22-TA-294: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 6. augusta noteikumos Nr. 468 "Noteikumi par aktīvā dienesta karavīru un zemessargu veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu sociālo rehabilitāciju karavīriem un zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām, kopā ar viņu ģimenēm – laulāto un viņu nepilngadīgajiem bērniem, kā arī faktiskajiem partneriem, lai izpildītu likumā "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" (turpmāk - likums), kas pieņemts 2022. gada 20. janvārī un stājies spēkā 2022. gada 4. februārī, ietverto deleģējumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk - NBS) karavīri un zemessargi piedalās dažādās starptautiskajās operācijās un saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pēc dalības starptautiskajā operācijā ir pieejami NBS karavīriem un zemessargiem.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma mērķis ir noteikt sociālā darba, karitatīvā sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu (turpmāk — sociālie pakalpojumi) un sociālās palīdzības sniegšanas un saņemšanas principus, to personu loku, kurām ir tiesības saņemt šos pakalpojumus un palīdzību. 2022. gada 20. janvārī pieņemti "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", kas stājušies spēkā 2022. gada 4. februārī, un tie paredz tiesības saņemt pilnvērtīgu sociālo rehabilitāciju ne tikai karavīriem un zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām vai no dalības Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas jūras spēku komponentēs, ja karavīrs pildījis dienesta pienākumus uz kuģa jūrā ne mazāk kā trīs mēnešus (turpmāk – starptautiskās operācijas), bet arī šo karavīru un zemessargu laulātajiem, bērniem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu vai nav pabeiguši vidējās izglītības iestādi, kā arī karavīru un zemessargu faktiskajiem partneriem, ar kuriem karavīram un zemessargam ir kopīgi bērni vai mājsaimniecība (turpmāk – tuvinieki).
Ministru kabineta 2013. gada 6. augusta noteikumi Nr. 468 “Noteikumi par aktīvā dienesta karavīru un zemessargu veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtību” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 468) regulē šo pakalpojumu saņemšanas kārtību un finansēšanu. Tā kā ir stājies spēkā likums, ir nepieciešams precizēt arī kārtību, kādā tiek nodrošināta sociālā rehabilitācija karavīriem un zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām, kopā ar viņu ģimenēm – laulāto, viņu nepilngadīgajiem bērniem un bērniem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, bet vēl iegūst vidējo izglītību, kā arī faktiskajiem partneriem.
Papildus noteikumu projekta mērķī norādītajam veikta MK noteikumu Nr. 468 izvērtēšana, lai veiktu precizējumus, kas atbilstu Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumiem" par Ministru kabineta noteikumu projekta pirmajā punktā norādāmo likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam, kā arī pēc Iekšlietu ministrijas ieteikuma atbilstoši iestāžu kompetencei konstatēts, ka precizējams MK noteikumu Nr.468 6.16.2.apakšpunkts.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma mērķis ir noteikt sociālā darba, karitatīvā sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu (turpmāk — sociālie pakalpojumi) un sociālās palīdzības sniegšanas un saņemšanas principus, to personu loku, kurām ir tiesības saņemt šos pakalpojumus un palīdzību. 2022. gada 20. janvārī pieņemti "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", kas stājušies spēkā 2022. gada 4. februārī, un tie paredz tiesības saņemt pilnvērtīgu sociālo rehabilitāciju ne tikai karavīriem un zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām vai no dalības Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas jūras spēku komponentēs, ja karavīrs pildījis dienesta pienākumus uz kuģa jūrā ne mazāk kā trīs mēnešus (turpmāk – starptautiskās operācijas), bet arī šo karavīru un zemessargu laulātajiem, bērniem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu vai nav pabeiguši vidējās izglītības iestādi, kā arī karavīru un zemessargu faktiskajiem partneriem, ar kuriem karavīram un zemessargam ir kopīgi bērni vai mājsaimniecība (turpmāk – tuvinieki).
Ministru kabineta 2013. gada 6. augusta noteikumi Nr. 468 “Noteikumi par aktīvā dienesta karavīru un zemessargu veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtību” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 468) regulē šo pakalpojumu saņemšanas kārtību un finansēšanu. Tā kā ir stājies spēkā likums, ir nepieciešams precizēt arī kārtību, kādā tiek nodrošināta sociālā rehabilitācija karavīriem un zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām, kopā ar viņu ģimenēm – laulāto, viņu nepilngadīgajiem bērniem un bērniem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, bet vēl iegūst vidējo izglītību, kā arī faktiskajiem partneriem.
Papildus noteikumu projekta mērķī norādītajam veikta MK noteikumu Nr. 468 izvērtēšana, lai veiktu precizējumus, kas atbilstu Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumiem" par Ministru kabineta noteikumu projekta pirmajā punktā norādāmo likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam, kā arī pēc Iekšlietu ministrijas ieteikuma atbilstoši iestāžu kompetencei konstatēts, ka precizējams MK noteikumu Nr.468 6.16.2.apakšpunkts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
NBS karavīru desmit dienu rehabilitācija pēc dalības starptautiskajās operācijās notiek ar Sociālās integrācijas valsts aģentūra (turpmāk – SIVA) atbalstu Aizsardzības ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas sociālās rehabilitācijas mērķis ir karavīru vai zemessargu sociālā statusa atgriešana un iekļaušanās sabiedrībā. Sociālās rehabilitācijas ilgums ir desmit dienas, karavīrs vai zemessargs uz to tiek nosūtīts trīs mēnešu laikā pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas, tādējādi šo desmit dienu laikā karavīram nav iespējas būt kopā ar saviem tuviniekiem. Veicot karavīru aptauju pirms likumprojekta "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" sagatavošanas, 83% no karavīriem pauda viedokli, ka sociālā rehabilitācija pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas ir nepieciešama kopā ar ģimenes locekļiem. Jāņem vērā, ka arī tuvinieku dzīve dzimtenē bez laulātā vai vecāka, vai partnera klātbūtnes atstāj iespaidu uz savstarpējām attiecībām. Pašlaik šāda iespēja tiek nodrošināta Norvēģijā, Igaunijā un Lietuvā.
Lai ieviestu sociālo rehabilitāciju karavīru un zemessargu tuviniekiem, ir izdarīti grozījumi Sociālo pakalpojumu un palīdzības likumā, paredzot SIVA kā atbildīgo institūciju, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī paplašināts to personu loks, kurām NBS nodrošina iespēju saņemt sociālo rehabilitāciju.
Lai nodrošinātu ar likumu noteikto tiesību realizēšanu, nepieciešams grozīt MK noteikumus Nr. 468.
Lai ieviestu sociālo rehabilitāciju karavīru un zemessargu tuviniekiem, ir izdarīti grozījumi Sociālo pakalpojumu un palīdzības likumā, paredzot SIVA kā atbildīgo institūciju, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī paplašināts to personu loks, kurām NBS nodrošina iespēju saņemt sociālo rehabilitāciju.
Lai nodrošinātu ar likumu noteikto tiesību realizēšanu, nepieciešams grozīt MK noteikumus Nr. 468.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu Nr. 468 grozījumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu ar likumu papildinātajam subjektu lokam likumā noteiktās tiesības saņemt SIVA sniedzamos pakalpojumus - iespēju saņemt sociālo rehabilitāciju. Tajā precizēts starptautisko operāciju jēdziens, jo sociālo rehabilitāciju paredzēts saņemt tikai karavīriem un zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām vai no dalības Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas jūras spēku komponentēs, ja karavīrs pildījis dienesta pienākumus uz kuģa jūrā ne mazāk kā trīs mēnešus (turpmāk – starptautiskās operācijas) un viņu tuviniekiem: laulātajiem, bērniem un faktiskajiem partneriem, līdz ar to nepieciešams noteikt, kā NBS iespējams pārliecināties, ka sociālās rehabilitācijas saņēmējs ir karavīra vai zemessarga laulātais, bērns, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu vai bērns, kurš turpina iegūt vidējo izglītību, vai karavīra vai zemessarga faktiskais partneris. MK noteikumu Nr. 468 grozījumu projekts paredz, ka lai pārliecinātos par tiesību subjekta tiesībām uz pakalpojumu, par laulības, radniecības vai kopīgas mājsaimniecības faktu, ievērojot labas pārvaldības principus, NBS pārliecinās, ielūkojoties valsts vestajā datu bāzē - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā "Fizisko personu reģistrs" (turpmāk - Fizisko personu reģistrs). Tā kā likumā viens no tiesību subjektiem ir karavīra vai zemessarga faktiskais partneris, bet faktiskā partnera pierādīšana var būt apgrūtināta, jo faktiskais partneris netiek reģistrēs Fizisko personu reģistrā, tad noteikumu projekts paredz, ka faktiskā partnera tiesības nodrošina kopīgs bērns vai kopīga mājsaimniecība. Kopīgas mājsaimniecības faktu paredzēts pierādīt ar karavīra vai zemessarga pirms došanās starptautiskajā operācijā NBS iesniegts NBS komandiera noteikts pašapliecinājums vai arī pēc karavīra vai zemessarga sniegtajām ziņām NBS par kopīgu reģistrēto dzīvesvietas adresi pārliecinās, ielūkojoties Fizisko personu reģistrā.
MK noteikumu Nr.468 grozījumu izstrādes laikā NBS vēl nav pieejas visiem nepieciešamajiem datiem, lai Fizisko personu reģistrā pārliecinātos par pakalpojuma saņemšanas tiesisko pamatu (laulību, radniecību vai faktisko partneri), tāpēc paralēli tiek strādāts, lai šādu iespēju nodrošinātu. Neatkarīgi no NBS iespējas iegūt ziņas Fizisko personu reģistrā, karavīram vai zemessargam pakalpojuma saņemšanai un apmaksai jāsniedz ziņas NBS par personu, kura kopā ar karavīru saņems sociālo rehabilitāciju - personas vārds, uzvārds, personas kods.
Ar šo projektu tiks pilnveidots esošais pakalpojums “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi karavīriem pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas kopā ar laulāto un nepilngadīgajiem bērniem”. Tā kā pašlaik šis pakalpojums nav iekļauts vienotajā valsts pakalpojumu sarakstā, tad pēc likumprojekta spēkā stāšanās tiks nodrošināta pakalpojuma apraksta ievietošana valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv. Pakalpojumu nav plānots sniegt elektroniski, tāpēc, ka saņemšanu koordinē un vada NBS sociālais darbinieks. Pakalpojuma pieprasīšanas kanāli ir plānoti klātienē un to veic katrs karavīrs sev un saviem ģimenes locekļiem.
Vienlaikus noteikumu projekta mērķī norādītajam tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr. 468 precizēšanai. Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punkts noteic, ka Ministru kabineta noteikumu projekta pirmajā punktā norāda likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Ievērojot minēto, precizēts MK noteikumu Nr. 468 pirmais punkts, proti, norādīts, ka MK noteikumi Nr. 468 izdoti atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 39. panta pirmajā daļā, Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 34. panta trešajā daļā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8. panta piektajā daļā un 15.1 panta 1.1 daļā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam, svītrojot līdz šim ietverto Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta otrās daļas pilnvarojumu, jo sociālās palīdzības, sociālo pakalpojumu sniegšana MK noteikumos Nr. 468 atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 2.pantā noteiktajam, ka sociālie pakalpojumi ir sociālais darbs, karitatīvais sociālais darbs, sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi, pilnā apmērā nereglamentē. MK noteikumos Nr. 468 līdz šim un projektā tiek noteikta tikai kārtība sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība.
MK noteikumu Nr.468 6.16.2.apakšpunkts nosaka, ka karavīram neapmaksā pakalpojumus, kas saņemti, ja ir konstatēts pašnāvības mēģinājums, ko apstiprina tiesībaizsardzības iestāde. Šī norma ir spēkā no MK noteikumu Nr.468 pieņemšanas brīža, taču gadījumos, kad Valsts policija, izbraucot uz notikumu, konstatē iespējamu pašnāvības mēģinājumu, tā sadarbojas ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, jo Valsts policijas amatpersonas nav kompetentas izvērtēt cietušās personas psihisko un fizisko stāvokli, lai varētu sniegt apstiprinājumu par pašnāvības mēģinājumu, turklāt informācija par cietušā veselības stāvokli ir aizsargājama saskaņā ar Pacientu tiesību likumu un citiem normatīvajiem aktiem fizisko personu datu apstrādes jomā, līdz ar to, pēc Iekšlietu ministrijas ieteikuma precizēts MK noteikumu Nr.468 6.16.2.apakšpunkts, aizstājot vārdus “tiesībaizsardzības iestāde” ar vārdiem “ attiecīgā ārstniecības iestāde”.
MK noteikumu Nr.468 grozījumu izstrādes laikā NBS vēl nav pieejas visiem nepieciešamajiem datiem, lai Fizisko personu reģistrā pārliecinātos par pakalpojuma saņemšanas tiesisko pamatu (laulību, radniecību vai faktisko partneri), tāpēc paralēli tiek strādāts, lai šādu iespēju nodrošinātu. Neatkarīgi no NBS iespējas iegūt ziņas Fizisko personu reģistrā, karavīram vai zemessargam pakalpojuma saņemšanai un apmaksai jāsniedz ziņas NBS par personu, kura kopā ar karavīru saņems sociālo rehabilitāciju - personas vārds, uzvārds, personas kods.
Ar šo projektu tiks pilnveidots esošais pakalpojums “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi karavīriem pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas kopā ar laulāto un nepilngadīgajiem bērniem”. Tā kā pašlaik šis pakalpojums nav iekļauts vienotajā valsts pakalpojumu sarakstā, tad pēc likumprojekta spēkā stāšanās tiks nodrošināta pakalpojuma apraksta ievietošana valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv. Pakalpojumu nav plānots sniegt elektroniski, tāpēc, ka saņemšanu koordinē un vada NBS sociālais darbinieks. Pakalpojuma pieprasīšanas kanāli ir plānoti klātienē un to veic katrs karavīrs sev un saviem ģimenes locekļiem.
Vienlaikus noteikumu projekta mērķī norādītajam tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr. 468 precizēšanai. Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punkts noteic, ka Ministru kabineta noteikumu projekta pirmajā punktā norāda likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Ievērojot minēto, precizēts MK noteikumu Nr. 468 pirmais punkts, proti, norādīts, ka MK noteikumi Nr. 468 izdoti atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 39. panta pirmajā daļā, Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 34. panta trešajā daļā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8. panta piektajā daļā un 15.1 panta 1.1 daļā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam, svītrojot līdz šim ietverto Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta otrās daļas pilnvarojumu, jo sociālās palīdzības, sociālo pakalpojumu sniegšana MK noteikumos Nr. 468 atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 2.pantā noteiktajam, ka sociālie pakalpojumi ir sociālais darbs, karitatīvais sociālais darbs, sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi, pilnā apmērā nereglamentē. MK noteikumos Nr. 468 līdz šim un projektā tiek noteikta tikai kārtība sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība.
MK noteikumu Nr.468 6.16.2.apakšpunkts nosaka, ka karavīram neapmaksā pakalpojumus, kas saņemti, ja ir konstatēts pašnāvības mēģinājums, ko apstiprina tiesībaizsardzības iestāde. Šī norma ir spēkā no MK noteikumu Nr.468 pieņemšanas brīža, taču gadījumos, kad Valsts policija, izbraucot uz notikumu, konstatē iespējamu pašnāvības mēģinājumu, tā sadarbojas ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, jo Valsts policijas amatpersonas nav kompetentas izvērtēt cietušās personas psihisko un fizisko stāvokli, lai varētu sniegt apstiprinājumu par pašnāvības mēģinājumu, turklāt informācija par cietušā veselības stāvokli ir aizsargājama saskaņā ar Pacientu tiesību likumu un citiem normatīvajiem aktiem fizisko personu datu apstrādes jomā, līdz ar to, pēc Iekšlietu ministrijas ieteikuma precizēts MK noteikumu Nr.468 6.16.2.apakšpunkts, aizstājot vārdus “tiesībaizsardzības iestāde” ar vārdiem “ attiecīgā ārstniecības iestāde”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- karavīru un zemessargu tuvinieki
Ietekmes apraksts
Papildināts to personu loks, kas var saņemt sociālo rehabilitāciju, karavīram vai zemessargam atgriežoties no starptautiskas operācijas.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
84 159
0
84 159
-528
84 159
-528
-528
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
84 159
0
84 159
-528
84 159
-528
-528
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
84 159
0
84 159
-528
84 159
-528
-528
2.1. valsts pamatbudžets
84 159
0
84 159
-528
84 159
-528
-528
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” Labklājības ministrijai plānots saņemt transferta pārskaitījumu no Aizsardzības ministrijas 84 159 euro apmērā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu īstenošanai. Šobrīd tiek plānots, ka saskaņā ar Aizsardzības ministrijas un Labklājības ministrijas “Plānoto starpministriju transfertu 2023,-2025.gadam saskaņojums” Labklājības ministrijai tiek paredzēts transferta pārskaitījumu no Aizsardzības ministrijas 83 631 euro apmērā 2023.-2025.gadam (katru gadu) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu īstenošanai par 118 karavīriem. Sociālā rehabilitācija karavīra vai zemessarga tuviniekam ir plānota tādā pašā kvalitātē un apmērā kā karavīriem vai zemessargiem. Sociālās rehabilitācijas izmaksas 10 dienām vienam NBS karavīram ir 708.73 euro, un gadā plānots sniegt rehabilitācijas pakalpojumu 118 NBS karavīriem, bet tā kā pašlaik starptautiskajās operācijās esošo karavīru skaits ir ierobežots, tad sociālo rehabilitāciju gada laikā varētu izmantot 70 karavīri. , un pieņemot, ka ne visiem karavīriem ir dzīvesbiedri un bērni, tad kopējais rehabilitējamo cilvēku skaits nepārsniegs plānotos 118 cilvēkus. Ievērojot minēto, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiks nodrošināti Aizsardzības ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros no budžeta apakšprogrammas 22.12.00 “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana”.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” Labklājības ministrijai plānots saņemt transferta pārskaitījumu no Aizsardzības ministrijas 84 159 euro apmērā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu īstenošanai. Šobrīd tiek plānots, ka saskaņā ar Aizsardzības ministrijas un Labklājības ministrijas “Plānoto starpministriju transfertu 2023. -2025. gadam saskaņojums” Labklājības ministrijai tiek paredzēts transferta pārskaitījumu no Aizsardzības ministrijas 83 631 euro apmērā 2023. -2025. gadam (katru gadu) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu īstenošanai par 118 karavīriem. Par plānoto transferta samazinājumu 2023. - 2025. gadam Labklājības ministrija un Aizsardzības ministrija sniegs priekšlikumu Finanšu ministrijā bāzes izdevumu precizēšanai, sagatavojot valsts pamatbudžeta izdevumu bāzi 2023. - 2025. gadam. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiks nodrošināti Aizsardzības ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros no budžeta apakšprogrammas 22.12.00 “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālie bruņotie spēkiNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Sociālās integrācijas valsts aģentūra
- Nacionālie bruņotie spēki
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Paplašināts pakalpojuma saņēmēju skaits, līdz ar to papildinās dokumentu pārbaudes un apstrādes laiks, kā arī pakalpojumu sniegšanas laiks
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paplašina to personu loku, kurām Nacionālie bruņotie spēki nodrošina iespēju saņemt sociālo rehabilitāciju. Līdz šīm to varēja saņemt tikai karavīri un zemessargi, kas atgriezušies no starptautiskajām operācijām, bet turpmāk sociālo rehabilitāciju kopā ar karavīru vai zemessargu būs iespējams saņemt arī karavīra vai zemessarga laulātajam, bērniem vai faktiskajam partnerim.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar likumu noteikts, ka sociālo rehabilitāciju var saņemt karavīra vai zemessarga faktiskais partneris, kuram ar karavīru vai zemessargu ir kopīga mājsaimniecība un šis noteikums neierobežo dzimumu vienlīdzību.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi