Anotācija (ex-ante)

Tiesību akta projekta mērķis ir pārskatīt pārtikas produktu daudzumu nedēļas ēdienkartē atbilstoši aktuālākajiem veselīga uztura ieteikumiem. Tāpat nepieciešams veikt grozījumus atsevišķos noteikumu punktos atbilstoši pašvaldību un ēdinātāju pārstāvju priekšlikumos minētajam, lai vienkāršotu prasības un padarītu tās saprotamākas un vieglāk izpildāmas, kā arī atsevišķos gadījumos sniegtu iespēju samazināt papildu  izdevumus ēdināšanas nodrošināšanai.

01.09.2022.

Grozījumi paredz veikt izmaiņas iestāžu ēdienkartēs, t.sk. pārtikas produktu daudzumos, kas ir jānodrošina ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī nosaka citas prasības, kuru īstenošanai un pielāgošanai vajadzīgs papildus laiks. 

    Veselības ministrija 2021.gadā sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, kā arī Latvijas uztura speciālistu un dietologu pārstāvjiem pārskatīja un aktualizēja veselīga uztura ieteikumus bērniem no 2 līdz 10 gadiem[1] un veselīgus uztura ieteikumus pusaudžiem un jauniešiem no 11 līdz 18 gadiem[2] (turpmāk – Ieteikumi). Aktualizētajos veselīga uztura Ieteikumos tika precizēti ikdienas uzturā ieteicamie pārtikas produkti, vienas porcijas lielums un kopējais šo produktu daudzums uzturā. Attiecīgi, lai veicinātu veselīgus uztura paradumus bērniem, jauniešiem un arī pieaugušajiem, bija nepieciešams pārskatīt Ministru kabineta 2012.gada 13.marta noteikumos Nr.172 „Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.172) paredzēto pārtikas produktu daudzumu nedēļas ēdienkartē saskaņā ar Ieteikumiem.
    Vienlaikus Veselības ministrija 2021.gada 14.jūlijā saņēma Latvijas Ēdinātāju apvienības iesniegumu un 2021.gadā 6.jūlijā saņēma Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta vēstuli, kā arī 2022.gada 11.aprīļa Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vēstuli ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta priekšlikumiem (turpmāk – RD priekšlikumi) nepieciešamajiem grozījumiem Noteikumos Nr.172. Priekšlikumos tika norādīts, ka ir nepieciešams aktualizēt pārtikas produktu daudzumu nedēļas ēdienkartē, kā arī rast iespēju vienkāršot un uzlabot noteikumus, lai samazinātu papildu izdevumus. Vienlaikus tika norādīts par nepietiekamo valsts finansējumu 1.-4. klases izglītojamo ēdināšanai.  Ņemot vērā, ka dažādu apstākļu dēļ būtiski ir pieaugušas izmaksas par pārtikas produktiem un energoresursiem, palielinājies darba spēka atalgojums un inflācijas rādītāji u.c. izmaksas, atsevišķas pašvaldības ir informējušas, ka no nākamā mācību gada vairāk nespēs paēdināt bērnus ar šobrīd noteikto finansējumu 5.-12.klašu grupā un šo izglītojamo vecākiem par ēdināšanu būs jāpiemaksā. Projekts izstrādāts steidzamības kārtā, reaģējot uz ēdinātāju un pašvaldību iesniegtajiem priekšlikumiem, kā arī ņemot vērā nepieciešamību aktualizēt pārtikas produktu daudzumu atbilstoši jaunākajiem veselīga uztura ieteikumiem un precizēt citas normas. 
    Atbilstoši saņemtajiem priekšlikumiem, kā arī, lai veicinātu veselīgāku pārtikas produktu piedāvājumu, kāds tiek izplatīts papildu kompleksajai pusdienu un izvēles ēdienkartei, piemēram, skolu kafejnīcās, uzkodu vai dzērienu automātos, noteikumu projekts precizē kvalitātes prasības attiecībā uz pievienotā sāls daudzumu no zivs filejas vai liesas gaļas pagatavotiem produktiem izglītības iestādēs. Šobrīd ir noteikts, ka no gaļas vai zivs pagatavotiem produktiem var pievienot līdz 1,25 g sāls uz 100g produkta. Šāds pievienotā sāls daudzums ir salīdzinoši liels uz vietas gatavotiem produktiem un parasti šādu sāls daudzumu pievieno rūpnieciski ražotajiem gaļas produktiem. Jau šobrīd izglītības iestāžu kompleksajās pusdienās ir noteikts, ka pievienotā sāls daudzums nevar būt lielāks par 0,4 g uz 100g produkta, kas attiecas arī uz vietas izglītības iestādē gatavotiem gaļas vai zivs ēdieniem. Tāpēc ir saņemts priekšlikums noteikt vienotu pieļaujamā pievienotā sāls daudzumu uz vietas pagatavotiem no gaļas vai zivs produktiem – ne vairāk kā 0,4 g uz 100 g produkta. Tā kā visbiežāk izglītības iestāžu kafejnīcā un ēdnīcā gatavoto ēdienu nodrošina viens uzņēmums, tad šādas vienotas prasības par pievienotā sāls daudzumu gaļas vai zivju ēdieniem varētu arī atvieglot ēdinātāju darbu, kā arī tiktu vienkāršots kontrolējošo institūciju darbs.
    Attiecībā uz vēl vienu pārtikas produktu – saldējumu, kas var tikt izplatīts izglītības iestādēs papildus kompleksajai un izvēles ēdienkartei, tika saņemts priekšlikums, vienkāršot normu par pievienotā cukura daudzumu, ņemot vērā, ka pastāv interpretācijas un arī dažādo aprēķinu iespējas. Šobrīd ir noteikts pieļaujamā pievienotā cukura daudzums uz 100 ml vai 100 g. Jāatzīmē, ka saldējums ir putots un sasaldēts piena produkts, kura daudzumu var izteikt mililitros un gramos. Tomēr pastāv tilpuma un svara atšķirības, piemēram, 100 ml saputota un sasaldēta saldējuma atbilst aptuveni 60-70 g (aptuveni viena porcija). Tāpēc sadarbībā ar Zemkopības ministriju (turpmāk – ZM) tika noteikts, ka turpmāk Noteikumos Nr.172 kvalitātes kritēriju par pieļaujamā pievienotā cukura daudzumu izteiks uz 100 g, svītrojot vārdus “vai 100 ml”. Tādējādi, ja pieņem, ka viena saldējuma svars ir 60-70 g, tad pieļaujamā pievienotā cukura daudzums būtu aptuveni 9 g. Jāatzīmē, ka šāds pieļaujamais pievienotā cukura daudzums jau bija noteikts līdz šim un atbilstoši ZM sniegtajai informācijai šādi produkti tiek ražoti Latvijā un ir pieejami tirgū.
Pirmsskolas izglītības iestādēs ēdināšana tiek nodrošināta, atbilstoši īstenotajai programmai – līdz 12 vai līdz 24 stundām. Jau šobrīd izglītības iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas līdz 24 stundām tika precīzi norādīts ēdienreižu skaits un arī uzskaitījums – brokastis, pusdienas, launags, vakariņas. Savukārt iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas līdz 12 stundām šāds uzskaitījums Noteikumos Nr.172 nebija noteikts. Līdz ar to, lai vienkāršotu normatīvā akta prasības, noteiktu līdzvērtīgas prasības, kā arī mazinātu interpretācijas iespējas, noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumu Nr.172 1.pielikuma 2.punktu, paredzot, ka izglītības iestādēs, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas līdz 12 stundām jānodrošina trīs ēdienreizes- brokastis, pusdienas un launags. Šāds precizējums nemainīs līdzšinējo kārtību ēdienreižu sadalījumā, tomēr atbilstoši saņemtajos priekšlikumos norādītajam, tas precizēs noteikto normu. Vienlaikus šāds precizējums skaidri norādītu, ka dienā iestādē tiek nodrošinātas trīs ēdienreizes.
    Attiecībā uz pārtikas produktiem un to noteikto definējumu Noteikumos Nr.172 Veselības ministrija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus. Tostarp tika norādīts, ka 1.pielikuma 5.1.punktā, 2.pielikuma 6.1.punktā, 3.pielikuma 6.1.punktā par ogļhidrātus saturošiem produktiem piemēri, kas ir minēti iekavās nav produkti, bet gan ēdieni, jo tie ir nosaukti jau pagatavotā veidā, piemēram, vārīti griķi, rīsi, kartupeļu biezenis. Tāpēc, lai uzlabotu normatīvā akta uztveramību un mazinātu interpretācijas iespējas, tika precizēts, ka ēdienkartē iekļauj tādus ogļhidrātus saturošus produktus kā kartupeļus, graudaugu pārslas (auzu, rudzu, miežu u.c.), putraimus (miežu, griķu, rīsu, grūbas u.c.), makaronus un citus graudaugu produktus. Izmaiņas ir precizējošas un nav paredzams, ka tās radīs izmaiņas uz ēdināšanas pakalpojumu kvalitāti vai izmaksām.
Tāpat saņemts priekšlikums papildināt piemēru uzskaitījumu piena un piena produktiem, lai vairāk veicinātu veselīgu produktu iekļaušanu ēdienkartēs, tostarp norādot jogurtu bez piedevām un paniņas. Jau līdz šim dažādus piena produktus  bez piedevām varēja iekļaut ēdienkartē, līdz ar to šāds precizējums nemainīs līdzšinējās prasības. Tomēr tas varētu veicināt veselīgu pārtikas produktu iekļaušanu uzturā.
     Atbilstoši aktualizētajos Ieteikumos norādītajam, sadarbībā ar uztura speciālistiem, dietologiem un jomu ekspertiem pārtikas tehnoloģijā un ēdienkaršu sagatavošanā, Veselības ministrija pārskatīja Noteikumos Nr.172 1., 2. un arī 3.pielikumā noteiktos pārtikas produktu daudzumus. Pārņemot Ieteikumos norādītos daudzumus Noteikumu Nr.172 noteiktajās normās, sadarbībā ar iesaistītajiem ekspertiem tika panākta vienošanās par vienotu metodoloģiju. Jāatzīmē, ka atsevišķās prasībās noteiktas dažādas atkāpes, ņemot vērā iestāžu darba specifiku, pacientu vai klientu veselības stāvokli vai uztura speciālistu, dietologu vai praktiķu viedokli.
    Papildus RD priekšlikumos norādīts, ka būtu nepieciešams noteikt minimālo pārtikas produktu daudzumu (gaļai, piena un piena produktiem, augļiem vai ogām, dārzeņiem, kartupeļiem) nedēļas ēdienkartē arī izglītības iestāžu, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas 24 stundas dienā (diennakts bērnudārzi), izglītojamiem. Jāatzīmē, ka citām iestādēm, kuras nodrošina pakalpojumus 24 stundas diennaktī, tostarp vispārējām izglītības iestādēm, kuras sniedz dienesta viesnīcas, ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām ir noteikts minimālais pārtikas produktu daudzums bērniem, kāds būtu jānodrošina nedēļas ēdienkartē. Lai veicinātu veselīgus uztura paradumus bērniem un nodrošinātu, ka uzturā tiek iekļauti pārtikas produkti nepieciešamajā daudzumā atbilstoši Ieteikumos norādītajam, kā arī uztura speciālistu un dietologu ieteiktajam, nepieciešams papildināt Noteikumu Nr.172 1.pielikumu ar jaunu 7.punktu. Paredzēts, ka šajā punktā tiks noteikts atsevišķu pārtikas produktu – gaļas, piena un piena produktu, augļu vai ogu, dārzeņu, kartupeļu minimālais daudzums nedēļas ēdienkartē. Produktu daudzumi noteikti, pamatojoties uz šobrīd noteiktajiem minimālajiem daudzumiem nedēļas ēdienkartē pirmsskolas izglītības iestādēm (līdz 12 stundām dienā), attiecīgi palielinot to vēl vienai ēdienreizei - vakariņu pagatavošanai. Vienlaikus jānorāda, ka līdz šim noteiktās enerģētiskās un uzturvielu normas netiks mainītas un arī turpmāk būs jānodrošina šīm normām atbilstoša ēdienkarte. Ņemot vērā, ka  1.pielikumā tiks pievienots jauns punkts, attiecīgi precizēta pārējo šā pielikuma punktu numerācija.
    Gaļa ir viens no svarīgākajiem vērtīgo olbaltumvielu devējiem cilvēku uzturā, kā arī gaļa satur neaizstājamās aminoskābes, kuras ir īpaši svarīgas mazu bērnu uzturā. Vienlaikus gaļa satur arī lielu dzelzs daudzumu, kas ir nepieciešams cilvēku uzturā, tomēr lielās devās dzelzs var arī veicināt oksidatīvos procesus organismā. Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk – PVO) ir atzinusi, ka sarkanā gaļa un it īpaši dažādi gaļas izstrādājumi un produkti, piemēram, desas, cīsiņi, ir kancerogēni produkti[3] un to lietošana pārmērīgos daudzumos uzturā nav ieteicama. Tāpat gaļas ražošana patērē lielus dabiskos resursus un atstāj ietekmi uz ekoloģisko sistēmu. Tāpēc pasaules un arī Latvijas eksperti aicina samazināt gaļas (īpaši sarkanās) lietošanu uzturā, vairāk ēdienkartē iekļaujot citus olbaltumvielas saturošus produktus – olas, pākšaugus, riekstus un citus produktus. Speciālisti norāda, ka nedēļas ēdienkartē ēdieni pēc iespējas jādažādo, paredzot ne tikai gaļas un zivju, bet arī veģetāros ēdienus. Pākšaugu izmantošana ēdienu gatavošanā šobrīd nav tik populāra iestādēs un arī bērni to mazāk izvēlas. Tomēr uztura speciālisti un dietologi iesaka izmēģināt jaunu un bērniem interesantu ēdienu gatavošanu ar pākšaugiem, ņemot vērā to augsto olbaltumvielu un šķiedrvielu daudzumu.
    Atbilstoši veselīga uztura Ieteikumiem bērniem no 2 līdz 10 gadiem, dienā būtu jāuzņem 2 porcijas olbaltumvielu produktu – gaļas, olu vai pākšaugu, kur viena porcija gaļas maziem bērniem ir 30 grami, bet bērniem no 7 g.v. un pieaugušajiem 60-90g. Veicot minimālo gaļas daudzuma aprēķinu nedēļā pirmsskolas izglītības iestādēm (1-6 g.v.), tika pieņemts, ka 12 stundu iestādē bērni gaļas vai zivju uzņemtu vidēji 1,2 porcijas, ņemot vērā, ka tajā paredzētas dienas 3 ēdienreizes, tostarp pusdienas, kur parasti piedāvā gaļas ēdienus. Attiecīgi ar atlikušajām 0,8 porcijām olbaltumvielu produktu (gaļas, olas, pākšaugu) bērns uzņemtu mājās ar vakariņām. Tādējādi, ja viena porcija būtu 36g (30 g reiz 1,2 porcijas), tad pareizinot to ar 5 darba dienām, kurās bērni apmeklē iestādi, būtu jāparedz ēdienkartē vismaz 180 g gaļas vai zivju nedēļā (līdz šim 300g nedēļā). Jāatzīmē, ka šobrīd noteiktais minimālais gaļas vai zivju daudzums nedēļā ir 300 g un tas nozīmē, ka dienā ir jānodrošina vismaz 60 g gaļas vai zivju gatavajā porcijā, kas pēc aktualizētajiem Ieteikumiem atbilst pusaudžu un pieaugušo vienas porcijas lielumam. Lai arī noteikumu projekts paredz samazināt minimālo gaļas daudzumu nedēļā līdz 180 g, tomēr šis daudzums ir atbilstošs maziem bērniem saskaņā ar aktuālākajiem veselīga uztura Ieteikumiem. Pirmsskolas izglītības iestādēm, kuras īsteno 24 stundu programmas (5 dienas nedēļā) un kuras nodrošina 4 ēdienreizes dienā (brokastis, pusdienas, launagu un vakariņas) būtu nepieciešams noteikt lielāku minimālo gaļas vai zivju daudzumu nedēļas ēdienkartē, ņemot vērā, ka bērniem tiek pasniegtas arī vakariņas, kurās ir jānodrošina olbaltumvielām bagāti produkti, tostarp arī gaļa. Plānots noteikt, ka pirmsskolas iestādēs, kuras nodrošina pakalpojumu visu diennakti, nedēļas ēdienkartē būtu jānodrošina vismaz 225 g gaļas vai zivju. Gaļas daudzums nedēļas ēdienkartē tiks noteikts jaunā punktā (Noteikumu Nr.172 1.pielikuma 7.punktā) vienlaikus ar citiem pārtikas produktiem pirmsskolas iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas 24 stundas dienā.
     Vienlaikus RD priekšlikumos tika norādīts, ka samazinot gaļas vai zivju minimālo daudzumu nedēļā, tiktu sniegta iespēja vairāk visēdāju ēdienkartē iekļaut arī atsevišķus veģetārus ēdienus. Vienlaikus jāatzīmē, ka tas ir minimālais gaļas vai zivju daudzums nedēļā un, izstrādājot ēdienkarti, šo produktu daudzumu var palielināt vai pārdalīt nedēļas dienās kādā piedāvājot gaļas ēdienu, piemēram, šniceli, vistas fileju ar piedevām, bet citā dienā piedāvājot veģetārus ēdienus ar pākšaugiem vai piena produktiem, piemēram, biezpiena plācenīšus, dārzeņu- siera sacepumu, pupiņu zupu vai sautējumu. Tāpat noteiktais minimālais gaļas vai zivju daudzums nedēļā ļauj variēt un iekļaut ēdienkartē  ēdienus arī atkarībā no sezonas, piemēram, rudenī, kad ir ķirbju nogatavošanās laiks biežāk uzturā iekļauj, piemēram, ķirbju - siera zupas ar sēkliņām un grauzdiņiem, savukārt pavasarī, kad ir ierobežotāks vietējo svaigo dārzeņu klāsts, var palielināt minimālo nedēļas gaļas vai zivju daudzumu un gatavot gaļas ēdienus ar saldētajiem vai svaigajiem dārzeņiem, graudaugiem vai kartupeļiem. Vienlaikus jāatzīmē, ka ar noteikto minimālo gaļas un zivju daudzumu ēdienkartē var nodrošināt vismaz divas trešdaļas no olbaltumvielu daudzuma, kas ir noteikts Noteikumu Nr.172 1.pielikumā. Attiecīgi pārējo olbaltumvielu daudzumu nodrošina vai  iekļaujot vairāk gaļas vai zivju ēdienkartē, vai piena un piena produktus, kā arī citus olbaltumvielas saturošus produktus, tostarp pākšaugus, graudaugus, sēklas, un citus produktus.
     Jāatzīmē, ka Noteikumi Nr.172 arī šobrīd ļauj iespēju bērniem, kuri uzturā nelieto gaļu vai zivis, nodrošināt veģetāru ēdienkarti, ja ir iesniegts bērna likumiskā pārstāvja rakstveida iesniegums. Atbilstoši PVO rekomendācijām cilvēkiem, kuri uzturā lieto gaļu vai zivis būtu jāēd vairāk veģetāri ēdieni, tostarp kādā nedēļas dienā ieteicams ēst tikai pilnvērtīgus, veselīgus veģetāros ēdienus, piemēram, pupiņu un dārzeņu sautējumus, veģetārās biezzupas, omletes, sacepumus u.c. Līdz šim noteiktais gaļas vai zivju minimālais daudzums nedēļas ēdienkartē atsevišķās vecuma grupās ierobežoja iespējas paredzēt pilnvērtīgu, veselīgu veģetāru ēdienu iekļaušanu ēdienkartē. Līdzīgi arī vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, sociālās korekcijas izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu (turpmāk – skolas) izglītojamiem gaļas vai zivs minimālais daudzums nedēļas ēdienkartē tika aprēķināts, ņemot vērā Ieteikumos noteikto produktu daudzumu attiecīgajā vecuma grupā un to, cik ilgu laiku bērni uzturas iestādē un kādas ēdienreizes tiek piedāvātas.  Skolās bērni pavada mācību dienu un ēd vienu no svarīgākajām ēdienreizēm – pusdienas. Tradicionāli ir pieņemts, ka dienas svarīgākajā ēdienreizē uzņem aptuveni 35% no dienas enerģijas un uzturvielu daudzuma, kā arī ēd olbaltumvielām bagātus ēdienus, visbiežāk gaļu vai zivis. Tā kā skolās mācās bērni dažādās vecuma grupās, sākot ar bērniem 1.klasē, pusaudžiem un praktiski pieaugušajiem cilvēkiem 12.klasē, tad enerģētiskās vērtības un arī uzturvielu devas, kas ir nepieciešamas bērniem, ir dažādas un pieaug atbilstoši vecuma posmam. Tāpat jāatzīmē, ka pusaudžu vecumā bērni strauji aug un attīstās un viņu veselības veicināšanai nepieciešams daudz vērtīgu un uzturvielām bagātu produktu, īpaši olbaltumvielu saturoši produkti. Atbilstoši Ieteikumiem, bērniem no 7 g.v. viena porcija gaļas vai zivju ir 60 – 90 g. Tā kā Noteikumi Nr.172 nosaka minimālo produktu daudzumu nedēļas ēdienkartē, tad sadarbībā ar Rīgas Domes pārstāvi un uztura speciālistiem un dietologiem, pieņemts lēmums uztura normas noteikt, izmantojot 60 g lielu porciju. Tā kā ir ieteikums vismaz vienu reizi nedēļā nodrošināt arī veģetārus ēdienus, kur nodrošina ēdienus ar citiem olbaltumvielu saturošiem produktiem - olām, pākšaugiem, piena produktiem, riekstiem vai sēklām u.c. produktiem, tad vienas porcijas izmērs - 60 g gaļas vai zivju tika reizināts ar četrām reizēm nedēļā, kas kopsummā ir 240 g. Attiecīgi tiek paredzēts, ka nedēļas ēdienkartē būtu jāiekļauj vismaz 240 g gaļas vai zivju, kas ir par 40 g vairāk kā līdz šim noteiktais daudzums. Skaidrojam, ka, lai arī PVO iesaka samazināt gaļas vai zivju lietošanu uzturā, tomēr uztura speciālisti un dietologi uzsver, ka šos produktus jālieto ar mēru un vecumam atbilstošos daudzumos. Saskaņā ar aktualizētajiem Ieteikumiem un jaunākajām uztura rekomendācijām, līdz šim noteiktais gaļas vai zivs minimālais daudzums skolu pusdienām bija nepietiekams, it īpaši vecāku klašu bērniem, un visticamāk, ka iestādēs izstrādājot ēdienkartes arī līdz šim tika palielināts minimālais noteiktais gaļas vai zivju daudzums nedēļas ēdienkartē. Jāatzīmē, ka bērni turpina ātri augt un attīstīties, un pietiekama olbaltumvielu nodrošināšana ir svarīga attīstības procesu nodrošināšanai. Tāpat gaļa vai zivis, kurā dabiski atrodas olbaltumvielas un tauki noteiktās proporcijās, sniedz lielāku sāta sajūtu, tādējādi mazinot vēlmi pēc ogļhidrātus saturošiem produktiem – saldumiem, miltu konditorejas izstrādājumiem.
     Līdzīgi, izvērtējot Ieteikumos norādīto, uztura speciālistu un dietologu viedokli, tika veikti aprēķini par minimālo gaļas vai zivju daudzumu nedēļas ēdienkartē skolām, kur bērni uzturas 24 stundas diennaktī, jeb izglītības iestādēs, kuras sniedz dienesta viesnīcas vai internāta pakalpojumus, un sociālās korekcijas iestādēs. Tā kā šajās skolās izglītojamie ēd visas ēdienreizes dienā, tad bija nepieciešams vienoties par gaļas vai zivju porcijas lielumu un olbaltumvielu saturošo produktu proporcijām dienas ēdienkartē. Ieteikumi nosaka, ka olbaltumvielu saturošus produktus, tostarp pākšaugus, olas lieto 2 porcijas dienā. Konsultācijās ar uztura speciālistiem un dietologiem, kā arī Rīgas Domes pārstāvi panākta vienošanās, ka 1,3 porcijas tiks noteiktas gaļai vai zivīm, bet atlikušās 0.7 porcijas skolās nodrošinās ar citiem olbaltumvielu produktiem. Viena porcija gaļas ir noteikta 60 g un tās daudzums tika reizināts ar 1.3 porcijām dienā un attiecīgi septiņām nedēļas dienām. Rezultātā noteikts, ka nedēļas ēdienkartē būtu jānodrošina vismaz 550 g gaļas vai zivju, kas ir par 60 g vairāk kā līdz šim. Atbilstoši augstāk minētajam par jaunākajām rekomendācijām uztura jomā attiecībā uz vecumam atbilstošu gaļas vai zivju lietošanu uzturā, jāatzīmē, ka šādu produktu palielinājums ir atbilstošs bērniem skolas vecumā, kuri ēd četras reizes dienā skolās un ar šo uzturu ir nepieciešams uzņemt visas augoša organismam nepieciešamās uzturvielas. Olbaltumvielas ir viens no nozīmīgākajiem organisma būvelementiem un šajā vecumā ar gaļu olbaltumvielas uzsūcas visvieglāk. Vienlaikus, strauji augot, nozīmīgi arī nodrošināt pietiekamu dzelzs daudzumu, kas ir viens no asins veidojošajiem elementiem, un to vislabāk nodrošināt ar liesu sarkano gaļu. Tāpat konsultācijās ar Rīgas Domes pārstāvi, kurš izstrādā un saskaņo ēdienkartes, tika noskaidrots, ka šāds gaļas vai zivju daudzums ir optimāls un arī līdz šim ēdienkartē tika iekļauts vairāk gaļas vai zivju kā ir noteikts šobrīd Noteikumos Nr.172. Vienlaikus jāatzīmē, ka palielinot gaļas vai zivju minimālo daudzumu ēdienkartē, tas arī turpmāk pieļaus iespēju variēt ar veģetāriem ēdieniem un saglabā iespēju, ka kādā no dienām būs veģetāri ēdieni, izmantojot pienu vai piena produktus, pākšaugus, riekstus, sēklas u.c. produktus.
     Izmantojot tādu pašu aprēķināšanas metodi kā pirmsskolas izglītības iestādēm un aktualizētajos Ieteikumos noteikto gaļas vai zivju porcijas svaru maziem bērniem 1-6 g.v., tika pārskatīts gaļas daudzums arī ārstniecības iestāžu pacientu, ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju klientu uzturā. Līdzīgi kā pirmsskolas izglītības iestādēm, kur ēdienreizes tiek gatavotas bērniem no 1 līdz 6 gadiem, arī ārstniecības iestāžu un sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju klientiem šajā vecuma grupā būtu jāsamazina gaļas daudzums ēdienkartē. Sadarbībā ar uztura speciālistiem un dietologiem panākta vienošanās, ka Ieteikumu rekomendācija par 2 porcijām olbaltumvielu saturošo produktu dienā būtu jāpārdala sekojoši – 1,5 porcijas paredzot gaļai vai zivīm, bet atlikušās 0,5 porcijas citiem olbaltumvielas saturošiem produktiem – pākšaugiem, olām, riekstiem, sēklām u.c. Viena porcija gaļas vai zivju 1-6 g.v. bērniem ir 30 g, ko pareizina ar 1,5 porcijām dienā un septiņām dienām nedēļā - rezultātā ir vismaz 315 g gaļas vai zivju nedēļā. Līdzīgi kā pirmsskolas izglītības iestāžu izglītojamiem 1-6 g.v. vecuma bērniem, arī šajās iestādēs salīdzinājumā ar iepriekš noteikto normu gaļas vai zivju daudzums nedēļa ēdienkartē jāsamazina - par 75 g. Tomēr tāpat kā citās iestādēs, kurās atrodas bērni līdz 6 g.v. un kurās tiek samazināts gaļas daudzums, jāatzīmē, ka izstrādājot ēdienkarti šo produktu daudzumu var palielināt līdz nepieciešamam, lai sasniegtu visas Noteikumos Nr.172 noteiktās enerģijas un uzturvielu, tostarp olbaltumvielu normas. Arī turpmāk, lai sasniegtu olbaltumvielu noteikto normu atbilstoši vecumam, varēs iekļaut vairāk gaļas vai zivju, vai arī to vietā paredzēt vairāk piena vai piena produktus, pākšaugus, olas, sēklas un citus olbaltumvielu saturošus produktus. Jāuzsver, ka šāds gaļas vai zivju minimālais daudzums nedēļas ēdienkartē ir saskaņots ar uztura speciālistiem, kas ikdienā piedalās ēdienkaršu izstrādē slimnīcās, kur ilgstoši atrodas bērni. Papildus, izvērtējot noteikumu projektā paredzētos gaļas vai zivju, kā arī piena un piena produktu minimālos daudzumus nedēļas ēdienkartē, jāatzīmē, ka ar šo produktu daudzumu var sasniegt vairāk kā divas trešdaļas noteiktās minimālās olbaltumvielu normas. Atlikušo nepieciešamo olbaltumvielu daudzumu ēdienkartē nodrošinās ar olām, kas ēdienkartē tiek bieži iekļautas gan ēdienu gatavošanā, gan arī atsevišķi, piemēram, brokastīs, kā arī pākšaugiem, graudaugiem, sēklām un citiem olbaltumvielas saturošiem produktiem. 
     Savukārt, izvērtējot gaļas vai zivju minimālo daudzumu ārstniecības iestāžu, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju ēdienkartēs bērniem no 7 g.v. un pieaugušajiem, tika ņemts vērā Ieteikumos norādītais porcijas lielums – 60 g. Tas ir minimālais ieteicamais gaļas vai zivju daudzums šai vecuma grupai. Sadarbībā ar uztura speciālistiem un dietologiem, kuri piedalās dažādu institūciju ēdienkaršu izstrādē, tika pieņemts lēmums, ka 1.45 porcijas varētu nodrošināt ar gaļu vai zivīm, savukārt atlikušās 0,55 porcijas tiktu nodrošinātas ēdienkartē ar olām, pākšaugiem, riekstiem, sēklām un citiem olbaltumvielas saturošiem produktiem. Attiecīgi 60 g tika reizināti ar 1,45 porcijām dienā un 7 dienām nedēļā, rezultātā iegūstot 600 g. Šāds gaļas vai zivju minimālais daudzums ir par 110 g vairāk kā līdz šim noteiktais daudzums. Jāatzīmē, ka šādu gaļas daudzumu ēdienkartē ieteica nodrošināt arī uztura speciālisti, kuri strādā bērnu slimnīcās, kā arī dietologi, ņemot vērā, ka slimnīcās un rehabilitācijas institūcijās atrodas bērni ar dažādām slimībām un pilnvērtīgu olbaltumvielu nodrošināšana ir īpaši nozīmīga atveseļošanās procesā. Vienlaikus arī ilgstošajās sociālajām aprūpes institūcijās, kur cilvēki atrodas visu laiku, dažreiz arī daudzus gadus, būtu jāparedz vairāk gaļas, ņemot vērā, ka šie cilvēki ēd visas ēdienreizes uz vietas, tostarp arī svētku reizēs, un tie arī mēdz slimot un ārstēties ambulatori.
Tā kā atsevišķās vecuma grupās, īpaši maziem bērniem, plānots samazināt minimālo liesas gaļas daudzumu nedēļas ēdienkartē, bija nepieciešams pārskatīt līdz šim noteikto normu par gaļas produktu un apstrādātu zvejniecības produktu iekļaušanu bērnu uzturā. Jāatzīmē, ka iestādēs bieži gaļas produktus un apstrādātu zvejniecības produktus ieskaita kopējā ēdienkartes gaļas daudzumā. Tomēr liesa gaļa ir vērtīgāka un tā satur vairāk olbaltumvielu, vitamīnu un minerālvielu, kā arī gatavošanas laikā tai pievieno mazāk sāls. Tāpēc plānots samazināt gaļas produktu un apstrādātu zvejniecības izstrādājumu lietošanu bērnu uzturā. Tāpat Noteikumu Nr.172 1.pielikuma 10.punktā, 2.pielikuma 11.punktā un 3.pielikuma 12. punktā tiks svītroti šo produktu piemēri, lai neizceltu desu, cīsiņu, kūpinātu vai citu gaļas produktu vai apstrādātu zvejniecības produktu lietošanu uzturā. PVO norāda, ka sarkanās gaļas un gaļas produktu lietošana ikdienas uzturā nav ieteicama un pat kancerogēna, veicinot resnās zarnas, aizkuņģa dziedzera u.c. onkoloģiskās slimības. Tiek skaidrots, ka gaļas produktos visbiežāk tiek izmantota sarkanā gaļa, kā arī gaļas produkti satur daudz pievienotā sāls un citu pārtikas piedevu. Šobrīd Noteikumi Nr.172 pieļauj, ka divās dienās var tikt piedāvāti gaļas produkti vai apstrādāti zvejniecības produkti. Tomēr, ņemot vērā aktuālākās uztura rekomendācijas, kā arī to, ka šie produkti salīdzinājumā ar lieso gaļu un zivīm ir ar mazāku uzturvērtību, lielu pievienotā sāls daudzumu un tie ir treknāki, būtu nepieciešams samazināt šo produktu daudzumu nedēļas ēdienkartē. Tāpēc noteikumu projekts paredz, ka turpmāk gaļas produktus un apstrādātus zvejniecības produktus bērnu uzturā iekļauj ne biežāk kā vienu reizi nedēļā.
    Piens un piena produkti ir vērtīgi olbaltumvielas saturoši produkti, kuri ir arī bagāti ar kalciju, fosforu un jodu, kā arī ar bifido baktērijām, un to lietošana ikdienas uzturā ir nozīmīga. Tomēr piens un piena produkti satur arī daudz taukus, tostarp piesātinātos taukus, un tāpēc to lietošana uzturā būtu jāsamēro ar pārējo ēdienkarti, fizisko slodzi un jāizvēlas liesāki piena produkti. Vienlaikus kalcijs ir minerālviela, kuru ir jāuzņem pietiekamā daudzumā, bet nav ieteicams to uzņemt pārāk daudz. Tāpēc sadarbībā ar uztura speciālistiem un dietologiem, kā arī Rīgas Domes pārstāvi, tika pārskatīti piena un piena produktu, t.sk. biezpiena un siera, daudzumi nedēļas ēdienkartē, ņemot vērā Ieteikumos noteiktos porciju lielumus, bērnu vecumu un saņemtos priekšlikumus par šo produktu ikdienas lietošanas paradumiem.
     Atbilstoši Ieteikumos norādītajam, dienā būtu jāapēd 2-3 porcijas piena un piena produktu. Mazākajiem bērniem no 1 līdz 6 gadiem piena un šķidro skābpiena produktu (piemēram, kefīra, paniņu, jogurta) porcijas lielums ir noteikts - puse no 250 ml glāzes, kas ir 125 ml. Savukārt olbaltumvielu bagātiem piena produktiem porcijas lielumi ir noteikti – sieram- 15 g, biezpienam - 1 ēdamkarote. Papildus tika paredzēts, ka bērni pirmsskolas izglītības iestādēs līdz 12 stundām uzņem vismaz 2,5 porcijas piena un piena produktu un attiecīgi atlikušo 0,5 porcijas uzņems mājās ar vakariņām. Sadarbībā ar speciālistiem tika pārskatīta piena un piena produktu proporcijas, nosakot, ka dienā ar šķidriem piena un skābpiena produktiem būtu jāuzņem vismaz puse no atvēlētās 2,5 porciju daudzuma jeb 1,25 porcijas, savukārt vēl 1,25 porcijas tika atvēlētas sieram un biezpienam. Attiecīgi viena porcija šķidro piena produktu (125 ml) tika reizināta ar 1,25 porcijām dienā un piecām dienām nedēļā. Tika noteikts, ka pirmsskolas izglītības iestādēs būtu jānodrošina vismaz 780 g piena un skābpiena šķidrie produkti. Jāatzīmē, ka noteikumu projekts paredz samazināt minimālo šķidro piena produktu daudzumu nedēļas ēdienkartē par 220g, bet jāņem vērā, ka noteiktā vecuma grupa ir gana plaša no 1 līdz 6 gadiem. Mazākiem bērniem (1-3 g.v.) noteiktais daudzums ir atbilstošāks, ņemot vērā, ka šiem bērniem ir mazs kuņģa tilpums un daudz izdzert šķidro piena produktu viņi nevar. Savukārt lielākiem bērniem arī turpmāk iestādēs, izstrādājot ēdienkarti, var nodrošināt lielāku šo produktu daudzumu ēdienkartē, samērojot to ar enerģijas un uzturvielu normām. Papildus jānorāda arī, ka iestādēs, kuras nodrošina bērnu uzraudzību 24 stundas diennaktī būtu jāpalielina minimālais piena un šķidro skābpiena produktu daudzums ēdienkartē, lai nodrošinātu ar vakariņām atlikušo piena produktu daudzumu atbilstoši Ieteikumos paredzētajām 3 porcijām. Attiecīgi noteikumu projekts paredz, ka Noteikumu Nr.172 1. pielikuma 7.3.apakšpunktā, kas attiecas uz pirmsskolas izglītības iestādēm, kuras sniedz pakalpojumus 24 stundas dienā, tiks noteikts minimālais piena un šķidro skābpiena produktu daudzums nedēļas ēdienkartē - vismaz 870 g. Skaidrojam, ka sakarā ar piena un piena produktu porciju pārdali, samazinot šķidros piena produktus, vairāk tiks paredzēti ar olbaltumvielām bagāti produkti ēdienkartē šajā vecuma grupā. Uztura speciālisti, kuri ikdienā strādā ar bērniem, norāda, ka mūsdienās bērni labprātāk ēd ar olbaltumvielām bagātus produktus nekā lieto šķidros piena produktus dzēriena vietā. Tāpat, plānojot ēdienkarti, sieru un biezpienu var izmantot vairāk dažādu ēdienu gatavošanā, piemēram, plācenīšos, sacepumos, kēksos, siermaizītēs, omletēs. Tāpat šiem produktiem ir dažāds olbaltumvielu saturs, piemēram, 100 ml piena ir aptuveni 3 g olbaltumvielu, bet biezpienā un sierā vismaz 20 g olbaltumvielu uz 100g produkta. Arī kalcijs dažādos piena produktos var krasi atšķirties un visvairāk tas ir tieši sierā. Tāpēc, samazinot šķidros piena produktus, bet vienlaikus palielinot biezpienu un sieru šajā vecuma grupā, tiks sasniegts nepieciešamais šo produktu kopējais daudzums, kas arī atbilst Ieteikumiem un arī uztura speciālistu un dietologu sniegtajam viedoklim.
     Vēršam uzmanību, ka attiecībā uz biezpiena un siera daudzumu uzturā saskaņošanas procesā ar uztura speciālistiem, dietologiem un šo noteikumu īstenotājiem, tika panākta vienošanās, ka būtu jāaprēķina vidējais porcijas lielums no tām porcijām, kas ir noteiktas Ieteikumos bērniem 1-2 g.v. (piemēram, 15 g siera) un 3-6 g.v.  (piemēram, 30 g siera), attiecīgi tika aprēķināta summa no biezpiena un siera porcijas lieluma, kas tika dalīts ar 2, iegūstot vidējo lielumu -22 g. Veicot aprēķinu- 22 g porcija tika reizināta ar 1,25 porcijām dienā un piecām nedēļās dienām, kas summā ir 140g biezpiena un siera. Šāds olbaltumvielām bagātu produktu daudzums nedēļas ēdienkartē ir par 40 g vairāk kā līdz šim noteiktais daudzums. Attiecīgi diennakts pirmsskolas izglītības iestādēs būtu jāparedz nedaudz lielāks šo produktu daudzums, ko izmantotu arī vakariņās – vismaz 150 g. Lielāks biezpiena un siera daudzums nedēļas ēdienkartē palīdzēs nodrošināt nepieciešamo olbaltumvielu daudzumu, kā arī kalcija un citu minerālvielu daudzumu, kā arī vienlaikus palīdzēs dažādot ēdienkarti, iekļaujot tajos vairāk piena produktus saturošos ēdienus, piemēram, sacepumu, biezpiena plācenīšus, siermaizīti vai omleti ar sieru. Atbilstoši uztura speciālistu viedoklim, kuri ikdienā strādā ar pirmsskolas vecuma bērniem, mūsdienu bērniem tieši šādi ēdieni vairāk patīk un šķidros piena produktus izvēlas lietot uzturā retāk.
    Attiecībā uz piena un piena produktu daudzumu skolu pusdienās, sadarbībā ar uztura speciālistiem un dietologiem, kā arī Rīgas Domes pārstāvi tika pieņemts, ka būtu jāiekļauj vismaz puse no vienas ieteicamās porcijas piena un šķidro skābpiena produktu.  Ieteikumos tiek norādīts, ka viena porcija šādu produktu ir 250 ml glāze. Attiecīgi puse no 250 ml glāzes ir 125 ml, kas tika reizināts ar piecām nedēļas dienām, un rezultātā iegūti 625 g piena vai piena produktu nedēļā. Papildus pusdienās būtu jāparedz arī biezpiena un siera produkti, kas atbilstoši Ieteikumiem skolas vecuma bērniem ir 30 g. Tad attiecīgi puse porcijas būtu 15g, kas  tika reizināti ar piecām darba dienām, rezultātā iegūstot vismaz 75 g biezpiena un siera nedēļas ēdienkartē. Ņemot vērā, ka skolās pusdienās paredzētā  piena un skābpiena produktu norma ir apvienota, tad 625 g tika saskaitīti ar 75g  un kopā tas būtu 700g. Tādējādi tika palielināta šobrīd spēkā esošā biezpiena un siera minimālā daudzuma norma par 250 g, kas nodrošinātu nepieciešamo olbaltumvielu, kalcija, fosfora, joda daudzumu pusdienās.
    Savukārt skolās, kuras sniedz dienesta viesnīcu pakalpojumus vai sociālās korekcijas izglītības iestādēs, kur bērni ēd visas ēdienreizes dienā un atrodas iestādē septiņas dienas nedēļā būtu jāparedz visas 3 porcijas piena un piena produktu dienā. Kā jau iepriekš tika minēts, uztura speciālisti, kuri ikdienā strādā ar bērniem, ir novērojuši, ka mūsdienās bērni labprātāk uzturā lieto biezpienu un sieru, kā arī no tiem pagatavotus ēdienus un mazāk izvēlās dzert pienu un skābpiena produktus. Tāpat vairāk nav populāri gatavot piena zupas ar makaroniem vai dārzeņiem brokastīs vai pusdienās. Tāpēc sadarbībā ar uztura speciālistiem un dietologiem tika izlemts, ka iestādēs, kurās bērni atrodas visu dienu un ēd četras ēdienreizes dienā, varētu pārdalīt Ieteikumos noteikto piena un piena produktu daudzumu, nodrošinot 1 porciju piena un šķidro skābpiena produktu, un 2 porcijas biezpiena un siera.  Saskaņā ar Ieteikumiem, viena pilna porcija šķidrajiem skābpiena produktiem bērniem no 7 gadiem ir 250 ml un to attiecīgi reizina ar 7 dienām nedēļā, rezultātā iegūstot vismaz 1750 g produktu nedēļā. Bet biezpiena un siera vecumam atbilstošo normu - 30 g reizina ar 2 porcijām dienā un attiecīgi 7 nedēļas dienām, kas iznākumā ir vismaz 420 g produktu. Salīdzinājumā ar līdz šim noteikto normu, minimālais nedēļā iekļaujamais piena un šķidro piena produktu daudzums tiks samazināts par 850 g. Bet siera un biezpiena minimālais daudzums ēdienkartē tiks samazināts par 100g. Lai arī tiek plānots samazināt piena un piena produktu daudzumu izglītojamo uzturā, tomēr kopā ar dažādiem ēdieniem katram bērnam dienā tiks nodrošināts tāds piena un piena produktu daudzums, kas atbilstu, piemēram, vismaz glāzei šķidro skābpiena produktu, vismaz šķēlei siera un pāris ēdamkarošu biezpiena. Šāds daudzums ir pietiekams, lai kopā ar noteikumu projektā paredzēto gaļas daudzumu nodrošinātu minimālo olbaltumvielu uztura normu 1.-4.klašu izglītojamiem, savukārt lielākiem bērniem olbaltumvielu nodrošināšanai būtu nepieciešams palielināt gaļas, zivju, piena un piena produktu daudzumu vai arī papildus jāiekļauj vairāk graudaugu produktus, olas, pākšaugus u.c. olbaltumvielas saturošus produktus. Līdz šim noteiktais piena un piena produktu daudzums bija pārlieku liels mazākiem bērniem, kā rezultātā viņi nevarēja apēst pilnu porciju un daudzi pārtikas produkti tika izmesti. Vienlaikus arī turpmāk izglītības iestādēm, izstrādājot ēdienkarti, rūpīgi jāveic ēdienkaršu plānošana un bērniem, sākot ar 5.klasi, jāparedz ēdienkartē vairāk olbaltumvielu saturoši pārtikas produkti, lai sasniegtu noteiktās enerģijas un uzturvielu normas. Attiecībā uz kalcija uzņemšanu ar piena produktiem jānorāda, ka ar minimālo nedēļā noteikto piena un piena produktu daudzumu ēdienkartē tiktu nodrošināta aptuveni puse no dienā nepieciešamā daudzuma. Vienlaikus jānorāda, ka kalcijs ir atrodams ne viens piena un piena produktos, bet arī citos pārtikas produktos, t.sk. zivju konservos ar mīkstām asakām, zaļajos dārzeņos (piemēram, brokoļos), salātos, kāpostos, pākšaugos, riekstos u.c. Tādējādi, lietojot uzturā dažādus pārtikas produktus, kalciju iespējams uzņemt nepieciešamā daudzumā. Attiecībā uz ēdienkartes plānošanu, jāatzīmē, ka, samazinot piena un šķidro skābpiena produktu daudzumu, plānots, ka būs vairāk iespēju ēdienkartē iekļaut mūsdienīgus ēdienus, kurus bērni ēstu labprātāk. Līdz šim minimālais noteiktais piena produktu un gaļas daudzums nedēļas ēdienkartē nodrošināja lielu daļu olbaltumvielu uztura normas, tāpēc citus ēdienus, piemēram, ēdienus ar olām, pākšaugiem, bija grūti ieplānot.
    Ārstniecības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kur bērni atrodas visu dienu un septiņas dienas nedēļā, ēdienkartē arī būtu svarīgi nodrošināt līdzīgu piena un piena produktu porciju sadalījumu – 1 porcija piena un šķidro skābpiena produktu (125 ml), kā arī 2 porcijas biezpiena un siera (15 g porcija). Uztura speciālisti, kuri ikdienā strādā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā norāda, ka bērni labprātāk uzturā lieto no siera vai biezpiena gatavotus produktus, piemēram, siermaizītes vai biezpiena plācenīšus brokastīs. Ņemot vērā, ka bērniem ar hroniskām vai akūtām slimībām ir svarīgi pilnvērtīgi paēst, lai uzņemtu visas nepieciešamās uzturvielas, būtu nozīmīgi ņemt vērā arī bērnu vēlmes un mūsdienu uztura paradumu tendences. Līdzīgi kā līdz šim tika veikti aprēķini, bērniem vecumā no 1 līdz 6 g.v. reizinot piena un šķidro piena produktu porciju - 125 ml ar septiņām nedēļas dienām iegūstot minimālo šo produktu daudzums nedēļā – 875g. Savukārt, reizinot biezpiena un siera porcijas lielumu- 15g ar divām porcijām dienā un septiņām nedēļas dienām, tika iegūts minimālais šo produktu daudzums nedēļā -  210 g. Salīdzinājumā ar šobrīd noteiktajām uztura normām, minimālais piena un šķidro skābpiena produktu daudzums nedēļas ēdienkartē tiktu samazināts par 525g, bet biezpiena un siera daudzums samazināts par 40 g. Kā jau tika skaidrots iepriekš, mazi bērni vecumā līdz 6 g.v., nevar apēst tik lielu piena un skābpiena produktu daudzumu, un noteikumu projektā paredzētais daudzums būs atbilstošāks šai vecuma grupai, kā arī būs saskaņā ar Ieteikumiem. Tāpat jānorāda, ka līdz šim noteiktais piena un skābpiena produktu daudzums nodrošināja ēdienkartē lielu olbaltumvielu daudzumu, kā rezultātā citus produktus bija grūti ielikt tik mazu bērnu ēdienkartē, piemēram, olas brokastīs vai pākšaugu kēksu launagā. Jānorāda, ka noteikumu projektā paredzētais minimālais piena un piena produktu daudzums nedēļas ēdienkartē kopā ar gaļas daudzumu, nodrošina vairāk kā divas trešdaļas olbaltumvielu devas. Tā kā ēdienkartē tiks iekļauti arī citi olbaltumvielas saturoši produkti, piemēram, graudaugi, tad olbaltumvielu uztura norma tiks sasniegta. Papildus ar šādu minimālo piena un piena produktu daudzumu ēdienkartē tiks sasniegta aptuveni puse no nepieciešamā kalcija un fosfora daudzuma uzturā. Tāpat kā līdz šim, nepieciešamības gadījumā piena un piena produktu daudzumu ēdienkartē varēs palielināt, iekļaujot ēdienkartē šos produktus vajadzīgajā apjomā, sasniedzot noteiktās enerģijas un uzturvielu devas. Vienlaikus jāatzīmē, ka tika veikta piena un skābpiena produktu proporcijas pārdale, atbilstoši uztura speciālistu sniegtajam viedoklim, un plānots, ka turpmāk tiks nodrošināts proporcionāli vairāk tādu produktu, kādus vēlas saņemt pacienti un iestāžu klienti.
     Līdzīgi tika aktualizēti arī piena un skābpiena produktu daudzumi nedēļas ēdienkartē bērniem no 7 g.v. un pieaugušajiem. Paredzot 1 porciju piena un šķidro skābpiena produktu dienā un attiecīgi nedēļā minimālais piena un skābpiena produktu daudzums sanāktu 1750 g. Savukārt, paredzot 2 porcijas biezpiena un siera, kur viena porcija ir 30 g, nedēļā minimālais šo produktu daudzums sanāktu 420 g. Jāatzīmē, ka ņemot vērā piena produktu porciju pārdali, par 1050 g samazināsies piena un šķidro skābpiena produktu daudzums bērniem no 7 g.v. un pieaugušajiem. Savukārt minimāli noteiktais biezpiena  un siera daudzums nedēļas ēdienkartē palielināsies par 70g. Vienlaikus jānorāda, ka tā kā šī vecuma grupa no 7 g.v. un pieaugušajiem ir plaša, ietverot vairākus vecumu posmus – bērni, pusaudži, pieaugušie, seniori, tad iestādēs atkarībā no pacientu vai klientu vecuma un veselības stāvokļa būtu jānodrošina atbilstošākais piena un skābpiena produktu daudzums. Piemēram, kad bērns vēl aug un attīstās pusaudžu vecumā piena un skābpiena daudzumu varētu palielināt un dot vairāk kā šobrīd noteiktais minimālais piena produktu daudzums, kā arī senioru vecumā būtu nodrošināms vairāk šo produktu daudzums, lai nodrošinātu vairāk kalcija un veicinātu osteoporozes profilaksi. Citos vecuma posmos, atkarībā no plānotās ēdienkartes, sezonas, pacientu vai klientu vēlmēm, varētu variēt ēdienkarti un atsevišķās dienās nodrošināt vairāk piena un piena produktus. Vienlaikus jānorāda, ka piens un šķidrie skābpiena produktu satur mazāku olbaltumvielu un kalcija daudzumu kā biezpiens un siers. Tādējādi, samazinot šķidro piena produktu daudzumu, bet vienlaikus palielinot biezpienu un sieru, olbaltumvielu un kalcija daudzums ēdienkartē izlīdzinātos. Tika aprēķināts, ka ar noteikumu projektā paredzēto minimālo gaļas, piena un piena produktu daudzumu varētu nodrošināt nepieciešamo minimālo enerģijas daudzumu šajā vecuma grupā. Attiecīgi citās vecuma grupās, lai nodrošinātu nepieciešamo enerģijas un uzturvielu daudzumu, piena un skābpiena produktu daudzumu varēs palielināt, vienlaikus izvērtējot daudzumus kontekstā ar citiem pārtikas produktiem.
   Dārzeņi un augļi ir vieni no svarīgākajiem veselīga uztura pamatproduktu grupām. PVO norāda, ka dārzeņu un augļu lietošana[4], it īpaši svaigā veidā, samazina neinfekcijas slimību risku, kā arī nodrošina nepieciešamo šķiedrvielu daudzumu uzturā. PVO iesaka dienā uzņemt ne mazāk par 5 porcijām augļu un dārzeņu, kura 3 porcijas būtu jāuzņem ar dārzeņiem, bet 2 porcijas ar augļiem. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra pētījumiem[5], Latvijā bērni un pieaugušie joprojām neuzņem pietiekamu dārzeņu un augļu daudzumu uzturā, un tā kā šo produktu lietošana ir tieši saistīta arī neinfekcijas slimību izplatības mazināšanu un liekā svara prevenciju, būtu nozīmīgi pārskatīt šo produktu daudzumus ēdienkartē un noteikt optimālus šo produktu minimālos daudzumus nedēļas ēdienkartē.
   Uztura speciālisti un dietologi norāda, ka viena porcija augļu un dārzeņu dienā pieaugušajiem ir vismaz 100 g liela. Tā kā pieaugušajiem viena porcija dārzeņu, augļu vai ogu tiek pieņemta 100 g, tad bērniem no 3 līdz 6 gadiem vienas porcijas lielums būtu 70 g, bet vēl mazākiem bērniem no 1 līdz 2 g.v. būtu 50 g. Tika pieņemts, ka pirmsskolas izglītības iestādēs, kuras īsteno programmas līdz 12 stundām tiktu uzņemtas 2 porcijas dārzeņu un 1 porcija augļu. Pārējos produktus bērnam būtu jālieto uzturā mājās. Veicot aprēķinus noteikts, ka pirmsskolas izglītības iestādēm izmaiņas augļu vai ogu daudzumā veikt nav nepieciešams. Tomēr papildus būtu jānosaka minimālo augļu vai ogu daudzumu, kāds būtu jānodrošina svaigā veidā, kas līdz šim nebija noteikts. Jāatzīmē, ka skolās, ārstniecības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju klientiem ir noteikts svaigo augļu vai ogu, un dārzeņu minimālais daudzums nedēļas ēdienkartē. PVO veselības veicināšanai iesaka vismaz pusi no dienā ieteicamā augļu un dārzeņu daudzuma lietot svaigā veidā, kas salīdzinājumā ar termiski vai kā citādi apstrādātiem (piemēram, marinēti, konservēti) dārzeņiem, augļiem vai ogām satur vairāk vitamīnus, antioksidantus un minerālvielas. Attiecīgi tika pieņemts lēmums, ka arī pirmsskolas izglītības iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas līdz 12 stundām dienā būtu jānosaka minimālais svaigo augļu vai ogu daudzums nedēļā. Tiek paredzēts, ka nedēļas ēdienkartē būtu jānodrošina vismaz 150 g (neto) augļu vai ogu svaigā veidā, kas ir optimāls daudzums maziem bērniem veselības veicināšanai un veselīgu uztura paradumu uzlabošanai.
   Attiecībā uz dārzeņiem tika izmantots līdzīgs aprēķins, bet tika pieņemts, ka dārzeņus pirmsskolas izglītības iestādēs (līdz 12 stundām) iekļauj ēdienkartē vismaz 2 porcijas dienā. Tādējādi bērniem 1-2 g.v. tika rēķināts, ka vismaz 50 g dārzeņu lietos 2 porcijas 5 darba dienas, kas nedēļas ēdienkartē būtu vismaz 500g. Šāds dārzeņu daudzums atbilst arī līdz šim Noteikumos Nr.172 noteiktajam produktu daudzumam un izmaiņas veikt nav nepieciešams. Bet bērniem 3-6 g.v., kur viena porcija ir 70g, dārzeņi ēdienkartē būtu jāiekļauj vismaz 700 g nedēļā, kas ir par 50 g vairāk kā līdz šim noteiktais daudzums. Jānorāda, ka minimālais dārzeņu daudzums nedēļā ir aprēķināts, ņemot vērā plašo vecuma grupu, sākot ar 3 gada vecumu, tāpēc lielākajiem bērniem būtu jāizvērtē iespēja iekļaut arī vairāk dārzeņus ēdienkartē, lai nodrošinātu nepieciešamo šķiedrvielu, minerālvielu un citu uzturvielu daudzumu ēdienkarte. Iestādēs arī turpmāk, izvērtējot ēdienkartē iekļautos ēdienus, sasniegto enerģijas un uzturvielu daudzumu, varēs nodrošināt vairāk dārzeņu nedēļas ēdienkartē, atbilstoši bērnu vecumam, sezonai, bērnu vēlmēm un plānotajiem ēdieniem.
   Vienlaikus tika noteikts minimālais dārzeņu, augļu vai ogu daudzums nedēļas ēdienkartē, kāds būtu jānodrošina ar ēdienreizēm pirmsskolas izglītības iestādēm, kuras nodrošina pakalpojumus 24 stundas dienā. Izmantojot līdzīgu metodoloģiju, tika noteikts, ka nedēļas ēdienkartē būtu jānodrošina vismaz 1250 g (neto) dārzeņu (izņemot kartupeļus) un augļu vai ogu bērniem 1–2 gadu vecumā, vismaz 1750 g (neto) dārzeņu (izņemot kartupeļus) un augļu vai ogu bērniem 3–6 gadu vecumā. Tāpat tika noteikts, ka vismaz 450 g (neto) dārzeņu nodrošina svaigā veidā. Vienlaikus tika noteikts arī minimālais kartupeļu daudzums nedēļas ēdienkartē - vismaz 180 g kartupeļu. Šie augļu vai ogu, dārzeņu un kartupeļu daudzumi noteikti nedēļas ēdienkartei piecām dienām un visām dienas ēdienreizēm – brokastīm, pusdienām, launagam un arī vakariņām. Jāuzsver, ka šis ir minimālais produktu daudzums nedēļā, un arī turpmāk, izstrādājot ēdienkarti pirmsskolas izglītības iestādēs, kuras sniedz pakalpojumus 24 stundas diennaktī, varēs nodrošināt lielāku produktu daudzumu nepieciešamās enerģijas un uzturvielu daudzuma sasniegšanai.
   Savukārt bērniem no 7 g.v. vienas porcijas augļu un dārzeņu lielums ir vidēji 100 g. Sadarbībā ar uztura speciālistiem un dietologiem tika noteikts, ka skolās ar pusdienām, būtu jāuzņem 1 porcija dārzeņu un 0.5 porcijas augļu vai ogu. Attiecīgi tiek paredzēts, ka atlikušās 2 porcijas dārzeņu un 0,5 porcijas augļu vai ogu tiktu nodrošināts mājās. Veicot aprēķinus, kur 100 g dārzeņu porcija tiek reizināta ar 5 dienām, noteikts, ka nedēļas ēdienkartē būtu jānodrošina vismaz 500 g dārzeņu. Savukārt, aprēķinot nepieciešamo augļu daudzumu nedēļas ēdienkartē, puse porcijas jeb 50g tika reizināta ar 5 dienām un iznākums ir 250g. Summējot aprēķināto dārzeņu un augļu daudzumu tika noteikts, ka turpmāk skolu pusdienu ēdienkartē tiktu nodrošināts vismaz 750 g dārzeņu un augļu, kas ir par 50 g vairāk kā līdz šim. Savukārt skolās, kuras nodrošina arī dienesta viesnīcu pakalpojumus un sociālās korekcijas iestādes, kur bērni atrodas visu diennakti, būtu jānodrošina 5 porcijas dārzeņu, augļu vai ogu dienā, kur viena porcija ir 100 g, kas nedēļā būtu vismaz 3500g. Tādējādi par 700 g plānots palielināt minimālo dārzeņu un augļu, ogu daudzumu bērnu uzturā. Vienlaikus, ņemot vērā, ka plānots būtiski palielināt minimālo dārzeņu un augļu vai ogu daudzumu ēdienkartē, būtu jāpalielina arī minimālais svaigo dārzeņu, augļu vai ogu daudzums nedēļas ēdienkartē. Veselīgu uztura paradumu veicināšanai bērniem tiek plānots noteikt, ka turpmāk izglītības iestādēs, kurās bērni atrodas visu diennakti, nodrošina vismaz 700g  svaigo dārzeņu, augļu vai ogu nedēļā.  
   Līdzīgi pa vecuma grupām tika aprēķināts minimālais dārzeņu un augļu, ogu daudzums nedēļas ēdienkartē ārstniecības iestāžu pacientiem, ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju klientiem. Bērniem no 1 līdz 2 gadiem tika noteikts 1750 g dārzeņu un augļu vai ogu nedēļā, kas ir par 750 g vairāk kā līdz šim noteiktais daudzums. Bet lielākiem bērniem no 3 līdz 6 g.v. sanāktu 2450 g dārzeņu un augļu, kas ir par 1150 g vairāk kā līdz šim. Vienlaikus, ņemot vērā, ka būtiski tiks palielināts dārzeņu un augļu vai ogu daudzums nedēļā, būtu nepieciešams palielināt arī svaigo produktu lietošana uzturā. Attiecīgi tika noteikts, ka turpmāk bērniem no 1 līdz 6 gadiem bērniem būtu jānodrošina vismaz 450 g dārzeņu, augļu vai ogu svaigā veidā. Savukārt bērniem no 7 g.v. un pieaugušajiem, kuriem porcijas izmērs noteikts- 100 g dārzeņu un augļu, tika aprēķinātas piecas porcijas dienā septiņās nedēļas dienās, kas iznākumā ir 3500g, kas ir par 700 g vairāk kā līdz šim. Jāatzīmē, ka konsultācijās ar uztura speciālistiem, kuri strādā slimnīcās un piedalās ēdienkaršu izstrādē, tika norādīts, ka jau šobrīd ēdienkartēs tiek iekļauts lielāks dārzeņu, augļu un ogu daudzums, un tas būtiski neietekmētu līdz šim īstenoto praksi. Veselības veicināšanai bērniem un pieaugušajiem, kuri atrodas ārstniecības iestādēs un ilgstošajās sociālās aprūpes iestādēs, būtu īpaši nozīmīgi noteikt lielāku svaigo dārzeņu un augļu daudzumu ēdienkartē veselības un veselīgu uztura paradumu veicināšanai. Tiek plānots noteikt, ka turpmāk bērnu no 7 g.v. un pieaugušo nedēļas ēdienkartē būtu jānodrošina vismaz 700 g dārzeņu, augļu vai ogu svaigā veidā.
   Vienlaikus saskaņā ar PVO rekomendācijām, Ieteikumos noteikts ieteicamais cukura daudzums ēdienkartē ir 25 g dienā[6]. Patērējot cukuru un to saturošos produktus lielos daudzumos ikdienas uzturā, tiek izraisītas neinfekcijas slimības, liekais svars un aptaukošanās. Daudzās pasaules valstīs[7] un arī Latvijā pārtikas produktu ražotāji ir uzsākuši pārtikas produktu uzlabošanu, mazinot pievienotā cukura daudzumu. Papildus jāpievērš uzmanība arī cukura daudzumam, kas tiek izmantots ēdiena pagatavošanā, lai summāri nepārsniegtu dienā ieteicamo daudzumu. Attiecīgi, izvērtējot Ieteikumos norādīto un uztura speciālistu, dietologu viedokli, tika pārrēķināts pieļaujamais pievienotā cukura daudzums ēdienkartē. Noteikts, ka pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās bērni uzturas 12 stundas un ar ēdienu uzņem 75% no ieteicamā enerģijas un uzturvielu daudzuma, pieļaujamais ēdienam pievienotā cukura daudzums būtu 11 g, kas ir par 9 g mazāk kā līdz šim. Savukārt pirmsskolas izglītības iestādēm, kurās izglītojamie atrodas visu diennakti septiņas dienas nedēļā, tika panākta vienošanās ar uztura speciālistiem un dietologiem, noteikt pieļaujamo pievienotā cukura daudzumu nedēļas ēdienkartē 20g, kas ir par 5g mazāk kā līdz šim. Norādītais cukura daudzums attiecas tikai uz izglītības iestādēs ēdienam pievienotā cukura daudzumu un neietver to cukuru, kas tiek ēdienkartē iekļauts kopā ar gatavajiem produktiem – maizi, jogurtu, ievārījumu. Jānorāda, ka plānotais pievienotā cukura daudzuma samazinājums ēdienkartē ietekmēs ne tikai bērnu uztura paradumu maiņu, bet arī ēdienu izvēli ēdienkartē un, iespējams, ēdienu receptūru. Lai nodrošinātu iespēju arī turpmāk iestādēs, kurās bērni atrodas visu diennakti septiņas dienas nedēļā pagatavot svētku kliņģeri, piparkūkas vai kūku svētkos, papildus tika noteikts, ka pievienotā cukura daudzumā netiek ieskaitīts cukurs, kas tiek izmantots uz vietas pagatavotiem miltu konditorejas izstrādājumiem.
    Savukārt skolu pusdienās, kas sastāda 35% no dienas uztura normas, sadarbībā ar uztura speciālistiem un dietologiem tika panākta vienošanās, ka pievienotā cukura daudzums kompleksajā ēdienkartē būtu 10 g. Bet skolās, kurās tiek nodrošināta dienesta viesnīcas iespēja vai sociālās korekcijas izglītības iestādēs, un kur bērni uzturas visu diennakti, noteikts, ka maksimāli pieļaujamais pievienotā cukura daudzums ēdienkartē būtu 25 g, kas ir par 15 g mazāk kā līdz šim. Jānorāda, ka plānotais cukura daudzuma samazinājums ēdienkartē attiecas uz to cukuru, kas tiek pievienots iestādē ēdiena gatavošanas laikā, bet neietver cukurus, kas tiek pievienoti gatavajiem produktiem – maizei, jogurtam, brokastu pārslām. Vienlaikus arī turpmāk pieļaujamais cukura daudzums neietvers to cukuru, kas tiek pievienots miltu konditorejas izstrādājumiem iestādēs, kurās bērni atrodas visu diennakti (skolas, kuras sniedz dienesta viesnīcas pakalpojumus vai sociālās korekcijas izglītības iestādes)., lai nodrošinātu iespēju uz vietas iestādē pagatavot svētku kliņģeri, piparkūkas vai kūku svētkos.
    Līdzīgi tika veikti aprēķini arī pieļaujamam cukura daudzumam, kāds var tikt pievienots ēdienam ārstniecības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās. Bērniem no 1 līdz 6 gadiem būtu pieļaujams 15 g (līdz šim 20 g) ēdienam pievienota cukura. Savukārt bērniem no 7 g.v. un pieaugušajiem paredzēts noteikt 25 g pievienota cukura līdzšinējo 40 g vietā. Noteiktā norma attiecas uz produktiem, kuri tiek gatavoti iestādēs uz vietas un cukuru, kas tiek izmantots ēdiena pagatavošanā. Attiecīgi pieļaujamā cukura norma neattieksies uz to cukuru, kas ir pievienots gatavajiem pārtikas produktiem – maizei, jogurtam, brokastu pārslām. Arī turpmāk paredzēts saglabāt izņēmumu un noteikt, ka pieļaujamais cukura daudzums neietvers to cukuru, kas tiek pievienots uz vietas gatavotiem miltu konditorejas izstrādājumiem.
PVO eksperti, uztura speciālisti un dietologi pēdējā desmitgadē īpaši uzsver, ka saldināto bezalkoholisko dzērienu lietošana uzturā ir strauji jāsamazina, ņemot vērā, ka tajos esošais cukurs visnegatīvāk ietekmē aizkuņģa dziedzera darbību, kas ilgtermiņā izraisa otrā tipa cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimības, un aptaukošanos. Tāpēc daudzās pasaules valstīs un arī Latvijā tiek veikti dažādi pasākumi, lai ierobežotu saldināto dzērienu lietošanu uzturā. Saldinātie dzērieni vidēji satur 10-15 g pievienotā cukura uz 100 ml produkta un Latvijā saldinātie dzērieni tiek aplikti ar akcīzes nodokli. Lai ierobežotu saldināto dzērienu lietošanu bērnu uzturā izglītības iestādēs, kopš 2016.gada Noteikumi Nr.172 aizliedz piedāvāt saldinātos bezalkoholiskos dzērienus, piemēram, limonādes, izglītības iestāžu kafejnīcās un dzērienu automātos. Tomēr VM vairākkārt ir saņēmusi informāciju, tostarp no uztura speciālistiem un dietologiem, ka izglītības iestāžu un arī citu iestāžu ēdienkartēs tiek iekļauti dažādi dzērieni ar lielu pievienotā cukura daudzumu. Joprojām ir populāri ēdienkartēs iekļaut pārsaldinātas tējas, kakao, ķīseļus vai kompotus un citus dzērienus, tādējādi liedzot bērnam iespēju izvēlēties veselīgāku alternatīvu vai ūdeni. Bērns, saņemot pusdienas vai citu ēdienreizi saskaņā ar komplekso ēdienkarti kopā ar piedāvāto ēdienu, izdzer arī saldināto dzērienu. Rezultātā pastāv iespēja, ka ēdienkartēs tiek piedāvāti tie paši saldināti dzērieni ar tik pat lielu cukura daudzumu kā rūpnieciski ražotajos dzērienos, piemēram, limonādēs. Tāpat saņemta informācija, ka iestādēs ir nodrošināta iespēja padzerties ūdeni, tomēr ēdināšanas blokā, kopā ar ēdienreizi bērnam nav iespējams izvēlēties nesaldinātu zāļu tēju, ūdeni vai citu dzērienu. Vienlaikus nav nodrošinātas arī papildus glāzes, lai gadījumā, ja bērns nevēlas izdzert saldu dzērienu, tad būtu vismaz iespēja padzerties dzeramo ūdeni. Īpaši nozīmīgi būtu rast iespēju maziem bērniem izvēlēties uzturā lietot nesaldinātus dzērienus, t.sk. dzeramo ūdeni, ņemot vērā, ka tiem vēl veidojas uztura paradumi un arī daudzās mūsdienu ģimenēs tiek lietoti dzērienu bez pievienota cukura, piemēram, piparmētru vai kumelīšu tēja. Bērni, kuri mājās lieto tikai nesaldinātus dzērienus, tiek pieradināti pie saldinātajiem dzērieniem iestādēs, kas nav pieļaujami un atbalstāmi. Tāpēc noteikumu projektā iekļauts punkts, kas paredz Noteikumu Nr.172 1.pielikuma 16.punktu, 2.pielikuma 16.punktu, 3.pielikuma 16.punktu papildināt ar jaunu apakšpunktu, kas nosaka, ka dzērienam, kas tiek pasniegts  kopā ar ēdieniem, pievieno cukuru ne vairāk kā 2,5 g uz 100 ml produkta, kā arī ieteicams nodrošināt dzeramo ūdeni. Attiecībā uz noteikto pievienotā cukura daudzumu dzērienos jānorāda, ka jau līdz šim izglītības iestāžu kafejnīcās varēja nodrošināt tikai tādus karstos dzērienus, kuros tiek pievienots ne vairāk kā 2,5 g cukura uz 100 ml produkta. Tāpat jāatzīmē, ka pievienotā cukura daudzuma ierobežojumi dzērienos un ieteikums izvēlēties dzeramo ūdeni ir attiecināms arī uz pieaugušajiem ārstniecības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, ņemot vērā, ka cukura samazināšanai uzturā ir pozitīva ietekme uz cilvēka veselību, kā arī pieaugušajiem ir jānodrošina veselīgāka alternatīva, piedāvājot lietot ūdeni vai karstos nesaldinātos dzērienus, vai arī dzērienus ar mazu pievienotā cukura daudzumu.
   Veselības ministrija ir saņēmusi priekšlikumu svītrot obligātu prasību, kas paredz, ka normatīvajā aktā minētā liesā gaļa – cūkgaļa vai liellopu gaļa, tiek piegādāta tikai atdzesētā veidā. Zemkopības ministrija norādīja, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku svaiga gaļa ir gaļa, kam nav veikts cits konservēšanas process, kā vien atdzesēšana, sasaldēšana vai ātrsaldēšana, ieskaitot gaļu, kas ir iesaiņota vakuumā vai kontrolētā atmosfērā. Tādējādi pareizi sasaldēta gaļa tiek uzskatīta par svaigu. Vienlaikus ēdinātāju pārstāvji norādīja, ka prasību atvieglošana, kas paredz pieļaut turpmāk iegādāties arī cūkgaļu un liellopa gaļu saldētā veidā atvieglotu uzņēmēju darbu un samazinātu izdevumus. Iegādājoties saldētu gaļu, to var uzglabāt ilgāku laiku un var iegādāties lielākos apjomos par zemāku vairumtirdzniecības cenu, kas tādējādi ļautu samazināt izdevumus. Tāpat arī cita svaigā gaļa, tostarp tītara gaļa, vistas gaļa un zivis var tikt piegādāta arī sasaldētā veidā jau šobrīd. Tomēr Amerikas Savienoto valstu Pārtika un Zemkopības organizācija (FAO) norāda, ka gaļas saldēšanas procesā un it īpaši atsaldēšanas procesā var būt olbaltumvielu, B grupas vitamīnu, un E vitamīnu zudumi[8]. Arī uztura speciālisti un dietologi iesaka uzturā lietot labas kvalitātes atdzesētu gaļu no vietējiem ražotājiem. Pie tam saldēta un ātri atlaidināta gaļa pēc pagatavošanas bieži paliek cieta un grūti lietojama uzturā un arī sagremošanai. Tāpēc noteikumu projektā noteikts, ka turpmāk lieso gaļu ir ieteicams nodrošināt atdzesētā veidā, kas neizslēdz iespēju nepieciešamības gadījumā iegādāties arī saldētu gaļu, tostarp cūkgaļu un liellopa gaļu.
   Vienlaikus saņemts priekšlikums turpmāk izglītības iestādēs atļaut iegādāties malto gaļu. Līdz šim gaļas malšana tika atļauta tikai izglītības iestādēs uz vietas, kas nozīmēja, ka iestādēs bija nepieciešams nodrošināt gaļas maļamo mašīnu un darbinieku, kurš to darbina. Iegādājoties jau gatavu malto gaļu ar noteiktiem kvalitātes kritērijiem, tiktu atvieglots ēdināšanas pakalpojuma sniedzēju darbs, un, iespējams, arī samazinātas izmaksas. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku III pielikumam,  maltā gaļa ir atkaulota gaļa, kas ir samalta un satur mazāk nekā 1 % sāls. Papildus citām kvalitātes prasībām, maltai gaļai uz iepakojuma ir jānorāda tauku procentuālais saturs un kolagēna/gaļas olbaltumvielu attiecība. Sadarbībā ar ZM un Rīgas Domes pārstāvi, tika panākta vienošanās, ka šādai maltai gaļai tiktu noteikts maksimāli pieļaujamā pievienotā sāls daudzums – 0.4 g uz 100g produkta un tauku procents – līdz 20%. Jāatzīmē, ka arī šobrīd Noteikumi Nr.172 nosaka, ka, piemēram, skolu pusdienās drīkst pagatavot ēdienu, kuram ir pievienots ne vairāk kā 0.4g uz 100g produkta. Tāpēc tika noteikts, ka maltai gaļai pievienotais sāls daudzums, ja tā tiek iegādāta gatavā veidā, tiek ieskaitīts kopējā ēdienam pievienotā sāls daudzumā. Tas ir nepieciešams, lai ierobežotu sāls lietošanu uzturā un nenotiktu tā, ka no gatavās maltās gaļas tiek pagatavots ēdiens, kuram papildus vēl tiek pievienots sāls. Jānorāda, ka Latvijā iedzīvotāji lieto daudz sāls[9] uzturā, kas veicina sirds un asinsvadu slimības, kuņģa vēzi un hroniskās nieru slimības, un tāpēc arī turpmāk būtu nepieciešams īstenot pasākumus sāls lietošanas mazināšanai. Tāpat normatīvais regulējums nosaka tīrās maltās gaļas tauku procentu atkarībā no izmantotās gaļas veida. Visbiežāk izmantotā maltā gaļa ir cūkgaļa, kurai atbilstoši normatīvajam regulējumam var būt 30% tauku, kas ir ļoti augsts tauku saturs un šāda maltā gaļa ikdienas uzturā nebūtu ieteicama. Savukārt citai dzīvnieku maltajai gaļai noteikts zemāks pieļaujamais tauku procents, tostarp liellopu gaļai 20%. Lai ierobežotu piesātināto tauku uzņemšanu uzturā, pieņemts lēmums noteikt, ka iestādēs var tikt iegādāta gatavā maltā gaļa ar tauku saturu līdz 20%. Tāda maltā gaļa būtu tīrā liellopu maltā gaļa, jauktā gaļa, kur ir liesa cūkgaļa un liellopu gaļa, kā arī vistas filejas vai tītara vai citu dzīvnieku vai putnu gaļa. Maltā gaļa ar šādiem kvalitātes kritērijiem jau šobrīd tiek piedāvāta gan vairumtirdzniecībā, gan arī mazumtirdzniecībā. 
   Noteikumi Nr.172 nosaka arī pārtikas produktus, kurus bērnu uzturā neiekļauj, tostarp arī majonēzi un kečupu, tomātu mērci piedevu veidā. Tomēr šo produktu izmantošana ēdienu pagatavošanā tiek pieļauta ne biežāk kā vienu reizi nedēļā, norādot par to citā Noteikumu Nr.172 punktā. Lai nerastos pārpratumi un dažādās interpretācijas, 1.pielikuma 9.4. un 9.5. apakšpunktu, 2.pielikuma 10.4. un 10.5. apakšpunktu, 3.pielikuma 11.4. un 11.5.apakšpunktu būtu jāpapildina ar palīgteikumu, kas nosaka, ka aizliegums lietot šo produktu ir piemērojams, ja vien šajos noteikumos nav noteikts citādi. Jānorāda, ka normatīvā akta precizējums nemaina līdz šim noteiktās prasības.
   Tāpat saņemts priekšlikums svītrot Noteikumu Nr.172 1.pielikuma 12.punktu, 2.pielikuma 13.punktu, ņemot vērā, ka tajā minētie aizliegtie pārtikas produkti vai sastāvdaļas ir minētas citos noteikumu punktos. Savukārt tie pārtikas produkti un to sastāvdaļas, kuras nav minētas citos punktos būtu pārceļami kā apakšpunkti 1.pielikuma 9.punktā un 2.pielikuma 10.punktā.
Vienlaikus veikti precizējoši un redakcionāli labojumi Noteikumu Nr.172 2.pielikuma 1.punktā, kā arī 7.punktā.
   Attiecībā uz to, kā tiek veikti pārtikas produktu iepirkumi Noteikumi Nr.172 līdz šim noteica, ka pieteikumos tiek vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums un vērtēšanas punkti tiek piešķirti tam piedāvājumam, kur vairāk ir iekļauti produkti atbilstoši  nacionālās pārtikas kvalitātes shēmai vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) informēja, ka šobrīd valsts un pašvaldību veiktajos pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos tiek piemēroti Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumos Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.353) noteiktie kritēriji, kas cita starpā ietver arī prasības pēc nacionālās pārtikas kvalitātes shēmai un bioloģiskās lauksaimniecības shēmai atbilstošu produktu iekļaušanu piedāvājumā. Savukārt Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk – IUB) skaidroja, ka pārtikas produktu iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir no 10 000 euro, bet nesasniedz 42 000 euro, Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) regulējums nav jāpiemēro. Savukārt mazos pārtikas produktu iepirkumos, kas ir līdz 10 000 euro nav jāpiemēro PIL un Noteikumu Nr.353 prasības. Bet, veicot ēdināšanas pakalpojuma iepirkumu, PIL un Noteikumu Nr.353 prasības attiecas tikai uz tiem iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir virs 42 000 euro.
   Ņemot vērā iepriekš minēto, vēršam uzmanību, ka veicot mazos pārtikas produktu vai ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus, piemēram, mazā lauku skolā, augstāk minētā likuma un noteikumu prasības nav obligāti piemērojamas. Tomēr neatkarīgi no iepirkuma lieluma, arī turpmāk būtu nozīmīgi noteikt, ka piedāvājumā būtu iekļaujami pārtikas produkti, kuri atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmai vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmai, kā arī ir ar iespējami mazāku piegādes attālumu. Minētajām shēmām atbilstoši produkti atbilst ne tikai vides kritērijiem, bet arī kvalitātes kritērijiem, kuri ir nozīmīgi veselības veicināšanā.
   Tamdēļ sadarbībā ar VARAM un IUB, tika izstrādāta jauna 1.pielikuma 8.punkta, 2.pielikuma 9.punkta un 3.pielikuma 9.punkta redakcija, kas paredz, ka lai salīdzinātu, novērtētu un izvēlētos saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, paredz piešķirt vērtēšanas kritēriju punktus produktiem vai produktu grupai, kurā iekļauti produkti ar mazāku ietekmi uz vidi. Ja piedāvājumi ir līdzvērtīgi, neatkarīgi no iepirkumā piemērotā piedāvājuma izvēles kritērija iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir piedāvājuma iesniedzējam, kura piedāvājumā ir vairāk produktu ar pazeminātu ietekmi uz vidi, t.sk. produkti, kas atbilst normatīvajiem aktiem par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmu un izmantojot iespējami mazāku piegādes attālumu. Ietekmes uz vidi kritēriju noteikšanai ir noteikti Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtībai, noteiktajiem kritērijiem. Papildus skaidrojam, ka tāpat kā līdz šim, valsts un pašvaldību lielajos pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos tiks piemērotas PIL vai Noteikumu Nr.353 vai abu normatīvo aktu  prasības. Savukārt mazajos iepirkumos būtu nepieciešams iekļaut vismaz pārtikas kvalitātes shēmai vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmai atbilstoši produkti. Tādējādi tiktu veicināts, ka arī mazos iepirkumos tiek pievērsta uzmanība pārtikas produktu kvalitātei.


[1]https://www.vm.gov.lv/lv/media/9758/download


[2] https://www.vm.gov.lv/lv/media/8320/download

[3] https://www.who.int/news-room/questions-and-answers/item/cancer-carcinogenicity-of-the-consumption-of-red-meat-and-processed-meat

[4] https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/healthy-diets

[5] https://www.spkc.gov.lv/lv/media/4375/download

[6] https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/healthy-diet

[7] https://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0004/355972/Sugar-report_WHO_107773_updated-and-revised-Dec-2017.pdf

[8] https://www.fao.org/3/t0562e/T0562E03.htm

[9] https://esparveselibu.lv/sites/default/files/2020-09/P%C4%93t%C4%ABjums%20par%20s%C4%81ls%20un%20joda%20pat%C4%93ri%C5%86u%20Latvijas%20pieaugu%C5%A1o%20iedz%C4%ABvot%C4%81ju%20popul%C4%81cij%C4%81_0.pdf

Nē

Ar veiktajām izmaiņām normatīvajā regulējumā tiktu veicināti veselīgi uztura paradumi bērniem un pieaugušajiem. Vienlaikus tiktu palielināta iespēja variēt ar ēdieniem un ieviest ēdienkartē jaunus un modernus ēdienus, kuri atbilst mūsdienu uztura paradumiem un iedzīvotāju vēlmēm.

Augstāk minētajām juridiskajām personām, kā arī iestādēm, būs nepieciešams pārskatīt pārtikas produktu daudzumu nedēļas ēdienkartē un, nepieciešamības gadījumā, veikt izmaiņas ēdienu izvēlē vai receptūra saskaņā ar grozījumiem Noteikumos Nr.172. Vienlaikus tiek paredzēts atvieglot atsevišķas prasības par pārtikas produktu iegādāšanos, piemēram, saldētas liesas gaļas vai gatavās maltās gaļas iegādāšanos, tādējādi atvieglojot juridisko personu noslodzi un atsevišķos gadījumos samazinot izdevumus.

Nē

Nē

Nē

-