25-TA-1874: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas reģistrētā pamatkapitāla palielināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, pamatojoties uz likuma “Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā rekonstrukcijas un attīstības bankā, tās apvienotajās organizācijās un Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankā" 6.pantu un Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 239 “Finanšu ministrijas nolikums” 6.6. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Atbalstīt apropriācijas palielināšanu Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.03.00 "Iemaksas starptautiskajās organizācijās" 4 030 000 euro apmērā, lai nodrošinātu Latvijas Republikas dalību Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) reģistrētā pamatkapitāla palielināšanā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
ERAB ir starptautiska finanšu institūcija, kas dibināta 1991. gadā ar mērķi veicināt valstu pāreju uz atvērtu tirgus ekonomiku, vienlaikus atbalstot ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. ERAB atbalsta privātā un publiskā sektora projektus, nodrošinot investīcijas un biznesa pakalpojumus uzņēmējdarbības veicināšanai dalībvalstīs un sniedzot tehnisko atbalstu valdībām politikas reformu īstenošanā tirgus nepilnību mazināšanai. ERAB akcionāri ir 77 valstis, Eiropas Savienība un Eiropas Investīciju banka.
2022. gada ERAB pilnvarnieku sanāksmē ERAB saņēma pilnvarnieku mandātu izstrādāt plānu tālāka atbalsta sniegšanai Krievijas īstenotās agresijas pret Ukrainu laikā un pēckara rekonstrukcijas vajadzībām un identificēt tam nepieciešamos finanšu resursus. Ņemot vērā, ka ERAB pilnvarnieku valde ir noteikusi atbalstu Ukrainai kā augstāko ERAB prioritāti kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022.gada februārī, ERAB direktoru valde izstrādāja priekšlikumu par ERAB iespējām turpināt investīcijas Ukrainā, tai skaitā ar iespējamu kapitāla palielināšanu. 2023.gada 15.decembrī ERAB pilnvarnieku valde apstiprināja rezolūciju Nr. 265, kas paredz ERAB reģistrētā pamatkapitāla palielināšanu, veicot iemaksas apmaksātajā kapitālā kopumā 4 mljrd. euro apmērā, kā arī ERAB dalībvalstu parakstīšanos uz papildu akcijām.
ERAB ir lielākais institucionālais investors Ukrainā ar kopējo investīciju apjomu 21 mljrd. euro 30 gadu laikā. Atbilstoši ERAB mandātam tās fokuss Ukrainā ir veicināt pāreju uz ilgtspējīgu tirgus ekonomiku un privātā sektora attīstību. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022.gada februārī ERAB investīciju apjoms Ukrainā ir sasniedzis 7,6 mljrd. euro, un tas tika finansēts no ERAB bilances primāri enerģētikas drošības, kritiskās infrastruktūras, pārtikas nodrošinājuma, tirdzniecības finansēšanas, privātā sektora (galvenokārt lauksaimniecības) noturības jomā. ERAB investīcijas Ukrainā ir ar paaugstinātu risku, un kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma, nozīmīgs ir bijis ERAB dalībvalstu atbalsts, piesaistot grantus un garantijas 2,5 mljrd. euro apmērā un nodrošinot riska dalīšanu. Latvija 2023.gadā veica granta iemaksu 2 milj. euro ERAB “Ukrainas Stabilizācijas un ilgtspējīgas izaugsmes daudzpusējā donoru kontā”, kas izveidots 2014.gadā ar mērķi palīdzēt Ukrainai īstenot politiskās reformas, kas sasaistītas ar ERAB investīcijām Ukrainas ekonomikā.
Īpaši pēdējo desmit gadu laikā ERAB ir nodrošinājusi Ukrainai ilgtspējīgu un praktisku atbalstu reformu īstenošanai. Tas ietver atbalstu ar 2016.gadā izveidotās Ukrainas Reformu arhitektūras (URA) starpniecību un Biznesa ombuda padomes izveidi, kas ir risinājusi gandrīz 11 000 sūdzību par Ukrainas valsts un pašvaldību iestādēm. Kopumā pēdējo 30 gadu laikā ERAB darbību Ukrainā raksturo: (i) fokuss uz privāto sektoru, veicot investīcijas un reformas biznesa vides stiprināšanai; (ii) investīcijas publiskajā sektorā, lai stiprinātu tirgus un veicinātu privātā sektora attīstību, tostarp, ar publiskās-privātās partnerības projektiem, valsts kapitālsabiedrību efektivitātes un pārvaldības veicināšanu un kapacitātes stiprināšanu; (iii) iekšzemes un ārvalstu investīciju piesaiste, attīstot ilgtspējīgus tirgus, kā arī papildinot un mobilizējot privāto finansējumu; (iv) praktisks politikas atbalsts, veidojot atbalstošu vidi privātā sektora attīstībai, veicinot nozaru ministru kapacitātes stiprināšanu un tehnisko atbalstu valsts kapitālsabiedrībām, kā arī sniedzot atbalstu cilvēkkapitāla noturības politikām, tostarp prasmju attīstības, dzimumā balstītas vardarbības risku novēršanas un darba tirgus pasākumu jomā; (iv) padziļinātas zināšanas par vietējo tirgu, pateicoties klātbūtnei uz vietas un vietējo darbinieku piesaistei.
Pēc pilna mēroga iebrukuma 200 eksperti, kas darbojās URA programmā, tika novirzīti atbalsta sniegšanai Ukrainas valdībai, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un risinātu kritiskus uzdevumus, tostarp humānās palīdzības koordinēšanu, uzņēmumu pārvietošanu no karadarbības zonām un postījumu novērtēšanu.
Lai nodrošinātu saskaņotus un koordinētus starptautiskā atbalsta pasākumus Ukrainai, ir izveidota starptautisko finanšu institūciju platforma (Multi-Agency Donor Coordination Platform), kurā lielākās starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Komisija, G7 un citi lielie donori koordinē atbalstu kopīgu projektu sagatavošanai un īstenošanai, veicina koordināciju nozaru ietvaros, piemēram, enerģētikā, kā arī vienotu pieeju Ukrainā īstenotiem iepirkumiem. ERAB aktivitātes Ukrainā tiek fokusētas uz jomām, kur tai ir īpaša ekspertīze un kur tā turpina sniegt pievienoto vērtību starptautiskā atbalsta pasākumiem, tas ir – ERAB sadarbība ar valsts kapitālsabiedrībām, fokuss uz privāto sektoru un vietējā ekspertīze.
2022. gada ERAB pilnvarnieku sanāksmē ERAB saņēma pilnvarnieku mandātu izstrādāt plānu tālāka atbalsta sniegšanai Krievijas īstenotās agresijas pret Ukrainu laikā un pēckara rekonstrukcijas vajadzībām un identificēt tam nepieciešamos finanšu resursus. Ņemot vērā, ka ERAB pilnvarnieku valde ir noteikusi atbalstu Ukrainai kā augstāko ERAB prioritāti kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022.gada februārī, ERAB direktoru valde izstrādāja priekšlikumu par ERAB iespējām turpināt investīcijas Ukrainā, tai skaitā ar iespējamu kapitāla palielināšanu. 2023.gada 15.decembrī ERAB pilnvarnieku valde apstiprināja rezolūciju Nr. 265, kas paredz ERAB reģistrētā pamatkapitāla palielināšanu, veicot iemaksas apmaksātajā kapitālā kopumā 4 mljrd. euro apmērā, kā arī ERAB dalībvalstu parakstīšanos uz papildu akcijām.
ERAB ir lielākais institucionālais investors Ukrainā ar kopējo investīciju apjomu 21 mljrd. euro 30 gadu laikā. Atbilstoši ERAB mandātam tās fokuss Ukrainā ir veicināt pāreju uz ilgtspējīgu tirgus ekonomiku un privātā sektora attīstību. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022.gada februārī ERAB investīciju apjoms Ukrainā ir sasniedzis 7,6 mljrd. euro, un tas tika finansēts no ERAB bilances primāri enerģētikas drošības, kritiskās infrastruktūras, pārtikas nodrošinājuma, tirdzniecības finansēšanas, privātā sektora (galvenokārt lauksaimniecības) noturības jomā. ERAB investīcijas Ukrainā ir ar paaugstinātu risku, un kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma, nozīmīgs ir bijis ERAB dalībvalstu atbalsts, piesaistot grantus un garantijas 2,5 mljrd. euro apmērā un nodrošinot riska dalīšanu. Latvija 2023.gadā veica granta iemaksu 2 milj. euro ERAB “Ukrainas Stabilizācijas un ilgtspējīgas izaugsmes daudzpusējā donoru kontā”, kas izveidots 2014.gadā ar mērķi palīdzēt Ukrainai īstenot politiskās reformas, kas sasaistītas ar ERAB investīcijām Ukrainas ekonomikā.
Īpaši pēdējo desmit gadu laikā ERAB ir nodrošinājusi Ukrainai ilgtspējīgu un praktisku atbalstu reformu īstenošanai. Tas ietver atbalstu ar 2016.gadā izveidotās Ukrainas Reformu arhitektūras (URA) starpniecību un Biznesa ombuda padomes izveidi, kas ir risinājusi gandrīz 11 000 sūdzību par Ukrainas valsts un pašvaldību iestādēm. Kopumā pēdējo 30 gadu laikā ERAB darbību Ukrainā raksturo: (i) fokuss uz privāto sektoru, veicot investīcijas un reformas biznesa vides stiprināšanai; (ii) investīcijas publiskajā sektorā, lai stiprinātu tirgus un veicinātu privātā sektora attīstību, tostarp, ar publiskās-privātās partnerības projektiem, valsts kapitālsabiedrību efektivitātes un pārvaldības veicināšanu un kapacitātes stiprināšanu; (iii) iekšzemes un ārvalstu investīciju piesaiste, attīstot ilgtspējīgus tirgus, kā arī papildinot un mobilizējot privāto finansējumu; (iv) praktisks politikas atbalsts, veidojot atbalstošu vidi privātā sektora attīstībai, veicinot nozaru ministru kapacitātes stiprināšanu un tehnisko atbalstu valsts kapitālsabiedrībām, kā arī sniedzot atbalstu cilvēkkapitāla noturības politikām, tostarp prasmju attīstības, dzimumā balstītas vardarbības risku novēršanas un darba tirgus pasākumu jomā; (iv) padziļinātas zināšanas par vietējo tirgu, pateicoties klātbūtnei uz vietas un vietējo darbinieku piesaistei.
Pēc pilna mēroga iebrukuma 200 eksperti, kas darbojās URA programmā, tika novirzīti atbalsta sniegšanai Ukrainas valdībai, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un risinātu kritiskus uzdevumus, tostarp humānās palīdzības koordinēšanu, uzņēmumu pārvietošanu no karadarbības zonām un postījumu novērtēšanu.
Lai nodrošinātu saskaņotus un koordinētus starptautiskā atbalsta pasākumus Ukrainai, ir izveidota starptautisko finanšu institūciju platforma (Multi-Agency Donor Coordination Platform), kurā lielākās starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Komisija, G7 un citi lielie donori koordinē atbalstu kopīgu projektu sagatavošanai un īstenošanai, veicina koordināciju nozaru ietvaros, piemēram, enerģētikā, kā arī vienotu pieeju Ukrainā īstenotiem iepirkumiem. ERAB aktivitātes Ukrainā tiek fokusētas uz jomām, kur tai ir īpaša ekspertīze un kur tā turpina sniegt pievienoto vērtību starptautiskā atbalsta pasākumiem, tas ir – ERAB sadarbība ar valsts kapitālsabiedrībām, fokuss uz privāto sektoru un vietējā ekspertīze.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Līdz šim ERAB akcionāri nodrošinājuši tai papildu kapitālu divas reizes. Pirmā kapitāla palielināšana notika 1996.gadā, lai atbalstītu Bankas investīciju aktivitātes pieaugumu, ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu no ERAB darbības valstīm. Savukārt 2010.gadā uzsvars bija uz kapitāla uz pieprasījumu (callable capital) nodrošināšanu, ļaujot ERAB stiprināt atbalstu tās darbības valstīm, risinot globālās finanšu krīzes sekas. Tāpat ERAB ir spējusi palielināt kapitālu, pateicoties peļņai no ERAB darbības, kas ļāvis ERAB laika gaitā paplašināt savas darbības ietekmi.
Pēc Krievija pilna apmēra iebrukuma Ukrainā ERAB aktīvu vērtība samazinājās, kā rezultātā 2022. gadā ERAB cieta lielākos finanšu zaudējumus tās vēsturē –1.1 mljrd. euro apmērā. Neskatoties uz ERAB bilances optimizēšanas pasākumiem un dialogu ar kredītreitingu aģentūrām, karam turpinoties un ERAB uzņemoties papildu risku, ko pastiprina ieņēmumus nenesošu aizdevumu īpatsvara pieaugums un kredītu kvalitātes pasliktināšanās, akcionāru papildu atbalsts ļaus saglabāt tās AAA kredītreitingu un iespējas sniegt atbalstu Ukrainai.
Atbilstoši Ukrainas, Eiropas Komisijas, Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda zaudējumu un vajadzību novērtējumam (Rapid Damage and Needs Assessment) uz 2024.gada decembra beigām Ukrainas tiešie zaudējumi aplēsti 170 mljrd. euro apmērā un rekonstrukcijas vajadzības – ap 506 mljrd. euro. Lai to risinātu, nepieciešama finansēšanas kapacitāte, ko spēj nodrošināt tikai saskaņota daudzpusēja rīcība, jo vajadzību apmērs pārsniedz gan ERAB iespējas, gan Ukrainas privātā un publiskā sektora resursus.
Tāpat būtiski ņemt vērā Ukrainas pašreizējo ierobežoto spēju apgūt finansējumu, kas ievērojami pieaugtu rekonstrukcijas periodā. Ilgtermiņā finansējuma apgūšanas kapacitātes veicināšanai būtiski ir palielināt valdības darba efektivitāti un turpināt mazināt korupciju. Šajā kontekstā ERAB, Eiropas Investīciju banka un Pasaules Banka kopīgi īsteno publiskā sektora kapacitātes stiprināšanas pasākumus, lai padziļinātu projektu izstrādes un ieviešanas ekspertīzi.
Karam turpinoties, ERAB plāno saglabāt līdzšinējo investīciju apmēru 1,5 mljrd. euro gadā un līdzšinējās prioritārās darbības jomas: tirdzniecības finansējums; atbalsts kritiskajai infrastruktūrai, tostarp ārkārtas remontdarbi, enerģētikas, transporta, loģistikas un komunālo pakalpojumu jomā; apgrozāmie līdzekļi un ierobežoti kapitāla izdevumi pārtikas nodrošinājuma un privātā sektora noturības veicināšanai. Savukārt rekonstrukcijas periodā līdz 2032.gadam ERAB palielinātu investīciju līmeni līdz 3 mljrd. euro gadā, un uzsvars tiktu likts uz infrastruktūras būvniecību un atjaunošanu, kas veicinātu ilgtermiņa privātā sektora izaugsmi.
Vienlaikus, ņemot vērā ERAB mandātu un misiju sniegt atbalstu visām tās darbības valstīm, būtiski, ka ārkārtas atbalsts vienai valstij netiek balstīts uz atbalsta samazinājumu citām valstīm. Līdz 2032.gadam ERAB prognozē investīciju pieaugumu pārējās darbības valstīs 20% apmērā, salīdzinot ar 2022.gada līmeni.
Lai palielinātu daudzpusējo attīstības banku finanšu kapacitāti, neatkarīga G20 paneļa ekspertu grupa izstrādāja rekomendācijas daudzpusējo attīstības banku kapitāla pietiekamības ietvariem (G20 Panel MDB Capital Adequacy Framework, CAF). Vairākas CAF rekomendācijas atbilst ERAB standarta praksei, tostarp kapitāla uz pieprasījumu un prioritārā kreditora statusa iekļaušana ERAB iekšējā kapitāla pietiekamības politikā; riska palielināšana Bankas mandāta īstenošanai, īpaši Ukrainā; inovatīvu kapitāla instrumentu ieviešana, piemēram, akcionāru speciālā fonda konsolidēšana un statūtkapitāla rādītāju pārvaldība. Tāpat attiecībā uz kapitāla pārvaldības modernizēšanu ERAB pilnvarnieki 2023.gadā pieņēma lēmumu par ERAB dibināšanas līgumā noteikto statūtkapitāla ierobežojumu regulārajām operācijām atcelšanu. Pie turpmāk īstenojamām rekomendācijām jāpiemin ERAB uzsāktie sagatavošanās darbi hibrīdkapitāla instrumentu emisijai akcionāriem un/vai privātajam sektoram, kā arī tiek apsvērta lielāka apmēra riska pārnese ar vērtspapīrošanas instrumentiem. ERAB apņēmusies arī veicināt datu caurskatāmību un uzsākusi datu pieejamības nodrošināšanu par strauji augošiem attīstības tirgiem. CAF rekomendāciju ieviešana nodrošinās elastīgāku kapitāla pārvaldību, paplašinās finansējuma mobilizēšanas avotus un palielinās to ietekmi ilgākā laika posmā. Tomēr ERAB ieskatā tie būtiski nemazina tūlītējas finansējuma vajadzības ERAB investīcijām Ukrainā.
Pēc Krievija pilna apmēra iebrukuma Ukrainā ERAB aktīvu vērtība samazinājās, kā rezultātā 2022. gadā ERAB cieta lielākos finanšu zaudējumus tās vēsturē –1.1 mljrd. euro apmērā. Neskatoties uz ERAB bilances optimizēšanas pasākumiem un dialogu ar kredītreitingu aģentūrām, karam turpinoties un ERAB uzņemoties papildu risku, ko pastiprina ieņēmumus nenesošu aizdevumu īpatsvara pieaugums un kredītu kvalitātes pasliktināšanās, akcionāru papildu atbalsts ļaus saglabāt tās AAA kredītreitingu un iespējas sniegt atbalstu Ukrainai.
Atbilstoši Ukrainas, Eiropas Komisijas, Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda zaudējumu un vajadzību novērtējumam (Rapid Damage and Needs Assessment) uz 2024.gada decembra beigām Ukrainas tiešie zaudējumi aplēsti 170 mljrd. euro apmērā un rekonstrukcijas vajadzības – ap 506 mljrd. euro. Lai to risinātu, nepieciešama finansēšanas kapacitāte, ko spēj nodrošināt tikai saskaņota daudzpusēja rīcība, jo vajadzību apmērs pārsniedz gan ERAB iespējas, gan Ukrainas privātā un publiskā sektora resursus.
Tāpat būtiski ņemt vērā Ukrainas pašreizējo ierobežoto spēju apgūt finansējumu, kas ievērojami pieaugtu rekonstrukcijas periodā. Ilgtermiņā finansējuma apgūšanas kapacitātes veicināšanai būtiski ir palielināt valdības darba efektivitāti un turpināt mazināt korupciju. Šajā kontekstā ERAB, Eiropas Investīciju banka un Pasaules Banka kopīgi īsteno publiskā sektora kapacitātes stiprināšanas pasākumus, lai padziļinātu projektu izstrādes un ieviešanas ekspertīzi.
Karam turpinoties, ERAB plāno saglabāt līdzšinējo investīciju apmēru 1,5 mljrd. euro gadā un līdzšinējās prioritārās darbības jomas: tirdzniecības finansējums; atbalsts kritiskajai infrastruktūrai, tostarp ārkārtas remontdarbi, enerģētikas, transporta, loģistikas un komunālo pakalpojumu jomā; apgrozāmie līdzekļi un ierobežoti kapitāla izdevumi pārtikas nodrošinājuma un privātā sektora noturības veicināšanai. Savukārt rekonstrukcijas periodā līdz 2032.gadam ERAB palielinātu investīciju līmeni līdz 3 mljrd. euro gadā, un uzsvars tiktu likts uz infrastruktūras būvniecību un atjaunošanu, kas veicinātu ilgtermiņa privātā sektora izaugsmi.
Vienlaikus, ņemot vērā ERAB mandātu un misiju sniegt atbalstu visām tās darbības valstīm, būtiski, ka ārkārtas atbalsts vienai valstij netiek balstīts uz atbalsta samazinājumu citām valstīm. Līdz 2032.gadam ERAB prognozē investīciju pieaugumu pārējās darbības valstīs 20% apmērā, salīdzinot ar 2022.gada līmeni.
Lai palielinātu daudzpusējo attīstības banku finanšu kapacitāti, neatkarīga G20 paneļa ekspertu grupa izstrādāja rekomendācijas daudzpusējo attīstības banku kapitāla pietiekamības ietvariem (G20 Panel MDB Capital Adequacy Framework, CAF). Vairākas CAF rekomendācijas atbilst ERAB standarta praksei, tostarp kapitāla uz pieprasījumu un prioritārā kreditora statusa iekļaušana ERAB iekšējā kapitāla pietiekamības politikā; riska palielināšana Bankas mandāta īstenošanai, īpaši Ukrainā; inovatīvu kapitāla instrumentu ieviešana, piemēram, akcionāru speciālā fonda konsolidēšana un statūtkapitāla rādītāju pārvaldība. Tāpat attiecībā uz kapitāla pārvaldības modernizēšanu ERAB pilnvarnieki 2023.gadā pieņēma lēmumu par ERAB dibināšanas līgumā noteikto statūtkapitāla ierobežojumu regulārajām operācijām atcelšanu. Pie turpmāk īstenojamām rekomendācijām jāpiemin ERAB uzsāktie sagatavošanās darbi hibrīdkapitāla instrumentu emisijai akcionāriem un/vai privātajam sektoram, kā arī tiek apsvērta lielāka apmēra riska pārnese ar vērtspapīrošanas instrumentiem. ERAB apņēmusies arī veicināt datu caurskatāmību un uzsākusi datu pieejamības nodrošināšanu par strauji augošiem attīstības tirgiem. CAF rekomendāciju ieviešana nodrošinās elastīgāku kapitāla pārvaldību, paplašinās finansējuma mobilizēšanas avotus un palielinās to ietekmi ilgākā laika posmā. Tomēr ERAB ieskatā tie būtiski nemazina tūlītējas finansējuma vajadzības ERAB investīcijām Ukrainā.
Risinājuma apraksts
Lai ERAB varētu turpināt investīcijas Ukrainā kara apstākļos un pēckara rekonstrukcijai, tiks palielināts ERAB apmaksātais kapitāls par 4 mljrd. euro. Savukārt kapitāls uz pieprasījumu ir pietiekams un šobrīd netiks palielināts. Tādējādi ar kapitāla palielināšanu ERAB varēs turpināt investīcijas Ukrainā no bilances resursiem, bez papildu donoru finansējuma piesaistes (granti, garantijas). Kapitāla palielināšana nodrošinās multiplikatora efektu 1:6 līdz 2032.gadam un ļaus ERAB turpināt investēt Ukrainā paaugstināta riska apstākļos, pakāpeniski palielinot ERAB investīciju apjomu no 1,5 mljrd. euro gadā (turpinoties karam) līdz 3 mljrd. euro gadā (pēckara rekonstrukcijas periodā). ERAB iesaiste Ukrainā arī papildinās atbalstu reformu īstenošanai Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu programmas Ukrainai ietvaros, kā arī turpinot virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Vienlaikus ERAB kapitāla palielināšana nodrošinās atbalstu visām ERAB darbības valstīm, tostarp kara skartajām, īpaši koncentrējoties uz privātā sektora attīstību.
ERAB kopējais pamatkapitāls tiks palielināts par 400 000 apmaksātām kapitāldaļām (vienas akcijas vērtība ir 10 000 euro), un tas kopumā pieaugs līdz 34 mljrd. euro. ERAB pilnvarnieku 2023.gada 15.decembra rezolūcija Nr. 265 paredz iespēju apmaksu par kapitāldaļām veikt piecos maksājumos.
Šobrīd Latvijas parakstītais kapitāls ERAB sastāda 30 010 000 euro, no tā apmaksātais kapitāls 6 260 000 euro un kapitāls uz pieprasījuma jeb iespējamās saistības 23 750 000 euro.
Latvijas iemaksa kapitālā sastādīs 4 030 000 euro (atbilstoši 3001 jeb 0.10% kapitāldaļu un balsstiesību apmēram), saņemot papildu 403 kapitāldaļas. Par katru apmaksāto kapitāldaļu Latvija saņemts vienu papildu balsi. Parakstīšanās jaunajām kapitāla daļām jāveic līdz 2025.gada 31.decembrim, iesniedzot parakstīšanās instrumentu par papildu kapitāldaļām un juridisku apliecinājumu, ka veiktas nepieciešamās nacionālās procedūras.
Pēc minēto dokumentu iesniegšanas un ERAB apstiprinājuma par to atbilstību 60 dienu laikā būs jāveic pirmais maksājums 806 000 euro apmērā. Nākamo maksājumu termiņi ir attiecīgi 2026.gada 30.aprīlis, 2027.gada 30.aprīlis, 2028.gada 30.aprīlis un 2029.gada 30.aprīlis. Līdz ar to 2026.gadā plānots veikt iemaksu 1 612 000 euro apmērā par pirmajiem diviem maksājumiem un pēc tam ik gadu līdz 2029.gadam 806 000 euro apmērā.
Ņemot vērā minētos apsvērumus, Finanšu ministrija aicina apstiprināt Latvijas Republikas dalību ERAB reģistrētā pamatkapitāla palielināšanā, atļaujot Finanšu ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības ERAB reģistrētā pamatkapitāla palielināšanai par 4 030 000 euro.
ERAB kopējais pamatkapitāls tiks palielināts par 400 000 apmaksātām kapitāldaļām (vienas akcijas vērtība ir 10 000 euro), un tas kopumā pieaugs līdz 34 mljrd. euro. ERAB pilnvarnieku 2023.gada 15.decembra rezolūcija Nr. 265 paredz iespēju apmaksu par kapitāldaļām veikt piecos maksājumos.
Šobrīd Latvijas parakstītais kapitāls ERAB sastāda 30 010 000 euro, no tā apmaksātais kapitāls 6 260 000 euro un kapitāls uz pieprasījuma jeb iespējamās saistības 23 750 000 euro.
Latvijas iemaksa kapitālā sastādīs 4 030 000 euro (atbilstoši 3001 jeb 0.10% kapitāldaļu un balsstiesību apmēram), saņemot papildu 403 kapitāldaļas. Par katru apmaksāto kapitāldaļu Latvija saņemts vienu papildu balsi. Parakstīšanās jaunajām kapitāla daļām jāveic līdz 2025.gada 31.decembrim, iesniedzot parakstīšanās instrumentu par papildu kapitāldaļām un juridisku apliecinājumu, ka veiktas nepieciešamās nacionālās procedūras.
Pēc minēto dokumentu iesniegšanas un ERAB apstiprinājuma par to atbilstību 60 dienu laikā būs jāveic pirmais maksājums 806 000 euro apmērā. Nākamo maksājumu termiņi ir attiecīgi 2026.gada 30.aprīlis, 2027.gada 30.aprīlis, 2028.gada 30.aprīlis un 2029.gada 30.aprīlis. Līdz ar to 2026.gadā plānots veikt iemaksu 1 612 000 euro apmērā par pirmajiem diviem maksājumiem un pēc tam ik gadu līdz 2029.gadam 806 000 euro apmērā.
Ņemot vērā minētos apsvērumus, Finanšu ministrija aicina apstiprināt Latvijas Republikas dalību ERAB reģistrētā pamatkapitāla palielināšanā, atļaujot Finanšu ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības ERAB reģistrētā pamatkapitāla palielināšanai par 4 030 000 euro.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ietekme šīs sadaļas 1.-5.punktos nav norādīta, jo ERAB pamatkapitāla palielināšana tiek veikta kā finansēšanas darījums budžeta finansēšanas klasifikācijas kodā F55010000 “Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā”.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējums 4 030 000 euro apmērā tiks nodrošināts, palielinot apropriāciju Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.03.00 “Iemaksas starptautiskajās organizācijās” resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un atbilstoši paredzot apropriāciju kategorijā “Akcijas un cita līdzdalība pašu kapitālā”, kas ir finansēšanas darījums bez tiešas ietekmes uz budžeta deficītu un vispārējās valdības budžeta bilanci.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanas līguma (apstiprināts ar likumu "Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā rekonstrukcijas un attīstības bankā, tās apvienotajās organizācijās un Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankā") 2. nodaļas 4. panta 3.punkts paredz pamatkapitāla palielināšanu.
Ministru kabineta 1994. gada 6. decembra rīkojums Nr. 526 "Par Latvijas Republikas interešu pārstāvēšanu Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankā" nosaka, ka Latvijas Republikas pilnvarotais ERAB ir Latvijas Republikas finanšu ministrs.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedriskā apspriešana projekta izstrādē nav veikta, jo projekts neskar sabiedrības tiesības un tiesiskās intereses, nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi