Anotācija (ex-ante)

23-TA-1634: Rīkojuma projekts (Dalība padomē, komisijā, darba grupā)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, pamatojoties uz Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma (turpmāk – Likums) 10.pantu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir aktualizēt Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes (turpmāk – Padome) sastāvu, ievērojot to, ka saskaņā ar Likuma 10.panta trešo daļu Padomes pilnvaru termiņš beidzas 2023.gada 16.septembrī.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka, lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, tiek izveidota Padome, kuras sastāvu (pēc kultūras ministra ierosinājuma) un nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Saskaņā ar Likuma 10.panta otro daļu Padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kuras sastāvā ir desmit locekļi: Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs; Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes amatpersona, kas atbild par kultūras pieminekļu uzskaiti un izpēti; Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arheologs vai arhitekts; par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgās Rīgas domes institūcijas vadītājs; Rīgas domes atbildīgās institūcijas amatpersona, kas atbild par Rīgas vēsturiskā centra attīstību; Rīgas domes atbildīgās institūcijas amatpersona, kas atbild par Rīgas pilsētas plānošanu; kultūras ministra uzaicināts speciālists; Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis; Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis.

Likuma 10.panta trešā daļa nosaka, ka Padomes sastāvu apstiprina uz trim gadiem.

Līdzšinējais Padomes sastāvs ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2020.gada 16.septembra rīkojumu Nr.517 „Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvu”. Saskaņā ar Likuma 10.panta otrajā daļā noteikto šobrīd Padomes sastāvā iekļauti 10 pārstāvji no šādām institūcijām – Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas domes, Kultūras ministrijas, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas, Latvijas Arhitektu savienības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ievērojot to, ka Padomes pilnvaru termiņš beidzas 2023.gada 16.septembrī, lai nodrošinātu Padomes darbības nepārtrauktību un aktualizētu Padomes sastāvu, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 2023.gada 5.aprīlī nosūtīja vēstuli Nr.11-01/2402, ar kuru lūdza attiecīgajām institūcijām sniegt informāciju par institūcijas pārstāvi darbam Padomē.
Risinājuma apraksts
Ar 2023.gada 13.aprīļa vēstuli Nr.4.4.2/52 Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālā komisija informēja, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas Asamblejas 2020.gada 11.augusta lēmumu Nr.8 Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas pārstāve Padomē ir ģenerālsekretāre Baiba Moļņika. Ar 2023.gada 13.aprīļa vēstuli Nr.32/1-3 Latvijas Arhitektu savienība apstiprināja, ka Padomē to turpinās pārstāvēt Latvijas Arhitektu savienības biedrs, sertificēts arhitekts Artūrs Lapiņš. Ar 2023.gada 21.aprīļa vēstuli Nr.1-132/2335 tika darīts zināms, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju Padomē pārstāvēs Telpiskās plānošanas un zemes pārvaldības departamenta Zemes pārraudzības un plānojumu uzraudzības nodaļas vecākā eksperte Daina Pētersone. Ar 2023.gada 24.aprīļa vēstuli Nr.DA-23-10514-nd Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments informēja, ka, pamatojoties uz Likuma 10.panta otrās daļas 4., 5. un 6.punktu un Rīgas pilsētas Izpilddirektora rezolūciju, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments deleģē Padomes darbam nākamajam trīs gadu pilnvaru termiņam šādus pārstāvjus – Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas biroja vadītāja p.i. Viesturu Brūzi kā par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgās Rīgas domes institūcijas vadītāju; Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes ekspertu Rīgas vēsturiskā centra UNESCO Pasaules mantojuma pārvaldības plānošanas jautājumos Aigaru Kušķi kā Rīgas domes atbildīgās institūcijas amatpersonu, kas atbild par Rīgas vēsturiskā centra attīstību; Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētas arhitekta dienesta vadītāju Rīgas pilsētas arhitektu Pēteri Ratas kā Rīgas domes atbildīgās institūcijas amatpersonu, kas atbild par Rīgas pilsētas plānošanu. Ar 2023.gada 11.maija vēstuli Nr.3.3-1/644 Kultūras ministrija informēja, ka darbam Padomē deleģē arhitektu Reini Liepiņu.

Projekts paredz apstiprināt Padomes sastāvu uz nākamajiem trim gadiem, tajā iekļaujot Likuma 10.panta otrajā daļā noteikto institūciju deleģētos pārstāvjus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktu institūcija piemēro sabiedrības līdzdalības kārtību to tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka Projekta mērķis ir aktualizēt Padomes sastāvu, ievērojot to, ka saskaņā ar Likuma 10.panta trešo daļu Padomes pilnvaru termiņš beidzas 2023.gada 16.septembrī un pārstāvjus Padomē saskaņā ar Likuma 10.panta otro daļu izvirza attiecīgās institūcijas, publisko apspriedi nav nepieciešams nodrošināt.

Projekts regulē publiskās pārvaldes tiesiskās attiecības, lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu.

7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
  • Kultūras ministrija
  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
  • Rīgas dome
  • Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālā komisija
  • Latvijas Arhitektu savienība

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi