24-TA-1619: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu juridisku skaidrību, veidotu vienveidīgu un nepārprotamu likuma normu piemērošanu praksē, lai mazinātu administratīvo slogu, kā arī, lai saskaņotu likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (turpmāk - likums) noteikto regulējumu ar citos spēkā esošajos tiesību aktos noteikto regulējumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt juridisku skaidrību un aktualizēt spēkā esošo regulējumu attiecībā uz apcietināto, kas tiek nodarbināts, atrodoties izmeklēšanas cietumā, pašnodarbinātajiem, uz personām, kuras brīvprātīgi pievienojas sociālajai apdrošināšanai, kā arī uz personām, kuras saņem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk - VSAA) administrētos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus un pabalstus.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Pašreiz likums paredz, ka cita starpā minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk - obligātās iemaksas) neveic par apcietināto, kas tiek nodarbināts, atrodoties izmeklēšanas cietumā. Lai darba devējs varētu nodrošināt šāda regulējuma piemērošanu un varētu identificēt šo personu loku, minētā sociāli apdrošināto personu kategorija, Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.827) tika pielīdzināta darba ņēmēja statusam - personai, kura tiek nodarbināta brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā un, par kurām, darba devējam, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem, ir jānorāda ziņu kods "14". Piemērojot šādu regulējumu praksē, neveidojas darba devēja viennozīmīga juridiska rakstura izpratne par šo personu faktisko sociāli apdrošinātās personas statusa veidu, sociālās apdrošināšanas veidiem, kādiem tās tiek apdrošinātas un tām piemērojamo obligāto iemaksu likmi. Līdz ar to juridiskās skaidrības nodrošināšanai, ir precīzi jānosaka, ka apcietinātais, kas tiek nodarbināts, atrodoties izmeklēšanas cietumā tiek pielīdzināts darba ņēmējam, kurš tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā.
2. Uz likuma pamata ir izdoti Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.976 "Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.976). Sakarā ar nepieciešamību nodrošināt normatīvā regulējuma aktualizāciju un normatīvā akta piemērošanas juridisku skaidrību saistībā ar Saeimas 2020.gada 26.novembra likumu "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", kas stājās spēkā ar 2021.gada 1.janvāri, Saeimas 2023.gada 9.novembra likumu "Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā", kas stājās spēkā ar 2024.gada 1.jūliju, kā arī Saeimas 2023.gada 9.novembra likumu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", kas stājās spēkā ar 2024.gada 1.jūliju, ir nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus. Pašreiz likumā iekļautais deleģējums atbilst spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.976. Jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrādes un saskaņošanas gaitā Tieslietu ministrija savā 2024.gada 17.maija atzinumā (24-TA-594) norādīja, ka būtu nepieciešams pārskatīt, aktualizēt un precizēt likumā noteikto deleģējumu attiecībā uz personas brīvprātīgās pievienošanās valsts sociālajai apdrošināšanai kārtību.
3. Pašreiz likums paredz, ka brīvprātīgi pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai var pievienoties pašnodarbinātā laulātais, kurš nav sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju. Minētais regulējums ir spēkā kopš 2000.gada 1.janvāra. Atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, pašreiz visas citas personas, kuras ir brīvprātīgi pievienojušās sociālajai apdrošināšanai, tiek apdrošinātas tikai pensiju apdrošināšanai. Tādējādi var uzskatīt, ka pašnodarbinātā laulātais, kurš brīvprātīgi pievienojies sociālajai apdrošināšanai un tiek apdrošināts vairākiem apdrošināšanas veidiem, atrodas priviliģētākā stāvoklī nekā citas personas, kuras sociālajai apdrošināšanai ir pievienojušās brīvprātīgi. Līdz šim (kopš 2000.gada) minēto regulējumu ir izmantojušas tikai 12 pašnodarbināto laulātās personas, pašreiz aktīvas ir tikai 3 pašnodarbināto laulātās personas. Līdz ar to, lai nodrošinātu vienlīdzības principu attiecībā pret citām personām, kuras sociālajai apdrošināšanai pievienojas brīvprātīgi, un kuras tiek apdrošinātas tikai pensiju apdrošināšanai, ir nepieciešams atcelt regulējumu, kas nosaka, ka pašnodarbinātā laulātais, pievienojoties sociālajai apdrošināšanai brīvprātīgi, tiek apdrošināts pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai. Turpmāk pašnodarbinātā laulātais brīvprātīgajai apdrošināšanai varēs pievienoties vispārējā kārtībā un tiks apdrošināts tikai pensiju apdrošināšanai.
4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvas 2019/1158/ES par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES 18.pants par ziņošanu un pārskatīšanu paredz, ka līdz 2027.gada 2.augustam dalībvalstis paziņo Komisijai visu informāciju par šīs direktīvas īstenošanu. Informācijā ietver pieejamos apkopotos datus, par to, kā dažādus direktīvā paredzētos atvaļinājumus un elastīga darba režīma veidus izmanto vīrieši un sievietes. Tāpat ziņojumam ir jāpievieno pētījumu par mijiedarbību starp dažādajiem direktīvā paredzētajiem atvaļinājuma veidiem, kā arī citu veidu atvaļinājumiem ģimenes apstākļu dēļ, piemēram, adopcijas atvaļinājumu un pētījumu par tiesībām un atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ, ko piešķir pašnodarbinātām personām. Pašreiz normatīvie akti neparedz nodalīt un uzskaitīt dažādus normatīvajos aktos paredzētos atvaļinājumus un elastīga darba režīma veidus.
5. Ar 2021.gada 1.jūliju ieviešot minimālās obligātās iemaksas, tika noteikts personu loks, par kurām netiek aprēķinātas minimālās obligātās iemaksas (obligāto iemaksu objekts). Darba likuma 58.panta pirmā daļa nosaka, ka atstādināšana no darba ir ar darba devēja rakstveida rīkojumu noteikts pagaidu aizliegums darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu, par atstādināšanas laiku viņam neizmaksājot darba samaksu. Ja darba devējs par atstādināšanas periodu neveic darba samaksu, tad par attiecīgo periodu darba devējs arī neaprēķina obligātās iemaksas.
2021.gada 17.decembrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, ar kuru tika noteikts, ka obligāto iemaksu minimālo objektu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās: 1) darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies viņa vainas dēļ; 2) darba ņēmējs ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas. Tādējādi darba devējam nav jāveic obligātās iemaksas par kalendāra dienām, kurās saskaņā ar Darba likuma 58.panta pirmo daļu darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, kā arī par kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs ir atstādināts no darba (amata) pienākumu izpildes bez darba algas saglabāšanas, jo darba ņēmēja atstādināšanas laikā, tam netiek izmaksāta darba samaksa. Ņemot vērā minēto, juridiskās skaidrības nodrošināšanai, arī likumā ir nepieciešams iekļaut līdzīgu norma, kāda ir Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 8.2 pantā.
6. Ja pašnodarbinātā gada ienākums ir mazāks nekā 12 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, saskaņā ar likuma 20.4 pantu pašnodarbinātais veic minimālās obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10 procentu apmērā no ienākuma un minimālā iemaksu objekta starpības.
Pašreiz likuma 20.4 panta 3.2 daļa paredz, ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums ceturksnī nesasniegs obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, viņš iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID) apliecinājumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem. Ja pašnodarbinātais nav iesniedzis apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, VSAA viņam aprēķina minimālās iemaksas. Ja pašnodarbinātais ir iesniedzis apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, norādot, ka tie ceturksnī vai gadā būs mazāki nekā attiecīgā perioda Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas summa, viņš veic obligātās iemaksas saskaņā ar šā likuma 14. un 14.1 pantu.
Pašnodarbinātā iesniegums pēc būtības dod pašnodarbinātajam tiesības neveikt minimālās obligātās iemaksas, par kurām administratīvo aktu izdod VSAA. VID saņemtos iesniegumus par plānotajiem ienākumiem neizmanto nodokļu aprēķināšanas vai kontroles procesā un informē, ka minēto iesniegumu iesniedz lielākā daļā pašnodarbināto, tādējādi palielinot administratīvo un birokrātisko slogu gan VID, gan VSAA. Līdz ar to, lai mazinātu administratīvo un birokrātisko slogu, no likuma ir nepieciešams svītrot pienākumu pašnodarbinātajam iesniegt iesniegumu par plānotajiem ienākumiem, kā rezultātā VSAA arī zūd pienākums pašnodarbinātajiem aprēķināt minimālās obligātās iemaksas par periodu, kurā pašnodarbinātais nav darba ņēmējs un gūst ienākumu mēnesī, kas ir mazāks nekā Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga.
7. Pašreiz likuma 29.pants paredz, ka, persona VSAA administrētos pakalpojumus (piemēram, pensijas, pabalstus) par maksu ir tiesīga saņemt dzīvesvietā. Savukārt likuma 30.pants paredz, ka valsts vecuma pensiju, izdienas pensiju, invaliditātes pensiju, apgādnieka zaudējuma pensiju, apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, VSAA var pārskaitīt uz personas ārvalsts bankas vai kredītiestādes kontu, kurā var ieskaitīt maksājumu eiro valūtā. Savukārt likuma “Par valsts pensijām” 32.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts pensija pēc pensijas saņēmēja pieprasījuma pārskaitāma viņa Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā, vai piegādājama pensijas saņēmēja dzīvesvietā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 260/2012 (2012. gada 14. marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem eiro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (turpmāk – SEPA regula) 9.pants nosaka, ka maksātājs vai maksājuma saņēmējs, kuram ir maksājumu konts Eiropas Savienībā, nevar norādīt uz dalībvalsti, kurā attiecīgā maksātāja vai maksājuma saņēmēja kontam ir jāatrodas. Ievērojot minēto, situācijā, kad VSAA atsaka veikt pensiju maksājumus uz kontu kredītiestādē, kas ir reģistrēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ir saskatāmas pazīmes, kas varētu liecināt par likuma "Par valsts pensijām" 32.panta pirmās daļas pretrunām ar SEPA regulas 9.pantā noteikto regulējumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešami grozījumi likumā, paredzot tiesības VSAA veikt attiecīgos maksājumus arī uz personas citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē esošajā maksājumu iestādē atvērtu kontu (IBAN - starptautisks bankas konta numurs), kurā var ieskaitīt maksājumu euro valūtā vai ārpus Latvijas Republikas vai Eiropas savienības dzīvojošām personām – uz tajā ārvalstī, kurā persona dzīvo, esošajā maksājumu iestādē personas atvērtu kontu (tajā skaitā IBAN, ja valstī atver kontus pēc IBAN principa).
Vienlaicīgi likuma 30.pantas paredz, ka pakalpojuma saņēmējs sedz komisijas maksu par šajā pantā minētajiem pārskaitījumiem un, ka pārskaitāmā summa tiek samazināta par bankas vai kredītiestādes ieturēto komisijas maksu arī gadījumā, kad kļūdaini veikts maksājums tiek atgriezts vai atkārtoti tiek nosūtīts pakalpojuma saņēmējam. Tādējādi, ja kļūdainais maksājums ir radies pakalpojuma saņēmēja vainas dēļ, tad kredītiestādes komisijas maksa tiek ieturēta no pārskaitāmās summas. Taču, ja kļūdainais maksājums ir radies ne personas vainas dēļ, tad kredītiestādes komisijas maksu sedz Valsts kase no valsts budžeta atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 3. decembra noteikumiem Nr. 778 "Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu".
Vienlaicīgi juridiskās skaidrības nodrošināšanai, likumprojektā ir veikti citi tehniski un redakcionāli likuma normu precizējumi.
2. Uz likuma pamata ir izdoti Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.976 "Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.976). Sakarā ar nepieciešamību nodrošināt normatīvā regulējuma aktualizāciju un normatīvā akta piemērošanas juridisku skaidrību saistībā ar Saeimas 2020.gada 26.novembra likumu "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", kas stājās spēkā ar 2021.gada 1.janvāri, Saeimas 2023.gada 9.novembra likumu "Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā", kas stājās spēkā ar 2024.gada 1.jūliju, kā arī Saeimas 2023.gada 9.novembra likumu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", kas stājās spēkā ar 2024.gada 1.jūliju, ir nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus. Pašreiz likumā iekļautais deleģējums atbilst spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.976. Jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrādes un saskaņošanas gaitā Tieslietu ministrija savā 2024.gada 17.maija atzinumā (24-TA-594) norādīja, ka būtu nepieciešams pārskatīt, aktualizēt un precizēt likumā noteikto deleģējumu attiecībā uz personas brīvprātīgās pievienošanās valsts sociālajai apdrošināšanai kārtību.
3. Pašreiz likums paredz, ka brīvprātīgi pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai var pievienoties pašnodarbinātā laulātais, kurš nav sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju. Minētais regulējums ir spēkā kopš 2000.gada 1.janvāra. Atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, pašreiz visas citas personas, kuras ir brīvprātīgi pievienojušās sociālajai apdrošināšanai, tiek apdrošinātas tikai pensiju apdrošināšanai. Tādējādi var uzskatīt, ka pašnodarbinātā laulātais, kurš brīvprātīgi pievienojies sociālajai apdrošināšanai un tiek apdrošināts vairākiem apdrošināšanas veidiem, atrodas priviliģētākā stāvoklī nekā citas personas, kuras sociālajai apdrošināšanai ir pievienojušās brīvprātīgi. Līdz šim (kopš 2000.gada) minēto regulējumu ir izmantojušas tikai 12 pašnodarbināto laulātās personas, pašreiz aktīvas ir tikai 3 pašnodarbināto laulātās personas. Līdz ar to, lai nodrošinātu vienlīdzības principu attiecībā pret citām personām, kuras sociālajai apdrošināšanai pievienojas brīvprātīgi, un kuras tiek apdrošinātas tikai pensiju apdrošināšanai, ir nepieciešams atcelt regulējumu, kas nosaka, ka pašnodarbinātā laulātais, pievienojoties sociālajai apdrošināšanai brīvprātīgi, tiek apdrošināts pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai. Turpmāk pašnodarbinātā laulātais brīvprātīgajai apdrošināšanai varēs pievienoties vispārējā kārtībā un tiks apdrošināts tikai pensiju apdrošināšanai.
4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvas 2019/1158/ES par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES 18.pants par ziņošanu un pārskatīšanu paredz, ka līdz 2027.gada 2.augustam dalībvalstis paziņo Komisijai visu informāciju par šīs direktīvas īstenošanu. Informācijā ietver pieejamos apkopotos datus, par to, kā dažādus direktīvā paredzētos atvaļinājumus un elastīga darba režīma veidus izmanto vīrieši un sievietes. Tāpat ziņojumam ir jāpievieno pētījumu par mijiedarbību starp dažādajiem direktīvā paredzētajiem atvaļinājuma veidiem, kā arī citu veidu atvaļinājumiem ģimenes apstākļu dēļ, piemēram, adopcijas atvaļinājumu un pētījumu par tiesībām un atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ, ko piešķir pašnodarbinātām personām. Pašreiz normatīvie akti neparedz nodalīt un uzskaitīt dažādus normatīvajos aktos paredzētos atvaļinājumus un elastīga darba režīma veidus.
5. Ar 2021.gada 1.jūliju ieviešot minimālās obligātās iemaksas, tika noteikts personu loks, par kurām netiek aprēķinātas minimālās obligātās iemaksas (obligāto iemaksu objekts). Darba likuma 58.panta pirmā daļa nosaka, ka atstādināšana no darba ir ar darba devēja rakstveida rīkojumu noteikts pagaidu aizliegums darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu, par atstādināšanas laiku viņam neizmaksājot darba samaksu. Ja darba devējs par atstādināšanas periodu neveic darba samaksu, tad par attiecīgo periodu darba devējs arī neaprēķina obligātās iemaksas.
2021.gada 17.decembrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, ar kuru tika noteikts, ka obligāto iemaksu minimālo objektu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās: 1) darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies viņa vainas dēļ; 2) darba ņēmējs ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas. Tādējādi darba devējam nav jāveic obligātās iemaksas par kalendāra dienām, kurās saskaņā ar Darba likuma 58.panta pirmo daļu darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, kā arī par kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs ir atstādināts no darba (amata) pienākumu izpildes bez darba algas saglabāšanas, jo darba ņēmēja atstādināšanas laikā, tam netiek izmaksāta darba samaksa. Ņemot vērā minēto, juridiskās skaidrības nodrošināšanai, arī likumā ir nepieciešams iekļaut līdzīgu norma, kāda ir Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 8.2 pantā.
6. Ja pašnodarbinātā gada ienākums ir mazāks nekā 12 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, saskaņā ar likuma 20.4 pantu pašnodarbinātais veic minimālās obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10 procentu apmērā no ienākuma un minimālā iemaksu objekta starpības.
Pašreiz likuma 20.4 panta 3.2 daļa paredz, ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums ceturksnī nesasniegs obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, viņš iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID) apliecinājumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem. Ja pašnodarbinātais nav iesniedzis apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, VSAA viņam aprēķina minimālās iemaksas. Ja pašnodarbinātais ir iesniedzis apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, norādot, ka tie ceturksnī vai gadā būs mazāki nekā attiecīgā perioda Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas summa, viņš veic obligātās iemaksas saskaņā ar šā likuma 14. un 14.1 pantu.
Pašnodarbinātā iesniegums pēc būtības dod pašnodarbinātajam tiesības neveikt minimālās obligātās iemaksas, par kurām administratīvo aktu izdod VSAA. VID saņemtos iesniegumus par plānotajiem ienākumiem neizmanto nodokļu aprēķināšanas vai kontroles procesā un informē, ka minēto iesniegumu iesniedz lielākā daļā pašnodarbināto, tādējādi palielinot administratīvo un birokrātisko slogu gan VID, gan VSAA. Līdz ar to, lai mazinātu administratīvo un birokrātisko slogu, no likuma ir nepieciešams svītrot pienākumu pašnodarbinātajam iesniegt iesniegumu par plānotajiem ienākumiem, kā rezultātā VSAA arī zūd pienākums pašnodarbinātajiem aprēķināt minimālās obligātās iemaksas par periodu, kurā pašnodarbinātais nav darba ņēmējs un gūst ienākumu mēnesī, kas ir mazāks nekā Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga.
7. Pašreiz likuma 29.pants paredz, ka, persona VSAA administrētos pakalpojumus (piemēram, pensijas, pabalstus) par maksu ir tiesīga saņemt dzīvesvietā. Savukārt likuma 30.pants paredz, ka valsts vecuma pensiju, izdienas pensiju, invaliditātes pensiju, apgādnieka zaudējuma pensiju, apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, VSAA var pārskaitīt uz personas ārvalsts bankas vai kredītiestādes kontu, kurā var ieskaitīt maksājumu eiro valūtā. Savukārt likuma “Par valsts pensijām” 32.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts pensija pēc pensijas saņēmēja pieprasījuma pārskaitāma viņa Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā, vai piegādājama pensijas saņēmēja dzīvesvietā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 260/2012 (2012. gada 14. marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem eiro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (turpmāk – SEPA regula) 9.pants nosaka, ka maksātājs vai maksājuma saņēmējs, kuram ir maksājumu konts Eiropas Savienībā, nevar norādīt uz dalībvalsti, kurā attiecīgā maksātāja vai maksājuma saņēmēja kontam ir jāatrodas. Ievērojot minēto, situācijā, kad VSAA atsaka veikt pensiju maksājumus uz kontu kredītiestādē, kas ir reģistrēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ir saskatāmas pazīmes, kas varētu liecināt par likuma "Par valsts pensijām" 32.panta pirmās daļas pretrunām ar SEPA regulas 9.pantā noteikto regulējumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešami grozījumi likumā, paredzot tiesības VSAA veikt attiecīgos maksājumus arī uz personas citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē esošajā maksājumu iestādē atvērtu kontu (IBAN - starptautisks bankas konta numurs), kurā var ieskaitīt maksājumu euro valūtā vai ārpus Latvijas Republikas vai Eiropas savienības dzīvojošām personām – uz tajā ārvalstī, kurā persona dzīvo, esošajā maksājumu iestādē personas atvērtu kontu (tajā skaitā IBAN, ja valstī atver kontus pēc IBAN principa).
Vienlaicīgi likuma 30.pantas paredz, ka pakalpojuma saņēmējs sedz komisijas maksu par šajā pantā minētajiem pārskaitījumiem un, ka pārskaitāmā summa tiek samazināta par bankas vai kredītiestādes ieturēto komisijas maksu arī gadījumā, kad kļūdaini veikts maksājums tiek atgriezts vai atkārtoti tiek nosūtīts pakalpojuma saņēmējam. Tādējādi, ja kļūdainais maksājums ir radies pakalpojuma saņēmēja vainas dēļ, tad kredītiestādes komisijas maksa tiek ieturēta no pārskaitāmās summas. Taču, ja kļūdainais maksājums ir radies ne personas vainas dēļ, tad kredītiestādes komisijas maksu sedz Valsts kase no valsts budžeta atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 3. decembra noteikumiem Nr. 778 "Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu".
Vienlaicīgi juridiskās skaidrības nodrošināšanai, likumprojektā ir veikti citi tehniski un redakcionāli likuma normu precizējumi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Nosakot, ka minimālās obligātās iemaksas netiek veiktas par apcietināto, kas tiek nodarbināts, atrodoties izmeklēšanas cietumā un darba devējam, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem, norādot ziņu kodu "14", darba devējiem rodas neviennozīmīga izpratne par minēto personu darba ņēmēja statusa būtību, apdrošināšanas veidiem, kuriem šīs personas ir apdrošinātas un viņiem piemērojamo obligāto iemaksu likmi. Darba devēji, kuri nodarbina apcietināto, kurš atrodas izmeklēšanas cietumā, šo personu mēdz uzskatīt par darba ņēmēju, kurš nav reģistrējies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātājs un ir noslēdzis Civillikuma IV daļas 15. nodaļā paredzēto uzņēmuma līgumu un piemērot obligāto iemaksu likmi, kāda ir piemērojama darba ņēmējiem, kurš tiek nodarbināts uz uzņēmuma līguma pamata. Līdz ar to juridiskās skaidrības nodrošināšanai, ir precīzi jānosaka, ka apcietinātais, kas tiek nodarbināts, atrodoties izmeklēšanas cietumā tiek pielīdzināts darba ņēmējam, kurš tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā.
2. Tā kā Ministru kabineta noteikumi Nr.976 ir novecojuši un nepieciešamo grozījumu apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma, saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.februārī noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140.punktu tiek gatavots jauns Ministru kabineta noteikumu projekts, kura rezultātā, saskaņā ar Tieslietu ministrijas sniegtajā atzinumā izteikto priekšlikumu, ir nepieciešams veikt likuma grozījumus, pēc būtības precizējot Ministru kabinetam dotos pilnvarojumus attiecībā uz regulējumu, kas nosaka personu brīvprātīgu pievienošanos sociālajai apdrošināšanai.
3. Pašreiz spēkā esošais regulējums nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi starp pašnodarbināto laulātajiem un citām personām, kuras brīvprātīgi pievienojušās sociālajai apdrošināšanai, jo pašdnodarbināto laulātie, kuri pievienojušies sociālajai apdrošināšanai brīvprātīgi, tiek apdrošināti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, bet visas citas personas, kuras ir brīvprātīgi pievienojušās sociālajai apdrošināšanai, tiek apdrošinātas tikai pensiju apdrošināšanai. Līdz ar to ir nepieciešams noteikt, ka pašnodarbinātā laulātais brīvprātīgajai apdrošināšanai pievienojas vispārējā kārtībā un tiek apdrošināts pensiju apdrošināšanai.
4. Tā kā pašreiz normatīvie akti neparedz nodalīt un uzskaitīt dažādus Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvā 2019/1158/ES par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/E paredzētos atvaļinājumus un elastīga darba režīma veidus, Latvija kā dalībvalsts nevar izpildīt minētās direktīvas 18.pantā noteikto ziņošanas un uzraudzības pienākumu. Līdz ar to, lai izpildītu ar direktīvu izvirzītos pienākumus, ir jārod risinājums, kas turpmāk Latvijā paredz iespējas nodalīt un uzskaitīt dažādus paredzētos atvaļinājumus un elastīga darba režīma veidus.
5. Lai likumā nodrošinātu juridisku un viennozīmīgi izprotamu skaidrību attiecībā uz minimālo obligāto iemaksu veikšanu Darba likuma 58.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos un darba devējam nebūtu jāveic minimālās obligātās iemaksas par kalendāra dienām, kurās darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, kā arī par kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs ir atstādināts no darba (amata) pienākumu izpildes bez darba algas saglabāšanas (jo darba ņēmēja atstādināšanas laikā, tam netiek izmaksāta darba samaksa), likumā ir nepieciešams integrēt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 8.2 pantā noteikto regulējumu.
6. Lai mazinātu administratīvo un birokrātisko slogu gan VID, gan VSAA, no likuma ir nepieciešams svītrot regulējumu, kas nosaka pienākumu pašnodarbinātajam iesniegt iesniegumu par plānotajiem ienākumiem. Līdz ar to VSAA arī zūd pienākums pašnodarbinātajiem aprēķināt minimālās obligātās iemaksas par periodu, kurā pašnodarbinātais nav darba ņēmējs un gūst ienākumu mēnesī, kas ir mazāks nekā Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga.
7. Lai novērstu pazīmes, kas varētu liecināt par likuma "Par valsts pensijām" 32.panta pirmās daļas pretrunām ar SEPA regulas 9.pantā noteikto regulējumu situācijā, kad VSAA atsaka veikt pensiju maksājumus uz kontu kredītiestādē, kas ir reģistrēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ir nepieciešami grozījumi likumā, paredzot tiesības VSAA veikt attiecīgos maksājumus arī uz personas citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē reģistrētā maksājumu iestādē atvērtu kontu (IBAN - starptautisks bankas konta numura) vai ārpus Latvijas Republikas vai Eiropas savienības dzīvojošām personām – uz tajā ārvalstī, kurā persona dzīvo, esošajā maksājuma iestādē personas atvērtu kontu (tajā skaitā IBAN, ja valstī atver kontu kontus pēc IBAN principa), kuros var ieskaitīt maksājumus euro valūtā.
Attiecībā uz kredītiestādes komisijas maksas segšanas kārtību spēkā paliek līdzšinējā kārtība.
2. Tā kā Ministru kabineta noteikumi Nr.976 ir novecojuši un nepieciešamo grozījumu apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma, saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.februārī noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140.punktu tiek gatavots jauns Ministru kabineta noteikumu projekts, kura rezultātā, saskaņā ar Tieslietu ministrijas sniegtajā atzinumā izteikto priekšlikumu, ir nepieciešams veikt likuma grozījumus, pēc būtības precizējot Ministru kabinetam dotos pilnvarojumus attiecībā uz regulējumu, kas nosaka personu brīvprātīgu pievienošanos sociālajai apdrošināšanai.
3. Pašreiz spēkā esošais regulējums nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi starp pašnodarbināto laulātajiem un citām personām, kuras brīvprātīgi pievienojušās sociālajai apdrošināšanai, jo pašdnodarbināto laulātie, kuri pievienojušies sociālajai apdrošināšanai brīvprātīgi, tiek apdrošināti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, bet visas citas personas, kuras ir brīvprātīgi pievienojušās sociālajai apdrošināšanai, tiek apdrošinātas tikai pensiju apdrošināšanai. Līdz ar to ir nepieciešams noteikt, ka pašnodarbinātā laulātais brīvprātīgajai apdrošināšanai pievienojas vispārējā kārtībā un tiek apdrošināts pensiju apdrošināšanai.
4. Tā kā pašreiz normatīvie akti neparedz nodalīt un uzskaitīt dažādus Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvā 2019/1158/ES par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/E paredzētos atvaļinājumus un elastīga darba režīma veidus, Latvija kā dalībvalsts nevar izpildīt minētās direktīvas 18.pantā noteikto ziņošanas un uzraudzības pienākumu. Līdz ar to, lai izpildītu ar direktīvu izvirzītos pienākumus, ir jārod risinājums, kas turpmāk Latvijā paredz iespējas nodalīt un uzskaitīt dažādus paredzētos atvaļinājumus un elastīga darba režīma veidus.
5. Lai likumā nodrošinātu juridisku un viennozīmīgi izprotamu skaidrību attiecībā uz minimālo obligāto iemaksu veikšanu Darba likuma 58.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos un darba devējam nebūtu jāveic minimālās obligātās iemaksas par kalendāra dienām, kurās darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, kā arī par kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs ir atstādināts no darba (amata) pienākumu izpildes bez darba algas saglabāšanas (jo darba ņēmēja atstādināšanas laikā, tam netiek izmaksāta darba samaksa), likumā ir nepieciešams integrēt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 8.2 pantā noteikto regulējumu.
6. Lai mazinātu administratīvo un birokrātisko slogu gan VID, gan VSAA, no likuma ir nepieciešams svītrot regulējumu, kas nosaka pienākumu pašnodarbinātajam iesniegt iesniegumu par plānotajiem ienākumiem. Līdz ar to VSAA arī zūd pienākums pašnodarbinātajiem aprēķināt minimālās obligātās iemaksas par periodu, kurā pašnodarbinātais nav darba ņēmējs un gūst ienākumu mēnesī, kas ir mazāks nekā Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga.
7. Lai novērstu pazīmes, kas varētu liecināt par likuma "Par valsts pensijām" 32.panta pirmās daļas pretrunām ar SEPA regulas 9.pantā noteikto regulējumu situācijā, kad VSAA atsaka veikt pensiju maksājumus uz kontu kredītiestādē, kas ir reģistrēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ir nepieciešami grozījumi likumā, paredzot tiesības VSAA veikt attiecīgos maksājumus arī uz personas citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē reģistrētā maksājumu iestādē atvērtu kontu (IBAN - starptautisks bankas konta numura) vai ārpus Latvijas Republikas vai Eiropas savienības dzīvojošām personām – uz tajā ārvalstī, kurā persona dzīvo, esošajā maksājuma iestādē personas atvērtu kontu (tajā skaitā IBAN, ja valstī atver kontu kontus pēc IBAN principa), kuros var ieskaitīt maksājumus euro valūtā.
Attiecībā uz kredītiestādes komisijas maksas segšanas kārtību spēkā paliek līdzšinējā kārtība.
Risinājuma apraksts
1.Lai nodrošinātu darba devēju vienveidīgu izpratni un juridisku skaidrību, ir nepieciešams precīzi noteikt, ka apcietinātais, kas tiek nodarbināts, atrodoties izmeklēšanas cietumā, sociālās apdrošināšanas vajadzībām, tiek pielīdzināts darba ņēmējam, kurš tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā.
2. Lai juridiski korekti tiktu izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi, ņemot vērā Tieslietu ministrijas sniegtajā atzinumā izteikto priekšlikumu, likumprojektā tiek iekļauti grozījumi, pēc būtības precizējot Ministru kabinetam dotos pilnvarojumus attiecībā uz personas brīvprātīgās pievienošanās kārtību valsts sociālajai apdrošināšanai.
3. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi starp pašnodarbināto laulātajiem un citām personām, kuras brīvprātīgi pievienojušās sociālajai apdrošināšanai, ir nepieciešams noteikt, ka pašnodarbinātā laulātais brīvprātīgajai apdrošināšanai pievienojas vispārējā kārtībā un tiek apdrošināts pensiju apdrošināšanai.
4. Lai Latvija kā dalībvalsts varētu izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvas 2019/1158/ES par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/E 18.pantā noteikto ziņošanas un uzraudzības pienākumu, tiek nodrošināts, kas turpmāk Latvijā paredz iespējas nodalīt un uzskaitīt dažādus paredzētos atvaļinājumus un elastīga darba režīma veidus.
5. Lai nodrošinātu juridisku un viennozīmīgi izprotamu skaidrību, likumā ir nepieciešams integrēt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 8.2 pantā noteikto regulējumu.
6. Lai mazinātu administratīvo un birokrātisko slogu gan VID, gan VSAA, ir nepieciešams atcelt regulējumu, kas nosaka pienākumu pašnodarbinātajam iesniegt iesniegumu par plānotajiem ienākumiem.
7. Lai novērstu pazīmes, kas varētu liecināt par likuma "Par valsts pensijām" 32.panta pirmās daļas pretrunām ar SEPA regulas 9.pantā noteikto regulējumu, juridiskās skaidrības nodrošināšanai tiek paredzētas tiesības VSAA veikt attiecīgos maksājumus arī uz personas citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē esošajā maksājumu iestādē atvērtu kontu (IBAN - starptautisks bankas konta numura) vai ārpus Latvijas Republikas vai Eiropas savienības dzīvojošām personām – uz tajā ārvalstī, kurā persona dzīvo, esošajā maksājumu iestādē personas atvērtu kontu (tajā skaitā IBAN, ja valstī atver kontu kontus pēc IBAN principa), kuros var ieskaitīt maksājumus euro valūtā. Regulējumam ir jāstājas spēkā vispārējā kārtībā, jo VSAA, pamatojoties uz SEPA regulas 9.pantu šādu kārtību piemēro jau pašreiz.
Attiecībā uz kredītiestādes komisijas maksas segšanas kārtību spēkā paliek līdzšinējā kārtība, t.i., pakalpojuma saņēmējs sedz komisijas maksu par šajā pantā minētajiem pārskaitījumiem, arī par atgrieztiem vai kļūdainiem maksājumiem, izņemot gadījumu, ja kļūdainais maksājums ir radies ne personas vainas dēļ - tad kredītiestādes komisijas maksu sedz Valsts kase no valsts budžeta atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 3. decembra noteikumiem Nr. 778 "Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu".
2. Lai juridiski korekti tiktu izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi, ņemot vērā Tieslietu ministrijas sniegtajā atzinumā izteikto priekšlikumu, likumprojektā tiek iekļauti grozījumi, pēc būtības precizējot Ministru kabinetam dotos pilnvarojumus attiecībā uz personas brīvprātīgās pievienošanās kārtību valsts sociālajai apdrošināšanai.
3. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi starp pašnodarbināto laulātajiem un citām personām, kuras brīvprātīgi pievienojušās sociālajai apdrošināšanai, ir nepieciešams noteikt, ka pašnodarbinātā laulātais brīvprātīgajai apdrošināšanai pievienojas vispārējā kārtībā un tiek apdrošināts pensiju apdrošināšanai.
4. Lai Latvija kā dalībvalsts varētu izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvas 2019/1158/ES par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/E 18.pantā noteikto ziņošanas un uzraudzības pienākumu, tiek nodrošināts, kas turpmāk Latvijā paredz iespējas nodalīt un uzskaitīt dažādus paredzētos atvaļinājumus un elastīga darba režīma veidus.
5. Lai nodrošinātu juridisku un viennozīmīgi izprotamu skaidrību, likumā ir nepieciešams integrēt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 8.2 pantā noteikto regulējumu.
6. Lai mazinātu administratīvo un birokrātisko slogu gan VID, gan VSAA, ir nepieciešams atcelt regulējumu, kas nosaka pienākumu pašnodarbinātajam iesniegt iesniegumu par plānotajiem ienākumiem.
7. Lai novērstu pazīmes, kas varētu liecināt par likuma "Par valsts pensijām" 32.panta pirmās daļas pretrunām ar SEPA regulas 9.pantā noteikto regulējumu, juridiskās skaidrības nodrošināšanai tiek paredzētas tiesības VSAA veikt attiecīgos maksājumus arī uz personas citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē esošajā maksājumu iestādē atvērtu kontu (IBAN - starptautisks bankas konta numura) vai ārpus Latvijas Republikas vai Eiropas savienības dzīvojošām personām – uz tajā ārvalstī, kurā persona dzīvo, esošajā maksājumu iestādē personas atvērtu kontu (tajā skaitā IBAN, ja valstī atver kontu kontus pēc IBAN principa), kuros var ieskaitīt maksājumus euro valūtā. Regulējumam ir jāstājas spēkā vispārējā kārtībā, jo VSAA, pamatojoties uz SEPA regulas 9.pantu šādu kārtību piemēro jau pašreiz.
Attiecībā uz kredītiestādes komisijas maksas segšanas kārtību spēkā paliek līdzšinējā kārtība, t.i., pakalpojuma saņēmējs sedz komisijas maksu par šajā pantā minētajiem pārskaitījumiem, arī par atgrieztiem vai kļūdainiem maksājumiem, izņemot gadījumu, ja kļūdainais maksājums ir radies ne personas vainas dēļ - tad kredītiestādes komisijas maksu sedz Valsts kase no valsts budžeta atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 3. decembra noteikumiem Nr. 778 "Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- personas, kuru VSAOI un brīvprātīgo iemaksu objekts sasniedz un pārsniedz noteikto maksimālo apmēru gadā,
- personas, kuras saņem VSAA administrēto pakalpojumu izmaksu,
- apcietinātie, kuri tiek nodarbināti, atrodoties izmeklēšanas cietumā,
- pašnodarbinātie,
- pašnodarbināto laulātie, kuri sociālajai apdrošināšanai pievienojas brīvprātīgi.
Ietekmes apraksts
Apcietinātie, kuri tiek nodarbināti, atrodoties izmeklēšanas cietumā, sociālās apdrošināšanas izpratnē, tiek pielīdzināti darba ņēmējiem, kuri tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā.
Pašnodarbinātajiem turpmāk vairs nebūs jāiesniedz VID apliecinājums par plānotajiem ienākumiem, tādējādi pašnodarbinātajiem vairs turpmāk netiks aprēķinātas minimālās obligātās iemaksas.
Personām tiek palielināts obligāto iemaksu un brīvprātīgo iemaksu objekts, t.i., personām būs iespēja veikt obligātās iemaksas no lielāka objekta, kas nozīmē, ka arī obligātās iemaksas tiks veiktas lielākā apmērā.
Personām, kuras saņem VSAA administrēto pakalpojumu izmaksu, ir tiesības un iespējas to saņemt arī uz citā Eiropas savienības dalībvalstī atvērtu maksājuma kontu.
Pašnodarbināto laulātie brīvprātīgajai apdrošināšanai var pievienoties vispārējā kārtība un tiks apdrošināti pensijas apdrošināšanai.
Pašnodarbinātajiem turpmāk vairs nebūs jāiesniedz VID apliecinājums par plānotajiem ienākumiem, tādējādi pašnodarbinātajiem vairs turpmāk netiks aprēķinātas minimālās obligātās iemaksas.
Personām tiek palielināts obligāto iemaksu un brīvprātīgo iemaksu objekts, t.i., personām būs iespēja veikt obligātās iemaksas no lielāka objekta, kas nozīmē, ka arī obligātās iemaksas tiks veiktas lielākā apmērā.
Personām, kuras saņem VSAA administrēto pakalpojumu izmaksu, ir tiesības un iespējas to saņemt arī uz citā Eiropas savienības dalībvalstī atvērtu maksājuma kontu.
Pašnodarbināto laulātie brīvprātīgajai apdrošināšanai var pievienoties vispārējā kārtība un tiks apdrošināti pensijas apdrošināšanai.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
18 320
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
18 320
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
18 320
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
18 320
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izmaiņu ieviešanai VID informācijas sistēmās nepieciešamais finansējums 2025. gadā tiks nodrošināts Finanšu ministrijas budžeta programmā 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” apstiprinātā finansējuma ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.976 "Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai"
Pamatojums un apraksts
Tiks izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2021.gada 5.jūnija noteikumi Nr.230 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem”
Pamatojums un apraksts
No noteikumiem nepieciešams svītrot regulējumu attiecībā uz pašnodarbināto laulātajiem.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2021.gada 16.novembra noteikumi Nr.753 „Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu noteikumi”
Pamatojums un apraksts
No noteikumiem nepieciešams svītrot regulējumu attiecībā uz pašnodarbināto laulātajiem.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.4. Ministru kabineta 2020.gada 17.decembra noteikumi Nr.786 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem"
Pamatojums un apraksts
Noteikumos ir nepieciešams noteikt regulējumu (likmi, likmes sadalījumu), kas attiecas uz apcietināto, kas tiek nodarbināts, atrodoties izmeklēšanas cietumā.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32019L1158
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīva 2019/1158/ES par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES
Apraksts
Likumprojekts nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvas 2019/1158/ES par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES 18.pantā ietvertā ziņošanas pienākuma iespējamību, izdalot dažādus direktīvā noteiktos atvaļinājuma veidus.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīva 2019/1158/ES par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2019/1158 18.pants
Likumprojekta 7.pants (papildināta likuma 14.panta divdesmitā daļa), izdalot dažādus direktīvā noteiktos atvaļinājuma veidus.
-
Nav attiecināms
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas 2019/1158 18.pantā ietvertais ziņošanas pienākums dalībvalstīm ļauj pašām izvēlēties risinājumus un kanālus kā tiek iegūta, apkopota un iesniegta nepieciešamā informācija.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Informācijas sniegšanas tehniskie noteikumi un risinājumi ir katras dalībvalsts pārziņā.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūraNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Nav
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskā apspriešana ir beigusies bez rezultātiem - nav iesniegts neviens iebildums vai priekšlikums.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi