Anotācija

Līdz 2017.gada 30.jūnijam Sabiedrība neatbilda tam subjektu lokam, kam Latvijas Republikā ir tiesības privatizēt lauksaimniecības un meža zemi. No 2017.gada 1.jūlija stājās spēkā grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, un 29.panta otrās daļas 5.punkts tika papildināts ar vārdiem "izņemot nogabalus, kuros paredzēta apbūve atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam". Tādējādi likumdevējs paplašināja to personu loku, kuras ir tiesīgas iegūt īpašumā lauksaimniecības un meža zemi, ja tiek izpildītas likumā noteiktās prasības.

Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes privatizāciju  lauku apvidos var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot ēku (būvju) īpašniekiem zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai, ja valsts meža zemes nodalīšana līdz 0,5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Ievērojot minēto, Zemesgabalā esošā valsts meža zeme ir platībā, kuras privatizācija ir atļauta, nepiemērojot šajā apakšpunktā noteiktos papildu kritērijus.
Zemesgabala robežas noteiktas, pamatojoties uz Valkas rajona Jērcēnu pagasta Tautas deputātu padomes 1992.gada 14.februāra 19.sasaukuma 12.sesijas lēmumu par zemes piešķiršanu lietošanā.
Atbilstoši Burtnieku novada teritorijas plānojumam 2012.-2024.gadam un Ēveles pagasta plānotajai (atļautajai) teritorijas izmantošanai Zemesgabalā esošā meža zeme atrodas mežu teritorijā, kur minimālā jaunveidojamā zemesgabala platība ir 2 ha. Ievērojot minēto, valsts meža zemes, kuras platība ir 0,27 ha, nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.

Zemesgabala sastāvā ietilpst arī lauksaimniecības zeme 1,17 ha platībā.
Sabiedrība atbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.panta ceturtajā daļā noteiktajam personu lokam, kam ir tiesības iegūt īpašumā zemi, ievērojot šā likuma 29.pantā noteiktos ierobežojumus un 30.pantā noteiktajā kārtībā, t.i., saņemot pašvaldības priekšsēdētāja piekrišanu.
Lai nodrošinātu likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28., 29., un 30.pantā noteiktās prasības, Possessor 2023.gada 15.novembrī nosūtīja Valmieras novada pašvaldībai vēstuli Nr.1.17/5837 ar lūgumu sniegt ziņas, vai Zemesgabals uzskatāms par apbūves zemi atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.panta otrās daļas 5.punkta izpratnē, un gadījumā, ja Zemesgabals ir uzskatāms par apbūves zemi, izziņas veidā dot piekrišanu Sabiedrībai iegūt īpašumā Zemesgabalu.
2024.gada 22.februārī Possessor  no Valmieras novada pašvaldības saņēma vēstuli Nr.4.1.8.3/24/1139, kurā pašvaldība norāda, ka Zemesgabals primāri ir uzskatāms par teritoriju, kurā ir atļauta (paredzēta) apbūve atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.panta otrās daļas 5.punkta izpratnē. Pašvaldība arī informēja Possessor, ka piekrīt, ka Sabiedrība iegūst īpašumā Zemesgabalu, uz kuras atrodas tai piederošas būves. Īpašumā iegūstamās zemes izmantošanas mērķis – rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve.

Sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā noteiktajam, privatizējot ēku (būvju) īpašniekam būvju uzturēšanai nepieciešamo Zemesgabalu, privatizēt arī tajā ietilpstošo valsts meža zemi 0,27 ha platībā.

Zemesgabals (tajā skaitā meža zeme 0,27 ha) tiks privatizēts likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likuma 8.pantā ietvertajiem nosacījumiem Zemesgabala cenu nosaka privatizāciju veicošā institūcija, un tā ir vienāda ar Valsts zemes dienesta noteikto konkrētā apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām. Valsts zemes dienests apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zemes vērtēšanu privatizācijas vajadzībām, ņemot vērā pēdējo atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 68.panta pirmajā daļā noteiktajai kārtībai apstiprināto kadastrālo vērtību bāzi, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par zemesgabala platību, apgrūtinājumiem un zemesgabala lietošanas mērķi privatizācijai. Kopā ar Zemesgabalu pircējam būs jāizpērk arī mežaudze. Mežaudzes vērtību privatizāciju veicošā institūcija nosaka euro, un tā ir vienāda ar Valsts meža dienesta noteikto mežaudzes vērtību. 

Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 64.panta pirmajā daļā noteiktajam Sabiedrībai ir tiesības uz Zemesgabala pirmpirkumu.

Sabiedrībai ir tiesības iegūt īpašumā Zemesgabalu saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.panta ceturto daļu, 29.panta pirmās daļas 5.punktu, 30.panta pirmo un otro daļu.

Atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 19.panta pirmās daļas 6.punktam tās zemes privatizāciju, par kuru līdz 2006.gada 31.augustam ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi, veic valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija.

Saskaņā Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumiem Nr.557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 2.punktu privatizāciju veiks Possessor.

Possessor sagatavotajos apbūvētu zemesgabalu privatizācijas paziņojumos un pirkuma līgumos cita starpā tiek norādīts, ka pirmpirkuma tiesīgajai personai – uz attiecīgā zemesgabala esošo būvju īpašniekam – jāievēro vides aizsardzības nosacījumi un citi zemesgabala apgrūtinājumi saskaņā ar tiesību aktos noteiktajām prasībām. Ievērojot minēto, nākamajam Zemesgabala ieguvējam, izmantojot Zemesgabalu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.

Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 85.panta ceturtajā daļā noteiktajam, ja persona, kurai ir šā panta pirmajā daļā minētās pirmpirkuma tiesības, tās nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes likumiskās lietošanas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un minētais zemesgabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām.

Arī Privatizācijas pabeigšanas likuma 9.panta septītajā daļā noteikts, ja persona savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes likumiskās lietošanas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un šis zemesgabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām.