Anotācija

Jaunajā KLP SP un Programmas zivsaimniecības attīstībai plānošanas periodā nepieciešami jauni Ministru kabineta noteikumi, kuros noteikta valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība vietējām rīcības grupām starpteritoriālās un starpvalstu sadarbības īstenošanai. Lauku apvidi saskaras ar daudzveidīgiem izaicinājumiem, piemēram, apdzīvotības samazināšanās, sociālā iekļautība, nodarbinātība un ienākumu iespēju trūkums, digitālā plaisa, pamatpakalpojumu trūkums, zema uzņēmējdarbības aktivitāte lauku reģionos un problēmas maziem un vidējiem uzņēmumiem realizēt saražoto produkciju, savukārt iedzīvotāju skaita negatīvas izmaiņas piekrastes teritorijās ietekmē attiecīgā reģiona attīstību, un sekas ir darbavietu trūkums un otrādi - nodarbinātības iespēju pieejamība tiešā veidā ietekmē teritorijas apdzīvojumu. Vietējo rīcības grupu īstenota sadarbība starpteritoriālā un starptautiskā mērogā var sniegt ieguldījumu šo problēmu risināšanā.

LEADER pieeja ir svarīgs nosacījums, lai risinātu sarežģītos izaicinājumus, ar kuriem saskaras lauku apvidi, piekrastes teritorijas, un tā ir balstīta uz septiņiem, viens otru papildinošiem, principiem, no kuriem viens ir sadarbība. Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība sniedz iespēju iegūt zināšanas un apmainīties ar pieredzi, veicināt uzņēmējdarbības attīstību un nodarbinātību projektos iegūto zināšanu un pieredzes rezultātā, kā arī sekmēt jaunu un inovatīvu sadarbības ideju īstenošanu un viedo kopienu attīstību. Noteikumu projekts ir nepieciešams papildus spēkā esošajiem MK noteikumiem Nr. 509 par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju 2023.–2027. gadam sagatavošanai un īstenošanai.
 
Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība ir veids, kā paplašināt vietējo perspektīvu un attiecīgajā teritorijā ieviest jaunas zināšanas aktuālu jautājumu risināšanā, attīstīt jaunas un inovatīvas sadarbības idejas, starpvalstu līmenī nodot savas darbības pieredzi, zināšanas citiem un iegūt līdzīgu problēmu risinājumu pieredzi citviet, kā arī apvienot dažādas pieredzes kopīgu jautājumu risinājumu meklēšanā. Tas arī stiprina saikni starp projektā iesaistītām vietējām rīcības grupām, kā arī iesaistītiem mērķgrupas pārstāvjiem – uzņēmējiem, NVO u.c, kas potenciāli var kļūt par jauniem darījumu partneriem, piemēram, arī attīstot teritoriālos zīmolus, klasterus. Sadarbības projekts sekmē vietējās attīstības stratēģiju mērķu sasniegšanu.
 
Pasākumu mērķis ir atbalstīt kopīgu sadarbību nacionālā un starptautiskā mērogā, lai sekmētu inovatīvu vai vietējās attīstības sekmējošu sadarbības ideju īstenošanu vietējās attīstības potenciāla un resursu ilgtspējīgai izmantošanai.
 
Atbalsta pretendents starpvalstu sadarbības projekta īstenošanai ir VRG, kurai ir piešķirts atbalsts vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai noteiktā teritorijā. VRG īsteno starpvalstu sadarbības projektu kopā ar sadarbības partneri -  juridisku personu vai publisko un privāto partneru grupu, kas īsteno vietējās attīstības stratēģiju Eiropas Savienības dalībvalstī vai ārpus Eiropas Savienības. Ja sadarbības partneris ir juridiska persona, tad starpvalstu sadarbības projektā plānotajām darbībām jādod ieguldījumu ar sadarbības partneri saistītās publisko un privāto partneru grupas īstenotās vietējās attīstības stratēģijas mērķu sasniegšanā.
 
Noteikumu projekts nosaka, ka starpvalstu sadarbības projekts tiek īstenots gan VRG, gan sadarbības partnera darbības teritorijā, un tas ir atbilstošs VRG sagatavotajai vietējās attīstības stratēģijai, kā arī tā īstenošanas rezultātā tiek sekmēta vismaz viena stratēģijā noteiktā mērķa sasniegšana un radīts labums VRG un sadarbības partnera darbības teritorijas iedzīvotājiem.

Atbalstu starpteritoriālai sadarbībai ir tiesīga saņemt vietējā rīcības grupa kopīgas darbības īstenošanai ar citu vietējo rīcības grupu Latvijas teritorijā vai attiecībā uz KLP SP pasākumu arī ar vismaz diviem sadarbības dalībniekiem (juridiskām personām vai nereģistrētām iedzīvotāju grupām) viedo ciemu darbības veicināšanai savā darbības teritorijā. Starpteritoriālās sadarbības projekts tiek īstenots sadarbībā iesaistīto VRG un sadarbības dalībnieku darbības teritorijās un ir atbilstošs to sagatavotajām vietējās attīstības stratēģijām, kā arī tā īstenošanas rezultātā tiek sekmēta vismaz viena stratēģijā noteiktā mērķa sasniegšana un radīts labums VRG darbības teritoriju iedzīvotājiem.

Starpvalstu un starpteritoriālo sadarbību projekti ir sabiedriskā labuma projekti, kuru mērķim nav komerciāla rakstura un tie atbilst kritērijam "darbības tiek īstenotas kopīgās interesēs", šie projekti tiek atlasīti, pamatojoties uz daudzgadu vietējās attīstības stratēģiju, kuru izstrādā un īsteno vietējā rīcības grupa. Starpvalstu sadarbības projektu nevar īstenot viena komersanta interesēs.

Starpvalstu un starpteritoriālās sadarbības projektu kādu no kopīgajām darbībām var īstenot ārpus sadarbībā iesaistīto VRG darbības teritorijas, attiecībā uz programmas zivsaimniecības attīstībai pasākumu – izņemot Rīgas valstspilsētu, ja darbība attiecīgajā teritorijā ir pamatota sadarbības projektā un rada labumu sadarbībā iesaistītiem tiešiem labuma guvējiem, piemēram, apmeklēt kādu no zinātniskajām institūcijām, kas atrodas valstspilsētās. Viedo ciemu darbības veicināšanas projektiem, kurus VRG ar vismaz diviem sadarbības dalībniekiem īsteno savā darbības teritorijā, kāda no darbībām var tik īstenota arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, piemēram, lai sadarbībā iesaistītie viedie ciemi pārņemtu citu valstu viedo ciemu labo praksi. Ņemot vērā, ka programmas zivsaimniecības attīstībai ietvaros ir noteikts, ka EJZAF 3. prioritāte "Sekmēt ilgtspējīgu zilo ekonomiku piekrastes, salu un iekšzemes teritorijās un veicināt zvejniecības un akvakultūras kopienu attīstību" tiek īstenota Latvijas piekrastes teritorijā, kas ir pagasti, novadu pilsētas un valstspilsētas, kas robežojas ar Baltijas jūru vai Rīgas līci, izņemot Rīgas valstspilsētu, kurās izvietojušies vairāk kā 58% zivsaimniecībā nodarbināto, starpvalstu un starpteritoriālās sadarbības projekti nevar tikt īstenoti Rīgas valstspilsētā.

VRG ar sadarbības partneri ir noslēgts sadarbības līgums pirms starpvalstu vai starpteritoriālās sadarbības projekta īstenošanas un tajā ietver projekta nosaukumu un aprakstu, sadarbības partneru kontaktinformāciju, projekta koordinatoru, tiešos labuma guvējus un sasniedzamos rezultātus, u.c. informāciju atbilstoši noteikumu projektam.

VRG var saņemt atbalstu starpvalstu un starpteritoriālās sadarbības projekta tehniskai sagatavošanai, ja tā spēj pierādīt, ka tā plāno īstenot konkrētu sadarbības projektu. Projekta tehniskās sagatavošanas atbalstu nepiešķir viedo ciemu darbības veicināšanas projektiem, ja VRG tos īsteno tikai savā darbības teritorijā.
 
Maksimālais atbalsta apmērs starpvalstu vai starpteritoriālās sadarbības projekta īstenošanai, ietverot atbalstu projekta tehniskai sagatavošanai, nepārsniedz 100 000 euro. Atbalsta intensitāte ir 100 procenti no kopējās attiecināmo izmaksu summas. Sadarbības līgumā un sadarbības projektā kādai no darbībām var noteikt arī privātā finansējuma ieguldījumu, līdz ar to konkrētai darbībai paredzot zemāku atbalsta intensitāti.
 
Atbalsts viedo ciemu darbības veicināšanas starpteritoriālās sadarbības projekta īstenošanai nepārsniedz 45 000 euro un atbalsta intensitāte ir 100 procenti no kopējās attiecināmo izmaksu summas. Sadarbības līgumā un sadarbības projektā kādai no darbībām var noteikt arī privātā finansējuma ieguldījumu, līdz ar to konkrētai darbībai paredzot zemāku atbalsta intensitāti.
 
Atbalsts starpteritoriālās sadarbības projekta tehniskai sagatavošanai nepārsniedz 500 euro, bet starpvalstu sadarbības projektam - 4000 euro.

VRG pirms iesnieguma sadarbības projekta tehniskai sagatavošanai vai sadarbības projekta iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā veic sabiedrisko apspriešanu, informāciju publicējot savā tīmekļvietnē. Saņemtos iebildumus un priekšlikumus izskata lēmējinstitūcijā, pieņemot lēmumu par sadarbības projekta idejas (tehniskā sagatavošanas atbalsta gadījumā) vai sadarbības projekta apstiprināšanu.

Pasākums tiks ieviests  ar vienkāršoto izmaksu, t. i. - fiksētas summas maksājums ar budžeta projekta aprēķina metodi,  atbilstoši regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un 2. punkta "b" apakšpunktā un regulas 2021/1060 53. panta 1. punkta "c" un 3. punkta "b" apakšpunktā noteiktajam un saskaņā ar Zemkopības ministrijas sagatavotu metodiku fiksētās summas maksājuma piemērošanai.

Vietējā rīcības grupa pirmo maksājuma pieprasījumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz pirmajā projekta īstenošanas gadā pēc Lauku atbalsta dienesta lēmuma pieņemšanas par sadarbības projekta iesnieguma apstiprināšanu. Priekšfinansējumu  piešķir ne vairāk kā 50 procentu apmērā no sadarbības projekta attiecināmajām izmaksām.

Projektu var īstenot pa posmiem, nosakot katrai darbībai vai vairāku darbību kopumam sasniedzamos rezultātus. Lai saņemtu maksājumu par projekta posma īstenošanu, VRG sagatavo maksājuma pieprasījumu un rezultātus pamatojošus dokumentus, un iesniedz tos Lauku atbalsta dienestā, bet ne vairāk kā piecas reizes sadarbības projekta īstenošanas laikā.

Netiešās attiecināmās izmaksas, kas paredzētas projekta vadības administratīvajām izmaksām projekta mērķa sasniegšanai, ir septiņi procenti no tiešajām attiecināmajām izmaksām.
 
Projekta netiešās izmaksas ir projekta attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai. Tās ietver tehnisko nodrošinājumu projekta koordinēšanai un īstenošanas uzraudzībai, piemēram, transporta izdevumus, telpu nomu un telpu apsaimniekošanu (arī koplietošanas telpu un koplietošanas resursu izmantošanas izmaksu proporcionālu segšanu), sakaru pakalpojumus, kancelejas preču un biroja piederumu iegādes izmaksas, biroja aprīkojuma īres vai iegādes izmaksas, grāmatvedības izmaksas, kā arī juridisko pakalpojumu izmaksas.

Sadarbībā iesaistītās VRG nav tiesīgas saņemt atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām saskaņā ar normatīviem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai un sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas 2023.–2027. gadam iedzīvināšanas pārvaldībai, uzraudzībai un novērtēšanai vai citos no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem finansēto programmu pasākumos. Tās nodrošina skaidru izmaksu un darbību nošķiršanu.