Anotācija (ex-ante)

Veikt grozījumus Ministru kabineta rīkojumā, lai pagarinātu atbalstu Ukrainas studējošajiem un pētniekiem līdz 2022. gada 31. decembrim.

01.09.2022.

Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas bēg no bruņotā konflikta, augstākās izglītības iegūšanai vai zinātniskās darbības turpināšanai ir nepieciešams atbalsts 2022. gada rudens semestrī.

Saskaņā ar informatīvo ziņojumu “„Atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem augstākajā izglītībā un zinātnē” (Nr. 36 114. §) 2021./2022. akadēmiskajā gada noslēgumā, uz četriem mēnešiem (no marta līdz jūnijam) atbalstu bija nepieciešams nodrošināt no bruņotā konflikta bēgušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas jau iepriekš bija studējuši Ukrainā. Nākamajā akadēmiskajā mācību gadā jārēķinās ar nepieciešamību integrēt Ukrainas civiliedzīvotājus Latvijas augstākās izglītības sistēmā, lai viņi varētu Latvijā studēt varētu studēt akadēmiskā/profesionālā grāda un/vai augstākas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.
Prognozējams, ka 2022. gada rudenī varētu kopumā studēt aptuveni 784 studentu no Ukrainas. Izgūstot datus no VIIS, konstatējams, ka  2021./2022. akadēmiskajā studiju gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs pirms 2022. gada 24. februāra, kopumā studēja 684 studējošie. Starp tiem 150 ir pēdējo kursu pamata un augstākā studiju līmeņa studējošie, līdz ar to prognozējams, ka 2022./2023. akadēmiskajā studiju gadā augstākās izglītības iestādēs varētu studēt 534 studējošie no Ukrainas. Kopš 2022. gada 24. februāra augstākās izglītības iestādes uzņēma 159 Ukrainas civiliedzīvotāju  (dati uz 04.07.2022.). Prognozējams, ka Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, kas varētu tikt uzņemti  2022./2023. akadēmiskajā studiju gadā varētu palielināties līdz 250, ņemot vērā, ka studējošie no Ukrainas izvēli turpināt studēt būtu atlikuši uz jauno akadēmisko mācību gadu. Saskaņā ar VIIS datiem Latvijā mācās aptuveni 85 Ukrainas civiliedzīvotāji (dati uz 23.05.2022.) no vidusskolas pēdējā klasē. Pēc ministrijas veiktās aptaujas datiem (N - 292 ukraiņu skolēni vidējās izglītības posmā) 12 vidējās izglītības beidzēji ir norādījuši, ka plāno iegūt augstāko izglītību Latvijas augstākās izglītības iestādēs. Tomēr nav zināms, cik Ukrainas civiliedzīvotāji turpināja attālināti iegūt vidējo izglītību vidējās izglītības iestādēs Ukrainā, atrodoties Latvijā vai kādā citā valstī, un plāno uzsākt vai turpināt studijas Latvijā. Nav zināms, cik studējošo plāno pāriet no viena izglītības līmeņa uz nākamo. Vēl nav zināms, kāda varētu būt prognozējamā bēgļu plūsma uz Latviju rudenī, kas ir atkarīgs no bruņotā konflikta norises gaitas Ukrainā. Augstskolu sniegtā informācija liecina par Ukrainas civiliedzīvotāju interesi uzsākt studijas Latvijā.
Prognoze par iespējamo zinātnieku skaitu balstās uz pieņēmumu, ka Ukrainas zinātnieku skaits, kurš ir nedaudz mazāks nekā Latvijā, starp Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir ieradušies Latvijā (> 32 000 uz jūnija sākumu) ir līdzīgs kā Ukrainā kopumā. Tas nozīmē, ka aptuveni ~150 – 200 Latvijā ieradušos Ukrainas civiliedzīvotāju var būt atbilstoši zinātnieka statusam. Prognoze turpmākajam atbalstam 80 šādām personām, pieņem, ka aptuveni pusei ir gan iespēja, gan interese būt nodarbinātiem akadēmiskā un zinātniskā darbā Latvijas zinātniskajās institūcijās. Stipendiju atbalsts akadēmiskajam un zinātniskajam personālam ir prognozējams līdzīgā intensitātē kā 2022.gada 1. pusē.
 

Nē

Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri var pretendēt uz stipendiju pilna laika studijām vai zinātniskās darbības turpināšanai Latvijā. Tiesību akta projekts nosaka termiņos, kādos tiek piešķirta stipendija.

Nē

Nē

Nē

Nē

-