22-TA-1791: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" peļņas daļu par 2021. gadu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2022.gada 25.janvāra noteikumu Nr.72 “Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.72) 3.1.apakšpunktā ir noteikts, ka minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs valsts kapitālsabiedrībām ir 64% no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši šo noteikumu II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi. Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28.panta ceturto daļu un MK noteikumu Nr.72 6.punktu, Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var atļaut noteikt stratēģijā atšķirīgu prognozējamo dividendēs izmaksājamo un saņemamo peļņas daļu (procentos no prognozētās pārskata gada peļņas), nekā tā noteikta šo noteikumu 3.punktā vai citos tiesību aktos.
Ņemot vērā minēto, ir sagatavots rīkojuma projekts.
Ņemot vērā minēto, ir sagatavots rīkojuma projekts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz sadalīt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" 2021.gada peļņu atbilstoši MK noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktam, vienlaikus nosakot atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, paredzot peļņas daļu 277 071 euro (37.17%) iemaksāt valsts budžetā, bet peļņas daļu 200 000 euro apmērā (26.83 %) novirzīt ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.242 “Satiksmes ministrijas nolikums” 5.28.apakšpunktu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” deleģētā uzdevuma īstenošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” (turpmāk – Kapitālsabiedrība) ir valsts kapitālsabiedrība, kurā 100% kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija. Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 25. janvāra rīkojumu Nr.50 “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” vispārējo stratēģisko mērķi” Ministru kabinets ir noteicis, ka Kapitālsabiedrības stratēģiskais mērķis ir nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstošu vienotu, ilgtspējīgu un pieejamu sabiedriskā transporta pakalpojumu reģionālo maršrutu tīklu un pārvadājumu minimālo valsts garantēto pakalpojumu apjomu tajā, kā arī uzturēt un īstenot kvalitatīvu pakalpojumu kompleksu (sistēmu), lai pārvadātājiem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi tirgum autopārvadājumu jomā.
Ar Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojumu Nr.292 ir apstiprināts Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns (turpmāk – ANM). Saskaņā ar ANM Latvijā tiks veikta Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta maršruta tīkla reforma, tostarp, attīstot pasažieru satiksmi dzelzceļa līnijā Rīga – Bolderāja (perspektīvā līdz Daugavgrīvai), pārvadājumus nodrošinot ar bateriju vilcieniem, kuru iegāde ir ANM plāna attiecināma aktivitāte. Investīciju ieguldījums šajā koridorā nosaka esošā sliežu infrastruktūra, kura pieļauj attīstīt dzelzceļa pasažieru pārvadājumus Rīgas pilsētā. Mērķtiecīga un kompleksa šī koridora sakārtošana (savienots, papildinošs sabiedriskā transporta piedāvājums), nodrošinot pasažieriem multimodālu pārvietošanos, radīs priekšnosacījumus mobilitātes paradumu maiņai un sniegs būtisku CO2 samazinājumu. Šajā koridorā ar investīcijām tiks realizēts komplekss maršruta tīkla reformas risinājums, kur dzelzceļš būs kā mugurkauls, pārvadājumus nodrošinot ar bateriju elektrovilcieniem. ANM ieguldījumu nosacījumi paredz, ka to attiecināmības periods ir līdz 2026. gadam. Tā kā starp Kapitālsabiedrību un AS “Pasažieru vilciens” noslēgtais līgums par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu beidzas ANM attiecināmības periodā vidū (līgums spēkā līdz 31.12.2024.) un šobrīd nav zināms vai AS “Pasažieru vilciens” tiks saglabāta sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēja funkcija, lai netiktu apdraudēta ANM ietvaros piešķirtā finansējuma apgūšana, tādējādi radot risku arī citu investīciju apguvei, ANM tika paredzēts, ka bateriju vilcienu iegādi veiks Satiksmes ministrija. Vienlaikus saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 5. panta pirmās daļas 3.punktu lēmumus par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu – tiesību piešķiršanu pārvadātājam sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus pieņem Sabiedriskā transporta padome, bet iepirkuma procedūru organizē un iepirkuma līgumu slēdz Kapitālsabiedrība, kura jau ilgstoši realizē sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītāja funkciju. Līdz ar to, tā kā Kapitālsabiedrībai ir pieredze iepirkumu procedūru sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā organizēšanā, saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr.883 “Grozījums Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr.242 “Satiksmes ministrija nolikums” Kapitālsabiedrībai tiek deleģēts uzdevums – ritošā sastāva iegāde pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu (bateriju vilcienu iegāde).
Atbilstoši Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktam minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), – 64 % no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši šo noteikumu II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā (turpmāk – stratēģija) nav noteikts citādi.
Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā 2020.-2022.gadam attiecīgajā gadā noteiktā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu “Kārtība, kādā valsts kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), prognozē un nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu un veic maksājumus valsts budžetā par valsts kapitāla izmantošanu” 3.punktu, tika noteikta 80%, ietverot uzņēmuma ienākuma nodokli. Savukārt Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktā noteiktā minimālā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, neskaitot uzņēmuma ienākuma nodokli – 64% no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, faktiski atbilst iepriekš noteiktajiem 80%, ieskaitot uzņēmuma ienākuma nodokli, jo uzņēmuma ienākuma nodoklis sastāda 16%, kas kopā veido iepriekš noteiktos 80%. Līdz ar ko ir secināms, ka Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā 2020.-2022.gadam attiecīgajā gadā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs ir noteikta atbilstoši Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpuntā noteiktajam, proti, 64%, papildus aprēķinot uzņēmuma ienākuma nodokli.
Atbilstoši vidēja termiņa darbības stratēģijai 2021. gadā tika plānota peļņa 569 837 euro. Faktiskā Kapitālsabiedrības peļņa 2021.gadā pārsniedza prognozēto apjomu un bija 745 424 euro. Atbilstoši Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktam minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 64% no Kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas. Tātad dividendēs izmaksājamā summa būtu 477 071 euro.
Ar Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojumu Nr.292 ir apstiprināts Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns (turpmāk – ANM). Saskaņā ar ANM Latvijā tiks veikta Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta maršruta tīkla reforma, tostarp, attīstot pasažieru satiksmi dzelzceļa līnijā Rīga – Bolderāja (perspektīvā līdz Daugavgrīvai), pārvadājumus nodrošinot ar bateriju vilcieniem, kuru iegāde ir ANM plāna attiecināma aktivitāte. Investīciju ieguldījums šajā koridorā nosaka esošā sliežu infrastruktūra, kura pieļauj attīstīt dzelzceļa pasažieru pārvadājumus Rīgas pilsētā. Mērķtiecīga un kompleksa šī koridora sakārtošana (savienots, papildinošs sabiedriskā transporta piedāvājums), nodrošinot pasažieriem multimodālu pārvietošanos, radīs priekšnosacījumus mobilitātes paradumu maiņai un sniegs būtisku CO2 samazinājumu. Šajā koridorā ar investīcijām tiks realizēts komplekss maršruta tīkla reformas risinājums, kur dzelzceļš būs kā mugurkauls, pārvadājumus nodrošinot ar bateriju elektrovilcieniem. ANM ieguldījumu nosacījumi paredz, ka to attiecināmības periods ir līdz 2026. gadam. Tā kā starp Kapitālsabiedrību un AS “Pasažieru vilciens” noslēgtais līgums par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu beidzas ANM attiecināmības periodā vidū (līgums spēkā līdz 31.12.2024.) un šobrīd nav zināms vai AS “Pasažieru vilciens” tiks saglabāta sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēja funkcija, lai netiktu apdraudēta ANM ietvaros piešķirtā finansējuma apgūšana, tādējādi radot risku arī citu investīciju apguvei, ANM tika paredzēts, ka bateriju vilcienu iegādi veiks Satiksmes ministrija. Vienlaikus saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 5. panta pirmās daļas 3.punktu lēmumus par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu – tiesību piešķiršanu pārvadātājam sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus pieņem Sabiedriskā transporta padome, bet iepirkuma procedūru organizē un iepirkuma līgumu slēdz Kapitālsabiedrība, kura jau ilgstoši realizē sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītāja funkciju. Līdz ar to, tā kā Kapitālsabiedrībai ir pieredze iepirkumu procedūru sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā organizēšanā, saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr.883 “Grozījums Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr.242 “Satiksmes ministrija nolikums” Kapitālsabiedrībai tiek deleģēts uzdevums – ritošā sastāva iegāde pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu (bateriju vilcienu iegāde).
Atbilstoši Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktam minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), – 64 % no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši šo noteikumu II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā (turpmāk – stratēģija) nav noteikts citādi.
Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā 2020.-2022.gadam attiecīgajā gadā noteiktā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu “Kārtība, kādā valsts kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), prognozē un nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu un veic maksājumus valsts budžetā par valsts kapitāla izmantošanu” 3.punktu, tika noteikta 80%, ietverot uzņēmuma ienākuma nodokli. Savukārt Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktā noteiktā minimālā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, neskaitot uzņēmuma ienākuma nodokli – 64% no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, faktiski atbilst iepriekš noteiktajiem 80%, ieskaitot uzņēmuma ienākuma nodokli, jo uzņēmuma ienākuma nodoklis sastāda 16%, kas kopā veido iepriekš noteiktos 80%. Līdz ar ko ir secināms, ka Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā 2020.-2022.gadam attiecīgajā gadā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs ir noteikta atbilstoši Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpuntā noteiktajam, proti, 64%, papildus aprēķinot uzņēmuma ienākuma nodokli.
Atbilstoši vidēja termiņa darbības stratēģijai 2021. gadā tika plānota peļņa 569 837 euro. Faktiskā Kapitālsabiedrības peļņa 2021.gadā pārsniedza prognozēto apjomu un bija 745 424 euro. Atbilstoši Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktam minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 64% no Kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas. Tātad dividendēs izmaksājamā summa būtu 477 071 euro.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka ANM plāna realizācijas ietvaros norēķiniem ar bateriju vilcienu piegādātājiem ir jānotiek līdz attiecināmības perioda beigām, proti, līdz 2026. gada beigām, lai nodrošinātu bateriju vilcienu iegādi minētajos termiņos, steidzamības kārtā ir nepieciešams veikt virkni pasākumu - iepirkuma komisijas izveidošana, ņemot vērā izpētīto ārvalstu praksi, iepirkuma nodrošināšanai un veiksmīgai realizēšanai nepieciešams ekspertu ar pieredzi dzelzceļa ritošā sastāva piesaistīšana, jo īpaši bateriju vilcienu, iegādē un ražošanas pēc uzraudzībā, iepirkuma divas kārtas (pretendentu atlase un saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēle) organizēšana, projekta vadītāju, juridiskā atbalsta un citu ekspertu pēc nepieciešamības piesaistīšana, tulkošanas pakalpojumu nodrošināšana. Ņemot vērā saspringto laika grafiku un veicamo darba apjomu, plānotās izmaksas deleģētā uzdevuma realizēšanai ir aprēķinātas 200 000 euro apmērā. 200 000 euro paredzēts izlietot šādiem sasniedzamiem rezultātiem: piesaistīti eksperti, projekta vadītāji, juridiskā atbalsta un tulkošanas pakalpojumu nodrošināšana. Pēc projekta pabeigšanas tiks apkopota informācija par sasniedzamajiem rezultātiem izlietoto finansējumu. Ja peļņa, kas tiek sadalīta dividendēs un novirzīta valsts deleģēta uzdevuma īstenošanai netiks izlietota pilnā apjomā, šī neizlietotā starpība tiks ieskaitīta valsts budžetā.
Lai arī Kapitālsabiedrība gadu gaitā ir izveidojusies par finansiāli stabilu Kapitālsabiedrību ar atzīstamiem finanšu rādītājiem, tostarp nozīmīgiem naudas līdzekļu uzkrājumiem, kas izveidojušies, ņemot vērā ilggadējo sekmīgo darbību, tomēr Kapitālsabiedrības līdz šim uzkrātie finanšu resursi nevar tikt izmantoti jaunu valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu realizēšanai, jo uzkrātais finanšu kapitāls ir izveidojies no tās peļņas daļas, kas Kapitālsabiedrības īpašumā paliek pēc peļņas sadales un dividenžu samaksas valstij par valsts kapitāla izmantošanu. Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija sēdē izskatītajā Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par valsts kapitālsabiedrību rīcībā atstātās peļņas atspoguļošanas kapitālsabiedrības bilances posteņos problemātiku un risinājumiem”, cita starpā minēts, ka tā valsts kapitālsabiedrības peļņas daļa, kas netiek sadalīta dividendēs un tiek atstāta valsts kapitālsabiedrības rīcībā, ir uzskatāma par peļņas daļu, kura tiek novirzīta citiem mērķiem, nevis dividenžu izmaksai (proti, tā netiek izmaksāta dividendēs), valstij kā valsts kapitālsabiedrības dalībniekam (akcionāram) nerodas prasījuma tiesības uz šo peļņas daļu un attiecīgi to nevar izmantot ieskaitam starp deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izdevumu segšanu. Uzkrātais finanšu kapitāls ir Kapitālsabiedrības manta un tas ir paredzēts Kapitālsabiedrības attīstībai, tostarp, lai nodrošinātu Kapitālsabiedrības ilgtermiņa finansiālo stabilitāti, jo īpaši šajos neskaidrajos ģeopolitiskajos apstākļos, kuriem turklāt var būt ļoti nozīmīga negatīva ietekme uz Kapitālsabiedrības turpmāko darbību. Tie ir Kapitālsabiedrības uzkrātie līdzekļi, kas pēc nepieciešamības būtu izmantojami Kapitālsabiedrībai līdz šim deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu sekmīgai realizēšanai, proti, licenču izsniegšanai kravu un pasažieru komercpārvadājumiem, atļauju izsniegšanai starptautisko pasažieru un kravu komercpārvadājumu veikšanai, digitālo tahogrāfa karšu izsniegšanai u.c. pakalpojumu sniegšanai. Tostarp Kapitālsabiedrība veic arī reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu, par ko tā saņem valsts dotāciju, vienlaikus dotācija ir nepietiekama ilgtermiņa ieguldījumu veikšanai. Minēto funkciju sekmīgai realizēšanai, regulāri ir nepieciešams ieguldīt nozīmīgus finanšu resursus vairāku informācijas sistēmu izstrādē, papildināšanā un uzturēšanā. Piemēram, Vienotā sabiedriskā transporta biļešu sistēma, Sabiedriskā transporta informācijas un finanšu statistikas sistēma, Braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēma, Elektronisko pakalpojumu informācijas sistēma, TACHOnet informatīvā datu bāze, Autopārvadātāju informatīvā datu bāze, Eiropas Autotransporta uzņēmumu reģistrs ERRU u.c. 2021.gadā Kapitālsabiedrības faktiskie kapitālieguldījumi bija 321.9 tūkstoši euro, tostarp informācijas sistēmās 291.3 tūkstoši euro, bet 2022.gadā kapitālieguldījumu apjoms ir plānots 519.7 tūkstoši euro apmērā, tostarp informācijas sistēmās 420.8 tūkstoši euro.
Lai arī Kapitālsabiedrība gadu gaitā ir izveidojusies par finansiāli stabilu Kapitālsabiedrību ar atzīstamiem finanšu rādītājiem, tostarp nozīmīgiem naudas līdzekļu uzkrājumiem, kas izveidojušies, ņemot vērā ilggadējo sekmīgo darbību, tomēr Kapitālsabiedrības līdz šim uzkrātie finanšu resursi nevar tikt izmantoti jaunu valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu realizēšanai, jo uzkrātais finanšu kapitāls ir izveidojies no tās peļņas daļas, kas Kapitālsabiedrības īpašumā paliek pēc peļņas sadales un dividenžu samaksas valstij par valsts kapitāla izmantošanu. Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija sēdē izskatītajā Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par valsts kapitālsabiedrību rīcībā atstātās peļņas atspoguļošanas kapitālsabiedrības bilances posteņos problemātiku un risinājumiem”, cita starpā minēts, ka tā valsts kapitālsabiedrības peļņas daļa, kas netiek sadalīta dividendēs un tiek atstāta valsts kapitālsabiedrības rīcībā, ir uzskatāma par peļņas daļu, kura tiek novirzīta citiem mērķiem, nevis dividenžu izmaksai (proti, tā netiek izmaksāta dividendēs), valstij kā valsts kapitālsabiedrības dalībniekam (akcionāram) nerodas prasījuma tiesības uz šo peļņas daļu un attiecīgi to nevar izmantot ieskaitam starp deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izdevumu segšanu. Uzkrātais finanšu kapitāls ir Kapitālsabiedrības manta un tas ir paredzēts Kapitālsabiedrības attīstībai, tostarp, lai nodrošinātu Kapitālsabiedrības ilgtermiņa finansiālo stabilitāti, jo īpaši šajos neskaidrajos ģeopolitiskajos apstākļos, kuriem turklāt var būt ļoti nozīmīga negatīva ietekme uz Kapitālsabiedrības turpmāko darbību. Tie ir Kapitālsabiedrības uzkrātie līdzekļi, kas pēc nepieciešamības būtu izmantojami Kapitālsabiedrībai līdz šim deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu sekmīgai realizēšanai, proti, licenču izsniegšanai kravu un pasažieru komercpārvadājumiem, atļauju izsniegšanai starptautisko pasažieru un kravu komercpārvadājumu veikšanai, digitālo tahogrāfa karšu izsniegšanai u.c. pakalpojumu sniegšanai. Tostarp Kapitālsabiedrība veic arī reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu, par ko tā saņem valsts dotāciju, vienlaikus dotācija ir nepietiekama ilgtermiņa ieguldījumu veikšanai. Minēto funkciju sekmīgai realizēšanai, regulāri ir nepieciešams ieguldīt nozīmīgus finanšu resursus vairāku informācijas sistēmu izstrādē, papildināšanā un uzturēšanā. Piemēram, Vienotā sabiedriskā transporta biļešu sistēma, Sabiedriskā transporta informācijas un finanšu statistikas sistēma, Braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēma, Elektronisko pakalpojumu informācijas sistēma, TACHOnet informatīvā datu bāze, Autopārvadātāju informatīvā datu bāze, Eiropas Autotransporta uzņēmumu reģistrs ERRU u.c. 2021.gadā Kapitālsabiedrības faktiskie kapitālieguldījumi bija 321.9 tūkstoši euro, tostarp informācijas sistēmās 291.3 tūkstoši euro, bet 2022.gadā kapitālieguldījumu apjoms ir plānots 519.7 tūkstoši euro apmērā, tostarp informācijas sistēmās 420.8 tūkstoši euro.
Risinājuma apraksts
Tā kā deleģētā uzdevuma īstenošanai ANM nav paredzēts finansējums, kā arī šāds finansējums nav paredzēts valsts budžetā, lai izdevumu palielinājums neradītu negatīvas sekas uz Kapitālsabiedrības darbību, Satiksmes ministrija kā valsts kapitāla daļu turētāja izsaka priekšlikumu:
1) sadalīt Kapitālsabiedrības 2021. gada peļņu atbilstoši MK noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktam, nosakot dividendes 64% apmērā no Kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, vienlaikus nosakot atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2021. gadu, kas būtu iemaksājama valsts budžetā;
2) peļņas daļu 37.17% jeb 277 071 euro apmērā no Kapitālsabiedrības tīrās peļņas par 2021. gadu iemaksāt valsts budžetā;
3) peļņas daļu 26.83% jeb 200 000 euro apmērā no Kapitālsabiedrības tīrās peļņas par 2021. gadu novirzīt Kapitālsabiedrības ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr.242 “Satiksmes ministrijas nolikums” 5.28.apakšpunktu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” deleģētā uzdevuma – ritošā sastāva iegāde pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu – īstenošanai.
Ņemot vērā minēto un atbilstoši Noteikumu Nr.72 9.punktam, Satiksmes ministrija kā valsts kapitāla daļu turētājs virza izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumu noteikt kapitālsabiedrībai atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 37.17% apmērā no kapitālsabiedrības peļņas par 2021. gadu.
64% no Kapitālsabiedrības peļņas par 2021. gadu tiek sadalīti, jo 37.17% tiks izmaksāti dividendēs un 26,83% no peļņas dividendēs sadalītās summas, tiks novirzīts konkrētiem mērķiem.
Ņemot vērā, ka 200 000 euro (26.83% no 2021. gada peļņas) tiks novirzīti, lai nodrošinātu ritošā sastāva iegādi pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, tad tā ir peļņas daļa, kas atstāta valsts deleģētā uzdevuma īstenošanai, kas uzskatāma par publisko resursu piešķiršanu, kas atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam ir pielīdzināma peļņas sadalei un apliekama ar uzņēmumu ienākuma nodokli un grāmatojama kā saistības postenī “Nākamo periodu ieņēmumi”.
Rīkojuma projekts ir izvērtēts no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta viedokļa, un ir secināms, ka Kapitālsabiedrībai nosakāmā atšķirīgā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu, jo 26,83% no peļņas dividendēs sadalītās summas tiks novirzīta deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanai, proti, saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr.883 “Grozījums Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr.242 “Satiksmes ministrija nolikums” Kapitālsabiedrībai tiek deleģēts uzdevums – ritošā sastāva iegāde pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu (bateriju vilcienu iegāde). Uzdevums deleģēts, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmo daļu un 41. panta pirmo daļu. Turklāt, pamatojoties uz Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 17.punktā noteikto, finansējums, kas paredzēts, lai segtu ar valsts funkciju saistītos izdevumus, nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un attiecīgi nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra regulā (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr. 1107/70 2.panta b) apakšpunktam un 5.pantam, Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 4.1 panta sestajai daļai, 5.panta trešās daļas 1. un 3.punktam Kapitālsabiedrība ( valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija") ir tā kompetentā iestāde, kas valsts vārdā un Sabiedriskā transporta padomes uzdevumā organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos (tostarp dzelzceļa maršrutos). Ievērojot minēto, tiek plānots, ka Kapitālsabiedrība arī turpmāk organizēs sabiedriskā transporta pakalpojumus dzelzceļa līnijā “Rīga-Bolderāja” (perspektīvā līdz Daugavgrīvai) un dzelzceļa līnijā “Rīga-Sigulda”, kurās sākotnēji tiek plānots iesaistīt akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienības (BEMU). Attiecīgi tiks rīkots iepirkums pasažieru pārvadājumu sniegšanai, kā rezultātā iegādātie vilcieni tiks nodoti iepirkuma konkursā uzvarējušam subjektam.
1) sadalīt Kapitālsabiedrības 2021. gada peļņu atbilstoši MK noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktam, nosakot dividendes 64% apmērā no Kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, vienlaikus nosakot atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2021. gadu, kas būtu iemaksājama valsts budžetā;
2) peļņas daļu 37.17% jeb 277 071 euro apmērā no Kapitālsabiedrības tīrās peļņas par 2021. gadu iemaksāt valsts budžetā;
3) peļņas daļu 26.83% jeb 200 000 euro apmērā no Kapitālsabiedrības tīrās peļņas par 2021. gadu novirzīt Kapitālsabiedrības ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr.242 “Satiksmes ministrijas nolikums” 5.28.apakšpunktu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” deleģētā uzdevuma – ritošā sastāva iegāde pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu – īstenošanai.
Ņemot vērā minēto un atbilstoši Noteikumu Nr.72 9.punktam, Satiksmes ministrija kā valsts kapitāla daļu turētājs virza izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumu noteikt kapitālsabiedrībai atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 37.17% apmērā no kapitālsabiedrības peļņas par 2021. gadu.
64% no Kapitālsabiedrības peļņas par 2021. gadu tiek sadalīti, jo 37.17% tiks izmaksāti dividendēs un 26,83% no peļņas dividendēs sadalītās summas, tiks novirzīts konkrētiem mērķiem.
Ņemot vērā, ka 200 000 euro (26.83% no 2021. gada peļņas) tiks novirzīti, lai nodrošinātu ritošā sastāva iegādi pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, tad tā ir peļņas daļa, kas atstāta valsts deleģētā uzdevuma īstenošanai, kas uzskatāma par publisko resursu piešķiršanu, kas atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam ir pielīdzināma peļņas sadalei un apliekama ar uzņēmumu ienākuma nodokli un grāmatojama kā saistības postenī “Nākamo periodu ieņēmumi”.
Rīkojuma projekts ir izvērtēts no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta viedokļa, un ir secināms, ka Kapitālsabiedrībai nosakāmā atšķirīgā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu, jo 26,83% no peļņas dividendēs sadalītās summas tiks novirzīta deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanai, proti, saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr.883 “Grozījums Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr.242 “Satiksmes ministrija nolikums” Kapitālsabiedrībai tiek deleģēts uzdevums – ritošā sastāva iegāde pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu (bateriju vilcienu iegāde). Uzdevums deleģēts, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmo daļu un 41. panta pirmo daļu. Turklāt, pamatojoties uz Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 17.punktā noteikto, finansējums, kas paredzēts, lai segtu ar valsts funkciju saistītos izdevumus, nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un attiecīgi nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra regulā (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr. 1107/70 2.panta b) apakšpunktam un 5.pantam, Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 4.1 panta sestajai daļai, 5.panta trešās daļas 1. un 3.punktam Kapitālsabiedrība ( valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija") ir tā kompetentā iestāde, kas valsts vārdā un Sabiedriskā transporta padomes uzdevumā organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos (tostarp dzelzceļa maršrutos). Ievērojot minēto, tiek plānots, ka Kapitālsabiedrība arī turpmāk organizēs sabiedriskā transporta pakalpojumus dzelzceļa līnijā “Rīga-Bolderāja” (perspektīvā līdz Daugavgrīvai) un dzelzceļa līnijā “Rīga-Sigulda”, kurās sākotnēji tiek plānots iesaistīt akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienības (BEMU). Attiecīgi tiks rīkots iepirkums pasažieru pārvadājumu sniegšanai, kā rezultātā iegādātie vilcieni tiks nodoti iepirkuma konkursā uzvarējušam subjektam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
199 278 584
-200 000
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
199 278 584
-200 000
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
199 278 584
-200 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
199 278 584
-200 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-200 000
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-200 000
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Kapitālsabiedrības peļņa par 2021. gadu ir 745 424 euro. Atbilstoši MK noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktam minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 64% jeb 477 071 euro.
Pieņemot lēmumu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 37.17% apmērā no peļņas par 2021.gadu, dividendēs valsts budžetā par 2021. gadu tiktu pārskaitīti 277 071 euro.
Savukārt atlikusī peļņas daļa 26.83% apmērā jeb 200 000 euro tiktu novirzīti ar MK 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr.242 “Satiksmes ministrijas nolikums” 5.28.apakšpunktu Autotransporta direkcijai deleģētā uzdevuma – ritošā sastāva iegāde pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu – īstenošanai.
Pieņemot lēmumu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 37.17% apmērā no peļņas par 2021.gadu, dividendēs valsts budžetā par 2021. gadu tiktu pārskaitīti 277 071 euro.
Savukārt atlikusī peļņas daļa 26.83% apmērā jeb 200 000 euro tiktu novirzīti ar MK 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr.242 “Satiksmes ministrijas nolikums” 5.28.apakšpunktu Autotransporta direkcijai deleģētā uzdevuma – ritošā sastāva iegāde pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu – īstenošanai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Rīkojuma projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija".
Rīkojuma projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VSIA "Autotransporta direkcija"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi