24-TA-3119: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Rundas" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanas vajadzībām nepieciešams no privātpersonas atsavināt nekustamā īpašuma “Rundas” Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 007 0048) daļu - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0700) 0,3671 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0701) 0,1100 ha platībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Īstenojot Rail Baltica projektu, nepieciešams atsavināt īpašniekam piederoša nekustamā īpašuma "Rundas" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 007 0048) (turpmāk – Nekustamais īpašums) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0700) 0,3671 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0701) 0,1100 ha platībā (turpmāk – Nekustamā īpašuma daļa).
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu". Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Atbilstoši būvniecības ieceres tehniskajiem risinājumiem būvatļaujā Nr. BIS-BL-379867-281 "Ātrgaitas dzelzceļa "Rail Baltica" DS3 posma "Latvijas/Igaunijas robeža – Vangaži’" apakšposms DPS1", būvatļauja Nr. 4, Rail Baltica projekta īstenošanai Nekustamā īpašuma daļa nepieciešama pašvaldības nozīmes ceļu izbūvei (pašvaldības ceļu nodalījuma joslas).
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši RB Rail AS sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot likuma "Par autoceļiem" 4. panta regulējumu.
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu". Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Atbilstoši būvniecības ieceres tehniskajiem risinājumiem būvatļaujā Nr. BIS-BL-379867-281 "Ātrgaitas dzelzceļa "Rail Baltica" DS3 posma "Latvijas/Igaunijas robeža – Vangaži’" apakšposms DPS1", būvatļauja Nr. 4, Rail Baltica projekta īstenošanai Nekustamā īpašuma daļa nepieciešama pašvaldības nozīmes ceļu izbūvei (pašvaldības ceļu nodalījuma joslas).
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši RB Rail AS sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot likuma "Par autoceļiem" 4. panta regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums ierakstīts Vidzemes rajona tiesas Salacgrīvas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 340 un īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Nekustamā īpašuma īpašnieks).
Nekustamais īpašums (pēc zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0048) sadales) sastāv no trīs zemes vienībām:
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0699) 1,06 ha platībā,
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0700) 0,3671 ha platībā,
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0701) 0,1100 ha platībā.
Atbilstoši ierakstam zemesgrāmatā Nekustamā īpašuma sastāvā ir dzīvojamā ēka, viena palīgceltne un vieni pamati.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma Valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) datiem uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6672 007 0699 un platību 1,06 ha (Nekustamā īpašuma neatsavināmā daļa) atrodas dzīvojamā māja (kadastra apzīmējums 6672 007 0048 001) un jaunbūve (kadastra apzīmējums 6672 007 0048 003).
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā nav reģistrētas piedziņas atzīmes, nomas un apbūves tiesības, hipotēkas vai aizlieguma atzīmes.
Kadastra informācijas sistēmā Nekustamā īpašuma atsavināmajai:
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0700) 0,3671 ha platībā ir reģistrēti apgrūtinājumi:
1) biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija (7313030500) – 0,3671 ha;
2) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija (7311010300) - 0,3671 ha;
3) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos (7312030303) –0,1231 ha;
Saskaņā ar Kadastra informācijas sistēmas datiem zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0700) platība ir 0,3671 ha, tās lietošanas mērķis ir "Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā" (kods 1101). Platības sadalījums par lietošanas veidiem: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība ( ganību platība) - 0,0732 ha; mežu platība – 0,2725 ha; ūdens objektu zeme (tostarp zeme zem ūdeņiem) – 0,0109 ha; zemes zem ceļiem platība – 0,0105 ha;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0701) 0,1100 ha platībā ir reģistrēti apgrūtinājumi:
1) biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija (7313030500) – 0,1100 ha;
2) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija (7311010300) - 0,1100 ha;
3) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos (7312030303) – 0,1100 ha;
Saskaņā ar Kadastra informācijas sistēmas datiem zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0701) platība ir 0,1100 ha, tās lietošanas mērķis ir "Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā" (kods 1101). Platības sadalījums par lietošanas veidiem: mežu platība – 0,0700 ha; ūdens objektu zeme (tostarp zeme zem ūdeņiem) – 0,0400 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma daļa atrodas biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorijā, pēc atsavināšanas attiecībā uz tās turpmāko izmantošanu būs ievērojami Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr.303 "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" noteiktie ierobežojumi.
Uz atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas neatrodas zemesgrāmatā un/vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas būves.
Saskaņā ar akciju sabiedrības “RB Rail”, kas ir atbildīga par Rail Baltica trases projektēšanu, sniegto informāciju Nekustamā īpašuma atlikušajai (neatsavināmajai) zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0699) 1,06 ha platībā Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros tiek paredzēta piekļuve no pašvaldības nozīmes ceļa.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” (turpmāk - Institūcija) 2024. gada 8. janvārī saskaņā ar Likuma 18. panta pirmo un otro daļu un Likuma 6. panta pirmo daļu nosūtīja Nekustamā īpašuma īpašniekam paziņojumu Nr. 2.3.N/2024-72 “Paziņojums par nekustamā īpašuma “Rundas", Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, kadastra Nr.66720070048, atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai”.
Institūcija 2024. gada 26. martā saskaņā ar Likuma 18. panta pirmo un otro daļu nosūtīja īpašniekam paziņojumu Nr. 2.3.N/2024-1628 “Precizējums paziņojumā par nekustamā īpašuma “Rundas" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, kadastra Nr.66720070048, daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai”, informējot par Zemes vienības daļas aptuveni 0,4988 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) atsavināšanu.
Saskaņā ar ierakstu 2024. gada 19. septembra Nekustamā īpašuma apsekošanas aktā, Nekustamā īpašuma daļā esošo mežaudzi Nekustamā īpašuma īpašnieks izcirtīs saviem spēkiem līdz Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un īpašuma tiesību uz to nostiprināšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
2024. gada 20. septembrī Nekustamā īpašuma īpašnieks iesniedza Institūcijā Limbažu novada pašvaldības Salacgrīvas apvienības pārvaldes 2024. gada 3.septembra Koku ciršanas atļauju Nr. 5/SA/24/317.
2024. gada 8. novembrī Nekustamā īpašuma īpašnieks elektroniskā pasta vēstulē iesniedza prasījumu - sakarā ar to, ka dzelzceļa klātbūtne nekāda veidā neuzlabo dzīves kvalitāti kompensācija par neērtībām var sastādīt ne mazāk ka divi tūkstoši euro. Prasījums ir izskatīts, Institūcijai apstiprinot par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu aprēķināto atlīdzības apmēru.
Institūcijas Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgā komisija (turpmāk – Komisija) 2024. gada 21. novembra sēdes slēgtajā daļā apstiprināja atlīdzības apmēru par sabiedrības vajadzībām – projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūves “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai - atsavināmo nekustamā īpašuma "Rundas" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 007 0048) daļu - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0700) 0,3671 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0701) 0,1100 ha platībā – Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, nosakot to atbilstoši kopējai tirgus vērtībai –1 908,40 EUR (viens tūkstotis deviņi simti astoņi euro un 40 centi), kurā nav iekļauta mežaudzes tirgus vērtība (mežaudzi Nekustamā īpašuma īpašnieks apņēmies nozāģēt un pārvietot ārpus atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas par saviem līdzekļiem līdz Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas atsavināšanai un nodošanai Satiksmes ministrijas valdījumā) un kuru veido:
1.1. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0700) 0,3671 ha platībā tirgus vērtība 1 468,40 EUR jeb 0,40 EUR par zemes kvadrātmetru;
1.2. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0701) 0,1100 ha platībā tirgus vērtība 440,00 EUR jeb 0,40 EUR par zemes kvadrātmetru.
Nekustamā īpašuma īpašnieka prasījums par kompensāciju 2000 euro apmērā par neērtībām sakarā ar to, ka dzelzceļa klātbūtne nekādā veidā neuzlabo īpašnieka dzīves kvalitāti, noraidīts - saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 22. panta pirmo daļu atlīdzību veido nekustamā īpašuma tirgus vērtība un atlīdzība par zaudējumiem, kas nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu un, ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, — ar atsavinātā nekustamā īpašuma izmantošanu. Nekustamā īpašuma īpašnieka iesniegumā pieteiktais prasījuma nav pamatots ar dokumentāliem pierādījumiem. Prasījums par kompensāciju nevar balstīties uz vispārīgiem nākotnes pieņēmumiem, jo zaudējumiem pašiem par sevi ir mantisks raksturs, to esība un apmērs ir konkrēti pamatojams un pierādāms.
Saskaņā ar Satiksmes ministrijas uzdevumā 2015. gada 2. novembrī sagatavotā zvērinātu advokātu biroja “BORENIUS” galaziņojuma “Taisnīgas atlīdzības noteikšana par nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami un atsavināmi sabiedrības vajadzībām, un par zaudējumiem īpašumiem, kas ir netieši skarti un kam radušies saimnieciskās darbības ierobežojumi vai netiešie zaudējumi transporta infrastruktūras projekta īstenošanas rezultātā” 3.4. apakšpunktā minēto, Latvijas normatīvie akti tieši neaizsargā personu tiesības uz apkārtējās ainavas saglabāšanu jeb tā saucamās skata tiesības.
Transporta infrastruktūras būvniecības projektu īstenošanas rezultātā neapšaubāmi tiek mainīta apkārtējā ainava, kas, iespējams, var samazināt blakus esošo nekustamo īpašumu vērtību. [..] Latvijas administratīvo tiesu praksē ir atzīts, ka tas, ka dzīvojamā māja atradās klusā, nepiesārņotā vietā ar nelielu transporta plūsmu, kā arī apkārt līdz šim bija ne pārāk urbāniska vide, nenozīmē, ka blakus esošie zemesgabali nevarētu tikt apbūvēti. Neviena persona, kuras īpašumam blakus atrodas brīvi, neapbūvēti zemesgabali, nevar paļauties, ka blakus esošie brīvie zemesgabali paliks neapbūvēti. Personai ir jārēķinās, ka arī blakus esošā īpašuma īpašniekam ir tādas pašas tiesības izmantot savu īpašumu, arī apbūvēt. Šāda pieeja atbilst arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei, kurā atzīts, ka tiesības uz esošās ainavas saglabāšanu pašas par sevi netiek aizsargātas ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencijas) 8.pantu.
2024. gada 20. novembrī elektroniskā pasta sarakstē saņemta Nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana Institūcijas apstiprinātajam atlīdzības apmēram.
Alternatīvais vērtējums nav iesniegts.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 3.decembra lēmumu Nr. 03.1-14/4015 apstiprinājusi taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma “Rundas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 007 0048) daļas - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0700) 0,3671 ha platībā un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0701) 0,1100 ha platībā – Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, atsavināšanu, nosakot to atbilstoši tirgus vērtībai 1 908,40 EUR (viens tūkstotis deviņi simti astoņi euro un 40 centi), ko veido:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0700) 0,3671 ha platībā tirgus vērtība 1 468,40 EUR jeb 0,40 EUR par vienu kvadrātmetru zemes platības;
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0701) 0,1100 ha platībā tirgus vērtība 440,00 EUR jeb 0,40 EUR par vienu kvadrātmetru zemes platības, kā arī noraidījusi Īpašnieka prasījumu izmaksāt kompensāciju 2 000,00 EUR apmērā par neērtībām saistībā ar dzelzceļa klātbūtni un dzīves kvalitātes pasliktināšanos.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūvju nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgos izveidotos nekustamos īpašumus – zemes vienības un uz tām izbūvētos pašvaldības nozīmes autoceļus – nodot pašvaldības īpašumā. Savukārt Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie risinājuma (skatīt Informatīvo ziņojumu “Par jauniem ceļiem Rail Baltica projekta īstenošanas rezultātā” (22-TA-2881)), lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļa izbūves šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododams pašvaldības īpašumā, jo, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma “Par autoceļiem” 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu, pašvaldību nozīmes ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Nekustamais īpašums (pēc zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0048) sadales) sastāv no trīs zemes vienībām:
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0699) 1,06 ha platībā,
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0700) 0,3671 ha platībā,
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0701) 0,1100 ha platībā.
Atbilstoši ierakstam zemesgrāmatā Nekustamā īpašuma sastāvā ir dzīvojamā ēka, viena palīgceltne un vieni pamati.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma Valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) datiem uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6672 007 0699 un platību 1,06 ha (Nekustamā īpašuma neatsavināmā daļa) atrodas dzīvojamā māja (kadastra apzīmējums 6672 007 0048 001) un jaunbūve (kadastra apzīmējums 6672 007 0048 003).
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā nav reģistrētas piedziņas atzīmes, nomas un apbūves tiesības, hipotēkas vai aizlieguma atzīmes.
Kadastra informācijas sistēmā Nekustamā īpašuma atsavināmajai:
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0700) 0,3671 ha platībā ir reģistrēti apgrūtinājumi:
1) biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija (7313030500) – 0,3671 ha;
2) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija (7311010300) - 0,3671 ha;
3) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos (7312030303) –0,1231 ha;
Saskaņā ar Kadastra informācijas sistēmas datiem zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0700) platība ir 0,3671 ha, tās lietošanas mērķis ir "Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā" (kods 1101). Platības sadalījums par lietošanas veidiem: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība ( ganību platība) - 0,0732 ha; mežu platība – 0,2725 ha; ūdens objektu zeme (tostarp zeme zem ūdeņiem) – 0,0109 ha; zemes zem ceļiem platība – 0,0105 ha;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0701) 0,1100 ha platībā ir reģistrēti apgrūtinājumi:
1) biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija (7313030500) – 0,1100 ha;
2) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija (7311010300) - 0,1100 ha;
3) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos (7312030303) – 0,1100 ha;
Saskaņā ar Kadastra informācijas sistēmas datiem zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0701) platība ir 0,1100 ha, tās lietošanas mērķis ir "Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā" (kods 1101). Platības sadalījums par lietošanas veidiem: mežu platība – 0,0700 ha; ūdens objektu zeme (tostarp zeme zem ūdeņiem) – 0,0400 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma daļa atrodas biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorijā, pēc atsavināšanas attiecībā uz tās turpmāko izmantošanu būs ievērojami Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr.303 "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" noteiktie ierobežojumi.
Uz atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas neatrodas zemesgrāmatā un/vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas būves.
Saskaņā ar akciju sabiedrības “RB Rail”, kas ir atbildīga par Rail Baltica trases projektēšanu, sniegto informāciju Nekustamā īpašuma atlikušajai (neatsavināmajai) zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0699) 1,06 ha platībā Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros tiek paredzēta piekļuve no pašvaldības nozīmes ceļa.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” (turpmāk - Institūcija) 2024. gada 8. janvārī saskaņā ar Likuma 18. panta pirmo un otro daļu un Likuma 6. panta pirmo daļu nosūtīja Nekustamā īpašuma īpašniekam paziņojumu Nr. 2.3.N/2024-72 “Paziņojums par nekustamā īpašuma “Rundas", Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, kadastra Nr.66720070048, atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai”.
Institūcija 2024. gada 26. martā saskaņā ar Likuma 18. panta pirmo un otro daļu nosūtīja īpašniekam paziņojumu Nr. 2.3.N/2024-1628 “Precizējums paziņojumā par nekustamā īpašuma “Rundas" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, kadastra Nr.66720070048, daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai”, informējot par Zemes vienības daļas aptuveni 0,4988 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) atsavināšanu.
Saskaņā ar ierakstu 2024. gada 19. septembra Nekustamā īpašuma apsekošanas aktā, Nekustamā īpašuma daļā esošo mežaudzi Nekustamā īpašuma īpašnieks izcirtīs saviem spēkiem līdz Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un īpašuma tiesību uz to nostiprināšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
2024. gada 20. septembrī Nekustamā īpašuma īpašnieks iesniedza Institūcijā Limbažu novada pašvaldības Salacgrīvas apvienības pārvaldes 2024. gada 3.septembra Koku ciršanas atļauju Nr. 5/SA/24/317.
2024. gada 8. novembrī Nekustamā īpašuma īpašnieks elektroniskā pasta vēstulē iesniedza prasījumu - sakarā ar to, ka dzelzceļa klātbūtne nekāda veidā neuzlabo dzīves kvalitāti kompensācija par neērtībām var sastādīt ne mazāk ka divi tūkstoši euro. Prasījums ir izskatīts, Institūcijai apstiprinot par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu aprēķināto atlīdzības apmēru.
Institūcijas Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgā komisija (turpmāk – Komisija) 2024. gada 21. novembra sēdes slēgtajā daļā apstiprināja atlīdzības apmēru par sabiedrības vajadzībām – projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūves “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai - atsavināmo nekustamā īpašuma "Rundas" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 007 0048) daļu - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0700) 0,3671 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0701) 0,1100 ha platībā – Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, nosakot to atbilstoši kopējai tirgus vērtībai –1 908,40 EUR (viens tūkstotis deviņi simti astoņi euro un 40 centi), kurā nav iekļauta mežaudzes tirgus vērtība (mežaudzi Nekustamā īpašuma īpašnieks apņēmies nozāģēt un pārvietot ārpus atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas par saviem līdzekļiem līdz Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas atsavināšanai un nodošanai Satiksmes ministrijas valdījumā) un kuru veido:
1.1. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0700) 0,3671 ha platībā tirgus vērtība 1 468,40 EUR jeb 0,40 EUR par zemes kvadrātmetru;
1.2. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0701) 0,1100 ha platībā tirgus vērtība 440,00 EUR jeb 0,40 EUR par zemes kvadrātmetru.
Nekustamā īpašuma īpašnieka prasījums par kompensāciju 2000 euro apmērā par neērtībām sakarā ar to, ka dzelzceļa klātbūtne nekādā veidā neuzlabo īpašnieka dzīves kvalitāti, noraidīts - saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 22. panta pirmo daļu atlīdzību veido nekustamā īpašuma tirgus vērtība un atlīdzība par zaudējumiem, kas nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu un, ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, — ar atsavinātā nekustamā īpašuma izmantošanu. Nekustamā īpašuma īpašnieka iesniegumā pieteiktais prasījuma nav pamatots ar dokumentāliem pierādījumiem. Prasījums par kompensāciju nevar balstīties uz vispārīgiem nākotnes pieņēmumiem, jo zaudējumiem pašiem par sevi ir mantisks raksturs, to esība un apmērs ir konkrēti pamatojams un pierādāms.
Saskaņā ar Satiksmes ministrijas uzdevumā 2015. gada 2. novembrī sagatavotā zvērinātu advokātu biroja “BORENIUS” galaziņojuma “Taisnīgas atlīdzības noteikšana par nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami un atsavināmi sabiedrības vajadzībām, un par zaudējumiem īpašumiem, kas ir netieši skarti un kam radušies saimnieciskās darbības ierobežojumi vai netiešie zaudējumi transporta infrastruktūras projekta īstenošanas rezultātā” 3.4. apakšpunktā minēto, Latvijas normatīvie akti tieši neaizsargā personu tiesības uz apkārtējās ainavas saglabāšanu jeb tā saucamās skata tiesības.
Transporta infrastruktūras būvniecības projektu īstenošanas rezultātā neapšaubāmi tiek mainīta apkārtējā ainava, kas, iespējams, var samazināt blakus esošo nekustamo īpašumu vērtību. [..] Latvijas administratīvo tiesu praksē ir atzīts, ka tas, ka dzīvojamā māja atradās klusā, nepiesārņotā vietā ar nelielu transporta plūsmu, kā arī apkārt līdz šim bija ne pārāk urbāniska vide, nenozīmē, ka blakus esošie zemesgabali nevarētu tikt apbūvēti. Neviena persona, kuras īpašumam blakus atrodas brīvi, neapbūvēti zemesgabali, nevar paļauties, ka blakus esošie brīvie zemesgabali paliks neapbūvēti. Personai ir jārēķinās, ka arī blakus esošā īpašuma īpašniekam ir tādas pašas tiesības izmantot savu īpašumu, arī apbūvēt. Šāda pieeja atbilst arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei, kurā atzīts, ka tiesības uz esošās ainavas saglabāšanu pašas par sevi netiek aizsargātas ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencijas) 8.pantu.
2024. gada 20. novembrī elektroniskā pasta sarakstē saņemta Nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana Institūcijas apstiprinātajam atlīdzības apmēram.
Alternatīvais vērtējums nav iesniegts.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 3.decembra lēmumu Nr. 03.1-14/4015 apstiprinājusi taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma “Rundas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 007 0048) daļas - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0700) 0,3671 ha platībā un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0701) 0,1100 ha platībā – Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, atsavināšanu, nosakot to atbilstoši tirgus vērtībai 1 908,40 EUR (viens tūkstotis deviņi simti astoņi euro un 40 centi), ko veido:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0700) 0,3671 ha platībā tirgus vērtība 1 468,40 EUR jeb 0,40 EUR par vienu kvadrātmetru zemes platības;
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0701) 0,1100 ha platībā tirgus vērtība 440,00 EUR jeb 0,40 EUR par vienu kvadrātmetru zemes platības, kā arī noraidījusi Īpašnieka prasījumu izmaksāt kompensāciju 2 000,00 EUR apmērā par neērtībām saistībā ar dzelzceļa klātbūtni un dzīves kvalitātes pasliktināšanos.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūvju nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgos izveidotos nekustamos īpašumus – zemes vienības un uz tām izbūvētos pašvaldības nozīmes autoceļus – nodot pašvaldības īpašumā. Savukārt Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie risinājuma (skatīt Informatīvo ziņojumu “Par jauniem ceļiem Rail Baltica projekta īstenošanas rezultātā” (22-TA-2881)), lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļa izbūves šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododams pašvaldības īpašumā, jo, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma “Par autoceļiem” 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu, pašvaldību nozīmes ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma “Rundas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 007 0048) daļu - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0700) 0,3671 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 007 0701) 0,1100 ha platībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un daļas pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp akciju sabiedrību “RB Rail” un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un daļas pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp akciju sabiedrību “RB Rail” un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr.639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
