Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par Jāni Citskovski” mērķis ir pilnvarot Ministru prezidentu pieņemt lēmumu, pamatojoties uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas (turpmāk – komisija) 2024. gada 4. jūlija atzinumu (Tieslietu ministrijas 2024.gada 4.jūlija pavadvēstule Nr.1-8.1/105-IP) (turpmāk – Atzinums), par disciplinārsoda piemērošanu – pazemināšana amatā uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem, – Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim.

Vispārējā kārtība

Jānis Citskovskis Valsts kancelejas direktora amatā iecelts ar Ministru prezidenta 2017. gada 4. aprīļa rīkojumu Nr. 96 "Par Jāni Citskovski" (grozīts ar 2022. gada 4. marta rīkojumu Nr. 2022/1.2.1.-70 "Grozījums Ministru prezidenta 2017. gada 4. aprīļa rīkojumā Nr. 96 "Par Jāni Citskovski"") ar 2017. gada 7. aprīli uz laiku līdz 2027. gada 6. aprīlim.
Ar Ministru prezidentes 2024. gada 9. maija rīkojumu Nr. 2024/1.2.1.-168 "Par disciplinārlietas ierosināšanu pret Jāni Citskovski un atstādināšanu no amata" J.Citskovskis atstādināts no Valsts kancelejas direktora amata pienākumu pildīšanas un pret viņu ierosināta disciplinārlieta par Disciplinārās atbildības likuma 36. panta otrajā daļā minētā disciplinārpārkāpuma - amata pienākumu nepamatota nepildīšana, nolaidīga un nekvalitatīva pildīšana (t.sk. tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar finanšu līdzekļiem) -, un tā dēļ valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 15.panta izpratnē, un ir izveidota komisija sešu amatpersonu sastāvā (komisiju vadīja Tieslietu ministrijas pārstāvis, komisijas locekļi – Ministru prezidenta biroja pārstāvis, Tieslietu ministrijas pārstāvis, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, Finanšu ministrijas pārstāvis, Labklājības ministrijas pārstāvis).
Disciplinārlietas izmeklēšana veikta, lai izvērtētu, vai J. Citskovskis, iespējams, nekvalitatīvi pildot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17. pantā noteiktos tiešās pārvaldes iestādes vadītāja pienākumus un pieļaujot Publisko iepirkumu likuma 5. panta 13. punkta, 11. panta pirmās, otrās, ceturtās un devītās daļas un 61. panta piektās daļas pārkāpumus, ir izdarījis Disciplinārās atbildības likuma 36. panta otrajā daļā minēto disciplinārpārkāpumu – amata pienākumu nepamatota nepildīšana, nolaidīga un nekvalitatīva pildīšana (t.sk. tiesību aktiem neatbilstoša rīcība ar finanšu līdzekļiem) –, un tā dēļ valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums Disciplināratbildības likuma 15. panta izpratnē.
Komisija 2024.gada 4.jūlijā sniedza Ministru prezidentei atzinumu disciplinārlietā (Tieslietu ministrijas 2024.gada 4.jūlija pavadvēstule Nr.1-8.1/105-IP), kurā secināts, ka J. Citskovskis pārkāpis Publisko iepirkumu likuma 11. panta otrās, ceturtās un devītās daļas prasības, kā arī Publisko iepirkumu likuma 5. panta 13. punktā noteikto, nav izpildījis arī Valsts civildienesta likuma 15. panta pirmās daļas 3. punktā un 16. panta pirmajā daļā noteikto. Komisija atzinumā norāda, ka Disciplinārās atbildības likuma 36. panta otrajā daļā minētajam disciplinārpārkāpumam ir salikts sastāvs. Proti, tajā ir paredzēta atbildība par rīcību (amata pienākumu nekvalitatīvu pildīšanu), ja šīs rīcības rezultātā iestājušās normā noteiktās kaitīgās sekas. Lai sauktu pie atbildības saskaņā ar šo normu, jākonstatē gan prettiesiskā rīcība, gan kaitīgās sekas.
Atbilstoši Disciplināratbildības likuma 15. panta ceturtajai, piektajai un sestajai daļai par būtisku kaitējumu valsts interesēm uzskatāms:
1) disciplinārpārkāpuma rezultātā radīts tāds kaitējums svarīgām valsts vai sabiedrības interesēm, kuru nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas;
2) ierēdņa apzināta nepakļaušanās likumam, rīkojumam, tiesas spriedumam, ja šīs nepakļaušanās rezultātā zudusi uzticība disciplinārpārkāpuma izdarītājam kā valsts amatpersonai;
3) tāds kaitējums, kurš atbilst šā panta ceturtās vai piektās daļas prasībām un kurš ierēdņa disciplinārpārkāpuma rezultātā varēja rasties, bet nav radies no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
Publisko iepirkumu likuma neievērošana skar arī būtiskas sabiedrības intereses – iepirkumu atklātību, kā arī piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret tiem.
Komisijas ieskatā radīto kaitējumu nav iespējams novērst, novēršot pieļautā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas.
Komisijas ieskatā būtiska kaitējuma valsts, tostarp sabiedrības, interesēm konstatēšanai nav nepieciešams konstatēt informācijas par notikušo pārkāpumu publiskumu. Sabiedrības intereses var tikt būtiski aizskartas arī tad, ja sabiedrība nemaz neuzzina par pārkāpumu vai par tā apstākļiem. Sabiedrības interesēs ir tiesiskas un efektīvas valsts pārvaldes nodrošināšana. Sabiedrības interesēs ir, lai amatpersonas ievēro normatīvo aktu prasības un lai sabiedrība kopumā varētu paļauties uz valsts pārvaldes tiesisku rīcību.
Tāpat Komisija vērš uzmanību, ka par būtisku kaitējumu valsts interesēm ir uzskatāma arī ierēdņa apzināta nepakļaušanās likumam, ja šīs nepakļaušanās rezultātā zudusi uzticība disciplinārpārkāpuma izdarītājam kā valsts amatpersonai.
Komisija J. Citskovska rīcībā saskata apzinātu nepakļaušanos likumam. Proti, kā konstatēja komisija, J. Citskovskis, apzinoties nepieciešamību komandējumu nodrošināšanai rīkot iepirkuma procedūru, bija noslēdzis vairākus iepirkuma līgumus, nerīkojot attiecīgu iepirkuma procedūru. Tāpat J. Citskovskis, apzinoties, ka pakalpojuma sniedzēja nodrošināto līgumreisu vērtība pārsniedz noslēgto līgumu vērtību, nav atteicies no uzdevuma pildīšanas (rēķinu par līgumreisiem apmaksas), rakstveidā informējot par to Ministru prezidentu, kā to paredz Valsts civildienesta likuma 16. panta pirmā daļa. Savukārt J. Citskovska paskaidrojumos norādītie viņa rīcības iemesli norāda uz izpratnes trūkumu par ierēdņa pienākumiem kopumā un iestādes vadītāja atbildību, par nevēlēšanos pildīt savus pienākumus, uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un veiktajām darbībām, par nespēju vai nevēlēšanos uzraudzīt padoto darbu, kā arī par pasīvu attieksmi pret amata pienākumu izpildi. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ieskatā šādas rīcības rezultātā ir zudusi uzticība J. Citskovskim kā valsts amatpersonai – iestādes vadītājam.
Ievērojot minēto, komisijas ieskatā J. Citskovskis par pieļautajiem pārkāpumiem ir sodāms ar tādu Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 36. panta otrajā daļā paredzēto disciplinārsodu, kas neparedz dienesta turpināšanu Valsts kancelejas direktora amatā – pazemināšana amatā uz laiku līdz trim gadiem.

Nē

-