25-TA-423: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Saeima 2024. gada 12. decembrī pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz no 2025. gada 1. jūlija ieviest īpašu kārtību reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistrā nodokļa maksātājam, kas saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu, vai veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīmu var piemērot arī personas, kas ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērības nodokļa likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2025.
Pamatojums
Likumprojekta spēkā stāšanās termiņš ir salāgots ar Pievienotās vērības nodokļa likuma 139.2 panta spēkā stāšanos.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašlaik saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma regulējumu mikrouzņēmums ir individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, ja minētās personas nav reģistrētas PVN maksātājas. Lai mikrouzņēmums varētu izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, tam ir jāatbilst šādiem kritērijiem:
- paredzamais apgrozījums nepārsniegs PVN reģistrācijas slieksni;
- mikrouzņēmums neplāno kļūt par reģistrētu PVN maksātāju līdz PVN reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai.
Savukārt, ja mikrouzņēmums kļūst vai tam jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar nākamo taksācijas periodu (kalendāra gadu).
Pašlaik mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ir ierobežotas tiesības sniegt vai saņemt ar PVN apliekamus pakalpojumus, ja minētā persona, veicot savu saimniecisko darbību, plāno iesaistīties pārrobežu darījumos, jo, veicot pārrobežu darījumus, personai ir jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā. Attiecīgi, kļūstot par reģistrētu PVN maksātāju, personai ir sarežģītākas nodokļu uzskaites un grāmatvedības kārtošanas prasības. Līdz ar to, ja nodokļu maksātājs ir reģistrēts PVN maksātājs vai tiem ir jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu, tam nav pamata piemērot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, jo mikrouzņēmumu nodokļa režīms paredz samazinātas administratīvās prasības un atvieglotu nodokļu maksāšanas kārtību.
- paredzamais apgrozījums nepārsniegs PVN reģistrācijas slieksni;
- mikrouzņēmums neplāno kļūt par reģistrētu PVN maksātāju līdz PVN reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai.
Savukārt, ja mikrouzņēmums kļūst vai tam jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar nākamo taksācijas periodu (kalendāra gadu).
Pašlaik mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ir ierobežotas tiesības sniegt vai saņemt ar PVN apliekamus pakalpojumus, ja minētā persona, veicot savu saimniecisko darbību, plāno iesaistīties pārrobežu darījumos, jo, veicot pārrobežu darījumus, personai ir jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā. Attiecīgi, kļūstot par reģistrētu PVN maksātāju, personai ir sarežģītākas nodokļu uzskaites un grāmatvedības kārtošanas prasības. Līdz ar to, ja nodokļu maksātājs ir reģistrēts PVN maksātājs vai tiem ir jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu, tam nav pamata piemērot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, jo mikrouzņēmumu nodokļa režīms paredz samazinātas administratīvās prasības un atvieglotu nodokļu maksāšanas kārtību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saeima 2024. gada 12. decembrī pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz no 2025. gada 1. jūlija ieviest īpašu kārtību reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā nodokļa maksātājam, kas saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu, vai veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.
Minētie grozījumi paredz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas nav sasnieguši PVN reģistrācijas slieksni, īpašu kārtību reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, kā rezultātā tiem tiks piešķirts PVN reģistrācijas numurs ar īpašu pazīmi, kurš būs izmantojams tikai un vienīgi PVN nomaksai par saņemtajiem pakalpojumiem no citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai trešo valstu, teritoriju PVN maksātājiem. Šiem uzņēmumiem nebūs pienākuma maksāt PVN par saviem iekšzemē veiktajiem ar PVN apliekamajiem darījumiem līdz brīdim, kad tie reģistrēsies Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā atbilstoši vispārīgai kārtībai. Tāpat īpašajā kārtībā reģistrētiem PVN maksātājiem nebūs pienākuma iesniegt PVN deklarāciju par taksācijas periodu. PVN par saņemtajiem pakalpojumiem no citu Eiropas Savienības dalībvalstu, trešo valstu vai teritoriju PVN maksātājiem, kā arī par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, būs nomaksājams, iesniedzot paziņojumu par PVN samaksu. Tāpat īpašajā kārtībā reģistrēti PVN maksātāji būs atbrīvoti no pienākuma izsniegt PVN rēķinu par to veiktajiem darījumiem.
Minētie grozījumi paredz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas nav sasnieguši PVN reģistrācijas slieksni, īpašu kārtību reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, kā rezultātā tiem tiks piešķirts PVN reģistrācijas numurs ar īpašu pazīmi, kurš būs izmantojams tikai un vienīgi PVN nomaksai par saņemtajiem pakalpojumiem no citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai trešo valstu, teritoriju PVN maksātājiem. Šiem uzņēmumiem nebūs pienākuma maksāt PVN par saviem iekšzemē veiktajiem ar PVN apliekamajiem darījumiem līdz brīdim, kad tie reģistrēsies Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā atbilstoši vispārīgai kārtībai. Tāpat īpašajā kārtībā reģistrētiem PVN maksātājiem nebūs pienākuma iesniegt PVN deklarāciju par taksācijas periodu. PVN par saņemtajiem pakalpojumiem no citu Eiropas Savienības dalībvalstu, trešo valstu vai teritoriju PVN maksātājiem, kā arī par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, būs nomaksājams, iesniedzot paziņojumu par PVN samaksu. Tāpat īpašajā kārtībā reģistrēti PVN maksātāji būs atbrīvoti no pienākuma izsniegt PVN rēķinu par to veiktajiem darījumiem.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minētos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, būtu jārod iespēja personām, kas reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērības nodokļa likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību, kļūt par mikrouņēmumu nodokļa maksātājiem. Tāpat mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss būtu saglabājams, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs tiek reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērības nodokļa likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību.
Attiecīgi likumprojekts paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīmu varēs piemērot arī personas, kas ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērības nodokļa likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību.
Tiem nodokļu maksātājiem, kas atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.2 pantā noteiktajam reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un maksā PVN, bet mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanai ir izvēlējušies vienkāršotā mikrouzņēmumu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 7.1 pantu, paziņojums par PVN samaksu ir jāiesniedz un PVN jāmaksā pašam nodokļu maksātājam – vienkāršotā mikrouzņēmumu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība nenodrošina automātisku PVN ieturēšanu un paziņojuma par PVN samaksu sagatavošanu.
Likumprojektā precizēts Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1. panta 3. punkts, 4. panta pirmās daļas 1. punkts, kā arī 4. pants papildināts ar desmito daļu.
Attiecīgi likumprojekts paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīmu varēs piemērot arī personas, kas ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērības nodokļa likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību.
Tiem nodokļu maksātājiem, kas atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.2 pantā noteiktajam reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un maksā PVN, bet mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanai ir izvēlējušies vienkāršotā mikrouzņēmumu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 7.1 pantu, paziņojums par PVN samaksu ir jāiesniedz un PVN jāmaksā pašam nodokļu maksātājam – vienkāršotā mikrouzņēmumu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība nenodrošina automātisku PVN ieturēšanu un paziņojuma par PVN samaksu sagatavošanu.
Likumprojektā precizēts Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1. panta 3. punkts, 4. panta pirmās daļas 1. punkts, kā arī 4. pants papildināts ar desmito daļu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji
Ietekmes apraksts
Personām, kas reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērības nodokļa likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību, būs tiesības iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.
Tāpat mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss tiks saglabāts mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas tiks reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērības nodokļa likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību.
Tāpat mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss tiks saglabāts mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas tiks reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērības nodokļa likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību.
Juridiskās personas
- Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji
Ietekmes apraksts
Personām, kas reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērības nodokļa likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību, būs tiesības iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.
Tāpat mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss tiks saglabāts mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas tiks reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērības nodokļa likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību.
Tāpat mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss tiks saglabāts mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas tiks reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērības nodokļa likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Normatīvā regulējuma īstenošanai nepieciešamais finansējums 1 724,25 EUR apmērā (EDS 3 c/d * vienas c/d cena 574,75 EUR) izmaiņu ieviešanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās 2025. gadam tiks nodrošināts Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” piešķirto līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/718ea18a-13e1-4d53-bfe1-ee3930783b95/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Ir saņemts viens sabiedrības pārstāvja iebildums, kurš nav ņemts vērā, jo nav skaidra iebilduma būtība.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Likumprojekta īstenošana tiks veikta esošā finansējuma, funkciju un struktūras ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
