Anotācija (ex-ante)

21-TA-587: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā" nolikums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts sagatavots pamatojoties uz likuma “Par piesārņojumu” 32.2 panta 4.6 daļu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts nosaka konkursa nolikumu, kas paredz nosacījumus projektu iesniegumu iesniegšanai, vērtēšanai, apstiprināšanai un finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanas kārtībai, kā arī projektu īstenošanai, pārskatu iesniegšanai un to pārbaudes kārtībai, kā arī nosaka projektu iesniegumu administratīvās un kvalitātes vērtēšanas kritērijus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Noteikumu projekta izstrādē ir ņemts vērā līdz šim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) sniegtais atbalsts pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūras uzlabošanai. Atbalsts sniegts nacionālo finanšu instrumentu ietvaros – Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk – KPFI) ietvaros laika posmā no 2011. – 2015. gadam, organizējot 4 atklātos projektu iesniegumu konkursus un  Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk – EKII) ietvaros 2018. gadā, organizējot vienu atklāto projektu iesniegumu konkursu. Minētos projektu iesniegumu konkursos finansējums tika piešķirts energoefektivitātes pasākumu īstenošanai publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā un viedo pilsētvides tehnoloģiju ieviešanai, kas sniedz gan tiešus siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazinājumus, gan arī netiešos SEG emisiju samazinājumus.  

KPFI projektu iesniegumu konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā” mērķis bija oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā, izmantojot tādas tehnoloģijas un videi draudzīgus paņēmienus, kas ļauj samazināt elektroenerģijas patēriņu:
1) KPFI konkursa pirmās kārtas ietvaros tika pieņemts lēmums apstiprināt 24 projekta iesniegumus par kopējo KPFI finansējuma summu 2 933 334,68 euro ar plānoto emisiju samazinājumu 1042 t CO2;
2) KPFI konkursa otrās kārtas ietvaros tika pieņemts lēmums apstiprināt 23 projektus par kopējo KPFI finansējumu 2 524 054,32 euro ar plānoto emisiju samazinājumu 892 t CO2;
3) KPFI konkursa trešās kārtas ietvaros tika pieņemts lēmums apstiprināt 12 projektus par kopējo KPFI finansējumu 1 143 637,01 euro ar plānoto emisiju samazinājumu 495 t CO2;
4) KPFI konkursa ceturtās kārtas ietvaros tika pieņemts lēmums apstiprināt 30 projektus par kopējo KPFI finansējumu 3 904 246,65 euro ar plānoto emisiju samazinājumu 1469 t CO2.

EKII projektu iesniegumu konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām” mērķis bija ieviest un demonstrēt viedās pilsētvides tehnoloģijas, tai skaitā ar viedajām apgaismojuma tehnoloģijām, kas samazina SEG emisijas. EKII projekta iesniegumu konkursa ietvaros tika noslēgts 21 projekta līgums, tai skaitā 17 projekta līgumi par viedā apgaismojuma ieviešanu pilsētvidē par kopējo EKII finansējuma summu 8 515 822,82 euro. Konkursa ietvaros plānotais CO2 emisiju samazinājums atbilstoši spēkā esošajiem līgumiem par projektu īstenošanu ir plānots 569,987 t CO2 gadā.

Ņemot vērā gan augstāk norādīto KPFI un EKII projektu iesniegumu konkursu sasniegtos rezultātus, gan pašvaldību izrādīto interesi saistībā ar jaunu projektu iesniegumu konkursa organizēšanu, lai uzlabotu pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūras efektivitāti un samazinātu elektroenerģijas patēriņu un tā radītās izmaksas, kas radušās no straujā energoresursu un elektroenerģijas cenu pieauguma, VARAM nolēma organizēt jaunu projektu iesniegumu konkursu, lai atbalstītu energoefektivitātes pasākumu īstenošanu pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai veicinātu klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu 2030. gadam, ir nepieciešams īstenot dažādas ar SEG emisiju samazināšanu saistītas aktivitātes, kas nodrošina energoefektivitāti uzlabojošu  pasākumu īstenošanu pilsētvidē, samazinot patērēto elektroenerģiju un energoresursus. Ņemot vērā šobrīd augstās energoresursu un elektroenerģijas cenas, kas ietekmē arīdzan pašvaldību izmaksas par publisko teritoriju apgaismojuma nodrošināšanu, nepieciešams sniegt atbalstu pašvaldībām publiskā apgaismojuma infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanai. Lai nodrošinātu, ka konkursa ietvaros plānotās aktivitātes praktiski varētu tikt uzsākt īstenot šogad, tad projektu iesniegumu iesniegšanas un vērtēšanas termiņi būs pēc iespējas ātrāki.
Risinājuma apraksts
Konkursa mērķis ir SEG emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā, izmantojot tādas tehnoloģijas un videi draudzīgus paņēmienus, kas ļauj samazināt esošo elektroenerģijas patēriņu.

Konkursā noteiktais projekta iesniedzēju loks ir Latvijas Republikas pašvaldības, tās iestādes (t.sk. pašvaldības aģentūras) un pašvaldības kapitālsabiedrības.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta pirmās daļas 3.punktu, novada pašvaldības iestāde ir pašvaldības institūcija, kas darbojas publiskās personas vārdā un kurai ar normatīvu aktu noteikta kompetence, piešķirti finanšu līdzekļi, ir savs personāls. Iestādēm salīdzinājumā ar novada administrācijas struktūrvienībām ir lielāka patstāvība. Savukārt Publisko aģentūru likums nosaka, ka pašvaldības aģentūra ir pašvaldības izveidota budžeta finansēta pašvaldības iestāde, kurai ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem ir noteikta kompetence pakalpojumu sniegšanas jomā. Novada pašvaldības aģentūra ir novada domes izveidota pašvaldības iestāde, kurai ar novada pašvaldības lēmumu uzdots veikt noteiktas pašvaldības kompetencē esošas funkcijas un kura tās veic saskaņā ar pārvaldes līgumu, ko noslēdz novada domes priekšsēdētājs ar pašvaldības aģentūras direktoru (Publisko aģentūru likuma 23.panta pirmā daļa). Savukārt Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1. panta 13. punktā norādīts, ka pašvaldības kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vienai pašvaldībai.

Konkursa ietvaros var iesniegt ne vairāk kā trīs projekta iesniegumus par vienu un to pašu administratīvo teritoriju par dažādām tajā ietilpstošām apdzīvotām vietām, piemēram, ja publiskā apgaismojuma uzlabošanu plānots īstenot vairākās vietās vienā pilsētā, tad var iesniegt vairākus (maksimums trīs) projekta iesniegumus un pretendēt uz atbalstu konkursa ietvaros.

Noteikumu projekta izpratnē tiek lietoti termini, kas raksturo konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, tai skaitā:
1) Gaismeklis – elektrotehniska iekārta, kas sastāv no gaismas avota, reflektora vai gaismu fokusējošas vai izkliedējošas lēcas, barošanas bloka (balasts), korpusa gaismas avota novietojumam un aizsardzībai;
2) Gaismas avots – gaismu izstarojošs objekts: zemspiediena nātrija spuldze, augstspiediena nātrija spuldze, halogēnspuldze, gaismu izstarojoša diode (LED) vai metālhalīda spuldze;
3) Balasts – elektromagnētiska vai elektroniska  elektrotehniska iekārta, kas paredzēta pareizai un drošai gaismas avota pieslēgšanai pie elektriskā tīkla, lai gaismas avota darbībai nodrošinātu noteiktus tīkla parametrus;
4) Gaismekļa nominālā jauda –  kopējā nominālā jauda, kurā iekļauta gan gaismekļa gaismas avota, gan gaismekļa balasta patērētā jauda;
5) Gaismas avota jauda – gaismu izstarojošā objekta patērētā jauda;
6) Apgaismojuma līmeņa regulēšanas ierīce – elektrotehniska iekārta viena vai vairāku gaismekļu vai apgaismojuma līniju automātiskai vadībai atbilstoši attiecīgajam vadības algoritmam vai vadības signālam no centralizētās vadības sistēmas, lai regulētu apgaismojuma līmeni vai daudzumu uz apgaismojamās virsmas (piemēram, ar gaismekļu barošanas sprieguma vērtības regulēšanu un stabilizēšanu);
7) Centralizēta vadības sistēma – datu pārraides tīkla vadība, kur viena datu pārraides tīkla stacija vada pārējās stacijas ar izvēles vai aptaujas procedūru palīdzību;
8) Aizsardzības automātika – īssavienojumu un pārslodzes aizsargierīces (automātslēdži) aktīvās slodzes aizsardzībai ar mazu divkārtīgu līdz trīskārtīgu palaides strāvu (A raksturlīkne), mazinduktīvai slodzei ar trīskārtīgu līdz četrkārtīgu palaides strāvu (B raksturlīkne) vai ja apgaismojuma līnijā ir 4,5 līdz desmitkārtīga palaides strāva (C nostrādes raksturlīkne);
9) Pievads (balsta kabelis) – elektriskais kabelis apgaismojuma balstā (stabā), kas savieno gaismekli ar aizsardzības automātiku, ar maksimālo garumu līdz 15 metriem;
10) Apgaismojuma energoapgādes tīkli (maģistrālie tīkli) – apgaismojuma līniju zemsprieguma (maiņspriegums nepārsniedz 1000 V) elektriskie tīkli, kas nodrošina sprieguma padevi no transformatora apakšstacijas līdz apgaismojuma līnijas gaismeklim;
11) Apgaismojuma infrastruktūra – iepriekš minēti elementi;
12) Pašvaldības publiskā teritorija – ceļi, ielas, veloceliņi, laukumi, parki, skvēri un citas publiskai lietošanai paredzētas teritorijas, kas atrodas pašvaldības īpašumā. Gadījumos, kad projekta apgaismes stabi (balsti) atrodas citas personas īpašumā, tā iesniedz rakstisku piekrišanu, ka neiebilst projekta realizācijai.

Termins “apgaismojuma infrastruktūra” (noteikumu projekta 20.4.apakšpunkts) un termins “apgaismojuma energoapgādes tīkls” (noteikumu projekta 23.1.apakšpunkts) ir divi dažādi termini (skatīt augstāk noteiktos terminu skaidrojumus).

Konkursa ietvaros atbalsts tiks sniegts pašvaldību esošās publiskās apgaismojuma infrastruktūras uzlabošanai, veicot esošo gaismekļu demontāžu vai nomaiņu vai esošo gaismekļu sastāvdaļu demontāžu vai nomaiņu, jaunu energoefektīvu gaismekļu iegādi un uzstādīšanu, gaismekļu apgaismojuma līmeņa regulēšanas ierīču un aizsardzības automātikas iegādi un uzstādīšanu, pievadu iegādi un uzstādīšanu, esošā apgaismojuma sistēmas elementu (balstu, sadales skapju, stiprinājuma trošu un balsteņu, gaisa vadu un kabeļu līniju) nomaiņu vai pārbūvi, apgaismojuma infrastruktūras pieslēgšanu pie esošas centralizētās vadības sistēmas, konfigurēšanu un testēšanu. Papildus konkursa ietvaros var uzstādīt ne-emisiju atjaunojamo energoresursu izmantojošas tehnoloģijas (piemēram, saules paneļus vai vēja ģeneratorus) elektroenerģijas nodrošināšanai gaismekļiem, nodrošinot, ka vismaz 80% no gadā saražotās elektroenerģijas tiek izmantota gaismekļiem pašpatēriņa vajadzībām. Nosacījums par vismaz 80% no saražotās elektroenerģijas izmantošanas gaismekļiem pašpatēriņa vajadzībām nepieciešams, lai finansējuma saņēmējs komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā nav uzskatāms par saimnieciskās darbības veicēju (elektroenerģijas ražotāju) un nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējums.

Konkursa ietvaros noteikts SEG emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs, kas raksturo CO2 emisiju samazinājumu attiecībā pret projekta iesniegumā norādīto finanšu instrumenta finansējumu, kas nedrīkst būt mazāks par 0,10 kg CO2/euro gadā. Atbilstoši noteikumu projekta 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, viens no kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, lai vērtēšanas komisija pieņemtu lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ir CO2 emisijas samazinājums, kas ir attiecība starp CO2 emisiju samazinājumu gadā un projektam pieprasītā finanšu instrumenta finansējumu, līdz ar to projektu iesniegumi, kuriem efektivitātes rādītājs būs mazāks par 0,10 kg CO2/euro gadā tiks noraidīti un tālākā projektu iesniegumu vērtēšanā netiks iekļauti.

Lai projekta iesniedzējs (finansējuma saņēmējs) konkursa ietvaros realizētu plānotās projekta aktivitātes, noteikumu projektā ir noteikts, ka esošajai apgaismojuma infrastruktūrai ir jābūt projekta iesniedzēja bilancē un projekta iesniedzējs īpašumtiesības apliecina iesniedzot apliecinājumu, kurā norādīs precīzas apgaismojuma infrastruktūras atrašanās vietas pašvaldības publiskajā teritorijā (ielas, iekšpagalmi, parki) un pamatlīdzekļu kartīšu numurus grāmatvedības uzskaitē. Ja projekta apgaismes stabi atrodas citas personas īpašumā, tā iesniedz rakstisku piekrišanu, ka neiebilst projekta realizācijai.

Galvenie nosacījumi, kas nodrošinās konkursa demarkāciju ar citām iespējamajām atbalsta programmām ir:
1) projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš. Šī konkursa ietvaros plānots, ka projektu konkurss tiks izsludināts 2022.g. vidū. VARAM rīcībā nav informācija, par to, ka kādā no specifiskā atbalsta mērķiem Eiropas Savienības struktūrfondu 2021. – 2027. plānošanas periodā un Kohēzijas fondu ieviešanā vai Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumentā, vai Latvijas Atveseļošanās fonda ietvaros varētu tikt uzsākta līdzīga mērķa, atbalstāmo aktivitāšu un izmaksu projektu iesniegumu konkursu organizēšana un iesniegšana ātrāk nekā šajā projektu konkursā;
2) atbalstu sniedzot pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā;
3) īstenojot plānotās aktivitātes, sasniedzams SEG emisiju ietaupījums un iespējami zemām SEG emisiju samazināšanas izmaksām. Konkursa nolikumā iekļauts SEG emisiju efektivitātes rādītājs, kas raksturo CO2 emisijas samazinājumu attiecībā pret projekta iesniegumā norādīto finanšu instrumenta finansējumu, kas nedrīkst būt mazāks par 0,10 kg CO2/euro gadā;
4) konkursa mērķis, atbalstāmā aktivitāte un attiecināmās izmaksas nodrošina demarkāciju.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu projektu īstenošanu, tai skaitā gaismekļu piegādi un uzstādīšanu, projektu iesniedzējiem veicot publiskos iepirkumus jāievēro zaļā publiskā iepirkuma principi, ko nosaka Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumi Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”, paredzot, ka ielu apgaismojums ir preču un pakalpojumu grupa, kurai obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums, kā arī jānosaka pretendentiem prasības attiecībā uz projekta iesniegumā sasniedzamajiem rādītājiem (plānoto elektroenerģijas patēriņa ietaupījumu un plānoto CO2 emisiju samazinājumu gadā), kā arī attiecībā uz gaismekļu garantiju un gaismekļu darba mūžu.

Projektu konkursa ietvaros maksimālā avansa maksājuma lielums (30% apmērā no projektam apstiprināta finanšu instrumenta finansējuma atbalsta summas) ir noteikts, ņemot vērā projektu iesniedzēju loku – pašvaldības un to iestādes, kā arī līdzšinējo pieredzi KPFI un EKII ietvaros, lai nodrošinātu pēc iespējas precīzāku naudas plūsmu un finansējuma plānošanu.

Konkursa ietvaros plānots īstenot publicitātes pasākumus, kas veicinās finanšu instrumenta atpazīstamību un īstenoto energoefektivitātes uzlabošanas un SEG emisiju samazināšanas pasākumu pilsētvidē jeb publiskajā apgaismojumā atpazīstamību, kā arī veicinās pašvaldību iedzīvotāju un kopumā sabiedrības izpratni par klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumu nozīmību.

Lai veicinātu energoefektivitātes pasākumu īstenošanu pilsētvidē, paaugstinātu sabiedrības informētību VARAM ieskatā bez EKII finansiāla atbalsta Latvijas Republikas pašvaldībām, tās iestādēm vai pašvaldību kapitālsabiedrībām būtu ierobežotas iespējas īstenot konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes.

Preču piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju līmenī netiek sniegts komercdarbības atbalsts, jo tie tiks izvēlēti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā. Projektu iesniedzēji (pašvaldības, tās iestādes vai kapitālsabiedrības), īstenojot likuma "Par pašvaldībām" 15. panta 2. punktā noteikto funkciju, proti, ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošanu, negūst labumu no atbalsta pasākuma un nekvalificējas kā saimnieciskās darbības veicēji, jo konkursa ietvaros nodrošinās esošā publiskā apgaismojuma uzlabošanu.

Lai SIA “Vides investīciju fonds” (turpmāk – Vides investīciju fonds) pārliecinātos par projekta iesniedzēja likumīgā pārstāvja vai personas, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, atbilstību noteikumu projekta 11.4. un 11.5. apakšpunktā minētajiem faktiem, Vides investīciju fonds iegūst informāciju (ziņas) izziņas veidā vai tiešsaistes datu pārraides režīmā no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas uzlabos pašvaldību publiskā apgaismojuma infrastruktūru, veicinās sabiedrības drošību un nodarbinātību, veicinās energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, samazinās SEG emisijas, samazinās elektroenerģijas un energoresursu patēriņu, veicinot Latvijas enerģētisko neatkarību. Ieguvumu izjutīs pašvaldību iedzīvotāji un sabiedrība, jo tiks uzlabota publiskā apgaismojuma infrastruktūra.
Juridiskās personas
  • Latvijas Republikas pašvaldības, tās iestādes vai pašvaldību kapitālsabiedrības
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas uzlabos pašvaldību publiskā apgaismojuma infrastruktūru, veicinās sabiedrības drošību un nodarbinātību, veicinās energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, samazinās SEG emisijas, samazinās elektroenerģijas un energoresursu patēriņu, veicinot Latvijas enerģētisko neatkarību. Ieguvumu izjutīs pašvaldību iedzīvotāji un sabiedrība, jo tiks uzlabota publiskā apgaismojuma infrastruktūra.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
3 000 000
0
3 500 000
0
3 500 000
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
3 000 000
0
3 500 000
0
3 500 000
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
4 285 714
0
5 000 000
0
5 000 000
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
3 000 000
0
3 500 000
0
3 500 000
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
1 285 714
0
1 500 000
0
1 500 000
0
3. Finansiālā ietekme
0
-1 285 714
0
-1 500 000
0
-1 500 000
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
-1 285 714
0
-1 500 000
0
-1 500 000
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-1 285 714
-1 500 000
-1 500 000
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
-1 285 714
-1 500 000
-1 500 000
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 10 000 000 euro. Sadalījumā pa gadiem tiek pieņemts, ka projektu īstenošanai 30% finanšu instrumenta finansējuma tiks izmantots 2022.gadā, savukārt 35% - 2023.gadā un 35% - 2024.gadā.
Ņemot vērā, ka projekta iesniedzēji ir Latvijas Republikas pašvaldības, tās iestādes vai kapitālsabiedrības un konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte nepārsniedz 70 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām prognozējamā noteikumu projekta finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetiem būs 30% no projekta prognozējamām attiecināmajām izmaksām, kas attiecīgi sastādītu 2022. gadā 1 285 714 euro, 2023. gadā un 2024. gadā 1 500 000 euro.
Finanšu instrumenta finansējums projektu īstenošanai tiks ieplānots VARAM programmas „Emisijas kvotu izsolīšanas instruments” (33.00.00) apakšprogrammā „Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti” (33.02.00).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Noteikumu  projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Līdzfinansējumu konkursa projektu īstenošanai projektu iesniedzēji nodrošinās no pašu budžeta vai aizņēmumiem.
Finansējuma maksāšanas kārtība finansējuma saņēmējiem tiks noteikta līguma par projekta īstenošanu vispārīgajos noteikumos.
Finansējums tiks plānots VARAM programmas „Emisijas kvotu izsolīšanas instruments” (33.00.00) apakšprogrammā „Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti” (33.02.00) atbilstoši faktiski konkursa ietvaros apstiprināto projektu naudas plūsmu prognozēm, papildu nepieciešamos finanšu līdzekļus pieprasot un saņemot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalības procesa laikā netika saņemti priekšlikumi par izstrādāto noteikumu projektu.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds”
  • Latvijas Republikas pašvaldības, tās iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
Uzdevumus, kas saistīti projektu iesniegumu pieņemšanu, vērtēšanu, apstiprināšanu un finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu, kā arī par līgumu par projekta īstenošanu  sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un laušanu, projektu pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroli, veiks valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds”.

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas uzlabos pašvaldību publiskā apgaismojuma infrastruktūru, ieguvumu jutīs pašvaldību iedzīvotāji un sabiedrība, izveidojot drošu pilsētvidi.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas uzlabos pašvaldību publiskā apgaismojuma infrastruktūru, veicinās energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, samazinās SEG emisijas, samazinās elektroenerģijas un energoresursu patēriņu, veicinot Latvijas enerģētisko neatkarību.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas uzlabos pašvaldību publiskā apgaismojuma infrastruktūru un veicinās sabiedrības drošību.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk