Anotācija (ex-ante)

Rīkojuma projekts paredz precizēt valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūves darbu pabeigšanas termiņu un nepieciešamo papildu finansējumu 2022. un 2023.gadam. Precizēts Kultūras ministrijas budžetā paredzētais finansējums ilgtermiņa saistībām nomas maksas veikšanai VNĪ 2023.gadā un turpmākajos gados.
 

Vispārējā kārtība

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 30.aprīļa rīkojuma Nr.231 “Par finansējumu Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūves, nomas maksas, pārcelšanās un aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai”  (turpmāk – Rīkojums Nr.231) 2.punktu Finanšu ministrijas budžetā paredzētas ilgtermiņa saistības pasākumam "Dotācija VAS "Valsts nekustamie īpašumi" Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukcijai", lai segtu ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūves (tai skaitā tehnoloģiskā aprīkojuma iegādes un montāžas) izdevumus valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi", 2021. gadā 8 706 497 euro apmērā un 2022. gadā 12 259 427 euro apmērā. Kopējais ilgtermiņa saistību finansējuma apmērs minētajam pasākumam Finanšu ministrijai 2013.–2022. gadā ir 29 977 424 euro.
Savukārt  saskaņā ar Rīkojuma Nr.232. 1.punktu Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūves kopējās izmaksas Finanšu ministrijai un Kultūras ministrijai 2013.–2022. gadā noteiktas 34 591 891 euro.

Rīkojuma Nr.231 4.1. apakšpunktā noteikts, ka minētā finansējuma apmērā jānodrošina ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūves darbu pabeigšanu līdz 2022. gada 31. augustam, nosakot, ka plānotais nomas līguma sākuma termiņš ir 2022. gada 1. septembris.
Saskaņā ar Rīkojuma Nr.231 4.2. apakšpunktu Finanšu ministrijai (VNĪ) dots uzdevums iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par šā rīkojuma 2. punktā minēto ilgtermiņa saistību precizēšanu, ja būvniecības procesa laikā provizoriskie būvniecības izdevumi (tai skaitā tehnoloģiskā aprīkojuma iegādes un montāžas izdevumi) objektīvu vai ekonomiski pamatotu iemeslu dēļ mainās.


Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūves projekta  (turpmāk – Projekts) īstenošanas gaita esošā finansējumu apmērā un termiņā:

Projekta īstenošanu ir būtiski ietekmējuši ģeopolitiskā situācija pasaulē un apstākļi, kas nav bijuši saprātīgi paredzami projekta plānošanas stadijās un brīdī, kad tika rīkota attiecīgā iepirkuma procedūra, tādēļ ir nepieciešams pārskatīt konkrētajam projektam atvēlēto finansējumu un termiņu, kādā to ir iespējams realizēt.
Visu būvdarbu līguma (vienots līgums par būvdarbiem, projektēšanu, autoruzraudzību, BIM modeļa izstrādi) izpildes laiku negatīvu ietekmi uz projekta īstenošanas gaitu ir radījusi Covid-19 pandēmija un pavisam nesen līguma izpildi ir sarežģījusi arī ģeopolitiskā situācija valstī (Krievijas karš ar Ukrainu) un ar šo situāciju saistītās sankcijas. Kopumā šie ārējie apstākļi ir negatīvi ietekmējuši būvizstrādājumu ražošanas jaudas un piegādes ķēžu funkcionēšanu, radījuši atsevišķu izejvielu un būvizstrādājumu cenu kāpumu, energoresursu cenu kāpumu, atsevišķu būvizstrādājumu nepieejamību, kā arī darbaspēka trūkumu un dīkstāves pašā būvniecības procesā. Jānorāda, ka par spīti šiem apstākļiem, projekta īstenošana nav apstājusies un turpina virzīties uz priekšu, taču šobrīd ir acīmredzami sasniegta kritiskā robeža, kur pārskatāmā nākotnē vairs nebūs iespējams pilnvērtīgi īstenot iesāktos darbus bez iepriekš pieņemto termiņu un budžeta pārskatīšanas.

Līguma forma, ar kuru tiek īstenots projekts ir nodrošinājusi, ka saprātīgi paredzamie operatīvie un finanšu riski ir veiksmīgi pārnesti no pasūtītāja uz līguma izpildītāju, taču līgums neparedz, ka iepriekš minēto pasaules mēroga risku iestāšanās būtu pilnībā pārnesama uz līguma izpildītāju. Projekta kļūdas un nepilnības ir novērstas, nemainot noslēgtā līguma cenu, ļaujot līdz šim iztikt bez nepieciešamības pārskatīt projekta budžetu. Konkrētā līguma gadījumā ir nepieciešams uzsvērt, ka iepirkuma konkurss, kura rezultātā tika noslēgts līgums par būvprojekta “Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa rekonstrukcija Lāčplēša ielā 25, Rīgā” izmaiņu izstrādi, autoruzraudzību un būvniecību, tika veikts pirms Covid-19 pandēmijas sākuma. Iepirkums tika izsludināts 23.09.2019., piedāvājumi iesniegti 03.02.2020., lēmums par rezultātu pieņemts 02.03.2020. Līdz ar to ir secināms, ka visi pieņēmumi un apsvērumi, uz kuriem ir balstījušās projekta īstenošanā iesaistītās puses ir balstīti uz “normālo” tirgus situāciju, kāda pastāvēja pirms Covid-19 pandēmijas. Šis pieņēmums ir atspoguļots arī faktā, ka attiecīgais līgums ir noslēgts ar atrunu, ka Covid-19 pandēmijas radītie apstākļi un ietekme uz šī līguma izpildi tiek vērtēti kā neparedzami apstākļi uz piedāvājuma iesniegšanas brīdi. Savukārt Krievijas karš ar Ukrainu ir radījis papildu negatīvu ietekmi uz būvniecības resursu pieejamību un vēl lielāku kāpumu atsevišķu būvniecības izejmateriālu un energoresursu cenās. Kopumā radītā ietekme ir pietiekami liela arī uz konkrētā līguma izpildi, jo līguma izpildītājs jau ir brīdinājis par noslēgtā līguma īstenošanas neiespējamību, ja visi šie riski ir jāuzņemas tikai līguma izpildītājam un turklāt vēl jāatbild par kavējumu ar līgumsodu.

No noslēgtā līguma viedokļa šādā situācijā ir pareizi pārskatīt projektam nosprausto termiņu un atvēlēto finansējumu. Iepriekš aprakstītie riski līgumiski nav pilnībā pārnesami uz līguma izpildītāju, savukārt gadījumā, ja tiktu rīkots jauns iepirkuma konkurss pēc šo risku iestāšanās (t.i., laikā, kad Covid-19 pandēmijas, kara un sankciju radītais efekts uz būvniecības resursu cenām un pieejamību jau bija vispārzināms fakts), līguma summa būtu viennozīmīgi bijusi lielāka ar ļoti niecīgu iespēju īstenot projektu sākotnēji nospraustajā laikā (t.i., jebkurā gadījumā būtu bijis jārēķinās ar lielākām izmaksām un garāku termiņu).

Situāciju iespējams uzskatāmi demonstrēt arī skaitliski – kopš līguma noslēgšanas, nedzīvojamo ēku būvniecības kopējās izmaksas saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem (indeksa kods RCB030c) ir kāpušas par vairāk kā 14,05% (2020.g. II ceturksnis pret 2021.g. IV ceturksni), savukārt vidējais izmaksu pieauguma temps pēdējos 10 gados pirms līguma noslēgšanas ir bijis tikai 2,42% gadā (2010.g. II ceturksnis pret 2020.g. II ceturksni) un šajā 10 gadu periodā kopējais izmaksu pieaugums ir bijis 27.05%. Saprotams, ka jebkurš racionāls pretendents iepirkuma konkursā būtu iecenojis vismaz vidējo “dabisko” izmaksu pieaugumu savā piedāvātajā līguma cenā visam paredzamajam līguma darbības laikam, taču faktiskais izmaksu pieaugums krietni pārsniedz šo apmēru. Pusotra gada laikā ir novērots izmaksu kāpums, kas pārsniedz pusi no iepriekšējos 10 gados novērotā izmaksu pieauguma apmēra.
- Izmaksu pieaugums ir dalāms divās daļās:
1) statistiski sagaidāmais apmērs (balstoties vēsturiskajos inflācijas datos), ko būtu jebkurā gadījumā jāsedz būvniekam;
2)  neparedzamais pieaugums (COVID-19, kara un sankciju dēļ).

Izmaksu pieauguma tempa kāpums ir izteikti novērojams 2021.gada II, III un IV ceturksnī, kad būvniecības kopējo izmaksu indekss nedzīvojamām ēkām sasniedza attiecīgi 122.7., 129.1 un 132.3. (2015=100).  Arī 2022.g. pirmā ceturkšņa dati liecina par būvniecības izmaksu pieauguma kāpuma turpināšanos - Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā statistika par būvniecības kopējo izmaksu indeksu nedzīvojamām ēkām liecina, ka konkrētais indekss ir sasniedzis jau 139.3. (grafiku par vēsturiskajiem datiem skatīt anotācijas pielikumā Attēlā Nr.1).

Balstoties uz līdz šim novēroto būvniecības izmaksu indeksa pieauguma apmēru no 2021.g. II ceturkšņa līdz 2021.g. beigām (indeksa pieaugums no 122.71 uz 132.3) secināms, ka izmaksu vidējais pieauguma temps katru ceturksni ir bijis 3.97%. Pieņemot, ka šāds izmaksu pieauguma temps saglabājas visu 2022. gadu, ir iespējams prognozēt, ka šī indeksa vērtība līdz 2022.g. I., II., III. un IV ceturksnī būs attiecīgi 137.5, 143., 148.7 un 154.6. Jāuzsver, ka šīs prognozes joprojām ir pietiekami piesardzīgas, jo 2022. gada pirmo divu mēnešu izmaksu pieauguma dati uzrāda, ka ceturkšņa pieaugums varētu būt jau 4.84% (minētā indeksa apmērs uz 2022.g. februāra beigām ir 138.7).

Kopējā projekta apstiprinātā summa ir 34 591 891 euro. Noslēgtā vienotās atbildības līguma kopējā summa ir 29 772 031,02 euro, savukārt uz 2022.g. februāra beigām ir īstenoti darbi (t.sk. projektēšana u.c.) par 12 603 087,26 euro, jeb 42,3% (jeb 39,3% no kopējās būvdarbu vērtības). Līguma īstenošana uzsākta 2020.gada 11. maijā, pabeigšana paredzēta 2022.gada 11. jūlijā, projekta gala termiņš 2022.gada 31. augusts.
Iepriekš saprātīgi neparedzamo ārējo apstākļu dēļ ir novērojams pieaugošs kavējums, tādēļ kopējā projekta izpilde prognozējama līdz 2023.gada 30.aprīlim.
Faktiski ir veikta gandrīz visu būvkonstrukciju izbūve, notiek iekšdarbi, fasādes izbūves darbi, inženierkomunikāciju sistēmu izbūve. Jānorāda, ka projekta apturēšana finansējuma nepietiekamības dēļ šajā situācijā nav saprātīga vai saimnieciski atbildīga.
Ievērojot iepriekš minēto, lai nodrošinātu projekta pabeigšanu, paredzams, ka nepieciešams papildu finansējums 2 689 243 euro apmērā. Šajā apmērā neietilpst saprātīgi paredzamais izmaksu pieaugums, bet gan papildu neparedzētā izmaksu pieauguma un termiņa nobīdes radītās izmaksas. Šīs izmaksas veido būvdarbu izmaksu pieauguma summa  2 585 243 euro  projekta vadības, būvuzraudzības un netiešās izmaksas 104 000 euro. (Nepieciešamo papildus finansējumu skatīt arī pielikuma Attēlā Nr.2)

Lai nodrošinātu Projekta īstenošanu, ir nepieciešams veikt izmaksu korekciju, kas kompensētu neplānotā izmaksu pieauguma apmēru. Plānots segt tikai iepriekš saprātīgi neparedzamā būvniecības izmaksu pieauguma apmēru, bez peļņas daļas (t.i., netiek paredzēts segt izmaksu pieaugumu iebūvējamajām iekārtām un mēbelēm vai tehnoloģiskajam aprīkojumam, bet tikai būvdarbiem (ieskaitot inženierkomunikācijas, zemes darbus, labiekārtojumu) un papildus radušajām būvlaukuma uzturēšanas izmaksām. Lai nodrošinātu, ka  ietekmi no neparedzētajiem apstākļiem neuzņemas tikai pasūtītājs, bet atbildība tiek dalīta starp līguma izpildītāju un pasūtītāju, no šīs summas ir paredzēts segt arī izdevumus par atsevišķiem papildu būvdarbiem, uz kuru nepieciešamību ir norādījis ēkas lietotājs (piemēram, ēkas dzesēšanas sistēmas uzlabojumiem un balss izziņošanas sistēmas papildinājumiem).

Iepriekš uzskaitītie neparedzētie apstākļi ir radījuši ne tikai finansiālu ietekmi, bet arī ietekmi uz projekta praktisko īstenošanu (piegāžu ķēžu problēmas, materiālu nepieejamība, darbaspēka trūkums, efektivitātes samazināšanās un dažāda veida dīkstāves), tādēļ ir prognozējams projekta īstenošanas kavējums. Paredzams, ka projekta īstenošana (t.i., ēkas nodošana lietotājam) ir iespējama līdz 2023.gada 30. aprīlim.
 

Nē

-