Anotācija (ex-ante)

Transporta enerģijas kvalitātes rādītāji un kritēriji

Benzīna un dīzeļdegvielas kvalitātes prasības izriet no Direktīvas 98/70/EK, bet vienotu nosacījumu attiecībā uz visiem alternatīvo degvielu veidiem Eiropas Savienībā nav.
Gan Noteikumos Nr.332, gan Noteikumos Nr.772 esošo regulējumu par savstarpēji saistītajiem jautājumiem ir nepieciešams apvienot, kas padarīs vienkāršāku orientēšanos tiesiskajā regulējumā un mazinās tiesiskā regulējuma pretrunu risku.
Noteikumos Nr. 332 un Noteikumos Nr. 772 kvalitātes rādītāju kontekstā ir iekļautas atsauces uz konkrētiem standartiem, kas varētu mazināt normatīvā regulējuma caurspīdīgumu un skaidrību, jo standarti nav publiski pieejami (iegūstami par maksu).
Direktīva 2023/2413 aktualizē atsauces uz standartiem vai kvalitātes prasības dīzeļdegvielai, kas šobrīd vēl nav noteikts Latvijas normatīvajā regulējumā.

Noteikumi pēc būtības attiecas uz visu transporta enerģiju, t.i. un visu enerģiju un energoresursiem, kas tiek izmantoti dažāda veida transportlīdzekļos un neceļu transportlīdzekļos un mobilajā tehnikā. Līdz ar to ir saprotams, ka Noteikumu projekts attiecas uz visu enerģiju / energoresursiem, kas netiek izmantoti stacionārajās sadedzināšanas iekārtās.
Noteikumu projekts attiecas tai skaitā uz transporta enerģiju, kas ir izmantota dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, normatīvajos aktos par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū minētajos atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā, iekšzemes ūdensceļu kuģos. Kā arī noteikumu projekts attiecas arī tai skaitā uz tādu mobilo tehniku kā pacēlāji, celtņi, loģistikas tehnika preču pārvietošanai uc.

Noteikumu projekta II nodaļā ir apkopoti šobrīd spēkā esošajā regulējumā noteiktie benzīna, dīzeļdegvielas un biodegvielas kvalitātes nosacījumi, kā arī ir iekļautas kvalitātes prasības citiem transporta enerģijas veidiem. Kvalitātes prasības tiek noteiktas noteikumu projekta pielikumā, neiekļaujot atsauces uz to standartiem, šos nosacījumus pielāgojot Igaunijā iedibinātajai praksei. Nosacījumi aptver galvenos parametrus, kas ir būtiski, lai nodrošinātu konkrētā transporta enerģijas veida kvalitāti un veiktspēju, jo īpaši attiecībā uz tās degšanas īpašībām, dzinēja saderību un ietekmi uz vidi.
Noteikumu projekts neregulēs kvalitātes prasības elektroenerģijai kā transporta enerģijai.
Noteikumu projektā ir iekļautas kvalitātes prasības ūdeņradim atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.septembra regulai (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES.
Noteikumu projektā tiek noteiktas prasības dabasgāzei un biometānam, kas tiek izmantotas kā transporta enerģija, iekļaujot atsauci uz konkrēto standartu, kā arī iekļaujot atsauci uz Ministru kabineta 2022.gada 13.septembra noteikumiem Nr. 567 "Noteikumi par prasībām biometāna un gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes ievadīšanai un transportēšanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā", tādējādi nosakot, ka dabasgāzei un biometānam, kas tiek izmantots par transporta enerģiju pēc būtības ir jāatbilst rādītājiem, kas tiek noteikti gāzei, kas tiek ievadīta dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmā.

Regulējumā ir nepieciešams nostiprināt tās kvalitātes prasības, kuras par atbilstošām ir atzinušas atbilstošās Eiropas Standartizācijas komitejas, izdodot standartus, kas attiecās uz konkrētiem alternatīvo degvielu veidiem, ja šie nosacījumi nav izvirzīti atbilstošajās Eiropas Savienības direktīvās, piemēram, attiecībā uz dabasgāzi vai biometānu, kas tiek izmantots kā transporta enerģija. Tāpēc pielikumos iekļautie nosacījumi un rādītāji ir saderīgi ar attiecīgajos standartos noteiktajiem rādītājiem.
Tādējādi Noteikumu projekta II nodaļā un Noteikumu projekta pielikumos ir iekļautas kvalitātes prasības benzīnam, E85 benzīnam, dīzeļdegvielai, tīrai rapša sēklu eļļai, kas jau šobrīd ir noteikti Noteikumos Nr. 332 vai Noteikumos Nr. 772, kā arī papildus tiek noteiktas iepriekš nenoteiktas kvalitātes prasības vairākiem alternatīvās transporta enerģijas veidiem, piemēram, parafinizētajai dīzeļdegvielai, dīzeļdegvielai ar paaugstinātu taukskābju metilesteru (FAME) saturu, dabasgāzei un biometānam, kā arī ir iekļautas kvalitātes prasības ūdeņradim.

Kvalitātes prasību LPG, dabasgāzei vai biometānam vai ūdeņradim varētu sadārdzināt šo transporta enerģijas veidu izmaksas galapatērētājiem, tomēr jānorāda, ka LPG vai dabasgāzes cena šobrīd ir zemāka nekā benzīna vai dīzeļdegvielas cena, un arī šī transporta enerģijas veida sadārdzinājums nemazinās tā konkurētspēju ar citiem transporta enerģijas veidiem.

Kvalitātes prasības attiecas uz noteikumu projektā minēto transporta enerģijas veidiem, kas tiek realizēti atsevišķi vai maisījumā. Maisījumu gadījumā kvalitātes nosacījumiem ir jāatbilst katrai maisījuma sastāvdaļai, piemēram, ja dīzeļdegvielai ir piejaukta parafinizētā dīzeļdegviela, tad gan dīzeļdegvielai, gan parafinizētajai dīzeļdegvielai ir jāatbilst tai noteiktajiem kvalitātes rādītājiem.

Noteikumu projekts neparedz pienākumus izstrādāt nacionālos standartus kvalitātes prasībām transporta enerģijas veidiem, tomēr, ja nepieciešams nacionālo standartu izstrāde atsevišķiem transporta enerģijas veidiem ir apsverama, bet lietderīgi šādus standartus izstrādāt, kad attiecīgā transporta enerģijas veida īpatsvars kopējā transporta enerģijas patēriņā būs vērā ņemams.

Tā kā Latvijai saskaņā ar Eiropas Komisijas 2021.gada 28.maija Īstenošanas lēmumu Nr. C(2021) 3723 Par Latvijas Republikas lūgumu piešķirt atkāpi saskaņā ar Direktīvas 98/70/EK 3. panta 4. un 5. punktu ir piemērojama tvaika spiediena atkāpe līdz 2030.gada beigām, proti, atļaut vasaras periodā laist tirgū benzīnu ar maksimālo tvaiku spiedienu 70 kPa, šajā noteikumu projektā ir iekļauta minētā benzīna tvaika spiediena atkāpe.

Noteikumu projekta pielikumos ir transponēti Direktīvas 98/70/EK pielikumi, kas nosaka Direktīvā 98/70/EK noteiktās kvalitātes prasības benzīnam un dīzeļdegvielai. 
Ja dabasgāzi vai biometānu galapatēriņam transportā piegādā un realizē izmantojot dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmu, tad jau šobrīd šādam transporta enerģijas veidam ir spēkā esošas prasības, kas noteiktas Noteikumos Nr.650, vienlaikus Noteikumu projekts paredz kvalitātes noteikumus (standartus) dabasgāzei un biometānam, kas tiek izmantots kā transporta enerģija, kas būs papildus dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmā ievadāmās gāzes (dabasgāzes vai biometāna) prasībām.

Saskaņā ar Standartizācijas likuma 14. panta otro daļu obligāti piemērojamiem Latvijas nacionālajiem standartiem ir jābūt tulkotiem valsts valodā. Līdz ar to ir paredzēts uzdot Klimata un enerģētikas ministrijai ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc šo Noteikumu stāšanās spēkā nodrošināt Noteikumu projektā ietverto standartu tulkošanu valsts valodā, ja tie jau nav pieejami latviešu valodā.

Atbilstības novērtēšana

Direktīvas 98/70/EK nosacījumi tikai minimāli aptver atbilstības novērtēšanas prasības un nosacījumus, līdz ar to atbilstības novērtēšanas nosacījumi ir jāiekļauj nacionālajā normatīvajā regulējumā.
Gan Noteikumos Nr.332, gan Noteikumos Nr.772 ir iekļauti nosacījumi par atbilstības novērtēšanu dīzeļdegvielai un benzīnam un dažiem biodegvielas veidiem.

Noteikumu projekta III nodaļa nosaka procedūru atbilstības transporta enerģijas kvalitātes nosacījumiem novērtēšanai, detalizējot Transporta enerģijas likumā noteiktos nosacījumus:
"(3) Transporta enerģijas atbilstību normatīvajos aktos minētajām kvalitātes prasībām un rādītājiem apliecina ar vienu no šādiem dokumentiem:
1) ar atbilstības sertifikātu, ko, pamatojoties uz akreditētas testēšanas laboratorijas testēšanas pārskatiem, izdod atbilstības novērtēšanas institūcija, kas ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī akreditēta atbilstības novērtēšanas institūcija;
2) ja transporta enerģija ražota Eiropas Savienībā, – ar atbilstības apliecinājumu, kam pievienots akreditētas testēšanas laboratorijas transporta enerģijas testēšanas pārskats par attiecīgo transporta enerģijas partiju.
(4) Transporta enerģijas kvalitātes atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām apliecina:
1) kad transporta enerģija tiek ievesta Latvijas teritorijā, izņemot, ja tai tiek piemērota pagaidu uzglabāšana, muitas procedūra “tranzīts” vai uzglabāšana muitas noliktavā vai brīvajā zonā;
2) kad transporta enerģija no akcīzes preču noliktavas tiek realizēta patēriņam transporta sektorā, izņemot gadījumu, ja no Eiropas Savienības dalībvalsts ievestā transporta enerģija akcīzes preču noliktavā tiek uzglabāta atsevišķā glabātuvē."
Un iepriekšminētie Transporta enerģijas likuma 4.panta nosacījumi ir jāskata kontekstā ar Noteikumu projekta 26.punktu.
Transporta enerģijas likuma 4.panta 3. un 4.daļa un Noteikumu projekta 26.punkts pēc būtības nemaina spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz transporta enerģijas atbilstības kvalitātes rādītājiem apliecināšanu. Kā līdz šim atbilstība ir jāapliecina ar atbilstības sertifikātu, kas ir izdots pamatojoties uz akreditētas laboratorijas testēšanas pārskatiem - šis nosacījums attiecas uz visu valstu izcelsmes transporta enerģiju; vai atbilstības apliecinājumu - ja transporta enerģijas ražota Eiropas Savienībā, vienlaikus atbilstības apliecinājumam ir jāpievieno testēšanas pārskats.

Transporta enerģijas likuma 4.pants noteic, ka transporta enerģijas atbilstību (ja transporta enerģijas veids ir ražots ārpus ES) nosaka ar atbilstības sertifikātu, ko ir izdevusi ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Ekonomikas zonas valstī akreditēta atbilstības novērtēšanas institūcija. Līdz ar to, ja kāda transporta enerģijas veida atbilstības novērtēšanai nav Latvijā akreditētas atbilstības novērtēšanas institūcijas, tad ir iespējams izmantot arī citā Eiropas Ekonomiskajā zonā akreditētu institūciju.

Noteikumu projekts nosaka arī jaunas kvalitātes prasības jauniem vai salīdzinoši maz Latvijā izmantotiem transporta enerģijas veidiem, un tā kā līdz šādas kvalitātes prasības nav bijušas noteiktas, arī Latvijā nav akreditētas novērtēšanas atbilstības institūcijas, kas novērtētu atbilstību šādām kvalitātes prasībām. Tāpēc ir paredzams, ka pēc Noteikumu projekta apstiprināšanas atbilstības novērtēšanas institūcijām būs interese tikt akreditētām arī jauno kvalitātes prasību atbilstības novērtēšanai.

Transporta enerģijas tirgus uzraudzība

Direktīvas 98/70/EK (konsolidētās versijas) 8.panta 1.-3.punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums uzraudzīt degvielas kvalitāti, izveidot degvielas kvalitātes uzraudzības sistēmu saskaņā ar attiecīgo Eiropas standartu prasībām, un Transporta enerģijas likumā ir noteikts, ka atbilstību transporta enerģijas kvalitātes nosacījumiem un likumprojektā un Noteikumu projektā noteiktās tirgus uzraudzības darbības veic Ministru kabineta nozīmēta institūcija, kas Noteikumu projekta ietvaros ir Būvniecības valsts kontroles birojs.
Šobrīd degvielas tirgus uzraudzības ietvaros Būvniecības valsts kontroles birojs veic uzraudzību atbilstoši standartam LVS EN 14274 “Automobiļu degvielas. Benzīna un dīzeļdegvielas kvalitātes novērtēšana. Degvielas kvalitātes monitoringa sistēma (FQMS)”, kas nosaka testējamo paraugu skaitu un noteic nosacījumus, kādas laboratorijas ir izmantojamas degvielas paraugu testēšanai, vienlaikus nav noteikta konkrēta laboratorija, kas veic testēšanu, tās izvēli atstājot iepirkumu procedūras ietvaros.
Degvielas tirgus uzraudzības funkcijas īstenošanai laika posmā no 2020. – 2022.gadam degvielas paraugu noņemšana, testēšana un testēšanas atzinumu sagatavošanai tika iztērēti 363 000 EUR jeb noņemti un testēti 660 degvielas paraugi. Attiecīgi viena degvielas parauga noņemšana un testēšana vidēji izmaksāja 550 EUR. 2023.gadā viena parauga noņemšanas un testēšanas izmaksas varētu būt apmēram 421 EUR.
Analizējot 2020. – 2022.gada degvielas tirgus uzraudzības rādītājus, redzams, ka neatbilstību īpatsvars ir ļoti neliels un salīdzinoši maznozīmīgs:
1) 2020.gadā tika noņemti 129 degvielas paraugi, no kuriem tikai 3 degvielas paraugi jeb 2% bija neatbilstoši Noteikumos Nr.332 noteiktajām prasībām.
2) 2021.gadā tika noņemts 301 degvielas paraugs, no kuriem tikai 6 degvielas paraugi jeb 2% bija neatbilstoši Noteikumos Nr.332 noteiktajām prasībām.
3) 2022.gadā noņemti 230 degvielas paraugi, no kuriem tikai 2 degvielas paraugi jeb 0,9% ir neatbilstoši Noteikumos Nr.332 noteiktajām prasībām.
Līdz ar to kopš Birojs veic degvielas tirgus uzraudzību no noņemtajiem un testētajiem 600 degvielas paraugiem tikai 1,7% ir neatbilstoši Noteikumos Nr.332 noteiktajām prasībām.

Līdz šim lielākā konstatētā neatbilstība bija biodegvielas piejaukuma apjomā, kas Direktīvas 98/70/EK ietvaros nav uzskatāms par degvielas kvalitātes pārkāpumu (Latvijā biodegvielas piejaukums ir degvielas kvalitātes rādītājs). Līdz šim tikai 1 neatbilstības gadījums bija konstatēts 98.markas benzīna oktānskaitļa rādītājos un 1 neatbilstība tika konstatēta dīzeļdegvielas sēra satura rādītājos. Līdz ar to ir secināms, ka 3 gados degvielas tirgus uzraudzības ietvaros tika konstatēts tikai 1 būtisks degvielas kvalitātes atbilstības pārkāpums.

Vienlaikus Būvniecības valsts kontroles birojam ir būtiski administratīvi izdevumi un ir jāveic daudz procesuālu darbību, lai katru gadu iepirkuma procedūras ietvaros izvēlētos akreditētu laboratoriju, kurā būtu iespējams veikt degvielas paraugu testēšanu.

Nacionālā transporta enerģijas tirgus uzraudzības shēma

Lai mazinātu degvielas tirgus uzraudzības finansiālo ietekmi uz valsts budžetu un mazinātu arī administratīvos izdevumus un mazinātu veicamās procedūras, ir nepieciešams atteikties no esošās degvielas tirgus uzraudzības shēmas un jāveido nacionālā degvielas tirgus uzraudzības shēma, kā to pieļauj Direktīvas 98/70/EK 8.panta 2.punkta 2.teikums - "alternatīvas degvielas kvalitātes uzraudzības sistēma var būt pieļaujama ar nosacījumu, ka šāda sistēma nodrošina līdzvērtīgas uzticamības rezultātus". Minētā izvēle būtu izdarāma, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja pieredzi degvielas tirgus uzraudzības īstenošanā un analīzi par degvielas paraugu kvalitātes atbilstību Noteikumos Nr.332 noteiktajām prasībām, jo ir secināts, ka Latvijā degvielas tirgū kopumā tiek piedāvāta kvalitatīva degviela.

Tādējādi ar noteikumu projektu tiek izstrādāta nacionālā degvielas tirgus uzraudzības shēma, kuras ietvaros:
1) Būvniecības valsts kontroles birojam būtu jāizstrādā (jāaktualizē) iekšējā degvielas tirgus uzraudzības kārtība, spēkā esošo kārtību pielāgojot jaunajiem nosacījumiem saskaņā ar iestādes tiesībām izdot iekšējos normatīvos aktus, kas ir noteiktas Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.pantā, savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73.panta pirmā daļā noteikti iekšējo normatīvo aktu veidi.

2) personām, kas veic degvielas apriti, būs jānodrošina, ka līdz 31.janvārim energoresursu informācijas sistēmā ir augšupielādēti (ievietoti) iepriekšējā kalendārajā gadā patēriņam transportā realizētās transporta enerģijas atbilstības sertifikātus vai atbilstības apliecinājumus. Minētā persona var atbilstības sertifikātus vai atbilstības apliecinājumus augšupielādēt sistēmā, kad pati to vēlas, vai to saņemšanas brīdī, vai vienlaikus noteiktā termiņa beigās, energoresursu informācijas sistēma minētai augšupielādei būs pieejama tiešsaistes režīmā nepārtraukti.
Minētais pienākums tiek noteikts, lai nodrošinātu, ka Latvijā tiešām patēriņam transportā tiek realizēta tikai tāda transporta enerģija, kurai ir izdoti atbilstības sertifikāti vai atbilstības apliecinājumi (Noteikumu projektā noteiktais pienākums nodrošinās šo dokumentu esamību, jo būs jāizpilda pienākums to augšupielādei sistēmā).
Lai gan minētais nosacījums palielinās administratīvo slogu komersantiem, un Noteikumu projekts noteic, ka ar atbilstības sertifikātiem vai atbilstības apliecinājumiem var iepazīties pārbaudes / paraugu ņemšanas laikā, tomēr šāds nosacījums ir nepieciešams, jo ar Noteikumu projektu tiek būtiski samazināts noņemamo paraugu skaits, kā rezultātā tiek samazināts arī veicamo pārbaužu, kuru laikā var iepazīties ar dokumentiem, skaits, kas savukārt varētu palielināt iespējamos krāpniecības vai neatbilstības riskus.

3) Būvniecības valsts kontroles birojam ikgadēji izlases kārtība būs jāpārbauda komersantu iesniegtie atbilstības sertifikāti vai atbilstības apliecinājumi. Pārbaudēm izlases kārtībā būs jābūt veiktām tā, lai 5-gadu periodā ir pārbaudīti pilnīgi visi komersanti Mainot degvielas tirgus uzraudzības kārtību tiktu veiktas administratīvās pārbaudes (desk review) un izlases kārtība ņemtu degvielas paraugu kvalitātes pārbaudes laboratorijas apstākļos, nodrošinot ka tiek aptverta visu vairumtirgotāju, kas iesaistīti degvielas izplatīšanas ķēdē, piedāvātā degviela, kas nonāk mazumtirdzniecībā.

4) Būvniecības valsts kontroles birojam tāpat kā līdz šim būs ikgadēji jāizstrādā paraugu ņemšanas plānu, tajā ņemot vērā degvielas piegādātāju iesniegtos atbilstības sertifikātus vai atbilstības apliecinājumus, kurā jābūt iekļautam nejaušības un teritoriālā sadalījuma principam, jābūt ņemtai vērā komersantu degvielas tirgus daļai, piemēram, vienmēr paraugu ņemšanas plānā būtu jābūt iekļautiem lielākajiem degvielas piegādātājiem. Tāpat plānā ir jāņem vērā sezonalitāte, nodrošinot, ka vismaz puse no paraugiem tiek noņemti periodā no 1.novembra līdz 31.martam un otra puse periodā no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim. Sezonalitātes princips ir svarīgs, jo Latvija atbilstoši Direktīvai 98/70/EK ir valsts ar zemu vasaras vidējo temperatūru, kura vasaras sezonā var piemērot benzīna tvaika spiediena atkāpe (atkāpes piemērošana Latvijai šobrīd ir noteikta periodā līdz 2030.gadam - https://climate.ec.europa.eu/document/download/5b68d379-4e75-4cd2-a86a-023e614d1542_en?filename=derogation_2021_lv_lv.pdf), savukārt ziemas sezonā ir svarīgi kontrolēt dīzeļdegvielas kvalitātes rādītājus, īpaši, biodegvielas piejaukumiem.
Nacionālās shēmas ietvaros tiktu samazināts testējamo degvielas (nākotnē transporta enerģijas) paraugu skaits līdz ~50 paraugiem gadā, vienlaikus tiek noteikts, ka paraugiem ir jāaptver Latvijā biežāk izmantotie fosilās izcelsmes transporta enerģijas veidi, piemēram, 95.markas benzīns un dīzeļdegviela, un atjaunīgās transporta enerģijas veidi, piemēram, bioetanols, rapša dīzeļdegviela, parafinizētā dīzeļdegviela.

Iepriekšminētie principi ir jau šobrīd iestrādāti energoresursu informācijas sistēmā un tiek ņemti vērā paraugu ņemšanas plāna sagatavošanā.

Darbības ar kvalitātes prasībām neatbilstošu degvielu vai biodegvielu

Šobrīd noteikumos Nr.332 nav iekļauti detalizēti nosacījumi rīcībai ar kvalitātes prasībām neatbilstošu degvielu, vienlaikus Noteikumos Nr.772 ir iekļauti vispārīgi nosacījumi rīcībai ar kvalitātes prasībām neatbilstošu biodegvielu, aptverot tikai dažus no biodegvielas veidiem - biodīzeļdegvielu – taukskābju metilesteri (FAME); dīzeļdegvielu ar paaugstinātu taukskābju metilesteru (FAME) saturu (B20 vai B30); 2.5. tīru rapša sēklu eļļu un citas no eļļas augiem iegūtas tīras nerafinētas vai rafinētas augu eļļas, kas kā degviela ir piemērotas izmantošanai noteiktu veidu iekš­dedzes dzinējos; svinu nesaturošu benzīnu, kurš satur dehidratētu (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti) bioetanolu, ja absolūtā spirta saturs ir 70–85 tilpumprocenti no kopējā šīs degvielas daudzuma; biogāzi – gāzdegvielu, kas iegūta no biomasas un (vai) bioloģiski noārdāmās atkritumu frakcijas un attīrīta līdz kvalitātei, kas ir līdzvērtīga dabas­gāzes kvalitātei; parafinizētu dīzeļdegvielu, kas iegūta no biomasas.
Likuma "Par atbilstības novērtēšanu" III¹ nodaļā ir iekļauti vairāki nosacījumi darbībām, ja tiek konstatēta kvalitātes prasībām neatbilstoša prece, vienlaikus nav noteikti detalizēti nosacījumi attiecībā uz neatbilstošas transporta enerģijas pārstrādi vai iznīcināšanu.

Noteikumu projekta V nodaļa paredz noteikt kārtību darbībām ar kvalitātes prasībām neatbilstošu degvielu un biodegvielu, detalizējot likumā "Par atbilstības novērtēšanu" III¹ nodaļā noteiktos nosacījumus.
Nosacījumi ir attiecināti uz visu transporta enerģiju (izņemot elektroenerģiju), jo spēkā esošajā regulējumā (Noteikumos Nr.772) specifiski nosacījumi ir iekļauti tikai attiecībā uz kvalitātes prasībām neatbilstošu biodegvielu.
Līdz 2017.gada 1.augustam kārtību par preču iznīcināšanu noteica Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumi Nr.34 “Noteikumi par muitošanas režīma – preču iznīcināšana – piemērošanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.34). Atbilstoši Noteikumos Nr.34 noteiktajam regulējumam, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) pēc personas iesnieguma saņemšanas vēršas Valsts vides dienestā (turpmāk – VVD), lai saņemtu atzinumu par preču iznīcināšanas vietu. Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 21.novembra noteikumos Nr. 714 “Kārtība, kādā notiek preču iznīcināšana vai atteikšanās no precēm par labu valstij” iekļauto regulējumu, personai nebūs nepieciešams vērsties pie VVD, lai saskaņotu iznīcināšanas vietu. Persona pirms preču pieteikšanas iznīcināšanai pati noskaidrotu tai izdevīgāko preču iznīcināšanas vietu jeb komersantu, kuram ir atbilstoša piesārņojošas darbības atļauja. Tādejādi persona varēs brīvi rīkoties patstāvīgi, ja tai jau ir sadarbība ar šādu komersantu, vai arī vērsties VVD pēc izziņas par iespējamām preču iznīcināšanas vietām, no kurām persona var izvēlēties sev izdevīgāko. Ņemot vērā minēto, personai VID vairs nebūs jāiesniedz VVD izsniegta izziņa par preču iznīcināšanas vietu.
Tāpat šajā nodaļā ir iekļauti nosacījumi BVKB darbībām kvalitātes prasībām neatbilstošas degvielas konstatēšanas gadījumos.

Testēšanas laboratorija un references laboratorija

Šobrīd Būvniecības valsts kontroles birojs katru gadu vai reizi 2 gados Publisko iepirkumu likuma ietvaros iepērk testēšanas laboratorijas pakalpojumus, lai varētu veikt Noteikumu Nr. 332 15.¹ punktā noteikto pienākumu organizēt degvielas kvalitātes monitoringu.
Pakalpojumu iegāde Publisko iepirkumu likuma ietvaros ir pietiekami laikietilpīga un var rezultēties situācijā, ka pakalpojuma izpildei nepiesakās neviens pretendents, ja Latvijā nav neviena laboratorija, kas būtu akreditēta norādīto transporta enerģijas veidu testēšanai.
Tāpat šobrīd degvielas tirgus uzraudzības ietvaros tiek testēta un atbilstība kvalitātes rādītājiem tiek noteikta tikai benzīnam un dīzeļdegvielai, kur testēšanas ietvaros tiek pārbaudīta arī obligātā biodegvielu piejaukuma prasību izpilde. Saskaņā ar Noteikumu Nr.332 9. un 15. punktu taukskābju metilesteru (FAME) saturs dīzeļdegvielā tiek testēts degvielas kvalitātes monitoringa ietvaros, bet attiecība uz hidrogenētu augu eļļu jeb HVO saturu dīzeļdegvielā līdzvērtīgi testi nav paredzēti, un šādas biodegvielas testēšanas Latvijā iespējas ir ļoti ierobežotas. 

Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ar akreditēto laboratoriju pakalpojumu pieejamību Latvijā, kā arī situāciju, ka laboratorijas varētu nevēlēties akreditēties jaunu transporta enerģijas veidu esamības un atbilstības pārbaudei, ir nepieciešams izstrādāt risinājumu references laboratorijas izmantošanai, kuru Būvniecības valsts kontroles biroju izmantotu Noteikumu projektā noteiktos transporta enerģijas kvalitātes uzraudzības monitoringam, un minētajai laboratorijai būtu pienākums akreditēties atbilstoši Noteikumu projektā minētajiem standartiem, un minētā laboratorija veiktu visas testēšanas transporta enerģijas tirgus uzraudzības ietvaros.
Noteikumu projektā ir iekļauts uzdevums Klimata un enerģētikas ministrijai izstrādāt references laboratorijas risinājuma nosacījumus, lai references laboratorija aizstātu Noteikumu projekta 5.2.nodaļā iekļautos nosacījumus testēšanas laboratorijai.