Anotācija

ES Kohēzijas politikas programmā 2021.– 2027. gadam (turpmāk – Programma) ir identificētas sekojošas galvenās problēmas un politikas risinājumi, kas attiecas uz autoceļu un ielu tīkla attīstību, tai skaitā TEN-T attīstības kontekstā:
1) ceļu infrastruktūras kvalitāte joprojām ir zemāka par ES vidējo. Neraugoties uz līdzšinējiem ieguldījumiem, pilsētām trūkst kvalitatīvas apvedceļu infrastruktūras;
2) CSNg bojā gājušo skaitā (uz milj. iedz.) Latvijai vieni no augstākiem rādītājiem;
3) CSNg smagi ievainoto skaits pieaug.

Atbilstoši Eiropas Komisijas rekomendācijām ir jāturpina TEN-T infrastruktūras un savienojumu attīstība pilsētās, novirzot satiksmi, tai skaitā kravu pārvadājumus, no blīvi apdzīvotām pilsētas daļām, kā arī veidojot šos maršrutus drošus un bez aizkavējumiem visiem satiksmes dalībniekiem. Latvijas kontekstā, lai nodrošinātu starptautisko savienojamību un iekļaušanos TEN-T tīklā, jāturpina nacionālo nozīmes centru (valstspilsētu) transporta infrastruktūras attīstība. Investīciju rezultātā jāveicina TEN-T pamattīklā vai vispārējā tīklā esošo nacionālo nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība, kas nodrošinās atsevišķu pilsētu daļu savstarpējo sasaisti, alternatīvu kravas ceļu izbūvi, pārbūvi un modernizāciju, vienlaikus veicot ieguldījumus valstspilsētu transporta infrastruktūrā atbilstoši pašvaldību teritoriju attīstības stratēģijām (pašvaldību attīstības programmām).

Turpinot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā veiktos ieguldījumus nacionālas nozīmes attīstības centru savienojumu uzlabošanai ar TEN-T, Pasākums paredz veikt ieguldījumus TEN-T pamattīkla vai vispārējā tīkla maršrutos ietilpstošu nacionālo nozīmes centru (valstspilsētu) maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstībā, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar TEN-T tīklu, alternatīvu kravas ceļu izbūvi, pārbūvi vai modernizāciju.

Atbilstoši ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk – Programma) 3.1. prioritātes “Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra” (turpmāk – 3.1.prioritāte) investīciju tvērumam (īpašajam mērķim) – ieguldījumi veicami TEN-T (pamattīklā vai visaptverošajā tīklā). Savukārt attiecībā uz ieguldījumiem valstspilsētās jeb nacionālās nozīmes centros, Pasākuma ietvaros plānotie ieguldījumi ir atbalstāmi un veicami tajās valstpilsētu (izņemot Rīgas valstspilsētu) ielās, kuras ietilpst  autoceļu maršrutos, kuri ietilpst TEN-T maršrutos (TEN-T maršruts valstpilsētas teritorijā), vienlaikus nodrošinot atbilstību TEN-T prasībām saskaņā ar TEN-T regulu.

TEN-T maršruti turpinājumi valstpilsētu teritorijās ir noteikti, ievērojot TEN-T regulu, kurā iezīmēti TEN-T ietilpstoši autoceļu posmi, tai skaitā to turpinājumi valstpilsētu teritorijās un atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra noteikumiem Nr. 1104 “Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem” (1.pielikumam) (turpmāk – Noteikumi Nr.1104)[1].

Ievērojot iepriekš veiktos ES fondu ieguldījumus nacionālās nozīmes attīstības centru (valstspilsētu) integrēšanai TEN-T tīklā, pirms Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu par Pasākuma īstenošanu izstrādāšanas, tika veikts paplašinātais sākotnējais novērtējums (turpmāk – Novērtējums), kura mērķis bija investīciju transporta infrastruktūras attīstībā efektivitātes noteikšana, tai skaitā noteikt potenciālās mērķteritorijas atbilstoši 3.1.prioritātes tvērumam un sniegt izvērtējumu Pasākuma ieviešanas risinājumam, kas ietver projektu iesniegumu atlases veidu izvērtējumu un priekšlikumus, finansējuma saņēmēju un projektu atlases principus, kā arī noteikt  projektus ar lielāko ekonomisko ieguvumu.

Atbilstoši TEN-T regulai, kā arī atbilstoši valsts politikai un nacionālajam normatīvajam regulējumam, un atbilstoši Programmai, Noteikumu projekts nosaka, ka Pasākuma mērķteritorijas un finansējuma saņēmēji ir nacionālās nozīmes centri (valstspilsētas, izņemot Rīgu), kuros pilsētas teritorijā ir TEN-T maršrutos ietilpstošo autoceļu posms/i (TEN-T autoceļu maršrutu turpinājums valstpilsētas teritorijā) – Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas un Ventspils – pašvaldība vai tās izveidota iestāde.

Lai iegūtu potenciālo finansējuma saņēmēja viedokli, tika veikta Liepājas, Ventspils, Jūrmalas, Jelgavas un Jēkabpils pašvaldību (valstspilsētas, kurās atrodas TEN-T autoceļu maršrutu turpinājums valstpilsētas teritorijā) aptauja, tai skaitā aptaujas ietvaros potenciāli atbalsta saņēmēji tika informēti par to, kāda tipa aktivitātes Pasākuma ietvaros varētu tikt atbalstītas un kādas varētu būt augstākās projektu prioritātes un kritēriji, pēc kuriem projekti tiks izvēlēti.

Novērtējuma ietvaros aptaujātās pašvaldības sniedza transporta investīciju/projektu idejas, kas varētu tikt īstenotas Pasākuma ietvaros. Lai novērtētu Pasākuma sākotnējo ietekmi, tika veikta iesniegto projektu ideju analīze, izmantojot izvērtējuma ietvaros izvirzītos specifiskos nosacījumus atbalstāmajiem projektiem. Pašvaldību iesniegto projektu ideju analīze norāda, ka Pasākuma mērķiem atbilst šādas Pašvaldības un to iesniegtās projektu idejas (investīciju nepieciešamības), kuras īstenojot pastāv iespēja sasniegt Pasākuma mērķi un vēlamos iznākumus[2]:
1) Jelgava. Pasākuma ietvaros Jelgavas valstspilsētā plānots īstenot Miera ielas pārbūvi posmā no Zemeņu ielas līdz Aizsargu ielas rotācijas aplim, ietverot inženiertīklu pārbūvi, ietvju un veloceliņu izbūvi, apgaismojuma pārbūvi, kā arī krustojumu pārbūvi par rotācijas apļiem. Projekta rezultātā tiks uzlabota transporta infrastruktūras kvalitāte, kā arī būtiski uzlabosies Jelgavas valstspilsētas apkaimju (Sieramuižas un Rosības) sasaiste ar Jelgavas valstspilsētas centru un satiksmes drošība;
2) Jēkabpils. Pasākuma ietvaros Jēkabpils valstspilsētā plānots īstenot Varoņu, Ventas un Daugavpils ielu pārbūves valsts galvenā autoceļa A6 maršrutā. Projekta rezultātā, uzlabojot infrastruktūras kvalitāti, uzlabosies Jēkabpils apkaimju savstarpējā sasaiste, kā arī satiksmes drošība, nodalot gājēju plūsmu no motorizētā transporta plūsmas.
3) Jūrmala. Pasākuma ietvaros Jūrmalas valstspilsētā plānots pārbūvēt autoceļa A10 posmu gan pirms iebraukšanas Priedaines satiksmes mezglā, gan arī nobrauktuvē no Jūrmalas virzienā uz Ventspili, gan uzbrauktuvē no A10 posma uz Rīga-Jūrmala šosejas virzienā uz Rīgu. Projekta rezultātā, modernizējot autoceļa A10 transporta infrastruktūru, tiks veicināta TEN-T sasaiste ar Jūrmalas pilsētas centru tiem satiksmes dalībniekiem, kuru brauciena sākuma posms atrodas Lielupes upes labā krasta pusē tādās apdzīvotajās vietās kā Spuņciems, Egļuciems, Varkaļi, Pērnciems un Straupciems, tai skaitā uzlabota satiksmes drošība un mobilitāte;
4) Liepāja. Pasākuma ietvaros Liepājas valstspilsētā plānota Ganību – Zirņu – Ādu ielas krustojuma pārbūve un satiksmes optimizāciju. Projekta rezultātā, uzlabojot infrastruktūras kvalitāti, uzlabosies autoceļu A9 un A11  (TEN-T) sasaiste ar Liepājas valstspilsētas centru, novērstas transporta infrastruktūras šaurās vietas, kā arī uzlabota satiksmes drošība, nodalot gājēju plūsmu no motorizētā transporta plūsmas un tiks sinhronizēta transporta plūsma posmā no iebraukšanas Liepājā no valsts galvenā autoceļa A9 līdz izbraukšanai no Liepājas uz autoceļu A11;
5) Ventspils. Pasākuma ietvaros Ventspils valstspilsētā plānota Sarkanmuižas dambja/ Brīvības ielas krustojuma pārbūve un Sarkanmuižas dambja / Lielā prospekta krustojuma luksoforu sistēmas uzlabojumi, un paralēlās papildus uzgaidīšanas joslas izbūve Prāmju ielā. Projekta rezultātā, uzlabojot infrastruktūras kvalitāti, uzlabosies A10 sasaiste ar Ventspils ostas termināļiem, kā arī novērstas transporta infrastruktūras šaurās vietas un uzlabota satiksmes drošība.

Pasākumam pieejamais finansējums
Pasākuma ietvaros kopējais plānotais un pieejamais finansējums ir ne vairāk kā 18 933 112 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 16 093 145 euro un nacionālais līdzfinansējums (pašvaldību finansējums) – 2 839 967 euro.
Pasākuma finansējums Noteikumu projektā norādīts, ievērojot plānotos grozījumus Programmā, kas uz Noteikumu projekta izstrādes brīdi ir saskaņošanas procesā un kas paredz izmaiņas Pasākuma finansējumā.

Finansējuma saņēmējiem pasākuma ietvaros pieejamais maksimālais Kohēzijas fonda finansējums ir:
1) Jelgavai – 5 888 812 euro;
2) Jūrmalai – 1 574 212 euro;
3) Jēkabpilij – 7 063 717 euro;
4) Liepājai – 375 712 euro;
5) Ventspilij – 1 190 692 euro.

Ņemot vērā pasākuma ietvaros projektiem pieejamo finansējumu un plānotos valstspilsētu ieguldījumus transporta infrastruktūrā, kā arī iespējamo preču/pakalpojumu sadārdzinājumu būvniecības nozarē, tai skaitā, lai samazināt cenu izmaiņu (inflācijas vai deflācijas) riskus, Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs projekta īstenošanai nepieciešamības gadījumā var piesaistīt papildu publiskos līdzekļus attiecināmo izmaksu segšanai (piemēram, pašvaldības finansējumu vai pašvaldības aizņēmumu Valsts kasē, ievērojot gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktos aizņemšanās mērķus un nosacījumus).

Pasākumā sasniedzamie rādītāji
Ievērojot Programmas 3.1.prioritātes īpašo mērķi (atbalstāmi tikai ieguldījumi pamata un visaptverošajā TEN-T), Programmā ir definēts politikas mērķa iznākuma rādītājs “Jaunu vai modernizētu autoceļu garums – TEN-T”, kuru izpildi jānodrošina ar Pasākuma ietvaros plānotajam investīcijām. Līdz ar to Pasākuma ietvaros īstenojamo projektu pamatmērķim un darbībām jābūt vērstām, lai tās ieskaitītu/atbilstu iepriekš minētajam rādītājam.

Noteikumu projekts paredz, ka Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada beigām ir plānots sasniegt šādu iznākuma rādītāju – jaunu vai modernizētu autoceļu garums – TEN-T – 5,8 km.
Indikatīvi plānotais sasniedzamais iznākuma rādītājs dalījumā pa valstspilsētām: Jelgava - ≈ 1,09 km; Jūrmala – ≈0,80 km, Jēkabpils – ≈3,52 km, Liepāja – ≈0,08 km, Ventspils – ≈0,35 km.
Pasākuma ietvaros īstenotie projekti veicinās Programmas rādītāja RCO 43 “Jaunu vai modernizētu autoceļu garums – TEN-T” sasniegšanu.

Prasības projekta iesniedzējam un finansējuma saņēmējam
Noteikumu projekts noteic, ka projekta iesniedzējs ir valstspilsētas – Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas un Ventspils – pašvaldība vai tās izveidota iestāde. Projekta iesniedzējs pēc projekta apstiprināšanas ir arī finansējuma saņēmējs.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām.
Visas Pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmas 3.1.prioritātes “Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra” noteiktajam intervences kodam: Nr. 87: “Tikko uzbūvētas vai modernizētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T pamattīkls” (finansējums indikatīvi 10 728 763 euro apmērā) un Nr. 88: “Tikko uzbūvētas vai modernizētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T visaptverošais tīkls” (finansējums indikatīvi 5 364 382 euro apmērā) (jāņem vērā, ka plānotais finansējums pa intervences kodiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts).

Noteikumu projekts nosaka, ka Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas no 2022. gada 25. novembra (izņemot Noteikumu 20.1., 20.2., 20.15. un 20.16. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra. Izmaksu attiecināmības termiņš noteikts:
1) pēc 2021. gada 1. janvāra - ņemot vērā, ka no 2021. gada 1. janvāra Latvijas Republikā sākās ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periods un, tai skaitā attiecināmības termiņu nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula 2021/1060) 63.panta 2.punkts;
2) no 2022. gada 25. novembra - ņemot vērā, ka EK 2022.gada 25. novembrī apstiprināja Programmu, paredzot 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķi “Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru”, kura ietvaros tiks īstenots 3.1.1.5. pasākums “Nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība”.

Izmaksu attiecināmības termiņš noteikts, ievērojot ES fondu normatīvo regulējumu, tai skaitā, jāņem vērā, ka atsevišķos gadījumos, piemēram, potenciālie finansējuma saņēmēji, būvprojekta izstrādi ir uzsākuši pirms noteikumu projekta spēkā stāšanās, līdz ar to, lai mazinātu iespējamos finanšu riskus, noteikumu projekts paredz noteiktas izmaksas attiecināt ar atpakaļejošu spēku, ievērojot ES fondu normatīvo regulējumu un jau iepriekš īstenoto praksi citu ES fondu 2021-2027. gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu īstenošanā/īstenošanas noteikumos.
Vienlaikus jāņem vērā, ka pašvaldībām (finansējuma saņēmējiem) ir ierobežotas finanšu iespējas. Līdz ar to, lai mazinātu papildu finanšu/fiskālo slogu, kā arī nodrošinātu savlaicīgu projektu īstenošanas uzsākšanu (tostarp atbilstoši ES fondu ieviešanas laika grafikam) ir būtiski paredzēt iespēju attiecināt noteiktas izmaksas jau iepriekš (projekta ieviešanas sākotnējā posmā).

Pasākuma ietvaros ir plānotas tiešās un netiešās attiecināmās izmaksas.

Netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām (projekta vadības personāla izmaksas). Netiešo izmaksu vienoto likmi piemēro personāla izmaksām, kuras radušās uz darba līguma pamata. Atbilstoši Regulas 2021/1060 54.panta b) apakšpunktam nav jāveic aprēķins piemērojamās likmes noteikšanai.
Netiešās attiecināmās izmaksas, piemēram, ietver šādas izmaksu pozīcijas:
1) būvdarbu uzraudzības un autoruzraudzības attiecīgo būvspeciālistu normatīvajos aktos noteiktās obligātās apdrošināšanas izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā;
2) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas.

Ņemot vērā, ka Pasākuma/projektu ietvaros plānots pārbūvēt transporta infrastruktūru, pastāv situācijas, kad pārbūvējamo/modernizējamo būvju konstrukcijas nav iespējams ietilpināt valstspilsētas īpašumā esošajā nekustamajā īpašumā, tamdēļ var rasties situācijas, kad var būt nepieciešams veikt papildus zemes iegādi. Ņemot vērā iepriekš minēto, Noteikumu projekts paredz, ka ir attiecināmas zemes iegādes izmaksas, tai skaitā ar īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā saistītās izmaksas, ja zemes iegāde ir tieši nepieciešama projektā paredzētās būvniecības īstenošanai (ne vairāk kā 10 procenti no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas).

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina, lai Pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un novērš dubultā finansējuma risku. Kā vienu no demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanas uzraudzības instrumentiem finansējuma saņēmējs var izmantot FM izstrādāto dubultfinansējuma riska kontroles matricu (pieejama šeit: https://matrica.fm.gov.lv/).

Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām. Būvniecības gadījumā ar darbību (tai skaitā “pabeigtu darbību”) būtu saprotams projekts kopumā, proti, pieņemot, ka pabeigta darbība ir pilnībā pabeigti darbi/projekts, piemēram, konkrēts ielas pārbūvējamais posms ir nodots ekspluatācijā. Līdz ar to, nosacījums par pabeigtām darbībām nebūtu/nav attiecināms uz atsevišķiem projekta posmiem, piemēram, iepirkumu veikšanu, projektēšanu, vides piekļūstamības ekspertu konsultācijām u.c.

Pasākuma mērķis, atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas (un to ierobežojumi) ir noteiktas, lai nodrošinātu atbilstību TEN-T regulā noteiktajiem mērķiem attiecībā uz nepieciešamajiem ieguldījumiem TEN-T infrastruktūras attīstībā.

Pasākuma ietvaros ir attiecināmas izmaksas projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), tai skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksas. Izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde ir svarīgs komponents, lai pasākuma/projektu ietvaros nodrošinātu noteikto investīcijas mērķu sasniegšanu. Izmaksu un ieguvumu analīze ir obligāts projekta iesnieguma pielikums projektu iesniegumiem, kuriem kopējās izmaksas pārsniedz 1 milj. euro. (tai skaitā ievērojot MK 2023. gada 13. jūlija sēdes protokollēmuma (prot Nr. 36 85. §) 3. punktu).

Noteikumu projektā ir ņemti vērā vadošās iestādes vadlīnijās Nr. 1.2 “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā” (turpmāk - vadlīnijas Nr. 1.2) ierosinātie grozījumi, kas tostarp paredz autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksu ierobežojumu svītrošanu (autoruzraudzības un būvdarbu būvuzraudzības izmaksas ir iekļautas projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās, jo tās pēc būtības ir tieši saistītas ar projekta mērķa sasniegšanu).
Pēc noteikumu projekta apstiprināšanas un vadlīniju Nr. 1.2 grozījumu apstiprināšanas atbildīgā iestāde vajadzības gadījumā vērtēs, vai noteikumos veicami grozījumi, balstoties uz aktuālo vadošās iestādes vadlīniju Nr. 1.2 redakciju, ievērojot visus tajā ietvertos nosacījumus, t.sk. pārvērtējot visas izmaksu pozīcijas, attiecināšanas nosacījumus un izmaiņu ietekmi uz jau īstenošanā esošo projektu.

Pasākuma ietvaros plānotās investīcijas atbilst:
1) “Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. - 2027.gadam” rīcības virziena “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” 312.uzdevumam “Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta “mugurkaulu” izveidošana, integrējot Rail Baltica esošajā valsts un pašvaldību transporta tīklā, veidojot multimodālus transporta un pasažieru pārsēšanās mezglus, veicinot reģionu sasniedzamību, iedzīvotāju mobilitāti un vides pieejamību, turpinot dzelzceļa elektrifikāciju, vienlaikus attīstot drošu autoceļu un ielu infrastruktūru un nodrošinot ērtus savienojumus starp vilcienu un autobusu reisiem, visās darbībās nodrošinot piekļūstamības prasības” un 314. uzdevumam “Transporta sistēmas pilnveidošana, lai palielinātu velosipēdu un citu videi draudzīgu transportlīdzekļu lietošanu un AER izmantošanu, veidojot atbilstošu infrastruktūru un veicinot autoparka nomaiņu, vienlaikus panākot pieejamību dažādām sociālajām grupām”;
2) “Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam” 1. rīcības virziena “Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta “mugurkaulu” attīstība” 1.2. uzdevumam “Uzlabot reģionālo sasniedzamību un piekļuvi TEN-T autoceļiem” 1.2.3. pasākumu “Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu”;
3) Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ietvertajam uzdevumam (B.2.5.) “Pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana”;
4) Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojuma Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” pielikumā jomas II. Latviska un iekļaujoša Latvija pasākumam Nr. 16.2.: “Visaptveroši pasākumi ceļu satiksmes drošības, piekļūstamības un mobilitātes uzlabošanai, t.sk. investīcijas satiksmes drošības infrastruktūra (droša mikromobilitāte, vidējā ātruma noteikšanas ierīces, dubultie šķērsojumi u.c.)”.

Projekta īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumi, pasākuma rezultātu ilgtspējas un uzturēšanas nodrošināšanas nosacījumi.

Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros iesniedz vienu projekta iesniegumu.

Pasākuma projektos, veicot iepirkuma procedūru, ir atbalstāma vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos – zaļais publiskais iepirkums – ja attiecināms. Finansējuma saņēmējam vienlaikus jāievēro obligātie kritēriji saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353) 1. pielikumu “Preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums”, kur noteiktas zaļā iepirkuma prasības un kritēriji, kurus izmanto to preču un pakalpojumu publiskajā iepirkumā, kam zaļais iepirkums piemērojams obligāti.

Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. un 50.pantu, un kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Noteikumu projekts paredz, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - sadarbības iestāde), ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde apstiprina, ievērojot nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs un tā pamatojums atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums). Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma.

Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta finanšu/naudas plūsma projektos iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir pašvaldība, kurai ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi. Jāņem vērā, ka avansa apmērs noteikts, ievērojot arī to, ka kavējas Programmas 2021.-2027. gadam specifisko atbalsta mērķu un pasākumu uzsākšana. Vienlaikus projektu iesniedzējiem tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot sešu mēnešu laikā. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā Pasākuma plānoto atlases laika grafiku un to, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti  - ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana, kad aktīvi būvdarbi nenotiek, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus. Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums.

Pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina datu uzkrāšanu par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītāju - objektu, kuros ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība, skaits (VINPI_12) – un citiem horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms).

Noteikumu projekts nosaka, ka, īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs izpilda attiecināmās prasības un nodrošina, ka projekts atbilst principa “Klimatdrošināšana” ievērošanai. Vienlaikus arī pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji paredz/iekļauj specifisko atbilstības kritēriju, nosakot, ka projektā ietvertie pasākumi paredz horizontālā principa “Klimatdrošināšana” nepieciešamo prasību ievērošanu attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, attiecīgo informāciju iekļaujot projekta iesniegumā, ja attiecināms, piemēram:
1) projektā paredzēts īstenot darbības, kas nodrošina klimata pārmaiņu mazināšanu, t.i., siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazināšanu (projekta iesniegumā vai tā pielikumā sniedzot informāciju par SEG emisiju apjoma samazinājumu projekta/u īstenošanas rezultātā);
2) nodrošinot atbilstību pielāgošanās klimata pārmaiņu aspektiem, kopsakarībā ar klimata pārmaiņu radītajiem potenciālajiem riskiem un to ietekmes novēršanu projektā tiks izvērtēta iespēja veikt attiecīgas darbības, piemēram;
a) izbūvēt lietusūdens caurplūdes grāvjus u.tml. ceļa elementus atbilstoši klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam, kur nepieciešams, lai novērstu iespējamos ielas applūšanas riskus;
b) būvniecības procesā ceļa/ielas segai paredzēt materiālus, kas samazina seguma (segas) paliekošo deformāciju (temperatūras un slodzes ietekmē) un citu bojājumu veidošanos, vienlaicīgi nodrošinot ceļa/ielas nestspēju atbilstoši paredzētai slodzei un satiksmes intensitātei.

Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā tiek ievēroti horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK) noteiktie klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanos klimata pārmaiņām un vides principi.
Projekta ietvaros horizontālais princips NBK atbilst šādiem tiem pakārtotajiem sešiem kritērijiem:
1) klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas;
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi;
5) piesārņojuma novēršana un kontrole;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

Attiecībā uz NBK principa kritēriju[3]:
1) Kritērijs “klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas”: veicot Pasākumā plānotās darbības – uzlabosies braukšanas apstākļu kvalitāte, satiksmes plūsma būs vienmērīgāka un samazināsies gaidīšanas laiki atsevišķām satiksmes plūsmām. Vienmērīgu braukšanas režīmu raksturo zemāks degvielas patēriņš, kas ir SEG emisiju cēlonis. Blīvi apdzīvotas teritorijas tiks atslogotas no kravas autotransporta, kā rezultātā samazināsies SEG emisiju ietekme;

2) Kritērijs “pielāgošanās klimata pārmaiņām”: pasākumā/projektos plānotie ieguldījumi neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (tai skaitā infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi. Projektēšanas stadijā tiks ņemti vērā ar klimata pārmaiņām saistītie riski un tiks noteikti arī ar būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju saistītie riski.
Pamatotos gadījumos plānotās darbības ietver lietusūdens caurplūdes grāvju u.tml. ceļa elementu izbūvi atbilstoši klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam, kur nepieciešams. Transporta infrastruktūras izbūves/ pārbūves rezultātā attiecīgajos posmos infrastruktūra kļūs klimatnoturīgāka, jo tiks izmantotas tehnoloģijas, kas novērš intensīvu nokrišņu radīto bojājumu, upju un notekgrāvju radīto bojājumu, kā arī karstuma radīto bojājumu iespējas;

3) Kritērijs “ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība”: Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo veicot ieguldījumus transporta infrastruktūrā tiks uzlabotas lietus ūdens novadīšanas sistēmas, nepieciešamības gadījumā novēršot piesārņojuma nokļūšanu virszemes ūdeņos. Tāpat tiks īstenoti vides aizsardzībai vajadzīgie ietekmes mazināšanas pasākumi. Pārbūvējot transporta infrastruktūru, pamatotos gadījumos tiks paredzēta lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu izbūve, lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā. Tiks ievēroti likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nosacījumi un tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, un negatīvā ietekme tiks novērsta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu

4) Kritērijs “pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi”: pasākumam nav būtisks ietekmes. Projekta īstenošanā, kur attiecināms, atbilstoši plānotajiem ieguldījumiem un tā ietvaros sasniedzamajam rezultātam, tiks piemēroti zaļā publiskā iepirkuma principi, tai skaitā projektos, uz kuriem tas attiecināms, tiks nodrošināta MK noteikumos Nr. 353 noteikto obligāto prasību izpilde attiecībā uz apgaismojumu un satiksmes signāliem, piemērojot ciktāl tas ir racionāli un iespējami ceļu būvdarbos atkārtoti pārstrādātu vai otrreizējo izejvielu izmantošanu jaunu resursu vietā. Projektu īstenošanā, ja attiecināms, plānots, ka būvniecības laikā būvdarbu veicēji tiks aicināti ierobežot atkritumu rašanos saskaņā ar ES būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu un ņemot vērā pieejamos tehniskos paņēmienus, kā arī atvieglot atkārtotu izmantošanu un reciklēšanu, kas panākams ar būvgružu šķirošanai paredzēto, pieejamo sistēmu palīdzību selektīvi izņemot materiālus.

5) Kritērijs “piesārņojuma novēršana un kontrole”: Pasākumā/projektos īstenotajām darbībām nav paredzama būtiska ietekme uz vides piesārņojumu. Īstermiņā projekta īstenošanas – būvniecības procesā ietekme tiks mazināta, kur attiecināms, paredzot/piemērojot zaļo publisko iepirkumu un ievērojot visus atbilstošos vides aizsardzības normatīvus. Nav paredzams, ka Pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, jo ielu/transporta infrastruktūras pārbūve ir daļa no visaptverošā plāna transporta jomā un atbilst Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānam 2020.-2030. gadam, kur sasaistē ar  politiku transporta sektorā pilsētu infrastruktūras sasaistei ar TEN-T tīklu ir norādīta pozitīva ietekme uz gaisa kvalitāti. Īstenojot Pasākumu, atsevišķās vietās tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu un koku stādīšanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu.

6) Kritērijs “bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana”: Pasākumā īstenotajām darbībām ir nebūtiska ietekme. Plānotie ieguldījumi neparedz tiešu ietekmi uz ES nozīmes sugām un biotopiem un to aizsardzības stāvokli.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmēja iekšējās kontroles sistēma ietver informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismu. Finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā aktualizē esošo iekšējās kontroles sistēmu, nodrošinot atbilstību Noteikumu projektā izvirzītajām prasībām.

Finansējuma saņēmējs, īstenojot projektus, nodrošinās Pasākumā atbalstāmo darbību sinerģiju, papildinātību ar ES un citiem atbalsta instrumentiem, vienlaikus nodrošinot demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanu gadījumus, kad no dažādiem finanšu avotiem tiks atbalstītas vienas un tās pašas atbalstāmās darbības.

Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs ir valstspilsētas – Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas un Ventspils – pašvaldība vai tās izveidota iestāde. Pasākuma ietvaros plānotais atbalsts finansējuma saņēmējiem nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktajām četrām kumulatīvajām pazīmēm. Vienlaikus jāņem vērā, ka Pasākuma/projektu ietvaros izveidotā transporta infrastruktūra pēc pieņemšanas ekspluatācijā būs pieejama ikvienam (publiski pieejama infrastruktūra) bez diskriminācijas un ierobežojumiem, saglabājot vispārējās publiskās infrastruktūras statusu atbilstoši tam, kā tas izriet no Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par ES darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 203.punktu, proti, Pasākuma/projektu ietvaros izveidotā infrastruktūra netiks izmantota komerciāli un to bez maksas varēs izmantot ikviens, tai skaitā satiksmes dalībnieki. Līdz ar to Pasākumā netiek piemērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums.


[1] Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra noteikumi Nr. 1104 “Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem”, https://likumi.lv/ta/id/198589
[2] Detalizētāku informāciju par potenciālajiem projektiem un to ekonomiskās efektivitātes novērtējumu skat. paplašinātajā sākotnējā novērtējumā.
[3] Detalizētāku informāciju skat. principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā par 3.1.1.5.pasākumu “Nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība”, https://www.esfondi.lv/guidelines_and_regulations_assets/2021_2027/es_kohezijas_politikas_prro/hp-nenodarit-butisku-kaitejumu-noverteijumi-02.01.2023.zip