25-TA-1241: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi lielo investīciju projektu atbalstam" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi lielo investīciju projektu atbalstam" (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts pamatojoties uz Attīstības finanšu institūcijas likuma 12. panta ceturto daļu, Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likuma 4. panta otro daļu un Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 4.panta otro daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir turpināt atbalstu lieliem investīciju projektiem, vienlaikus paplašinot atbalstu ar primāro lauksaimniecisko ražošanu saistītām investīcijām un drošības un aizsardzības investīciju projektiem ar uztveramākiem atbalsta nosacījumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kopš 2022.gada 19.janvāra ir pieejama aizdevumu ar kapitāla atlaidi programma, kas tiek īstenota saskaņā ar MK 2021. gada 6. jūlija noteikumiem Nr. 503 “Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam” (turpmāk – Noteikumi Nr. 503). Aizdevuma programma lieliem investīciju projektiem (investīcijas sākot no 10 milj euro), veicot ieguldījumus ražošanas ēkās un iekārtās, iespējams saņemt aizdevumu līdz 10 milj. euro apmērā ar kapitāla atlaidi līdz 30% no attiecināmām izmaksām.
Aizdevumu programmā veiksmīgi norisinājusies pirmā un slēgtā atlases kārta, kuras ietvaros no 45 projekta pieteikumiem, par pieejamo finansējumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk – LIAA) ir apstiprinājusi 37 lielu investīciju projektus turpmākam izvērtējumam akciju sabiedrībā "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – sabiedrība “Altum”). Savukārt sabiedrība “Altum”, ņemot vērā atsauktos un noraidītos projektus, ir pieņēmis pozitīvus lēmumus par 16 lieliem investīciju projektiem un turpina izvērtējumu par 1 investīciju projektu, kur pieteiktā kapitāla atlaides apmērs ir 109,05 milj. euro . Vērtējot programmas īstenošanu, secināms, ka Aizdevuma programmas ietvaros ir pārsniegti prognozētie sasniedzamie rezultāti, radot 918 labi apmaksātas darba vietas, nodrošinot apgrozījuma pieaugumu vismaz 169,19 milj. euro gadā un ieguldījumus pētniecībā un attīstībā vismaz 12,89 milj. euro gadā.
2023.gadā MK atbalstīja aizdevumu programmas darbības turpināšanu un investīcijām lielu, tautsaimniecībai nozīmīgu uzņēmēju projektu attīstībai, piešķirot papildus finansējumu. Attiecīgi tika sludināta trešā atlases kārta no 2023.gada 11.decembra līdz 2024.gada 2.aprīlim, kā ietvaros LIAA pieejamā finansējuma ietvaros ir apstiprinājusi 11 investīciju projektus turpmākam izvērtējumam sabiedrībā “Altum”. Ņemot vērā atsauktos un sabiedrības "Atum" noraidītos projektus, trešās atlases kārtas projektu ietvaros plānots radīt 387 jaunas, labi apmaksātas darba vietas, nodrošināt apgrozījuma pieaugumu vismaz 230,47 milj. euro gadā un veikt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā 5,84 milj. euro gadā. Sabiedrība “Altum”, ņemot vērā atsauktos un noraidītos projektus, ir pieņēmis pozitīvus lēmumus par 2 lieliem investīciju projektiem, kur pieteiktā kapitāla atlaides apmērs ir 13.5 milj. euro, un turpina izvērtējumu par 9 investīciju projektiem.
Ņemot vērā norādīto, konstatējams, ka atbalsts aizdevuma ar kapitāla atlaidi veidā lielu investīciju projektu veikšanai, ir plaši pieprasīts un ilgtermiņā valsts ekonomikai labvēlīgs pasākums.
Aizdevumu programmā veiksmīgi norisinājusies pirmā un slēgtā atlases kārta, kuras ietvaros no 45 projekta pieteikumiem, par pieejamo finansējumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk – LIAA) ir apstiprinājusi 37 lielu investīciju projektus turpmākam izvērtējumam akciju sabiedrībā "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – sabiedrība “Altum”). Savukārt sabiedrība “Altum”, ņemot vērā atsauktos un noraidītos projektus, ir pieņēmis pozitīvus lēmumus par 16 lieliem investīciju projektiem un turpina izvērtējumu par 1 investīciju projektu, kur pieteiktā kapitāla atlaides apmērs ir 109,05 milj. euro . Vērtējot programmas īstenošanu, secināms, ka Aizdevuma programmas ietvaros ir pārsniegti prognozētie sasniedzamie rezultāti, radot 918 labi apmaksātas darba vietas, nodrošinot apgrozījuma pieaugumu vismaz 169,19 milj. euro gadā un ieguldījumus pētniecībā un attīstībā vismaz 12,89 milj. euro gadā.
2023.gadā MK atbalstīja aizdevumu programmas darbības turpināšanu un investīcijām lielu, tautsaimniecībai nozīmīgu uzņēmēju projektu attīstībai, piešķirot papildus finansējumu. Attiecīgi tika sludināta trešā atlases kārta no 2023.gada 11.decembra līdz 2024.gada 2.aprīlim, kā ietvaros LIAA pieejamā finansējuma ietvaros ir apstiprinājusi 11 investīciju projektus turpmākam izvērtējumam sabiedrībā “Altum”. Ņemot vērā atsauktos un sabiedrības "Atum" noraidītos projektus, trešās atlases kārtas projektu ietvaros plānots radīt 387 jaunas, labi apmaksātas darba vietas, nodrošināt apgrozījuma pieaugumu vismaz 230,47 milj. euro gadā un veikt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā 5,84 milj. euro gadā. Sabiedrība “Altum”, ņemot vērā atsauktos un noraidītos projektus, ir pieņēmis pozitīvus lēmumus par 2 lieliem investīciju projektiem, kur pieteiktā kapitāla atlaides apmērs ir 13.5 milj. euro, un turpina izvērtējumu par 9 investīciju projektiem.
Ņemot vērā norādīto, konstatējams, ka atbalsts aizdevuma ar kapitāla atlaidi veidā lielu investīciju projektu veikšanai, ir plaši pieprasīts un ilgtermiņā valsts ekonomikai labvēlīgs pasākums.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pēc Noteikumu Nr. 503 trešās atlases kārtas, kas noslēdzās 2024. gada 2. aprīlī, nav tikusi izsludināta pieteikšanās jaunai atlases kārtai. Līdz ar to nepastāv neviens cits atbalsta pasākums, kas nodrošinātu atbalstu lielu mērogojamu investīciju projektu īstenošanai, kaut arī pastāv liels pieprasījums pēc šāda atbalsta, kas vienlaicīgi veicina arī Latvijas ekonomisko attīstību. Atbalsts šādu investīciju projektu attīstībai nepieciešams dažādās nozarēs, tai skaitā primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē un, jo īpaši, drošības un aizsardzības nozarei, ievērojot pašreizējo ģeopolitisko situāciju.
2023. gads lauksaimniecības un pārtikas nozarē raksturojās ar vairāku apstākļu kopumu (ražošanai svarīgo resursu un izejvielu cenu ievērojamu kāpumu vienlaikus ar produktu – piena, liellopu gaļas un graudaugu – iepirkuma cenu samazināšanos, 2023. gada pavasara sausuma un salnu ietekmē prognozēto ražas samazinājumu), kas ir radījis nelabvēlīgus apstākļus un ietekmējis lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanas nozares uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju.
Līdz šim Zemkopības ministrija ir sagatavojusi vairākus informatīvos ziņojumus, lai informētu valdību par situāciju lauksaimniecības nozarēs. Kā viens no pēdējiem informatīvajiem ziņojumiem par visvairāk ietekmētajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā “Par kritisko situāciju lauksaimniecības nozarēs, kura ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju, un iespējamajiem risinājumiem negatīvās ietekmes mazināšanai” tika skatīts Ministru kabineta 2023. gada 12. septembra sēdē. Informatīvajā ziņojumā ir izklāstītas problēmas un analizēts ekonomisko un klimatisko apstākļu kopums, kas ir negatīvi ietekmējis lauksaimniecības nozares.
Situāciju Latvijas lauksaimniecības nozarē joprojām var raksturot kā nestabilu un smagu, un veiktā analīze liecina, ka 2023. gadā Latvijas lauksaimniecības nozaru saražotais apjoms vai izlaides vērtība faktiskajās cenās ir samazinājusies par 10% (no 2 135 milj. euro 2022. gadā uz 1 929 milj. euro 2023. gadā). Lielākajai daļai no lauksaimniecības nozarēm ir bijis izlaides vērtības samazinājums: augkopības nozarēs vidēji par 14% (piemēram, graudaugiem – par 16%; lopbarības kultūrām – par 30%; dārzeņiem – par 8%; augļiem un ogām – par 33%) un lopkopības nozarēs vidēji par 2% (piemēram, cūkkopības nozarē – par 10%; olu ražošanas nozarē – par 3%, piena ražošanas nozarē – par 1%).
Galvenie iemesli saražotā apjoma kritumam ir nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, augstās ražošanas un audzēšanas izmaksas, nesamērīga konkurence ar citu valstu produkciju.
Atbilstoši statistikas datiem 2022. gadā, secināms, ka lauksaimniecības, mežsaimniecības nozarē nodarbināto skaits ir 62 tūkst., kas ir 7,10% no visas tautsaimniecības un vidējā bruto darba samaksa ir 1,307 tūkst. euro, apgrozījums 5,075 milj. euro, kas ir 6,88% no visas tautsaimniecības, savukārt investīciju līmenis pret pievienoto vērtību ir 29%.
Nozaru griezumā kopējā pievienotā vērtība 2023.gada 1.pusgadā, salīdzinot ar 2022.gada atbilstošo periodu, pieauga par 0,03%. Apjomu samazinājums bija vērojams ražojošajās nozarēs, kas lielā mērā ir saistīts ar eksporta iespēju pasliktināšanos. Apstrādes rūpniecība saruka par 6,3%. Savukārt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē fiksēts kritums par 5,8%, ko lielā mērā ietekmēja samazinājums augkopības nozarē saistībā ar nelabvēlīgajiem laikapstākļiem.
Nodarbināto skaita samazinājums varētu būt vērojams lauksaimniecības un mežizstrādes nozarēs, kas lielā mērā saistāms ar nozaru efektivizācijas turpināšanos. Periodā no 2025.-2030. gadam sagaidāms, ka lauksaimniecības un mežizstrādes nozarē nodarbināto skaits varētu samazināties par 2,7 tūkst.
2023. gadā Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksporta vērtība, salīdzinājumā ar 2022. gadu, ir palielinājusies par 196,1 miljoniem euro. Meža nozares produktu eksports 2023. gadā saruka par 984,4 miljoniem euro jeb 22,7 %.
2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu ir palielinājies gan lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports, gan to imports. Tomēr lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu importa vērtība palielinājās straujāk nekā eksporta vērtība: eksporta pieaugums bija par 4,1 %, savukārt importa pieaugums bija par 11,9 % (jeb 544,0 milj. euro). Pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksporta vērtība 2023. gadā veidoja 23,7% no kopējās Latvijas eksporta vērtības.
Kopumā Latvija 2023. gadā lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktus eksportēja uz 145 valstīm (salīdzinājumā ar 2022. gadu tas ir samazinājums no 153 valstīm).
Diemžēl 2024. gads nesniedza Latvijas lauksaimniecības nozarei tik nepieciešamo atgūšanos un situācijas uzlabošanos, jo arī 2024. gadā tika piedzīvota virkne nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu. 2024. gada nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi radīja zaudējumus vairākās lauksaimniecības nozarēs Latvijā.
Šo nelabvēlīgo apstākļu iespaidā Latvijā ir pasliktinājušās graudu, rapša, kā arī dārzeņu, kartupeļu, augļu un ogu ražas prognozes, tā ka ražotājus gaida nopietnas rentabilitātes problēmas, jo tie neiegūs ievērojamu ieņēmumu daļu. Apsverot nākamo sezonu, kurai gatavošanās darbi tiek uzsākti jau patlaban, var prognozēt, ka lauksaimniekiem tā varētu būt grūta, jo šī gada ražas apjoms un cenas ir zemākas, bet tas savukārt ietekmē finansiālo situāciju un iespējas investēt nākamajā gadā.
Lauksaimniecība atšķiras no lielākās daļas citu nozaru, jo neraugoties uz pārtikas ražošanas nozīmi, lauksaimnieku ienākumi ir zemāki nekā citās nozarēs un lauksaimniecība vairāk nekā daudzas citas nozares ir atkarīga no laikapstākļiem un klimata.
2017. gada 19. decembrī MK apstiprināja informatīvo ziņojumu “Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030” (LIBRA). Ar LIBRA tiek plānota to mērķu sasniegšana, kas izvirzīti stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās “Inovācijas savienība” un “Resursu ziņā efektīva Eiropa” (Eiropa 2020), kā arī Eiropas Bioekonomikas stratēģijā un tās Rīcības plānā noteiktajās prioritātēs.
Bioekonomikas stratēģijas mērķa sasniegšanai līdz 2030. gadam ir nepieciešamas ap 20 mljrd. euro lielas investīcijas gan inovācijās, gan jaunu produktu izstrādē, ražošanas gan paplašināšanā un modernizācijā, jaunu uzņēmumu veidošanā, gan infrastruktūras attīstībā, gan zīmolu un mārketinga pasākumos.
Kontekstā ar iepriekšminētajiem izaicinājumiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem kopējā bioekonomikas investīciju pieprasījuma apmierināšana ir priekšnosacījums LIBRA mērķu sasniegšanai. It īpaši tūlītēji risinājumi investīciju piesaistīšanai nepieciešami resursietilpīgās lauksaimniecības nozarēs, kuru darbības turpināšanai nepieciešama ražošanas tehnoloģiju nomaiņa vai komercdarbības pārstrukturēšana (piemēram, kažokzvēru un mājputnu nozares).
Iespējas piešķirt līdzfinansējumu pasākuma „Ieguldījumi materiālajos aktīvos” ietvaros ierobežo limitēts finansējums (750 000 euro vienam saņēmējam periodā līdz 2027. gadam)
Ņemot vērā minēto, nepieciešams nodrošināt atbalstu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, veicinot arī primārās lauksaimniecības komersantu attīstību, konkurētspēju, apgrozījuma apjoma palielināšanu, un nodrošinot finansējumu tādu investīciju projektu īstenošanai, kuri ir vērsti uz jaunu iekārtu, tehnoloģisko procesu un jaunu produktu ieviešanu.
Noteikumu Nr. 503 ietvaros ir norisinājušās vairākas atlases kārtas. Lai nodrošinātu katras atlases kārtas īstenošanu, tika veikti grozījumi, papildinot Noteikumus Nr. 503 ar jauniem punktiem un apakšpunktiem. Attiecīgi, Noteikumos Nr. 503 ir izstrādāts tāds mehānisms, ka atlases kārtas izsludināšanai nepieciešami grozījumi, un grozījumu ietvaros papildinātie MK noteikumi ir attiecināmi gandrīz tikai uz konkrēto atlases kārtu. Tādējādi Noteikumos Nr. 503 ir spēkā liela daļa tiesību normu, kas nav piemērojamas jaunām atlases kārtām. Savukārt šīs tiesību normas nav iespējams svītrot vai grozīt, lai izveidotu vienveidīgus nosacījumus visām atlases kārtām, ņemot vērā, ka joprojām notiek investīciju projektu pieteikumu izvērtēšana un to īstenošana. Šāda mehānisma izveide ir padarījusi Noteikumus Nr. 503 grūti uztveramus un turpmāka šo noteikumu grozīšana padarītu Noteikumus Nr. 503 vēl neuztveramākus.
2023. gads lauksaimniecības un pārtikas nozarē raksturojās ar vairāku apstākļu kopumu (ražošanai svarīgo resursu un izejvielu cenu ievērojamu kāpumu vienlaikus ar produktu – piena, liellopu gaļas un graudaugu – iepirkuma cenu samazināšanos, 2023. gada pavasara sausuma un salnu ietekmē prognozēto ražas samazinājumu), kas ir radījis nelabvēlīgus apstākļus un ietekmējis lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanas nozares uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju.
Līdz šim Zemkopības ministrija ir sagatavojusi vairākus informatīvos ziņojumus, lai informētu valdību par situāciju lauksaimniecības nozarēs. Kā viens no pēdējiem informatīvajiem ziņojumiem par visvairāk ietekmētajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā “Par kritisko situāciju lauksaimniecības nozarēs, kura ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju, un iespējamajiem risinājumiem negatīvās ietekmes mazināšanai” tika skatīts Ministru kabineta 2023. gada 12. septembra sēdē. Informatīvajā ziņojumā ir izklāstītas problēmas un analizēts ekonomisko un klimatisko apstākļu kopums, kas ir negatīvi ietekmējis lauksaimniecības nozares.
Situāciju Latvijas lauksaimniecības nozarē joprojām var raksturot kā nestabilu un smagu, un veiktā analīze liecina, ka 2023. gadā Latvijas lauksaimniecības nozaru saražotais apjoms vai izlaides vērtība faktiskajās cenās ir samazinājusies par 10% (no 2 135 milj. euro 2022. gadā uz 1 929 milj. euro 2023. gadā). Lielākajai daļai no lauksaimniecības nozarēm ir bijis izlaides vērtības samazinājums: augkopības nozarēs vidēji par 14% (piemēram, graudaugiem – par 16%; lopbarības kultūrām – par 30%; dārzeņiem – par 8%; augļiem un ogām – par 33%) un lopkopības nozarēs vidēji par 2% (piemēram, cūkkopības nozarē – par 10%; olu ražošanas nozarē – par 3%, piena ražošanas nozarē – par 1%).
Galvenie iemesli saražotā apjoma kritumam ir nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, augstās ražošanas un audzēšanas izmaksas, nesamērīga konkurence ar citu valstu produkciju.
Atbilstoši statistikas datiem 2022. gadā, secināms, ka lauksaimniecības, mežsaimniecības nozarē nodarbināto skaits ir 62 tūkst., kas ir 7,10% no visas tautsaimniecības un vidējā bruto darba samaksa ir 1,307 tūkst. euro, apgrozījums 5,075 milj. euro, kas ir 6,88% no visas tautsaimniecības, savukārt investīciju līmenis pret pievienoto vērtību ir 29%.
Nozaru griezumā kopējā pievienotā vērtība 2023.gada 1.pusgadā, salīdzinot ar 2022.gada atbilstošo periodu, pieauga par 0,03%. Apjomu samazinājums bija vērojams ražojošajās nozarēs, kas lielā mērā ir saistīts ar eksporta iespēju pasliktināšanos. Apstrādes rūpniecība saruka par 6,3%. Savukārt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē fiksēts kritums par 5,8%, ko lielā mērā ietekmēja samazinājums augkopības nozarē saistībā ar nelabvēlīgajiem laikapstākļiem.
Nodarbināto skaita samazinājums varētu būt vērojams lauksaimniecības un mežizstrādes nozarēs, kas lielā mērā saistāms ar nozaru efektivizācijas turpināšanos. Periodā no 2025.-2030. gadam sagaidāms, ka lauksaimniecības un mežizstrādes nozarē nodarbināto skaits varētu samazināties par 2,7 tūkst.
2023. gadā Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksporta vērtība, salīdzinājumā ar 2022. gadu, ir palielinājusies par 196,1 miljoniem euro. Meža nozares produktu eksports 2023. gadā saruka par 984,4 miljoniem euro jeb 22,7 %.
2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu ir palielinājies gan lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports, gan to imports. Tomēr lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu importa vērtība palielinājās straujāk nekā eksporta vērtība: eksporta pieaugums bija par 4,1 %, savukārt importa pieaugums bija par 11,9 % (jeb 544,0 milj. euro). Pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksporta vērtība 2023. gadā veidoja 23,7% no kopējās Latvijas eksporta vērtības.
Kopumā Latvija 2023. gadā lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktus eksportēja uz 145 valstīm (salīdzinājumā ar 2022. gadu tas ir samazinājums no 153 valstīm).
Diemžēl 2024. gads nesniedza Latvijas lauksaimniecības nozarei tik nepieciešamo atgūšanos un situācijas uzlabošanos, jo arī 2024. gadā tika piedzīvota virkne nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu. 2024. gada nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi radīja zaudējumus vairākās lauksaimniecības nozarēs Latvijā.
Šo nelabvēlīgo apstākļu iespaidā Latvijā ir pasliktinājušās graudu, rapša, kā arī dārzeņu, kartupeļu, augļu un ogu ražas prognozes, tā ka ražotājus gaida nopietnas rentabilitātes problēmas, jo tie neiegūs ievērojamu ieņēmumu daļu. Apsverot nākamo sezonu, kurai gatavošanās darbi tiek uzsākti jau patlaban, var prognozēt, ka lauksaimniekiem tā varētu būt grūta, jo šī gada ražas apjoms un cenas ir zemākas, bet tas savukārt ietekmē finansiālo situāciju un iespējas investēt nākamajā gadā.
Lauksaimniecība atšķiras no lielākās daļas citu nozaru, jo neraugoties uz pārtikas ražošanas nozīmi, lauksaimnieku ienākumi ir zemāki nekā citās nozarēs un lauksaimniecība vairāk nekā daudzas citas nozares ir atkarīga no laikapstākļiem un klimata.
2017. gada 19. decembrī MK apstiprināja informatīvo ziņojumu “Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030” (LIBRA). Ar LIBRA tiek plānota to mērķu sasniegšana, kas izvirzīti stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās “Inovācijas savienība” un “Resursu ziņā efektīva Eiropa” (Eiropa 2020), kā arī Eiropas Bioekonomikas stratēģijā un tās Rīcības plānā noteiktajās prioritātēs.
Bioekonomikas stratēģijas mērķa sasniegšanai līdz 2030. gadam ir nepieciešamas ap 20 mljrd. euro lielas investīcijas gan inovācijās, gan jaunu produktu izstrādē, ražošanas gan paplašināšanā un modernizācijā, jaunu uzņēmumu veidošanā, gan infrastruktūras attīstībā, gan zīmolu un mārketinga pasākumos.
Kontekstā ar iepriekšminētajiem izaicinājumiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem kopējā bioekonomikas investīciju pieprasījuma apmierināšana ir priekšnosacījums LIBRA mērķu sasniegšanai. It īpaši tūlītēji risinājumi investīciju piesaistīšanai nepieciešami resursietilpīgās lauksaimniecības nozarēs, kuru darbības turpināšanai nepieciešama ražošanas tehnoloģiju nomaiņa vai komercdarbības pārstrukturēšana (piemēram, kažokzvēru un mājputnu nozares).
Iespējas piešķirt līdzfinansējumu pasākuma „Ieguldījumi materiālajos aktīvos” ietvaros ierobežo limitēts finansējums (750 000 euro vienam saņēmējam periodā līdz 2027. gadam)
Ņemot vērā minēto, nepieciešams nodrošināt atbalstu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, veicinot arī primārās lauksaimniecības komersantu attīstību, konkurētspēju, apgrozījuma apjoma palielināšanu, un nodrošinot finansējumu tādu investīciju projektu īstenošanai, kuri ir vērsti uz jaunu iekārtu, tehnoloģisko procesu un jaunu produktu ieviešanu.
Noteikumu Nr. 503 ietvaros ir norisinājušās vairākas atlases kārtas. Lai nodrošinātu katras atlases kārtas īstenošanu, tika veikti grozījumi, papildinot Noteikumus Nr. 503 ar jauniem punktiem un apakšpunktiem. Attiecīgi, Noteikumos Nr. 503 ir izstrādāts tāds mehānisms, ka atlases kārtas izsludināšanai nepieciešami grozījumi, un grozījumu ietvaros papildinātie MK noteikumi ir attiecināmi gandrīz tikai uz konkrēto atlases kārtu. Tādējādi Noteikumos Nr. 503 ir spēkā liela daļa tiesību normu, kas nav piemērojamas jaunām atlases kārtām. Savukārt šīs tiesību normas nav iespējams svītrot vai grozīt, lai izveidotu vienveidīgus nosacījumus visām atlases kārtām, ņemot vērā, ka joprojām notiek investīciju projektu pieteikumu izvērtēšana un to īstenošana. Šāda mehānisma izveide ir padarījusi Noteikumus Nr. 503 grūti uztveramus un turpmāka šo noteikumu grozīšana padarītu Noteikumus Nr. 503 vēl neuztveramākus.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu atbalsta programmas nosacījumu uztveramību, ar Noteikumu projektu paredzēts sniegt atbalstu ar līdzīgiem nosacījumiem un kārtību kā Noteikumos Nr. 503 attiecībā uz trešo un turpmākām atlases kārtām, nodrošinot vienveidīgus nosacījumus visām turpmāk izsludināmajām atlases kārtām, ko izsludina LIAA. Vienlaikus Noteikumu projekts paredz plašāku atbalsta loku, nodrošinot iespēju atbalstu dažādu nozaru lieliem investīciju projektiem, tai skaitā primāro lauksaimniecisko ražošanu saistītām investīcijām un drošības un aizsardzības investīciju projektiem, kā arī precizējot kapitāla atlaides piemērošanas rādītājus.
Tāpat kā Noteikumos Nr. 503, pirmatnējo atbalsta pieteikuma atbilstību Noteikumu projekta ietvaros paredzētajā kārtībā izvērtē LIAA, ko pēc apstiprināšanas tālākai izvērtēšanai nodod sabiedrībai "Altum". Atbalstu sniedz akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – sabiedrība "Altum") aizdevumu ar kapitāla atlaidi veidā (turpmāk – atbalsta programma), kur kapitāla atlaide ir sabiedrības "Altum" izsniegtā aizdevuma pamatsummas pilnīgs vai daļējs samazinājums, kas tiek piemērots, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi vai kritēriju kopa. Atbalstam var pieteikties komersanti ar investīciju projektiem no 10 milj. euro, paredzot aizdevumu ar kapitāla atlaidi līdz 30 % no investīciju projekta attiecināmo izmaksu apmēra, bet ne vairāk kā 10 milj. euro.
Noteikumu projektā atbalsts tiek piešķirts ar līdzīgiem nosacījumiem kā Noteikumu Nr. 503 trešajā un turpmākās atlases kārtās. Ņemot vērā, ka atbalsts pēc būtības ir ar līdzīgiem nosacījumiem kā Noteikumos Nr. 503 attiecībā uz trešo un turpmākām atlases kārtām, tomēr atbilstoši iepriekš norādītajām nepilnībām, Noteikumu projekts paredz šādus precizētus nosacījumus:
1. paplašināts atbalsta saņēmēju loks
Ar Noteikumu projektu tiek paredzēts atbalsts arī primārās lauksaimnieciskās ražošanas saistītām investīcijām.
Atbalsts primārās lauksaimnieciskās ražošanas saistītām investīcijām tiks piešķirts saskaņā ar Komisijas Paziņojumu "Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos", ko ir pienākums saskaņot ar Eiropas Komisiju, lai nodrošinātu atbalsta saderību ar iekšējo tirgu. Eiropas Komisija ir pieņēmusi 2022. gada 14. decembra Regulu (ES) Nr. 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2022/2472), kurā ir definēti nosacījumi, ar kādiem dažu kategoriju atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, un paplašināt grupu atbrīvojumu darbības jomu, vienlaikus joprojām nodrošinot atbalsta pārredzamību un samērīgumu (Komisijas regulas Nr. 2022/2472 preambulas 6. punkts). Ņemot vērā, ka Noteikumu projektā paredzētais atbalsts ir ārpus Komisijas regulas 2022/2472 1. panta 1. punkta tvēruma, jo atbalstu piešķir vidējiem un lieliem komersantiem, un tas izvērtēšanai paziņojams Eiropas Komisijai saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu, tad, ievērojot iepriekš minēto atbalsta pamatu, atsauces uz Komisijas regulu Nr. 2022/2472 vai citām regulām Noteikumu projektā tiek iekļautas tikai tādā gadījumā, ja Komisijas Paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” tādas ir paredzētas. Līdz ar to Noteikumu projektā netiek pārkāpts regulu vispārpiemērojamības princips.
Noteikumu projektā atbalsta nosacījumiem, kas piemērojami primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarei, ir iekļauta atsauce Noteikumu projekta III. nodaļu, kas paredz speciālus nosacījumus primārās lauksaimnieciskās ražošanas investīciju projektu atbalstam. Tādējādi tiesību normās, kurās nav iepriekš norādītā atsauce vai ir atsauce uz Komisijas regulu 651/2014, ir attiecināmas uz atbalstu saskaņā ar Noteikumu projekta 15. un 16. pantam.
Tā Noteikumu projekta 5.2. apakšpunkts paredz komersanta lieluma noteikšanas kritēriju, ja atbalsts tiek piešķirts primārās lauksaimnieciskās ražošanas investīcju projektam, nosakot, ka lielais komersants atbilst Komisijas regulas Nr. 2022/2472 2. panta 34. punktā noteiktajai definīcijai, vai vidējais komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 2022/2472 I pielikuma 2. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem un pārsniedz Komisijas regulas Nr. 2022/2472 I pielikuma 2. panta 2. punktā noteiktos kritērijus
Komersantu, kā statuss kvalificēts pēc Komisijas regulas 651/2014, vērtēšana par grūtībās nonākuša uzņēmumu saskaņā ar Noteikumu projekta 5.7. apakšpunktu tiek vērtēta, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu. Komersantiem, kā statuss kvalificēts pēc Komisijas regulas 2022/2472, tiek vērtēts atbilstoši Noteikumu projektā noteiktajam 5.8. apakšpunkta kritējiem. Proti, Komisijas Paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” 23. un 33. punkta 63. apakšpunkts nosaka, ka grūtībās nonākuša uzņēmumu novērtē saskaņā ar Komisijas Paziņojumu “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai”. Komisijas Paziņojumu “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” 20. punkts paredz vienādas prasības kā noteiktas Komisijas regulas 651/2014 2. panta 18. punktā, izņemot Komisijas regulas 651/2014 2. panta 18. punkta d) apakšpunktu. Savukārt Komisijas regulas 651/2014 2. panta 18. punkta d) apakšpunktā esošie nosacījumi ir līdzvērtīgi noteikti Komisijas Paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” 55. punktā. Tāpat uzņēmums tiek vērtēts saistīto uzņēmumu grupas līmenī, kā tas izriet no Komisijas Paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” 2.2. iedaļas, līdz ar to visi komersanta vērtēšanas nosacījumi ir vienādi, kā vērtē komersantu, kurš piesakās atbalstam pēc Komisijas regulas 651/2014 14. panta.
Noteikumu projekta 6. punkts paredz komersanta un saistīto uzņēmumu grupas vērtēšanas nosacījumus gan vispārīgam atbalstam, gan primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarei. Saistīto uzņēmumu vērtēšanas nosacījumi pēc Komisijas regulas Nr. 2022/2472 I pielikuma 3. panta 3. punkta un Komisijas regulas 651/2014 I pielikuma 3. panta 3. punkta ir vienādi.
Noteikumu projekta 45.4. apakšpunkts paredz, ka atbalstu nedrīkst piešķirt investīcijām, kuru mērķis ir panākt atbilstību spēkā esošiem valsts vai Eiropas Savienības standartiem. Noteikumu projekts paredz, ka nav atbalstāmi tādi investīciju projekti, kā mērķis ir panākt atbilstību standartiem, kas noteikti:
- Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 744 “Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību”, kuros iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1999. gada 19. jūlija Direktīvas 1999/74/EK, ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai, Komisijas 2007.gada 23.maija Regulā (EK) Nr. 557/2007, ar ko ievieš sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1028/2006 par olu tirdzniecības standartiem, Padomes 2007.gada 28.jūnija Regulā (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu
- Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 743 “Cūku labturības prasības”, kuros iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīvas 2008/120/EK, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai;
- Ministru kabineta 2010. gada 2. februāra noteikumos Nr. 98 “Labturības prasības cāļu turēšanai un izmantošanai gaļas ražošanai”, kuros iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2007.gada 28.jūnija Direktīvas 2007/43/EK, ar ko nosaka obligātos noteikumus gaļas ražošanai audzētu cāļu aizsardzībai.
Ņemot vērā, ka Komisijas Paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” nav definēts, uz kura brīža spēkā esošiem valsts vai Eiropas Savienības standartiem ir mērķis panākt atbilstību, t.i., nākotnē vai pagātnē esošiem, tiek piemērota Komisijas regulas Nr. 2022/2472 2. panta 33. punkta definīcija. Saskaņa ar Komisijas regulas Nr. 2022/2472 2. panta 33. punktu investīcijas, kuru mērķis ir atbilstība Savienības standartam ir investīcijas, kas veiktas ar mērķi panākt atbilstību Savienības standartam pēc Savienības tiesību aktos noteiktā pārejas perioda beigām. Proti, nav atbalstāmi investīciju projekti, kā mērķis panākt atbilstību standartiem, kas ir jānodrošina brīdī, kad tiek iesniegts investīciju projekta pieteikums. Ja komersants šobrīd neatbilst spēkā esošiem standartiem, kas bija jānodrošina pirms investīciju projekta iesniegšanas dienas, tad šāds investīciju projekta nav atbalstāms. Lai pieteiktos atbalstam, komersantam ir jāsaņem Pārtikas un veterinārā dienesta izziņa, kurā apliecināts, ka tas atbilst spēkā esošajiem standartiem, kam jābūt nodrošinātiem uz pieteikuma iesniegšanas brīdi.
Tāpat Noteikumu projekts paredz, ka atbalstam var pieteikties komersanti ar aizsardzības un drošības jomas investīciju projektiem, kam ir prioritāra nozīme pret citiem investīciju projektiem, lai nodrošinātu Ministru prezidentes E. Siliņas 2025. gada 5. marta rīkojuma Nr. 2025/1.2.1.-77 izpildi, kas paredz izstrādāt plānu efektīvai aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanai. Tādējādi investīciju projekti, ko plānots īstenot drošības un aizsardzības jomā, neatkarīgi no saņemto punktu skaita, ir prioritāri apstiprināmi, ja tie atbilst Noteikumu projekta nosacījumiem. Piesakoties atbalstam, komersantam būs nepieciešams saņemt atzinumu no Aizsardzības ministrijas par investīciju projekta atbilstību drošības un aizsardzības jomai, veicot norādi par investīciju projekta atbilstību militārajai vai divējāda lietojuma produktu un tehnoloģiju specifikai. Aizsardzības ministrija, saņemot komersanta pieteikumu par atzinuma sniegšanu par investīciju projekta atbilstību drošības un aizsardzības jomai, izvērtēs atbilstoši Aizsardzības ministrijas izstrādātai un ar Ekonomikas ministriju saskaņotai metodikai.
Ņemot vērā, ka pasākumiem, kas saistīti tikai ar drošības un aizsardzības mērķi, komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus nav jāpiemēro, jo gadījumā, ja publiskā finansējuma piešķiršana (jebkādā formā) saimnieciskās darbības veicējiem ir paredzēta to īstenotajām darbībām vienīgi militārajā jomā (atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 346.panta 1.daļas (b) apakšpunktā noteiktajam), attiecīgi “īstenojot valsts varu” un nodrošinot valsts drošības intereses, šāda publiskā finansējuma piešķiršana (jebkādā formā) nekvalificējas kā atbalsts tā saimnieciskajai darbībai un tādējādi nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi (skat. Komisijas paziņojuma par Līguma ar Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 17.punktu). Līdz ar to Noteikumu projekta 17. punkts paredz, ka finansējumu izsniedz kā atbalstu, kurš ir brīvs no komercdarbības atbalsta, ja drošības un aizsardzības jomā īsteno militāro investīciju projektu, un šādiem projektiem nav jāpiemēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumi.
Savukārt investīciju projekti divējāda lietojuma produktu un tehnoloģiju jomā finansējumu izsniedz atbilstoši Noteikumu projekta 16. punktam, ko piešķir kā reģionālo atbalstu saskaņa ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu.
2. precizēts atlases kārtu mehānisms un finansējuma apmērs
Lai nodrošinātu nekavējošu atlases uzsaukumu veidošanu, Noteikumu projektā paredzēts, ka konkrēta summa, par kuru notiek atlase, tiek publicēta LIAA uzsaukumā, nenostiprinot atlases kārtai pieejamo finansējumu atsevišķā punktā.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar šobrīd pieņemtajiem lēmumiem LIAA un sabiedrībā "Altum" par pirmajām trim kārtām Noteikumu Nr. 503 ietvaros, ir izveidojies brīvais finansējums 60 426 397 euro, kas tiek pārdalīts uz Noteikumu projektu. Savukārt atbilstoši sabiedrības “Altum” pieejamai informācijai par Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija noteikumu Nr. 349 “Noteikumi par aizdevumu programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai” finansējumu, atbalsta pasākuma ietvaros ir pieejams atmaksātais publiskais finansējums 9 500 000 euro (1 910 540 euro publiskais finansējums rezerves kapitālā un 7 589 460 euro atmaksātais publiskais finansējums rezerves kapitālā). Proti, iepriekš norādītais finansējums 7 386 305 euro tiek pārdalīts uz Noteikumu projektu.
Tādējādi kopējais finansējuma apmērs atbilstoši Noteikumu projekta 9. punktam ir 69 926 397 euro apmērā. Finansējumu izmanto sabiedrības "Altum" sagaidāmo zaudējumu segšanai un kapitāla atlaides segšanai. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar sabiedrību “Altum” līdz 2025. gada 30. jūnijam sagatavo programmas rādītāju un sagaidāmo zaudējumu novērtējumu, ko ekonomikas ministrs iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.
3. noteikti papildu nosacījumi atbalstam ar primāro lauksaimniecisko ražošanu saistītām investīcijām atbilstoši Komisijas Paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” noteiktajam
Noteikumi projekta III. nodaļa noteic papildu nosacījumus atbilstoši Komisijas Paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” noteiktajam, kas jāievēro, ja atbalstam piesakās komersants, kurš darbojas primārās lauksaimniecības nozarē. Lai komersants varētu pieteikties atbalstam, investīciju projekta sākotnējam ieguldījumam jābūt saistītam ar primāro lauksaimniecisko ražošanu un jāsasniedz Noteikumu projekta 42. punktā minētais mērķis, kā arī pēc investīciju projekta pabeigšanas jāsasniedz Noteikumu projekta 26. punktā noteiktie kapitāla atlaides piemērošanas rādītāji (skat. anotācijas nākamo punktu). Turpmākā projekta pieteikuma izskatīšana notiek Noteikumu projekta IV. un turpmāko nodaļu kārtībā.
Atbalstam primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē var pieteikties pretendents, kuram nepieciešams sākotnējais ieguldījums, kas pārsniedz pusi no šī komersanta iepriekšējo piecu gadu vidējā apgrozījuma. Ar atbalstu investīciju projektā tiek segtas izmaksas par ēku būvniecību, kā arī izmaksas par jaunu iekārtu iegādi. Atbalsta intensitāte ir atkarīga no investīciju projekta reģiona un komersanta statusa, ievērojot Noteikumu projekta 18.7. un 73. punktu, kas ir stingrāka prasība nekā noteikts Komisijas Paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” 159. punktā. Atbalstāmi ir tādi investīciju projektu sākotnējie ieguldījumi, kas atbilst Noteikumu Nr.503 24.1., 24.3, 24.4., 24.5., 24.6., 24.7. punktiem un Noteikumu projekta ietvertajam 45. un 47. punktam.
Īstenojot investīciju projektu primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē, jāievēro princips "nenodari būtisku kaitējumu". Lai nodrošinātu investīciju projekta atbilstību "nenodari būtisku kaitējumu" principam un tā rezultātā nenodarītu būtisku kaitējumu videi, komersants investīciju projekta pieteikumā norāda, kādas darbības plānots veikt un attiecīgi, kādas atļaujas un pārbaudes tiks nodrošinātas. Lai nodrošinātu prasības ievērošanu, atbilstoši Noteikumu projekta 55. punktam sabiedrība “Altum” pirms atbalsta piešķiršanas pārbauda Valsts vides dienesta tīmekļvietnē informāciju par A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrāciju, ja projekts paredz būvniecības un stacionāru iekārtu uzstādīšanu lopkopības saimniecībās. Atkarībā no tā, kāda atļaujas saņemšanas norādīta projekta pieteikumā. Attiecīgi “nenodarīt būtisku kaitējumu” prasība tiek nodrošināta, kad komersants ir saņēmis atļauju vai reģistrējis plānoto darbību Valsts vides dienestam, kas arī izvērtē plānotās darbības potenciālo kaitējumu videi. Ja komersants nav saņēmis Valsts vides dienesta atļauju vai nav reģistrējis piesārņojošo darbību, tad sabiedrība “Altum” neapstiprina investīciju projektu.
Lai saņemtu finansējumu, komersantam jāievēro Noteikumu projekta 19.1., 19.2., 19.3. un 19.4. apakšpunktu nosacījumi. Ja atbalsta projekts tiek līdzfinansēts ar citu finansētāju, tad atbalsta pretendentam jāievēro vispārējā kārtība atbilstoši Noteikumu projekta 22. un 38. punktam, kā arī papildu Noteikumu projekta 46. punkts.
Lai nodrošinātu atbalsta stimulējošo ietekmi atbilstoši Komisijas Paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” 3.1.2. iedaļas 52. punktam, lielajiem komersantiem, kas plāno īstenot investīciju projektu primārajā lauksaimnieciskajā ražošanā, atbilstoši Noteikumu projekta 46.2. apakšpunktam ir prasība iesniegt hipotētisko scenāriju ar pamatojošiem dokumentiem, kas pierāda, ka atbalstam ir stimulējoša ietekme uz komersanta rīcību tā, ka tas iesaistās nozares attīstību veicinošās papildu darbībās, kuras bez šāda atbalsta nevarētu īstenot vai īstenotu ierobežotā vai atšķirīgā veidā, kā arī atbalsts nesubsidē darbības izmaksas, kas komersantam rastos jebkurā gadījumā, un tas nekompensē parastu darījumdarbības risku. Hipotētisko scenāriju pamato ar komersanta pievienotiem pamatojošiem dokumentiem (cita finansētāja (piemēram, bankas) izsniegtu lēmumu, konceptuālu lēmumu vai izziņu par a) atteikumu finansēt investīciju projektu vai b) gatavību finansēt investīciju projektu daļēji vai ar nosacījumu, ka investīciju projekta finansēšana tiktu izskatīta tikai, ja tiek piesaistīts arī papildu atbalsta finansējums, biznesa plāns, iepriekšējā gada pārskats, operatīvā finanšu informācija, naudas plūsma, bilance, peļņa, zaudējumi u.c.).
Sabiedrība “Altum” veic hipotētiskajā scenārija ticamības pārbaudi un apstiprina, ka atbalstam ir vajadzīgā stimulējošā ietekme. Hipotētisks scenārijs ir ticams tad, ja tas ir patiess un atspoguļo lēmuma pieņemšanas faktorus, kuri dominē laikā, kad komersants pieņem lēmumu par attiecīgo projektu vai darbību.
Hipotētiskā scenārija metodika tiks publicēta LIAA un sabiedrības “Altum” tīmekļvietnē vienlaicīgi ar atlases kārtas izsludināšanu.
4. precizēti kapitāla atlaides piemērošanas rādītāji
Noteikumu projekta 26. punkts paredz, ka pēc investīciju projekta pilnīgas pabeigšanas katra pēcuzraudzības gada beigās ir plānots izpildīt visus šajā apakšpunktā minētos investīciju projekta rādītājus vismaz šādā apmērā:
- mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem, kas pieņemti darbā investīciju projekta īstenošanas rezultātā, nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru iepriekšējā gadā tajā statistiskajā reģionā, kurā īstenots investīciju projekts, kam piemērots koeficients 1,3. Ja netiek izveidotas jaunas darba vietas un projekta īstenošanas rezultātā tiek saglabātas esošās darba vietas, mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem, kam saglabātas darba vietas, nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru iepriekšējā gadā tajā statiskajā reģionā, kurā īstenots investīciju projekts, kam piemērots koeficients 1,3, papildus nodrošinot vidējās bruto darba samaksas pieaugumu vismaz 30 % apmērā;
- investīciju projekta īstenošanas rezultātā uzņēmuma apgrozījuma apmērs pret iepriekšējo gadu pirms investīciju projekta uzsākšanas ir pieaudzis tādā apmērā, kā ir investīciju projekta attiecināmo izmaksu apmērs, kam piemērots koeficients 2;
- investīciju projekta īstenošanas rezultātā uz katriem kopējās pieejamās kapitāla atlaides 250 000 euro ir radīta viena jauna darba vieta ar pilnu darba slodzi vai saglabāta esoša darba vieta ar pilnu darba slodzi ar darba samaksas pieaugumu, un kopā ir radītas jaunas vai saglabātas esošas ar darba samaksas pieaugumu vismaz 12 darba vietas ar pilnu darba slodzi, un tās ir saglabātas visā attiecīgajā pēcuzraudzības periodā. Personas, kuras plānots nodarbināt jaunradītajās darba vietās, divu gadu laikā pirms finansējuma pieteikuma iesniegšanas dienas nevar tikt nodarbinātas investīciju projekta iesniedzēja vai tā saistīto personu grupā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtajai informācijai;
- investīciju projekta īstenošanas rezultātā komersanta ieguldījumu apjoms pētniecībā un attīstībā Latvijā komersanta līmenī un attiecīgi šo noteikumu 24.2. apakšpunktā minētajā investīciju projekta pieteiktajā nozarē vai primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē ir vismaz 250 000 euro gadā.
Noteikumu projekts paredz, ka varēs kvalificēt tādus investīciju projektus, kas paredz ne tikai jaunu darba vietu izveidi, bet arī tādu, kas nodrošina esošu darba vietu nodrošināšanu, vienlaikus paredzot, ka šādā gadījumā papildus ir jānodrošina vismaz 30% darba samaksas pieaugums pret vidējo darba samaksu reģionā iepriekšējā gadā tajā statiskajā reģionā, kur īstenots investīciju projekts, kam piemērots koeficients 1,3. Minētais papildinājums ir būtisks priekšnosacījums komersantiem, kas plāno paplašināt saimniecisko darbību, un kam ir nepieciešamas investīcijas, kas paredz tehnoloģisko risinājumu ieguldījumus bez jaunu darba vietu izveides. Darba vietas saglabāšanu var īstenot, piemēram, pārkvalificējot esošus darbiniekus citā amatā. Ņemot vērā, ka no šādām investīcijām ir sagaidāma lielāka atdeve, Noteikumu projektā paredzēts, ka atbalsts ir pieejams, ja komersants pēc investīciju projekta pabeigšanas nodrošina atalgojuma pieaugumu esošajām darba vietām, kas saistītas ar investīciju projekta realizāciju. Līdz ar Noteikumu projektu noteikts, ka šādos gadījumos darba algas pieaugumam (bruto) ir jābūt vismaz 30% apmērā no vidējās darba samaksas reģionā, kam piemēro koeficientu 1,3. Darba samaksas rādītājs tiek aprēķināts pēc faktiskā iepriekšējā gada darba samaksas, līdz ar to katru pēcuzraudzības gadu faktiskā darba samaksa darbiniekiem var atsķirties.
5. veikti citi precizējumi
Noteikumu projekta 79. punktā ir paredzētas neatbalstāmās nozares un darbības, kas attiecas uz visu Noteikumu projektu. Neatbalstāmās nozares un darbības ir līdzīgas kā Noteikumu 503. 40. punktā, precizējot NACE atsauces, pamatojoties uz Komisijas 2022. gada 10. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2023/137, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, jo no 2025. gada 1. janvāra oficiālajā statistikā tiks izmantota NACE 2.1. redakcija. Noteikumu projektā paredzēts atbalstīt nozari, kas veic darbības ar nekustamo īpašumu.
Papildu, ņemot vērā, ka programmu plānots daļēji līdzfinansēt ar aizņemtajiem resursiem, proti, sabiedrība "Altum" var piesaistīt valsts aizdevumu kredītlīnijas veidā vai piesaistīt finansējumu tirgū (tai skaitā aizņemoties finansējumu no starptautiskajām finanšu institūcijām), jāievēro prasības, ko nosaka ar starptautiskajiem aizdevējiem noslēgtie finansēšanas līgumi.
Ņemot vērā, ka investīciju projektu gatavības līmeņi ir atšķirīgi, nepieciešama lielāka elastība investīciju projekta finansēšanas struktūrā, vienlaikus saglabājot sākotnējo 28. punkta mērķi, veicināt investīciju projektu raitu ieviešanu, līdz ar to Noteikumu projekta 28. punkts paredz ar alternatīvu scenāriju, kas paredz, ka gada laikā pēc tam, kad parakstīti līgumi starp sabiedrību "Altum", komersantu un, ja attiecināms, citu finansētāju, darījuma finansēšanas struktūra var paredzēt, ka ir apmaksāti vismaz 30 % no investīciju projekta attiecināmo izmaksu summas (apmaksu var veikt jebkurā kombinācijā ar klienta līdzmaksājumu, cita finansētāja finansējumu, vai no piešķirtā aizdevuma summas (t.i., sabiedrības ‘Altum’ aizdevuma)).
Kā arī atbilstoši Noteikumu projekta 66. punktam, ja sabiedrībā "Altum" saņemts komersanta iesniegums par pieteikuma atsaukšanu, sabiedrība "Altum" par to informē aģentūru un Ekonomikas ministriju, norādot komersanta firmu un reģistrācijas numuru, kā arī atsaukuma iemeslu, ja komersants tādu norādījis. Šādā gadījumā uzskatāms, ka iesniegums par atsaukumu ir saņemts arī LIAA. Savukārt, ja aģentūrā saņemts komersanta iesniegums par pieteikuma atsaukšanu, aģentūra par to informē sabiedrību "Altum" un Ekonomikas ministriju, norādot komersanta firmu un reģistrācijas numuru. Šādā gadījumā uzskatāms, ka iesniegums par atsaukumu ir saņemts arī sabiedrībā "Altum".
Nolūkā veicināt mērogojamu projektu attīstību, Noteikumu projektā paredzēts, ka komersantam, veicot kompleksā investīciju projektā sākotnējo ieguldījumu būvniecībā vai nekustamā īpašuma iegādē, nav piemērojama prasība ievērot attiecināmo investīciju proporciju būvniecībai un nekustamā īpašuma iegādei.
Noteikumu projekts attiecībā uz atbalstu primārās lauksaimniecības ražošanas nozari stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts paziņojums par to, ka Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par ietvertā atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu primārās lauksaimniecības ražošanas nozares komersantiem var pieņemt līdz 2026. gada 31. decembrim.
Paralēli Noteikumu projekta saskaņošanai Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanas dokumentāciju Eiropas Komisijas SANI2 sistēmā.
Tāpat kā Noteikumos Nr. 503, pirmatnējo atbalsta pieteikuma atbilstību Noteikumu projekta ietvaros paredzētajā kārtībā izvērtē LIAA, ko pēc apstiprināšanas tālākai izvērtēšanai nodod sabiedrībai "Altum". Atbalstu sniedz akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – sabiedrība "Altum") aizdevumu ar kapitāla atlaidi veidā (turpmāk – atbalsta programma), kur kapitāla atlaide ir sabiedrības "Altum" izsniegtā aizdevuma pamatsummas pilnīgs vai daļējs samazinājums, kas tiek piemērots, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi vai kritēriju kopa. Atbalstam var pieteikties komersanti ar investīciju projektiem no 10 milj. euro, paredzot aizdevumu ar kapitāla atlaidi līdz 30 % no investīciju projekta attiecināmo izmaksu apmēra, bet ne vairāk kā 10 milj. euro.
Noteikumu projektā atbalsts tiek piešķirts ar līdzīgiem nosacījumiem kā Noteikumu Nr. 503 trešajā un turpmākās atlases kārtās. Ņemot vērā, ka atbalsts pēc būtības ir ar līdzīgiem nosacījumiem kā Noteikumos Nr. 503 attiecībā uz trešo un turpmākām atlases kārtām, tomēr atbilstoši iepriekš norādītajām nepilnībām, Noteikumu projekts paredz šādus precizētus nosacījumus:
1. paplašināts atbalsta saņēmēju loks
Ar Noteikumu projektu tiek paredzēts atbalsts arī primārās lauksaimnieciskās ražošanas saistītām investīcijām.
Atbalsts primārās lauksaimnieciskās ražošanas saistītām investīcijām tiks piešķirts saskaņā ar Komisijas Paziņojumu "Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos", ko ir pienākums saskaņot ar Eiropas Komisiju, lai nodrošinātu atbalsta saderību ar iekšējo tirgu. Eiropas Komisija ir pieņēmusi 2022. gada 14. decembra Regulu (ES) Nr. 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2022/2472), kurā ir definēti nosacījumi, ar kādiem dažu kategoriju atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, un paplašināt grupu atbrīvojumu darbības jomu, vienlaikus joprojām nodrošinot atbalsta pārredzamību un samērīgumu (Komisijas regulas Nr. 2022/2472 preambulas 6. punkts). Ņemot vērā, ka Noteikumu projektā paredzētais atbalsts ir ārpus Komisijas regulas 2022/2472 1. panta 1. punkta tvēruma, jo atbalstu piešķir vidējiem un lieliem komersantiem, un tas izvērtēšanai paziņojams Eiropas Komisijai saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu, tad, ievērojot iepriekš minēto atbalsta pamatu, atsauces uz Komisijas regulu Nr. 2022/2472 vai citām regulām Noteikumu projektā tiek iekļautas tikai tādā gadījumā, ja Komisijas Paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” tādas ir paredzētas. Līdz ar to Noteikumu projektā netiek pārkāpts regulu vispārpiemērojamības princips.
Noteikumu projektā atbalsta nosacījumiem, kas piemērojami primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarei, ir iekļauta atsauce Noteikumu projekta III. nodaļu, kas paredz speciālus nosacījumus primārās lauksaimnieciskās ražošanas investīciju projektu atbalstam. Tādējādi tiesību normās, kurās nav iepriekš norādītā atsauce vai ir atsauce uz Komisijas regulu 651/2014, ir attiecināmas uz atbalstu saskaņā ar Noteikumu projekta 15. un 16. pantam.
Tā Noteikumu projekta 5.2. apakšpunkts paredz komersanta lieluma noteikšanas kritēriju, ja atbalsts tiek piešķirts primārās lauksaimnieciskās ražošanas investīcju projektam, nosakot, ka lielais komersants atbilst Komisijas regulas Nr. 2022/2472 2. panta 34. punktā noteiktajai definīcijai, vai vidējais komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 2022/2472 I pielikuma 2. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem un pārsniedz Komisijas regulas Nr. 2022/2472 I pielikuma 2. panta 2. punktā noteiktos kritērijus
Komersantu, kā statuss kvalificēts pēc Komisijas regulas 651/2014, vērtēšana par grūtībās nonākuša uzņēmumu saskaņā ar Noteikumu projekta 5.7. apakšpunktu tiek vērtēta, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu. Komersantiem, kā statuss kvalificēts pēc Komisijas regulas 2022/2472, tiek vērtēts atbilstoši Noteikumu projektā noteiktajam 5.8. apakšpunkta kritējiem. Proti, Komisijas Paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” 23. un 33. punkta 63. apakšpunkts nosaka, ka grūtībās nonākuša uzņēmumu novērtē saskaņā ar Komisijas Paziņojumu “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai”. Komisijas Paziņojumu “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” 20. punkts paredz vienādas prasības kā noteiktas Komisijas regulas 651/2014 2. panta 18. punktā, izņemot Komisijas regulas 651/2014 2. panta 18. punkta d) apakšpunktu. Savukārt Komisijas regulas 651/2014 2. panta 18. punkta d) apakšpunktā esošie nosacījumi ir līdzvērtīgi noteikti Komisijas Paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” 55. punktā. Tāpat uzņēmums tiek vērtēts saistīto uzņēmumu grupas līmenī, kā tas izriet no Komisijas Paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” 2.2. iedaļas, līdz ar to visi komersanta vērtēšanas nosacījumi ir vienādi, kā vērtē komersantu, kurš piesakās atbalstam pēc Komisijas regulas 651/2014 14. panta.
Noteikumu projekta 6. punkts paredz komersanta un saistīto uzņēmumu grupas vērtēšanas nosacījumus gan vispārīgam atbalstam, gan primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarei. Saistīto uzņēmumu vērtēšanas nosacījumi pēc Komisijas regulas Nr. 2022/2472 I pielikuma 3. panta 3. punkta un Komisijas regulas 651/2014 I pielikuma 3. panta 3. punkta ir vienādi.
Noteikumu projekta 45.4. apakšpunkts paredz, ka atbalstu nedrīkst piešķirt investīcijām, kuru mērķis ir panākt atbilstību spēkā esošiem valsts vai Eiropas Savienības standartiem. Noteikumu projekts paredz, ka nav atbalstāmi tādi investīciju projekti, kā mērķis ir panākt atbilstību standartiem, kas noteikti:
- Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 744 “Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību”, kuros iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1999. gada 19. jūlija Direktīvas 1999/74/EK, ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai, Komisijas 2007.gada 23.maija Regulā (EK) Nr. 557/2007, ar ko ievieš sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1028/2006 par olu tirdzniecības standartiem, Padomes 2007.gada 28.jūnija Regulā (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu
- Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 743 “Cūku labturības prasības”, kuros iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīvas 2008/120/EK, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai;
- Ministru kabineta 2010. gada 2. februāra noteikumos Nr. 98 “Labturības prasības cāļu turēšanai un izmantošanai gaļas ražošanai”, kuros iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2007.gada 28.jūnija Direktīvas 2007/43/EK, ar ko nosaka obligātos noteikumus gaļas ražošanai audzētu cāļu aizsardzībai.
Ņemot vērā, ka Komisijas Paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” nav definēts, uz kura brīža spēkā esošiem valsts vai Eiropas Savienības standartiem ir mērķis panākt atbilstību, t.i., nākotnē vai pagātnē esošiem, tiek piemērota Komisijas regulas Nr. 2022/2472 2. panta 33. punkta definīcija. Saskaņa ar Komisijas regulas Nr. 2022/2472 2. panta 33. punktu investīcijas, kuru mērķis ir atbilstība Savienības standartam ir investīcijas, kas veiktas ar mērķi panākt atbilstību Savienības standartam pēc Savienības tiesību aktos noteiktā pārejas perioda beigām. Proti, nav atbalstāmi investīciju projekti, kā mērķis panākt atbilstību standartiem, kas ir jānodrošina brīdī, kad tiek iesniegts investīciju projekta pieteikums. Ja komersants šobrīd neatbilst spēkā esošiem standartiem, kas bija jānodrošina pirms investīciju projekta iesniegšanas dienas, tad šāds investīciju projekta nav atbalstāms. Lai pieteiktos atbalstam, komersantam ir jāsaņem Pārtikas un veterinārā dienesta izziņa, kurā apliecināts, ka tas atbilst spēkā esošajiem standartiem, kam jābūt nodrošinātiem uz pieteikuma iesniegšanas brīdi.
Tāpat Noteikumu projekts paredz, ka atbalstam var pieteikties komersanti ar aizsardzības un drošības jomas investīciju projektiem, kam ir prioritāra nozīme pret citiem investīciju projektiem, lai nodrošinātu Ministru prezidentes E. Siliņas 2025. gada 5. marta rīkojuma Nr. 2025/1.2.1.-77 izpildi, kas paredz izstrādāt plānu efektīvai aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanai. Tādējādi investīciju projekti, ko plānots īstenot drošības un aizsardzības jomā, neatkarīgi no saņemto punktu skaita, ir prioritāri apstiprināmi, ja tie atbilst Noteikumu projekta nosacījumiem. Piesakoties atbalstam, komersantam būs nepieciešams saņemt atzinumu no Aizsardzības ministrijas par investīciju projekta atbilstību drošības un aizsardzības jomai, veicot norādi par investīciju projekta atbilstību militārajai vai divējāda lietojuma produktu un tehnoloģiju specifikai. Aizsardzības ministrija, saņemot komersanta pieteikumu par atzinuma sniegšanu par investīciju projekta atbilstību drošības un aizsardzības jomai, izvērtēs atbilstoši Aizsardzības ministrijas izstrādātai un ar Ekonomikas ministriju saskaņotai metodikai.
Ņemot vērā, ka pasākumiem, kas saistīti tikai ar drošības un aizsardzības mērķi, komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus nav jāpiemēro, jo gadījumā, ja publiskā finansējuma piešķiršana (jebkādā formā) saimnieciskās darbības veicējiem ir paredzēta to īstenotajām darbībām vienīgi militārajā jomā (atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 346.panta 1.daļas (b) apakšpunktā noteiktajam), attiecīgi “īstenojot valsts varu” un nodrošinot valsts drošības intereses, šāda publiskā finansējuma piešķiršana (jebkādā formā) nekvalificējas kā atbalsts tā saimnieciskajai darbībai un tādējādi nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi (skat. Komisijas paziņojuma par Līguma ar Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 17.punktu). Līdz ar to Noteikumu projekta 17. punkts paredz, ka finansējumu izsniedz kā atbalstu, kurš ir brīvs no komercdarbības atbalsta, ja drošības un aizsardzības jomā īsteno militāro investīciju projektu, un šādiem projektiem nav jāpiemēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumi.
Savukārt investīciju projekti divējāda lietojuma produktu un tehnoloģiju jomā finansējumu izsniedz atbilstoši Noteikumu projekta 16. punktam, ko piešķir kā reģionālo atbalstu saskaņa ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu.
2. precizēts atlases kārtu mehānisms un finansējuma apmērs
Lai nodrošinātu nekavējošu atlases uzsaukumu veidošanu, Noteikumu projektā paredzēts, ka konkrēta summa, par kuru notiek atlase, tiek publicēta LIAA uzsaukumā, nenostiprinot atlases kārtai pieejamo finansējumu atsevišķā punktā.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar šobrīd pieņemtajiem lēmumiem LIAA un sabiedrībā "Altum" par pirmajām trim kārtām Noteikumu Nr. 503 ietvaros, ir izveidojies brīvais finansējums 60 426 397 euro, kas tiek pārdalīts uz Noteikumu projektu. Savukārt atbilstoši sabiedrības “Altum” pieejamai informācijai par Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija noteikumu Nr. 349 “Noteikumi par aizdevumu programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai” finansējumu, atbalsta pasākuma ietvaros ir pieejams atmaksātais publiskais finansējums 9 500 000 euro (1 910 540 euro publiskais finansējums rezerves kapitālā un 7 589 460 euro atmaksātais publiskais finansējums rezerves kapitālā). Proti, iepriekš norādītais finansējums 7 386 305 euro tiek pārdalīts uz Noteikumu projektu.
Tādējādi kopējais finansējuma apmērs atbilstoši Noteikumu projekta 9. punktam ir 69 926 397 euro apmērā. Finansējumu izmanto sabiedrības "Altum" sagaidāmo zaudējumu segšanai un kapitāla atlaides segšanai. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar sabiedrību “Altum” līdz 2025. gada 30. jūnijam sagatavo programmas rādītāju un sagaidāmo zaudējumu novērtējumu, ko ekonomikas ministrs iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.
3. noteikti papildu nosacījumi atbalstam ar primāro lauksaimniecisko ražošanu saistītām investīcijām atbilstoši Komisijas Paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” noteiktajam
Noteikumi projekta III. nodaļa noteic papildu nosacījumus atbilstoši Komisijas Paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” noteiktajam, kas jāievēro, ja atbalstam piesakās komersants, kurš darbojas primārās lauksaimniecības nozarē. Lai komersants varētu pieteikties atbalstam, investīciju projekta sākotnējam ieguldījumam jābūt saistītam ar primāro lauksaimniecisko ražošanu un jāsasniedz Noteikumu projekta 42. punktā minētais mērķis, kā arī pēc investīciju projekta pabeigšanas jāsasniedz Noteikumu projekta 26. punktā noteiktie kapitāla atlaides piemērošanas rādītāji (skat. anotācijas nākamo punktu). Turpmākā projekta pieteikuma izskatīšana notiek Noteikumu projekta IV. un turpmāko nodaļu kārtībā.
Atbalstam primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē var pieteikties pretendents, kuram nepieciešams sākotnējais ieguldījums, kas pārsniedz pusi no šī komersanta iepriekšējo piecu gadu vidējā apgrozījuma. Ar atbalstu investīciju projektā tiek segtas izmaksas par ēku būvniecību, kā arī izmaksas par jaunu iekārtu iegādi. Atbalsta intensitāte ir atkarīga no investīciju projekta reģiona un komersanta statusa, ievērojot Noteikumu projekta 18.7. un 73. punktu, kas ir stingrāka prasība nekā noteikts Komisijas Paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” 159. punktā. Atbalstāmi ir tādi investīciju projektu sākotnējie ieguldījumi, kas atbilst Noteikumu Nr.503 24.1., 24.3, 24.4., 24.5., 24.6., 24.7. punktiem un Noteikumu projekta ietvertajam 45. un 47. punktam.
Īstenojot investīciju projektu primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē, jāievēro princips "nenodari būtisku kaitējumu". Lai nodrošinātu investīciju projekta atbilstību "nenodari būtisku kaitējumu" principam un tā rezultātā nenodarītu būtisku kaitējumu videi, komersants investīciju projekta pieteikumā norāda, kādas darbības plānots veikt un attiecīgi, kādas atļaujas un pārbaudes tiks nodrošinātas. Lai nodrošinātu prasības ievērošanu, atbilstoši Noteikumu projekta 55. punktam sabiedrība “Altum” pirms atbalsta piešķiršanas pārbauda Valsts vides dienesta tīmekļvietnē informāciju par A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrāciju, ja projekts paredz būvniecības un stacionāru iekārtu uzstādīšanu lopkopības saimniecībās. Atkarībā no tā, kāda atļaujas saņemšanas norādīta projekta pieteikumā. Attiecīgi “nenodarīt būtisku kaitējumu” prasība tiek nodrošināta, kad komersants ir saņēmis atļauju vai reģistrējis plānoto darbību Valsts vides dienestam, kas arī izvērtē plānotās darbības potenciālo kaitējumu videi. Ja komersants nav saņēmis Valsts vides dienesta atļauju vai nav reģistrējis piesārņojošo darbību, tad sabiedrība “Altum” neapstiprina investīciju projektu.
Lai saņemtu finansējumu, komersantam jāievēro Noteikumu projekta 19.1., 19.2., 19.3. un 19.4. apakšpunktu nosacījumi. Ja atbalsta projekts tiek līdzfinansēts ar citu finansētāju, tad atbalsta pretendentam jāievēro vispārējā kārtība atbilstoši Noteikumu projekta 22. un 38. punktam, kā arī papildu Noteikumu projekta 46. punkts.
Lai nodrošinātu atbalsta stimulējošo ietekmi atbilstoši Komisijas Paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” 3.1.2. iedaļas 52. punktam, lielajiem komersantiem, kas plāno īstenot investīciju projektu primārajā lauksaimnieciskajā ražošanā, atbilstoši Noteikumu projekta 46.2. apakšpunktam ir prasība iesniegt hipotētisko scenāriju ar pamatojošiem dokumentiem, kas pierāda, ka atbalstam ir stimulējoša ietekme uz komersanta rīcību tā, ka tas iesaistās nozares attīstību veicinošās papildu darbībās, kuras bez šāda atbalsta nevarētu īstenot vai īstenotu ierobežotā vai atšķirīgā veidā, kā arī atbalsts nesubsidē darbības izmaksas, kas komersantam rastos jebkurā gadījumā, un tas nekompensē parastu darījumdarbības risku. Hipotētisko scenāriju pamato ar komersanta pievienotiem pamatojošiem dokumentiem (cita finansētāja (piemēram, bankas) izsniegtu lēmumu, konceptuālu lēmumu vai izziņu par a) atteikumu finansēt investīciju projektu vai b) gatavību finansēt investīciju projektu daļēji vai ar nosacījumu, ka investīciju projekta finansēšana tiktu izskatīta tikai, ja tiek piesaistīts arī papildu atbalsta finansējums, biznesa plāns, iepriekšējā gada pārskats, operatīvā finanšu informācija, naudas plūsma, bilance, peļņa, zaudējumi u.c.).
Sabiedrība “Altum” veic hipotētiskajā scenārija ticamības pārbaudi un apstiprina, ka atbalstam ir vajadzīgā stimulējošā ietekme. Hipotētisks scenārijs ir ticams tad, ja tas ir patiess un atspoguļo lēmuma pieņemšanas faktorus, kuri dominē laikā, kad komersants pieņem lēmumu par attiecīgo projektu vai darbību.
Hipotētiskā scenārija metodika tiks publicēta LIAA un sabiedrības “Altum” tīmekļvietnē vienlaicīgi ar atlases kārtas izsludināšanu.
4. precizēti kapitāla atlaides piemērošanas rādītāji
Noteikumu projekta 26. punkts paredz, ka pēc investīciju projekta pilnīgas pabeigšanas katra pēcuzraudzības gada beigās ir plānots izpildīt visus šajā apakšpunktā minētos investīciju projekta rādītājus vismaz šādā apmērā:
- mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem, kas pieņemti darbā investīciju projekta īstenošanas rezultātā, nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru iepriekšējā gadā tajā statistiskajā reģionā, kurā īstenots investīciju projekts, kam piemērots koeficients 1,3. Ja netiek izveidotas jaunas darba vietas un projekta īstenošanas rezultātā tiek saglabātas esošās darba vietas, mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem, kam saglabātas darba vietas, nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru iepriekšējā gadā tajā statiskajā reģionā, kurā īstenots investīciju projekts, kam piemērots koeficients 1,3, papildus nodrošinot vidējās bruto darba samaksas pieaugumu vismaz 30 % apmērā;
- investīciju projekta īstenošanas rezultātā uzņēmuma apgrozījuma apmērs pret iepriekšējo gadu pirms investīciju projekta uzsākšanas ir pieaudzis tādā apmērā, kā ir investīciju projekta attiecināmo izmaksu apmērs, kam piemērots koeficients 2;
- investīciju projekta īstenošanas rezultātā uz katriem kopējās pieejamās kapitāla atlaides 250 000 euro ir radīta viena jauna darba vieta ar pilnu darba slodzi vai saglabāta esoša darba vieta ar pilnu darba slodzi ar darba samaksas pieaugumu, un kopā ir radītas jaunas vai saglabātas esošas ar darba samaksas pieaugumu vismaz 12 darba vietas ar pilnu darba slodzi, un tās ir saglabātas visā attiecīgajā pēcuzraudzības periodā. Personas, kuras plānots nodarbināt jaunradītajās darba vietās, divu gadu laikā pirms finansējuma pieteikuma iesniegšanas dienas nevar tikt nodarbinātas investīciju projekta iesniedzēja vai tā saistīto personu grupā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtajai informācijai;
- investīciju projekta īstenošanas rezultātā komersanta ieguldījumu apjoms pētniecībā un attīstībā Latvijā komersanta līmenī un attiecīgi šo noteikumu 24.2. apakšpunktā minētajā investīciju projekta pieteiktajā nozarē vai primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē ir vismaz 250 000 euro gadā.
Noteikumu projekts paredz, ka varēs kvalificēt tādus investīciju projektus, kas paredz ne tikai jaunu darba vietu izveidi, bet arī tādu, kas nodrošina esošu darba vietu nodrošināšanu, vienlaikus paredzot, ka šādā gadījumā papildus ir jānodrošina vismaz 30% darba samaksas pieaugums pret vidējo darba samaksu reģionā iepriekšējā gadā tajā statiskajā reģionā, kur īstenots investīciju projekts, kam piemērots koeficients 1,3. Minētais papildinājums ir būtisks priekšnosacījums komersantiem, kas plāno paplašināt saimniecisko darbību, un kam ir nepieciešamas investīcijas, kas paredz tehnoloģisko risinājumu ieguldījumus bez jaunu darba vietu izveides. Darba vietas saglabāšanu var īstenot, piemēram, pārkvalificējot esošus darbiniekus citā amatā. Ņemot vērā, ka no šādām investīcijām ir sagaidāma lielāka atdeve, Noteikumu projektā paredzēts, ka atbalsts ir pieejams, ja komersants pēc investīciju projekta pabeigšanas nodrošina atalgojuma pieaugumu esošajām darba vietām, kas saistītas ar investīciju projekta realizāciju. Līdz ar Noteikumu projektu noteikts, ka šādos gadījumos darba algas pieaugumam (bruto) ir jābūt vismaz 30% apmērā no vidējās darba samaksas reģionā, kam piemēro koeficientu 1,3. Darba samaksas rādītājs tiek aprēķināts pēc faktiskā iepriekšējā gada darba samaksas, līdz ar to katru pēcuzraudzības gadu faktiskā darba samaksa darbiniekiem var atsķirties.
5. veikti citi precizējumi
Noteikumu projekta 79. punktā ir paredzētas neatbalstāmās nozares un darbības, kas attiecas uz visu Noteikumu projektu. Neatbalstāmās nozares un darbības ir līdzīgas kā Noteikumu 503. 40. punktā, precizējot NACE atsauces, pamatojoties uz Komisijas 2022. gada 10. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2023/137, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, jo no 2025. gada 1. janvāra oficiālajā statistikā tiks izmantota NACE 2.1. redakcija. Noteikumu projektā paredzēts atbalstīt nozari, kas veic darbības ar nekustamo īpašumu.
Papildu, ņemot vērā, ka programmu plānots daļēji līdzfinansēt ar aizņemtajiem resursiem, proti, sabiedrība "Altum" var piesaistīt valsts aizdevumu kredītlīnijas veidā vai piesaistīt finansējumu tirgū (tai skaitā aizņemoties finansējumu no starptautiskajām finanšu institūcijām), jāievēro prasības, ko nosaka ar starptautiskajiem aizdevējiem noslēgtie finansēšanas līgumi.
Ņemot vērā, ka investīciju projektu gatavības līmeņi ir atšķirīgi, nepieciešama lielāka elastība investīciju projekta finansēšanas struktūrā, vienlaikus saglabājot sākotnējo 28. punkta mērķi, veicināt investīciju projektu raitu ieviešanu, līdz ar to Noteikumu projekta 28. punkts paredz ar alternatīvu scenāriju, kas paredz, ka gada laikā pēc tam, kad parakstīti līgumi starp sabiedrību "Altum", komersantu un, ja attiecināms, citu finansētāju, darījuma finansēšanas struktūra var paredzēt, ka ir apmaksāti vismaz 30 % no investīciju projekta attiecināmo izmaksu summas (apmaksu var veikt jebkurā kombinācijā ar klienta līdzmaksājumu, cita finansētāja finansējumu, vai no piešķirtā aizdevuma summas (t.i., sabiedrības ‘Altum’ aizdevuma)).
Kā arī atbilstoši Noteikumu projekta 66. punktam, ja sabiedrībā "Altum" saņemts komersanta iesniegums par pieteikuma atsaukšanu, sabiedrība "Altum" par to informē aģentūru un Ekonomikas ministriju, norādot komersanta firmu un reģistrācijas numuru, kā arī atsaukuma iemeslu, ja komersants tādu norādījis. Šādā gadījumā uzskatāms, ka iesniegums par atsaukumu ir saņemts arī LIAA. Savukārt, ja aģentūrā saņemts komersanta iesniegums par pieteikuma atsaukšanu, aģentūra par to informē sabiedrību "Altum" un Ekonomikas ministriju, norādot komersanta firmu un reģistrācijas numuru. Šādā gadījumā uzskatāms, ka iesniegums par atsaukumu ir saņemts arī sabiedrībā "Altum".
Nolūkā veicināt mērogojamu projektu attīstību, Noteikumu projektā paredzēts, ka komersantam, veicot kompleksā investīciju projektā sākotnējo ieguldījumu būvniecībā vai nekustamā īpašuma iegādē, nav piemērojama prasība ievērot attiecināmo investīciju proporciju būvniecībai un nekustamā īpašuma iegādei.
Noteikumu projekts attiecībā uz atbalstu primārās lauksaimniecības ražošanas nozari stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts paziņojums par to, ka Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par ietvertā atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu primārās lauksaimniecības ražošanas nozares komersantiem var pieņemt līdz 2026. gada 31. decembrim.
Paralēli Noteikumu projekta saskaņošanai Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanas dokumentāciju Eiropas Komisijas SANI2 sistēmā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka atbalstam varēs pieteikties visu nozaru komersanti, kas atbalstāmi saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu, kā arī komersanti, kas darbojas lauksaimniecības nozarē un drošības un aizsardzības jomā, kas nodrošinās Noteikumu projekta 26. punkta rādītājus.
Nozare
Visas nozares, Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
Nozaru ietekmes apraksts
Plānots, ka apstiprinot Noteikumu projektu, ik gadu tiks atbalstīti seši līdz desmit komersanti, tai skaitā viens līdz divi projekti primārās lauksaimniecības nozarē un viens līdz divi drošības un aizsardzības jomā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Plānots, ka apstiprinot Noteikumu projektu, ik gadu tiks atbalstīti seši līdz desmit komersanti, tai skaitā viens līdz divi projekti primārās lauksaimniecības nozarē un viens līdz divi drošības un aizsardzības jomā.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Plānots, ka apstiprinot Noteikumu projektu, ik gadu tiks atbalstīti seši līdz desmit komersanti, tai skaitā viens līdz divi projekti primārās lauksaimniecības nozarē un viens līdz divi drošības un aizsardzības jomā.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Plānots, ka apstiprinot Noteikumu projektu, ik gadu tiks atbalstīti seši līdz desmit komersanti, tai skaitā viens līdz divi projekti primārās lauksaimniecības nozarē un viens līdz divi drošības un aizsardzības jomā.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Plānots, ka apstiprinot Noteikumu projektu, ik gadu tiks atbalstīti seši līdz desmit komersanti (t.sk. vidējie komersnati), tai skaitā viens līdz divi projekti primārās lauksaimniecības nozarē un viens līdz divi drošības un aizsardzības jomā.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Plānots, ka apstiprinot Noteikumu projektu, ik gadu tiks atbalstīti seši līdz desmit komersanti, tai skaitā viens līdz divi projekti primārās lauksaimniecības nozarē un viens līdz divi drošības un aizsardzības jomā. Investīciju projektu ietvaros tiks radītas jaunas labi apmaksātas darba un saglabātas esošas darba vietas ar paaugstinātu darba samaksu.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Programmas īstenošanai paredzēts valsts budžeta finansējums, ko veido atlikums no Noteikumu Nr. 503 pirmās, slēgtās un trešās atlases kārtas, un publiskais finansējums rezerves kapitālā, kopā 69 926 397 euro apmērā, kas tiks novirzīti šī noteikumu projekta atbalsta programmas finansēšanai no šādām programmām:
- 60 426 397 euro no programmas, kas tiek realizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumiem Nr. 503"Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam"
- 9 500 000 euro no programmas, kas tiek realizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija noteikumiem Nr. 349 “Noteikumi par aizdevumu programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai” (1 910 540 euro publiskais finansējums rezerves kapitālā un 7 589 460 euro atmaksātais publiskais finansējums rezerves kapitālā).
Visi valsts budžeta līdzekļi paredzēti aizdevuma kapitāla atlaides segšanai (grantam) (vai sagaidāmajiem zaudējumiem kapitāla atlaides apmērā, ja komersantam kapitāla atlaide netiek piešķirta), kas sākotnēji tiks izsniegts kā aizdevums.
Kapitāla atlaides izsniegšanas grafiks:
- 60 426 397 euro no programmas, kas tiek realizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumiem Nr. 503"Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam"
- 9 500 000 euro no programmas, kas tiek realizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija noteikumiem Nr. 349 “Noteikumi par aizdevumu programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai” (1 910 540 euro publiskais finansējums rezerves kapitālā un 7 589 460 euro atmaksātais publiskais finansējums rezerves kapitālā).
Visi valsts budžeta līdzekļi paredzēti aizdevuma kapitāla atlaides segšanai (grantam) (vai sagaidāmajiem zaudējumiem kapitāla atlaides apmērā, ja komersantam kapitāla atlaide netiek piešķirta), kas sākotnēji tiks izsniegts kā aizdevums.
Kapitāla atlaides izsniegšanas grafiks:
| 2031. | 2032. | 2033. | |
| Summa EUR | 23 308 799 | 23 308 799 | 23 308 799 |
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumi Nr. 503 "Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam"
Pamatojums un apraksts
Valsts budžeta finansējums 60 426 397 EUR apmērā tiek pārdalīts no Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumiem Nr. 503 "Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam", kas ir atlikums pēc pirmās, slēgtās un trešās atlases kārtas īstenošanas.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
02014R0651-20230701
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
02022R2472-20231213
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) 2022/2472 (2022. gada 14. decembris), ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R0137
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2022. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 2023/137, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Noteikumu projektā tiek ieviesti šādi Komisijas Paziņojuma "Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos" nosacījumi:
2.4. iedaļas 36. punkts - Noteikumu projekta 5.2. apakšpunkts
2.4. iedaļas 56. punkts - Noteikumu projekta 5.2. apakšpunkts
2.4. iedaļas 63. punkts - Noteikumu projekta 5.7. apakšpunkts
2.2. iedaļas 25. punkts - Noteikumu projekta 5.9. apakšpunkts
1.1.1.1.. iedaļas 152. punkts - Noteikumu projekta 42. punkts
1.1.1.1. iedaļas 153. punkts - Noteikumu projekta 44. punkts
1.1.1.1. iedaļas 154. punkts - Noteikumu projekta 45. punkts
1.1.1.1.. iedaļas 159. punkts - Noteikumu projekta 48. punkts
3.2.6. iedaļas 141. punkts - Noteikumu projekta 55. punkts
2.4. iedaļas 63. punkts - Noteikumu projekta 62.7. apakšpunkts
1.1.1.1.. iedaļas 145. punkts - Noteikumu projekta 62.10. apakšpunkts
3.1.2. iedaļas 52. punkts - Noteikumu projekta 46.2. un 62.11. apakšpunkts
3.1.4. iedaļas 112. punkts - Noteikumu projekta 76.5. apakšpunkts
III daļas 3. nodaļas 653. punkts - Noteikumu projekta 77. punkts
Noteikumu projektā tiek ieviesti šādi Komisijas Paziņojuma "Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai" nosacījumi:
2.2. iedaļas 20. punkts - Noteikumu projekta 5.7. apakšpunkts
2.2. iedaļas 20. punkts - Noteikumu projekta 62.7. apakšpunkts.
Noteikumu projekta III. nodaļa, 5.2, 5.4.2., 5.7., 5.9., 6.2., 59.3., 62.7., 62.10., 62.11. un 76.5. apakšpunkts attiecībā uz atbalstu primārās lauksaimniecības ražošanas nozari stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts paziņojums par to, ka Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par ietvertā atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu primārās lauksaimniecības ražošanas nozares komersantiem var pieņemt līdz 2026. gada 31. decembrim.
2.4. iedaļas 36. punkts - Noteikumu projekta 5.2. apakšpunkts
2.4. iedaļas 56. punkts - Noteikumu projekta 5.2. apakšpunkts
2.4. iedaļas 63. punkts - Noteikumu projekta 5.7. apakšpunkts
2.2. iedaļas 25. punkts - Noteikumu projekta 5.9. apakšpunkts
1.1.1.1.. iedaļas 152. punkts - Noteikumu projekta 42. punkts
1.1.1.1. iedaļas 153. punkts - Noteikumu projekta 44. punkts
1.1.1.1. iedaļas 154. punkts - Noteikumu projekta 45. punkts
1.1.1.1.. iedaļas 159. punkts - Noteikumu projekta 48. punkts
3.2.6. iedaļas 141. punkts - Noteikumu projekta 55. punkts
2.4. iedaļas 63. punkts - Noteikumu projekta 62.7. apakšpunkts
1.1.1.1.. iedaļas 145. punkts - Noteikumu projekta 62.10. apakšpunkts
3.1.2. iedaļas 52. punkts - Noteikumu projekta 46.2. un 62.11. apakšpunkts
3.1.4. iedaļas 112. punkts - Noteikumu projekta 76.5. apakšpunkts
III daļas 3. nodaļas 653. punkts - Noteikumu projekta 77. punkts
Noteikumu projektā tiek ieviesti šādi Komisijas Paziņojuma "Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai" nosacījumi:
2.2. iedaļas 20. punkts - Noteikumu projekta 5.7. apakšpunkts
2.2. iedaļas 20. punkts - Noteikumu projekta 62.7. apakšpunkts.
Noteikumu projekta III. nodaļa, 5.2, 5.4.2., 5.7., 5.9., 6.2., 59.3., 62.7., 62.10., 62.11. un 76.5. apakšpunkts attiecībā uz atbalstu primārās lauksaimniecības ražošanas nozari stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts paziņojums par to, ka Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par ietvertā atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu primārās lauksaimniecības ražošanas nozares komersantiem var pieņemt līdz 2026. gada 31. decembrim.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2. panta 24. punkts
5.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
I pielikuma 2. panta 1. punkts
5.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
I pielikuma 2. panta 2. punkts
5.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
14. pants
5.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 18. punkts
5.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1. panta 4. punkta "c" apakšpunkts
5.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1. panta 4. punkta "a" apakšpunkts
5.8. apakšpunts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
I pielikuma 4. panta 1. punkts
6.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
I pielikuma 4. panta 2. punkts
6.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
I pielikuma 3. panta 3. punkts
8. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
14. pants
15. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
14. pants
16. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 29. punkts
17. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 30. punkts
17. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 49. punkta "a" un "b" apakšpunkts
18.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
14. panta 6. punkts
18.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
14. panta 6. punkts
18.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
14. panta 8. punkt
18.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
6. panta 2. punkts
19.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
6. panta 2. punkts
19.1.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 23. punkts
19.1.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
14. panta 7. punkts
20. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
14. panta 7. punkts
21. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
14. panta 14. punkts
37. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
14. panta 16. punkts
62.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 61.a punkts
62.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 18. punkta "c" apakšpunks
62.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 50. punkts
73. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
14. pants
76.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
9. panta 1. un 4. punkts
76.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunkts
79.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1. panta 3. punkts
79.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 8., 9., 10. un 11. punkts
79.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
13. panta "a" un "b" punkts
79.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
13. panta "a" punkts
79.3.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 13., 43. un 43.a punkts
79.3.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
13. panta "b" punkts
79.3.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 130. punkts
79.3.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
59. pants
80. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
N/A
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) 2022/2472 (2022. gada 14. decembris), ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2. panta 34. punkts
5.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
I pielikuma 2. panta 1. punkts
5.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
I pielikuma 2. panta 2. punkts
5.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
I pielikuma 4. panta 1. punkts
6.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
I pielikuma 4. panta 2. punkts
6.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
I pielikuma 3. panta 3. punkts
8. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
N/A
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2022. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 2023/137, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Pielikuma klase 47.63
79.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Pielikuma 12. nodaļa, klase 46.35, klase 47.26, klase 47.92
79.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Pielikuma klase 46.34, klase 47.25, klase 47.92
79.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Pielikuma 92. nodaļa
79.7. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Pielikuma L sadaļa
79.8. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
N/A
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
"Attīstības finanšu institūcija Altum" AS, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas rezultāti tiks publicēti pēc publiskās apspriešanas noslēguma.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- "Attīstības finanšu institūcija Altum" AS
- Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi