Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši spēkā esošā Likuma, kura mērķis ir veicināt biedrību un nodibinājumu, kā arī RO sabiedriskā labuma darbību, 3. pantam SLO ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kā arī RO, kuras veic sabiedriskā labuma darbību, ja šīm biedrībām, nodibinājumiem un RO piešķirts SLO statuss un, ja tās izlieto savus ienākumus darbībām, kurām nav komerciāla rakstura un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu, ievērojot Likuma 11. un 12. pantā noteiktos ierobežojumus. SLO darbība veicama VID lēmumā par SLO statusa piešķiršanu noteiktajās jomās. Bieži vien SLO status tiek piešķirts organizācijām, kurām nav pieredzes un tā ir tikko dibināta. Piešķirot SLO statusu šādai organizācijai, tai tiek dots zināms “uzticības kredīts”, paļaujoties uz tās statūtos norādītajiem mērķiem un to, ka tā veiks plānoto darbību, kas norādīta darbības plāna veidlapā.

Saskaņā ar Likuma 8. panta pirmās daļas 3. un 4. punktu VID lēmumu par atteikumu piešķirt SLO statusu pieņem, pamatojoties uz komisijas motivētu atzinumu, ja biedrībai, nodibinājumam vai RO ir nodokļu parādi vai biedrība, nodibinājums vai RO pēc VID rakstveida pieprasījuma 90 dienu laikā nav iesniegusi šā Likuma 7. panta pirmajā, otrajā un sestajā daļā minētās ziņas un dokumentus.
Šobrīd, ievērojot Likuma 8. panta pirmās daļas 3. un 4. punktā noteikto, konstatējot minētajās tiesību normās norādītos faktiskos apstākļus, lai VID pieņemtu lēmumu par atteikumu piešķirt SLO statusu, ir nepieciešams izvērtēt komisijas atzinumu, kas rada nepamatotu administratīvo slogu gan komisijai, gan VID.
 

Lai SLO statusa piešķiršana būtu pamatotāka un kvalitatīvāka un lai organizācija, kas pretendē uz SLO statusu spētu pierādīt un pārliecināt komisiju un VID par tās patieso nodomu darboties sabiedriskā labuma jomā, Likumprojektā Likuma 3.¹ panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka biedrībai, nodibinājumam vai RO, kas pretendē uz SLO 1 ir jābūt izpratnei par sabiedriskā labuma jomu un tās darbībai ir jābūt orientētai uz  saprotamiem un mērāmiem rezultātiem. Proti, ir sniegts sabiedriskais labums konkrētai personai, objektam vai teritorijai, kas ir mērāms kā sabiedriskā labuma guvēju skaits.
Likumprojektā ietvertā Likuma 3.¹ panta pirmās daļas 2. punkts paredz, ka biedrība, nodibinājums, RO vai SLO 1, kas sabiedriskā labuma jomā darbojas ne mazāk kā divus gadus un tās darbības rezultāti ir saprotami un mērāmi, proti, ir sniegts sabiedriskais labums konkrētai personai, objektam vai teritorijai, kas ir mērāms kā sabiedriskā labuma guvēju skaits, ir tiesības pieteikties SLO 2. SLO 1 gadījumā sniegtais sabiedriskais labums ir sasaistāms ar turpmākās darbības plānā norādīto plānoto darbību izpildi. Šādu organizāciju iesniegums tiek izskatīts iespējami tuvākajā komisijas sēdē, kuras darba kartībā ir iekļaujams minētais iesniegums pēc visas nepieciešamās informācijas iegūšanas.
Saskaņā ar Likumprojektā ietvertā Likuma 7. panta pirmo daļu biedrība, nodibinājums vai RO, kas vēlas iegūt SLO statusu, iesniedz VID iesniegumu par SLO statusa piešķiršanu, iesniegumā norādot jomu (-as), kurā tā vēlas darboties, kā arī vēlamo SLO pakāpi – SLO 1 vai SLO 2. Savukārt, Likuma 7. panta otrā daļa paredz, ka biedrība, nodibinājums vai RO iesniegumam pievieno savu iepriekšējā gada darbības pārskatu un turpmākās darbības plānu atbilstoši veidlapai, kuru apstiprina Ministru kabinets un kurā saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 5. maija noteikumu Nr. 407 “Noteikumi par biedrības, nodibinājuma, reliģiskās organizācijas vai tās iestādes iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapas paraugu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 407) 3. punktu organizācija, kura saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 7. panta pirmo daļu iesniedz VID iesniegumu par SLO statusa piešķiršanu, aizpilda veidlapas “Iepriekšējā gada darbības pārskats un turpmākās darbības plāns” I (Vispārīgā daļa), II (Iepriekšējā gada darbības pārskats, kur 7. punktā ir jānorāda sabiedriskā labuma guvēju skaits) un III (Turpmākās darbības plāns) daļu. Savukārt, ja organizācija ir reģistrēta biedrību un nodibinājumu reģistrā vai reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā, gadā, kurā organizācija iesniedz VID minēto iesniegumu, organizācija aizpilda veidlapas I un III daļu (attieksies tikai uz tādu biedrību, nodibinājumu vai RO, kas pretendēs uz SLO 1 statusu, jo, piesakoties SLO 2 statusam, viens no nosacījumiem ir divu gadu darbības pieredze sabiedriskā labuma jomā, proti, izņemot Likumprojektā ietvertā Likuma 3.¹ panta otrajā daļā minētajos gadījumos, kad biedrība, nodibinājums, RO vai SLO 1 sniedz palīdzību katastrofu vai ārkārtējo situāciju gadījumā, tad šādai biedrībai, nodibinājumam, RO vai SLO 1 ir tiesības pretendēt un iegūt SLO 2 statusu, neievērojot šā panta pirmās daļas ierobežojumus). Turklāt tiks veikti attiecīgi grozījumi MK noteikumos Nr. 407, kuru ietvaros tiks precizēta Iepriekšējā gada darbības pārskata sadaļa, nosakot, ka sabiedriskā labuma guvēju skaitu jānorāda, nodalot vai sabiedriskā labuma guvējs ir fiziskās personas, objekts vai teritorija.

Likumprojektā ietvertā Likuma 3.¹ panta otrā daļa paredz, ka biedrībai, nodibinājumam vai RO, kas pretendē uz SLO 1 statusu vai biedrībai, nodibinājumam, RO vai SLO 1 vai, kas pretendē uz SLO 2 statusu, paredz iespēju biedrībai, nodibinājumam un RO pieteikties SLO 1 vai SLO 2 statusa piešķiršanai vienkāršotā veidā katastrofu un ārkārtējo situāciju gadījumā. Likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. panta pirmā daļa nosaka, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus, savukārt, katastrofa - Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma izpratnē ir  notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus.
Likumprojektā ietvertā Likuma 3.¹ panta trešā daļa nosaka, ka SLO 2 var pāriet uz SLO 1 statusu ar nosacījumu, ka ziedojumi, kurus tā ir saņēmusi esot SLO 2 statusā un par kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem ziedotājs varēja piemērot nodokļu atvieglojumus, ir izlietoti sabiedriskajam labumam pilnā apmērā vai, ja nebija iespēja tos izlietot sabiedriskajam labumam, tad atlikušos ziedojumus nodod citai vai citām SLO 2, ja tādas ir vairākas, prioritāti izvēloties tās SLO 2, kas darbojas līdzīgā jomā, kurā darbojās tā SLO 2, kuras ziedojumi tiek nodoti. Ierobežojumi, kas attiecas uz saņemtajiem ziedojumiem ir attiecināmi arī uz tiem līdzekļiem, kuri pilnībā vai daļēji iegādāti par saņemtajiem ziedojumiem, kuru iegādes vērtība iegādes dienā pārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās algas apmēru. Piemēram, SLO 2  ir iegādājusies nekustamo īpašumu vai automašīnu  no līdzekļiem, kas daļēji vai pilnībā saņemti ziedojuma veidā.
Likumprojektā ietvertā Likuma 4. panta otrā daļa nosaka, ka personas, kuras ziedo SLO 2 tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai, ir tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, izņemot gadījumus, kad tās atsauc savu ziedojumu.
Vienlaikus, ņemot vērā likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteikto termiņu, kurā var veikt nodokļu deklarāciju labojumus, Likumprojektā ietvertā Likuma 4. panta trešā daļa paredz, ka SLO 2 nav tiesīga atgriezt saņemto ziedojumu, ja skaitot no ziedojuma saņemšanas dienas ir pagājuši 24 mēneši. Noteiktais 24 mēnešu periods tiek iekļauts, pamatojoties uz gadījumiem, kad ziedojums veikts pārskata gada beigās, ziedotājam ir tiesības piemērot nodokļu atlaidi arī pārskata gada sākumā, ja pārskata gada sākumā aprēķinātas dividendes.
SLO 1 vai SLO 2 ir tiesības iegūt papildus sabiedriskā labuma darbības jomu, ja attiecīgā SLO sniedz objektīvu pamatojumu par papildus jomas piešķiršanas nepieciešamību. Šādu SLO iesniegums tiek izskatīts iespējami tuvākajā komisijas sēdē, kuras darba kartībā ir iekļaujams minētais iesniegums.
Likumprojekts nosaka gadījumus, kad VID var pieņemt lēmumu par atteikumu piešķirt SLO statusu bez komisijas motivēta atzinuma, proti:
- biedrība, nodibinājums vai RO pēc VID rakstiska pieprasījuma 30 dienu laikā nav iesniegusi pieprasītos dokumentus;
- biedrība, nodibinājums vai RO nav iesniegusi gada pārskatu par kādu no tās darbības gadiem, ja atbilstoši normatīvo aktu prasībām biedrībai, nodibinājumam vai RO bija pienākums to sagatavot un iepriekšējā gada darbības pārskatu un turpmākās darbības plānu;
- biedrībai, nodibinājumam vai RO ir nodokļu parādi;
VID pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt SLO statusu bez komisijas motivēta atzinuma, ja valsts drošības iestāde ir izvērtējusi riskus valsts drošības interesēm, ko rada SLO darbības būtība un darbības mērķi, un par tiem sniegusi atzinumu VID.
Atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 11. panta pirmajai daļai, valsts drošības iestādes ir Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests un Valsts drošības dienests. Valsts drošības iestāžu kompetencē nav konstatēt normatīvo aktu pārkāpumus attiecībā uz SLO darbību, bet gan izvērtēt riskus valsts drošības interesēm, ko rada SLO darbība un darbības mērķi.
Likumprojekts paredz, ka valsts drošības iestādes sniedz atzinumu, izvērtējot SLO riskus valsts drošības interesēm. Savukārt VID pieņem lēmumu.
VID pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt SLO statusu bez komisijas motivēta atzinuma, ja biedrības, nodibinājuma vai RO valdes vai vadības institūcijas loceklis ir spēkā normatīvajos aktos noteiktais tiesību atņemšanas vai tiesību izmantošanas aizliegums sabiedriskā labuma vai nodokļu jomā vai saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma  24. pantu administratīvā sodāmība nav dzēsta, vai ja attiecībā uz biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas valdes vai vadības institūcijas locekli ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai saskaņā ar Krimināllikuma 63. pantu tam nav dzēsta un noņemta sodāmība.
Likumprojekts paredz SLO valdes vai vadības institūcijas loceklim noteikt administratīvo atbildību par pārkāpumiem sabiedriskā labuma jomā, kas saistīts ar SLO darbību un SLO mantas vai finanšu līdzekļu izlietošanu neatbilstoši SLO statūtos un Likumā noteiktajam.
Likumprojektā ietvertā Likuma 8. panta 1.² daļa paredz VID pienākumu informēt komisiju par VID pieņemtajiem lēmumiem atteikt SLO statusa piešķiršanu, ja tie pieņemti bez komisijas atzinuma un sniegt komisijas locekļiem skaidrojumu par VID pieņemto lēmumu iemesliem. Piemēram, VID ir identificējis riskus vai valsts drošības iestādes sniedza VID informāciju atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 10. pantam, kas var saturēt politiskās, ekonomiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas ar valsts drošības un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītu informāciju, kā arī var saturēt valsts noslēpumu, kā pamatojumu komisijai norāda, ka VID ir identificējis riskus vai, ka ir saņemta informācija no attiecīgās Valsts drošības iestādes, kas ir konstatējusi riskus valsts drošības interesēm, nenorādot uz konkrēto apdraudējumu.
Saskaņā ar Likuma 6. panta otrajā daļā noteikto, komisija sniedz VID motivētu atzinumu par biedrības, nodibinājuma vai RO atbilstību SLO darbības būtībai, kā arī par tās mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību šā Likuma noteikumiem. Komisijas locekļi nevērtē VID kompetences jautājumus.
Lai VID varētu izskatīt jautājumu (virzīt uz komisiju) par SLO statusa piešķiršanu, SLO statusa piešķiršanas priekšnoteikums ir gan nodokļu parāda neesamība, gan pilnvērtīga informācija iesniegtajos dokumentos, gan tas, ka ir saņemts attiecīgās iestādes atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem SLO darbībā, ja tādi ir konstatēti, kā arī, lai biedrības, nodibinājuma vai RO valdes vai vadības institūcijas loceklim nebūtu atņemtas tiesības vai aizliegums tiesību izmantošanai sabiedriskā labuma vai nodokļu jomā. Jāpārliecinās vai administratīvā sodāmība, ja tāda ir bijusi, ir dzēsta. Vienlaikus biedrības, nodibinājuma vai RO valdes vai vadības institūcijas loceklim nevar būt spēkā esošs notiesājošs spriedums, un ja tāds ir bijis, jāpārliecinās vai tas ir dzēsts un sodāmība noņemta. Konstatējot iepriekš noteiktos kritērijus VID ir tiesības nepiešķirt SLO statusu. Tādējādi, efektivizējot SLO statusa piešķiršanas procesu.
Likumprojektā ietvertā Likuma 6. panta 2.¹ daļa paredz, ka VID var pieņemt no komisijas sniegtā izvērtējuma atšķirīgu lēmumu, ja biedrība, nodibinājums vai RO nav izpildījusi šā likuma 7. panta ceturtajā daļā minētos nosacījumus, vai, ja VID rīcībā ir ierobežotas pieejamības informācija par pamatotām aizdomām, ka biedrības, nodibinājuma vai RO darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām krāpniecības, korupcijas, sankciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jomās vai ir konstatēti citi normatīvo aktu pārkāpumi. Šādā gadījumā, lai komisija nepaliktu neziņā, kāpēc VID pieņēma no komisijas sniegtā izvērtējuma atšķirīgu lēmumu, VID par pieņemto lēmumu informē komisiju un norāda komisijai iemeslus, kas bija par pamatu atšķirīga lēmuma pieņemšanai.
Likumprojektā ietvertā Likuma 14. pants ir papildināts ar nosacījumiem, kad VID var pieņemt lēmumu par SLO statusa atņemšanu, pamatojoties uz komisijas motivētu atzinumu, ja SLO:
- savu mantu finanšu līdzekļus vai ziedojumus ir izlietojusi neatbilstoši tās statūtiem vai Likumā noteiktajam;
- darbība trīs pārskata gadu periodā nesasniedz vai neapliecina iepriekš plānoto SLO mērķu realizāciju pietiekamā apjomā vai SLO darbība un virzība pirmajos divos pārskata gados uz mērķu sasniegšanu nav pārliecinoša;
- SLO veic tādu saimniecisko darbību, kas neveicina SLO statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību;
- SLO, kuras veiktās saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem SLO ieņēmumiem pārskata gadā veido vairāk nekā 50 procentus, trīs gadu periodā nav sasniegusi plānotos rezultātus, kas vērsti uz sabiedriskā labuma mērķi.

Likumprojektā ietvertā Likuma 14. pants ir papildināts ar nosacījumiem, kad VID var pieņemt lēmumu par SLO statusa atņemšanu bez skatīšanas komisijā, ja:
- VID, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus SLO darbībā;
- SLO neveic nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
- SLO valdes vai vadības institūcijas loceklim ir stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktais tiesību atņemšanas vai tiesību izmantošanas aizliegums sabiedriskā labuma vai nodokļu jomā vai ir stājies spēkā notiesājošs spriedums;
- SLO nenodrošina šā likuma 12.¹ panta septītās daļas prasības;
- pēc VID rakstveida pieprasījuma 30 dienu laikā nav iesniegusi pieprasīto informāciju un dokumentus;
- SLO nav iesniegusi gada pārskatu, iepriekšējā gada darbības pārskatu un turpmākās darbības plānu par kādu no tās darbības gadiem;
- SLO nav iesniegusi gada pārskatu vai kādu iepriekšējā gada darbības pārskatu un turpmākās darbības plānu;
- valsts drošības iestāde ir konstatējusi riskus valsts drošības interesēm, ko rada SLO darbība un darbības mērķi, un par tiem sniegusi atzinumu VID;
- SLO ir iesniegusi VID iesniegumu ar lūgumu atņemt tai SLO statusu.

Likumprojektā ietvertā Likuma 14. panta 2.¹ daļa paredz VID informēt komisijas locekļus par VID pieņemto lēmumu, kā arī sniegt komisijas locekļiem skaidrojumu par VID pieņemtā lēmuma iemesliem par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, ja tas tika pieņemts bez skatīšanas komisijas sēdē. Līdzīgi kā ar VID pieņemtajiem lēmumiem atteikt SLO statusa piešķiršanu, ja tie pieņemti bez komisijas atzinuma, arī šajā gadījumā VID informē komisijas locekļus ar pieņemtā lēmuma pamatojumu, norādot, ka VID ir identificējis riskus vai VID ir saņēmis informācija no Valsts drošības iestādes, kas ir konstatējusi riskus valsts drošības interesēm, nenorādot uz konkrēto apdraudējumu.
VID, informējot komisijas locekļus par tā pieņemtajiem lēmumiem (no komisijas sniegtā izvērtējuma atšķirīgu lēmumu, vai par atteikumu piešķirts SLO statusu, vai par SLO statusa atņemšanu), kā arī sniedzot komisijas locekļiem skaidrojumu par attiecīgā pieņemtā lēmuma iemesliem, nav pienākums izpaust tā rīcībā esošu ierobežotas pieejamības informāciju.
 

Šobrīd Likuma izpratnē ziedojums ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus ziedotājs bez atlīdzības nodod SLO tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai, taču praksē ziedotāji veic ziedojumus ne tikai mantu vai finanšu līdzekļu veidā, bet gan pakalpojumu veidā vai nododot īpašuma tiesības. VID ir norādījis, ka praksē ziedotāji bieži vien ziedojumu veidā SLO sniedz pakalpojumus vai nodod tām īpašuma tiesības, par ko ir uzsāktas tiesvedības, jo Likumā ziedojuma definējums ir šaurs un nav atbilstošs.
Šobrīd Likumā ir atrunāts, ka ziedojums ar noteiktu mērķi ir mērķziedojums, un tas izlietojams tikai līgumā paredzētajiem mērķiem, taču ne vienmēr par mērķziedojumu tiek noslēgts līgums. Ziedotājs, veicot ziedojumu, maksājuma mērķī norāda personu vai pasākumu kuram ziedo – šādi nostiprinot veikto ziedojumu kā mērķziedojumu.
 

Lai ziedojuma definējums būtu skaidrs un nepārprotams un lai nodrošinātu SLO iespēju saņemt ziedojumus no ziedotājiem pakalpojumu veidā Likumprojektā ietvertā Likuma 9. panta pirmajā daļā ir precīzi noteikts, ka ziedojums ir finanšu līdzekļi un naudas izteiksmē novērtējami pakalpojumi un ķermeniskas lietas - kustamas vai nekustamas (piemēram, zemes gabali, ēkas, transportlīdzekļi, mēbeles u.c.). Saskaņā ar Civillikuma 842.; 844. un 845. pantu Ķermeniskas lietas ir vai nu kustamas, vai nekustamas, raugoties pēc tam, vai tās var vai nevar pārvietot, ārēji nebojājot, no vienas vietas uz otru. Ķermeniskas lietas ir vai nu atvietojamas, vai neatvietojamas. Atvietojamās ir tās, kurām parasti ievēro vienīgi šķiru, bet ne veidu, ne arī atsevišķu lietu par sevi, tā ka tās piegādājot vai dodot atpakaļ jāraugās tikai, lai tās būtu noteiktas šķiras un labuma un tajā pašā daudzumā. Še pieder visas tās lietas, ko noteic ar skaitu, mēru un svaru. Ķermeniskas lietas ir vai nu patērējamas, vai nepatērējamas, raugoties pēc tam, vai tās parasti lietojot iznīcina, vai ne.
Likumprojektā ietvertā Likuma 9. panta trešā daļas paredz, ka ja tiek ziedots pakalpojums, piemēram, ziedojums ir sniegtais transporta pakalpojums SLO, par to ir noslēdzams rakstveida līgums, kurā tiek norādīta ziedotā pakalpojuma vērtība naudas izteiksmē, pamatojoties uz ziedojamā pakalpojuma pašizmaksas aprēķinu, kas ir pievienojams līgumam pielikuma veidā. Pašizmaksa ir pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo izejmateriālu izmaksu un darba algu summa. Lai sniegtu pakalpojumus, nepieciešami dažādi resursi un izejvielas, kā arī ikvienu pakalpojumu sniegšanā tiek ieguldīts cilvēku darbs. Darbiniekiem par savu darbu jāsaņem atalgojums. Tāpēc pakalpojuma pašizmaksā ierēķina arī izmaksas par darbu. Veicot ziedojumus SLO 2, ziedotājs ziedojuma vērtībā nevar iekļaut negūto peļņas daļu un ziedotājam nav tiesību piemērot nodokļu atvieglojumu šādai iespējamajai peļņas daļai.
Lai saņemtu normatīvajos aktos noteiktos nodokļu atvieglojumus ir svarīgi apzināties ziedotās lietas vērtību naudas izteiksmē, tāpēc Likumprojektā ietvertā Likuma 9. panta pirmajā daļā tiek precīzi noteikts, ka ziedotām lietām ir jābūt ķermeniskām lietām, kas ir kustamas vai nekustamas (piemēram, zemes gabali, ēkas, transportlīdzekļi, mēbeles u.c.) vienlaikus ar Likumprojektā ietvertā Likuma 9. panta otro daļu paredzot, ka ziedojot ķermeniskas lietas SLO, to īpašuma tiesības pāriet ziedojuma saņēmējai – SLO.
Savukārt, Likumprojektā ietvertā Likuma 9. panta piektā daļa nosaka, ka par ziedojumu nav uzskatāmas bezķermeniskas lietas (piemēram, nekustamā īpašuma lietošanas tiesības, kustamas mantas lietošanas tiesības, kā arī nemateriālie ieguldījumi), jo šādiem ziedojumiem ir apgrūtinoši noteikt patieso vērtību naudas izteiksmē, līdz ar to pastāv iespēja, ka ziedotājs var noteikt nepamatotu vērtības apjomu šādam ziedojumam. Rezultātā, ja ziedotājs par šādu ziedojumu velēsies saņemt normatīvajos aktos noteiktos nodokļu atvieglojumus, to apjoms arī būs nepamatots.
Likumprojektā ietvertā Likuma 11. panta 3.³ daļa nosaka SLO pienākumu mērķziedojumu 100 procentu apmērā izlietot tikai ziedotāja noteiktajam mērķim vai līgumā paredzētajiem mērķiem, piemēram, veicot ziedojumu, maksājuma mērķī norāda konkrēto personu, kurai nepieciešama operācija. Līgums nav noslēgts, taču maksājuma uzdevumā konkrēts mērķis ir norādīts.
 

Šobrīd sabiedriskā labuma jomā darbojas SLO ar atšķirīgu darbības apjomu, taču uzraudzības funkcijas visām SLO, neatkarīgi no to darbības intensitātes un apjoma, tiek veiktas vienlīdzīgas. Vienlaikus šobrīd visām personām, kas ziedo SLO, neatkarīgi vai ziedojuma summa mērāma tūkstošos, simtos vai dažos centos, juridiskām personām par veiktajiem ziedojumiem ir tiesības piemērot UIN atvieglojumu un fiziskās personas ziedojuma summas var iekļaut attaisnotajos izdevumos un saņemt pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) atmaksu, kas tiešā veidā ietekmē valsts budžetu. Attiecīgā UIN atvieglojuma piemērošanas tiesības ir iemesls stingrākām uzraudzības prasībām no valsts puses. Ne visas SLO faktiski strādā ar ziedojumiem, kuriem ziedotāji pieprasa UIN atvieglojumu, bet augstas uzraudzības prasības tiek ievērotas jebkurā gadījumā.
 

Lai līdzsvarotu valsts sniegtās priekšrocības ar attiecīgajām uzraudzības funkcijām, Likumprojekts paredz veidot divu pakāpju SLO (SLO 1 un SLO 2), kā rezultātā tiek ievērots princips – jo mazāk valsts sniegto priekšrocību organizācija izmanto, jo vieglākas ir uzraudzības prasības. Organizācijai, pretendējot uz SLO statusu, ir tiesības izvēlēties SLO pakāpi.
Pirmās pakāpes SLO jeb SLO 1.
Likumprojekts paredz, ka organizācijai, kas pretendē uz SLO 1 var nebūt darbības pieredze sabiedriskā labuma jomā, tās sabiedriskā labuma darbība var būt periodiska, ar saprotamiem un mērāmiem sabiedriskā labuma darbības rezultātiem.
Tiesības piemērot nodokļu atvieglojumus:
- juridiskām personām par veiktajiem ziedojumiem nav piemērojami UIN atvieglojumi;
- fiziskās personas ziedojuma summas nevar iekļaut attaisnotajos izdevumos un saņemt pārmaksātā IIN atmaksu;
- var saņemt ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem piešķirtos nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus.
Otrās pakāpes SLO jeb SLO 2.
Likumprojekts paredz, ka biedrībai, nodibinājumam, RO vai SLO 1, kas pretendē uz SLO 2 ir jābūt darbības pieredzei sabiedriskā labuma jomā vismaz divi gadi un tā veic sistemātisku un regulāru sabiedriskā labuma darbību ar saprotamiem un mērāmiem sabiedriskā labuma darbības rezultātiem.
Tiesības piemērot nodokļu atvieglojumus:
- juridiskām personām par veiktajiem ziedojumiem ir piemērojami UIN atvieglojumi;
- fiziskās personas ziedojuma summas var iekļaut attaisnotajos izdevumos un saņemt pārmaksātā IIN atmaksu;
- var saņemt ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem piešķirtos nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus;
- var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumus ēkām un inženierbūvēm, ja tās tiek izmantotas tajā sabiedriskā labuma darbības jomā, kas noteikta lēmumā par SLO 2 statusa piešķiršanu (ar Ministru kabineta rīkojumu apstiprinātajām SLO 2).

Šajā sakarā vērā ņemams pamatprincips, ka SLO 1 var pieteikties SLO 2, taču SLO 2 var pāriet uz SLO 1 ar nosacījumu, kas atrunāts Likumprojektā ietvertā Likuma 3.¹ panta trešajā daļā, ka SLO 2 ziedojumi, kurus tā ir saņēmusi esot SLO 2 statusā un par kuriem, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ziedotājs varēja piemērot nodokļu atvieglojumus, ir izlietoti sabiedriskajam labumam pilnā apmērā vai, ja nav iespēja tos izlietot sabiedriskajam labumam, tad atlikušos ziedojumus jānodod citai vai citām, ja tādas ir vairākas, SLO 2, prioritāti sniedzot tām SLO 2, kas darbojas līdzīgā jomā, kurā darbojās SLO 2, kuras neizmantotie ziedojumi tiek nodoti.
Likumprojekts paredz biedrībai, nodibinājumam vai RO, kas pretendē uz SLO 1 statusu vai biedrībai, nodibinājumam, RO vai SLO 1, kas pretendē uz SLO 2 statusu, iespēju pieteikties statusa piešķiršanai vienkāršotā veidā katastrofu un ārkārtējo situāciju gadījumā. Likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. panta pirmā daļa nosaka, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus, savukārt, katastrofa – Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma izpratnē ir  notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus.
Līdzās Likumprojektam tiek iestrādātas normas arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
SLO uzraudzība
Neatkarīgi no tā, kuru SLO pakāpi (SLO 1 vai SLO 2) organizācija ir izvēlējusies, VID katru gadu nodrošina SLO ienākumu izlietojuma uzraudzību atbilstoši izvirzītajam sabiedriskā labuma mērķim.

