Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā grozījumus Darbinieku aizsardzības likumā un Maksātnespējas likumā ir nepieciešams pārskatīt un precizēt Ministru kabineta regulējumu saistībā ar tā piemērošanā konstatētajām problēmām, pilnveidot regulējumu saistībā ar Sistēmas darbību, veikt tehniskus un redakcionālus precizējumus.

1. Ministru kabineta noteikumu Nr. 995 salāgošana ar grozījumiem Darbinieku aizsardzības likumā un Maksātnespējas likumā un piemērošanā konstatētās nepilnības un problēmas.

1.1. Šobrīd ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 995 apstiprināti trīs pieteikumu veidlapu paraugi (Ministru kabineta noteikumu Nr. 995 1. pielikums, 2. pielikums un 3. pielikums), kas noteic ne vien veidlapu saturu, bet arī dizainu. Ar 2019. gada 14. novembra Juridisko dienestu vadītāju sanāksmes (prot. Nr. 3 2. §) "Par veidlapām normatīvajos aktos" lēmumu, ņemot vērā strauju elektronisko dokumentu attīstību, kā arī nepieciešamību mazināt normatīvismu, aicināts izvērtēt iespēju normatīvajos aktos noteikt tikai veidlapā iekļaujamās informācijas saturu un apjomu, savukārt dizainu un formu kā ilustratīvu materiālu publicēt institūciju tīmekļa vietnē.
Nosakot veidlapā iekļaujamās informācijas saturu un apjomu, iespējams elastīgāk to izmantot mainīgos apstākļos. Piemēram, gadījumā, ja nepieciešams pilnveidot veidlapas dizainu vai mainīt formu, pielāgojot to Sistēmai, rastos grūtības nodrošināt veidlapas saskaņotību ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 995, jo jāgroza būtu arī attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikumu projektā paredzēts atteikties no veidlapu formas un noteikts, kādas ziņas informācijā par darbinieka prasījumiem norāda darbinieks un administrators, kādas ziņas norāda administrators iesniegumā administratora atlīdzības segšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem (turpmāk – fonds). Vienlaikus uzsverams, ka iesniegtajai informācijai ir jāatbilst arī normatīvo aktu prasībām attiecībā uz dokumentu juridisko spēku un formu. Norādāmo ziņu apkopošana vienuviet savukārt iespējama, nodrošinot veidlapu pieejamību gan elektroniskajā vidē, gan izdrukājot papīra formātā. Līdz ar to iesniedzamo veidlapu paraugi tiks publicēti Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļa vietnē un integrēti Sistēmas elektroniskajā pakalpojumā.
Tāpat bieži darbiniekiem problēmas sagādāja sarežģītā darbinieka veidlapas aizpildīšana saskaņā ar spēkā esošo regulējumu (Ministru kabineta noteikumu Nr. 995 1. pielikums), jo darbiniekam savā prasījumā jānorāda arī tāda informācija, kuru viņš var nezināt. Tāpat atsevišķās veidlapas ailēs pieprasīts sniegt informāciju, kas vairs nav aktuāla un turpmāko darbību veikšanai nav nepieciešama. Līdz ar to nepieciešams vienkāršot informācijas sniegšanu darbiniekiem.
Lietderības apsvērumu dēļ noteikumu projektā paredzēts no 2023. gada 15. septembra atteikties no veidlapu formas un samazināt darbiniekiem sniedzamās informācijas apjomu, tādējādi samazinot darbiniekiem administratīvo slogu un padarot nepieciešamās informācijas sniegšanu saprotamāku un ērtāku.
Grozījumi Maksātnespējas likumā paredz, ka darbinieks aizpildīs tikai vienu dokumentu – kreditoru prasījumu (Maksātnespējas likuma 73. panta ceturtā daļa), kurā papildus norādīs ziņas, kuras ir būtiskas darbinieka prasījumu segšanai no fonda. Proti, Maksātnespējas likums ir papildināts ar 73. panta 4.¹daļu, kas noteic, ka maksātnespējīgā darba devēja darbinieks papildus 73. panta ceturtajā daļā noteiktajam norāda normatīvajos aktos par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā noteiktās ziņas. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 85. punktu grozījums šā likuma 73. pantā par tā papildināšanu ar 4.¹daļu stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā.

1.2. Atbilstoši Darbinieku aizsardzības likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktam un 3. punktam no fonda līdzekļiem apmierina darbinieku prasījumus saistībā ar darba samaksu un atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās.
Apmierinot darbinieku prasījumus no fonda, Darbinieku aizsardzības likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktā atlīdzība par cita veida apmaksātu prombūtni visbiežāk ietver atlīdzību saistībā ar dīkstāvi, piešķirto atvaļinājumu vai periodu, kurā darbiniekam ir bijusi darbnespējas lapa A. Šāda cita veida apmaksātas prombūtnes interpretācija izriet no darba tiesisko attiecību regulējuma kopumā (dīkstāve minēta Darba likuma 74. panta otrajā daļā, atvaļinājums regulēts Darba likuma 35. nodaļā, savukārt darba devēja pienākumu izmaksāt slimības naudu nosaka likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 36. pants).
Bez šiem visbiežāk sastopamajiem cita veida apmaksātas prombūtnes gadījumiem, no fonda naudas līdzekļi izmaksājami arī Darba likuma 74. pantā noteiktajos gadījumos.
Skaidrojams, ka lēmumā par darbinieka prasījumu apmierināšanu attiecīgajā mēnesī darba samaksas un cita veida apmaksātas prombūtnes periodi dienās atsevišķi izdalīti netiktu. Šādu izmaiņu veikšanu pieļauj arī pašreiz spēkā esošais identiskais normatīvais regulējums attiecībā uz periodu, kādā ir iespējams segt minētos darbinieku prasījumus no fonda līdzekļiem.
Minētās izmaiņas daudzos gadījumos vienkāršotu iesniegumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu izskatīšanu, jo Maksātnespējas kontroles dienestam nebūtu jāpieprasa maksātnespējīgā darba devēja administratoram papildu informācija un dokumenti, lai izdalītu darba samaksas un atlīdzības par cita veida apmaksātu prombūtni periodus darbinieka pēdējos trijos darba tiesisko attiecību mēnešos pirms darba devēja maksātnespējas procesa pasludināšanas.

1.3. Praksē ir konstatēti gadījumi, ka administratori atzītu un kreditoru prasījumu reģistrā iekļautu darbinieku prasījumu iesniegšanu Maksātnespējas kontroles dienestā novilcina pat par vairākiem gadiem, jo normatīvajos aktos darbinieku prasījumu iesniegšanas termiņš nav noteikts.
Ņemot vērā, ka praksē jāsaskaras ar gadījumiem, kad administrators bez attaisnojoša iemesla ilgstoši neiesniedz Maksātnespējas kontroles dienestā darbinieku prasījumus, tādējādi kavējot darbinieka tiesības saņemt pienākošos prasījumu apmierināšanu, ar grozījumiem Darbinieku aizsardzības likumā papildināta likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" (turpmāk – Darbinieku aizsardzības likums) 10. panta pirmā daļa, norādot, ka administratoram savlaicīgi ir jāiesniedz iesniegums par darbinieku prasījumu apmierināšanu Maksātnespējas kontroles dienestā, tādējādi uzlabojot darbinieku tiesības uz prasījumu apmierināšanu. Savlaicīga darbinieka prasījumu iesniegšana ir tāda rīcība, kas notikusi bez neattaisnotas vilcināšanās, katrā konkrētā gadījumā ievērojot konkrētā maksātnespējas procesa apjomu un sarežģītību (piemēram, administratoram apstrādājamo darbinieku prasījumu skaitu).
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 176. pantu darbiniekam ir tiesības iesniegt Maksātnespējas kontroles dienestam sūdzību par administratora rīcību konkrētā maksātnespējas procesā, līdz ar to, saņemot darbinieku sūdzību, Maksātnespējas kontroles dienests vērtēs administratora rīcību.

1.4. Tāpat šobrīd praksē neskaidrības rada gadījumi, ja darbinieku prasījums ir iesniegts neizmantojot Sistēmas elektronisko pakalpojumu, līdz ar to noteikumu projektā noteikts, ka gadījumā, ja darbinieks 2.¹ apakšpunktā minēto informāciju par darbinieka prasījumiem administratoram iesniedzis neizmantojot Sistēmas elektronisko pakalpojumu, tad administrators to pievieno iesniegumam. Proti, administrators Sistēmā neaizpilda darbinieka sniegtās ziņas un aizpilda tikai obligāti aizpildāmos laukus - darbinieka vārds, uzvārds, personas kods, adrese, bankas nosaukums, norēķinu konta numurs.

1.5. Praksē ir konstatēts, ka iesniegumos par darbinieku prasījumu apmierināšanu tiek izteikti lūgumi apmierināt tādus darbinieku prasījumus par atlaišanas pabalstiem, kas neizriet no Darba likuma 112. panta, bet gan, piemēram, no darbinieka un darba devēja savstarpējās vienošanās.
Ievērojot minēto, Darbinieku aizsardzības likums papildināts ar regulējumu par to, ka no fonda apmierināmi prasījumi par Darba likuma 112. pantā norādītajiem atlaišanas pabalstiem, un attiecīgi grozījumi veikti arī noteikumu projektā.

1.6. Kopš 2008. gada administratoriem par darbinieku prasījumu iesniegšanu tiek maksāta atlīdzība 6,40 euro par katru darbinieku, kura prasījumi ir segti no fonda līdzekļiem.[1] Minētais regulējums tika akceptēts ar Ministru kabineta 2007. gada 20. augusta rīkojumu Nr. 524 "Par Koncepciju par maksātnespējas procesa administratoru atlīdzību" (spēkā no 20.08.2007.-08.11.2011.). Koncepcijā noteiktā likme par vienu darbinieka prasījumu iesniegšanu tika noteikta saskaņā ar SIA "Fontes R&I" 2004. gadā veikto atalgojumu pētījumu, kur algu grāmatvedis privātajā sektorā vidēji saņem 800 latu mēnesī, jeb vienas stundas likme ir 4,5 lati (6,40 euro pēc oficiālā maiņas kursa). Kopš 2008. gada ir mainījušies politikas plānošanas dokumenti un jomu regulējošie normatīvie akti, kā arī mainījusies vidējā alga valstī, bet nav pārskatīta pēc 2004. gadā veiktā atalgojuma pētījuma noteiktā vienreizējā atlīdzības likme par viena darbinieka prasījumu iesniegšanu administratoram.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē pieejamo informāciju par profesiju faktisko atalgojumu pēdējo divpadsmit mēnešu laikā algu grāmatveža (Profesiju klasifikatora kods 431301 Algu GRĀMATVEDIS) vidējā stundas tarifa likme ir 9,75 euro (2021. gada marts-2022. gada februāris)[2], kas varētu būt pamatota likme, ar ko aizvietot līdzšinējo likmi 6,40 euro. Minētais likmes pieaugums sastāda 52,2 %, bet, ņemot vērā, ka iepriekšējā likme tika noteikta, pamatojoties uz 18 gadus seniem atalgojuma rādītājiem, vienreizējās atlīdzības maksājuma pieaugums par 3,35 euro ir samērīgs. Vienlaikus, ņemot vērā, ka grozījumi Darbinieku aizsardzības likuma 8. un 10. pantā, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī un paredz administratora pienākumu maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumus Maksātnespējas kontroles dienestam iesniegt, izmantojot Sistēmu (šobrīd 80-90 % gadījumu darbinieku prasījumu administratoram tiek iesniegti papīrā), palielinās administratoriem darba apjomu un prasīs lielāku laika patēriņu, atlīdzībai par katru darbinieku, kura prasījumi saskaņā ar Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumu ir apmierināti no fonda, nosakāma divu stundu vidējā stundas tarifa likme. Līdz ar to noteikumu projektā paredzēts, ka administrators ir tiesīgs saņemt atlīdzību 19,50 euro apmērā par katru darbinieku, kura prasījumi saskaņā ar Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumu ir apmierināti no fonda.
Papildus finanšu līdzekļi šim mērķim nav nepieciešami, jo šobrīd saskaņā ar regulējumu tā tiek segta no fonda līdzekļiem un sastāda ļoti nelielu daļu no kopējām fonda izmaksām.

1.7. Darbinieku aizsardzības likums nenoteica termiņu, kādā Maksātnespējas kontroles dienestam ir jāpieņem lēmums par darbinieka prasījumu apmierināšanu. Termiņa neesamība Darbinieku aizsardzības likumā skatāma kopsakarā ar Ministru kabineta noteikumos Nr. 995 noteikto attiecībā uz lēmuma par darbinieka prasījumu apmierināšanu pieņemšanu. Proti, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 995 Maksātnespējas kontroles dienests mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas lemj par darbinieku prasījumu apmierināšanu vai par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus.
Praksē radās sarežģījumi, jo Darbinieku aizsardzības likumā šāds nosacījums nebija minēts, bet bez visiem nepieciešamajiem dokumentiem Maksātnespējas kontroles dienestam nav tiesiska pamata pieņemt lēmumu. Vienlaikus jāņem vērā Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajā daļā noteiktais, proti, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš.
Līdz ar to, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz darbinieka prasījumiem, kā arī, lai salāgotu Darbinieku aizsardzības likumu atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam termiņam lēmuma pieņemšanai, ar grozījumiem Darbinieku aizsardzības likumā tika noteikts termiņš, kādā Maksātnespējas kontroles dienestam jāizskata iesniegums par darbinieka prasījumiem, līdz ar to Ministru kabineta noteikumos Nr. 995 vairs nav nepieciešams noteikt iesnieguma izskatīšanas termiņu.

2. Nepieciešamie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 995 saistībā ar Sistēmas darbību.  
Ar 2016. gada 22. decembra likumu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" tika noteikts, ka Sistēmā iekļauj tostarp ziņas par darbinieku prasījumiem maksātnespējas procesā.

Ar grozījumiem Darbinieku aizsardzības likumā ir paredzēts administratora pienākums maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumus Maksātnespējas kontroles dienestam iesniegt, izmantojot Sistēmu, bet Maksātnespējas kontroles dienests tos izskatīs Sistēmā, izņemot kredītiestāžu maksātnespējas procesu. Minētās prasības piemērojamas fiziskās personas maksātnespējas procesos un juridiskās personas maksātnespējas procesos, kas uzsākti ar 2024. gada 1. janvāri Līdz ar to atbilstoši precizēts noteikumu projekts.

3. Redakcionāli un precizējoši grozījumi noteikumu projektā.

3.1. Noteikumu projekta tekstā vārds "likvidators" aizstāts ar vārdu "administrators", ievērojot pārrobežu maksātnespējas procesu jomā lietoto terminoloģiju.

3.2. Latvijas Republikas Saeima 2018. gada 31. maijā pieņēma likumu "Grozījumi Maksātnespējas likumā", kas stājās spēkā 2018. gada 1. jūlijā. Ar minēto likumu citastarp ir noteikts, ka iestādes nosaukums ir Maksātnespējas kontroles dienests, jo iestādes nosaukumam nepārprotami jāatspoguļo iestādes veicamo funkciju un uzdevumu būtība un jānodrošina iestādes atpazīstamība.
Līdz ar to noteikumu projekta tekstā vārdi valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" un "Maksātnespējas administrācija" (attiecīgā locījumā) aizstājami ar vārdiem "Maksātnespējas kontroles dienests" (attiecīgā locījumā).

3.3. Maksātnespējas kontroles dienests veic Darbinieku aizsardzības likumā noteiktās funkcijas, tostarp, pieņem un izskata maksātnespējīgo darba devēju administratoru iesniegumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumos.
Ievērojot, ka noteikumu projektā ir atsauce uz Padomes 2000. gada 29. maija regulu (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām, kas bija spēkā līdz 2015. gada 24. jūnijam, nepieciešams izstrādāt tehniskus grozījumus, lai nodrošinātu, ka likumprojektā ir atsauce uz šobrīd spēkā esošo Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regulu (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām.

3.4. Ja darbinieks nav pieteicis administratoram kreditora prasījumu par atlaišanas pabalstu, tas nav aprēķināts un atzīts, Maksātnespējas kontroles dienestam nav nepieciešams iesniegt dokumentus, kas apliecina, ka starp darbinieku un maksātnespējīgo darba devēju ir bijušas vai turpinās darba tiesiskās attiecības, kas uzsāktas pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās, jo informācija par darba tiesisko attiecību beigu datumu ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta datu noliktavas sistēmas datu bāzē.
Līdz ar to dokumentus, kas apliecina, ka starp darbinieku un maksātnespējīgo darba devēju ir bijušas vai turpinās darba tiesiskās attiecības, kas uzsāktas pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās, ir nepieciešams iesniegt tikai tajos gadījumos, ja ir atzīts prasījums saistībā ar atlaišanas pabalstu.


[1]Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr. 995 "Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība" 15. punkts Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/242122-maksatnespejigo-darba-deveju-darbinieku-prasijumu-apmierinasanas-un-administratora-atlidzibas-izmaksas-kartiba 

[2] https://www.vid.gov.lv/lv/informacija-par-darba-vietam-2022gada-atbilstosi-profesiju-klasifikatoram