24-TA-1953: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises laiku un vietām" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises laiku un vietu” (turpmāk – Projekts) ir sagatavots, pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku likuma 7. panta pirmās daļas 2. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts nosaka kārtējo Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises laiku un vietas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija Dziesmu un deju svētku tradīciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā 2003. gada 7. novembrī proklamēja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu, kas Latvijas valstij uzliek par pienākumu pastiprināti rūpēties par svētku tradīcijas ilgtspējību, t.sk. nodrošinot svētku procesa nepārtrauktību un svētku ciklisku norisi. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 5. panta otrajā daļā noteikto, notiek reizi piecos gados starplaikā starp Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 19. septembra rīkojumu Nr. 438 "Par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises laiku" bija noteikti 2020. gadā no 6. jūlija līdz 12. jūlijam. Ņemot vērā Covid-19 izraisītās pandēmijas apstākļus un valstī noteiktos ierobežojumus, svētki 2020. gada jūlijā nevarēja notikt.
Lai risinātu jautājumu par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pārcelšanu no 2020. gada uz 2021. gadu, 2020. gada 29. oktobrī Saeimā tika pieņemti grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā ar pārejas noteikumu 9. punktu, nosakot Ministru kabinetam tiesības pieņemt lēmumu par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi laikā līdz 2021. gada beigām. Tādējādi 2021. gadā tradicionālā formātā svētki nenotika, bet tie tika organizēti dažādās norises vietās pašvaldībās, ievērojot piesardzības pasākumus un prasības attiecībā uz pulcēšanos iekštelpās un ārtelpās. Šobrīd nav pieņemts Ministru kabineta rīkojums, kas noteiktu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku (turpmāk - Svētki) norises laiku un vietu 2025. gadā.
Lai risinātu jautājumu par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pārcelšanu no 2020. gada uz 2021. gadu, 2020. gada 29. oktobrī Saeimā tika pieņemti grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā ar pārejas noteikumu 9. punktu, nosakot Ministru kabinetam tiesības pieņemt lēmumu par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi laikā līdz 2021. gada beigām. Tādējādi 2021. gadā tradicionālā formātā svētki nenotika, bet tie tika organizēti dažādās norises vietās pašvaldībās, ievērojot piesardzības pasākumus un prasības attiecībā uz pulcēšanos iekštelpās un ārtelpās. Šobrīd nav pieņemts Ministru kabineta rīkojums, kas noteiktu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku (turpmāk - Svētki) norises laiku un vietu 2025. gadā.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku pēctecību un ilgtspēju, Svētku norise plānota 2025. gadā no 5. jūlija līdz 13. jūlijam. Šie Svētki daudziem bērniem un jauniešiem būs pirmā reize un pieredze dalībai svētkos, jo no iepriekšējiem - tradīcijā balstītajiem svētkiem, kuri notika 2015. gadā, būs pagājuši desmit gadi.
Dziesmu un deju svētku likuma 7. panta septītā daļa nosaka, ka Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotājs ir Valsts izglītības satura centrs.
Svētku norišu vietas nosaka konkrētā svētku pasākuma mākslinieciskā koncepcija (forma un saturs), infrastruktūras kapacitāte un pieejamība (maksimāli iespējamais dalībnieku un skatītāju skaits, ievērojot drošības nosacījumus), tehniskās iespējas (skaņa, gaisma, scenogrāfija) u.c. Kā galvenās norises vietas Rīgā tradicionāli ir Mežaparka Lielā estrāde “Sidraba birzs”, kur notiks Noslēguma koncerts, un Daugavas stadions, kurā plānots tautas deju lielkoncerts. Projektā tiek noteiktas arī citas Svētku pasākumu norises vietas, kurās izskanēs dažādi koncerti un pasākumi - pūtēju orķestru un bērnu simfonisko orķestru koncerti, bērnu folkloras kopu programma, Tautas mūzikas koncerts, koru finālkonkurss, bērnu radošie pasākumi, vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas izstāde, mūsdienu deju lielkoncerts, akordeona mūzikas koncerts, kokļu mūzikas koncerts, Svētku dalībnieku gājiens, godināšanas pasākumi.
Iespējamais Svētku norises laiks un norises vietas saskaņotas ar Svētku programmas projektu vadītājiem un radošajām grupām un kā atbilstošākās saskaņotas Svētku Mākslinieciskās padomes sēdēs 2023. gada 13. septembrī un 22. novembrī un 2024. gada 22. februārī un 6. jūnijā, kā arī Rīcības komitejas sēdē 2024.gada 29.maijā, Latvijas Pašvaldību savienības paplašinātās Izglītības un kultūras komitejas sēdē 2024.gada 14.martā un pašvaldību deleģēto XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koordinatoru sanāksmē 2024.gada 28.februārī.
Dziesmu un deju svētku likuma 7. panta septītā daļa nosaka, ka Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotājs ir Valsts izglītības satura centrs.
Svētku norišu vietas nosaka konkrētā svētku pasākuma mākslinieciskā koncepcija (forma un saturs), infrastruktūras kapacitāte un pieejamība (maksimāli iespējamais dalībnieku un skatītāju skaits, ievērojot drošības nosacījumus), tehniskās iespējas (skaņa, gaisma, scenogrāfija) u.c. Kā galvenās norises vietas Rīgā tradicionāli ir Mežaparka Lielā estrāde “Sidraba birzs”, kur notiks Noslēguma koncerts, un Daugavas stadions, kurā plānots tautas deju lielkoncerts. Projektā tiek noteiktas arī citas Svētku pasākumu norises vietas, kurās izskanēs dažādi koncerti un pasākumi - pūtēju orķestru un bērnu simfonisko orķestru koncerti, bērnu folkloras kopu programma, Tautas mūzikas koncerts, koru finālkonkurss, bērnu radošie pasākumi, vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas izstāde, mūsdienu deju lielkoncerts, akordeona mūzikas koncerts, kokļu mūzikas koncerts, Svētku dalībnieku gājiens, godināšanas pasākumi.
Iespējamais Svētku norises laiks un norises vietas saskaņotas ar Svētku programmas projektu vadītājiem un radošajām grupām un kā atbilstošākās saskaņotas Svētku Mākslinieciskās padomes sēdēs 2023. gada 13. septembrī un 22. novembrī un 2024. gada 22. februārī un 6. jūnijā, kā arī Rīcības komitejas sēdē 2024.gada 29.maijā, Latvijas Pašvaldību savienības paplašinātās Izglītības un kultūras komitejas sēdē 2024.gada 14.martā un pašvaldību deleģēto XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koordinatoru sanāksmē 2024.gada 28.februārī.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Bērni un jaunieši, to vecāki, pedagogi – dziesmu un deju kolektīvu vadītāji.
Ietekmes apraksts
Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku procesā ir iesaistīti aptuveni 60 tūkstoši bērnu un jauniešu, to vecāki, kā arī vairāk nekā 2000 pedagogi – kolektīvu vadītāji.
Juridiskās personas
- Valsts un pašvaldību institūcijas.
Ietekmes apraksts
Valsts un pašvaldību institūcijas, kuru kompetencē ietilpst svētku sagatavošanas un norises nodrošināšana.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Veselības ministrija, Iekšlietu ministrija, Zemkopības ministrija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Latvijas Radio, Latvijas Televīzija.Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Pašvaldību savienībaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Ja līdz sabiedrības līdzdalības procesa beigām tiks saņemti sabiedrības pārstāvju viedokļi, tad attiecīgi tie tiks vērtēti projekta saskaņošanas procesā un attiecīgi tiks precizēts projekts un tā anotācija pirms projekta iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts izglītības satura centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi