Anotācija (ex-ante)

23-TA-2841: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Mielavi", Brunavas pagastā, Bauskas novadā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanas vajadzībām no privātpersonas atsavināt tai piederoša nekustamā īpašuma "Mielavi", Brunavas pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4046 018 0020) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 018 0063) 0,0225 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 018 0064) 0,0006 ha platībā (turpmāk – Nekustamā īpašuma daļa).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" (turpmāk - Rail Baltica projekts) īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu". Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Atbilstoši būvatļaujai Nr. BIS-BL-370327-265 "Ātrgaitas dzelzceļa "Rail Baltica" DS4 posma "Misa - Latvijas/Lietuvas robeža" apakšposms DPS5" (būvatļauja Nr.11) izstrādātajiem būvprojekta tehniskajiem risinājumiem Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešama Nekustamā īpašuma daļa, paredzot:
1. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 018 0063) 0,0225 ha platībā izmantošanu Rail Baltica projekta saistītās infrastruktūras – valstij piederoša pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (ceļa nodalījuma josla);
2. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 018 0064) 0,0006 ha platībā izmantošanu Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei.
Līdz ar to Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmās daļas un likuma "Par autoceļiem" 4. panta pirmās daļas regulējumu.
Savukārt pēc pašvaldības nozīmes ceļa būvdarbiem un attiecīga ceļa izbūves, šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būs nododams attiecīgās pašvaldības īpašumā, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums ierakstīts Zemgales rajona tiesas Brunavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000147255, tā sastāvs pēc Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (kadastra apzīmējumu 4046 018 0020) 0,69 ha platībā sadales un zemes kadastrālās uzmērīšanas:
1. Zemes vienība (kadastra apzīmējums 4046 018 0063) 0,0225 ha platībā, kas veido atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu un ir nepieciešama Rail Baltica projekta saistītās infrastruktūras – valstij piederoša pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (ceļa nodalījuma josla);
2. Zemes vienība (kadastra apzīmējums 4046 018 0064) 0,0006 ha platībā, kas veido atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu un ir nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
3. Zemes vienība (kadastra apzīmējums 4046 018 0062) 0,67 ha platībā, kas veido Nekustamā īpašuma atlikušo (neatsavināmo) daļu un netiek skarta ar Rail Baltica projekta risinājumiem.
Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Nekustamā īpašuma īpašnieks).
Zemesgrāmatas nodalījumā Nekustamajam īpašumam nav reģistrētas hipotēkas vai  piedziņas atzīmes, nomas un apbūves tiesības. Zemesgrāmatā ir veikts ieraksts par Atzīmi – servitūts - tiesības uz braucamo ceļu par labu autoceļam 0,02 ha, pamatojoties uz LR Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas 2004. gada 9. augusta lēmumu Nr. 486/1.14.2.
Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 46. panta ceturto daļu atzīme nav šķērslis tālākai nostiprināšanai, bet piešķir ar atzīmi nodrošinātai tiesībai priekšrocību, sākot no atzīmes ierakstīšanas dienas zemesgrāmatā, un saistošu spēku pret tiem nekustamā īpašuma ieguvējiem un citām personām, kuru tiesības nostiprinātas pēc atzīmes ierakstīšanas. Atbilstoši tiesu praksei atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu par labu kādam nekustamajam īpašumam. Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu. Tādējādi zemesgrāmatā ierakstītajai atzīmei par ceļa servitūtu nav lietu tiesību nodibinoša spēka par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas no jauna izveidotām Nekustamā īpašuma sastāvā esošām zemes vienībām, kuras nepieciešams atsavināt Rail Baltica projekta īstenošanai, noteiktie apgrūtinājumi:
1. zemes vienībai (kadastra apzīmējums 4046 018 0063) 0,0225 ha platībā:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos - 0,0225 ha platībā.
2. zemes vienībai (kadastra apzīmējums 4046 018 0064) 0,0006 ha platībā:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos - 0,0006 ha platībā.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 12. pantu ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta līnijām, gar elektronisko sakaru tīkliem un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.
Aizsargjoslu likuma VI nodaļa satur noteikumus par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem minētajās aizsargjoslās. Līdz ar to secināms, ka Nekustamā īpašuma daļai noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildus nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
Pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas no jauna izveidotām Nekustamā īpašuma sastāvā esošām zemes vienībām, kuras nepieciešams atsavināt Rail Baltica projekta īstenošanai, lietošanas mērķis ir “Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā”.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo Nekustamā īpašuma daļu, atlikumā veidojas Nekustamā īpašuma atlikusī (neatsavināmā) daļa 0,6671 ha platībā, kas atbilstoši Bauskas novada pašvaldības 2022. gada 20. septembra atzinumam Nr. BNP/2022/4.7/1652/N ir veidojama kā atsevišķa zemes vienība un izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.

Saskaņā ar Likuma 20. panta pirmo daļu atlīdzības noteikšanai 2023. gada 9. augustā "Interbaltija" sertificēts nekustamo īpašumu vērtētājs, piedaloties SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (turpmāk - Institūcija) pārstāvim, apsekoja Nekustamo īpašumu un 2023. gada 1. septembrī sagatavoja Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtības novērtējuma ziņojumu (turpmāk – Vērtējums). Nekustamā īpašuma īpašnieks apsekošanā nepiedalījās.
Nekustamā īpašuma īpašnieks zaudējumus un prasījumus nav pieteicis, kā arī nav sniedzis informāciju par citiem apstākļiem, kas varētu ietekmēt Nekustamā īpašuma daļas atlīdzības apmēru.
Institūcijas izveidotā Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgā komisija (turpmāk – Atlīdzības noteikšanas komisija) 2023. gada 21. septembra sēdē izvērtēja Vērtējumu un tam pievienoto dokumentāciju, kā arī informāciju par Nekustamā īpašuma daļas platību atbilstoši zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātiem un pieņēma lēmumu, piemērojot Vērtējumā noteikto zemes kvadrātmetra vērtību 1,02 EUR, aprēķināt atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to 235,62 EUR.
Institūcija 2023. gada 25. septembrī ar vēstuli Nr. 2.3.N/2023-2913 informēja Nekustamā īpašuma īpašnieku par aprēķināto atlīdzības apmēru un izteica uzaicinājumu piedalīties Atlīdzības noteikšanas komisijas 2023. gada 2. novembra sēdē aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanai.
Institūcijā 2023. gada 18. oktobrī tika saņemta Nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana Atlīdzības noteikšanas komisijas 2023. gada 21. septembra sēdē aprēķinātās atlīdzības apmēram.
Līdz ar to, saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 28. punktu, Atlīdzības noteikšanas komisijas 2023. gada 27. oktobra sēdes slēgtajā daļā apstiprināja aprēķināto atlīdzību par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to atbilstoši tirgus vērtībai 235,62 EUR jeb 1,02 EUR par kvadrātmetru.
Nekustamā īpašuma īpašnieks bija informēts par Atlīdzības noteikšanas komisijas sēdi 2023. gada 27. oktobrī.
Par atlīdzības apmēru un par jautājuma tālāko virzību Satiksmes ministrijas un Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai, ievērojot Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 35. un 36. punkta regulējumu, Nekustamā īpašuma īpašnieks ir informēts rakstiski.

Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2023. gada 10. novembra lēmumu Nr. 03.1-14/3251 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to 235,62 EUR (tirgus vērtība).

Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma sadalīšanas un Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz no privātpersonas atsavināt nekustamā īpašuma “Mielavi”, Brunavas pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4046 018 0020) daļu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, attiecīgo pašvaldību īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums
-
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļas nepieciešamība sabiedrības vajadzībām konstatēta Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izstrādātajos detalizētajos tehniskajos risinājumos būvprojektā.

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma daļas pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā Nr. INEA/CEF/TRAN/M2019/2098073, kas noslēgts 2020.gada 13.novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.

Projektā iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un tās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas".

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2.panta pirmo daļu un 3.panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Satiksmes ministrija
  • SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi