējās robežas, neizbūvējot nepieciešamos jaunos energoapgādes ārējos inženiertīklus un elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras un tās infrastruktūras inženierbūves. Saskaņā ar vispārējo būvniecības jomas tiesisko regulējumu, jauna inženiertīkla ierīkošana ir saskaņojama ar visiem skarto zemju īpašniekiem, t.i. zemju īpašniekiem, kuros tiek veikta inženiertīkla būvniecība, kā arī zemes īpašniekiem, kuru īpašumu skar inženiertīkla aizsargjosla (izņemot noteiktus jau šobrīd normatīvajos aktos noteiktus izņēmumus). Praksē zemju īpašnieki nereti izvirza nesamērīgus saskaņošanas nosacījumus, kas sadārdzina vai pat var padarīt nepieciešamo elektroapgādes pieslēgumu vai elektronisko sakaru tīkla pieslēgumu ierīkošanu neiespējamu, ja nekustamā īpašuma īpašnieks nesaskaņo inženiertīkla ierīkošanu, vai arī atsaka saskaņot plānotās būvniecības ieceres. Tāpat praksē konstatēti gadījumi, kad zemes īpašnieks ir pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs un šādā gadījumā inženiertīklu ierīkošana var aizkavēties uz ilgu laiku. Gan elektroapgādes pieslēgumi, gan elektronisko sakaru tīkla pieslēgumi ir jānodrošina noteiktās Latvijas Republikas ārējās robežas vietās, lai nodrošinātu gan tehnoloģiskās infrastruktūras darbību vispār, gan arī tās darbības stabilitāti un rezervāciju viena vai vairāku elektroapgādes vai elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras pieslēgumu bojājumu gadījumā. Gan elektroapgādes pieslēgumus, gan elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras pieslēgumus var izbūvēt tikai no noteiktām vietām Latvijas Republikas teritorijā (iekšzemē), kur atrodas esoši iespējamie pieslēgumu punkti un tie ir ar atbilstošu kapacitāti (jaudu), lai nodrošinātu elektroapgādes pieslēgumu vai elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras pieslēgumu tālāku izbūvi līdz Latvijas Republikas ārējai robežai. Tādējādi veidojas noteiktas elektroapgādes tīkla un elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras trases. Ja kāds nekustamā īpašuma īpašnieks nesaskaņo jauna energoapgādes komersanta objekta vai jauna elektronisko sakaru tīkla būvniecību, ir jāveic projekta izmaiņas, inženiertīkla trases pārplānošanu. Vienlaikus var būt situācijas, kurās nav iespējams veikt projekta izmaiņas, jo fiziski nav iespējams cits inženiertīkla trases novietojums dabisku šķēršļu kā ūdenstilpnes (upe, ezers, dīķis) vai purvu dēļ vai cits inženiertīkla trases novietojums kļūst nesamērīgi garš vai sarežģīts (t.s. “zig-zag” veidā), kas būtiski apgrūtinās ne tikai tehnoloģiskajai infrastruktūrai nepieciešamo jauno energoapgādes komersanta objektu vai jaunā elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras un tā infrastruktūras inženierbūvju ierīkošanu, bet to turpmāku uzturēšanu un remontdarbu veikšanu. Šādā gadījumā gan būvniecība, gan uzturēšana būtu arī dārgāka (ja izdodas rast citu inženiertīklu trases izvietojumu) un ņemot vērā, ka Latvijas Republikas ārējās robežas infrastruktūras izbūve tiek finansēta no publiskas personas līdzekļiem, katra Latvijas Republikas iedzīvotāja interesēs ir, lai publiskie finanšu līdzekļi tiktu izlietoti pēc iespējas racionāli un efektīvi. Tāpat nedrīkst pieļaut situāciju, ka Latvijas Republikas ārējās robežas infrastruktūras izbūve tiktu kavēta dēļ nepieciešamības panākt vienošanos ar zemes īpašnieku vai veikt projekta pārstrādi it īpaši gadījumā, ja sākotnēji vienošanās par jauna energoapgādes komersanta objekta vai jauna elektronisko sakaru tīkla infrastruktūru un tā infrastruktūras inženierbūves būvniecību un to radīto aprobežojumu iepriekš jau bija panākta.
Mērķi nevar sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.
Pienākums saskaņot ar nekustamā īpašuma īpašnieku jauna energoapgādes komersanta objekta vai jauna elektronisko sakaru tīkla infrastruktūru un tā infrastruktūras inženierbūves ierīkošanu gadījumos, kad tas nepieciešams tehnoloģiskās infrastruktūras funkcionēšanai uz valsts robežas attiecībā pret sabiedrības interesēm dzīvot drošībā, nav samērīgs, jo saskaņojums ietver nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības nepiekrist jauna energoapgādes komersanta objekta vai jauna elektronisko sakaru tīkla izbūvei attiecīgajā zemes gabalā. Tādēļ ar normatīvu aktu ir jāaizstāj normatīvajos aktos noteiktais pienākums saskaņot ar nekustamā īpašuma īpašnieku jauna energoapgādes objekta vai jauna elektronisko sakaru tīkla infrastruktūru un tā infrastruktūras inženierbūves ierīkošanas nosacījumus ar nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu.
Gan elektroapgādes pieslēgumi, gan elektronisko sakaru tīkla pieslēgumi ir jānodrošina noteiktās Latvijas Republikas ārējās robežas vietās, lai nodrošinātu gan tehnoloģiskās infrastruktūras darbību, gan arī tās darbības stabilitāti un rezervāciju viena vai vairāku elektroapgādes vai elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras pieslēgumu bojājumu gadījumā. Elektroapgādes pieslēgumus un elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras pieslēgumus var izbūvēt tikai no vietām Latvijas Republikas teritorijā (iekšzemē), kur atrodas šādi iespējamie pieslēgumu punkti un tie ir ar atbilstošu kapacitāti (jaudu), lai nodrošinātu elektroapgādes pieslēgumu vai elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras pieslēgumu tālāku izbūvi līdz Latvijas Republikas ārējai robežai. Tādējādi veidojas noteiktas elektroapgādes tīkla un elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras trases. Gadījumā, ja kāds nekustamā īpašuma īpašnieks nesaskaņo jauna energoapgādes komersanta objekta vai jauna elektronisko sakaru tīkla infrastruktūru un tā infrastruktūras inženierbūves ierīkošanu, ir jāveic projekta izmaiņas, trases pārplānošanu. Vienlaikus var būt situācijas, kurās nav iespējams veikt projekta izmaiņas, jo fiziski nav iespējams cits trases novietojums dabisku šķēršļu kā ūdenstilpnes (upe, ezers, dīķis) vai purvi dēļ vai cits trases novietojums kļūst nesamērīgi garš vai sarežģīts (t.s. “zig-zag” veidā), kas būtiski apgrūtinās ne tikai jauna energoapgādes komersanta objekta vai jauna elektronisko sakaru tīkla infrastruktūru un tā infrastruktūras inženierbūves ierīkošanu, bet to turpmāku uzturēšanu un remontdarbu veikšanu. Šādā gadījumā gan būvniecība, gan uzturēšana būtu arī dārgāka un ņemot vērā, ka Latvijas Republikas ārējās robežas infrastruktūras izbūve tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, katra Latvijas Republikas iedzīvotāja interesēs ir, lai publiskie finanšu līdzekļi tiktu izlietoti pēc iespējas racionāli un efektīvi.
Otrkārt, nevar pieļaut situāciju, ka Latvijas Republikas ārējās robežas infrastruktūras izbūve tiktu kavēta dēļ nepieciešamības panākt vienošanos ar zemes īpašnieku vai veikt projekta pārstrādi it īpaši gadījumā, ja sākotnēji vienošanās par jauna energoapgādes komersanta objekta vai jauna elektronisko sakaru tīkla infrastruktūru un tā infrastruktūras inženierbūves ierīkošanu un to radīto aprobežojumu iepriekš jau bija panākta.
Treškārt, likumprojekts paredz, ka ierīkojot tehnoloģiskās infrastruktūras funkcionēšanai nepieciešamu jaunu energoapgādes komersanta objektu vai jaunu elektronisko sakaru tīkla infrastruktūru un tā infrastruktūras inženierbūves, minētā infrastruktūra un tās infrastruktūras inženierbūves tiek projektētas tā, lai nesamazinātu nekustamā īpašuma minimālās apbūves iespējamību, proti, tā, lai aprobežojums, kas noteikts nekustamā īpašuma īpašniekam, būtu pēc iespējas mazāks. Minētais nosacījums ir ģenerālklauzula, kura ir piepildāma ar konkrētu saturu katrā konkrētajā gadījumā. Pirmkārt, minētā norma paredzēta, lai nesamērīgi neierobežotu Satversmē nostiprinātās privātpersonas tiesības uz īpašumu. Otrkārt, kā jau iepriekš norādīts, tehnoloģiskā infrastruktūra tiks izbūvēta ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā teritorijā, kas ir valstij piederoša zeme vai tāda zeme, uz kuru saskaņā ar Izbūves likuma 3. pantu par labu valstij Iekšlietu ministrijas personā ir nodibināts servitūts. Līdz ar to attiecībā uz tehnoloģisko infrastruktūru, nav paredzams nekustamā īpašuma apbūves iespējamības ierobežojums privātpersonai. Savukārt attiecībā uz tehnoloģiskās infrastruktūras nodrošināšanai nepieciešamo jaunu energoapgādes komersanta objektu vai jaunu privātā elektronisko sakaru tīkla un tā infrastruktūras inženierbūvju izbūvi, šo infrastruktūru pamatā paredzēts izbūvēt sarkano līniju teritorijās vai autoceļu nodalījumu joslās (autoceļa aizsargjoslā), kurās privātpersonas tiesības realizēt būvniecības ieceri ir aprobežotas. Tomēr jebkurā gadījumā, gan veicot tehnoloģiskās infrastruktūras nodrošināšanai nepieciešamo jaunu energoapgādes komersanta objektu vai jaunu privātā elektronisko sakaru tīkla un tā infrastruktūras inženierbūvju izbūvi sarkano līniju teritorijās, autoceļu nodalījumu joslās (autoceļa aizsargjoslā) vai skarot privātpersonas īpašumu, norādāms, ka saskaņā ar Izbūves likuma 8. panta (31) daļu tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi un ieviešanu organizē un nodrošina LVRTC, kurai ir ilggadēja pieredze inženiertīklu izbūves organizēšanā un nodrošināšanā visā Latvijas Republikas teritorijā. LVRTC vadībā visā Latvijas Republikas teritorijā ir izbūvēti vairāki tūkstoši kilometru inženiertīklu – gan apdzīvotās vietās, gan ārpus apdzīvotām vietām. Tādēļ pirmais izvērtējums par nepieciešamā inženiertīkla un inženierbūvju novietojumu un nekustamā īpašuma apbūves iespējamības ierobežojuma samērīguma izvērtējumu gulstas uz LVRTC, izdodot darba uzdevumu projektētājam. Tāpat šāds izvērtējums ir jāveic arī projektētājam, projektējot pēc iespējas tādu inženiertīkla un inženierbūvju novietojumu, lai nesamērīgi neierobežotu nekustamā īpašuma apbūves iespējamību, ņemot vērā gan inženiertīkla pieslēguma punktus (galus), gan faktisko situāciju dabā. Trešais līmenis, kurā tiek veikta nekustamā īpašuma apbūves iespējamības samērīguma kontrole ir būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas (Būvniecības valsts kontroles birojs), izvērtējot izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju. Kā beidzamais minētās samērīguma kontroles līmenis ir tiesa, kura tai noteiktās kompetences robežās var veikt būvvaldes vai Būvniecības valsts kontroles biroja lēmuma tiesiskuma pārbaudi. Līdz ar to nekustamā īpašuma apbūves iespējamības samērīguma kontrole kopumā tiks nodrošināta vairākos līmeņos.
Ceturtkārt, Enerģētikas likuma 19.panta (1²) daļa jau šobrīd paredz tiesības  saskaņošanas ar zemes īpašnieku procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka informēšanu gadījumos,  ja zeme tiek izmantota jaunu energoapgādes komersanta objektu — iekārtu, ierīču, ietaišu, tīklu, līniju un to piederumu ierīkošanai, ja ir iestājies vismaz viens no Enerģētikas likuma 19.panta (1²) daļā minētajiem nosacījumiem. Viens no šādiem nosacījumiem ir gadījumi, kas noteikti citos likumos (Enerģētikas likuma 19.panta (1²) daļas 4. punkts). Ņemot vērā minēto, nav citu, indivīda tiesības mazāk ierobežojošu līdzekļu, ar kuriem varētu sasniegt nepieciešamo mērķi.
Labums, ko iegūst sabiedrība no ierobežojuma, ir lielāks par personai nodarīto zaudējumu.
Tehnoloģiskās infrastruktūras mērķis ir nodrošināt valsts robežas neaizskaramību, valsts robežas un tās infrastruktūras objektu neaizskaramību uz robežas, novērstu tādu Latvijas Republikas teritorijas apdraudējumu kā hibrīdā karadarbība, kā arī, lai nodrošinātu spēju reālā laikā reaģēt uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, kā arī citiem draudiem. Valsts teritorija un tās aizsardzība ir viena no suverenitātes kritērijiem. Tāpat Latvijas Republikas ārējās robežas stiprināšana ir nepieciešama, lai aizsargātu Latvijas Republikas demokrātisko iekārtu. Tādējādi tehnoloģiskā infrastruktūra ir viens no līdzekļiem, kas palīdzēs sargāt Latvijas Republikas suverenitāti un demokrātisko iekārtu un Satversmē nostiprināto pamattiesību aizsardzību un šis mērķis ir katra Latvijas Republikas iedzīvotāja un sabiedrības kopumā interesēs. Tādējādi labums, ko iegūst Latvijas Republikas sabiedrība no ierobežojuma, ir lielāks par privātpersonai nodarīto zaudējumu.
Līdz ar to likumprojektā ietvertais ierobežojums atbilst Satversmei – tas atbilst visiem pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitātes testa kritērijiem – tiek noteikts ar likumu, ir attaisnojams ar leģitīmu mērķi, ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā un ir samērīgs.

[2] Ar likumprojektu tiek paredzēts noteikt īpašus tiesiskā regulējuma nosacījumus tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecības procesa atvieglošanai, paredzot, ka:
1) veicot inženiertīklu ierīkošanu ārējās sauszemes robežas izbūvei nepieciešamajā teritorijā var pārsniegt Latvijas būvnormatīvā LBN 008-14 "Inženiertīklu izvietojums" noteikto inženiertīklu novietojuma novirzi no būvprojektā vai tehniskajā shēmā paredzētā, ja tas nerada papildu aprobežojumu privātpersonai.
2) inženiertīklu īpašnieki pieslēgšanās (atslēgšanās) vai inženiertīklu šķērsošanas tehniskos noteikumus, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas tehniskos un īpašos noteikumus izdod bez maksas 10 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Inženiertīklu īpašnieki vai valdītāji, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas būvniecības ieceres dokumentācijā iestrādātos tehniskos un īpašos noteikumus izvērtē ne ilgāk kā 15 dienu laikā pēc būvniecības ieceres dokumentācijas saņemšanas.
Tāpat atbilstoši likumprojektā noteiktajam, ja ārējās robežas infrastruktūras, tai skaitā tehnoloģiskās infrastruktūras būvdarbu laikā būvniecības procesa dalībnieki vienojas par izmaiņām būvprojektā, būvdarbu veicējam ir tiesības neapturēt būvdarbus izmaiņu izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas laikā. Būvprojekta izmaiņu izstrādes un apstiprināšanas procesu pabeidz līdz attiecīgās būves nodošanai ekspluatācijā.

[3] Likumprojekts paredz precizēt Izbūves likuma 8. panta septīto daļu, nosakot, ka LVRTC Izbūves likumā noteikto pienākumu izpildi uzsāk pēc tam, kad Valsts robežsardze sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru ir noteikusi ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo teritoriju.

[4] Likumprojekts paredz precizēt Izbūves likuma 8. pantu, nosakot, ka ārējās robežas infrastruktūrā ietilpstošo inženierbūvju būvniecību var veikt Nacionālie bruņotie spēki.