Anotācija (ex-ante)

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?

-

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

-

Cita informācija

Direktīvas prasības tika ieviestas ar 2018.gada 27.septembra grozījumiem Kriminālprocesa likumā (Latvijas Vēstnesis, 201, 11.10.2018. OP numurs: 2018/201.2).

Tāpat Direktīvas prasības ir ieviestas ar šiem normatīvajiem aktiem:
- Grozījumiem Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā;
- Grozījumiem Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā;
- Ministru kabineta 2024. gada 16. aprīļa noteikumiem Nr. 241 “Noteikumi par kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu”;
Tāpat Direktīvas prasības tiks ieviestas ar šiem normatīvajiem aktiem: 
- Grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā;
- Grozījumiem Likumā "Par policiju";
- Grozījumiem Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumos Nr. 800 "Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi;
- Grozījumiem Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumos Nr. 1022 "Noteikumi par ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām;
-Grozījumiem Ministru kabineta 2006. gada 11. aprīļa noteikumos Nr. 289 "Noteikumi par īslaicīgās aizturēšanas vietas kamerā glabāšanai atļauto priekšmetu sarakstu”;
-Grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumos Nr. 252 "Kārtība, kādā policija noskaidro, vai bērnam ir īpašas vajadzības, pieaicina kompetentu speciālistu un nodrošina apstākļus bērna īpašo vajadzību apmierināšanai”;
-Grozījumiem Likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem";
-Grozījumiem Likumā "Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums";
- Grozījumiem Ministru kabineta 2011. gada 5. aprīļa noteikumos Nr. 271 "Noteikumi par izvērtēšanas ziņojumā iekļaujamās informācijas apjomu un tā sastādīšanas un sniegšanas kārtību".

Direktīvas 8.panta 1.-5. punkts atbilst sekojošām tiesību aktu vienībām: Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 10. panta pirmajai un otrajai daļai, 22. panta pirmajai un otrajai daļai, 27.2 pantam, Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 3. un 9. pantam un Noteikumu Nr.276 10., 21., 22. un 23. punktam.

Noteikumu Nr.276 10.punkts noteic, ka ieslodzītajam ierodoties ieslodzījuma vietā, ārstniecības persona triju dienu laikā pēc ierašanās vai nekavējoties pēc ieslodzījuma vietas priekšnieka dežurējošā palīga (turpmāk – dežurējošais palīgs) norādījuma veic ieslodzītā pirmreizējo veselības pārbaudi.
Noteikumu Nr.276 21.punkts noteic, ka primārās un sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus ieslodzītais saņem atbilstoši ārstniecības personas nosūtījumam vai pēc savas iniciatīvas vēršoties pie ieslodzījuma vietas ārstiem speciālistiem.
Noteikumu Nr.276 22.punkts noteic, ka ieslodzītā plānveida sekundāro veselības aprūpi ieslodzījuma vietas ārstniecības persona veic ieslodzījuma vietas dienas kārtībā noteiktajā laikā.
Noteikumu Nr.276 23.punkts noteic ka ieslodzītajam nav tiesību patstāvīgi pārvietoties pa ieslodzījuma vietas teritoriju, plānveida primārās un sekundārās veselības aprūpes saņemšanai uz ieslodzījuma vietas medicīnas daļu viņu nogādā par ieslodzītā uzraudzību atbildīgā amatpersona.

Minētie Noteikumu Nr.276 10., 21., 22. un 23.punkta nosacījumi atbilst Direktīvas 8.pants 1.-5.punktā noteiktajam, ka:
- dalībvalstis nodrošina, ka bērniem, kam ir atņemta brīvība, ir tiesības uz medicīnisku izmeklēšanu bez liekas kavēšanās ar mērķi, jo īpaši, izvērtēt viņu vispārējo garīgo un fizisko stāvokli. Medicīnisko izmeklēšanu veic mediķis vai cits kvalificēts profesionālis pēc iespējas saudzīgākā veidā.
- medicīniskās izmeklēšanas rezultātus ņem vērā, nosakot, vai bērns var tikt pakļauts nopratināšanai vai citām izmeklēšanas vai pierādījumu vākšanas darbībām, vai jebkuriem pasākumiem, kas veikti vai plānoti attiecībā uz bērnu.
- medicīnisko izmeklēšanu veic vai nu pēc kompetento iestāžu iniciatīvas, jo īpaši gadījumos, kad konkrētas ar veselību saistītas norādes prasa šādu izmeklēšanu, vai pēc pieprasījuma, ko sniegusi kāda no minētajām personām:
a)   bērns;
b)   persona, kam ir vecāku atbildība, vai cits atbilstīgs pieaugušais, kā norādīts 5. un 15. pantā;
c)   bērna advokāts.
- medicīniskās izmeklēšanas secinājumus reģistrē rakstiski. Vajadzības gadījumā tiek sniegta medicīniska palīdzība.
- dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikta turpmāka medicīniskā izmeklēšana, ja apstākļi to prasa.