Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā to, ka vienīgais reglamentējošais normatīvais akts, kurš attiecas uz uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas Nr. 2002/87 30.b panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu ESAP, ir Likums, tad, lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, ir jāveic grozījumi Likumā.  

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2002/87 30.b panta “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā” prasības, kas izriet no Direktīvas Nr. 2023/2864, precizēts Likuma 17. pants.

Direktīvas Nr. 2002/87 30.b panta 1.punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, publiskojot jebkādu informāciju par finanšu konglomerāta juridisko, pārvaldes un organizatorisko struktūru, regulētās vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP. 
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2002/87 30.b panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2002/87 30.b panta 1.punkta b) apakšpunktā.
Direktīvas Nr. 2002/87 30.b panta 2. punkts paredz, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei dalībvalstis nodrošina, ka vienības iegūst juridiskās personas identifikatoru.
Direktīvas Nr. 2002/87 30.b panta 3. punkts paredz, ka, lai nodrošinātu, ka šā panta 1. punktā minētā informācija ir pieejama ESAP, Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 2) punktā definētā informācijas vākšanas struktūra ir kompetentā iestāde.

Precizēta Likuma 17. panta sestā daļa, kurā paredzēts, ka finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība, kuras koordinators ir Latvijas Banka, regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā savā tīmekļa vietnē vai izvēloties piemērotu informācijas nesēju publisko un vienlaikus iesniedz Latvijas Bankai informāciju par finanšu konglomerāta juridisko, pārvaldes un organizatorisko struktūru.
Papildināts Likuma 17. pants ar septīto daļu, kas nosaka šā panta sestajā daļā minēto informāciju iesniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Minētā informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b”, “c” un "d" apakšpunktā  minēto informāciju.
Papildus papildināts Likuma 17. pants ar astoto daļu, kas nosaka, ka Latvijas Banka ir uzskatāma par informācijas vākšanas struktūru Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 2. punkta izpratnē, kura nodrošina šī panta sestajā daļā minētās informācijas nodošanu ESAP.
Direktīvas Nr. 2023/2864 10. apsvērumā teikts, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulu (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (turpmāk - Regula Nr. 2018/1725) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 19. janvārī sniedza oficiālus komentārus. Līdz ar to regulējums attiecībā uz personas datu nodošanu ir saskaņots ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un atbilst Regulai Nr. 2018/1725, kā to paredz Direktīva Nr. 2023/2864.
Savukārt Regulas Nr. 2023/2859 21. apsvērumā teikts, ka personas datu nodošana ir saskaņota Direktīvas Nr. 2023/2864 regulējumā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Regulu Nr. 2018/1725, kur metadati šajā gadījumā ir tikai tehniska pazīme, kas palīdz pārvaldīt dokumentus, piemēram, piemērot datu aizsardzības režīmus, nodrošināt dzēšanas termiņus, ierobežot meklēšanas un piekļuves funkcijas, ja nepieciešams. Papildus tehniskā pazīme ir tikai marķējumu, kas norāda uz personas datu klātbūtni dokumentā, kā arī  ESAP nenodod un neprasa papildu personas datus, bet glabā tikai tos personas datus, kas jau tiesiski ietverti iesniedzamajā informācijā.
Juridiskas personas identifikators jeb LEI (Legal Entity Identifier) ir unikāls globāls uzņēmuma identifikācijas numurs, ko izdevusi Globālā juridisko personu identifikatoru fonda vietējā struktūrvienība. Finanšu iestādes un regulatori izmanto LEI, lai identificētu finanšu tirgu dalībniekus.
Juridiskas personas identifikators ir 20 rakstzīmju, burtu un ciparu kods, kura pamatā ir ISO 17442 standarts, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO). Tas apkopo galveno atsauces datu informāciju, kas ļauj skaidri un unikāli identificēt juridiskas personas, kuras piedalās finanšu darījumos atbilstoši Komisijas deleģētās 2016. gada 14. jūlija regulas (ES) 2017/585 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu atsauces datu standartiem un formātiem un tehniskiem līdzekļiem saistībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un kompetento iestāžu veicamajiem pasākumiem prasībām.
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Likuma 17. panta sestās daļas jauno redakciju, septīto un astoto daļu piemēro, sākot ar  2030. gada 10. janvāri. 
Likumprojektā ir iekļauta arī informatīvā atsauce uz Direktīvu Nr. 2023/2864.