25-TA-2785: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvu (ES) Nr. 2024/1275 par ēku energosniegumu (turpmāk - direktīva 2024/1275) un Noteikumu 6.pielikuma atjaunināšana ar aktuālajām primārās enerģijas un oglekļa dioksīda (CO2) svēruma faktoru vērtībām.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir pārņemt direktīvas 2024/1275 par ēku energosniegumu prasības, precizēt gandrīz nulles enerģijas ēkas definīciju un noteikt prasības gandrīz nulles enerģijas ēkam pārbuves un atjaunošanas gadījumā, papildināt energosertifikācijas metodiku arbilstoši minētās direktīvas prasībām, precizēt apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspekciju apjomu kā arī atjaunināt Noteikumu 6.pielikumā noteiktās primārās enerģijas un CO2 svēruma faktoru vērtības.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1.Spēkā esošais regulējums paredz kritērijus, pēc kuriem ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka. Vienlaikus pašreizējais regulējums ietver arī tādas prasības, kuru piemērošana praksē rada interpretācijas iespējas vai kuras nav tieši balstītas uz skaidri izmērāmiem energoefektivitātes rādītājiem. Praksē gandrīz nulles enerģijas ēkas līmenis tiek noteikts, izmantojot ēkas energoefektivitātes aprēķinus un energoefektivitātes sertifikācijā izmantotos rādītājus, piemēram, ēkas enerģijas patēriņu apkurei un primārās neatjaunojamās enerģijas patēriņu. Tādēļ ir nepieciešams precizēt normatīvo regulējumu, lai gandrīz nulles enerģijas ēkas atbilstība tiktu noteikta pēc skaidri definētiem un izmērāmiem energoefektivitātes rādītājiem.
2. Spēkā esošais regulējums nosaka prasības ēkām, lai tās varētu klasificēt kā gandrīz nulles enerģijas ēkas, tomēr esošās prasības ir pārak augstas, lai tās varētu attiecināt arī uz esošām ēkām, kuras tika būvētas laikā, kad šāds regulējums nebija spēkā. Vienlaikus normatīvajā regulējumā nav skaidri noteikti kritēriji, pēc kuriem par gandrīz nulles enerģijas ēku var klasificēt pārbūvētu vai atjaunotu esošu ēku. Esošo ēku pārbūves un atjaunošanas gadījumā ēkas energoefektivitātes uzlabošanas iespējas būtiski ietekmē esošās būvkonstrukcijas, ēkas arhitektoniskie risinājumi un inženiersistēmas. Šie faktori ierobežo iespējas sasniegt tādus pašus energoefektivitātes rādītājus kā jaunbūvēm, vienlaikus nodrošinot ekonomiski pamatotu ieguldījumu līmeni. Tādēļ nepieciešams noteikt atsevišķus kritērijus, pēc kuriem pārbūvētas vai atjaunotas ēkas var klasificēt kā gandrīz nulles enerģijas ēkas.
3. Ēku energoefektivitātes novērtēšana un energosertificēšana Latvijā tiek veikta saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto metodiku, kurā tiek izmantoti attiecīgie Eiropas un starptautiskie standarti. Piemērojamo standartu saraksts ir noteikts normatīvajā regulējumā.
Vienlaikus direktīva 2024/1275 paredz aktualizētu ēku energosertificēšanas un energoefektivitātes novērtēšanas metodiku, kurā tiek izmantots paplašināts standartu kopums.
4. Ēku energosertificēšanas procesā praksē vienlaikus jāveic arī apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude. Prasības attiecībā uz šo sistēmu pārbaudēm izriet no direktīvas 2024/1275, kas paredz dalībvalstīm nodrošināt apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu regulāru pārbaudi un nosaka prasības šo pārbaužu tvērumam. Vienlaikus saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likums 13. panta pirmās daļas 1. punktu ēkas īpašniekam ir pienākums nodrošināt apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes veikšanu.
5. Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" 6.pielikumā noteiktās primārās enerģijas un CO2 svēruma faktoru vērtības daļēji pārklājas ar Ministru kabineta 2018. gada 23. janvāra noteikumu Nr. 42 "Siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina metodika" 1.pielikuma 1.tabulā noteiktajiem rādītājiem. Atšķirīgās vērtības rada problēmas konsekventā emisiju aprēķina formas pielietošanā, un tām ir nepieciešama vērtību savstarpēja harmonizēšana.
2. Spēkā esošais regulējums nosaka prasības ēkām, lai tās varētu klasificēt kā gandrīz nulles enerģijas ēkas, tomēr esošās prasības ir pārak augstas, lai tās varētu attiecināt arī uz esošām ēkām, kuras tika būvētas laikā, kad šāds regulējums nebija spēkā. Vienlaikus normatīvajā regulējumā nav skaidri noteikti kritēriji, pēc kuriem par gandrīz nulles enerģijas ēku var klasificēt pārbūvētu vai atjaunotu esošu ēku. Esošo ēku pārbūves un atjaunošanas gadījumā ēkas energoefektivitātes uzlabošanas iespējas būtiski ietekmē esošās būvkonstrukcijas, ēkas arhitektoniskie risinājumi un inženiersistēmas. Šie faktori ierobežo iespējas sasniegt tādus pašus energoefektivitātes rādītājus kā jaunbūvēm, vienlaikus nodrošinot ekonomiski pamatotu ieguldījumu līmeni. Tādēļ nepieciešams noteikt atsevišķus kritērijus, pēc kuriem pārbūvētas vai atjaunotas ēkas var klasificēt kā gandrīz nulles enerģijas ēkas.
3. Ēku energoefektivitātes novērtēšana un energosertificēšana Latvijā tiek veikta saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto metodiku, kurā tiek izmantoti attiecīgie Eiropas un starptautiskie standarti. Piemērojamo standartu saraksts ir noteikts normatīvajā regulējumā.
Vienlaikus direktīva 2024/1275 paredz aktualizētu ēku energosertificēšanas un energoefektivitātes novērtēšanas metodiku, kurā tiek izmantots paplašināts standartu kopums.
4. Ēku energosertificēšanas procesā praksē vienlaikus jāveic arī apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude. Prasības attiecībā uz šo sistēmu pārbaudēm izriet no direktīvas 2024/1275, kas paredz dalībvalstīm nodrošināt apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu regulāru pārbaudi un nosaka prasības šo pārbaužu tvērumam. Vienlaikus saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likums 13. panta pirmās daļas 1. punktu ēkas īpašniekam ir pienākums nodrošināt apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes veikšanu.
5. Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" 6.pielikumā noteiktās primārās enerģijas un CO2 svēruma faktoru vērtības daļēji pārklājas ar Ministru kabineta 2018. gada 23. janvāra noteikumu Nr. 42 "Siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina metodika" 1.pielikuma 1.tabulā noteiktajiem rādītājiem. Atšķirīgās vērtības rada problēmas konsekventā emisiju aprēķina formas pielietošanā, un tām ir nepieciešama vērtību savstarpēja harmonizēšana.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Pašreizējā regulējuma formulējums pilnībā nenodrošina, ka gandrīz nulles enerģijas ēkas statuss tiek noteikts tikai pēc objektīvi izmērāmiem energoefektivitātes rādītājiem. Atsevišķas prasības var radīt interpretācijas iespējas vai dublēt citos normatīvajos aktos jau noteiktās energoefektivitātes prasības. Tas var radīt neskaidrības regulējuma piemērošanā projektēšanas un būvniecības procesā, kā arī sarežģīt ēku energoefektivitātes novērtēšanu.
Risinājuma apraksts
Ar grozījumiem tiek precizēts regulējums, nosakot, ka jaunbūve klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst konkrētiem izmērāmiem energoefektivitātes rādītājiem.
Tiek noteikts, ka:
ēkas enerģijas patēriņš apkurei nedrīkst pārsniegt A klases ēkām noteikto līmeni;
ēkas primārās neatjaunojamās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai un apgaismojumam (nedzīvojamām ēkām) nedrīkst pārsniegt noteikumos paredzētās A klases ēku robežvērtības.
Vienlaikus tiek svītrotas prasības, kas nav tieši saistītas ar izmērāmiem energoefektivitātes rādītājiem. Tas nodrošina vienkāršāku, skaidrāku un praksē vieglāk piemērojamu regulējumu.
Tiek noteikts, ka:
ēkas enerģijas patēriņš apkurei nedrīkst pārsniegt A klases ēkām noteikto līmeni;
ēkas primārās neatjaunojamās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai un apgaismojumam (nedzīvojamām ēkām) nedrīkst pārsniegt noteikumos paredzētās A klases ēku robežvērtības.
Vienlaikus tiek svītrotas prasības, kas nav tieši saistītas ar izmērāmiem energoefektivitātes rādītājiem. Tas nodrošina vienkāršāku, skaidrāku un praksē vieglāk piemērojamu regulējumu.
Problēmas apraksts
2. Spēkā esošais regulējums nosaka prasības ēkām, lai tās klasificētu kā gandrīz nulles enerģijas ēkas, taču nenosaka atsevišķus kritērijus pārbūvētām vai atjaunotām esošām ēkām, kuras nevar sasniegt tādu pašu energoefektivitātes līmeni kā jaunas ēkas. Vienlaikus no direktīvas 2024/1275 izriet prasība veicināt ēku renovāciju, nodrošinot augstu energoefektivitātes līmeni un virzību uz gandrīz nulles enerģijas vai līdzvērtīgu energoefektivitātes līmeni.
Esošu ēku pārbūves vai atjaunošanas gadījumā energoefektivitātes uzlabošanas iespējas nosaka esošās būvkonstrukcijas un inženiersistēmas. Tādēļ energoefektivitātes līmeņa prasības, kas noteiktas jaunbūvēm, ne vienmēr ir tieši piemērojamas pārbūvētām vai atjaunotām ēkām. Līdz ar to regulējumā nepieciešams noteikt kritērijus, kas ļauj klasificēt pārbūvētas vai atjaunotas ēkas kā gandrīz nulles enerģijas ēkas.
Esošu ēku pārbūves vai atjaunošanas gadījumā energoefektivitātes uzlabošanas iespējas nosaka esošās būvkonstrukcijas un inženiersistēmas. Tādēļ energoefektivitātes līmeņa prasības, kas noteiktas jaunbūvēm, ne vienmēr ir tieši piemērojamas pārbūvētām vai atjaunotām ēkām. Līdz ar to regulējumā nepieciešams noteikt kritērijus, kas ļauj klasificēt pārbūvētas vai atjaunotas ēkas kā gandrīz nulles enerģijas ēkas.
Risinājuma apraksts
Ar grozījumiem tiek noteikti atsevišķi kritēriji, pēc kuriem pārbūvētas vai atjaunotas esošas ēkas var klasificēt kā gandrīz nulles enerģijas ēkas.
Nosakot šos kritērijus, ņemtas vērā prasības, kas jau tiek piemērotas ēku renovācijas procesā. Saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 'Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika' pielikuma 2. tabulu ēku atjaunošanas un pārbūves gadījumā jānodrošina tāds apkures enerģijas patēriņa līmenis, kas ir līdzvērtīgs C klases ēkai.
Ņemot vērā minēto, ar grozījumiem tiek paredzēts, ka pārbūvēta vai atjaunota ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja:
ēkas enerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā noteikto līmeni C klases ēkai;
ēkas primārās neatjaunojamās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai un apgaismojumam (piemēro nedzīvojamām ēkām) nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikuma 2. un 3. tabulā norādītās vērtības C klases ēkām.
Šāda pieeja nodrošina, ka par gandrīz nulles enerģijas ēkām var klasificēt ēkas, kurās renovācijas rezultātā jau ir sasniegts būtisks energoefektivitātes uzlabojums. Vienlaikus tiek novērsta situācija, kurā ēkām, kuras jau ir renovētas (tostarp izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu), būtu nepieciešams veikt atkārtotu renovāciju, lai sasniegtu vēl augstāku energoefektivitātes līmeni, kas prasa nesamērīgus papildu ieguldījumus, piemēram, atkārtoti atjaunojot fasādes būtiski palielinot siltumizolācijas biezumu vai veicot atkārtotu inženiersistēmu pārbūvi.
Nosakot šos kritērijus, ņemtas vērā prasības, kas jau tiek piemērotas ēku renovācijas procesā. Saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 'Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika' pielikuma 2. tabulu ēku atjaunošanas un pārbūves gadījumā jānodrošina tāds apkures enerģijas patēriņa līmenis, kas ir līdzvērtīgs C klases ēkai.
Ņemot vērā minēto, ar grozījumiem tiek paredzēts, ka pārbūvēta vai atjaunota ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja:
ēkas enerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā noteikto līmeni C klases ēkai;
ēkas primārās neatjaunojamās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai un apgaismojumam (piemēro nedzīvojamām ēkām) nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikuma 2. un 3. tabulā norādītās vērtības C klases ēkām.
Šāda pieeja nodrošina, ka par gandrīz nulles enerģijas ēkām var klasificēt ēkas, kurās renovācijas rezultātā jau ir sasniegts būtisks energoefektivitātes uzlabojums. Vienlaikus tiek novērsta situācija, kurā ēkām, kuras jau ir renovētas (tostarp izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu), būtu nepieciešams veikt atkārtotu renovāciju, lai sasniegtu vēl augstāku energoefektivitātes līmeni, kas prasa nesamērīgus papildu ieguldījumus, piemēram, atkārtoti atjaunojot fasādes būtiski palielinot siltumizolācijas biezumu vai veicot atkārtotu inženiersistēmu pārbūvi.
Problēmas apraksts
3. Pašreiz normatīvajā regulējumā norādītais piemērojamo standartu saraksts un metodika pilnībā neatspoguļo standartus un metodiku, kas paredzēti ēku energoefektivitātes novērtēšanas metodikā atbilstoši direktīvai 2024/1275. Līdz ar to nepieciešams aktualizēt normatīvajā regulējumā noteikto standartu sarakstu un metodiku, nodrošinot tā atbilstību minētajā direktīvā paredzētajai pieejai ēku energosertificēšanai.
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu tiek papildināts normatīvajā regulējumā ietvertais piemērojamo standartu saraksts un metodika, iekļaujot prasības un standartus, kas paredzēti ēku energoefektivitātes novērtēšanas metodikā atbilstoši direktīvai 2024/1275. Tas nodrošina normatīvā regulējuma atbilstību direktīvā noteiktajai pieejai ēku energoefektivitātes novērtēšanai un energosertificēšanai.
Problēmas apraksts
4. Līdzšinējais regulējums praksē ir ticis interpretēts tā, ka apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude ir ēkas energosertificēšanas procesa sastāvdaļa, un atbildība par tās veikšanu ir energosertifikācijas veicējam – neatkarīgam ekspertam.
Tomēr energosertifikācijas veicējs nevar nodrošināt, ka ēkas īpašnieks vienlaikus ar energosertifikācijas veikšanu pasūta arī apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi. Līdz ar to regulējums praksē rada neskaidrības par atbildības sadalījumu attiecībā uz šo pārbaužu nodrošināšanu. Vienlaikus normatīvajā regulējumā nepieciešams precizēt šo sistēmu pārbaužu tvērumu atbilstoši direktīvas 2024/1275 prasībām.
Tomēr energosertifikācijas veicējs nevar nodrošināt, ka ēkas īpašnieks vienlaikus ar energosertifikācijas veikšanu pasūta arī apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi. Līdz ar to regulējums praksē rada neskaidrības par atbildības sadalījumu attiecībā uz šo pārbaužu nodrošināšanu. Vienlaikus normatīvajā regulējumā nepieciešams precizēt šo sistēmu pārbaužu tvērumu atbilstoši direktīvas 2024/1275 prasībām.
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu tiek precizēts apkures, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmu pārbaužu tvērums atbilstoši direktīvas 2024/1275 prasībām.
Vienlaikus tiek noteikts, ka apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes veicamas pirms ēkas energosertifikācijas vai vienlaikus ar to. Tādējādi tiek skaidri nodalīts, ka šo sistēmu pārbaude nav ēkas energosertificēšanas procesa sastāvdaļa, bet gan atsevišķa darbība. Pārbaudes ietvaros tiek vērtēta sistēmu galveno sastāvdaļu efektivitāte un lielums salīdzinājumā ar ēkas vajadzībām, kā arī sistēmu iespējas optimizēt to darbību tipiskos vai vidējos ekspluatācijas apstākļos, tostarp pie efektīvākiem temperatūras iestatījumiem un mainīgiem ēkas lietošanas apstākļiem. Ja pēc iepriekš veiktas pārbaudes nav veiktas izmaiņas apkures vai ventilācijas sistēmā vai ēkas vajadzībās, atkārtota sistēmu galveno sastāvdaļu lieluma vai ekspluatācijas pie atšķirīgiem temperatūras iestatījumiem novērtēšana nav obligāta un ēkas īpašniekam tādā gadījumā nav pienākuma to pasūtīt veicot atkārtotu sistēmas pārbaudi.
Apkures, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmu pārbaudēs iegūtā informācija kalpo kā būtisks ievaddatu avots ēkas energosertifikācijas veikšanai, nodrošinot precīzu un pamatotu energoefektivitātes novērtējumu, kā arī ļaujot korekti identificēt iespējamos uzlabojumus un enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumus.
Atbilstoši Ēku energoefektivitātes likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktam pienākums nodrošināt apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi ir ēkas īpašniekam. Attiecīgi ēkas īpašniekam ir pienākums pasūtīt šo pārbaužu veikšanu. Līdz ar to noteikumu projektā tiek precizēts atbildības sadalījums starp ēkas īpašnieku un energosertifikācijas veicēju, novēršot līdzšinējās interpretācijas neskaidrības.
Vienlaikus tiek noteikts, ka apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes veicamas pirms ēkas energosertifikācijas vai vienlaikus ar to. Tādējādi tiek skaidri nodalīts, ka šo sistēmu pārbaude nav ēkas energosertificēšanas procesa sastāvdaļa, bet gan atsevišķa darbība. Pārbaudes ietvaros tiek vērtēta sistēmu galveno sastāvdaļu efektivitāte un lielums salīdzinājumā ar ēkas vajadzībām, kā arī sistēmu iespējas optimizēt to darbību tipiskos vai vidējos ekspluatācijas apstākļos, tostarp pie efektīvākiem temperatūras iestatījumiem un mainīgiem ēkas lietošanas apstākļiem. Ja pēc iepriekš veiktas pārbaudes nav veiktas izmaiņas apkures vai ventilācijas sistēmā vai ēkas vajadzībās, atkārtota sistēmu galveno sastāvdaļu lieluma vai ekspluatācijas pie atšķirīgiem temperatūras iestatījumiem novērtēšana nav obligāta un ēkas īpašniekam tādā gadījumā nav pienākuma to pasūtīt veicot atkārtotu sistēmas pārbaudi.
Apkures, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmu pārbaudēs iegūtā informācija kalpo kā būtisks ievaddatu avots ēkas energosertifikācijas veikšanai, nodrošinot precīzu un pamatotu energoefektivitātes novērtējumu, kā arī ļaujot korekti identificēt iespējamos uzlabojumus un enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumus.
Atbilstoši Ēku energoefektivitātes likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktam pienākums nodrošināt apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi ir ēkas īpašniekam. Attiecīgi ēkas īpašniekam ir pienākums pasūtīt šo pārbaužu veikšanu. Līdz ar to noteikumu projektā tiek precizēts atbildības sadalījums starp ēkas īpašnieku un energosertifikācijas veicēju, novēršot līdzšinējās interpretācijas neskaidrības.
Problēmas apraksts
5. Noteikumu 6.pielikumā daļai no norādītajām primārās enerģijas un CO2 svēruma faktoru vērtībām ir nepieciešama aktualizācija.
Risinājuma apraksts
Atjauninātas Noteikumu 6.pielikumā noteiktās primārās enerģijas un CO2 svēruma faktoru vērtības:
1. Sadaļā "Biokurināmais" primārās enerģijas un CO2 emisijas faktoru vērtības cietajam, šķidrajam un gāzveida kurināmajam materiālam, jo standartā LVS EN 52000-1:2020 Ēku energoefektivitāte noteikto primārās enerģijas un CO2 svēruma faktoru vērtības neatspoguļo Latvijas faktisko situāciju.
Cietā kurināmā primārās enerģijas fosilā komponente, kas pašreizējā noteikumu redakcijā ir 20%, faktiski Latvijā ir būtiski mazāka un ir ļoti nenozīmīga. Biokurināmais pamatā tiek piegādāts mazos attālumos atšķirībā no piegādes citās ES dalībvalstīs un šī daļa ir būtiski mazāka pat par 0,5 % (ap 0,003-0,004) no kurināma primāras enerģijas. Arī ražošanas procesā žāvēšanai pamatā tiek izmantots atjaunīgais kurināmais (tie paši koksnes atlikumi), kas ir atjaunīgs energoresurss. Savukārt šķeldošanai pamatā tiek izmantota elektroenerģija, kas Latvijas tīklā ir ar lielāku atjaunīgās, nevis fosilās enerģijas īpatsvaru.
Šķidrajam un gāzveida biokurināmajam nav pieņemami piemērot vērtības, kas ir sliktākas par fosilo kurināmo (jo esošajās vērtībās fosilajam kurināmajam ņem vērā tikai transporta emisijas, neņemot vērā ieguvi un ražošanu atšķirībā no biokurināmā). Gāzveida un šķidrais biokurināmais Latvijā šobrīd praktiski netiek izmantots ēku apkurei. Taču, ja tas tiek izmantots, tam tiek izmantota tā pati infrastruktūra, kas fosilajam kurināmajam. Tāpēc gāzveida kurināmajam ņemam vērā iespējamus līdzvērtīgus zudumus piegādes procesā, taču tie ir atjaunīgi, bet šķidrajam kurināmajam saglabājas fosilās komponentes ietekme, kas ir līdzvērtīga šķidrajam fosilajam kurināmajam, ņemot vērā, gan ražošanas, gan piegādes procesā izmantoto fosilo kurināmo, vienlaikus nepalielinot šo komponenti virs līdzvērtīgas fosilā kurināmā komponentes vērtībai. Emisijas tiek rēķinātas no fosilās degvielas komparatora (transportā) no Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas Nr. 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 5. pielikuma.
2. Sadaļā "Elektroenerģija no elektrotīkla" ("I. Piegādāts no attāluma") aktualizētas definētās vērtības enerģijas un CO2 emisijas faktoriem Latvijā importētajai un saražotajai elektroenerģijai (references gads: 2024). Sadaļā "Elektroenerģija" ("IV. Eksportēts") enerģijas un CO2 emisijas faktoru vērtības sasaistītas ar faktoriem, kas atbilst attiecīgā energoresursa uz vietas saražotai elektroenerģijai.
3. Iedaļām "Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, saražota no fosilajiem kurināmiem bez koģenerācijas", "Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, saražota no atjaunojamiem kurināmiem bez koģenerācijas", "Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, saražota koģenerācijā no fosilajiem kurināmiem" un "Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, saražota koģenerācijā no atjaunojamiem kurināmiem" ("II. Piegādāts no tuvuma") konsolidētas redakcijas un atjauninātas saistošo faktoru vērtības. Centralizētajām siltumapgādes sistēmām ieviesta jauna iedaļa ar definētiem faktoriem, kas aprēķināti pēc valsts vidējiem datiem, ja nav pieejama enerģijas gada bilance no konkrētā siltumenerģijas komersanta vai aukstumenerģijas piegādātāja. Noteikumu 6.pielikuma sadaļa "II. Piegādāts no tuvuma" papildināta arī ar jaunu iedaļu "Elektroenerģija no energokopienas".
4. Sadaļā "IV. Eksportēts" svītrota iedaļa "Elektroenerģija uz tīklu", jo ēkas uz vietas saražoto enerģiju primāri patērē savu automatizēto sistēmu uzturēšanai un iekštelpu klimata kontrolei.
1. Sadaļā "Biokurināmais" primārās enerģijas un CO2 emisijas faktoru vērtības cietajam, šķidrajam un gāzveida kurināmajam materiālam, jo standartā LVS EN 52000-1:2020 Ēku energoefektivitāte noteikto primārās enerģijas un CO2 svēruma faktoru vērtības neatspoguļo Latvijas faktisko situāciju.
Cietā kurināmā primārās enerģijas fosilā komponente, kas pašreizējā noteikumu redakcijā ir 20%, faktiski Latvijā ir būtiski mazāka un ir ļoti nenozīmīga. Biokurināmais pamatā tiek piegādāts mazos attālumos atšķirībā no piegādes citās ES dalībvalstīs un šī daļa ir būtiski mazāka pat par 0,5 % (ap 0,003-0,004) no kurināma primāras enerģijas. Arī ražošanas procesā žāvēšanai pamatā tiek izmantots atjaunīgais kurināmais (tie paši koksnes atlikumi), kas ir atjaunīgs energoresurss. Savukārt šķeldošanai pamatā tiek izmantota elektroenerģija, kas Latvijas tīklā ir ar lielāku atjaunīgās, nevis fosilās enerģijas īpatsvaru.
Šķidrajam un gāzveida biokurināmajam nav pieņemami piemērot vērtības, kas ir sliktākas par fosilo kurināmo (jo esošajās vērtībās fosilajam kurināmajam ņem vērā tikai transporta emisijas, neņemot vērā ieguvi un ražošanu atšķirībā no biokurināmā). Gāzveida un šķidrais biokurināmais Latvijā šobrīd praktiski netiek izmantots ēku apkurei. Taču, ja tas tiek izmantots, tam tiek izmantota tā pati infrastruktūra, kas fosilajam kurināmajam. Tāpēc gāzveida kurināmajam ņemam vērā iespējamus līdzvērtīgus zudumus piegādes procesā, taču tie ir atjaunīgi, bet šķidrajam kurināmajam saglabājas fosilās komponentes ietekme, kas ir līdzvērtīga šķidrajam fosilajam kurināmajam, ņemot vērā, gan ražošanas, gan piegādes procesā izmantoto fosilo kurināmo, vienlaikus nepalielinot šo komponenti virs līdzvērtīgas fosilā kurināmā komponentes vērtībai. Emisijas tiek rēķinātas no fosilās degvielas komparatora (transportā) no Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas Nr. 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 5. pielikuma.
2. Sadaļā "Elektroenerģija no elektrotīkla" ("I. Piegādāts no attāluma") aktualizētas definētās vērtības enerģijas un CO2 emisijas faktoriem Latvijā importētajai un saražotajai elektroenerģijai (references gads: 2024). Sadaļā "Elektroenerģija" ("IV. Eksportēts") enerģijas un CO2 emisijas faktoru vērtības sasaistītas ar faktoriem, kas atbilst attiecīgā energoresursa uz vietas saražotai elektroenerģijai.
3. Iedaļām "Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, saražota no fosilajiem kurināmiem bez koģenerācijas", "Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, saražota no atjaunojamiem kurināmiem bez koģenerācijas", "Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, saražota koģenerācijā no fosilajiem kurināmiem" un "Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, saražota koģenerācijā no atjaunojamiem kurināmiem" ("II. Piegādāts no tuvuma") konsolidētas redakcijas un atjauninātas saistošo faktoru vērtības. Centralizētajām siltumapgādes sistēmām ieviesta jauna iedaļa ar definētiem faktoriem, kas aprēķināti pēc valsts vidējiem datiem, ja nav pieejama enerģijas gada bilance no konkrētā siltumenerģijas komersanta vai aukstumenerģijas piegādātāja. Noteikumu 6.pielikuma sadaļa "II. Piegādāts no tuvuma" papildināta arī ar jaunu iedaļu "Elektroenerģija no energokopienas".
4. Sadaļā "IV. Eksportēts" svītrota iedaļa "Elektroenerģija uz tīklu", jo ēkas uz vietas saražoto enerģiju primāri patērē savu automatizēto sistēmu uzturēšanai un iekštelpu klimata kontrolei.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ēku īpašnieki
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts rada pozitīvu ietekmi uz fiziskām personām – ēku īpašniekiem –, jo tas nodrošina skaidrāku un vienkāršāk piemērojamu regulējumu ēku energoefektivitātes novērtēšanas un klasificēšanas jomā.
Precizējot gandrīz nulles enerģijas ēku klasifikācijas kritērijus un nosakot tos, balstoties uz skaidri izmērāmiem rādītājiem, ēku īpašniekiem kļūst vieglāk saprast prasības, kas jāizpilda ēku būvniecības vai renovācijas gadījumā. Tas samazina neskaidrības un risku rasties papildu izmaksām projektēšanas vai būvniecības procesā.
Noteikumu projektā paredzētā pieeja attiecībā uz pārbūvētām vai atjaunotām ēkām nodrošina, ka par gandrīz nulles enerģijas ēkām var tikt klasificētas arī ēkas, kurās renovācijas rezultātā jau ir panākts būtisks energoefektivitātes uzlabojums. Tādējādi ēku īpašniekiem nav nepieciešams veikt nesamērīgus papildu ieguldījumus ēkas siltināšanā vai inženiersistēmu pārbūvē gadījumos, kad ēka jau ir renovēta un sasniegts būtisks enerģijas patēriņa samazinājums.
Vienlaikus tiek precizēts regulējums attiecībā uz apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudēm, skaidri nosakot ēkas īpašnieka pienākumu nodrošināt šo pārbaužu veikšanu. Tas palīdz izvairīties no līdzšinējām interpretācijas neskaidrībām un ļauj ēku īpašniekiem labāk plānot nepieciešamās darbības energosertifikācijas procesā.
Precizējot gandrīz nulles enerģijas ēku klasifikācijas kritērijus un nosakot tos, balstoties uz skaidri izmērāmiem rādītājiem, ēku īpašniekiem kļūst vieglāk saprast prasības, kas jāizpilda ēku būvniecības vai renovācijas gadījumā. Tas samazina neskaidrības un risku rasties papildu izmaksām projektēšanas vai būvniecības procesā.
Noteikumu projektā paredzētā pieeja attiecībā uz pārbūvētām vai atjaunotām ēkām nodrošina, ka par gandrīz nulles enerģijas ēkām var tikt klasificētas arī ēkas, kurās renovācijas rezultātā jau ir panākts būtisks energoefektivitātes uzlabojums. Tādējādi ēku īpašniekiem nav nepieciešams veikt nesamērīgus papildu ieguldījumus ēkas siltināšanā vai inženiersistēmu pārbūvē gadījumos, kad ēka jau ir renovēta un sasniegts būtisks enerģijas patēriņa samazinājums.
Vienlaikus tiek precizēts regulējums attiecībā uz apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudēm, skaidri nosakot ēkas īpašnieka pienākumu nodrošināt šo pārbaužu veikšanu. Tas palīdz izvairīties no līdzšinējām interpretācijas neskaidrībām un ļauj ēku īpašniekiem labāk plānot nepieciešamās darbības energosertifikācijas procesā.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts rada pozitīvu ietekmi uz juridiskām personām, tostarp nekustamā īpašuma attīstītājiem, būvniecības komersantiem, projektēšanas uzņēmumiem, energoauditoriem un citiem tirgus dalībniekiem, kuri iesaistīti ēku projektēšanā, būvniecībā, renovācijā un energosertificēšanā.
Precizējot gandrīz nulles enerģijas ēku klasifikācijas kritērijus un nosakot tos, balstoties uz skaidri izmērāmiem rādītājiem, tiek samazinātas interpretācijas iespējas un nodrošināta lielāka tiesiskā noteiktība projektēšanas un būvniecības procesā. Tas ļauj juridiskām personām efektīvāk plānot projektus, samazinot risku rasties papildu izmaksām vai nepieciešamībai pārstrādāt projektēšanas risinājumus.
Atsevišķu kritēriju noteikšana pārbūvētām un atjaunotām ēkām nodrošina, ka renovācijas projektiem tiek piemērots ekonomiski pamatots energoefektivitātes līmenis. Tas ļauj izvairīties no situācijām, kurās jau renovētām ēkām būtu nepieciešams veikt nesamērīgus papildu ieguldījumus, lai sasniegtu jaunbūvēm noteiktās prasības, tādējādi veicinot renovācijas projektu īstenošanu praksē.
Vienlaikus noteikumu projektā precizēts regulējums attiecībā uz apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudēm, skaidrāk nosakot atbildības sadalījumu starp ēkas īpašnieku un energosertifikācijas veicēju. Tas samazina administratīvās neskaidrības energosertifikācijas procesā un ļauj iesaistītajām juridiskajām personām efektīvāk organizēt savu darbību.
Precizējot gandrīz nulles enerģijas ēku klasifikācijas kritērijus un nosakot tos, balstoties uz skaidri izmērāmiem rādītājiem, tiek samazinātas interpretācijas iespējas un nodrošināta lielāka tiesiskā noteiktība projektēšanas un būvniecības procesā. Tas ļauj juridiskām personām efektīvāk plānot projektus, samazinot risku rasties papildu izmaksām vai nepieciešamībai pārstrādāt projektēšanas risinājumus.
Atsevišķu kritēriju noteikšana pārbūvētām un atjaunotām ēkām nodrošina, ka renovācijas projektiem tiek piemērots ekonomiski pamatots energoefektivitātes līmenis. Tas ļauj izvairīties no situācijām, kurās jau renovētām ēkām būtu nepieciešams veikt nesamērīgus papildu ieguldījumus, lai sasniegtu jaunbūvēm noteiktās prasības, tādējādi veicinot renovācijas projektu īstenošanu praksē.
Vienlaikus noteikumu projektā precizēts regulējums attiecībā uz apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudēm, skaidrāk nosakot atbildības sadalījumu starp ēkas īpašnieku un energosertifikācijas veicēju. Tas samazina administratīvās neskaidrības energosertifikācijas procesā un ļauj iesaistītajām juridiskajām personām efektīvāk organizēt savu darbību.
Nozare
Būvniecība
Nozaru ietekmes apraksts
Noteikumu projekts kopumā pozitīvi ietekmē būvniecības nozari, jo precizē un vienkāršo regulējumu ēku energoefektivitātes prasību piemērošanā. Skaidrāk definēti gandrīz nulles enerģijas ēku kritēriji, kas balstīti uz izmērāmiem rādītājiem, samazina interpretācijas iespējas projektēšanas un būvniecības procesā un nodrošina prognozējamāku regulējuma piemērošanu.
Vienlaikus atsevišķu kritēriju noteikšana renovētām ēkām veicina ēku atjaunošanas projektu īstenošanu praksē, jo tiek nodrošināts ekonomiski pamatots energoefektivitātes prasību līmenis.
Vienlaikus atsevišķu kritēriju noteikšana renovētām ēkām veicina ēku atjaunošanas projektu īstenošanu praksē, jo tiek nodrošināts ekonomiski pamatots energoefektivitātes prasību līmenis.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024L1275
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīva (ES) Nr. 2024/1275 par ēku energosniegumu
Apraksts
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīva (ES) Nr. 2024/1275 par ēku energosniegumu preambulas 83.punktam, projekta ietvaros transponētas tikai tās normas, kas ieviestas pilnībā no jauna vai kurām no iepriekš transponētajām normām ir veiktas izmaiņas pēc būtības.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīva (ES) Nr. 2024/1275 par ēku energosniegumu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
4.pants
30.punkts [Papildināts esošo noteikumu 7. pielikums]
Pārņemtas pilnībā
nē
19.panta 8. un 9. daļa
18.punkts [jauns 28.1 punkts]
Pārņemtas pilnībā
nē
23.panta 4.daļa
18.punkts [jauns 28.1 punkts]
Pārņemtas pilnībā
nē
24.panta 1.daļas 2.apakšdaļa
18.punkts [jauns 28.1 punkts]
Pārņemtas pilnībā
nē
1.pielikuma 1. punkta 2. daļa
3. punkts [jauns 5.3 punkts]
Pārņemtas pilnībā
nē
1.pielikuma 1. punkta 5. daļa
30.punkts [Papildināts esošo noteikumu 7. pielikums]
Pārņemtas pilnībā
nē
1.pielikuma 2.punkta 1.daļa
8.punkts [jauns 19.1 punkts
Pārņemtas pilnībā
nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Tiesību akta normas pārņemtas noteiktajā apjomā
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav saistošas.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Klimata un enerģētikas ministrijaNevalstiskās organizācijas
bierība "Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/79957695-8d12-423d-9a40-2e5aec34561a
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/79957695-8d12-423d-9a40-2e5aec34561a
Sabiedrības līdzdalībā saņemto viedokļu apkopojums ir publicēts un Ekonomikas ministrijas atbildes ir norādītas viedokļu pārskatā. Savukārt, ņemot vērā, ka sabiedrības līdzdalība tika veikta reizē ar saskaņošanu ar ministrijām un biedrība "Latvijas energoauditoru asociācija" savu atzinumu sabiedrības līdzdalības ietvaros iesniedza TAP portālā, atbildes uz šajā atzinumā norādīto tika iekļautas izziņā.
Sabiedrības līdzdalībā saņemto viedokļu apkopojums ir publicēts un Ekonomikas ministrijas atbildes ir norādītas viedokļu pārskatā. Savukārt, ņemot vērā, ka sabiedrības līdzdalība tika veikta reizē ar saskaņošanu ar ministrijām un biedrība "Latvijas energoauditoru asociācija" savu atzinumu sabiedrības līdzdalības ietvaros iesniedza TAP portālā, atbildes uz šajā atzinumā norādīto tika iekļautas izziņā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
