23-TA-3064: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 14.pants.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamo īpašumu atsavināšanu
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamo īpašumu atsavināšanu
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu Rītupes ielā 14a, Rīgā, un nekustamā īpašuma Jūrkalnes ielā 72, Rīgā, valstij piederošās ¾ domājamās daļas, kuras nav nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Izstrādātais projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē vienu nekustamo īpašumu un viena nekustamā īpašuma valstij piederošās ¾ domājamās daļas, kas ierakstītas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā:
1. Nekustamā īpašuma raksturojums
Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 072 2127) - zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 072 2127) 0,0895 ha platībā – Rītupes ielā 14a, Rīgā, ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000230952 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums 2023.gada 11.jūnijs.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3.apakšpunktu un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2019.gada 6.decembra lēmumu Nr. 6-12/146699, ar 2023.gada 17.aprīļa valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas) Nr. 2454R/23 nekustamais īpašums pārņemts no Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības lietošanas mērķis: 0701 – vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve un tās kadastrālā vērtība uz 2023.gada 1.janvāri noteikta 31835 euro. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Pārējās zemes platība 0,0895 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem un Zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000230952 ierakstiem - zemes vienībai nav noteikti apgrūtinājumi.
Zemes vienība ir neapbūvēta.
Zemes vienība nav iznomāta.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2023.gada 23.maija vēstulē Nr. DA-23-13055-nd informē, ka:
1) saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
2) atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (turpmāk – RTP), apstiprināts ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” (turpmāk – TIAN) Funkcionālā zonējuma kartei zemes vienība atrodas daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzD1), kur teritorijas galvenais izmantošanas veids ir daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
3) zemes vienībai ir nodrošināta piekļuve TIAN 23. punkta izpratnē, tā robežojas ar Rītupes ielu (E kategorija).
Ņemot vērā zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 072 2127) Rītupes ielā 14a, Rīgā, atrašanās vietu un atļauto izmantošanu, tā nav piemērota un nepieciešama valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, līdz ar to tās virzīšana atsavināšanai ir uzskatāma par lietderīgāko nekustamā īpašuma izmantošanas veidu.
2. Nekustamā īpašuma raksturojums
3/4 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 099 2379) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 2379) 0,1792 ha platībā – Jūrkalnes ielā 72, Rīgā, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus.
Nekustamais īpašums Jūrkalnes ielā 72, Rīgā, ir valsts un privātpersonas kopīpašums.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Jūrkalnes ielā 72, Rīgā, nostiprinātas Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000621154 Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, ¾ domājamo daļu apmērā, lēmuma datums 2022.gada 23.novembris. Uz ¼ domājamo daļu no nekustamā īpašuma Jūrkalnes ielā 72, Rīgā, īpašuma tiesības nostiprinātas juridiskai personai, lēmuma datums 2022.gada 24.janvāris.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienības lietošanas mērķis: 1000 – Neapgūta ražošanas objektu apbūves zeme un tās kadastrālā vērtība uz 2023.gada 1.janvāri ir noteikta 17848 euro, tai skaitā ¾ domājamo daļu kadastrālā vērtība ir 13386 euro. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: zeme zem ēkām, platība 0,1792 ha.
Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamam īpašumam Jūrkalnes ielā 72, Rīgā, nav noteikti apgrūtinājumi, nekustamais īpašums ir neapbūvēta zemes vienība. Apsekojot nekustamo īpašumu Jūrkalnes ielā 72, Rīgā, dabā, tika konstatēts, ka zemesgabals ir nekopts, aizaudzis, nožogots ar sētu, uz tā atrodas sliktā stāvoklī esošas plēves siltumnīcas bez pamatiem. Atbilstoši NĪVKIS datiem, tām nav piešķirti kadastra apzīmējumi, jo saskaņā ar Kadastra likuma 16.panta 2.punkta nosacījumiem tās nav uzskatāmas par nekustamā īpašuma objektiem. Līdz ar to minētās būves nav reģistrējamas arī NĪVKIS un zemesgrāmatā.
Nekustamā īpašuma Jūrkalnes ielā 72, Rīgā, valstij piederošās ¾ domājamās daļas nav iznomātas.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ar 2023.gada 22.maija vēstuli Nr. DA-23-13011-nd informē, ka:
saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 2379) neatrodas degradētā teritorijā;
atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”, īstenojams no 16.02.2023.) Funkcionālā zonējuma kartei zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 2379) atrodas jaukta centra apbūves teritorijā (JC1), kur atļautā izmantošana noteikta atbilstoši RTP teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 4.5.1. apakšnodaļas prasībām ar atļauto stāvu skaitu – 3 stāvi;
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 2379) nav uzskatāma par starpgabalu atbilstoši publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1. panta 11. punktā noteiktajam, tā piegul ielu sarkanajām līnijām, un no teritorijas plānojuma viedokļa tai ir nodrošināta piekļuve.
Lai nākamo valsts domājamo daļu no nekustamā īpašuma ieguvēju nodrošinātu ar pilnu informāciju par atsavināmo objektu, atsavināšanas nolikumā tiks iekļauta informācija par nekustamā īpašuma faktisko stāvokli.
Pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošo kopīpašuma daļu no nekustamā īpašuma Jūrkalnes ielā 72, Rīgā, ir zemes vienības kopīpašniekam. Vienlaikus ar sludinājumu par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli, kopīpašniekam tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, uzaicinot mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu.
Ja norādītajā termiņā no minētās personām tiks saņemts pieteikums, izsole netiks rīkota un ar šo personu tiks slēgts pirkuma līgums par nosacīto cenu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtajā daļā noteiktajam, ja mēneša laikā šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas neiesniedz pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniedz atteikumu, tiek rīkota izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Ņemot vērā, ka 3/4 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 099 2379) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 2379) nav piemērotas un nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, to virzīšana atsavināšanai ir uzskatāma par lietderīgāko būves izmantošanas veidu.
1. Nekustamā īpašuma raksturojums
Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 072 2127) - zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 072 2127) 0,0895 ha platībā – Rītupes ielā 14a, Rīgā, ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000230952 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums 2023.gada 11.jūnijs.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3.apakšpunktu un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2019.gada 6.decembra lēmumu Nr. 6-12/146699, ar 2023.gada 17.aprīļa valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas) Nr. 2454R/23 nekustamais īpašums pārņemts no Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības lietošanas mērķis: 0701 – vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve un tās kadastrālā vērtība uz 2023.gada 1.janvāri noteikta 31835 euro. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Pārējās zemes platība 0,0895 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem un Zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000230952 ierakstiem - zemes vienībai nav noteikti apgrūtinājumi.
Zemes vienība ir neapbūvēta.
Zemes vienība nav iznomāta.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2023.gada 23.maija vēstulē Nr. DA-23-13055-nd informē, ka:
1) saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
2) atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (turpmāk – RTP), apstiprināts ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” (turpmāk – TIAN) Funkcionālā zonējuma kartei zemes vienība atrodas daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzD1), kur teritorijas galvenais izmantošanas veids ir daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
3) zemes vienībai ir nodrošināta piekļuve TIAN 23. punkta izpratnē, tā robežojas ar Rītupes ielu (E kategorija).
Ņemot vērā zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 072 2127) Rītupes ielā 14a, Rīgā, atrašanās vietu un atļauto izmantošanu, tā nav piemērota un nepieciešama valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, līdz ar to tās virzīšana atsavināšanai ir uzskatāma par lietderīgāko nekustamā īpašuma izmantošanas veidu.
2. Nekustamā īpašuma raksturojums
3/4 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 099 2379) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 2379) 0,1792 ha platībā – Jūrkalnes ielā 72, Rīgā, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus.
Nekustamais īpašums Jūrkalnes ielā 72, Rīgā, ir valsts un privātpersonas kopīpašums.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Jūrkalnes ielā 72, Rīgā, nostiprinātas Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000621154 Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, ¾ domājamo daļu apmērā, lēmuma datums 2022.gada 23.novembris. Uz ¼ domājamo daļu no nekustamā īpašuma Jūrkalnes ielā 72, Rīgā, īpašuma tiesības nostiprinātas juridiskai personai, lēmuma datums 2022.gada 24.janvāris.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienības lietošanas mērķis: 1000 – Neapgūta ražošanas objektu apbūves zeme un tās kadastrālā vērtība uz 2023.gada 1.janvāri ir noteikta 17848 euro, tai skaitā ¾ domājamo daļu kadastrālā vērtība ir 13386 euro. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: zeme zem ēkām, platība 0,1792 ha.
Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamam īpašumam Jūrkalnes ielā 72, Rīgā, nav noteikti apgrūtinājumi, nekustamais īpašums ir neapbūvēta zemes vienība. Apsekojot nekustamo īpašumu Jūrkalnes ielā 72, Rīgā, dabā, tika konstatēts, ka zemesgabals ir nekopts, aizaudzis, nožogots ar sētu, uz tā atrodas sliktā stāvoklī esošas plēves siltumnīcas bez pamatiem. Atbilstoši NĪVKIS datiem, tām nav piešķirti kadastra apzīmējumi, jo saskaņā ar Kadastra likuma 16.panta 2.punkta nosacījumiem tās nav uzskatāmas par nekustamā īpašuma objektiem. Līdz ar to minētās būves nav reģistrējamas arī NĪVKIS un zemesgrāmatā.
Nekustamā īpašuma Jūrkalnes ielā 72, Rīgā, valstij piederošās ¾ domājamās daļas nav iznomātas.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ar 2023.gada 22.maija vēstuli Nr. DA-23-13011-nd informē, ka:
saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 2379) neatrodas degradētā teritorijā;
atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”, īstenojams no 16.02.2023.) Funkcionālā zonējuma kartei zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 2379) atrodas jaukta centra apbūves teritorijā (JC1), kur atļautā izmantošana noteikta atbilstoši RTP teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 4.5.1. apakšnodaļas prasībām ar atļauto stāvu skaitu – 3 stāvi;
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 2379) nav uzskatāma par starpgabalu atbilstoši publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1. panta 11. punktā noteiktajam, tā piegul ielu sarkanajām līnijām, un no teritorijas plānojuma viedokļa tai ir nodrošināta piekļuve.
Lai nākamo valsts domājamo daļu no nekustamā īpašuma ieguvēju nodrošinātu ar pilnu informāciju par atsavināmo objektu, atsavināšanas nolikumā tiks iekļauta informācija par nekustamā īpašuma faktisko stāvokli.
Pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošo kopīpašuma daļu no nekustamā īpašuma Jūrkalnes ielā 72, Rīgā, ir zemes vienības kopīpašniekam. Vienlaikus ar sludinājumu par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli, kopīpašniekam tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, uzaicinot mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu.
Ja norādītajā termiņā no minētās personām tiks saņemts pieteikums, izsole netiks rīkota un ar šo personu tiks slēgts pirkuma līgums par nosacīto cenu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtajā daļā noteiktajam, ja mēneša laikā šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas neiesniedz pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniedz atteikumu, tiek rīkota izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Ņemot vērā, ka 3/4 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 099 2379) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 2379) nav piemērotas un nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, to virzīšana atsavināšanai ir uzskatāma par lietderīgāko būves izmantošanas veidu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt nekustamo īpašumu atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamos īpašumus 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgus pieņemšanas un nodošanas aktus. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamo īpašumu pircējiem noteikts, izvērtējot nekustamo īpašumu pircēju pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt nekustamo īpašumu atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamos īpašumus 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgus pieņemšanas un nodošanas aktus. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamo īpašumu pircējiem noteikts, izvērtējot nekustamo īpašumu pircēju pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamos īpašumus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamos īpašumus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašumu pārdošanas vērtību, jo nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi