24-TA-1706: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Jāni Citskovski" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma (turpmāk - Disciplinārās atbildības likums) 31.panta otrā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par Jāni Citskovski” mērķis ir pilnvarot Ministru prezidentu pieņemt lēmumu, pamatojoties uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas (turpmāk – komisija) 2024. gada 4. jūlija atzinumu (Tieslietu ministrijas 2024.gada 4.jūlija pavadvēstule Nr.1-8.1/105-IP) (turpmāk – Atzinums), par disciplinārsoda piemērošanu – pazemināšana amatā uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem, – Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Jānis Citskovskis Valsts kancelejas direktora amatā iecelts ar Ministru prezidenta 2017. gada 4. aprīļa rīkojumu Nr. 96 "Par Jāni Citskovski" (grozīts ar 2022. gada 4. marta rīkojumu Nr. 2022/1.2.1.-70 "Grozījums Ministru prezidenta 2017. gada 4. aprīļa rīkojumā Nr. 96 "Par Jāni Citskovski"") ar 2017. gada 7. aprīli uz laiku līdz 2027. gada 6. aprīlim.
Ar Ministru prezidentes 2024. gada 9. maija rīkojumu Nr. 2024/1.2.1.-168 "Par disciplinārlietas ierosināšanu pret Jāni Citskovski un atstādināšanu no amata" J.Citskovskis atstādināts no Valsts kancelejas direktora amata pienākumu pildīšanas un pret viņu ierosināta disciplinārlieta par Disciplinārās atbildības likuma 36. panta otrajā daļā minētā disciplinārpārkāpuma - amata pienākumu nepamatota nepildīšana, nolaidīga un nekvalitatīva pildīšana (t.sk. tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar finanšu līdzekļiem) -, un tā dēļ valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 15.panta izpratnē, un ir izveidota komisija sešu amatpersonu sastāvā (komisiju vadīja Tieslietu ministrijas pārstāvis, komisijas locekļi – Ministru prezidenta biroja pārstāvis, Tieslietu ministrijas pārstāvis, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, Finanšu ministrijas pārstāvis, Labklājības ministrijas pārstāvis).
Disciplinārlietas izmeklēšana veikta, lai izvērtētu, vai J. Citskovskis, iespējams, nekvalitatīvi pildot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17. pantā noteiktos tiešās pārvaldes iestādes vadītāja pienākumus un pieļaujot Publisko iepirkumu likuma 5. panta 13. punkta, 11. panta pirmās, otrās, ceturtās un devītās daļas un 61. panta piektās daļas pārkāpumus, ir izdarījis Disciplinārās atbildības likuma 36. panta otrajā daļā minēto disciplinārpārkāpumu – amata pienākumu nepamatota nepildīšana, nolaidīga un nekvalitatīva pildīšana (t.sk. tiesību aktiem neatbilstoša rīcība ar finanšu līdzekļiem) –, un tā dēļ valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums Disciplināratbildības likuma 15. panta izpratnē.
Komisija 2024.gada 4.jūlijā sniedza Ministru prezidentei atzinumu disciplinārlietā (Tieslietu ministrijas 2024.gada 4.jūlija pavadvēstule Nr.1-8.1/105-IP), kurā secināts, ka J. Citskovskis pārkāpis Publisko iepirkumu likuma 11. panta otrās, ceturtās un devītās daļas prasības, kā arī Publisko iepirkumu likuma 5. panta 13. punktā noteikto, nav izpildījis arī Valsts civildienesta likuma 15. panta pirmās daļas 3. punktā un 16. panta pirmajā daļā noteikto. Komisija atzinumā norāda, ka Disciplinārās atbildības likuma 36. panta otrajā daļā minētajam disciplinārpārkāpumam ir salikts sastāvs. Proti, tajā ir paredzēta atbildība par rīcību (amata pienākumu nekvalitatīvu pildīšanu), ja šīs rīcības rezultātā iestājušās normā noteiktās kaitīgās sekas. Lai sauktu pie atbildības saskaņā ar šo normu, jākonstatē gan prettiesiskā rīcība, gan kaitīgās sekas.
Atbilstoši Disciplināratbildības likuma 15. panta ceturtajai, piektajai un sestajai daļai par būtisku kaitējumu valsts interesēm uzskatāms:
1) disciplinārpārkāpuma rezultātā radīts tāds kaitējums svarīgām valsts vai sabiedrības interesēm, kuru nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas;
2) ierēdņa apzināta nepakļaušanās likumam, rīkojumam, tiesas spriedumam, ja šīs nepakļaušanās rezultātā zudusi uzticība disciplinārpārkāpuma izdarītājam kā valsts amatpersonai;
3) tāds kaitējums, kurš atbilst šā panta ceturtās vai piektās daļas prasībām un kurš ierēdņa disciplinārpārkāpuma rezultātā varēja rasties, bet nav radies no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
Publisko iepirkumu likuma neievērošana skar arī būtiskas sabiedrības intereses – iepirkumu atklātību, kā arī piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret tiem.
Komisijas ieskatā radīto kaitējumu nav iespējams novērst, novēršot pieļautā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas.
Komisijas ieskatā būtiska kaitējuma valsts, tostarp sabiedrības, interesēm konstatēšanai nav nepieciešams konstatēt informācijas par notikušo pārkāpumu publiskumu. Sabiedrības intereses var tikt būtiski aizskartas arī tad, ja sabiedrība nemaz neuzzina par pārkāpumu vai par tā apstākļiem. Sabiedrības interesēs ir tiesiskas un efektīvas valsts pārvaldes nodrošināšana. Sabiedrības interesēs ir, lai amatpersonas ievēro normatīvo aktu prasības un lai sabiedrība kopumā varētu paļauties uz valsts pārvaldes tiesisku rīcību.
Tāpat Komisija vērš uzmanību, ka par būtisku kaitējumu valsts interesēm ir uzskatāma arī ierēdņa apzināta nepakļaušanās likumam, ja šīs nepakļaušanās rezultātā zudusi uzticība disciplinārpārkāpuma izdarītājam kā valsts amatpersonai.
Komisija J. Citskovska rīcībā saskata apzinātu nepakļaušanos likumam. Proti, kā konstatēja komisija, J. Citskovskis, apzinoties nepieciešamību komandējumu nodrošināšanai rīkot iepirkuma procedūru, bija noslēdzis vairākus iepirkuma līgumus, nerīkojot attiecīgu iepirkuma procedūru. Tāpat J. Citskovskis, apzinoties, ka pakalpojuma sniedzēja nodrošināto līgumreisu vērtība pārsniedz noslēgto līgumu vērtību, nav atteicies no uzdevuma pildīšanas (rēķinu par līgumreisiem apmaksas), rakstveidā informējot par to Ministru prezidentu, kā to paredz Valsts civildienesta likuma 16. panta pirmā daļa. Savukārt J. Citskovska paskaidrojumos norādītie viņa rīcības iemesli norāda uz izpratnes trūkumu par ierēdņa pienākumiem kopumā un iestādes vadītāja atbildību, par nevēlēšanos pildīt savus pienākumus, uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un veiktajām darbībām, par nespēju vai nevēlēšanos uzraudzīt padoto darbu, kā arī par pasīvu attieksmi pret amata pienākumu izpildi. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ieskatā šādas rīcības rezultātā ir zudusi uzticība J. Citskovskim kā valsts amatpersonai – iestādes vadītājam.
Ievērojot minēto, komisijas ieskatā J. Citskovskis par pieļautajiem pārkāpumiem ir sodāms ar tādu Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 36. panta otrajā daļā paredzēto disciplinārsodu, kas neparedz dienesta turpināšanu Valsts kancelejas direktora amatā – pazemināšana amatā uz laiku līdz trim gadiem.
Ar Ministru prezidentes 2024. gada 9. maija rīkojumu Nr. 2024/1.2.1.-168 "Par disciplinārlietas ierosināšanu pret Jāni Citskovski un atstādināšanu no amata" J.Citskovskis atstādināts no Valsts kancelejas direktora amata pienākumu pildīšanas un pret viņu ierosināta disciplinārlieta par Disciplinārās atbildības likuma 36. panta otrajā daļā minētā disciplinārpārkāpuma - amata pienākumu nepamatota nepildīšana, nolaidīga un nekvalitatīva pildīšana (t.sk. tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar finanšu līdzekļiem) -, un tā dēļ valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 15.panta izpratnē, un ir izveidota komisija sešu amatpersonu sastāvā (komisiju vadīja Tieslietu ministrijas pārstāvis, komisijas locekļi – Ministru prezidenta biroja pārstāvis, Tieslietu ministrijas pārstāvis, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, Finanšu ministrijas pārstāvis, Labklājības ministrijas pārstāvis).
Disciplinārlietas izmeklēšana veikta, lai izvērtētu, vai J. Citskovskis, iespējams, nekvalitatīvi pildot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17. pantā noteiktos tiešās pārvaldes iestādes vadītāja pienākumus un pieļaujot Publisko iepirkumu likuma 5. panta 13. punkta, 11. panta pirmās, otrās, ceturtās un devītās daļas un 61. panta piektās daļas pārkāpumus, ir izdarījis Disciplinārās atbildības likuma 36. panta otrajā daļā minēto disciplinārpārkāpumu – amata pienākumu nepamatota nepildīšana, nolaidīga un nekvalitatīva pildīšana (t.sk. tiesību aktiem neatbilstoša rīcība ar finanšu līdzekļiem) –, un tā dēļ valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums Disciplināratbildības likuma 15. panta izpratnē.
Komisija 2024.gada 4.jūlijā sniedza Ministru prezidentei atzinumu disciplinārlietā (Tieslietu ministrijas 2024.gada 4.jūlija pavadvēstule Nr.1-8.1/105-IP), kurā secināts, ka J. Citskovskis pārkāpis Publisko iepirkumu likuma 11. panta otrās, ceturtās un devītās daļas prasības, kā arī Publisko iepirkumu likuma 5. panta 13. punktā noteikto, nav izpildījis arī Valsts civildienesta likuma 15. panta pirmās daļas 3. punktā un 16. panta pirmajā daļā noteikto. Komisija atzinumā norāda, ka Disciplinārās atbildības likuma 36. panta otrajā daļā minētajam disciplinārpārkāpumam ir salikts sastāvs. Proti, tajā ir paredzēta atbildība par rīcību (amata pienākumu nekvalitatīvu pildīšanu), ja šīs rīcības rezultātā iestājušās normā noteiktās kaitīgās sekas. Lai sauktu pie atbildības saskaņā ar šo normu, jākonstatē gan prettiesiskā rīcība, gan kaitīgās sekas.
Atbilstoši Disciplināratbildības likuma 15. panta ceturtajai, piektajai un sestajai daļai par būtisku kaitējumu valsts interesēm uzskatāms:
1) disciplinārpārkāpuma rezultātā radīts tāds kaitējums svarīgām valsts vai sabiedrības interesēm, kuru nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas;
2) ierēdņa apzināta nepakļaušanās likumam, rīkojumam, tiesas spriedumam, ja šīs nepakļaušanās rezultātā zudusi uzticība disciplinārpārkāpuma izdarītājam kā valsts amatpersonai;
3) tāds kaitējums, kurš atbilst šā panta ceturtās vai piektās daļas prasībām un kurš ierēdņa disciplinārpārkāpuma rezultātā varēja rasties, bet nav radies no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
Publisko iepirkumu likuma neievērošana skar arī būtiskas sabiedrības intereses – iepirkumu atklātību, kā arī piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret tiem.
Komisijas ieskatā radīto kaitējumu nav iespējams novērst, novēršot pieļautā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas.
Komisijas ieskatā būtiska kaitējuma valsts, tostarp sabiedrības, interesēm konstatēšanai nav nepieciešams konstatēt informācijas par notikušo pārkāpumu publiskumu. Sabiedrības intereses var tikt būtiski aizskartas arī tad, ja sabiedrība nemaz neuzzina par pārkāpumu vai par tā apstākļiem. Sabiedrības interesēs ir tiesiskas un efektīvas valsts pārvaldes nodrošināšana. Sabiedrības interesēs ir, lai amatpersonas ievēro normatīvo aktu prasības un lai sabiedrība kopumā varētu paļauties uz valsts pārvaldes tiesisku rīcību.
Tāpat Komisija vērš uzmanību, ka par būtisku kaitējumu valsts interesēm ir uzskatāma arī ierēdņa apzināta nepakļaušanās likumam, ja šīs nepakļaušanās rezultātā zudusi uzticība disciplinārpārkāpuma izdarītājam kā valsts amatpersonai.
Komisija J. Citskovska rīcībā saskata apzinātu nepakļaušanos likumam. Proti, kā konstatēja komisija, J. Citskovskis, apzinoties nepieciešamību komandējumu nodrošināšanai rīkot iepirkuma procedūru, bija noslēdzis vairākus iepirkuma līgumus, nerīkojot attiecīgu iepirkuma procedūru. Tāpat J. Citskovskis, apzinoties, ka pakalpojuma sniedzēja nodrošināto līgumreisu vērtība pārsniedz noslēgto līgumu vērtību, nav atteicies no uzdevuma pildīšanas (rēķinu par līgumreisiem apmaksas), rakstveidā informējot par to Ministru prezidentu, kā to paredz Valsts civildienesta likuma 16. panta pirmā daļa. Savukārt J. Citskovska paskaidrojumos norādītie viņa rīcības iemesli norāda uz izpratnes trūkumu par ierēdņa pienākumiem kopumā un iestādes vadītāja atbildību, par nevēlēšanos pildīt savus pienākumus, uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un veiktajām darbībām, par nespēju vai nevēlēšanos uzraudzīt padoto darbu, kā arī par pasīvu attieksmi pret amata pienākumu izpildi. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ieskatā šādas rīcības rezultātā ir zudusi uzticība J. Citskovskim kā valsts amatpersonai – iestādes vadītājam.
Ievērojot minēto, komisijas ieskatā J. Citskovskis par pieļautajiem pārkāpumiem ir sodāms ar tādu Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 36. panta otrajā daļā paredzēto disciplinārsodu, kas neparedz dienesta turpināšanu Valsts kancelejas direktora amatā – pazemināšana amatā uz laiku līdz trim gadiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Komisija ierosina piemērot Valsts kancelejas direktoram J.Citskovskim Disciplinārās atbildības likuma 36.panta otrajā daļā paredzēto disciplinārsodu – pazemināšana amatā uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Disciplināratbildības likuma 31. panta otrajai daļai lēmumu par disciplinārsoda – pazemināšana amatā (Disciplinārās atbildības likuma 11.panta 3.punkts) – piemērošanu attiecībā uz ierēdni, kuru amatā apstiprina Ministru kabinets, pieņem Ministru kabineta pilnvarotā amatpersona, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu. Lēmumu disciplinārlietā attiecībā uz ierēdni, kuru amatā ieceļ Ministru prezidents, pieņem Ministru prezidents. Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11.panta trešajā daļā paredzēto kārtību Valsts kancelejas direktoru pēc attiecīgās kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā Ministru prezidents.
Ievērojot minēto, sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Jāni Citskovski”, ar kuru Ministru kabinets atbalsta disciplinārsoda – pazemināšana amatā uz laiku līdz 2027.gada 6.aprīlim (Valsts kancelejas direktora pilnvaru termiņa beigām) piemērošanu un pilnvaro Ministru prezidenti pieņemt lēmumu par attiecīgā disciplinārsoda piemērošanu.
Šobrīd Valsts kancelejā vakantas ir četras valsts civildienesta ierēdņu amata vietas: Valsts pārvaldes politikas departamenta Valsts pārvaldes attīstības nodaļas konsultanta - datu analītiķa amats; Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amats, Finanšu un līgumu pārvaldības nodaļas juriskonsulta amats un Dokumentu pārvaldības departamenta Korespondences un apmeklētāju pieņemšanas nodaļas konsultanta amats.
Ņemot vērā J.Citskovska ilggadējo pieredzi vadītāja amatā, vienīgais vakantais vadītāja amats Valsts kancelejā ir Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amats. Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amatā J.Citskovskim būs iespēja atjaunot zaudēto uzticību vadītāja amatā, kā arī labāk izprast atbildību par iepirkumu organizēšanas tiesiskumu. Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amata pienākumos neietilpst gala lēmumu pieņemšana attiecībā uz iepirkuma procedūrām, līgumu noslēgšanu un finanšu līdzekļu izlietojumu.
Izvērtējot J. Citskovska izglītību un kvalifikāciju, kā arī ņemot vērā Valsts kancelejā pieejamās vakantās ierēdņu amata vietas un respektējot disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumā norādīto, ka J. Citskovskis ir zaudējis uzticību kā iestādes vadītājs, par piemērotāko atzīta J. Citskovska pazemināšana amatā, pārceļot viņu Valsts kancelejas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amatā.
Lēmums pazemināt amatā J. Citskovski pats par sevi neaizskar Valsts civildienesta likuma 22. pantā paredzētās vispārīgās tiesības uz pastāvīgu civildienestu, jo ierēdnim ir tiesības uz civildienestu, nevis uz konkrētu amatu civildienestā.
Ievērojot minēto, sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Jāni Citskovski”, ar kuru Ministru kabinets atbalsta disciplinārsoda – pazemināšana amatā uz laiku līdz 2027.gada 6.aprīlim (Valsts kancelejas direktora pilnvaru termiņa beigām) piemērošanu un pilnvaro Ministru prezidenti pieņemt lēmumu par attiecīgā disciplinārsoda piemērošanu.
Šobrīd Valsts kancelejā vakantas ir četras valsts civildienesta ierēdņu amata vietas: Valsts pārvaldes politikas departamenta Valsts pārvaldes attīstības nodaļas konsultanta - datu analītiķa amats; Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amats, Finanšu un līgumu pārvaldības nodaļas juriskonsulta amats un Dokumentu pārvaldības departamenta Korespondences un apmeklētāju pieņemšanas nodaļas konsultanta amats.
Ņemot vērā J.Citskovska ilggadējo pieredzi vadītāja amatā, vienīgais vakantais vadītāja amats Valsts kancelejā ir Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amats. Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amatā J.Citskovskim būs iespēja atjaunot zaudēto uzticību vadītāja amatā, kā arī labāk izprast atbildību par iepirkumu organizēšanas tiesiskumu. Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amata pienākumos neietilpst gala lēmumu pieņemšana attiecībā uz iepirkuma procedūrām, līgumu noslēgšanu un finanšu līdzekļu izlietojumu.
Izvērtējot J. Citskovska izglītību un kvalifikāciju, kā arī ņemot vērā Valsts kancelejā pieejamās vakantās ierēdņu amata vietas un respektējot disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumā norādīto, ka J. Citskovskis ir zaudējis uzticību kā iestādes vadītājs, par piemērotāko atzīta J. Citskovska pazemināšana amatā, pārceļot viņu Valsts kancelejas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amatā.
Lēmums pazemināt amatā J. Citskovski pats par sevi neaizskar Valsts civildienesta likuma 22. pantā paredzētās vispārīgās tiesības uz pastāvīgu civildienestu, jo ierēdnim ir tiesības uz civildienestu, nevis uz konkrētu amatu civildienestā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts kanceleja
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi