Anotācija (ex-ante)

Lai veicinātu klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu 2030. gadam, ir nepieciešams īstenot dažādas ar SEG emisiju samazināšanu saistītas aktivitātes, kas nodrošina energoefektivitāti uzlabojošu  pasākumu īstenošanu pilsētvidē, samazinot patērēto elektroenerģiju un energoresursus. Ņemot vērā šobrīd augstās energoresursu un elektroenerģijas cenas, kas ietekmē arīdzan pašvaldību izmaksas par publisko teritoriju apgaismojuma nodrošināšanu, nepieciešams sniegt atbalstu pašvaldībām publiskā apgaismojuma infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanai. Lai nodrošinātu, ka konkursa ietvaros plānotās aktivitātes praktiski varētu tikt uzsākt īstenot šogad, tad projektu iesniegumu iesniegšanas un vērtēšanas termiņi būs pēc iespējas ātrāki.

Konkursa mērķis ir SEG emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā, izmantojot tādas tehnoloģijas un videi draudzīgus paņēmienus, kas ļauj samazināt esošo elektroenerģijas patēriņu.

Konkursā noteiktais projekta iesniedzēju loks ir Latvijas Republikas pašvaldības, tās iestādes (t.sk. pašvaldības aģentūras) un pašvaldības kapitālsabiedrības.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta pirmās daļas 3.punktu, novada pašvaldības iestāde ir pašvaldības institūcija, kas darbojas publiskās personas vārdā un kurai ar normatīvu aktu noteikta kompetence, piešķirti finanšu līdzekļi, ir savs personāls. Iestādēm salīdzinājumā ar novada administrācijas struktūrvienībām ir lielāka patstāvība. Savukārt Publisko aģentūru likums nosaka, ka pašvaldības aģentūra ir pašvaldības izveidota budžeta finansēta pašvaldības iestāde, kurai ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem ir noteikta kompetence pakalpojumu sniegšanas jomā. Novada pašvaldības aģentūra ir novada domes izveidota pašvaldības iestāde, kurai ar novada pašvaldības lēmumu uzdots veikt noteiktas pašvaldības kompetencē esošas funkcijas un kura tās veic saskaņā ar pārvaldes līgumu, ko noslēdz novada domes priekšsēdētājs ar pašvaldības aģentūras direktoru (Publisko aģentūru likuma 23.panta pirmā daļa). Savukārt Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1. panta 13. punktā norādīts, ka pašvaldības kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vienai pašvaldībai.

Konkursa ietvaros var iesniegt ne vairāk kā trīs projekta iesniegumus par vienu un to pašu administratīvo teritoriju par dažādām tajā ietilpstošām apdzīvotām vietām, piemēram, ja publiskā apgaismojuma uzlabošanu plānots īstenot vairākās vietās vienā pilsētā, tad var iesniegt vairākus (maksimums trīs) projekta iesniegumus un pretendēt uz atbalstu konkursa ietvaros.

Noteikumu projekta izpratnē tiek lietoti termini, kas raksturo konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, tai skaitā:
1) Gaismeklis – elektrotehniska iekārta, kas sastāv no gaismas avota, reflektora vai gaismu fokusējošas vai izkliedējošas lēcas, barošanas bloka (balasts), korpusa gaismas avota novietojumam un aizsardzībai;
2) Gaismas avots – gaismu izstarojošs objekts: zemspiediena nātrija spuldze, augstspiediena nātrija spuldze, halogēnspuldze, gaismu izstarojoša diode (LED) vai metālhalīda spuldze;
3) Balasts – elektromagnētiska vai elektroniska  elektrotehniska iekārta, kas paredzēta pareizai un drošai gaismas avota pieslēgšanai pie elektriskā tīkla, lai gaismas avota darbībai nodrošinātu noteiktus tīkla parametrus;
4) Gaismekļa nominālā jauda –  kopējā nominālā jauda, kurā iekļauta gan gaismekļa gaismas avota, gan gaismekļa balasta patērētā jauda;
5) Gaismas avota jauda – gaismu izstarojošā objekta patērētā jauda;
6) Apgaismojuma līmeņa regulēšanas ierīce – elektrotehniska iekārta viena vai vairāku gaismekļu vai apgaismojuma līniju automātiskai vadībai atbilstoši attiecīgajam vadības algoritmam vai vadības signālam no centralizētās vadības sistēmas, lai regulētu apgaismojuma līmeni vai daudzumu uz apgaismojamās virsmas (piemēram, ar gaismekļu barošanas sprieguma vērtības regulēšanu un stabilizēšanu);
7) Centralizēta vadības sistēma – datu pārraides tīkla vadība, kur viena datu pārraides tīkla stacija vada pārējās stacijas ar izvēles vai aptaujas procedūru palīdzību;
8) Aizsardzības automātika – īssavienojumu un pārslodzes aizsargierīces (automātslēdži) aktīvās slodzes aizsardzībai ar mazu divkārtīgu līdz trīskārtīgu palaides strāvu (A raksturlīkne), mazinduktīvai slodzei ar trīskārtīgu līdz četrkārtīgu palaides strāvu (B raksturlīkne) vai ja apgaismojuma līnijā ir 4,5 līdz desmitkārtīga palaides strāva (C nostrādes raksturlīkne);
9) Pievads (balsta kabelis) – elektriskais kabelis apgaismojuma balstā (stabā), kas savieno gaismekli ar aizsardzības automātiku, ar maksimālo garumu līdz 15 metriem;
10) Apgaismojuma energoapgādes tīkli (maģistrālie tīkli) – apgaismojuma līniju zemsprieguma (maiņspriegums nepārsniedz 1000 V) elektriskie tīkli, kas nodrošina sprieguma padevi no transformatora apakšstacijas līdz apgaismojuma līnijas gaismeklim;
11) Apgaismojuma infrastruktūra – iepriekš minēti elementi;
12) Pašvaldības publiskā teritorija – ceļi, ielas, veloceliņi, laukumi, parki, skvēri un citas publiskai lietošanai paredzētas teritorijas, kas atrodas pašvaldības īpašumā. Gadījumos, kad projekta apgaismes stabi (balsti) atrodas citas personas īpašumā, tā iesniedz rakstisku piekrišanu, ka neiebilst projekta realizācijai.

Termins “apgaismojuma infrastruktūra” (noteikumu projekta 20.4.apakšpunkts) un termins “apgaismojuma energoapgādes tīkls” (noteikumu projekta 23.1.apakšpunkts) ir divi dažādi termini (skatīt augstāk noteiktos terminu skaidrojumus).

Konkursa ietvaros atbalsts tiks sniegts pašvaldību esošās publiskās apgaismojuma infrastruktūras uzlabošanai, veicot esošo gaismekļu demontāžu vai nomaiņu vai esošo gaismekļu sastāvdaļu demontāžu vai nomaiņu, jaunu energoefektīvu gaismekļu iegādi un uzstādīšanu, gaismekļu apgaismojuma līmeņa regulēšanas ierīču un aizsardzības automātikas iegādi un uzstādīšanu, pievadu iegādi un uzstādīšanu, esošā apgaismojuma sistēmas elementu (balstu, sadales skapju, stiprinājuma trošu un balsteņu, gaisa vadu un kabeļu līniju) nomaiņu vai pārbūvi, apgaismojuma infrastruktūras pieslēgšanu pie esošas centralizētās vadības sistēmas, konfigurēšanu un testēšanu. Papildus konkursa ietvaros var uzstādīt ne-emisiju atjaunojamo energoresursu izmantojošas tehnoloģijas (piemēram, saules paneļus vai vēja ģeneratorus) elektroenerģijas nodrošināšanai gaismekļiem, nodrošinot, ka vismaz 80% no gadā saražotās elektroenerģijas tiek izmantota gaismekļiem pašpatēriņa vajadzībām. Nosacījums par vismaz 80% no saražotās elektroenerģijas izmantošanas gaismekļiem pašpatēriņa vajadzībām nepieciešams, lai finansējuma saņēmējs komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā nav uzskatāms par saimnieciskās darbības veicēju (elektroenerģijas ražotāju) un nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējums.

Konkursa ietvaros noteikts SEG emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs, kas raksturo CO₂ emisiju samazinājumu attiecībā pret projekta iesniegumā norādīto finanšu instrumenta finansējumu, kas nedrīkst būt mazāks par 0,10 kg CO₂/euro gadā. Atbilstoši noteikumu projekta 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, viens no kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, lai vērtēšanas komisija pieņemtu lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ir CO₂ emisijas samazinājums, kas ir attiecība starp CO₂ emisiju samazinājumu gadā un projektam pieprasītā finanšu instrumenta finansējumu, līdz ar to projektu iesniegumi, kuriem efektivitātes rādītājs būs mazāks par 0,10 kg CO₂/euro gadā tiks noraidīti un tālākā projektu iesniegumu vērtēšanā netiks iekļauti.

Lai projekta iesniedzējs (finansējuma saņēmējs) konkursa ietvaros realizētu plānotās projekta aktivitātes, noteikumu projektā ir noteikts, ka esošajai apgaismojuma infrastruktūrai ir jābūt projekta iesniedzēja bilancē un projekta iesniedzējs īpašumtiesības apliecina iesniedzot apliecinājumu, kurā norādīs precīzas apgaismojuma infrastruktūras atrašanās vietas pašvaldības publiskajā teritorijā (ielas, iekšpagalmi, parki) un pamatlīdzekļu kartīšu numurus grāmatvedības uzskaitē. Ja projekta apgaismes stabi atrodas citas personas īpašumā, tā iesniedz rakstisku piekrišanu, ka neiebilst projekta realizācijai.

Galvenie nosacījumi, kas nodrošinās konkursa demarkāciju ar citām iespējamajām atbalsta programmām ir:
1) projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš. Šī konkursa ietvaros plānots, ka projektu konkurss tiks izsludināts 2022.g. vidū. VARAM rīcībā nav informācija, par to, ka kādā no specifiskā atbalsta mērķiem Eiropas Savienības struktūrfondu 2021. – 2027. plānošanas periodā un Kohēzijas fondu ieviešanā vai Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumentā, vai Latvijas Atveseļošanās fonda ietvaros varētu tikt uzsākta līdzīga mērķa, atbalstāmo aktivitāšu un izmaksu projektu iesniegumu konkursu organizēšana un iesniegšana ātrāk nekā šajā projektu konkursā;
2) atbalstu sniedzot pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā;
3) īstenojot plānotās aktivitātes, sasniedzams SEG emisiju ietaupījums un iespējami zemām SEG emisiju samazināšanas izmaksām. Konkursa nolikumā iekļauts SEG emisiju efektivitātes rādītājs, kas raksturo CO₂ emisijas samazinājumu attiecībā pret projekta iesniegumā norādīto finanšu instrumenta finansējumu, kas nedrīkst būt mazāks par 0,10 kg CO₂/euro gadā;
4) konkursa mērķis, atbalstāmā aktivitāte un attiecināmās izmaksas nodrošina demarkāciju.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu projektu īstenošanu, tai skaitā gaismekļu piegādi un uzstādīšanu, projektu iesniedzējiem veicot publiskos iepirkumus jāievēro zaļā publiskā iepirkuma principi, ko nosaka Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumi Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”, paredzot, ka ielu apgaismojums ir preču un pakalpojumu grupa, kurai obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums, kā arī jānosaka pretendentiem prasības attiecībā uz projekta iesniegumā sasniedzamajiem rādītājiem (plānoto elektroenerģijas patēriņa ietaupījumu un plānoto CO₂ emisiju samazinājumu gadā), kā arī attiecībā uz gaismekļu garantiju un gaismekļu darba mūžu.

Projektu konkursa ietvaros maksimālā avansa maksājuma lielums (30% apmērā no projektam apstiprināta finanšu instrumenta finansējuma atbalsta summas) ir noteikts, ņemot vērā projektu iesniedzēju loku – pašvaldības un to iestādes, kā arī līdzšinējo pieredzi KPFI un EKII ietvaros, lai nodrošinātu pēc iespējas precīzāku naudas plūsmu un finansējuma plānošanu.

Konkursa ietvaros plānots īstenot publicitātes pasākumus, kas veicinās finanšu instrumenta atpazīstamību un īstenoto energoefektivitātes uzlabošanas un SEG emisiju samazināšanas pasākumu pilsētvidē jeb publiskajā apgaismojumā atpazīstamību, kā arī veicinās pašvaldību iedzīvotāju un kopumā sabiedrības izpratni par klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumu nozīmību.

Lai veicinātu energoefektivitātes pasākumu īstenošanu pilsētvidē, paaugstinātu sabiedrības informētību VARAM ieskatā bez EKII finansiāla atbalsta Latvijas Republikas pašvaldībām, tās iestādēm vai pašvaldību kapitālsabiedrībām būtu ierobežotas iespējas īstenot konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes.

Preču piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju līmenī netiek sniegts komercdarbības atbalsts, jo tie tiks izvēlēti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā. Projektu iesniedzēji (pašvaldības, tās iestādes vai kapitālsabiedrības), īstenojot likuma "Par pašvaldībām" 15. panta 2. punktā noteikto funkciju, proti, ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošanu, negūst labumu no atbalsta pasākuma un nekvalificējas kā saimnieciskās darbības veicēji, jo konkursa ietvaros nodrošinās esošā publiskā apgaismojuma uzlabošanu.

Lai SIA “Vides investīciju fonds” (turpmāk – Vides investīciju fonds) pārliecinātos par projekta iesniedzēja likumīgā pārstāvja vai personas, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, atbilstību noteikumu projekta 11.4. un 11.5. apakšpunktā minētajiem faktiem, Vides investīciju fonds iegūst informāciju (ziņas) izziņas veidā vai tiešsaistes datu pārraides režīmā no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs”.