Anotācija (ex-ante)

Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) infrastruktūras attīstības pamatojums balstās uz nacionālajiem attīstības plāniem un plānošanas dokumentiem[1] un Latvijas Republikas saistībām NATO, kas paredz nodrošināt uzņemošās valsts, atbalstu NATO dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, kas izvērsti Latvijas Republikas teritorijā. NBS ir identificējuši, ka 2022. gada NATO samitā Madridē pieņemto lēmumu rezultātā plānotais sabiedroto spēku klātbūtnes pieaugums radīs būtisku papildu noslodzi esošajai NBS infrastruktūrai, tādēļ tā bez kavēšanās ir jāpaplašina. Gaidāmajam sabiedroto spēku pieaugumam kritiski nepieciešama papildu militārā infrastruktūra izmitināšanas un apmācību vajadzībām. Saskaņā ar minētajiem Aizsardzības ministrijas plānošanas dokumentiem un valdības deklarāciju, viena no valsts prioritātēm ir stiprināt NATO sabiedroto militāro spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā, nodrošinot labvēlīgus uzņemošās valsts atbalsta noteikumus, un Latvijas uzņemto saistību izpildi attiecībā uz NATO sabiedrotajiem. Lai NBS spētu nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto spēku vienībām atbilstoši NATO aizsardzības plānam un atbilstoši noslēgtajiem līgumiem un saskaņotajiem standartiem, nepieciešams nodrošināt atbilstošu infrastruktūru. Latvijas Republikas teritorijā pašreiz saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 25. aprīļa rīkojumu Nr. 183 “Par NATO atbalstu Latvijas drošības un aizsardzības spēju stiprināšanai miera laikā” atrodas NATO spēku paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, kā arī Dānijas Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu karavīri, kas kopā sastāda aptuveni 3000 karavīru, kas izvietoti Ādažu militārajā bāzē. Turklāt uz aktīvāku mācību periodu karavīru skaits ir vēl lielāks. Papildu sabiedroto spēku uzņemšanas kapacitāte Ādažos ir izsmelta un ir problemātiski nodrošināt papildu karavīru izmitināšanu Ādažu militārajā bāzē un apmācību militārajā poligonā “Ādaži”. Aizsardzības ministrija ir vērtējusi iespēju papildu sabiedroto vienības izmitināt esošajos reģionālajos militārajos poligonos (“Meža Mackeviči”, “Lāčusils”, “Mežaine”), tomēr atbilstoši tehniskajām prasībām, kuras nepieciešams nodrošināt starptautiska līmeņa apmācībām (teritoriju tanku un haubiču kaujas šaušanas nodrošināšanai, papildus paredzot arī nepieciešamās drošības zonas, lai varētu nodrošināt drošu apmācību īstenošanu), to nav iespējams nodrošināt norādītajos reģionālajos militārajos poligonos.
Aizsardzības ministrija ir pieņēmusi lēmumu par jauna militārā poligona izveidi Aizkraukles un Jēkabpils novados, kur tiktu izvietoti sabiedroto spēki. Izvēlētā militārā poligona “Sēlija” vieta ir piemērota starptautiska līmeņa apmācību nodrošināšanai. Teritorijas lielums un reljefs nodrošina atbilstību šāda līmeņa militārā poligona tehniskajām prasībām, kā arī tā ir stratēģiski būtiska, lai varētu sniegt ievērojamu atbalstu NBS uzdevumu izpildes nodrošināšanai, kas noteikts saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6. panta pirmās daļas 1. punktu.
Vienlaikus turpinot attīstīt militāro poligonu “Ādaži” un militāros poligonus “Meža Mackeviči”, “Lāčusils”, “Mežaine”, Aizsardzības ministrija ir konstatējusi, ka valsts drošībai svarīgās infrastruktūras operatīvu izbūvi kavē tāds normatīvajos aktos paredzētais regulējums kā prasība veikt sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu un ietekmes uz vidi novērtējumu, Meža likumā ietvertais meža īpašnieka pienākums atjaunot mežaudzi pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes, kā arī jaunu īpaši aizsargājumu teritoriju un mikroliegumu noteikšana militārā poligona teritorijā, kurā jau uzsākta būvniecība.
Militāro poligonu infrastruktūras izbūve ir ilgstošs process, jo tas ir saistīts ar būvdarbu sagatavošanas darbiem pirms būvdarbu uzsākšanas, būvniecības procesu (tostarp projektēšanu un būvdarbiem), kā arī minēto procesu ietvaros veicamām darbībām un procedūrām. Pirms būvniecības uzsākšanas nepieciešams veikt visus sagatavošanās darbus, piemēram, jauniem militārajiem poligoniem nepieciešams apzināt nepieciešamo teritoriju, izstrādāt būvprojektu, veikt militārā poligona infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas attīrīšanu no koksnes apauguma vai atmežošanu.
Būvniecības dokumentu izstrāde, saskaņošana un iesniegšana (tostarp iespējamība apstrīdēt izsniegto būvatļauju, kas attiecīgi aptur būvniecības procesu), koku ciršanas un atsavināšanas process, kā arī citi procesi, kas veicami militārā poligona izbūves ietvaros, aizņem zināmu laika periodu. Tāpat, ņemot vērā, ka ne visas platības, kas nepieciešamas militārā poligona izbūvei, atrodas valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas personā, ir jāveic šo platību atdalīšana, kadastrālā uzmērīšana un atsavināšana, vai jāveic valsts zemes valdītāja maiņa no citas ministrijas uz Aizsardzības ministriju pirms būvniecības uzsākšanas, kas arī ir laikietilpīgs process. Tāpat jāveic derīgo izrakteņu ieguves vietas, kas atrodas militārā poligona platībā, rekultivāciju. Vienlaikus arī pašu būvdarbu veikšana militārā poligona izbūves ietvaros aizņem zināmu laika periodu.
Ņemot vērā izmaiņas starptautiskajā drošības vidē un ar valsts aizsardzību un drošību saistīto risku pieaugumu, NATO sabiedroto militāro spēku pastāvīga klātbūtne ir Latvijas drošības garants, tāpēc ir nepieciešams iespējami īsā termiņā nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu NATO sabiedroto militāro spēku atbilstošai uzņemšanai un apmācībai Latvijas teritorijā.

[1] 2020. gada 24. septembrī Saeimā apstiprinātā Valsts aizsardzības koncepcija, Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns 2020.–2032. gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 14. decembra rīkojumu Nr. 773 “Par Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu 2020.–2032. gadam”.

Aizsardzības ministrija sadarbībā ar NBS ir izraudzījusies optimālāko vietu jauna militārā poligona izveidei tuvāko gadu laikposmā. Ņemot vērā to, ka infrastruktūras izbūve ir laikietilpīgs process, bet vajadzība pēc tās sabiedroto spēku uzņemšanai ir steidzama un jautājums skar nacionālo drošību, nepieciešams īpašs tiesiskais regulējums, lai maksimāli atvieglotu un paātrinātu jauna militāra poligona izveidi kā arī nekavētu esošo militāro poligonu izveides turpināšanu un attīstību.
Ministru kabinets 2022. gada 21. jūnijā konceptuāli atbalstīja[1] jauna militārā poligona izveidi Aizkraukles un Jēkabpils novadu teritorijā.
Plānotais militārais poligons “Sēlija” (MK Informatīvajā ziņojumā lietots nosaukums – Zalves militārais poligons) ir Latvijas ieguldījums reģiona drošībā ar militāro poligonu 24 540 ha un militāro bāzi 54,7 ha platībā.

1. Lai būtu saprotams likumprojekta priekšmeta tvērums, likumprojekta pirmajā pantā ietverti termini, kas lietoti likumprojektā – militārais poligons,  kā arī militāro poligonu infrastruktūras izbūve, ar ko saprot visus ar būvniecību saistītos darbus, kā arī visus būvniecības uzsākšanai nepieciešamos inženiertehniskos teritorijas sagatavošanas darbus, tajā skaitā zemes ierīcības projektu izstrādi, zemes kadastrālo uzmērīšanu, atmežojamās meža zemes izvietojuma plāna sagatavošanu, atļauju saņemšanu koku ciršanai, koku un krūmu ciršanu meža un nemeža zemēs, koksnes produktu transportēšanai nepieciešamo pievešanas ceļu un krautuves vietu ierīkošanu, kā arī meliorācijas sistēmu būvniecību un uzturēšanu, zemes pārvietošanas darbus aizsargvaļņu un aizsargkonstrukciju izveidei un citus zemes gabala sagatavošanas darbus, kā arī citas darbības, kas ir nepieciešamas turpmākai militāro poligonu teritorijas un infrastruktūras attīstībai un pilnveidošanai.

2. Likumprojekta mērķis ir noteikt īpašu tiesisko regulējumu militārajiem poligoniem un militārā poligona “Sēlija” izveidei, lai nodrošinātu NATO sabiedroto spēkiem un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamo infrastruktūru Latvijas valsts aizsardzības uzdevumu izpildei.

3. Likumprojektā uzskaitīti Latvijas Republikā esošie militārie poligoni, uz kuriem attiecināms likumprojekts vai tā daļa:
1. pielikums. militārais poligons “Ādaži”;
2. pielikums. Militārais poligons “Lāčusils”
3. pielikums. Militārais poligons “Mežaine”;
4. pielikums. Militārais poligons “Meža Mackeviči”;
5.pielikums. militārais poligons “Sēlija”.

Likumprojekta II nodaļa attiecināma  1.-5. pielikumos norādītajiem Latvijas Republikā esošajiem militārajiem poligoniem savukārt, likumprojekta III nodaļā ir noteikti papildu speciālie nosacījumi militārā poligona “Sēlija” izveidei. Paredzams, ka likuma II nodaļā iekļautie militāro poligonu nosacījumi būs piemērojami visiem pielikumos norādītajiem militārajiem poligoniem, savukārt III nodaļas speciālie nosacījumi tiks attiecināti uz 5.pielikumā norādīto militāro poligonu “Sēlija” pēc konkrētu likumprojektā norādītu nosacījumu iestāšanās. Militārā poligona izveide "Sēlija" ir ilggadējs projekts. Kā piemērs - militārais poligons un militārā bāze "'Ādaži" turpina nemitīgi attīstīties un šāda attīstība paredzama arī militārajā poligonā "Sēlija", kur jau šobrīd, saskaņā ar tā attīstības plānu, būvniecība sadalīta sekojošās kārtās, kuras, atkarībā no NATO vai sabiedroto finansējuma piešķiršanas, ilgs vismaz 10 gadus. Šī iemesla dēļ nav iespējams noteikt pat aptuvenu vēlamo militārā poligona "Sēlija" speciālo nosacījumu darbības termiņu, tāpēc tas drīzāk uzskatāms par pastāvīgu regulējumu nevis par pārejas noteikumiem.

4. Likumprojektā ietverts izņēmums no vispārējā tiesiskā regulējuma, kas paredz prasību izbūves gadījumā veikt sākotnējo ietekmes sākotnējo izvērtējumu un ietekmes uz vidi novērtējumu, izņemot Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000). Šī norma iekļauta, lai atvieglotu militāro poligonu izveidošanu un nodrošinātu iespēju izmantot likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Eiropas Padomes un Parlamenta Direktīvā  2011/92/ES “Par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu” sniegtās iespējas nepiemērot to prasības militāro poligonu izveidošanā.
Saskaņā ar līdzšinējo Aizsardzības ministrijas pieredzi, pat ietekmes sākotnējā izvērtējuma veikšana normatīvajos aktos norādītā viena mēneša vietā aizņem vairāk nekā sešus mēnešus. Tādējādi būtiski tiek aizkavēta militāro poligonu infrastruktūras izbūve. Šobrīd likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4. panta septītajā daļā ir noteikts, ka “Ministru kabinets, izdodot atsevišķu rīkojumu, var nepiemērot ietekmes novērtējumu paredzētajām darbībām, kas saistītas ar valsts aizsardzību, ja ietekmes novērtējuma procedūras piemērošana var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgo paredzēto darbību mērķu sasniegšanu”. Likumprojektā ietvertā norma nodrošinās, ka nav nepieciešams katram militāro poligonu infrastruktūras objektam sagatavot ikreizēju lēmumu, tādējādi ietaupot iesaistīto institūciju administratīvos resursus, kas nepieciešami lēmuma sagatavošanai, izvērtēšanai un apstiprināšanai. Tā kā militārajos poligonos paredzētajām darbībām, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem veicams sākotnējais ietekmes izvērtējums, ir nepieciešams saņemt arī dažādas citas atļaujas (piemēram, Valsts vides dienesta tehniskos noteikumus, Valsts meža dienesta koku ciršanas apliecinājumus, būvatļaujas utml.) par vides aizsardzību un mežsaimniecību atbildīgajās iestādēs tad tādējādi citas iestādes tiks informētas par paredzētajām darbībām, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus.
2014. gada 16. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/52/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu” preambulas 19.daļā ir norādīts, ka “pieredze rāda, ka to projektu vai projektu daļu gadījumā, kas kalpo aizsardzības nolūkiem, tostarp projektu, kuri ir saistīti ar sabiedroto spēku darbībām dalībvalstu teritorijā saskaņā ar starptautiskām saistībām, Direktīvas 2011/92/ES piemērošana varētu atklāt attiecīgu konfidenciālu informāciju, un šāda informācijas atklāšana var apdraudēt aizsardzības nolūkus”. Tā kā Latvijā izveidotajos militārajos poligonos uzturēsies ne tikai Nacionālie bruņotie spēki, bet arī sabiedroto spēki, tad tos izveidojot jānovērš visi iespējamie riski, tai skaitā gan militāro poligonu izbūves aizkavēšanās, gan informācijas aizsardzības apsvērumi.
Vienlaikus, attiecībā uz Eiropas nozīmes aizsargājamajām dabas teritorijām (Natura 2000) likumprojektā paredzēts izņēmums atvieglojumam neveikt ietekmes uz vidi novērtējumu. Natura 2000 teritorijas regulē Padomes Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunu un floru (“Biotopu direktīva”).
Likumprojektā iekļautās normas neietekmē un neatceļ pirms šī likumprojekta noteikto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu saturu un izmaiņas tajos nebūs nepieciešamas. Iebildumā minētie Ministru kabineta 2019. gada 22. oktobra noteikumi Nr. 493 "Aizsargājamo ainavu apvidus "Ādaži" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" neskar tādus jautājumus, kādi ietverti likumprojektā.

5. Likumprojekts nosaka, ka militārajos poligonos meža īpašniekam nav pienākums atjaunot mežaudzi pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes, ja mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, kā arī nodrošināt atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes kopšanu. Šobrīd Meža likuma 21. pants paredz, ka meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir atjaunot mežaudzi piecu gadu laikā pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes, ja mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, kā arī nodrošināt atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes kopšanu, taču jāņem vērā, ka poligona primārā funkcija ir nodrošināt valsts aizsardzības spēju attīstību un pilnveidošanu.  Meža atjaunošana ietver veselu pasākumu kopumu – stādu iegāde, stādīšana, agrotehniskā un jaunaudžu kopšana un aizsargāšana pret pārnadžu postījumiem kas var ilgt vismaz vairākus gadus. Visi šie pasākumi šobrīd ir relatīvi dārgi un, to veikšanai, nepieciešamo pakalpojumu veikšanai nepieciešams roku darbs, kura piesaistīšana veicot iepirkumus šobrīd, ir problemātiska. Meža atjaunošana jāveic piecu gadu laikā pēc ciršanas, līdz ar to, piemēram, plānotā infrastruktūras izbūve militārajā poligonā “Sēlija” var tikt veikta jau uz tikko atjaunotajām platībām, kas būtu nesaimnieciska rīcība. Praksē rodas situācijas, ka tiek atjaunots izcirtums, bet pēc neilga laika tajā vietā rodas vajadzība izbūvēt šautuvi – līdz ar to nelietderīgi tiek izšķiesti valsts budžeta līdzekļi nauda nodarbināto ieguldītais darbs. Ņemot vērā meža atjaunošanas un kopšanas darbu pieaugošās izmaksas un vidēji nepieciešamo, minimālo darba apjomu, lai atjaunotu un koptu ikkatru nocirsto hektāru tiek lēsts, ka katrs izcirtuma hektārs līdz 10 gadu vecumam izmaksā 1000 eiro. Izveidojot militāros poligonus un mainoties valdītājam valstij piederošajos īpašumos, kā arī atsavinot tos no privātpersonām, zemes vienības tiek pārņemtas ar būtisku izcirtumu apjomu. Līdz šim izveidotajos poligonos Alūksnes un Augšdaugavas novados aptuvenais izcirtumu apjoms sastādīja 5% no poligonu teritorijas. Militārajā poligonā “Sēlija” plānotais atjaunojamo platību apjoms tiek lēsts ap 1400ha, jeb pārvēršot to skaitļos - 10 gados tas sasniegs 1,4 miljoni eiro, no kuriem lielu daļu varētu izlietot militārās infrastruktūras attīstībai. Tāpat šobrīd poligonos nav plānots būtisks mežizstrādes darbu apjoms, kas varētu radīt jaunus izcirtumus, kurus, savukārt, varētu neatjaunot un nekopt.
Pilnīgi atteikties no meža atjaunošanas darbību un jaunaudžu kopšanas darbu veikšanas visās poligonu teritorijās netiek plānots. Meža atjaunošanu, kopšanu un koksnes ieguvi plānots veikt prioritāri tajās teritorijās, kurās netiek plānota jebkādas infrastruktūras izbūve. Aizsardzības ministrija šādi rīkojas arī citās no Zemkopības ministrijas pārņemtajās teritorijās, kurās ir salīdzinoši liels atjaunojamo un kopjamo platību īpatsvars. Šajā pantā ietvertais atvieglojums meža atjaunošanas un kopšanas nosacījumu neievērošanai, automātiski nenozīmē, ka mežs konkrētajās teritorijās netiks atjaunots un kopts. Gadījumos, kad iespējams un vēlams, meža kopšanas un atjaunošanas pasākumus ievēro likumā paredzētā kārtībā (piem. jaunaudžu kopšana, kura obligāti jāveic lapukokiem 5.gadā un skujkokiem 10.gadā pēc atjaunošanas).
Jau pašreiz Meža likumā ir paredzēti izņēmumi: atmežošanai valsts apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to aizsargjoslā, kā arī koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem militārajos objektos Aizsardzības ministrija var nodot AS "Latvijas valsts meži" (turpmāk – AS “Latvijas valsts meži”). Šie atvieglojumi būtiski paātrina valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai nepieciešamo atmežošanu un koku ciršanu.

6. Likumprojekts paredz, ka militārajos poligonos neveido jaunu mikroliegumus, bet īpaši aizsargājamas dabas teritorijas var noteikt, ja tajās paredzētais aizsardzības režīms nav pretrunā ar militārā poligona izveidošanas mērķi un par to panākta vienošanās ar Aizsardzības ministriju. Tā kā militārajos poligonos atšķirībā no pārējām mežu teritorijām jau pastāv stingri ierobežojumi attiecībā uz būvniecību, saimniecisko darbību, kā arī tajos ir būtiski ierobežota personu piekļuve, tad militārie poligoni ilgtermiņā paši par sevi ir dabas aizsardzībai labvēlīgas teritorijas, kurās nav nepieciešamība pēc papildus aizsardzības statusa, ko sniegtu jaunu mikroliegumu izveidošana.
Militāro poligonu teritorijā saglabājama iespēja veidot jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas gadījumos, ja militārā poligona mērķis un paredzētās aktivitātes nav pretrunā ar dabas aizsardzības mērķiem un par to ir panākta vienošanās ar Aizsardzības ministriju. Aizsargājamo ainavu apvidus “Ādaži”, kas vienlaikus ir Natura 2000 teritorija, sniedz piemēru Latvijā tam, ka ir iespējams vienā teritorijā savienot valsts aizsardzības mērķus un bioloģiskās daudzveidības mērķus. Katrā īpaši aizsargājamas dabas teritorijas izveides iniciatīvas gadījumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju izvērtēs militārā poligona izmantošanas salāgošanu ar dabas aizsardzības mērķiem. Iespēja militārajos poligonos, kur tas iespējams, noteikt jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas palīdzētu ieviest Eiropas Komisijas 2020. gadā apstiprināto “Eiropas Savienības biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam”, kura ietver visaptverošu, vērienīgu un ilgtermiņa plānu dabas aizsardzībai, ar mērķi līdz 2030. gadam nodrošinot vismaz 30 % Eiropas Savienības sauszemes un jūras teritoriju juridisko aizsardzību.
Līdzvērtīgu labvēlīgu aizsardzības statusu aizsargājamām sugām un biotopiem militārajos poligonos nodrošina pastāvošais apsaimniekošanas un izmantošanas režīms, kas nodrošināts ar Aizsardzības ministrijas izdotiem noteikumiem (AM 13.10.2021. noteikumi Nr. 47-NOT “Noteikumi par meža zemju apsaimniekošanu un koku ciršanu Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos īpašumos” un  katra poligona individuālajiem vides un dabas aizsardzības noteikumiem), tādējādi  veicinot dabiskās ekosistēmas netraucētu attīstību. Piemēram, Ādažu militārajā poligonā vairāki Eiropas Savienībā īpaši aizsargājami biotopi plašās teritorijās izveidojušies tikai tādēļ, ka teritorijā ilgu laiku notikušas militārās mācības, kas poligona teritorijā ir klātesošas ilgi pirms aizsargājamas dabas teritorijas izveidošanas un ir varējušas saglabāties bez papildus aizsardzības statusa. Vienlaikus, lai būtu iespējams nodrošināt nepieciešamās statiskās militārās infrastruktūras izvietojumu atbilstoši Nacionālo bruņoto un sabiedroto spēku drošības prasībām, nepieciešams paredzēt, ka jauni mikroliegumi, sevišķi, militārā poligona “Sēlija” teritorijā netiks veidoti. Arī citu militāro poligonu infrastruktūras izbūvē, izmantojot gan nacionālos, gan sabiedroto (Amerikas Savienoto Valstu, Kanādas), gan NATO līdzekļus (Ādažu militārajā poligonā un militārajā poligonā “Meža Mackeviči” pašreiz tiek īstenoti NATO Drošības investīciju programmas (NSIP) projekti), ar kuru palīdzību tiek izbūvēti objekti, kas prioritāri tiktu izmantoti NATO vienību vajadzībām Latvijas teritorijā gan miera laikā, gan krīzes gadījumā. Ja izbūvētajā infrastruktūrā tiek noteikts jauns mikroliegums, tas aizliedz turpmāku infrastruktūras izmantošanu, kas ir pretrunā ar NSIP finansējuma izlietošanas nosacījumiem.
Militāro poligonu izveidošana nav tikai statusa noteikšana teritorijai, bet arī poligonam piederīgās infrastruktūras izbūve un mācību vietu pielāgošana militāro apmācību veikšanai. Vairākos poligonos, izveidojot apmācību vietas, ir radušies papildus sarežģījumi vai izveides kavēšanās tikai tādēļ, ka šobrīd spēkā esošie īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzības un izmantošanas noteikumi liedz izveidot infrastruktūru vai organizēt militārās mācības vispār. Piemēram, Ādažu militārā poligona teritorijā atrodas dabas liegums “Dzelves – Kroņa purvs”, kurā saskaņā ar MK 16.03.2010. noteikumiem Nr.264 “Vispārējie īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi” aizliegts rīkot Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes mācības, kas praksē nozīmē, ka Aizsardzības ministrijai ir īpašums, kuru nepieciešams apsaimniekot un pārvaldīt, bet to nav iespējams izmantot primārajam mērķim – militārai apmācībai. Līdzīgi arī militārajā poligonā “Lāčusils” atrodas dabas liegums “Zāgadu kalni” un vairāki putnu aizsardzībai izveidoti mikroliegumi, kuri būtiski ierobežo iespējas izvietot poligonā šautuves un citu infrastruktūru, jo šajās teritorijās aizliegta jauna būvniecība. Tāda pati situācija ir arī plānotajā jaunveidojamā poligona “Sēlija” teritorijā – tur jau tagad atrodas vairāki mikroliegumi, un ja to daudzums būtiski palielināsies, tad poligonā nevarēs izvietot visu nepieciešamo infrastruktūru, kas nozīmē to, ka būs jāmeklē papildus teritorijas, kur to varēs izvietot.

7. Likumprojektā noteikts, ka militārā poligona teritorijās spēkā esošie medību tiesību nomas līgumi, kas līdz AS “Latvijas valsts meži” piederošo nekustamo īpašumu vai to daļu atsavināšanai, vai valsts zemes valdītāja maiņai no Zemkopības ministrijas uz Aizsardzības ministriju noslēgti ar AS “Latvijas valsts meži”, pusēm vienojoties, var tikt pārjaunoti un papildināti ar noteikumiem, kas nepieciešami Nacionālo bruņoto spēku vajadzību nodrošināšanai. Tā kā plānotās Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto spēku apmācības un no tām izrietošie aizliegumi noteiktā laikā realizēt medību tiesības uzskatāmi par apgrūtinājumu, tad kā kompensācija tiek noteikta Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra noteikumos Nr. 1194 “Kārtība, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās” noteiktās nomas maksas samazinājums par 50%. Šāds samazinājums tiek noteikts, jo, ņemot vērā pašreizējo pieredzi, kad Nacionālo bruņoto spēku atļauto medību tiesību izlietošana militāro poligonu teritorijās esošajās medību platībās, sakarā ar Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildi, tiek būtiski ierobežota laika izpratnē – kopskaitā uz pusgadu vai vairāk.

8.  Lai paātrinātu militārā poligona “Sēlija” infrastruktūras izbūvi, likumprojekta III nodaļā iekļautos izņēmumus no pastāvošā normatīvā regulējuma paredzēts piemērot 5.pielikumā norādītajā militārā poligona “Sēlija” teritorijā. Likumprojektā militārajam poligonam “Sēlija” tiek noteikts nacionālo interešu objekta statuss, paredzot, ka poligona infrastruktūras izbūves būvprojektam minimālā sastāvā un būvprojektam nav jāatbilst Teritorijas attīstības plānošanas likumā paredzētajam teritorijas plānojumam un lokālplānojumam. Ņemot vērā to, ka militāro poligonu “Sēlija” plānots izveidot pamatā meža zemē (pārņemot Aizsardzības ministrijas valdījumā teritorijas no Zemkopības ministrijas (AS “Latvijas valsts meži”)), kurā saskaņā ar pašreiz spēkā esošo teritorijas plānojumu nav paredzēta valsts aizsardzības iestāžu apbūve, tad teritorijas plānojuma izmaiņas process būtiski kavēs valsts drošībai un aizsardzībai svarīgas infrastruktūras izbūvi.
Aizsardzības ministrijas pieredze rāda, ka, izstrādājot lokālplānojumu, un to nododot sabiedriskajai apspriešanai, var sastapties ar ievērojamu militārās infrastruktūras īstenošanas aizkavēšanos, tādēļ nepieciešams cits risinājums. Nacionālo interešu objekta statuss militārajam poligonam “Sēlija” paredz, ka militārā poligona infrastruktūras izbūvei izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur būvniecību. Šī norma iekļauta ar apsvērumu, ka būvatļaujas apstrīdēšana varētu būtiski apdraudēt sabiedrībai svarīgu interešu nodrošināšanu – militārā poligona nekavējošu izbūvi.
Vienlaikus likumprojektā noteiktais neparedz, ka militāro poligonu infrastruktūras izbūves ietvaros var atkāpties no būtiskām normatīvo aktu prasībām būvniecības jomā. Ievērojot minēto, likumprojektā ietverts speciāls tiesiskais regulējums, kas paredz izņēmumu atsevišķu procedūru piemērošanā attiecībā uz militārā poligona “Sēlija” infrastruktūras izbūvi. Atbilstoši likumprojektā noteiktajam militārā poligona “Sēlija” infrastruktūras izbūvei var nepiemērot tikai tādas normatīvo aktu prasības, kas paredz īstenot noteiktas procedūras un var kavēt militāra poligona izveidi. Līdz ar to militāru poligonu infrastruktūras izbūves ietvaros ir jāievēro tādas prasības, kas nodrošina būvniecības standartus, kā arī drošumu. Ņemot vērā minēto, institūcijai, atkāpjoties no atsevišķos normatīvajos aktos noteikto procedūru veikšanas, ir jābūt skaidri zināmam iemeslam jeb apstāklim, kādēļ attiecīgajā normatīvajā aktā noteiktās procedūras ievērošana var kavēt militārā poligona “Sēlija”  izveidi.

9. Militārā poligona infrastruktūras izbūve ir nepieciešama, lai radītu papildu sabiedroto spēku uzņemšanai nepieciešamos apstākļus un garantētu valsts aizsardzību. Līdz ar to leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar privātpersonas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Likumprojekts Aizsardzības ministrijai paredz tiesības Ministru kabineta apstiprinātās zemes vienībās, kurās uzsākta atsavināšana sabiedrības vajadzībām  par labu valstij Aizsardzības ministrijas personā, īstenot militārā poligona infrastruktūras izbūvi. Ņemot vērā militārā poligona “Sēlija” izveides steidzamību, likumprojekts paredz Aizsardzības ministrijas tiesības iegūt valsts īpašumā citu personu īpašumā esošu nekustamo īpašumu un veikt militārā poligona infrastruktūras izbūvi bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas nekustamajā īpašumā vai tā daļā,  par kura atsavināšanu sabiedrības vajadzībām par labu valstij Aizsardzības ministrijas personā tā nekustamā īpašuma īpašniekam nosūtīts atsavināšanas paziņojums. Šī norma paredzēta tamdēļ, ka pirms attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanas līdz ierakstīšanai zemesgrāmatā uz Aizsardzības ministrijas vārda var aizņemt ilgstošu laika periodu un nekustamā īpašuma persona var nepiekrist nekustamā īpašuma atsavināšanai. 9.panta pirmajā daļā paredzētais tiesību piešķīrums bez nekustamā īpašnieka piekrišanas veikt militārā poligona izbūvi attiecināms vienīgi uz tādiem 1.panta 2.punktā uzskaitītajiem militārā poligona infrastruktūras izbūves darbiem - zemes ierīcības projektu izstrāde, zemes kadastrālo uzmērīšana, atmežojamās meža zemes izvietojuma plāna sagatavošana u.c. - kā rezultātā nemainās nekustamā īpašuma stāvoklis. Savukārt, 9.panta otrā daļa nosaka kārtību tādu darbu veikšanai, kuru rezultātā var mainīties nekustamā īpašuma stāvoklis un vērtība (koku un krūmu ciršana, būvdarbu sagatavošanas darbi un būvdarbi).  Šādus darbus Aizsardzības ministrija varēs uzsākt organizēt tikai pēc Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktā Aizsardzības ministrijas lēmuma par atlīdzības apmēru pieņemšanas. Šāds regulējums nepieciešams, lai varētu nodrošināt taisnīgās atlīdzības noteikšanu sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas procedūras ietvaros.- Likumprojektā pamatā tiek lietots termins "militārā poligona infrastruktūras izbūve", kura skaidrojums sniegts likumprojekta 1.nodaļā "Vispārīgie noteikumi". Turpretī 9.pantā tiek lietoti termini "koku un krūmu ciršana", "būvdarbu sagatavošanas darbi" un "būvdarbi", lai skaidri noteiktu brīdi, kad tiek uzsāktas darbības, kuru rezultātā mainās īpašuma stāvoklis un vērtība un nekustamā īpašuma īpašniekam īpašums jāatbrīvo. Par 9.panta otrajā daļā norādīto darbu uzsākšanu ministrija informē nekustamā īpašuma īpašnieku, nosūtot paziņojumu ne vēlāk kā 30 dienas pirms to uzsākšanas.
Aizliegts likt šķēršļus militārā poligona infrastruktūras izbūvei vai ar jebkādām darbībām traucēt darbiniekus, kuri šos izbūves darbus veic. Saskaņā ar likumprojektu, nekustamā īpašuma īpašniekam pienākas atlīdzība sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja noteikta tirgus nomas maksas apmērā, kura reizi ceturksnī uz priekšu tiks ieskaitīta nekustamā īpašuma īpašnieka maksājumu kontā, ja puses nevienosies par citu maksājumu kārtību.  Nomas maksa nekustamā īpašuma īpašniekam tiks uzsākta nevis no brīža, kad Aizsardzības ministrija organizēs zemes ierīcības, būvprojekta izstrādi vai citus darbus, kas nav saistīti ar nekustamā īpašuma lietošanu, bet gan no brīža, kad nekustamajā īpašumā tiks uzsākti darbi,  kā rezultātā mainās īpašuma stāvoklis vai vērtība. Likumprojekts paredz, ka Aizsardzības ministrijai ir tiesības veikt minētās atlīdzības noteikšanu bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas.
Aizsardzības ministrijai tiesību piešķīrums uzsākt būvdarbus, tajā skaitā koku un krūmu ciršanu, militārā poligona “Sēlija” teritorijā esošā nekustamajā īpašumā vai tā daļā, par kuru Aizsardzības ministrija pieņēmusi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 9. panta pirmajā daļā un 12.panta 4.daļā noteikto lēmumu par atlīdzības apmēru, nepieciešams militārā poligona "Sēlija" izveides steidzamības dēļ. Ja būvdarbi tiktu uzsākti pēc tam, kad Ministru kabinets pieņēmis lēmumu ierosināt sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu par noteikto atlīdzību, tie iekavētos 3 - 5 mēnešus, atkarībā no katra konkrēta gadījuma. Šāda kavēšanās nacionāla drošības jautājuma risināšanā nav pieļaujama, sevišķi militārā poligona "Sēlija" gadījumā, kad Ministru kabinets 2022.gada 21.jūnijā jau konceptuāli ir atbalstījis Aizsardzības ministrijas iesniegto atsavināmo zemju sarakstu un Ministru kabinets ir lēmis par konceptuālu atbalstu tam.  Papildus jāuzsver, ka jau pašreiz notiek aktīva sabiedroto iesaiste poligona infrastruktūras plānošanā, kas ir tieši saistīta ar NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas palielināšanu uz brigādes līmeņa vienību. Šāda līmeņa vienības izvietošana Latvijā ir saistīta ar valsts drošības nodrošināšanu pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, tādējādi nav pieļaujama kavēšanās nepieciešamās infrastruktūras izbūvē.
Ņemot vērā, ka militārā poligona infrastruktūras izbūve ir nepieciešama, lai radītu nosacījumus sabiedroto spēku uzņemšanai un izvietošanai kā Latvijas valsts drošības garantam, kas ir visas sabiedrības būtiska interese, privātpersonu, kuru īpašumā atrodas zemes, kas nepieciešamas militārā poligona izveidei, īpašumtiesību ierobežojums ir atbilstošs un, attiecīgi labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par privātpersonas tiesībām nodarīto kaitējumu.
Latvijas Republikas Satversmes 105. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašumu piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. No Satversmes tiesas atziņām izriet, ka tiesības uz īpašumu, ko privātpersonai garantē valsts, demokrātiskā un tiesiskā valstī nav absolūtas. Pirmkārt, īpašumam ir jākalpo sabiedrības interesēm un, otrkārt, tiesības uz īpašumu var ierobežot, ja ierobežojumi ir noteikti ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi (Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2005-16-01 12. punkts).
Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz regulējumu, kas ierobežo personas tiesības uz īpašumu, tai skaitā paredz iespēju Aizsardzības ministrijai uzsākt militāro poligonu infrastruktūras izbūvi vēl neatsavinātos nekustamajos īpašumos, kas ietver arī koku ciršanu un dažādu sagatavošanās darbu veikšanu privātpersonu īpašumā, ir veikts likumprojektā ietverto pamattiesību ierobežojumu konstitucionalitātes izvērtējums atbilstoši Satversmes tiesas izstrādātajai tehnikai:
1) paredzētie īpašuma tiesību ierobežojumi nosakāmi ar likumu - likumprojektā ietvertās normas formulētas pietiekami skaidri, lai persona, uz kuru tās attiecināmas, varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt piemērošanas sekas;
2) paredzēto ierobežojumu leģitīmais mērķis - Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka ikviena personas pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs. No Latvijas Republikas Satversmes 116. panta izriet, ka personas tiesības uz īpašumu var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Tādējādi arī īpašuma tiesību ierobežojumam ir jākalpo kādam no Latvijas Republikas Satversmē norādītajiem leģitīmajiem mērķiem. Iespējami ātra militārā poligona “Sēlija” izveide ir neatņemama valsts aizsardzības nodrošināšanas sastāvdaļa, lai garantētu valsts neatkarību, novērstu apdraudējumu un tādējādi nodrošinātu valsts drošību. Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1. panta otrajai daļai nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums. Līdz ar to privātpersonām piederoša nekustamā īpašuma, kas nepieciešams militāro poligonu izveidei, atsavināšana un attiecīgi atsevišķos gadījumos arī militārā poligona infrastruktūras izbūves uzsākšana pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas procedūras pabeigšanas ir uzskatāma par īpašuma tiesību ierobežojumu, kas tiks noteikts uz likuma pamata un kuram ir leģitīms mērķis, proti, valsts un sabiedrības drošības nodrošināšana;
3) ierobežojuma samērīguma izvērtējums - ņemot vērā pēdējā laika izmaiņas starptautiskajā drošības vidē un Krievijas turpināto pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, lai novērstu valsts drošības apdraudējumu, kā arī nodrošinātu NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālās kaujas grupas, kuras mērķis ir stiprināt aizsardzības un atturēšanas spējas Atlantijas alianses austrumos, uzturēšanos Latvijā, ir nepieciešams iespējami īsākā termiņā nodrošināt militārā poligona “Sēlija” izveidi un ar to saistītās infrastruktūras izbūvi. Ņemot vērā, ka minētā poligona izveidi un infrastruktūras izbūvi nepieciešams īstenot teritorijās, kas tieši paredzētas likumprojektā un to nav iespējams veikt citās teritorijās, kas nav identificētas kā militārā poligona izveidei nepieciešamas teritorijas, nekustamo īpašumu atsavināšana un atsevišķos gadījumos arī infrastruktūras izbūves uzsākšana vēl pirms atsavināšanas pabeigšanas, ir nepieciešama, lai ātrāk uzsāktu militārā poligona izmantošanu, radītu sabiedroto uzņemšanai nepieciešamos apstākļus un garantētu valsts drošību. Līdz ar to likumprojektā paredzētais regulējums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai,  bez minēto darbību uzsākšanas nav iespējams nodrošināt Sēlijas militārā poligona izveidi iespējami īsākā termiņā, tādējādi leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar privātpersonas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Mērķa sasniegšanai izraudzītais risinājums nav neproporcionāls īpašuma tiesību ierobežojums, jo līdz ar atsavināšanas procesa uzsākšanu privātpersonai ir garantija, ka samērā neilgā laika periodā pēc infrastruktūras izbūves uzsākšanas tai piederošais īpašums tiks atsavināts skaidra un paredzama regulējuma ietvaros saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu, turklāt par īpašuma izmantošanu līdz atsavināšanas brīdim likumprojekts paredz atlīdzības izmaksu nekustamā īpašuma īpašniekam sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja noteiktās tirgus nomas maksas apmērā. Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, secināms, ka valsts drošības garantēšana, kas ir visas sabiedrības būtiska interese, ir leģitīms mērķis un privātpersonu, kuru īpašumā atrodas militārā poligona “Sēlija” izveidei nepieciešamais nekustamais īpašums, tiesību ierobežojums konkrētajā situācijā ir atbilstošs. Attiecīgi labums, ko iegūst sabiedrība ir lielāks par privātpersonas tiesībām nodarīto kaitējumu.
Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, secināms, ka valsts drošības garantēšana, kas ir visas sabiedrības būtiska interese, ir leģitīms mērķis un privātpersonu, kuru īpašumā atrodas militārā poligona “Sēlija” izveidei nepieciešamais nekustamais īpašums, tiesību ierobežojums konkrētajā situācijā ir atbilstošs. Attiecīgi labums, ko iegūst sabiedrība ir lielāks par privātpersonas tiesībām nodarīto kaitējumu.
Militārā poligona "Sēlija" izveidei nepieciešamo zemju sarakstu 2022.gada 21.jūnijā konceptuāli atbalstīja Ministru kabinets. Militārā poligona infrastruktūras plānošana un izbūve ir sarežģīts ilgtermiņa projekts, kas plānošanas gaitā var mainīties. Aizsardzības ministrija militārā poligona "Sēlija" infrastruktūras izbūvi plāno organizēt vairākās būvniecības kārtās un atsavināšanas procesu organizēs secīgos posmos. Šobrīd priekšlaicīgi noteikt visu zemes vienību atsavināšanas plānu, jo tas var mainīties atbilstoši pieejamajam finansējumam, kas plānots t.sk. no sabiedrotajiem un NATO, bet lēmumi ir pieņemšanas procesā. Likumprojekta spēkā stāšanās brīdī Aizsardzības ministrija militārā poligona “Sēlija” infrastruktūras izveides būvniecības 1.kārtai paredzētajās zemes vienībās ir uzsākusi nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu un organizē nepieciešamo saskaņošanu valsts nekustamā īpašuma tiesiskā valdītāja maiņas procesam. Aizsardzības ministrija privātpersonas īpašumā esošo nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu veic atbilstoši Atsavināšanas likumam. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 8. panta otrās daļas 2. punktu, pēc Ministru kabineta konceptuālā lēmuma par sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešama projekta īstenošanu pieņemšanas institūcijai ir tiesības bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas veikt projektēšanas sagatavošanas un projektēšanas darbus. Aizsardzības ministrija projektēšanas sagatavošanas un projektēšanas darbus atsavināmajā nekustamajā īpašumā veiks Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Likumprojektā Aizsardzības ministrijai tiek noteiktas tiesības veikt koku un krūmu ciršanu, būvdarbu sagatavošanas darbus un būvdarbus atsavināmajā nekustamajā īpašumā bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas gadījumos, kad plānotās militārā poligona izbūves nodrošināšanai nepieciešams uzsākt minētos darbus, bet atsavināšanas process apbūvējamā nekustamajā īpašumā nav pabeigts.
Likumprojektā paredzēts, ka zaudējumus, kas nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar militārā poligona infrastruktūras izbūvi sabiedrības vajadzībām atsavināmajā nekustamajā īpašumā vai tā daļa un netiek atlīdzināti jau saistībā ar sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma vai tā daļas atsavināšanu,  nosaka saskaņā ar Civillikumu. Likumprojektā arī paredzēta kārtība, kādā zaudējumi atlīdzināmi.Likumprojekts paredz, ka aizliegts likt šķēršļus militārā poligona infrastruktūras izbūvei vai ar jebkādām darbībām traucēt darbiniekus, kuri šos izbūves darbus veic. Šī norma iekļauta, lai tiesībsargājošajām iestādēm būtu skaidra norāde bez iedziļināšanās likumprojekta saturā, ka aizliegts likt šķēršļus militārā poligona infrastruktūras būvdarbiem, ko organizē Aizsardzības ministrija 5.pielikumā esošajā teritorijā.
Likumprojekts paredz, ka 9.pantā noteiktajā kārtībā uz zemes vienībām uzbūvētās būves, kuru būvniecība pabeigta jau līdz brīdim, kad nekustamais īpašums vai tā daļa, uz kuras būves uzbūvētas, ir atsavināti sabiedrības vajadzībām, tiek ierakstītas zemesgrāmatā  uz valsts vārda Aizsardzības ministrijas personā kopā ar valsts īpašuma tiesību nostiprināšanu uz atsavināmo nekustamo īpašumu vai tā daļu (kā vienots nekustamais īpašums). Lai izvairītos no dalītā īpašuma gadījumiem, šobrīd Latvijas tiesību sistēmā ēku (būvju) būvniecība ir iespējama 2 variantos: 1) būves būvniecība uz zemes vienota zemes un būves īpašuma ietvaros, kad būvniecību realizē zemes īpašnieks vai kāda zemes īpašnieka pilnvarota persona un 2) būvniecība uz apbūves tiesības pamata uz citai personai piederošas zemes. Lai arī likumprojektā noteiktas Aizsardzības ministrijas tiesības īstenot militārā poligona “Sēlija” infrastruktūras izbūvi Ministru kabineta apstiprinātās atsavināmās zemes vienībās, šobrīd nepastāv tiesiski mehānismi, lai Aizsardzības ministrijai izbūvētas infrastruktūras būves varētu reģistrēt zemesgrāmatā uz valsts vārda pirms apbūvētās zemes vienības pilnīgas atsavināšanas par labu valstij. Ņemot vērā būvniecības procesuālo darbību un būvdarbu termiņus, Aizsardzības ministrija plāno īpašuma tiesības uz nekustamajos īpašumos uzbūvētajām būvēm nostiprināt pēc nekustamo īpašumu atsavināšanas pabeigšanas, izveidojot vienotu zemes un uz tās uzbūvēto būvju nekustamo īpašumu.

10. Likumprojekts paredz, ka uz militāro poligonu infrastruktūras izbūvi neattiecas Vispārīgo teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumu 132. pantā noteiktais, ka “jaunbūvējamās būves izvieto ne tuvāk par 4 m no zemes vienības robežām”. Šāds atbrīvojums paredzēts tālab, lai gadījumos, ja militārā poligona infrastruktūras izbūves projekts neiekļaujas vienas zemes vienības robežās, bet skar vairākas zemes vienības, vispirms nebūtu jāveic to apvienošana (t.sk., saņemot pašvaldības lēmumu par zemes vienību apvienošanu un veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu), kas aizkavētu militārā poligona izbūvi. Ņemot vērā militārās infrastruktūras specifiku, militārā poligona infrastruktūras izbūves projekti plānoti arī tādi, kas neiekļausies vienas zemes vienībā un skars divas vai vairākas zemes vienības. Šāda infrastruktūra tiks projektēta un būvēta tikai uz tādām zemes vienībām, kur uzsākts atsavināšanas process par labu valstij Aizsardzības ministrijas personā vai kuras nonākušas Aizsardzības ministrijas tiesiskajā valdījumā. Vienlaikus likumprojekts nosaka, ka pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai pārņemšanas valdījumā Aizsardzības ministrijai ir pienākums veikt šādu zemes gabalu apvienošanu vienā.

11. AS “Latvijas valsts meži” pēc Aizsardzības ministrijas lūguma ir identificējusi iespējamos riskus, kas varētu kavēt militārajam poligonam “Sēlija” paredzēto nekustamo īpašumu pārņemšanu Aizsardzības ministrijas valdījumā. Plānotajā poligona teritorijā atrodas citām personām lietošanā esošas, bet zemesgrāmatā neierakstītas būves vai būves ar nenoskaidrotu piederību vai būves ar nesakārtotām īpašumtiesībām. Īpašumtiesību sakārtošana ir laikietilpīgs process, kas nevajadzīgi aizkavētu zemju pārņemšanu no Zemkopības ministrijas uz Aizsardzības ministrijas vārda, lai minētajās zemes vienībās varētu uzsākt infrastruktūras projektēšanu. Vienlaikus jāatzīmē, ka šī norma neatbrīvo Aizsardzības ministriju no īpašumtiesību sakārtošanas būvēm uz minētajām zemes vienībām. Lai šādi gadījumi nekļūtu par militārā poligona izveides kavēkli, likumprojektā noteikts, ka minētie faktori nav šķērslis valsts zemes valdītāja maiņai no Zemkopības uz Aizsardzības ministriju.

12. Lai nodrošinātu efektīvu militārā poligona infrastruktūras izbūves ietvaros nepieciešamo koku un krūmu ciršanas procesu un rīcību ar tiem, likumprojektā noteikts, ka koku un krūmu ciršanas tiesības meža un nemeža zemēs ir AS “Latvijas valsts meži”. Atšķirībā no Meža likuma 4. panta  2.2 daļā noteiktā likumprojektā paredzēts, ka AS “Latvijas valsts meži” cirtīs ne tikai kokus, bet arī krūmus, kā arī ciršanas darbus var veikt arī nemeža zemēs. Minētais ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka gan koku, gan krūmu ciršana notiek ātri un efektīvi un šo procesu veic viena institūcija. Vienlaikus, ņemot vērā likumprojektā noteikto, AS “Latvijas valsts meži” koku un krūmu ciršanu veiks visās militārā poligona izveidei nepieciešamajās teritorijās, neatkarīgi no šo teritoriju īpašumtiesību piederības.
Par nekustamā īpašuma atsavināšanas uzsākšanu uzskatāms brīdis, kad īpašniekam tiek nosūtīts paziņojums par atsavināšanas uzsākšanu. Ja īpašnieks ir saņēmis koku ciršanas atļauju un pats nodrošina to izciršanu, nekustamā īpašuma novērtēšana tiks veikta pēc šo koku izciršanas. Koku ciršana jāveic 3 mēnešu laikā pēc atsavināšanas paziņojuma saņemšanas. Citos gadījumos koku vērtība tiek iekļauta nekustamā īpašuma novērtējumā, veicot nekustamā īpašuma atsavināšanu Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Atlīdzība par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, tajā skaitā par tajā esošajiem kokiem un krūmiem, nekustamo īpašumu īpašniekiem tiks izmaksāta Aizsardzības ministrijas budžeta ietvaros.
Par AS "Latvijas valsts meži" nodotajiem nocirstajiem kokiem un koksnes produktiem īpašniekam atlīdzība tiek noteikta un izmaksāta, veicot nekustamā īpašuma atsavināšanu Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Attiecībā uz atlīdzības noteikšanu un izmaksāšanu par nocirstajiem kokiem, Aizsardzības ministrija, pēc ciršanas apliecinājumu termiņa beigām, saskaņā ar likumprojektu, organizēs sertificētu speciālistu veiktu novērtēšanu sabiedrības vajadzībām atsavinājamos īpašumos, kuras ietvaros tiks novērtēta arī augošu koku vērtība un izmaksāta kā atlīdzība līdz ar atsavinātā nekustamā īpašuma kompensāciju.
Visos gadījumos AS “Latvijas valsts meži” mežizstrādes, kokmateriālu pārvadājumu, koku uzmērīšanas un administratīvās izmaksas sedz no pašu līdzekļiem.
Lai izvairītos no militārā poligona infrastruktūras izbūves kavēšanās, kas varētu rasties atsavināmajos nekustamajos īpašumos, kuros pirms likumprojekta stāšanās spēkā uzsākta mežizstrāde, nepieciešams noteikt termiņu, pēc kura Valsts meža dienesta izsniegtie ciršanas apliecinājumi zaudē spēku. Šī norma paredzēta tamdēļ, lai izslēgtu iespēju, ka nekustamajā īpašumā tā īpašnieks savas saimnieciskās darbības rezultātā var novilcināt nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu un militārā poligona izveidi. Vienlaikus jāņem vērā, ka termiņam, kad privātpersona var realizēt viņa īpašumā esošos koksnes produktus, jābūt saprātīgam. Šī apsvēruma dēļ, likumprojektā noteikts, ka nekustamā īpašuma īpašnieks privātpersonām piederošajos nekustamajos īpašumos, kuros jau šobrīd uzsākta atsavināšana par labu valstij, Valsts meža dienesta privātpersonām izsniegtās ciršanas apliecinājumu koku ciršanai ciršanas atļaujas zaudē spēku trīs mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās. Savukārt, pārejas noteikumiem iekļauts regulējums, kas paredz, ka tajos privātpersonām piederošajos nekustamajos īpašumos, kuros šobrīd atsavināšana par labu valstij nav uzsākta, Valsts meža dienesta privātpersonām izsniegtās ciršanas apliecinājumu koku ciršanai ciršanas atļaujas zaudē spēku trīs mēnešu laikā pēc atsavināšanas uzsākšanas, tas ir, pēc paziņojuma nosūtīšanas par nekustamā īpašuma atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai. Aizsardzības ministrijai ir pienākums par nekustamajiem īpašumiem vai to daļām, kuru īpašniekiem ir izsūtīts paziņojums par nekustamā īpašuma atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai, 10 dienu laikā par paziņojuma nosūtīšanu informēt Valsts meža dienestu.
Likumprojekts paredz, ka Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram ir tiesības saņemt apliecinājumus koku ciršanai militārā poligona “Sēlija” teritorijas daļā pēc tam, kad Aizsardzības ministrija pieņēmusi Atsavināšanas likuma 9. panta 1. daļā noteikto lēmumu par atlīdzības apmēru. Papildinot, likumprojekta 12.pants paredz, ka Valsts aizsardzības militāro objektu iepirkumu centram Valsts meža dienesta izsniegto apliecinājumu koku ciršanai apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur minēto apliecinājumu koku ciršanai darbību.
Lai arī vairumā no nekustamajiem īpašumiem netiek plānota nekavējoša infrastruktūras izbūve, tad tajos nebūs nepieciešama tūlītēja koku izciršana būvniecības vajadzībām. Tikai tajos nekustamajos īpašumos, kuros plānota nekavējoša militārā poligona infrastruktūras izbūve, tiek plānota koku izciršana pirms atsavināšanas procesa beigām. Tādos gadījumos iestāsies likumprojekta 9.pantā paredzētā kārtība par nekustamā īpašuma īpašniekam paredzēto atlīdzību, kas nekustamā īpašuma īpašniekam pienākas par nekustamā īpašuma lietošanas iespēju zudumu.
Lai nodrošinātu, ka AS “Latvijas valsts meži”, veicot koku un krūmu ciršanu, zinātu teritoriju, kurā jāveic attiecīgie darbi, likumprojekts paredz, ka Valsts aizsardzības militāro objektu iepirkumu centrs darba uzdevumu izsniedz tad, kad dabā iezīmētas (redzamas) marķētas cirsmas robežas.
Lai atlīdzība par AS "Latvijas valsts meži" nodotajiem nocirstajiem kokiem un koksnes produktiem īpašniekam tiktu noteikta un izmaksāta, veicot nekustamā īpašuma atsavināšanu Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, nepieciešami aktuālie meža inventarizācijas dati, kuri attiecībā uz nekustamo īpašumu, ir Valsts meža dienesta informācijas sistēmā – Meža valsts reģistrs. Lai  Valsts aizsardzības militāro objektu  un iepirkumu centrs varētu noteikt Meža valsts reģistrā esošo datu atbilstību reālajai situācijai dabā, likumprojekts paredz pienākumu pēc Valsts aizsardzības militāro objektu  un iepirkumu centra pieprasījuma Valsts meža dienestam izsniegt informāciju un dokumentus par privātpersonu uzsākto saimniecisko darbību mežā ar privātpersonām piederošajos nekustamajos īpašumos vai to daļās, kuros uzsākta atsavināšana par labu valstij Aizsardzības ministrijas personā.  
Gadījumos, ja Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs konstatē, ka Meža inventarizācijas dati par nekustamajos īpašumos, kuros uzsākta atsavināšana par labu valstij ir neaktuāli vai neatbilstoši, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram ir tiesības par saviem līdzekļiem organizēt meža inventarizāciju  minētajos nekustamajos īpašumos un īpašnieka vārdā iesniegt datus Valsts meža dienestā, ja īpašnieks nepiekrīt veikt  iepriekšminētās darbības.

13.  Militārā poligona infrastruktūras izbūves ietvaros nepieciešama sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī citām institūcijām, kuras saistībā ar militārā poligona infrastruktūras izbūves procesu pieņem kādus lēmumus, izsniedz atļaujas, sniedz nepieciešamo informāciju vai veic citas darbības (piemēram, izskata nostiprinājumu lūgumus, aktualizē Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus, izsniedz būvatļauju, izsniedz mērniekam normatīvajos aktos zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā minēto informāciju, izsniedz atļauju par koku ciršanu). Ņemot vērā, ka militārā poligona infrastruktūras izveide ir svarīgs projekts, kas vērsts uz valsts aizsardzības nodrošināšanu un stiprināšanu, ar minētā projekta īstenošanu saistītie jautājumi ir risināmi pēc iespējas ātrāk. Līdz ar to, lai nodrošinātu, ka valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī citas institūcijas nepieciešamos iesniegumus, jautājumus izskata un lēmumus pieņem pēc iespējas ātrāk, likumprojektā paredzēts noteikt, ka valsts un pašvaldību iestādes, kā arī citas institūcijas visus iesniegumus un jautājumus, kas saistīti ar militārā poligona izveidei nepieciešamo darbu saskaņošanu, nodrošināšanu un veikšanu, kā arī militārā poligona infrastruktūras būvju nodošanu ekspluatācijā, izskata un lēmumus prioritārā kārtībā pēc iespējas īsākā termiņā.

14. Būvniecības likuma 6.1 panta 1.daļas 11 a) apakšpunkts nosaka, ka Būvniecības valsts kontroles birojs pilda Būvniecības likumā un citos būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās būvvaldes funkcijas attiecībā uz Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošā nekustamajā īpašumā. Ņemot vērā, ka Likumprojektā jāparedz arī būvniecības uzsākšana pirms īpašumu iegūšanas Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku valdījumā vai turējumā, Likumprojekts paredz vispārīgu regulējumu attiecībā uz militāro poligonu infrastruktūras izbūvi, t.i., nosakot, ka Militāro poligonu infrastruktūras izveidei un tai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās būvvaldes funkcijas veic Būvniecības valsts kontroles birojs. Šādi tiek nodrošināta efektīvāka militāro poligonu infrastruktūras izbūve un būvniecības kontroles uzraudzība. Pašreizējais Būvniecības likuma tvērums neparedz būvvaldes funkcijas Būvniecības valsts kontroles birojam zemes vienībās gadījumos, kad uzsākta šo zemju atsavināšana par labu valstij, bet zemes vienības vēl nav pārņemtas Aizsardzības ministrijas likumiskajā valdījumā, kā arī nav Aizsardzības ministrijas turējumā. Aizsardzības ministrija šo normu paredzējusi tālab, ka militārā poligona infrastruktūras būvprojektēšanas un daļēji būvniecības darbi tiek plānoti pirms zemes vienības pārņemtas Aizsardzības ministrijas valdījumā. Tā kā kopš 2017. gada 1. oktobra Būvniecības valsts kontroles birojs  veic būvvaldes funkcijas attiecībā uz Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošajā nekustamajā īpašumā, tad Aizsardzības ministrijas ieskatā arī militārā poligona “Sēlija” izveidē par būvvaldes kompetento iestādi nosakāms Būvniecības valsts kontroles birojs .

15. Likumprojektā paredz militārā poligona "Sēlijā" teritorijā esošo derīgo izrakteņu ieguves apturēšanu AS "Latvijas valsts meži", tā kā pēc Zemkopības ministrijas valdījumā un AS "Latvijas valsts meži" pārvaldījumā esošu zemju pārņemšanas Aizsardzības ministrijas valdījumā, mainās plānotā zemes turpmākā izmantošana un plānotais rekultivācijas veids nav aktuāls. Militārā poligona “Sēlija” teritorijā izsniegtās bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas un licences ir izsniegtas AS “Latvijas valsts meži” to pārvaldībā esošajās teritorijās. Tā kā sakarā ar to pārņemšanu Aizsardzības ministrijas valdījumā, AS “Latvijas valsts meži” vairs nebūs iespēja veikt pilnvērtīgu derīgo izrakteņu ieguvi un to vietas rekultivāciju un militāra poligona izveides procesā, derīgo izrakteņu ieguves vietas teritorija tiks pārbūvēta atbilstoši militārā poligona būvniecības projektam, rekultivācijas veikšana šādā gadījumā būtu novērtējama kā nelietderīga laika un naudas līdzekļu izmantošana.
Militārā poligona “Sēlija” izveides teritorijā atrodas derīgo izrakteņu ieguves vieta “Seces iecirkņa 139. kvartāls”, attiecībā uz kuru AS “Latvijas valsts meži” 2019. gada 12. jūnijā saņēmusi Jaunjelgavas novada domes bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju Nr. 14 un kurā AS “Latvijas valsts meži” veic derīgo izrakteņu ieguvi. Atbilstoši likumam “Par zemes dzīlēm” un saistītajiem normatīvajiem aktiem, derīgo izrakteņu ieguve notiek atbilstoši projektam un pēc ieguves pabeigšanas teritorijā veicama rekultivācija, sagatavojot zemi turpmākajam apsaimniekošanas veidam. Ņemot vērā šīs teritorijas nodošanu militārā poligona “Sēlija” izbūvei, piemērojams izņēmums attiecībā uz derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanu, anulējot izsniegto bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju un Valsts vides dienesta izsniegto derīgo izrakteņu ieguves limitu un atbrīvojot AS “Latvijas valsts meži” no zemes rekultivācijas pienākuma. Zeme pēc tās pārņemšanas Aizsardzības ministrijas valdījumā tiks sagatavota militārā poligona “Sēlija” vajadzībām un derīgo izrakteņu ieguve tur tiks izbeigta.
Militārā poligona “Sēlija” teritorijai piegulošajās zemēs notiek kūdras ieguve kūdras atradnēs Tīrais purvs un Sūnekļa (Liepu-Sūnākļu) purvs, par ko noslēgti zemes nomas līgumi ar AS “Latvijas valsts meži”. Ņemot vērā, ka kūdras ieguves teritorijas netiek pārņemtas militārā poligona izbūves vajadzībām, bet šīs teritorijas atradīsies tiešā tuvumā, Aizsardzības ministrija noteiks piekļuves un citus noteikumus, maksimāli samazinot saimnieciskās darbības apgrūtinājumus. Par šiem noteikumiem Aizsardzības ministrija informēs AS “Latvijas valsts meži”. Piekļuve kūdras ieguves teritorijām caur militārā poligona “Sēlija” teritoriju kūdras ieguvējiem nodrošināma līdz kūdras ieguves teritorijas rekultivācijas pabeigšanai.

Pārejas noteikumi

Likumprojekts papildināts ar pārejas noteikumiem, saskaņā ar kuriem, Valsts meža dienests nodrošina, ka apliecinājumi koku ciršanai, kas izsniegti līdz pirkuma darījuma spēkā stāšanās dienai uz pašvaldības vai tās kapitālsabiedrības vārda, ir spēkā pēc nekustamā īpašuma īpašnieka maiņas.

"Militārā poligona “Sēlija” teritorijā privātpersonām piederošajos nekustamajos īpašumos vai to daļās, kuru īpašniekiem pirms likuma spēkā stāšanas ir izsūtīts paziņojums par nekustamā īpašuma atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai, Valsts meža dienesta privātpersonām izsniegtie apliecinājumi koku ciršanai ir spēkā trīs mēnešus pēc likuma spēkā stāšanās." Šī tiesību norma paredz vienlīdzīgas tiesības Militārā poligona “Sēlija” teritorijā esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem, kuru īpašums atsavināms sabiedrības vajadzību nodrošināšanai, realizēt viņu īpašumā esošos koksnes produktus 3 mēnešu termiņā.

Pārejas noteikumi paredz, ka divu mēnešu laikā pēc nacionālo interešu objekta statusa noteikšanas militārajam poligonam “Sēlija”, Aizsardzības ministrija nodrošina, ka informācija par tā funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju tiek iekļauta Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā. Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumu Nr.628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 8.punktam, Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma (turpmāk – sistēma) ir primārā plānošanas dokumentu izstrādes un publicēšanas darba vide, kā arī informācijas avots. Ministru kabineta 2014.gada 8.jūlija noteikumi Nr.392 "Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas noteikumi" 31.1 punkts noteic, ka informāciju par nacionālo interešu objektiem un to funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju sistēmā iekļauj attiecīgā nozares ministrija vai tās deleģēta padotības iestāde vai kapitālsabiedrība.