Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 1. decembra noteikumos Nr. 685 "Prasības uztura bagātinātājiem"" sagatavots ar mērķi pārskatīt un precizēt uztura bagātinātāju paziņošanas procedūru, sekmējot administratīvā sloga mazināšanu, kā arī precizēt atsauces uz tieši piemērojamo Eiropas Savienības (turpmāk – ES) normatīvo aktu normām.

Vispārējā kārtība

Patlaban ir spēkā Ministru kabineta 2015. gada 1. decembra noteikumi Nr. 685 "Prasības uztura bagātinātājiem" (turpmāk – noteikumi Nr. 685), ar kuriem ir pilnībā pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīva 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (turpmāk – direktīva 2002/46/EK).
Noteikumi Nr. 685 nosaka obligātās nekaitīguma prasības uztura bagātinātājiem, kārtību, kādā reģistrē uztura bagātinātājus, aptur vai ierobežo to apriti un anulē reģistrāciju, prasības uztura bagātinātāju papildu marķējumam, uztura bagātinātāju reklāmas satura un noformējuma prasības. Uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti un tiem ir jāatbilst gan ES, gan nacionālo normatīvo aktu prasībām pārtikas aprites jomā, lai nodrošinātu augstu patērētāju veselības aizsardzības līmeni.
Direktīvas 2002/46/EK 10. pants nosaka, ka, lai veicinātu uztura bagātinātāju efektīvu uzraudzību, dalībvalstis var noteikt, ka ražotājiem vai personām, kas to teritorijā produktu laiž tirgū, ir par to jāpaziņo kompetentajai iestādei, nosūtot tai produkta marķējuma paraugu. Direktīvas 2002/46/EK 3. pants nosaka, ka dalībvalstis nodrošina to, ka uztura bagātinātājus ES var realizēt tikai tad, ja tie atbilst Direktīvā 2002/46/EK izstrādātajiem noteikumiem. Uztura bagātinātāju pieejamība un lietošana var ietekmēt iedzīvotāju (populācijas) nodrošinājumu ar uzturvielām. Ir jāuzrauga uzturvielas uztura bagātinātājos, kā arī to atbilstība pārtikas aprites normatīvo aktu prasībām. Līdz ar to noteikumi Nr. 685 nosaka, ka Latvijā atļauts laist tirgū uztura bagātinātājus, ja tie ir paziņoti Pārtikas un veterinārajam dienestam (turpmāk – dienests), izvērtēti un iekļauti dienesta uztura bagātinātāju reģistrā. Izvērtējot ES dalībvalstu pieeju, konstatēts, ka ir dažas dalībvalstis, kurās paziņošanas prasība nav noteikta, bet  ir uzraudzība jau tirgū laistiem produktiem. Viena dalībvalsts norāda, ka plāno ieviest paziņošanas prasību. Vairākumā ES dalībvalstu ir noteikta uztura bagātinātāju paziņošana. Atsevišķas dalībvalstis papildus paziņošanas prasībai, veic uztura bagātinātāju reģistrēšanu (ir dažāda pieeja reģistru publiskošanai – ir gan publiski, gan nepubliskoti reģistri, atšķiras arī reģistrā iekļautās informācijas apjoms). Daļa dalībvalstu, tostarp Latvija, īsteno pieeju, ka paziņotiem uztura bagātinātājiem tiek veikta pirmsreģistrācijas izvērtēšana pirms to laišanas tirgū, tādā veidā nodrošinot efektīvu uzraudzību. Ja uzraudzību veic tikai tirgū laistiem produktiem, neveicot pirmsreģistrācijas izvērtēšanu, tad šāda pieeja var radīt uzņēmumiem lielus materiālus un finansiālus zaudējumus gadījumā, ja dienests izplatīšanas posmā konstatēs, ka produkts neatbilst normatīvajiem aktiem pārtikas aprites jomā. Tāpat iespējami augstāki patērētāju veselības riski, ja tirgū nonāks neatbilstoši produkti, piemēram, tādi, kuros ir vielas, kuras nav atļauts pievienot pārtikai.
Saskaņā ar dienesta sniegto informāciju, dienests, izvērtējot paziņojumus uztura bagātinātāja reģistrācijai (turpmāk – paziņojums) regulāri pieņem lēmumus atteikt uztura bagātinātāju reģistrāciju.  Iemesli reģistrācijas atteikumam ir dažādi:
1) nekorekti aizpildīts paziņojums;
2) trūkst svarīga informācija par sastāvdaļām;
3) marķējumā iekļautas neatļautas norādes;
4) nav pievienots oriģināliepakojums;
5) nav iesniegta pieprasītā papildu informācija, piemēram, par izmantoto sastāvdaļu un/vai tās ieguvē izmantoto tehnoloģiju (piemēram, nanotehnoloģiju), par sastāvdaļu drošas izmantošanas vēsturi ES (gadījumos, kad ir aizdomas par jaunu pārtikas produktu);
6) produkts neatbilst direktīvas 2002/46/EK prasībām, piemēram, vitamīnu un minerālvielu veidi, sastāvā konstatētas ES neatļautas vielas (piemēram, aizliegtie augi, neatļautas pārtikas piedevas un aromatizētāji, citas vielas). Konstatēts neatbilstošs pārtikas piedevu lietojums, sastāvā esošo sastāvdaļu daudzums iekļaujas ārstniecisko devu diapazonā.
2023. gadā reģistrācija atteikta 112 dienestam paziņotiem produktiem, 2024. gadā – 76 produktiem, 2025. gada pirmajā pusgadā – 33 produktiem. ES dalībvalstu, tostarp Latvijas, ziņojumi Ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikai un barībai (RASFF) par šīs jomas produktiem 2021. gadā – 321, 2022. gadā – 373, 2023. gadā – 379, 2024. gadā – 135.
Noteikumu Nr. 685 3. punkts nosaka, ka Latvijā atļauts laist tirgū uztura bagātinātājus, ja tie ir paziņoti dienestam un iekļauti uztura bagātinātāju reģistrā. Pārtikas uzņēmums, kas vēlas izplatīt uztura bagātinātājus, saskaņā ar noteikumu Nr. 685 9. un 9.1 punktu dienestā iesniedz paziņojumu un uztura bagātinātāja marķējuma teksta paraugu (kas tiek iekļauts dienesta tīmekļvietnē publicētajā uztura bagātinātāju reģistrā).
Uz uztura bagātinātājiem kā pārtikas produktiem attiecas vispārējās prasības par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, kas noteiktas regulā Nr. 1169/2011. Saskaņā ar regulas Nr. 1169/2011 9. panta 1. punkta “h” apakšpunktā noteikto, informācijā par pārtikas produktu (marķējums, pievienots materiāls, reklāma u.c.) obligāti jānorāda šīs regulas 8. panta 1. punktā minētā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmuma nosaukums un adrese, t.i. informācija par uzņēmumu, kurš ir atbildīgs par patērētājam sniegto informāciju par produktu un ar kura vārdu vai uzņēmuma nosaukumu šis pārtikas produkts tiek tirgots.
Līdz ar to paziņojums dienestā jāiesniedz katram uzņēmumam, ar kura nosaukumu uztura bagātinātājs tiks izplatīts un reģistrā jābūt iekļautam katram uztura bagātinātājam, jo atšķirsies marķējumā norādītā informācija par uzņēmumu.
Prasība par paziņojuma iesniegšanu neattiecas uz pārtikas aprites uzņēmumu, kas tirdzniecības vietā, piemēram, aptiekā, izplata reģistrētu uztura bagātinātāju, pamatojoties uz rakstisku savstarpēju vienošanos ar uzņēmumu, kurš ir reģistrējis attiecīgo uztura bagātinātāju.
Ņemot vērā, ka noteikumi Nr. 685 ir pieņemti pirms gandrīz desmit gadiem, kā arī lai sasniegtu Valdības rīcības plāna 35.7. pasākuma 3. darbības rezultātu, Zemkopības ministrija (turpmāk – ministrija) 2024. gadā sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem pārskatīja prasības uztura bagātinātāju izplatīšanai. Ministrija organizēja starpinstitūciju darba grupas diskusiju par uztura bagātinātāju paziņošanas prasību pārskatīšanu, kurā tika aicināti piedalīties Ekonomikas ministrijas, Veselības ministrijas, dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Zāļu valsts aģentūras, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR”, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, biedrības "Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija", biedrības “Latvijas Diētas ārstu asociācija”, biedrības “Veselīga uztura speciālistu asociācija”, biedrības “Latvijas Uztura bagātinātāju ražotāju asociācija”, biedrības “Aptieku attīstības biedrība”, biedrības “Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrība”, biedrības “Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija”, biedrības “Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija”, uztura bagātinātāju ražotāju un izplatītāju pārstāvji. Sanāksmes laikā nozares uzņēmumi informēja, ka dienesta veiktais uztura bagātinātāju izvērtēšanas process pirms to laišanas tirgū Latvijā ir svarīgs. Uztura bagātinātāju izvērtēšana ir nepieciešama, lai uzņēmēji gūtu pārliecību, ka tirgū laists produkts ir patērētājam nekaitīgs un tiktu nodrošināta augsta patērētāju veselības aizsardzība. Nozares pārstāvji pauda, ka nav nepieciešams samazināt prasības paziņošanas, izvērtēšanas pirms produktu laišanas tirgū un reģistrācijas procesā. Vienlaikus tika izteikti priekšlikumi par nepieciešamību dienesta tīmekļvietnē ievietot skaidrojošu informāciju, lai atvieglotu uztura bagātinātāju paziņošanas procesu, kā arī izteikti priekšlikumi paziņošanas pieteikumu ātrākai izskatīšanai dienestā konkrētos gadījumos.

Nē

Nē

Patlaban dienesta reģistrā iekļauto par uztura bagātinātājiem atbildīgo pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju skaits ir ap 800, taču faktisko izplatītāju skaits ir lielāks, jo uztura bagātinātāji tiek piedāvāti dažādās pārtikas tirdzniecības vietās - aptiekās, lielveikalos, specializētos veikalos un tīmekļvietnēs. Lielākā daļa no uztura bagātinātāju izplatītājiem produktus izplata tīmekļvietnēs. To pārtikas uzņēmumu skaits, kas ražo uztura bagātinātājus, ir mainīgs, jo ir uzņēmumi, kas pārtrauc uzņēmējdarbību, un ir uzņēmumi, kas uzsāk uzņēmējdarbību. Šobrīd pēc dienesta pārtikas uzņēmumu reģistra datiem Latvijā ir 53 uztura bagātinātāju ražotāji un 27 uzņēmumi, kas veic uztura bagātinātāju ražošanu mājas apstākļos. Mērķgrupas palielināšanās vai samazināšanās ir atkarīga no ekonomiskās attīstības valstī. Uztura bagātinātāju reģistrā ir iekļauti gandrīz 12 000 uztura bagātinātāji. Gada laikā tiek reģistrēti ap 1300 uztura bagātinātājiem (2024. gadā tika reģistrēti 1317 jauni uztura bagātinātāji, 2025. gada pirmajā pusgadā – 610 jauni uztura bagātinātāji). No attiecīgajā gadā reģistrētajiem uztura bagātinātājiem aptuveni 10-15% būtu identiski uztura bagātinātāji. Tādējādi uzņēmējiem, kas plāno izplatīt identiskus uztura bagātinātājus, tiks samazināts administratīvais slogs, jo būs samazināts izskatīšanas laiks un uzņēmējs varēs ātrāk laist tirgū reģistrā iekļauto uztura bagātinātāju.

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-