Saskaņā ar Likumprojektā ietvertā Likuma 13. panta trešo, 3.¹ un 3.² daļu, komisija katru gadu izskata SLO gada pārskatu, iepriekšējā gada darbības pārskatu, kā arī VID informāciju par nodokļu samaksu un pašvaldības izziņu par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, izvērtē SLO atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai. Ja komisijai rodas pamatotas šaubas par SLO saņemto ziedojumu izlietojuma atbilstību Likuma prasībām, VID atbilstoši savai kompetencei veic attiecīgu pārbaudi un sniedz komisijai informāciju par pārbaudes rezultātiem.
SLO 1 atskaites netiek izskatītas pilnā apjomā, tās komisijā var būt izskatītas pēc nejaušības principa. Proti, uz katru komisijas sēdi VID apkopos SLO 1, kuras neveic saimniecisko darbību vai veic to tādā apmērā, ka saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem ieņēmumiem pārskata gadā nepārsniedz 50 procentus, sagatavos sarakstu un komisija pēc nejaušības principa izvēlēsies vienu vai vairākas SLO 1, kuru atskaites tiks izskatītas pilnā apjomā. Gadījumos, kad VID nodokļu vadības risku sistēma vai citas institūcijas identificēs riskus attiecīgās SLO 1 atskaites tiek izvērtētas komisijā.
Savukārt SLO 2 ikgadējās atskaites katru gadu tiks izskatītas un vērtētas komisijā. Ņemot vērā, ka Likumprojekts nosaka SLO tiesības veikt saimniecisko darbību arī 100 procentu apmērā, SLO 1 un SLO 2, kuru saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem ieņēmumiem pārskata gadā pārsniegs 50 procentus, ikgadējās atskaites tiek vērtētas ik gadu komisijā arī SLO 1.

VID SLO uzraudzības procesā, jau pirms dokumentu nodošanas komisijai, var konstatēt, ka organizācijas iesniegto dokumentu apjoms sabiedriskā labuma darbības atbilstības izvērtēšanai ir nepietiekošs un, lai iegūtu pilnvērtīgu informāciju par SLO aktivitātēm un iesniegtu to komisijai vērtēšanai, VID izmanto likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10. pantā noteiktās VID ierēdņu tiesības nodokļu administrēšanā, pieprasot SLO sniegt papildu informāciju ar mērķi – noskaidrot vai SLO norādītās aktivitātes atbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai. Šādu informāciju VID pieprasa tikai gadījumā, ja SLO nav norādījusi pietiekamu informāciju, lai secinātu, ka konkrēti veiktā SLO aktivitāte ir sabiedriskā labuma darbības ietvaros.
Likuma 13. pants ir papildināts, nosakot, ka pieprasītie dokumenti un ziņas ir jāiesniedz VID 30 dienu laikā.

VID, pamatojoties uz izmaiņām, kas izdarītas Uzņēmumu reģistra attiecīgajos reģistros par SLO nosaukuma vai adreses maiņu, aktualizē informāciju SLO reģistrā.

Likumprojektā ietvertā Likuma 13. pantā ir noteikts, ka SLO ir pienākums sniegt informāciju par saņemto ziedojumu izlietojumu un informācijai jābūt sagatavotai tā, lai nodrošinātu ziedojumu izlietojuma izsekojamību līdz gala sabiedriskā labuma guvējam un caurskatāmību. Šādu nosacījumu ieviešana nodrošinās ziedošanas procesa caurskatāmību, darījumu izsekojamību, kā arī nodrošinās informācijas atklātību, t.i., sabiedrībai būs iespēja iegūt vispusīgu informāciju par SLO saņemto ziedojumu izlietojumu.
 

SLO kā jebkura nevalstiskā organizācija ir tiesīga veikt saimniecisko darbību, kā rezultātā tiek gūti ieņēmumi konkrētās organizācijas darbības nodrošināšanai un mērķu sasniegšanai. Šobrīd Biedrību un nodibinājumu likumā ir noteikts, ka biedrības un nodibinājumi:
- ir tiesīgi veikt papilddarbības veidā saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu;
- veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrību un nodibinājumu mērķus.
Šobrīd, saskaņā ar Likuma 11. pantu pastāv 2 ierobežojumi SLO mantas vai finanšu līdzekļu izlietošanai. Un tie attiecas uz gūtā ienākuma sadali, t.i., ienākumus (ietver arī no SLO veiktās saimnieciskās darbības rezultātā gūto ienākumu) drīkst izmantot vienīgi statūtos noteikto mērķu sasniegšanai un no SLO veiktās saimnieciskās darbības gūto ienākumu nedrīkst sadalīt starp SLO biedriem vai dibinātajiem. Vienlaikus pastāv ierobežojums attiecībā uz SLO administratīvajiem izdevumiem no kopējo izdevumu apjoma.
SLO regulējuma nosacījumi ierobežo ieņēmumu izlietojumu, t.i., ierobežojumi ieņēmumu izlietošanai noteic, ka SLO pienākums ir ne mazāk kā 75 procentus no attiecīgajā kalendārajā gadā izlietoto ziedojumu un ieņēmumu no saimnieciskās darbības kopsummas jāizlieto tai sabiedriskā labuma darbības jomai, kurā ir piešķirts SLO statuss. Vienlaikus administratīvajām izmaksām SLO drīkst izmantot ne vairāk kā 25 procentus no attiecīgajā kalendārajā gadā izlietotajiem vispārējiem ziedojumiem.
Kā secināts Latvijas Pilsoniskās alianses pētījumā “Latvijas nevalstisko organizāciju sektora pārskats: skaits, aktivitāte, finanses 2019”, vērojama saimnieciskās darbības pieauguma tendence, nevalstisko organizāciju ieņēmumu posteņu analīze liecina, ka ieņēmumu struktūrā vislielākais īpatsvars ir ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, pēc tam seko citi ieņēmumi, ziedojumi un dāvinājumi. Kopumā no saimnieciskās darbības un citiem ieņēmumiem veidojas lielākais ieņēmumu īpatsvars.
Iepriekš minētajā pētījumā secināts, ka saimnieciskās darbības apjomu pieaugums turpinās, jo nevalstiskās organizācijas nevar segt savas administrācijas izmaksas, lai sasniegtu statūtos paredzētos mērķus. Tam nepietiek ar biedru naudām un ziedojumiem, turklāt valsts vai pašvaldības finansējums ir ierobežots[1].

SLO sniedzamais sabiedriskais labums ir pieejams attiecīgajai mērķa grupai bez maksas, bet praksē atsevišķos gadījumos sabiedriskā labuma nodrošināšanai ir nepieciešams sabiedriskā labuma guvēja līdzfinansējums jeb daļēja izdevumu segšana, kas formāli būtu traktējams kā saimnieciskā darbība, kas būtu svarīga SLO mērķu sasniegšanai (piemēram, līdzmaksājums par biļeti jeb biļetes iegāde labdarības koncerta apmeklējumam).

Likuma 11. panta septītā daļa paredz tiesības SLO Sociālā uzņēmuma likumā noteiktajā kārtībā dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kurai piešķirams sociālā uzņēmuma statuss, un bez atlīdzības tai nodot ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus. Ņemot vērā, ka normatīvie akti neparedz nodokļu atvieglojumus sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, kurai piešķirts sociālā uzņēmuma statuss, pastāv risks, ka ziedojumi, kas ziedoti SLO 2 un par kuriem ziedotājs var saņemts nodokļu atvieglojumus, tiek nodoti sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, kurai piešķirts sociālā uzņēmuma statuss.


[1] Latvijas nevalstisko organizāciju sektora pārskats: skaits, aktivitāte, finanses 2019, skatīts 15.03.2023. Pieejams: https://nvo.lv/uploads/201911141454365728.pdf
 

Likumprojekts papildināts ar 10.¹ pantu , kas paredz SLO tiesības veikt saimniecisko darbību. Ja SLO veic saimniecisko darbību, tad tā veic tādu saimniecisko darbību, kas veicina SLO statūtos minēto sabiedriskā labuma mērķa sasniegšanu. SLO saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem SLO gūtajiem ieņēmumiem var veidot vairāk nekā 50 procentus (arī 100 procentu), bet tikai gadījumos, kad attiecīgā SLO pamato, ka bez saimnieciskās darbības veikšanas tā nespēj sasniegt statūtos noteikto mērķi – sabiedrisko labumu. Likumprojektā ietvertā Likuma 11. panta devītā daļa nosaka, ka SLO saimnieciskās darbības ienākumus atļauts izmantot tikai statūtos noteiktā sabiedriskā labuma mērķa sasniegšanai vai ieguldot attiecīgās SLO saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Vienlaikus tiek atcelta prasība, ka SLO administratīvajiem izdevumiem drīkst izlietot ne vairāk kā 25 procentus no attiecīgajā taksācijas periodā (kalendārajā gadā) izlietotajiem vispārējiem ziedojumiem, paredzot, ka nepieciešamības gadījumā SLO administratīvajiem izdevumiem varēs izlietot arī vairāk.

2021. gada rudenī Finanšu ministrija ir veikusi konsultācijas ar Eiropas Komisiju par SLO īpašām tiesībām nemaksāt UIN, ja SLO, kas veic saimniecisko darbību, visus savus ienākumus no saimnieciskās darbības novirza sabiedriskā labuma darbībai. Eiropas Komisijas eksperti, balstoties uz Latvijas institūciju sniegto informāciju, apstiprināja, ka plānotais pasākums nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts Līguma par Eiropas savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē, ja valsts spēj nodrošināt efektīvu uzraudzību. Kā pamatojumu tam, ka SLO ir tiesīgas saimnieciskās darbības iegūtos līdzekļus novirzīt SLO aktivitātēm bez UIN maksāšanas pienākuma, Eiropas Komisijas eksperti izceļ to, ka SLO pati par sevi (un tās biedri) nav saimnieciskās darbības aktivitāšu labuma guvējs, SLO ir dibināta ar mērķi veikt sabiedrisko labumu un finanšu līdzekļi tiek novirzīti sabiedriskā labuma mērķiem, kuru sasniegšanai konkrētā SLO ir izveidota. Šā nosacījuma izpildei svarīgi nodrošināt detalizētu SLO finanšu plūsmas izsekojamību, tāpēc Likumprojekts paredz, ka SLO, kas veic saimniecisko darbību, grāmatvedības uzskaitē nodala izmaksas, kas saistītas ar SLO sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanu no SLO saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamajām izmaksām, tostarp arī administratīvās izmaksas. Visām SLO, neatkarīgi no izvēlētās pakāpes un veiktās saimnieciskās darbības apjoma, ir tiesības nemaksāt UIN, ja konkrētās SLO saimnieciskās darbības ienākumi tiek novirzīti un izmantoti attiecīgās SLO sabiedriskā labuma mērķiem vai saimnieciskajai darbībai.

Lai nodrošinātu SLO finanšu plūsmas izsekojamību (skaidri saprotams kādam nolūkam un cik lielā apjomā izdevumi ir novirzīti SLO darbības nodrošināšanai un kādam nolūkam un cik lielā apjomā izdevumi ir novirzīti SLO saimnieciskas darbības nodrošināšanai), SLO darbības caurskatāmību un sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanu un novērstu komercdarbības atbalsta riskus, Likumprojektā ietvertā Likuma 10.1 panta trešā daļa nosaka prasības SLO grāmatvedības uzskaitē nodalīt sabiedriskā labuma darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaiti no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites, norādot detalizēti sabiedriskā labuma darbības un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus. SLO grāmatvedības uzskaitē nodala sabiedriskā labuma darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaiti no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites. Jau šobrīd Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 439) nosaka, ka visas biedrības un nodibinājumi, neatkarīgi no tā vai tai ir piešķirts SLO statuss vai nē, sniedz ieņēmumu un izdevumu pārskatā, kas ir gada pārskata sastāvdaļa, detalizētu informāciju par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības un detalizētu informāciju par izdevumiem saimnieciskās darbības veikšanai, t.i., izdevumus, kas izmantoti, lai gūtu ieņēmumus no saimnieciskās darbības:
- izdevumus par saņemtajiem citu personu sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, telpu nomas, apkures, apgaismošanas apmaksai, kā arī kancelejas, pasta, telefona, komandējumu, reklāmas izdevumu un citu kārtējo izdevumu, soda naudu (ja tādas ir) kopsummu;
- saimnieciskās darbības materiālo izdevumu kopsummu;
- saimnieciskās darbības veikšanā iesaistīto darba ņēmēju aprēķināto darba samaksu;
- darba devēja pārskata gadā aprēķinātās sociālās apdrošināšanas un nodrošinājuma maksājumus;
- saimnieciskās darbības veikšanai izmantoto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojuma summu;
- citus izdevumus, kas saistīti ar saimniecisko darbību (piemēram, pārskata gadā aprēķināto nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu summu par zemi, kā arī par ēkām un būvēm, kas tiek izmantotas saimnieciskajā darbībā).
Tāpat šajā ieņēmumu un izdevumu pārskatā ir jānorāda ieņēmumu un izdevumu starpība no saimnieciskās darbības.
Savukārt  Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 380 “Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 380) ir noteikts, ja reliģiskā organizācija, kurai ir piešķirts SLO statuss, veic arī saimniecisko darbību, tā nodrošina atsevišķu ar saimniecisko darbību saistīto tiešo izdevumu uzskaiti. Arī reliģiskās organizācijas, tāpat kā biedrības un nodibinājumi, neatkarīgi no tā vai tai ir piešķirts SLO statuss vai nē, sniedz ieņēmumu un izdevumu pārskatā, kas ir gada pārskata sastāvdaļa, detalizētu informāciju par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības. Savukārt atšķirībā no biedrībām un nodibinājumiem, reliģiskā organizācija, kurai ir piešķirts SLO statuss, norāda izdevumus saimnieciskās darbības veikšanai, kas izmantoti, lai gūtu ieņēmumus no saimnieciskās darbības, vienā summā, t.i., nav prasības šos izdevumus norādīt detalizēti pa izmaksu veidiem. Neatkarīgi no tā, ka MK noteikumi Nr.380 jau šobrīd pieļauj posteņus sadalīt sīkāk, apvienot vai pievienot tiem jaunus posteņus, tātad arī posteni "Izdevumi saimnieciskās darbības veikšanai" var sadalīt sīkāk, lai izpildītu Likumprojekta 10.¹ panta trešās daļas prasības, tomēr skaidram un patiesam priekšstatam būtu nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 380 un paredzēt strukturizētā veidā norādīt ieņēmumu un izdevumu pārskatā, kas ir gada pārskata sastāvdaļa, detalizētu informāciju par izdevumiem saimnieciskās darbības veikšanai.

Likumprojektā ietvertā Likuma 11. panta septītā daļa tiek papildināta, ka SLO 1, dibinot sociālo uzņēmumu un nododot tam savu mantu, finanšu līdzekļus vai 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus nevar tam nodot saņemtos mērķziedojumus, kā arī SLO 1, nododot sociālajam uzņēmumam savu mantu, finanšu līdzekļus vai 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus, ir jāievēro šā Likuma 11. panta sestās daļas nosacījumi.
Savukārt, Likumprojektā ietvertā Likuma 11. panta astotā daļā ir noteikts, ka SLO 2, dibinot sociālo uzņēmumu un nododot tam savu mantu vai finanšu līdzekļus, nevar tam nodot 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus par kuriem ziedotāji var piemērot normatīvajos aktos noteiktos nodokļu atvieglojumus, kā arī nevar tam nodot saņemtos mērķziedojumus. Vienlaikus SLO 2, nododot sociālajam uzņēmumam savu mantu, finanšu līdzekļus vai 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus, ir jāievēro šā Likuma 11. panta sestās daļas nosacījumi.

Likumprojekts paredz papildināt Likuma 12. pantu ar ceturto daļu, paplašinot SLO darbības ierobežojumus, nosakot, ka SLO, kuru veiktās saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem ieņēmumiem veido vairāk nekā 50 procentus, trīs gadu periodā ir obligāti jāsasniedz plānotos rezultātus, t.i., jāizpilda vismaz 80 procenti no izvirzītajiem uzdevumiem (tiek norādīti katru gadu gada pārskata daļā “Vadības ziņojums” pie informācijas par SLO turpmākās darbības plāna par ilgtermiņa un īstermiņa projektiem, pasākumiem un citām aktivitātēm), kas vērsti uz sabiedriskā labuma mērķi, jomā, kas ir minēta lēmumā par SLO statusa piešķiršanu vai lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta. Piemēram, SLO turpmākās darbības plānā norāda, ka, ik gadu ir plānoti 5 pasākumi, kuri sniegs sabiedrisko labumu 10 000 personām. Attiecīgi, ja 3 gadu periodā no 15 plānotājiem pasākumiem ir organizēti 12 pasākumi - tie ir 80%. Proti, var veidoties situācijas, kad SLO organizēto pasākumu skaits pārsniedz plānoto. Ņemot vērā, ka sabiedriskā labuma darbība un mērķi ir ļoti dažādi, katrai SLO jāatrod savs veids kā sabiedriskā labuma ietekmes mērīšanu un izvērtēšanu iekļaut ikdienas darbībā. Sabiedriskā labuma mērīšanai ir svarīgi identificēt iesaistītās puses, piemērot konkrētus indikatorus, kas tiks mērīti un sekot tiem līdzi, kad tiek īstenotas aktivitātes. Trīs gadu periods ir skaitāms no tā pārskata gada pirmās dienas, kurā SLO veiktās saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem ieņēmumiem veido vairāk nekā 50 procentus.

Ja SLO, nodrošinot sabiedriskā labuma darbību, nepieciešams līdzfinansējums vai izdevumu daļēja segšana, ko līdzmaksājuma veidā sedz sabiedriskā labuma guvēji, tad tādā daļā, kādā sabiedriskā labuma guvēji veic līdzfinansējumu vai izdevumu daļēju segšanu, SLO darbība ir uzskatāma par saimniecisko darbību un attiecīgie ieņēmumi ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības ieņēmumiem un līdz ar to izmaksas, kas saistītas ar šiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem ir uzskatāmas par ar saimniecisko darbību saistītām izmaksām un par tām nebūtu maksājams UIN, kas līdzās Likumprojektam tiek iestrādātas normas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.
 

Šobrīd Likumā nav skaidri definētas VID veicamās darbības attiecībā uz komisijas sekretariāta darba nodrošināšanu.

Šobrīd komisijas darbs norit ar pārtraukumiem, kas ir saistīts ar komisijas locekļu maiņu gadījumos, kad kāds no komisijas locekļiem atkāpjas no amata pienākumu pildīšanas, līdz brīdim kad tiek veikti nepieciešamie grozījumi Ministru kabineta rīkojuma par komisijas personālsastāva izmaiņām.

Šobrīd Komisijas locekļi, kas ir nevalstisko organizāciju pārstāvji par darbu komisijā samaksu nesaņem, kas iespējams ir pamats tam, kāpēc bieži vien nevalstisko organizāciju pārstāvji komisijas sēdēs nepiedalās vai piedalās daļēji.

Šobrīd praksē vairākas SLO ir neizpratnē kā pilnvērtīgāk un caurskatāmāk sagatavot informāciju par SLO darbību, kas bieži vien apgrūtina arī komisijas un VID darbu to izvērtēšanas procesā.
 

Likumprojektā noteikts, ka komisijas darbību nodrošina VID, organizējot komisijas sēdes, sagatavojot atzinumu projektus, citus Komisijas dokumentus, fiksējot komisijas sēdes audio ierakstā. Tādējādi skaidri definētas VID veicamās darbības attiecībā uz komisijas sekretariāta darba nodrošināšanu.

Administratīvā sloga mazināšanas nolūkā, lai nodrošinātu nepārtrauktību komisijas darbā, kas ir saistīta ar komisijas locekļu maiņu gadījumos, kad kāds no komisijas locekļiem atkāpjas no amata pienākumu pildīšanas, kas ļautu daudz ātrāk un savlaicīgāk nodot informāciju par nepieciešamību veikt grozījumus Ministru kabineta rīkojuma sagatavošanā par komisijas personālsastāva izmaiņām. Likumprojekts paredz, ka komisijas personālsastāvu ar rīkojumu apstiprina Finanšu ministrs nevis Ministru kabinets, tādējādi mazinot administratīvo slogu.

Likumprojekts paredz noteikt samaksu par darbu komisijā nevalstisko organizāciju deleģētajiem ekspertiem, tādējādi stiprinot komisijas kapacitāti.

Likumprojektā ietvertā Likuma 6. panta 22. daļa paredz komisijai veicot SLO darbības pārskatu izvērtēšanu, katram pārbaudītajam darbības pārskatam piešķirt krāsas indikatoru, atkarībā no darbības pārskatā iekļautās informācijas atbilstības pieciem principiem – pilnīgums, pieejamība, pārskatāmība, atklātība, būtiskums:
- pilnīgums nozīmē, ka gada pārskati nav sniegti saīsinātā formā un tie nedrīkst izlaist būtiskus finansiālus vai nefinansiālus jautājumus;
- pieejamība tiek definēta, kā brīva, bezmaksas pieeja jebkuram dokumentam internetā, jo īpaši organizācijām veltītās datubāzēs;
- pārskatāmība nozīme, ka sniegtie pārskati ir saprotami un, veicot tajos ietvertās informācijas izpēti, nav konstatējamas neskaidrības. Pārskata lietotājam jāspēj no pārskatā ietvertās informācijas “redzēt” organizācijas veiktās aktivitātes;
- pilnīgas atklātības kritērijs papildina caurskatāmību, nodrošinot, ka informācijas lietotājs netiks maldināts, veicot pārskatu izpēti. Tiek prasīts iekļaut piezīmes par atsevišķiem pārskata punktiem, konsekventi gan finanšu, gan aktivitāšu pārskatā;
- būtiskums nozīmē, ka pārskats ļauj novērtēt organizācijas darbības rezultātus, to ietekmi un ietver informāciju par organizācijas nākotnes mērķiem, tostarp rīcības plānu to realizēšanai.
Informācija, kas atbilst visiem pieciem caurskatāmības kritērijiem, veicina uzticamību, dod iespēju parādīt augstāku efektivitāti. Starptautiskajos pētījumos ir identificēta likumsakarība, ka organizācijas, kuras apzinās caurskatāmības svarīgumu, dara pieejamus finanšu datus saviem ziedotājiem, vienlaikus, organizācijas, kuru pārskati vieš uzticību, saņem vairāk ziedojumu[1]. Komisija SLO darbības pārskata novērtējuma caurskatāmības koeficientu (krāsas indikatoru) iekļauj savā atzinumā, ko VID publicē SLO reģistrā VID tīmekļvietnē un informē attiecīgo SLO, izmantojot VID EDS. Caurskatāmības koeficientam ir informatīvs raksturs un tā piešķiršanai netiks izsniegts administratīvs akts, kas būtu apstrīdams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Caurskatāmības koeficients, sniegs sabiedrībai un pārējām SLO informāciju par attiecīgās SLO darbības pilnīgumu, pieejamību, pārskatāmību, atklātību un būtiskumu:
- zaļās krāsas indikators liecina par SLO darbības plašu un skaidru izklāstu, informācija par SLO darbību un sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu pārskatāmā veidā tiek publiskota un informācija par SLO turpmākas darbības plāniem un uzdevumiem ir skaidri definēta, visa SLO darbības pārskata sniegtā informācija ir atspoguļota skaitliski, kas ieinteresētajām pusēm ļaus vieglāk uztvert informāciju par SLO paveiktajiem un plānotajiem darbiem;
- dzeltenās krāsas indikators liecina par SLO darbības plašu un skaidru izklāstu, informācija par SLO darbību un sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu pārskatāmā veidā tiek publiskota un informācija par SLO turpmākas darbības plāniem un uzdevumiem ir skaidri definēta, SLO darbības pārskata sniegtā informācija ir daļēji atspoguļota skaitliski, kas ieinteresētajām pusēm ļaus vieglāk uztvert informāciju par SLO paveiktajiem un plānotajiem darbiem;
- oranžās krāsas indikators liecina par SLO darbības īsu izklāstu, informācija par SLO darbību un sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu tiek publiskota un informācija par SLO turpmākas darbības plāniem un uzdevumiem ir vispārēja, SLO darbības pārskatā sniegtā informācija ir daļēji atspoguļota skaitliski, kas ieinteresētajām pusēm, iespējams, apgrūtinās viegli uztvert informāciju par SLO paveiktajiem un plānotajiem darbiem.

Lai izprastu, cik lielā apjomā SLO ir veikusi darbību, ieinteresētajām pusēm ir jāsniedz iespēja SLO darbību izmērīt vai saskaitīt, tāpēc, svarīgi, lai SLO turpmākās darbības plānā un darbības pārskatā (atskaitē par paveiktajiem darbiem iepriekšējā pārskata gadā) uzskaitītu konkrētus uzdevumus un to daudzumu, kuru rezultātā tika sniegts sabiedriskais labums, piemēram, SLO turpmākās darbības plānā norāda, ka tā nākamajā gadā nodrošinās maltītes vientuļām personām ar invaliditāti, kā arī organizēs šīm personām socializēšanos pasākumus. No iepriekš aprakstītā īsti nav saprotams cik vientuļām personām ar invaliditāti, cik reizes gadā tiks nodrošinātas maltītes un cik socializēšanās pasākumi tiks veikti. Ja šo informāciju atspoguļo skaitliski, piemēram: maltīšu dienu skaits ir 365, paredzamais vientuļo personu ar invaliditāti skaits 100, maltīšu skaits dienā 100, maltīšu skaits gadā 36 500. Socializēšanās pasākumi vientuļām personām ar invaliditāti gadā tiks organizēti divas reizes mēnesī, kas ir 24 pasākumi gadā. Proti darbības pārskatā SLO norāda faktiski nodrošināto maltīšu un sasocializēšanās pasākumu skaitu, piemēram, neparedzētu apstākļu dēļ (visi pavāri saslima) divas dienas nebija iespējams nodrošināt maltītes, tātad norāda 363 dienas, savukārt, rodot iespēju noorganizēt papildus socializēšanos pasākumu par godu kādai svētku dienai tika veikts viens papildus socializēšanās pasākums, kas kopā gadā ir 25 pasākumi. Savukārt, faktisko vientuļo personu ar invaliditāti skaitu, kurām tika sniegts sabiedriskais labums norāda pie sabiedriskā labuma guvēju skaita (fiziskās personas).

Atbilstoši SLO lielumam un jomas specifikai tiks veidoti labākās prakses piemēri SLO darbības pārskata aizpildīšanai vadlīniju veidā, ko varēs izmantot attiecīgās SLO jomas dalībnieki, aizpildot SLO darbības pārskatus.


[1] Dyczkowski, T. (2015). Financial and non-financial information in performance assessment of public benefit organizations. Research Papers of the Wroclaw University of Economics, vol. 398, p.136-137.
 

Ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz, ka ziedotāji varēs saņemt normatīvajos aktos paredzētos nodokļu atvieglojumus tikai tajā gadījumā, ja ziedots tiek SLO 2 un ja VID SLO 2 pieņem lēmumu par SLO statusa atņemšanu, ir nepieļaujami, ka biedrības, nodibinājuma vai RO bez SLO statusa īpašumā paliek ziedojumi, kuru ziedojuma mērķis bija sabiedriskā labuma sniegšana un par kuriem valsts ir piemērojusi ziedotājiem normatīvajos aktos noteiktos nodokļu atvieglojumus.
 

Likumprojektā ietvertā Likuma 11. panta desmitā daļa paredz, ka, ja SLO 2, kurai saskaņā ar 14. panta pirmo vai otro daļu tiek atņemts SLO statuss un, ja tai uz lēmuma pieņemšanas dienu ir neizlietoti ziedojumi par kuriem ziedotājs var saņemt normatīvajos aktos noteiktos nodokļu atvieglojumus, tai ir pienākums 10 darba dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par SLO statusa atņemšanu, nodot neizlietotos ziedojumus tai vai tām, ja tādas ir vairākas, SLO 2, kas minētas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu. Proti, atlikušos ziedojumus nodod citai vai citām SLO 2, ja tādas ir vairākas, prioritāti sniedzot tām SLO 2, kas darbojas līdzīgā jomā, kurā darbojās SLO 2, kuras ziedojumi tiek nodoti. Ierobežojumi, kas attiecas uz saņemtajiem ziedojumiem ir attiecināmi arī uz tiem līdzekļiem, kuri pilnībā vai daļēji iegādāti par saņemtajiem ziedojumiem, kuru iegādes vērtība iegādes dienā pārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās algas apmēru. Šādā veidā nodrošinot, ka ziedojums par kuru ziedotājs var saņemt normatīvajos aktos noteiktos nodokļu atvieglojumus sniedz sabiedrībai sabiedrisko labumu.
 

Likumprojekts paredz svītrot Likuma 17. pantu, kas nosaka likvidējamās SLO mantas sadali. Biedrību un nodibinājuma likuma 3. pants nosaka, ka biedrība un nodibinājums iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tie ierakstīti biedrību un nodibinājumu reģistrā, savukārt, Reliģisko organizāciju likuma 13. panta pirmā daļa nosaka, ka RO juridiskās personas statusu iegūst ar to reģistrācijas brīdi.

Saskaņā ar Likuma 3. pantu SLO ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kā arī RO, kuras veic sabiedriskā labuma darbību, ja šīm biedrībām, nodibinājumiem un RO piešķirts SLO statuss un ja tās izlieto savus ienākumus darbībām, kurām nav komerciāla rakstura (izņemot šā likuma 11. panta septītajā daļā minēto gadījumu) un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu, ievērojot šā likuma 11. un 12. pantā noteiktos ierobežojumus. Tātad, SLO pēc būtības nav juridiskā persona, kas var likvidēties, bet “sabiedriskā labuma organizācija” ir statuss, kuru piešķir konkrētai juridiskai personai (biedrībai, nodibinājumam vai RO), izpildoties attiecīgiem nosacījumiem SLO statusa iegūšanai, līdz ar to nepastāv iespēja SLO likvidācijai, bet gan tikai un vienīgi SLO statusa atņemšana.
 

Ņemot vērā, ka “sabiedriskā labuma organizācija” ir statuss, kuru piešķir juridiskai personai (biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai), ir jāveic grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā un Reliģisko organizāciju likumā, nosakot, ka biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija, kurai ir piešķirts SLO statuss,  pirms darbības izbeigšanas (likvidācijas) atsakās no SLO statusa, iesniedzot iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam.
 

Valdes un vadības institūcijas locekļa atbildība
Likuma 11. un 12. pants SLO nosaka vairākus ierobežojumus tās mantas un finanšu līdzekļu izlietošanā, ka arī organizācijas darbībā, kas noteikti ar mērķi nodrošināt, lai SLO maksimāli darbotos atbilstoši Likuma 2. panta pirmajā daļā noteiktajam, proti, sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta, tajā skaitā augstu sasniegumu sporta, atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu.
Ņemot vērā Likuma 11. un 12. pantā SLO noteiktos ierobežojumus tās mantas un finanšu līdzekļu izlietošanā, ka arī organizācijas darbībā, praksē ir konstatēts, ka SLO minētos ierobežojumus neievēro, vienlaikus, SLO dibinātājiem, valdes vai vadības institūcijas locekļiem Likumā nav noteikta nedz kompetence, nedz pienākumi, nedz arī administratīvā atbildība sabiedriskā labuma jomā. Rezultātā fakts, ka administratīvo atbildību spēkā esošie normatīvie akti neparedz, kas sabiedrībai rada nesodāmības priekšstatu. Zemāk uzskaitīti biežāk konstatētie ierobežojumi, kurus atsevišķas SLO neievēro:
1) SLO mantas un finanšu līdzekļu neatbilstoša izlietošana, t.i.:
- mantas un finanšu līdzekļu izlietošana neatbilstoši statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim;
- ziedojumu izlietojuma proporcijas neievērošana;
- mantas un finanšu līdzekļu izlietošanas ierobežojumu pārkāpums, veicot SLO statusā saimniecisko darbību neatbilstoši SLO statūtos norādītajai jomai.
2) SLO darbības ierobežojumu neievērošanu, t.i.:
- izmantota vai sadalīta SLO manta, finanšu līdzekļi vai 9. panta pirmajā daļā minētie ziedojumi starp dibinātājiem, valdi un citu pārvaldes institūciju locekļiem un to radiniekiem;
- saņemta atlīdzība par darbību SLO, kas nav samērīga un pamatota ar veicamajiem darbiem un SLO finansiālo stāvokli.

Pēc VID sniegtajiem datiem par iepriekš uzskaitītajiem pārkāpumiem kopš 2019. gada ir pieņemti 243 lēmumi par SLO statusa atņemšanu:
- 2019. gadā 28 lēmumi;
- 2020. gadā 92 lēmumi;
- 2021. gadā 69 lēmumi;
- 2022. gada astoņos mēnešos 54 lēmumi.
SLO valdes vai vadības institūcijas loceklim, neievērojot SLO mantas un finanšu līdzekļu izlietošanas, kā arī organizācijas darbības ierobežojumus, faktiski tiek radīti zaudējumi gan sabiedrībai, t.i., tām mērķa grupām, kas nesaņem tām paredzēto sabiedriskā labuma darbības rezultātā radīto pakalpojumu vai mantu (šis zaudējums ir nenovēršams, jo SLO plānotās aktivitātes tika akceptētas no valsts puses, balstoties uz attiecīgā brīža vajadzībām), gan valsts budžetam, kas veido nodokļu veidā negūtos ieņēmumus.

Analizējot SLO gada pārskatus, tika apzināti to ienākumu veidi:
1) saņemtie ziedojumi un dāvinājumi, saņemtie mantojumi;
2) saņemtās dotācijas;
3) ieņēmumi no reliģiskās darbības;
4) no Eiropas savienības un Eiropas savienības ekonomiskās zonas fondiem un citiem ārvalstu fondiem saņemtais finansējums;
5) biedru nauda, iestāšanās nauda un citas gadskārtējās iemaksas;
6) ieņēmumi no saimnieciskās darbības;
7) citi ieņēmumi.
Likuma 11. panta pirmajā daļā noteikts, ka SLO ir pienākums izlietot savu mantu un finanšu līdzekļus attiecīgās organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem. Ņemot vērā, ka ikvienas SLO mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta, tajā skaitā augstu sasniegumu sportā, atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu, ir secināms, ka SLO ienākumi jau sākotnēji pieder sabiedrībai – sabiedriskā labuma guvējiem.

Ziedojums Likuma izpratnē ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod SLO tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai, ziedojot SLO 2 ziedotājs var piemērot nodokļu atvieglojumus. Jāatzīmē, ka, šobrīd, lielākā daļa ziedotāju (dāvinātāju), proti, gan juridiskas personas, gan fiziskas personas, izmanto iespēju piemērot nodokļu atvieglojumus, līdz ar to valsts nesaņem valsts budžetā normatīvajos aktos noteikto UIN un IIN atvieglojuma daļu. Šādā veidā tiek sniegts sava veida atbalsts SLO un, attiecīgi, sabiedriskā labuma guvējiem, stimulējot ziedotājus (dāvinātājus) ziedot (dāvināt), turpmāk tas attieksies tikai uz ziedojumiem, kas tiek ziedots SLO 2.
Likuma 10. pants izdala divu veidu ziedojumus (dāvinājumus):
1) ziedojums ar noteiktu mērķi ir mērķziedojums, un tas izlietojams tikai līgumā paredzētajiem mērķiem;
2) ziedojums, kuram nav noteikts izlietojuma mērķis vai par kura nodošanu nav noslēgts rakstveida līgums, ir vispārējs ziedojums, un tas izlietojams statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem.
Turklāt ziedojumu nedrīkst izlietot, lai segtu zaudējumus, kuri radušies SLO saimnieciskās darbības rezultātā.
Praksē ir SLO, kuru ienākumi sastāv no visiem iepriekš minētajiem ienākuma veidiem, taču ir arī tādas SLO, kuru ienākumus veido tikai ziedojumi vai biedru nauda, iestāšanās nauda un citas gadskārtējās iemaksas.

Rezultātā, lai novērstu nesodāmības priekšstatu sabiedrībā par SLO mantas un finanšu līdzekļu izlietošanas, kā arī darbības ierobežojumu neievērošanu, ir nepieciešams normatīvajos aktos noteikt SLO dibinātāju, valdes vai vadības institūcijas locekļa kompetenci, pienākumus, kā arī valdes vai vadības institūcijas locekļa administratīvo atbildību sabiedriskā labuma jomā. Ņemot vērā, ka Likumprojektā tiek pārskatīti arī SLO saimnieciskās darbības veikšanas ierobežojumi, novēršot organizācijām darbības šķēršļus sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai, izmantojot saimniecisko darbību, nepieciešami stingrāki kontroles pasākumi.

Valsts, lai sekmētu SLO darbību sabiedriskā labuma sniegšanā, ir paredzējusi priekšrocības gan ziedojuma veicējiem, ja ziedots tiek SLO 2, gan SLO, gan sabiedriskā labuma guvējiem:
1) lai motivētu sabiedrību ziedot, ziedojuma veicēji par veiktajiem ziedojumiem var izmantot nodokļu atvieglojumus vai ziedojuma summu iekļaut attaisnotajos izdevumos:
- juridiskā persona, kas ziedojusi SLO 2 ir tiesīga pārskata gadā izvēlēties vienu no Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā minētajiem nodokļa atvieglojumiem;
- fiziskā persona - pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma var atskaitīt summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas SLO 2.
2) ar IIN neapliek sabiedriskā labuma guvēja (fiziskās personas) ienākumus, kas saņemti no SLO (izņemot RO) līdzekļiem:
- palīdzība naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā - 1000 euro gadā;
- palīdzība naudā personai, kura nepārtraukti slimo ilgāk par trim mēnešiem, vai personai ar invaliditāti, vai šo personu ģimenes loceklim - 2000 euro gadā (palīdzība naudā ārstniecības izdevumu segšanai (tai skaitā lai nodrošinātu slimnieka un to pavadošās personas pārvietošanos līdz ārstniecības iestādei), ja attiecīgās summas izlietojums ārstniecības mērķiem ir apliecināts ar attaisnojuma dokumentiem, ko uzglabā SLO).
3) priekšrocības SLO:
- vairums pašvaldību piešķir telpas, piemērojot atvieglotus nosacījumus (pašvaldību ieviestā prakse);
- var saņemt bezatlīdzības lietošanā publiskas personas institūcijas un atvasinātas publiskas personas mantu;
- nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojums ēkām un inženierbūvēm, ja tās tiek izmantotas tajā sabiedriskā labuma darbības jomā, kas noteikta lēmumā par SLO 2 statusa piešķiršanu Ministru kabineta apstiprinātajām SLO 2 un personu ar invaliditāti biedrībām;
- labāki nosacījumi pretendēšanai uz atsevišķiem ES fondiem;
- paredzēts, ka saimnieciskās darbības ienākumi netiks aplikti ar UIN, ja šie ienākumi tiek novirzīti sabiedriskā labuma darbībai.
Ņemot vērā, ka valsts sniegtās priekšrocības rada īpašus nosacījumus vai atvieglojumus sabiedrību kopai, no valsts puses būtu jāīsteno īpaši uzraudzības un kontroles pasākumi. Savukārt, konstatējot pārkāpumus, ko izdarījis organizācijas, kurai ir dots valsts uzticības garants sabiedriskā labuma darbības īstenošanai, valdes vai vadības institūcijas loceklis, ir nosakāma administratīvā atbildība.
 

Likumprojekts paredz Likumā noteikt SLO dibinātāja, valdes vai vadības institūcijas locekļa kompetences, pienākumu un valdes vai vadības institūcijas locekļa administratīvās atbildības normas.

Likumprojekts paredz papildināt Likuma 1. pantu ar otro daļu, papildinot Likuma mērķi noteikt likuma subjektu tiesības, pienākumus un atbildību, administratīvos pārkāpumus sabiedriskā labuma jomā un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.

Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar 12.¹ pantu, paredzot sabiedriskā labuma organizācijas dibinātāja, valdes vai vadības institūcijas locekļa kompetenci un atbildību.
Valdes vai vadības institūcijas loceklim ir jāpārzina un jāvada SLO lietas, tam jāpārvalda un jābūt atbildīgam par SLO uzticēto mantu un finanšu līdzekļiem un jārīkojas ar tās līdzekļiem kā krietnam un rūpīgam saimniekam atbilstoši likumiem, statūtiem, biedru sapulces vai citu institūciju lēmumiem, kā arī jāievēro Likuma 11. un 12. pantā noteiktos ierobežojumus. Turklāt valdes vai vadības institūcijas loceklis ir atbildīgs arī par SLO gada pārskatā SLO darbības sniegtās informācijas patiesumu. Dibinātājiem, valdes vai vadības institūcijas locekļiem ir jābūt solidāri atbildīgiem par zaudējumiem, kas nodarīti SLO viņu vainas dēļ. Vienlaikus iekļauti gadījumi, kad dibinātājs, valdes vai vadības institūcijas loceklis izstājas no SLO, kā arī personas ierobežojumi būt par SLO valdes vai vadības institūcijas locekli, ja tā ir bijusi valdes vai vadības institūcijas loceklis SLO, kurai atņemts SLO statuss saskaņā ar Likuma 14. pantu, izņemot gadījumus, kad SLO statuss tiek atņemts saskaņā ar Likumprojektā ietvertā Likuma 14. panta 1.¹ daļas 8. punktu. Minētais aizliegums ilgst vienu gadu no lēmuma par SLO statusa atņemšanas spēkā stāšanās dienas. Ja attiecīgā persona ir valdes vai vadības institūcijas loceklis vairākās SLO un vienai no tām tiek atņemts SLO statuss saskaņā ar Likuma 14. pantu, izņemot gadījumus, kad SLO statuss tiek atņemts saskaņā ar šā likuma 14. panta 1.¹ daļas 8. punktu, tad visās pārējās SLO, kuru valdes vai vadības institūcijas loceklis ir attiecīgā persona, trīs mēnešu laikā no lēmuma par SLO statusa atņemšanu spēkā stāšanās dienas, organizācijas vadībai ir jānodrošina attiecīgā valdes vai vadības institūcijas locekļa maiņa.

Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar 12.² pantu, paredzot sabiedriskā labuma organizācijas valdes vai vadības institūcijas locekļa pienākumus.
Valdes vai vadības institūcijas loceklim ir pienākums nodrošināt SLO mantas un finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši likumiem, statūtiem, biedru sapulces vai citu institūciju lēmumiem un Likumprojektā ietvertā Likuma 11. pantā minētajiem SLO mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanas ierobežojumiem. Valdes vai vadības institūcijas loceklim ir pienākums nodrošināt SLO darbību atbilstoši likumiem, statūtiem un Likuma 12. pantā minētajiem SLO darbības ierobežojumiem. Valdes vai vadības institūcijas loceklim ir pienākums nodrošināt SLO saimniecisko darbību tā, lai tā veicinātu SLO statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību. Valdes vai vadības institūcijas loceklim ir pienākums nodrošināt SLO, kuras veiktās saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem ieņēmumiem veido vairāk nekā 50 procentus, lai tā trīs gadu periodā sasniedz vismaz 80% no plānotajiem rezultātiem, kas iepriekš noteikti darbības pārskatā un vērsti uz sabiedriskā labuma mērķi.

Likumprojekts paredz papildināt Likuma 14. panta pirmo daļu, nosakot gadījumus, kuros VID lēmumu par SLO statusa atņemšanu pieņem, pamatojoties uz komisijas motivētu atzinumu, tostarp, kad SLO darbība trīs pārskata gadu periodā neapliecina iepriekš plānotos sabiedriskā labuma rādītājus, izpildot vismaz 80 procentus no izvirzītajiem uzdevumiem vai SLO darbības pirmajos divos pārskata gados virzība uz izvirzīto uzdevumu sasniegšanu nav pārliecinoša, proti SLO darbības pārskatā ir norādīta informācija, kas sniedz skaidru priekšstatu par paveikto, lai tiktu izpildīti plānotie uzdevumi, kas tika norādīti iepriekšējo pārskata gadu Vadības ziņojumā pie informācijas par SLO turpmākās darbības plānu. Trīs gadu periods, skaitāms no tā pārskata gada pirmās dienas, uz kuru ir attiecināma gada pārskata Vadības ziņojumā norādītā informācija par SLO turpmākās darbības plānu.
Likumprojekts paredz papildināt Likuma 14. pantu ar 1.¹ daļu nosakot gadījumus, kad VID lēmumu par SLO statusa atņemšanu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, tostarp, kad SLO nav nodrošinājusi valdes vai vadības institūcijas locekļa maiņu.

Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar 18. pantu, paredzot administratīvos pārkāpumus sabiedriskā labuma darbības jomā:

Par sabiedriskā labuma organizācijas mantas un finanšu līdzekļu izlietošanu neatbilstoši attiecīgās organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem, kā arī mantas un finanšu līdzekļu izlietošanas ierobežojumu neievērošanu, piemēro naudas sodu valdes vai vadības institūcijas loceklim no piecām līdz četri simti naudas sodu vienībām.

Nodarījuma bīstamība: Likumprojektā ietvertā Likuma 12.²  panta pirmajā daļā ir noteikts SLO valdes vai vadības institūcijas locekļa pienākums nodrošināt SLO mantas un finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši likumiem, statūtiem, biedru sapulces vai citu institūciju lēmumiem un Likumprojektā ietvertā Likuma 11. pantā minētajiem SLO mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanas ierobežojumiem, kas palīdzēs nodrošināt SLO pieejamo mantu un finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši konkrētās SLO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, kas ir vērsts uz sabiedriskā labuma darbību, līdz ar to sabiedrībai tiks sniegts sabiedriskais labums. Gadījumā, ja SLO valdes vai vadības institūcijas loceklis nenodrošina SLO mantas un finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, tad netiks sasniegts SLO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis un sabiedrībai netiks sniegts tai domātais sabiedriskais labums. Šis kaitējums sabiedrībai ir neatgriezenisks, jo valsts, izvērtējot SLO plānotās aktivitātes, izvērtē to nepieciešamību konkrētajā laika brīdī (piemēram, palīdzība cilvēkiem dabas katastrofas gadījumā nebūs aktuāla pēc attiecīgā pārkāpuma konstatēšanas un kaitējumu sabiedrībai no attiecīgā atbalsta nesaņemšanas vairs nebūs iespējams novērst).

Ņemot vērā, ka SLO valdes vai vadības institūcijas loceklim ir pienākums nodrošināt SLO mantas un finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši likumiem, statūtiem, biedru sapulces vai citu institūciju lēmumiem un Likumprojektā ietvertā Likuma 11. pantā minētajiem SLO mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanas ierobežojumiem, kā arī, lai nodrošinātu VID un komisijas iespējas veikt efektīvu SLO mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma uzraudzību, proti, piemērojot adekvātu sodu par SLO mantas un finanšu līdzekļu izlietošanu nenodrošināšanu atbilstoši likumiem, statūtiem, biedru sapulces vai citu institūciju lēmumiem un Likumprojektā ietvertā Likuma 11. pantā minētajiem SLO mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanas ierobežojumiem, Likumprojekts paredz paredzēt administratīvo atbildību par SLO mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanu neatbilstoši attiecīgās organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem, kā arī mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanas ierobežojumu neievērošanu. Šādā gadījumā VID vērtētu apstākli vai SLO valdes vai vadības institūcijas loceklis ir pienācīgi pildījis savus pienākumus un nodrošinājis, ka SLO manta, finanšu līdzekļi vai 9. panta pirmajā daļā minētie ziedojumi tiek izlietoti atbilstoši likumiem, statūtiem, biedru sapulces vai citu institūciju lēmumiem un Likumprojektā ietvertā Likuma 11. pantā minētajiem SLO mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanas ierobežojumiem.

Sabiedriskais kaitīgums: Sabiedriskais kaitīgums var atšķirties atkarībā no nesaņemtā sabiedriskā labuma. Sabiedriskā labuma guvēju skaits sabiedrībā var atšķirties atkarībā no tā kāds sabiedriskais labums netika sniegts. Likumprojekta mērķis ir aizsargāt sabiedrību – sabiedriskā labuma guvējus no tā, ka sabiedrība nesaņems sabiedrisko labumu SLO valdes vai vadības institūcijas pienākumu neievērošanas dēļ, kas nenodrošināja, ka SLO pieejamā manta, finanšu līdzekļi vai ziedojumi tika izmantoti atbilstoši statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, ievērojot Likumprojektā ietvertā Likuma 11. pantā minētos ierobežojumus.

Nodarījuma sekas: Nodarījums pēc būtības liedz nodrošināt sabiedrisko labumu sabiedriskā labuma guvējiem. Pārkāpumi sabiedriskā labuma jomā, nenodrošinot SLO mantas un finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim negatīvi ietekmē sabiedrības sabiedriskā labuma guvuma apmēru, kas savukārt sabiedrībai var radīt neuzticamību šādai SLO, kuras valdes vai vadības institūcijas loceklis nepienācīgi pilda savus pienākumus.

Nodarījuma aktualitāte:
Šobrīd SLO valdes vai vadības institūcijas locekļiem Likumā nav noteikta nedz kompetence, nedz pienākumi, nedz arī administratīvā atbildība sabiedriskā labuma jomā.
Pamatojoties uz VID rīcībā esošo informāciju praksē ir gadījumi, kad SLO nenodrošina SLO mantas un finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim un Likuma 11. panta SLO mantas un finanšu līdzekļu izlietošanas ierobežojumu ievērošanu. Līdz ar to šādai SLO tiek pieņemts lēmums par SLO statusa atņemšanu.
No augstāk minētā izriet, ka, ja SLO valdes vai vadības institūcijas loceklim netiks noteikta kompetence, pienākumi un atbildība sabiedriskā labuma jomā, pastāv risks, ka arī turpmāk valdes vai vadības institūciju loceklis, kurš nav nodrošinājis SLO mantas un finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, ievērojot Likumprojektā ietvertā Likuma 11. panta ierobežojumus, darbojoties citā SLO tas arī nenodrošinās tās mantu, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanu atbilstoši statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, ievērojot Likumprojektā ietvertā Likuma 11. pantā noteiktos ierobežojumus, neveicinot SLO mērķu sasniegšanu - sabiedriskā labuma sniegšanu.

Par sabiedriskā labuma organizācijas darbības ierobežojumu neievērošanu, piemēro naudas sodu valdes vai vadības institūcijas loceklim no piecām līdz četri simti naudas sodu vienībām.

Nodarījuma bīstamība: Likumprojektā ietvertā Likuma 12.² panta otrajā daļā ir noteikts SLO valdes vai vadības institūcijas locekļa pienākums nodrošināt SLO darbību atbilstoši likumiem, statūtiem un Likuma 12. pantā minētajiem SLO darbības ierobežojumiem, kas palīdzēs nodrošināt SLO pieejamo mantu un finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši konkrētās SLO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, kas ir vērsts uz sabiedriskā labuma darbību, līdz ar to sabiedrībai tiks sniegts sabiedriskais labums. Gadījumā, ja SLO valdes vai vadības institūcijas loceklis nenodrošinās SLO darbību atbilstoši likumiem, statūtiem un Likuma 12. pantā minētajiem SLO darbības ierobežojumiem, tad netiks sasniegts SLO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis un sabiedrībai netiks sniegts tai domātais sabiedriskais labums. Šis kaitējums sabiedrībai ir neatgriezenisks, jo valsts, izvērtējot SLO plānotās aktivitātes, izvērtē to nepieciešamību konkrētajā laika brīdī (piemēram, palīdzība cilvēkiem dabas katastrofas gadījumā nebūs aktuāla pēc attiecīgā pārkāpuma konstatēšanas un kaitējumu sabiedrībai no attiecīgā atbalsta nesaņemšanas vairs nebūs iespējams novērst). Tāpat tiktu radītas šaubas, vai SLO valdes vai vadības institūcija loceklis vispār ir vēlējies, lai attiecīgā SLO sabiedrībai sniegtu tai paredzēto sabiedrisko labumu.

Ņemot vērā, ka SLO valdes vai vadības institūcijas loceklim Likumprojektā ir noteikts pienākums nodrošināt SLO darbību atbilstoši likumiem, statūtiem un Likuma 12. pantā minētajiem SLO darbības ierobežojumiem, kā arī, lai nodrošinātu VID un komisijas iespējas veikt efektīvu SLO darbības uzraudzību, proti, piemērojot administratīvo sodu par SLO darbību neatbilstoši likumiem, statūtiem un neievērojot šā likuma 12. pantā minētos SLO darbības ierobežojumus, likumprojekts paredz noteikt administratīvo atbildību valdes un vadības institūcijas loceklim par SLO darbību neatbilstoši likumiem, statūtiem un par šā likuma 12. pantā minēto SLO darbības ierobežojumu nenodrošināšanu. Šādā gadījumā VID vērtētu apstākli vai SLO valdes vai vadības institūcijas loceklis ir pienācīgi pildījis savus pienākumus un nodrošinājis, ka SLO darbojas atbilstoši likumiem, statūtiem, un Likuma 12. pantā minētajiem SLO darbības ierobežojumiem.

Sabiedriskais kaitīgums: Sabiedriskais kaitīgums var atšķirties atkarībā no nesaņemtā sabiedriskā labuma. Sabiedriskā labuma guvēju skaits sabiedrībā var atšķirties atkarībā no tā kāds sabiedriskais labums netika sniegts. Likumprojekta mērķis ir aizsargāt sabiedrību – sabiedriskā labuma guvējus no tā, ka sabiedrība nesaņems sabiedrisko labumu SLO valdes vai vadības institūcijas locekļa pienākumu neievērošanas dēļ, kas nenodrošināja, ka SLO darbojas atbilstoši likumiem, statūtiem un Likuma 12. pantā minētajiem SLO darbības ierobežojumiem.

Nodarījuma sekas: Nodarījums pēc būtības liedz nodrošināt sabiedrisko labumu sabiedriskā labuma guvējiem. Pārkāpumi sabiedriskā labuma jomā, nenodrošinot SLO darbību atbilstoši likumiem, statūtiem un Likuma 12. pantā minētajiem SLO darbības ierobežojumiem negatīvi ietekmē sabiedrības sabiedriskā labuma guvuma apmēru, kas savukārt sabiedrībai var radīt neuzticamību šādai SLO, kuras valdes vai vadības institūcijas loceklis ir pieļāvis, ka SLO manta vai finanšu līdzekļi tika sadalīti starp dibinātājiem, valdes vai vadības institūcijas locekļiem, kas pielīdzināms piesavināšanās.

Nodarījuma aktualitāte: Šobrīd SLO dibinātājiem, valdes vai vadības institūcijas locekļiem Likumā nav noteikta nedz kompetence, nedz pienākumi, nedz arī administratīvā atbildība sabiedriskā labuma jomā.
Pamatojoties uz VID rīcībā esošo informāciju praksē ir gadījumi, kad SLO valdes un vadības institūcijas locekļi nenodrošina SLO darbību atbilstoši likumiem, statūtiem un Likuma 12. pantā minētajiem SLO darbības ierobežojumiem. Līdz ar to šādai SLO tiek pieņemts lēmums par SLO statusa atņemšanu. VID, veicot SLO uzraudzības funkciju, ir konstatējis arī atsevišķus gadījumus, kad SLO personas saņem nesamērīgi lielu atlīdzību par darbību SLO, kas ir nepamatota ar veicamajiem darbiem un neatbilst SLO finansiālajam stāvoklim.

No augstāk minētā izriet, ka pastāv risks, ka arī turpmāk SLO valdes un vadības institūcijas locekļi nenodrošinās SLO darbību atbilstoši Likumā noteiktajam, neveicinot SLO mērķu sasniegšanu un nesniedzot sabiedrisko labumu.

Par sabiedriskā labuma organizācijas veikto saimniecisko darbību, kas neveicina sabiedriskā labuma organizācijas statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību, piemēro naudas sodu valdes vai vadības institūcijas loceklim no piecām līdz četri simti naudas soda vienībām

Nodarījuma bīstamība: Saskaņā ar Likumprojektā ietvertā Likuma 10.¹ pantu, ja SLO veic saimniecisko darbību, tad tā veic tādu saimniecisko darbību, kas veicina SLO statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību. Un saskaņā ar Likumprojektā Likuma 12.² panta trešo daļu SLO valdes vai vadības institūcijas loceklim ir pienākums nodrošināt SLO saimniecisko darbību tā, lai tā veicinātu SLO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītā mērķa sasniegšanu, jomā vai jomās, ja tādas ir vairākas, kas noradīta lēmumā par SLO statusa piešķiršanu un lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta.
Vienlaikus, SLO, kas veic saimniecisko darbību atbilstoši sabiedriskā labuma jomai un saimnieciskās darbības ienākumi tiek novirzīti SLO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, nav UIN maksātājas. SLO, veicot saimniecisko darbību, kas neveicina SLO statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību, rada valsts atbalsta un tirgus kropļošanas riskus.

Sabiedriskais kaitīgums: Ņemot vērā, ka SLO nereti veic saimniecisko darbību dažādās jomās, tajā skaitā jomās, kas tieši nav saistītas ar SLO sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanu, ir svarīgi nodrošināt sabiedrības interešu aizstāvību, paredzot SLO iespēju veikt tikai tādu saimniecisko darbību, kas veicina SLO statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību, šādi novēršot valsts atbalsta un tirgus kropļošanas riskus

Nodarījuma sekas: Pārkāpumi sabiedriskā labuma jomā, kas saistīti ar SLO valdes vai vadības institūcijas locekļa pienākumu nodrošināt SLO saimniecisko darbību tā, lai tā veicinātu SLO statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību, var negatīvi ietekmēt komersantus, gan juridiskas personas, gan fiziskas personas, kas veic uzņēmējdarbību vai saimniecisko darbību līdzvērtīgā jomā un veicot atbilstošus ienākuma nodokļa maksājumus, šādā veidā radot valsts atbalsta un tirgus kropļošanas riskus.

Nodarījuma aktualitāte: Šobrīd SLO dibinātājiem, valdes vai vadības institūcijas locekļiem Likumā nav noteikta nedz kompetence, nedz pienākumi, nedz arī administratīvā atbildība sabiedriskā labuma jomā.
Pamatojoties uz VID rīcībā esošo informāciju praksē ir SLO, kuras veic saimniecisko darbību, kas neveicina SLO statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību. Līdz ar to rada valsts atbalstu šādam SLO un tirgus kropļošanu.
Likumprojekts paredz šobrīd esošā ierobežojuma veikt saimniecisko darbību SLO izslēgšanu. Līdz ar to pieaug risks saimnieciskās darbības veikšanai neatbilstoši SLO sabiedriskā labuma jomai.

Par sabiedriskā labuma organizācijas, kuras veiktās saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem ieņēmumiem veido vairāk nekā 50 procentus, plānoto rezultātu, kas vērsti uz sabiedriskā labuma mērķi nesasniegšanu trīs gadu periodā, piemēro naudas sodu valdes vai vadības institūcijas loceklim no piecām līdz četri simti naudas sodu vienībām.

Nodarījuma bīstamība: Saskaņā ar Likumprojektā ietvertā Likuma 12.² panta ceturto daļu SLO valdes vai vadības institūcijas loceklim ir pienākums nodrošināt SLO, kuras veiktās saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem ieņēmumiem veido vairāk nekā 50 procentus, lai tā trīs gadu periodā sasniedz plānotos rezultātus, t.i. jāizpilda vismaz 80 procenti no izvirzītajiem uzdevumiem, kas vērsti uz sabiedriskā labuma mērķi, jomā, kas ir minēta lēmumā par SLO statusa piešķiršanu vai lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta. SLO darbība, kuru veiktās saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem ieņēmumiem veidos vairāk nekā 50 procentus, un SLO trīs gadu periodā nevar pamatot rezultātus, kas vērsti uz sabiedriskā labuma mērķi, ir pielīdzināma sistemātiskai saimnieciskajai darbībai, kuras rezultātā netiks sasniegts SLO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis un netiks sniegts sabiedriskais labums sabiedrībai. Tāpat tiks radītas šaubas vai SLO mērķis ir sabiedriskā labuma darbība vai tomēr pastāvīga un sistemātiska saimnieciskā darbība, kas rada valsts atbalstu šādām organizācijām un tirgus kropļošanas riskus.

Sabiedriskais kaitīgums: Lielākā vai mazākā mērā sabiedrība nesaņems tai paredzēto sabiedrisko labumu. Taču, lai nodrošinātu sabiedrības interešu aizstāvību, nav būtiski cik liela ir sabiedrības daļa, kas nesaņems sabiedrisko labumu no SLO, kuras valdes vai vadības institūcijas loceklis pieļauj, ka SLO veiktās saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem ieņēmumiem veido vairāk nekā 50 procentus, vienlaikus nenodrošinot, ka tā trīs gadu periodā ir sasniegusi plānotos rezultātus (ir jāizpilda vismaz 80 procenti no izvirzītajiem uzdevumiem, kas vērsti uz sabiedriskā labuma mērķi), jomā, kas ir minēta lēmumā par SLO statusa piešķiršanu vai lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta. SLO, kuras saimnieciskās darbības ieņēmumi ir vairāk kā 50 procenti, ir jāpierāda, ka bez saimnieciskās darbības tā nespēj darboties, un šādai SLO identiski kā SLO, kas neveic saimniecisko darbību, ir jānodrošina sabiedriskais labums. Piemēram, ja 2023. gadā SLO saimnieciskās darbības ieņēmumi ir 51% no kopējiem SLO ieņēmumiem, tad tai trīs gadu periodā (2024., 2025. un 2026. gadā ieskaitot) ir jāsasniedz SLO plānotie rezultāti (nosacījumu izpildi SLO, kuru saimnieciskās darbības ieņēmumi ir vairāk kā 50 procenti no kopējiem SLO ieņēmumiem īpaši uzraudzīs VID un komisija).

Ņemot vērā, ka SLO nereti veic saimniecisko darbību dažādās jomās, tajā skaitā jomās, kas tieši nav saistītas ar SLO sabiedriskā labuma jomu, ir svarīgi nodrošināt sabiedrības interešu aizstāvību, paredzot SLO iespēju veikt tikai tādu saimniecisko darbību, kas veicina SLO statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību, šādi novēršot valsts atbalsta un tirgus kropļošanas riskus.

Nodarījuma sekas: Pārkāpumi sabiedriskā labuma jomā, kas saistīti ar SLO valdes vai vadības institūcijas locekļa pienākumu nodrošināt SLO, kuras veiktās saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem ieņēmumiem veido vairāk nekā 50 procentus, lai tā trīs gadu periodā sasniedz plānotos rezultātus, t.i. jāizpilda vismaz 80 procenti no izvirzītajiem uzdevumiem, kas vērsti uz sabiedriskā labuma mērķi jomā, kas ir minēta lēmumā par SLO statusa piešķiršanu vai lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta, var negatīvi ietekmēt komersantus, gan juridiskās personas, gan fiziskas personas, kas veic uzņēmējdarbību vai saimniecisko darbību līdzvērtīgā jomā, veicot atbilstošus ienākuma nodokļa maksājumus, šādā veidā radot valsts atbalsta un tirgus kropļošanas riskus.

Nodarījuma aktualitāte: Ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz atļauj SLO veikt arī 100 procentu saimniecisko darbību ar nosacījumu, ka veicamā saimnieciskā darbība ir atbilstoša SLO statūtos norādītajai jomai, pastāv risks, ka SLO valdes vai vadības institūcijas locekļi pieļaus, ka SLO veiks saimniecisko darbību, novēršoties no SLO pamatdarbības mērķiem – sabiedriskā labuma darbība.

Izmantotā pieeja soda apmēra noteikšanai:
SLO ir vienīgās pēc savas būtības un darbības, tāpēc nav iespējams nosakot soda apmēru par paraugu ņemt kādu no jau spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Ņemot vērā, ka SLO statusu var iegūt biedrības un nodibinājumi, kā arī RO par paraugu varētu izmantot Biedrību un nodibinājumu likumā vai Reliģisko organizāciju likumā izmantoto pieeju soda apmēra noteikšanai, taču ne Biedrību un nodibinājumu likumā, ne Reliģisko organizāciju likumā administratīvā atbildība nav paredzēta.

Izveidotajiem pārkāpumiem, kas noteikti Likumprojektā nav noteikts pamatsods – brīdinājums, jo šajās normās noteikto pārkāpumu izdarīšana ir uzskatāma par zināmu seku izraisošām darbībām, kuras būtu jāsoda, piemērojot pamatsodu - naudas sodu.

Likumprojekts visām tajā iekļautajām administratīvās atbildības normām neparedz noteikt dažādu naudas soda apmēru, paredzot noteikt apakšējo un augšējo naudas soda apmēru sākot no piecām līdz četri simti naudas soda vienībām. Vienlaicīgi izvērtējot, kurš pārkāpums ir bīstamāks, nodarot lielāku kaitējumu sabiedrībai un radot lielākas vai mazākas sekas. Šāda pieeja sniedz VID iespēju, izvērtējot izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus noteikt samērīgāko soda apmēru. Tāpat nosakot apakšējo naudas soda apmēru, tiek norādīts, ka pārkāpuma izdarīšanas gadījumā personai var tikt piemērots arī salīdzinoši ar konkrēta pārkāpuma augšējo naudas soda apmēru mazāks naudas sods.

Administratīvā akta prioritātes princips:
Vērtējot administratīvā akta izdošanas prioritātes principu, var secināt, ka valdes vai vadības institūcijas locekļa pārkāpums saistīts ar nepienācīgu pienākumu izpildi, kā rezultātā SLO darbība un tās finanšu līdzekļu, mantas vai 9. panta pirmajā daļā minēto ziedojumu izlietošana notiek neatbilstoši likumiem un tās statūtos noteiktajam, kas uzskatāms par jau izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un minētā rīcība ir neatgriezeniska. Līdz ar to konkrētajā gadījumā prioritāte ir administratīvā soda noteikšanai nevis administratīvā akta izdošanai.

Kriminālatbildība:
Par SLO valdes vai vadības institūcijas locekļa izdarīto pārkāpumu sabiedriskā labuma jomā, kas saistīti ar SLO finanšu līdzekļu un mantas sadali starp valdes vai vadības institūcijas locekļiem vai to laulātajiem, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, kura sekas nav novēršamas un ir ar augstu bīstamības pakāpi, kā vēl viens alternatīvais risinājums tika izvērtēta kriminālatbildība, taču tika secināts, ka lielā daļā gadījumu administratīvās atbildības ieviešana ir samērīgāka ar pārkāpuma bīstamību.

Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar 19. pantu, paredzot kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 18. pantā minētajiem pārkāpumiem veic VID.

Likumprojekta administratīvās atbildības izskatīšana Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā
Likumprojekta administratīvās atbildības normu nepieciešamība tika skatīta Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā (turpmāk – darba grupa). Darba grupas sēdēs, kas notika 2022. gada 16. martā un 2022. gada 20. oktobrī FM un VID, izklāstot argumentus par administratīvās atbildības normu nepieciešamību Likumprojektā, darba grupas atbalstu neguva. Izvērtējot darba grupā paustos viedokļus, darba grupas ieskatā pastāv vairākas alternatīvas gadījumos, kad SLO pašu izvirzītos mērķus apzināti nesasniedz vai neievēro Likumā noteiktos darbības ierobežojumus vai mantas vai finanšu līdzekļu izlietošanas ierobežojumus, proti, Likumā paredzētās VID tiesības atņemt SLO statusu, iespēja piemērot arī Krimināllikumā paredzēto atbildību, kā arī darboties Administratīvā procesa likuma ietvaros. Tādējādi administratīvās atbildības normu iekļaušana Likumprojektā nebūtu atbalstāma. Lai arī viedokļi tika saņemti tikai no atsevišķiem darba grupas locekļiem, taču balsojuma, kas notika pēc principa “klusēšana – piekrišana”, rezultātā darba grupa neatbalstīja administratīvās atbildības normu iekļaušanu Likumprojektā. Zemāk atspoguļoti darba grupas sēdes laikā saņemtie darba grupas dalībnieku viedokļi.

Darba grupas Tieslietu ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka administratīvās atbildības normas Likumā nav atbalstāmas. Būtu nepieciešams izvērtēt citus alternatīvus no pārkāpuma izdarīšanas atturošus līdzekļus, piemēram, ja SLO tiek piešķirti dažādi labumi no valsts puses, tad pēc pārkāpuma konstatēšanas šos labumus no SLO pieprasīt atpakaļ. Tieslietu ministrijas pārstāvja ieskatā SLO statusa atņemšana ir pietiekošs rīks, lai SLO atturētu no pārkāpuma veikšanas un nepieciešamības gadījumā ir iespēja darboties arī Administratīvā procesa likuma ietvaros.

FM ieskatā piedāvātais risinājums Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā uzsākt administratīvo procesu, uzliekot par pienākumu valdes vai vadības institūcijas loceklim atgriezt SLO nepienācīgi izlietotos SLO līdzekļus vai mantu, nebūtu efektīvs, jo šāda valdes vai vadības institūcijas locekļa rīcība, kad SLO nauda vai manta tika iztērēta neatbilstoši SLO statūtos vai Likumā noteiktajam (piemēram, valdes vai vadības institūcijas loceklis savām vajadzībām iegādājies automobili, izmantojot SLO naudu, nevis novirzījis šos līdzekļus vajadzīgajā brīdī atbilstoši mērķim krīzē cietušās personas atbalstam), uzskatāma par jau izdarītu pārkāpumu, kas vairs nav novēršams un minētā rīcība ir neatgriezeniska, proti, sabiedrībai tika nodarīts neatgriezenisks kaitējums, liedzot sabiedrībai tai nepieciešamo labumu. Sekas šādam pārkāpumam var būt nenovēršamas arī faktiski, piemēram, kad SLO līdzekļi, kas sākotnēji tika paredzēti personas veselībai vai dzīvībai svarīgai operācijai, taču nepienācīgi izlietoto SLO līdzekļu rezultātā personai operācija netika veikta, pienākums atgriezt SLO nepienācīgi izlietotos SLO līdzekļus nebūs aktuāls pēc vairākiem gadiem, kad šie līdzekļi administratīvā procesa ietvaros tiks atgriezti, jo pastāv iespējamība, ka personas, kurai sabiedriskais labums netika sniegts, veselībai radītās sekas būs neatgriezeniskas vai persona būs mirusi. Turklāt svarīgs ir fakts, ka nepienācīgi izlietotie naudas līdzekļi ir SLO rīcībā, tādējādi jau šobrīd civiltiesiskajās attiecībās (starp SLO un valdi vai vadības institūciju) darbojas regulējums attiecībā uz zaudējumu atlīdzību, proti, jau šobrīd SLO var atprasīt no valdes locekļa vai vadības institūcijas locekļa viņu darbības vai bezdarbības rezultātā radītos zaudējumus. Administratīvā procesa laikā būs nepieciešams pierādīt konkrētā valdes locekļa vai vadības institūcijas locekļa vainu pārkāpuma izdarīšanā, turklāt, ieguldot lielu administratīvo resursu pierādījumu vākšanā to attiecināmības, lietderīguma un samērīguma izvērtēšanā, kā rezultātā valsts budžetā vai sabiedrības labklājības nodrošināšanai faktiska pienesuma, vairumā gadījumu, nebūs. Proti, kas attiecas uz valsts budžeta ietekmi – atgūtie no valdes locekļa vai vadības institūcijas locekļa atgūtie naudas līdzekļi nonāks atpakaļ SLO īpašumā, par kuru tālāku izlietojumu lems attiecīgie jaunievēlētie SLO valdes locekļi vai vadības institūcijas locekļi, kas naudas līdzekļus atgrieza SLO īpašumā. Savukārt, konstatētā pārkāpuma rezultātā organizācijai SLO statuss būs atņemts, un attiecīgi valsts nevarēs īstenot Likumā noteikto kontroli pār šiem atgūtajiem naudas līdzekļiem, tādējādi pastāv varbūtība, ka atgūtie naudas līdzekļi nonāks sabiedrības labklājības nodrošināšanai būtiski samazinās. Ņemot vērā sabiedriskā labuma būtisku nepieciešamību sabiedrībai attiecīgajā brīdī īstenot sabiedrības labklājībai nepieciešamos pasākumus, prioritāte ir administratīvā soda noteikšanai nevis administratīvā akta izdošanai.

Tāpat arī vērtējot izteikto priekšlikumu atgūt ziedotājam piešķirto nodokļu atvieglojumu vai atmaksāto IIN, FM neuzskata par efektīvu risinājumu, jo šis paredzams kā sarežģīts, laikietilpīgs un nelietderīgs process, kas personai, kura veikusi ziedojumu, radīs papildus izdevumus nokavējuma naudas apmērā, jo nodokļa maksājums, par kuru tika saņemts nodokļa atvieglojums, valsts budžetā netika iemaksāts noteiktajā termiņā. Rezultātā šāda pieeja radītu sabiedrības neizpratni un attiecīgi neuzticību filantropijai valstī. Proti, ziedotājs ir izdarījis savu izvēli ar SLO starpniecību palīdzēt noteiktai sabiedrības daļai un, ja SLO valdes vai vadības institūcijas loceklis ir rīkojies negodprātīgi ar SLO līdzekļiem, nav pieļaujams, ka rezultātā cieš pats ziedotājs. Jau augstāk minēts, ka ziedotājs kā privātpersona paļaujas, ka valsts ziedotāja vietā kontrolēs attiecīgo SLO, lai privātpersonas ziedojums tiktu izmantots sabiedriskā labuma mērķiem. Vienlaikus VID rastos papildu administratīvais slogs šo piemēroto nodokļu atvieglojumu atgriešanas administrēšanā, proti, VID būs nepieciešams apzināt visus ziedotājus, kuru ziedojumi tika nelietderīgi izmantoti, kas arī rada neizpratni, kā noteikt to, kura ziedotāja ziedotie līdzekļi tika nepienācīgi izmantoti konkrētajā gadījumā.

Darba grupas ģenerālprokuratūras pārstāvis vērsa uzmanību, ka SLO ir biedrības, nodibinājumi un RO, kas ir privāto tiesību subjekti. Līdz ar to paredzēt administratīvo atbildību privātai personai par to, ka tā savu naudu izmantos citiem mērķiem, nekā likumdevējs to ir paredzējis (SLO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais sabiedriskā labuma mērķis), juridiski nebūtu korekti. Papildus tika norādīts, ka SLO ir divas sekojošas iespējas izlietot savu naudu un mantu:
1) atbilstoši SLO statusam – statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam sabiedriskā labuma mērķim;
2) vai pretēji – neatbilstoši SLO statusam, izlietojot naudu un mantu pēc saviem ieskatiem. Arī ziedojumu rezultātā iegūtā nauda un manta ir SLO rīcībā. Turklāt pati SLO ir atbildīga pret ziedotāju. Gadījumos, kad ziedotāji tiek apkrāpti, būtu piemērojama Krimināllikumā paredzētā atbildība (177., 179. vai 218. pants).

Attiecībā uz ierosinājumu piemērot kriminālatbildību, FM ieskatā priekšlikums ziedotājiem, kuri tikuši apkrāpti, kriminālprocesa ietvaros atgūt no valdes vai vadības institūcijas locekļa nepamatoti izlietotos SLO līdzekļus vai mantu, būs laikietilpīgs un ne vienmēr efektīvs process, jo nodarījuma apmērs var būt mērāms gan viena euro, gan vairāku tūkstošu euro apmērā. Kriminālprocesa uzsākšanai būtu nepieciešams apzināt visus cietušos (ziedotājus), kas lielākajā daļā gadījumu būtu faktiski neiespējami, jo ziedotājs ne vienmēr interesējas un ne vienmēr var iegūt detalizētu informāciju par viņa ziedotās naudu vai mantas izlietojumu. Ziedotājs ir paļāvies, ka SLO tiek uzraudzītas no valsts puses, kas rada pārliecību, ka veiktais ziedojums sasniegs sabiedriskā labuma guvēju tam nepieciešamajā brīdī. Turklāt, bieži vien ziedotāji vēlas palikt anonīmi, kas vēl vairāk sarežģītu ziedotāju apzināšanu.

Vienlaikus darba grupas ģenerālprokuratūras pārstāvis vērsa uzmanību, ka Komerclikums neparedz administratīvo atbildību valdes loceklim un arī SLO gadījumā atbildība būtu vērtējama kā klasisks administratīvais process. Valsts privāto tiesību subjektam piešķir papildus tiesības, šajā gadījumā tiek piešķirts SLO statuss ar konkrētiem nosacījumiem. Gadījumos, kad SLO tai uzliktos pienākumus neievēro, SLO statuss tiek atņemts. Taču pastāv arī iespēja atsevišķos gadījumos izteikt brīdinājumu Administratīvā procesa likuma ietvaros, neatņemot statusu uzreiz. Taču, ja SLO turpina neievērot tai uzliktos pienākumus vai pārkāpums ir būtisks un neatgriezenisks, SLO būtu atņemams SLO statuss.

FM ieskatā ir svarīgi norādīt, kāpēc administratīvā atbildība būtu piemērojama tieši SLO valdes vai vadības institūcijas loceklim, nevis pašai SLO. Proti, darba grupas ģenerālprokuratūras pārstāvis vērsa uzmanību, ka Komerclikums neparedz administratīvo atbildību valdes loceklim un arī SLO gadījumā atbildība būtu vērtējama kā klasisks administratīvais process.   Taču,  lai arī Komerclikumā, Biedrību un nodibinājumu likumā vai Reliģisko organizāciju likumā šāda administratīvā atbildība tieši valdes vai vadības institūcijas loceklim netiek paredzēta, tomēr par atsevišķiem pārkāpumiem, kas minēti Grāmatvedības likumā, administratīvā atbildība grāmatvedības jomā tiek piemērota uzņēmuma, tostarp arī biedrību, nodibinājumu un RO vadītājam (skatīt Grāmatvedības likuma 1. panta pirmo daļu), jo uzņēmuma vadītājs ir tā atbildīgā persona uzņēmumā, kas ir pieļāvusi pārkāpumu. Līdz ar to arī būtu atzīstams par samērīgu risinājums, ja arī par Likumā paredzētajiem pārkāpumiem, SLO valdes vai vadības institūcijas loceklis ir atzīstams par to personu, kurai piemērojama administratīvā atbildība, jo šī persona rīkojusies negodprātīgi vai nepamatoti pieļāvusi citas personas negodprātīgu rīcību ar SLO līdzekļiem vai mantu, proti, savu amata pienākumu izpildes laikā (īstenojot juridiskās personas rīcībspēju) nav ievērojusi normatīvo aktu regulējumu.

Darba grupā viedokli izteica arī darba grupas VID pārstāvis, vēršot uzmanību, ka biedrība vai nodibinājums ar SLO statusu būtu nošķirama no biedrības vai nodibinājuma Biedrību un nodibinājumu likuma izpratnē. VID pārstāvja ieskatā, Ģenerālprokuratūras pārstāvja viedoklis ir atbalstāms attiecībā uz klasiskām biedrībām un nodibinājumiem, jo biedrības un nodibinājumi ir tiesīgi izlietot savu naudu un mantu, ka arī mainīt izlietojuma mērķi pēc saviem ieskatiem. Taču attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem, kurām ir piešķirts SLO statuss, proti, biedrībām un nodibinājumiem, kas ir izveidotas ar noteiktu sabiedriskā labuma mērķi un šādā veidā vēlas darboties sabiedrības labā, sniedzot iespēju ziedotājiem izmantot nodokļu atvieglojumus saziedotajiem līdzekļiem SLO 2 (ziedojot biedrībai vai nodibinājumam, kuram nav SLO statuss vai ir SLO 1, nodokļu atvieglojumi ziedotājiem par veiktajiem ziedojumiem netiek piemēroti), tādējādi veicot daļēju valsts uzticēto funkciju izpildi attiecīgajā jomā. Vienlaikus, SLO (gan SLO 1, gan SLO 2) gūst priekšrocības no tā, ka tās arī turpmāk nebūs uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, ja saimnieciskās darbības ieņēmumus izmantos tikai attiecīgās SLO statūtos noteiktā sabiedriskā labuma mērķa sasniegšanai vai ieguldot attiecīgās SLO saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Nav pieļaujams, ka SLO nauda un manta tiek izlietota neatbilstoši SLO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam sabiedriskā labuma mērķim.
No brīža, kad biedrībai, nodibinājumam vai RO ir piešķirts SLO statuss, SLO ir pienākums ievērot Likumā noteiktus ierobežojumus. Ja biedrība vai nodibinājums vēlas izlietot savu naudu un mantu, kā arī mainīt izlietojuma mērķi pēc saviem ieskatiem, neveicot darbību sabiedrības labā noteiktajā jomā, tad šādām biedrībām vai nodibinājumiem nevajadzētu pieteikties SLO statusam, jo pēc būtības jau sākotnēji netika plānots sniegt sabiedrisko labumu. Attiecīgi biedrībām un nodibinājumiem, kā arī RO, kurām ir piešķirts SLO statuss, nav rīcības brīvības, taču ir noteikts pienākums darboties un izlietot līdzekļus atbilstoši SLO statūtos un Likumā noteiktajam attiecīgajā jomā, kurā ir piešķirts SLO statuss. VID ir tiesības atņemt SLO statusu, taču tās ir sekas konkrētajai SLO, nevis valdes vai vadības institūcijas loceklim, kurš ir pieļāvis, ka SLO nauda vai manta tika izlietota neatbilstoši SLO statūtos un Likumā noteiktajam. Proti, ja SLO valdes vai vadības institūcijas loceklis ir pieļāvis, ka SLO līdzekļi ir izlietoti neatbilstoši SLO statūtos un Likumā noteiktajam, šobrīd sekas nav paredzētas, līdz ar to pastāv iespēja, ka šāda valdes vai vadības institūcijas locekļa darbība varētu atkārtoties, jo valdes vai vadības institūcijas loceklis apzinās, ka viņa nodarījumam sekas neiestāsies. VID pārstāvis uzsvēra, ka SLO statuss ir valsts funkcija, kura ir deleģēta privātajiem subjektiem, savukārt privātie subjekti uzņemas atbildību izlietot naudu tā, kā tas ir noteikts statūtos un Likumā. Administratīvā atbildība veidota ar mērķi valdes vai vadības institūcijas loceklim īstenot pārdomātu un mērķtiecīgu rīcību. Administratīvās atbildības normas netiek paredzētas, lai godprātīgu valdes vai vadības institūcijas locekli atturētu no palīdzības sniegšanas sabiedrībai.

FM pievienojas darba grupas VID pārstāvja viedoklim, kā arī uzklausot citu darba grupas locekļu izteiktos viedokļus, piekrīt, ka biedrības un nodibinājumi ir privāto tiesību subjekti, taču brīdī, kad biedrībām un nodibinājumiem tiek piešķirts SLO statuss, tām tiek uzticēta valsts funkciju daļēja izpilde, tostarp, kad persona, kas ir ziedojusi SLO 2 un ir izmantojusi valsts piešķirto nodokļu atvieglojumu vai ziedojuma summu iekļāvusi attaisnotajos izdevumos, paļaujas uz SLO 2 valdes un vadības institūcijas locekļu godprātību, ka ziedojums tiks izlietots SLO statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, jomā, kurā darbojas attiecīgā SLO un sabiedrībai tiks sniegts uz attiecīgo brīdi nepieciešamais labums. Vienlaikus persona apzinās, ka saņemot valsts piešķirto nodokļu atvieglojumu vai ziedojuma summu iekļaujot attaisnotajos izdevumos, valsts veic kontroles funkciju, proti, uzrauga SLO 2, lai tā nodrošinātu, ka personas ziedojums SLO 2 sasniedz sabiedriskā labuma guvējus. Ņemot vērā visu augstāk minēto, SLO valdes vai vadības institūcijas loceklim par noteiktiem pārkāpumiem kā atbilstošākais un samērīgākais atbildības veids par nodarītajiem pārkāpumiem būtu nosakāma administratīvā atbildība.

Rezumējot, FM uzskata, ka darba grupas piedāvātie risinājumi (proti, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā uzsākt administratīvo procesu, uzliekot par pienākumu valdes vai vadības institūcijas loceklim atgriezt SLO nepienācīgi izlietotos SLO līdzekļus vai mantu, atgūt ziedotājam piešķirto nodokļu atvieglojumu vai atmaksāto IIN, piemērot kriminālatbildību) nav uzskatāmi par efektīvu risinājumu. Piedāvātie risinājumi var radīt nesamērīgus papildus izdevumus ne tikai pašai SLO vai SLO valdes vai vadības institūcijas loceklim, bet arī valsts pārvaldei un ziedotājiem, tostarp ziedotājiem kas ziedoja SLO 2. Turklāt ne visos gadījumos ir iespējams apzināt visus iesaistītos ziedotājus, kurus attiecīgā SLO vai SLO valdes vai vadības institūcijas locekļa rīcība ir ietekmējusi. Jāņem vērā arī tas, ka SLO vai SLO valdes vai vadības institūcijas locekļa rīcība ir vērtējama kā neatgriezeniska, tātad uzskatāma par jau izdarītu pārkāpumu, kas vairs nav novēršams.