24-TA-1022: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Pakalpojumu drošuma likums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Preču un pakalpojumu drošumu pašlaik regulē Preču un pakalpojumu drošuma likums, kas izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK (turpmāk- Direktīva 2001/95/EK) par produktu vispārēju drošību prasības. Direktīva 2001/95/EK nosaka, ka visiem patēriņa produktiem Eiropas Savienības tirgū ir jābūt drošiem, paredzot pienākumus uzņēmumiem to nodrošināt. Regulējums attiecas uz nepārtikas precēm, nodrošinot drošības tīklu produktiem vai riskiem, kas nav regulēti citos Eiropas Savienības tiesību aktos.
2003.gada 10.maijā tika pieņemta jauna Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK un Padomes Direktīvu 87/357/EEK (turpmāk- Regula 2023/988), kas aizstāj Direktīvu 2001/95/EK. Ņemot vērā, ka direktīva tiek aizstāta ar regulu, preču drošuma prasības turpmāk tiks noteiktas Regulā 2023/988, attiecīgi nepieciešams pārskatīt Preču un pakalpojumu drošuma likumu, tajā saglabājot normas, kas attiecas tikai uz pakalpojumu drošumu.
2003.gada 10.maijā tika pieņemta jauna Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK un Padomes Direktīvu 87/357/EEK (turpmāk- Regula 2023/988), kas aizstāj Direktīvu 2001/95/EK. Ņemot vērā, ka direktīva tiek aizstāta ar regulu, preču drošuma prasības turpmāk tiks noteiktas Regulā 2023/988, attiecīgi nepieciešams pārskatīt Preču un pakalpojumu drošuma likumu, tajā saglabājot normas, kas attiecas tikai uz pakalpojumu drošumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi nošķirt preču un pakalpojumu drošuma regulējumus, jo preču drošumu turpmāk regulēs Regula 2023/988. Attiecīgi, Preču un pakalpojumu drošuma likums tiks aizstāts ar Pakalpojumu drošuma likumu. Attiecībā uz pakalpojumu drošumu likumprojektā tiek saglabāts pašreizējais regulējuma ietvars, precizējot un padarot skaidrākus atsevišķus piemērošanas aspektus.
Spēkā stāšanās termiņš
13.12.2024.
Pamatojums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK un Padomes Direktīvu 87/357/EEK
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Preču un pakalpojumu drošuma likums ir spēkā kopš 2004.gada un tā mērķis ir panākt drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu preču ražošanu, laišanu apgrozībā un pakalpojumu sniegšanu. Prasības precēm izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK (turpmāk- Direktīva 2001/95/EK) par produktu vispārēju drošību, savukārt prasības pakalpojumiem ieviestas atbilstoši nacionālajai iniciatīvai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2023.gada 10.maijā stājās spēkā Regula 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu, kas aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību. Ņemot vērā, ka regulas ir tieši piemērojamas, nepieciešams pārskatīt Preču un pakalpojumu drošuma likumu, svītrojot normas, kas dublē Regulā 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu paredzētos noteikumus.
Risinājuma apraksts
Attiecībā uz preču drošumu:
Lielākā daļa normu, kas ir ieviestas Preču un pakalpojumu drošuma likumā attiecībā uz preču drošumu, tiek svītrotas, jo tiek ieviestas ar Regulu 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu. Atsevišķas normas, kas nepieciešamas Regulas 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu ieviešanai, tiks pārceltas uz Atbilstības novērtēšanas likumu (piemēram, deleģējumi Ministru kabinetam noteikt speciālās prasības, ja prece var radīt nopietnu risku cilvēka dzīvībai vai veselībai, kā arī nosacījumi par Tirgus uzraudzības padomi). Atbilstības novērtēšanas likums izvēlēts kā atbilstošākais normatīvais akts, jo nosaka tirgus uzraudzības principus un nosacījumus nepārtikas preču atbilstībai.
Attiecībā uz pakalpojumu drošumu:
Pakalpojumu drošuma prasības Preču un pakalpojumu drošuma likumā ir noteiktas atbilstoši nacionālajai iniciatīvai, jo ES līmeņa regulējums ir attiecināma tikai uz produktu drošumu. Pakalpojumu drošuma regulējums nodrošina, ka Latvijā tiek sniegti atbilstoši un droši pakalpojumi, piemēram, slēpošanas trasēs un dažādos izklaides parkos (virvju trasēs, batutu parkos, piepūšamajās atrakcijās u.c.), tāpēc nepieciešams saglabāt un stiprināt esošo pakalpojumu drošuma regulējumu, izveidojot atsevišķu Pakalpojumu drošuma likumu, kas aizstās Preču un pakalpojumu drošuma likumu.
Lielākā daļa normu, kas ir ieviestas Preču un pakalpojumu drošuma likumā attiecībā uz preču drošumu, tiek svītrotas, jo tiek ieviestas ar Regulu 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu. Atsevišķas normas, kas nepieciešamas Regulas 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu ieviešanai, tiks pārceltas uz Atbilstības novērtēšanas likumu (piemēram, deleģējumi Ministru kabinetam noteikt speciālās prasības, ja prece var radīt nopietnu risku cilvēka dzīvībai vai veselībai, kā arī nosacījumi par Tirgus uzraudzības padomi). Atbilstības novērtēšanas likums izvēlēts kā atbilstošākais normatīvais akts, jo nosaka tirgus uzraudzības principus un nosacījumus nepārtikas preču atbilstībai.
Attiecībā uz pakalpojumu drošumu:
Pakalpojumu drošuma prasības Preču un pakalpojumu drošuma likumā ir noteiktas atbilstoši nacionālajai iniciatīvai, jo ES līmeņa regulējums ir attiecināma tikai uz produktu drošumu. Pakalpojumu drošuma regulējums nodrošina, ka Latvijā tiek sniegti atbilstoši un droši pakalpojumi, piemēram, slēpošanas trasēs un dažādos izklaides parkos (virvju trasēs, batutu parkos, piepūšamajās atrakcijās u.c.), tāpēc nepieciešams saglabāt un stiprināt esošo pakalpojumu drošuma regulējumu, izveidojot atsevišķu Pakalpojumu drošuma likumu, kas aizstās Preču un pakalpojumu drošuma likumu.
Problēmas apraksts
Pašreizējais pakalpojumu drošuma regulējums ir spēkā kopš 2004.gada, nepieciešams precizēt atsevišķas normas Preču un pakalpojumu drošuma likumā (turpmāk- likums), lai atvieglotu regulējuma piemērošanu, kā arī saskaņotu ar citiem patērētāju tiesību aizsardzības jomas regulējumiem.
Risinājuma apraksts
1) Pakalpojumu sniedzēja definīcija saskaņota ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, lai nodrošinātu vienveidīgu normu piemērošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā.
2) Precizēta likuma piemērošana, paredzot, ka likums attiecas uz pakalpojumiem, kuriem noteiktas drošuma prasības vai nepieciešamie pasākumi riska mazināšanai vai novēršanai. Papildu noteikts, ka vērtējot pakalpojuma atbilstību drošuma prasībām, tirgus uzraudzības iestādes ņem vērā standartus, kas noteikti pakalpojumu drošuma jomā, tirgus uzraudzības iestāžu izstrādātas labās prakses vadlīnijas, nozaru labās prakses kodeksus, kas saskaņoti ar atbildīgo tirgus uzraudzības iestādi, kā arī jaunākos zinātnes un tehnikas līmeņa sasniegumus, kā arī zinātnisko struktūru un ekspertu atzinumus. Šāds precizējums nepieciešams, lai atvieglotu likuma piemērošanu, kā arī radītu tiesisko noteiktību komersantiem, kam jānodrošina drošu pakalpojumu sniegšana. Pakalpojumu drošumu iespējams ieviest un uzraudzīt jomās, kurās noteiktas prasības vai pasākumi riska novēršanai. Šādas prasības var būt noteiktas speciālajos nozaru regulējumos, standartos, labās prakses vadlīnijās, nozaru labās prakses kodeksos, kā arī zinātnisko struktūru un ekspertu atzinumos.
3) Lai padarītu skaidrāku likuma piemērošanu, precizēti nosacījumi pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz riska vērtēšanu. Lai būtu iespējams pierādīt veikto pakalpojuma drošuma izvērtējumu pret iespējamiem riskiem, pakalpojuma sniedzēja pienākums ir izstrādāt pakalpojuma sniegšanas drošuma aprakstu, kurā ietverta informāciju par sniegto pakalpojumu, pakalpojuma risku identificēšanu un vērtēšanu. Pakalpojuma sniedzējam noteikts pienākums arī regulāri atjaunot pakalpojuma sniegšanas drošuma aprakstu, īpaši ņemot vērā saņemtās sūdzības par pakalpojumu vai zināmos nelaimes gadījumus, kā arī gadījumos, ja pakalpojumā tiek veiktas izmaiņas.
4) Precizētas likumā ietvertās tirgus uzraudzības iestāžu tiesības, kas saskaņotas ar nepārtikas preču jomā esošo regulējumu (Atbilstības novērtēšanas likuma 93. pantu). Šāds precizējums nepieciešams, lai nodrošinātu vienveidīgu prasību piemērošanu un vairotu tiesisko noteiktību komersantiem.
5) Līdzīgi kā nepārtikas preču jomā (Atbilstības novērtēšanas likuma 93. panta sestajā daļā), arī pakalpojumu drošuma jomā nepieciešams paredzēt kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādēm atlīdzināmi zaudējumi par pasākumiem, ko iestādes pašas organizējušas, lai novērstu nedroša pakalpojuma pārtraukšanu, kā arī patērētāju brīdināšanu par pastāvošajiem riskiem. Attiecīgi, likumā noteikts, ka pakalpojumu sniedzēji piecu dienu laikā no izdevumus apliecinoša dokumenta saņemšanas atlīdzina izdevumus, kas tirgus uzraudzības iestādei radušies nodrošinot iepriekšminētos pasākumus. Ja pakalpojumu sniedzēji atsakās segt izdevumus, tirgus uzraudzības iestāde tos piedzen civilprocesuālā kārtībā.
2) Precizēta likuma piemērošana, paredzot, ka likums attiecas uz pakalpojumiem, kuriem noteiktas drošuma prasības vai nepieciešamie pasākumi riska mazināšanai vai novēršanai. Papildu noteikts, ka vērtējot pakalpojuma atbilstību drošuma prasībām, tirgus uzraudzības iestādes ņem vērā standartus, kas noteikti pakalpojumu drošuma jomā, tirgus uzraudzības iestāžu izstrādātas labās prakses vadlīnijas, nozaru labās prakses kodeksus, kas saskaņoti ar atbildīgo tirgus uzraudzības iestādi, kā arī jaunākos zinātnes un tehnikas līmeņa sasniegumus, kā arī zinātnisko struktūru un ekspertu atzinumus. Šāds precizējums nepieciešams, lai atvieglotu likuma piemērošanu, kā arī radītu tiesisko noteiktību komersantiem, kam jānodrošina drošu pakalpojumu sniegšana. Pakalpojumu drošumu iespējams ieviest un uzraudzīt jomās, kurās noteiktas prasības vai pasākumi riska novēršanai. Šādas prasības var būt noteiktas speciālajos nozaru regulējumos, standartos, labās prakses vadlīnijās, nozaru labās prakses kodeksos, kā arī zinātnisko struktūru un ekspertu atzinumos.
3) Lai padarītu skaidrāku likuma piemērošanu, precizēti nosacījumi pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz riska vērtēšanu. Lai būtu iespējams pierādīt veikto pakalpojuma drošuma izvērtējumu pret iespējamiem riskiem, pakalpojuma sniedzēja pienākums ir izstrādāt pakalpojuma sniegšanas drošuma aprakstu, kurā ietverta informāciju par sniegto pakalpojumu, pakalpojuma risku identificēšanu un vērtēšanu. Pakalpojuma sniedzējam noteikts pienākums arī regulāri atjaunot pakalpojuma sniegšanas drošuma aprakstu, īpaši ņemot vērā saņemtās sūdzības par pakalpojumu vai zināmos nelaimes gadījumus, kā arī gadījumos, ja pakalpojumā tiek veiktas izmaiņas.
4) Precizētas likumā ietvertās tirgus uzraudzības iestāžu tiesības, kas saskaņotas ar nepārtikas preču jomā esošo regulējumu (Atbilstības novērtēšanas likuma 93. pantu). Šāds precizējums nepieciešams, lai nodrošinātu vienveidīgu prasību piemērošanu un vairotu tiesisko noteiktību komersantiem.
5) Līdzīgi kā nepārtikas preču jomā (Atbilstības novērtēšanas likuma 93. panta sestajā daļā), arī pakalpojumu drošuma jomā nepieciešams paredzēt kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādēm atlīdzināmi zaudējumi par pasākumiem, ko iestādes pašas organizējušas, lai novērstu nedroša pakalpojuma pārtraukšanu, kā arī patērētāju brīdināšanu par pastāvošajiem riskiem. Attiecīgi, likumā noteikts, ka pakalpojumu sniedzēji piecu dienu laikā no izdevumus apliecinoša dokumenta saņemšanas atlīdzina izdevumus, kas tirgus uzraudzības iestādei radušies nodrošinot iepriekšminētos pasākumus. Ja pakalpojumu sniedzēji atsakās segt izdevumus, tirgus uzraudzības iestāde tos piedzen civilprocesuālā kārtībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes laikā tika vērtēts, vai iespējams pakalpojumu drošumu integrēt kādā jau pastāvošā regulējumā, piemēram, Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā. Taču izvērtējot Pakalpojumu drošuma regulējuma mērķi- panākt drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu pakalpojumu sniegšanu, secināms, ka tas nav savietojams ar jau pastāvošajiem regulējumiem un varētu radīt tiesisko nenoteiktību komersantiem. Piemēram, Brīvas pakalpojumu sniegšanas likums izstrādāts, lai ieviestu tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas Nr.2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū un tā pamatmērķis ir veicināt brīvu pakalpojumu apriti.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"
Pamatojums un apraksts
Normas, kas nepieciešamas nepārtikas preču drošuma prasību ieviešanai (t.sk. Regulas 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu ieviešanai) tiks iestrādātas likumprojektā "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu""
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 7.janvāra noteikumos Nr. 18 “Spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Preču un pakalpojumu drošuma likums tiek aizvietots ar Pakalpojumu drošuma likumu, nepieciešami grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti uz šī likuma pamata, precizējot norādes par noteikumu izdošanas tiesisko pamatu.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.3. Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14.aprīļa noteikumos Nr. 182 “Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem”
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Preču un pakalpojumu drošuma likums tiek aizvietots ar Pakalpojumu drošuma likumu, nepieciešami grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti uz šī likuma pamata, precizējot norādes par noteikumu izdošanas tiesisko pamatu.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.4. Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 9.decembra noteikumos Nr.755 “Gāzes balonu aprites, uzraudzības un kontroles kārtība”
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Preču un pakalpojumu drošuma likums tiek aizvietots ar Pakalpojumu drošuma likumu, nepieciešami grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti uz šī likuma pamata, precizējot norādes par noteikumu izdošanas tiesisko pamatu.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.5. Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 15.februāra noteikumos Nr.132 “Rotaļlietu drošuma noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Preču un pakalpojumu drošuma likums tiek aizvietots ar Pakalpojumu drošuma likumu, nepieciešami grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti uz šī likuma pamata, precizējot norādes par noteikumu izdošanas tiesisko pamatu.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.6. Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 1. februāra noteikumos Nr. 96 “Preču paraugu ņemšanas noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Preču un pakalpojumu drošuma likums tiek aizvietots ar Pakalpojumu drošuma likumu, nepieciešami grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti uz šī likuma pamata, precizējot norādes par noteikumu izdošanas tiesisko pamatu.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrsNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības inspekcija
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
- Šī likuma ievērošanu uzrauga un kontrolē iestāde, kurai šāda atbildība paredzēta saskaņā ar normatīvo aktu. Tirgus uzraudzību dažādās jomās veic šādas institūcijas: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs Veselības inspekcija Pārtikas un veterinārais dienests Būvniecības valsts kontroles birojs Valsts augu aizsardzības dienests Valsts darba inspekcija Valsts vides dienests Valsts Tehniskās uzraudzības aģentūra Valsts policija VSIA "Latvijas proves birojs"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
