Anotācija (ex-ante)

23-TA-1909: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumos Nr. 498 "Kārtība, kādā profesionālā militārā dienesta karavīrs pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai papildinātu Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumos Nr. 498 "Kārtība, kādā profesionālā militārā dienesta karavīrs pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu" iespēju karavīru iecelt Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatā, lai nodrošinātu optimālu aizsardzības nozarei noteikto uzdevumu un funkciju izpildi aizsardzības spēju attīstības projektu koordinēšanā un ar to saistīto budžeta līdzekļu izlietojumā.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumos Nr. 498 "Kārtība, kādā profesionālā militārā dienesta karavīrs pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu""  (turpmāk - MK noteikumu projekts) izstrādāts ar mērķi papildināt karavīram atbilstošos amatus valsts civildienestā Aizsardzības ministrijā ar šādiem amatiem - valsts sekretāra vietnieks un projektu vadītājs.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ņemot vērā ģeopolitisko drošības situāciju, aizsardzības nozarē turpinās darbs pie aizsardzības spēju stiprināšanas. Viena no būtiskākajām spēju attīstības pamatlietām ir Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk - NBS) infrastruktūras  attīstīšana. Infrastruktūras attīstības nozīme paredzēta ne tikai Valsts aizsardzības koncepcijā (pieņemta Saeimā 2020.gada 24.septembrī), bet arī citos aizsardzības plānošanas dokumentos. Saeima 2023. gada 22. jūnijā pieņēma Militārā poligona "Sēlija" izveides likumu, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī un Krievijas radītajiem pieaugošajiem militārajiem draudiem reģionā un NATO samitā Madridē 2022. gada 29.-30. jūnijā pieņemto jauno NATO Stratēģisko koncepciju, saskaņā ar kuru ir noteikts konkrēts uzdevums stiprināt kolektīvo aizsardzību un atturēšanu alianses austrumu flangā, t.sk. izvietojot pastiprinātas, kaujas spējīgas militāro spēku vienības.  Jaunizveidojamajā poligonā jānodrošina ātra nepieciešamās infrastruktūras izbūve efektīvai valsts aizsardzības koncepcijā noteikto mērķu sasniegšanai.  Lai valsts sekretāra amata līmenī vadītu atbilstošas infrastruktūras attīstības projektus, nepieciešams atbilstošs amats.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK 26.04.2022 noteikumi Nr. 262. "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" 19. punkts nosaka, ka Valsts tiešās pārvaldes iestādē amatpersonas (darbinieka) amatam atbilstošo saimi (apakšsaimi) un līmeni pēc darba grupas vai attiecīgās struktūrvienības vadītāja un personāla vadības speciālista ieteikuma nosaka iestādes vadītājs (ministrijā – valsts sekretārs). Ministrijas valsts sekretāra amatam atbilstošo saimi un līmeni nosaka attiecīgais Ministru kabineta loceklis. Saskaņā ar MK 26.04.2022 noteikumu Nr. 262 32. punktu Administratīvā vadība valsts iestādēs ir 1.1. apakšsaime, kurā ietilpst tādi amati, kuru veicēju pienākums ir vadīt iestādes darbu, atbildēt par iestādes stratēģijas izstrādi un rezultātu sasniegšanu, par iestādes (augstākajā iestādē – arī resora) budžeta izstrādi un izpildi, pārstāvēt iestādi sarunās ar vietējiem un starptautiskajiem sadarbības partneriem, sniegt sabiedrībai un medijiem oficiālo viedokli par iestādes kompetencē esošajiem jautājumiem. Raksturīgākie amati: valsts sekretārs, iestādes vadītājs, direktors, priekšnieks. 32.5. apakšpunkts nosaka: "V līmenis: 32.5.5. augstākās iestādes vadītājs. Vadītāja vietnieks valsts iestādē tiek klasificēts vienu līmeni zemāk nekā attiecīgās iestādes vadītājs." Tātad jaunizveidojamais amats būs  IV līmeņa amats.
Aizsardzības ministrijas dienas kārtībā ir lieli valsts aizsardzības infrastruktūras un militāro spēju attīstīšanas projekti, kuru vadīšanai valsts sekretāra kompetences līmenī nepieciešama amata vieta personai ar augsta līmeņa militārajām zināšanām un pieredzi šādu projektu īstenošanā Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Ar Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlijā pieņemtajiem noteikumiem Nr. 376  "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumos Nr. 775 "Noteikumi par karavīru un zemessargu augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem"" par brigādes ģenerāļa (Jūras spēkos - flotiles admirāļa) dienesta pakāpei atbilstošu amatu noteikts amats - projektu vadītājs. Atbilstoši minētajam grozījumam nepieciešams attiecīgs grozījums arī šajā noteikumu projektā. Projektu vadītājam atbilstošā apakšsaime saskaņā ar MK 26.04.2022 noteikumiem Nr. 262 ir 39.1 - saskaņā ar MK 26.04.2022 noteikumu 100. punktu šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēju pamatfunkcija ir projektu vadīšana un projekta aktivitāšu īstenošana.
Aizsardzības ministrijas projekta vadītāja galvenie uzdevumi ir plānot, vadīt, uzraudzīt un kontrolēt starptautiskos militārās infrastruktūras, tostarp Sēlijas militārā poligona, Liepājas militārās ostas infrastruktūras, attīstības projektus, kas tiek finansēti, izmantojot ārvalstu finanšu palīdzību. Projekta vadītāja pienākumos ietilpst: NATO un nacionāli definēto procedūru ietvaros sadarboties ar NBS attiecīgo spēku veidu, AM un tās padotībā esošo iestāžu, starptautisku institūciju speciālistiem un to līgumdarbu izpildītājiem; nodrošināt ar projektu īstenošanu saistītās plānošanas dokumentācijas, informatīvo materiālu izstrādi; savas kompetences ietvaros sadarboties ar AM, NBS struktūrvienībām un padotībā esošajām iestādēm, citām valsts pārvaldes iestādēm un NATO un ES struktūrām infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai. Militārajā nozarē, jo īpaši - starptautiskajā, būtiska nozīme un loma tiek piešķirta militārā pārstāvja militārā dienesta pakāpei, jo sevišķi augstāko virsnieku līmenī, kura palielina tā iespējas piekļūt augstākā militārā līmeņa vadītājiem un nodrošina vienlīdzīgu sarunu iespējas un, nepieciešamības gadījumā, ātru lēmuma pieņemšanu.
Projekta vadītāja amats būs 39.1 apakšsaimes  V līmeņa amats.
Risinājuma apraksts
Lai efektvizētu Aizsardzības ministrijas augstākās vadības darbu un paplašinātu tās kompetenci ar sarežģītu un apjomīgu projektu izstrādi un īstenošanu, nodrošinot optimālu aizsardzības nozarei noteikto uzdevumu  un funkciju izpildi, aizsardzības spēju attīstības projektu koordinēšanu un ar to saistīto budžeta līdzekļu izlietojumu, nepieciešams papildināt Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumus Nr. 498 "Kārtība, kādā profesionālā militārā dienesta karavīrs pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu", paredzot iespēju karavīru iecelt Aizsardzības ministrijas projektu vadītāja un valsts sekretāra vietnieka amatā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Aizsardzības ministrija noteikumu projekta izpildi nodrošinās tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Aizsardzības ministrija noteikumu projekta izpildi nodrošinās tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

4.1.1. Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumos Nr. 775 "Noteikumi par karavīru un zemessargu augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem" (23-TA-1876)

Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumi Nr. 775 "Noteikumi par karavīru un zemessargu augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem" nosaka karavīru un zemessargu augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošos amatus. Papildinot tos ar 3.6. apakšpunktu, kas nosaka, ka ģenerālmajora (Jūras spēkos – kontradmirāļa) dienesta pakāpei atbilstošs karavīra amats ir aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieka amats, nepieciešams grozīt arī Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumus Nr. 498 "Kārtība, kādā profesionālā militārā dienesta karavīrs pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu" noteikumus, papildinot ar 2.1.8. apakšpunktu "valsts sekretāra vietnieks (tikai Aizsardzības ministrijā)".
Ar Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlijā pieņemtajiem noteikumiem Nr. 376  "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumos Nr. 775 "Noteikumi par karavīru un zemessargu augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem"" par brigādes ģenerāļa (Jūras spēkos - flotiles admirāļa) dienesta pakāpei atbilstošu amatu noteikts amats - projektu vadītājs. Atbilstoši minētajam grozījumam nepieciešams attiecīgs grozījums arī šajā noteikumu projektā, papildinot noteikumus ar 2.1.9. apakšpunktu "projektu vadītājs (tikai Aizsardzības ministrijā)".
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk